Galerie
Saeima piektdien, 8.jūlijā otrajā lasījumā kā steidzamus pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātos grozījumus Invaliditātes likumā, kas paredz, ka surdotulka pakalpojumus skolu audzēkņiem un studentiem ar dzirdes traucējumiem sniegs Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS).
„Šī ir viena jo jomām, kur valsts un pašvaldību funkcijas var veiksmīgi deleģēt nevalstiskajam sektoram. Nedzirdīgo savienībai ir liela pieredze pakalpojumu nodrošināšanā cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, un šī organizācija aptver visu valsti. Nododot šo funkciju nevalstiskajam sektoram, pašvaldība atbrīvosies no tai neraksturīgas funkcijas, bet klienti saņems labāko iespējamo pakalpojumu,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka surdotulka pakalpojums izglītības apguvei tiks nodrošināts, piešķirot mērķdotācijas pašvaldībām. Centralizējot pakalpojumu, ar tā sniegšanu saistītā dokumentācija būs pārskatāmāka, varēs atmest sarežģītos un birokrātiskos pašvaldību savstarpējos norēķinus, tādējādi atvieglojot pašvaldību darbu, norāda likumprojekta autori.
Saskaņā ar likumu surdotulka pakalpojumu izglītības programmu apguvei varēs saņemt no šī gada septembra. Tiesības uz pakalpojumu būs personai, kura apgūst izglītības programmu profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai augstākās izglītības iestādē, ja dzirdes traucējumus nevar kompensēt ar tehniskajiem palīglīdzekļiem.
Viena persona mācību gada laikā varēs saņemt surdotulka pakalpojumus apjomā līdz 480 akadēmiskajām stundām.
Saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem Latvijā ir aptuveni 2000 personas ar dzirdes invaliditāti, aptuveni 80 procentos gadījumu ar mēreni izteiktu - trešās grupas - invaliditāti. Provizoriski Labklājības ministrijas aprēķini liecina, ka surdotulks mācību iestādē varētu būt nepieciešams aptuveni 10 neklātienē studējošām personām un 40 profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem pirmajā mācību gadā un 50 audzēkņiem nākamajos gados.
Surdotulka pakalpojuma izglītības programmu apguvei varēs pieteiksies personas, kuras saziņai lieto zīmju valodu. Pamatā mērķa grupu veidos četru skolu absolventi - Rīgas nedzirdīgo bērnu internātpamatskolas, Daugavpils logopēdiskās skolas, Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas un Rīgas 51.vidusskolas klases vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem bērniem audzēkņi.
Nedzirdīgiem jauniešiem patlaban ir iespēja turpināt mācības tikai dažās Latvijas profesionālās izglītības iestādēs, kur pati skola nodrošina surdotulku – Rīgas Amatniecības vidusskolā, Sociālās integrācijas valsts aģentūrā, Alsviķu Profesionālajā skolā, Barkavas Arodvidusskolā.
Saeimas Preses dienests