Valsts līmenī savlaicīgi jāveic precīza civilās aizsardzības pasākumu scenāriju modelēšana un iedzīvotājiem jau preventīvi jāsniedz precīza informācija par rīcību ārkārtas situācijās, otrdien, 15.martā, uzsvēra Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti.

Komisija šodien uzklausīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), kā arī citu atbildīgo institūciju informāciju par valsts civilās aizsardzības sistēmas vadību un prognozējamiem apdraudējumiem. Latvijā kā galvenie civilās aizsardzības apdraudējumi definētas vētras, plūdi, mežu ugunsgrēki, kā arī ķīmisko vielu noplūdes iespējas, darīja zināmu VUGD priekšnieks Ainārs Pencis.

„Sēdē skaidri iezīmējās, ka atbildīgās institūcijas spēj pietiekami labi identificēt iespējamās dabas katastrofas un citus apdraudējumus. Tomēr nepieciešama arī detalizēta iespējamo katastrofu novēršanas scenāriju modelēšana,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Komisija aicinās valdību strādāt pie šādu modelēšanas scenāriju izstrādes, par pamatu ņemot Eiropas Savienības vienoto metodiku, kura sekmīgi tiek izmantota daudzās Eiropas valstīs.

Komisijas priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka iedzīvotājiem jānodrošina iespēja internetā iegūt nepieciešamo civilās aizsardzības informāciju. „Arī Latvijā jāpārņem Eiropas valstu pieredze iedzīvotāju informēšanā par iespējamiem apdraudējumiem. Jāiet uz to, lai, piemēram, ievācoties jaunā dzīvesvietā, iedzīvotāji saņemtu precīzu informāciju par apdraudējumiem tuvākajā apkārtnē. Iedzīvotājiem precīzi jāzina, kā rīkoties ārkārtas situācijā. Nedrīkst šim jautājuma pieiet vieglprātīgi, jo uz spēles var būt liktas cilvēku dzīvības,” teica A.Latkovskis.

Deputāti rosināja, plānojot civilās aizsardzības pasākumus, ņemt vērā plašākus dabas pārmaiņu procesus, tostarp globālo sasilšanu. „Vai turpināsim tikai cīnīties ar sekām, vai arī tomēr ņemsim vērā zinātnieku prognozes un veiksim preventīvus pasākumus?” vaicāja deputāts Uģis Rotbergs (Vienotība). Savukārt deputāts Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK) aicināja savlaicīgi rēķināties ar Baltijas jūras krastu eroziju un tādēļ piekrastē neļaut celt ēkas un nebūvēt jaunus ceļus.

Saeimas Preses dienests