Galerie

Saeimas Dabas resursu apakškomisijas deputāti otrdien, 15.februārī, tiekoties ar Dānijas Klimata komisijas vadītāju Ketrīnu Ričardsoni (Katherine Richardson), pārrunāja Dānijas jauno enerģētikas stratēģiju, kas paredz līdz 2050.gadam panākt pilnīgu valsts neatkarību no fosilās enerģijas.

Dānija savulaik politiski izšķīrās par labu enerģētiskās neatkarības nostiprināšanai, un šī lēmuma īstenošanai radīts ilgtermiņa rīcības plāns, skaidro apakškomisijas sekretārs Einārs Cilinskis. Viņš atzīmēja, ka Latvijai nav tieši jākopē Dānijas variants, bet jāveido savs ilgtermiņa plāns, kas balstītos uz Latvijai visizdevīgākajiem risinājumiem, arī pieļaujot saglabāt nelielu daļu fosilo resursu, ja tas izrādītos ekonomiski izdevīgi.

Šobrīd vienā gadā pasaule patērē tik daudz fosilo resursu, cik planēta radījusi miljons gadu laikā, tāpēc kādā brīdī šis enerģijas veids izsīks, pauda K.Ričardsone. Viņa skaidroja, ka līdz 2050.gadam Dānija plāno fosilo enerģiju aizvietot ar atjaunojamiem energoresursiem. Dānija lielu uzmanību pievērsīs enerģijas efektivitātes jautājumiem un turpinās zinātnisko izpēti.

Deputāti noskaidroja, ka Dānijā veiktie ekonomiskie pētījumi liecina, ka valsts koncentrēšanās uz atjaunojamajiem energoresursiem neradīs negatīvu iespaidu uz ekonomisko izaugsmi un ilgtermiņā šādu resursu cena varētu būt pat mazāka, uzsvēra Dānijas Klimata komisijas vadītāja. Turklāt jau šobrīd atjaunojamo energoresursu un enerģētiskās efektivitātes industrija Dānijas ekonomikā un eksportā ieņem būtisko lomu.

Atkarībā no tendencēm pasaulē Dānija koncentrēsies vai nu uz vēja vai biomasas enerģiju. Ja daudzas pasaules valstis lielāku uzmanību pievērsīs atjaunojamiem energoresursiem, tad biomasas cena būtiski pieaugs, tāpēc prātā tiek paturēta vēja enerģija, skaidroja K.Ričardsone.

Latvijā kā viens no vēja enerģijas mīnusiem tiek minēta nepieciešamība paredzēt arī kompensējošās jaudas, tāpēc apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka taujāja par Dānijas risinājumu šai situācijai. Dānijas pārstāve skaidroja, ka šim mērķim taps divas jaudīgas biogāzes ražotnes.

Latvijā droši vien lielāka loma būtu biomasai un salīdzinoši mazāka vēja enerģijai, jo Dānijas piekrastē vēja enerģijai ir objektīvi lielāka jauda, pieļāva E.Cilinskis.

Deputāti arī vēlējās zināt Dānijas nostāju kodolenerģijas jomā. K.Ričardsone skaidroja, ka Dānija ir pieņēmusi politisku lēmumu neattīstīt kodolenerģiju, taču tas ir viens no risinājumiem, kas tiek izmantots citās Eiropas un pasaules valstīs.

I.Līdaka vēlēja veiksmi jaunās Dānijas stratēģijas īstenošanā, jo no Dānijas veiksmēm un arī neveiksmēm Latvija var daudz mācīties tās ceļā uz enerģētisko neatkarību.

Saeimas Preses dienests