Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti trešdien, 7.jūlijā, pārrunājot Uzturlīdzekļu garantiju fonda darbību, uzsvēra nepieciešamību meklēt efektīvākus veidus uzturlīdzekļu piedziņai.
Deputāti šodien noskaidroja, ka pusgada laikā piedzīti uzturlīdzekļi 400 tūkstošu latu apmērā, kas ir apmēram 10 procenti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksātās summas. Uzturlīdzekļu piedziņa, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ir uzlabojusies, taču tā joprojām nav pietiekama, pauda deputāti. Uzturlīdzekļu garantiju fonds maksā uzturlīdzekļus, ja persona, kurai to piespriedusi tiesa, to nedara. Pēc tam valsts samaksāta summa tiek piedzīta. Šim parādam pret valsti nav noilguma, un to var iekasēt arī no personas vecuma pensijas, skaidroja atbildīgās amatpersonas.
Kā viens no risinājumiem efektīvākai uzturlīdzekļu piedziņai būtu tā sauktās nulles deklarācijas ieviešana, sprieda komisija. Tas ļautu izvairīties no gadījumiem, kad nemaksājošajai personai neparādās oficiāli ienākumi un īpašumi, taču viņš faktiski strādā algotu darbu vai īpašumus norakstījis radiniekiem. „Amatpersonas un ierēdņi jau šobrīd deklarācijas iesniedz katru gadu, un kāpēc gan to nevarētu darīt visi? Tas atrisinātu daudzas problēmas,” teica Andris Bērziņš (ZZS).
Deputāti arī vērsa uzmanību, ka uzturlīdzekļu maksāšana vai nemaksāšana ir atbildības jautājums un parāda attieksmi pret ģimenes vērtībām. „Polijā jau desmit gadus skolās sekmīgi tiek pasniegta ģimenes mācība, un to vajadzētu ieviest arī Latvijas izglītības sistēmā,” uzskata Ainars Baštiks (LPP/LC).
Komisijas deputāte Dagnija Staķe (ZZS) pauda viedokli, ka iedarbīgs līdzeklis būtu nosacītu sodu piespriešana par uzturlīdzekļu nemaksāšanu. „Sodāmība cilvēkam nākotnē liegtu daudzas lietas, un tad viņš nopietni padomātu pirms novārtā pamest savu bērnu un izvairīties no uzturlīdzekļu maksāšanas,” uzsvēra D.Staķe.
Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedre Silva Bendrāte taujāja, vai tiek apsvērta iespēja publiskot informāciju par uzturlīdzekļu piedziņas reģistrā iekļautajām personām. Uzturlīdzekļu garantiju fonda direktors Edgars Līcītis skaidroja, ka šāda iecere tiek izvērtēta un ir jādomā par piemērotāko un samērīgāko veidu - vai informācija būtu publiski pieejams saraksts vai to varētu iegūt pēc pieprasījuma. Jau šobrīd reģistra informācija ir pieejama kredītiestādēm, un tās to salīdzinoši aktīvi izmanto, pauda E.Līcītis.
Tāpat tika pārrunāta iespēja uzturlīdzekļu parādniekiem liegt tiesības vadīt automašīnu vai kārtot vieglā transportlīdzekļa tehnisko skati. E.Līcītis informēja, ka 2007.gadā šāda iecere valdībā tika noraidīta cilvēktiesību ekspertu iebildumu dēļ, tomēr patlaban šāda iespēja tiek atkal apsvērta.
Saeimas Preses dienests