Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas piektā sēde
2018.gada 4.oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2018.gada 4.oktobra sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par Fiskālās disciplīnas padomes locekļa apstiprināšanu”.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Vucānam!

J.Vucāns (ZZS).

Labrīt, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā sēdē tiešām lēma lūgt šo jautājumu iekļaut šīsdienas darba kārtībā. Bet, ņemot vērā, ka ne visas frakcijas ir paspējušas detalizēti izrunāt jautājumu par atbalstu kandidātiem, jo ir divi kandidāti, būtu lūgums pārcelt šo jautājumu uz nākamo sēdi, un komisija par to sniegs atbilstošu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļautu lēmuma projektu “Par Fiskālās disciplīnas padomes locekļa apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 3, atturas - 76. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Ārlietu komisija lūdz likumprojektu “Diasporas likums” izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības.

Dombravas kungs runās “par” vai “pret”? (Dep. H.Abu Meri: “Viņa nav!”; dep. R.Kols: “Viņa nebūs!”) Tātad acīmredzot tā ir kļūda.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens.) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no darba kārtības tiktu izslēgts likumprojekts “Diasporas likums”! (Dep. A.Kaimiņš: “Stop! Stop! Stop! Es Dombravas vietā iešu!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 82, atturas - 1. Tātad likumprojekts “Diasporas likums” no sēdes darba kārtības netiek izslēgts. (Starpsaucieni.)

Deputāti Kiršteins, Cilinskis, Ražuks, Abu Meri, Vectirāns, Lejiņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par Jēkaba laukuma, Rīgā, pārdēvēšanu par Neatkarības laukumu”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šim laukumam ir ļoti liela nozīme latviešu nacionālās pašapziņas izaugsmē.

Tad, kad uzbūvēja Rīgas citadeli, šajā vietā bija Jēkaba bastions, kuru nojauca 18.gadsimta beigās, un tur tika izveidots Parādes laukums, kura dienvidu daļā uzcēla Arsenāla ēkas; tagad tur ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle “Arsenāls”.

1880.gadā šeit notika otrie latviešu dziesmu svētki. Latviešu tauta pirmo reizi demonstrēja savas neatkarības tieksmes šajā dziesmu parādē. Kā mēs zinām, laukuma vienā malā atrodas ēka, kurā notika Latvijas valsts pasludināšana 1918.gadā, - Nacionālais teātris. Laukuma otrā pusē ir bijušās Augstākās padomes ēka, kurā, kā jūs zināt, 1990.gadā tika atjaunota mūsu valsts neatkarība. Un laukumam ir bijuši dažādi nosaukumi: pēc bastiona nojaukšanas tas bija Parādes laukums; padomju laikā, 1950.gadā, to nosauca par Černiševska laukumu. Un acīmredzot vienīgais pareizais nosaukums šinī situācijā būtu “Neatkarības laukums”, jo Rīgā nav citas vietas, kas tik ļoti būtu saistīta ar trim būtiskiem notikumiem latviešu tautas un visas Latvijas vēsturē.

Aicinu atbalstīt. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret grozījumiem? Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts “Par Jēkaba laukuma, Rīgā, pārdēvēšanu par Neatkarības laukumu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 22, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Deputāti Smiltēns, Šics, Viļums, Krūmiņš un Melgailis lūdz darba kārtības 13.punktu - likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” - pārcelt pirms darba kārtības 7.punkta - likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (No frakcijas SASKAŅA: “Ir!”) Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai darba kārtības 13.punkts - likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” - tiktu pārcelts pirms darba kārtības 7.punkta - likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 22, atturas - nav. Līdz ar to grozījumi darba kārtībā tiek izdarīti - likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” tiek pārcelts pirms darba kārtības 7.punkta.

Deputāti Smiltēns, Viļums, Platpers, Krūmiņš un Melgailis lūdz darba kārtības 15.punktu - likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” - pārcelt pirms likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Latvijas Reģionu apvienība pavasarī iesniedza šos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, lai ierobežotu ātros kredītus. Un es domāju... Es mēģinu atcerēties, kuram vēl likumprojektam šajā Saeimā, šajā sasaukumā, ir bijusi tik nenormāla pretestība... ar tik inovatīvām metodēm, kā to noraut, nobremzēt. (Starpsauciens: “Alus pudeles!”) Vasarā bija divas sēdes, kurās norāva kvorumu, bet vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pēkšņi vienkārši pie sadaļas “Dažādi” parādījās piedāvājums to izņemt no šīsdienas darba kārtības. Tāpēc ir Latvijas Reģionu apvienības piedāvājums šo iecelt uzreiz aiz Satversmes... skatīt kā pirmo, lai nerastos vēl kāda ģeniāla ideja, kā Saeimai no šī likumprojekta atbrīvoties un to nepaspēt izskatīt līdz vēlēšanām.

Līdz ar to aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai darba kārtības 15.punkts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” tiktu pārcelts pirms likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 23, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ieroču aprites likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mežecka, Matīsa, Šica, Stepaņenko, Sudrabas un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai...

Tātad “par” pieteicies runāt deputāts Romāns Mežeckis.

R.Mežeckis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Labrīt, priekšsēdētāja! Latvijas Republikas Satversmes preambulā un Satversmes 1.pantā ir noteikts, ka Latvija ir demokrātiska, tiesiska un sociāli atbildīga valsts. Latvijas vērtības balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, Latvija atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības. Satversme norāda uz likumdevēja un valdības pienākumu savā darbībā ievērot sociālās atbildības principu un taisnīguma principu.

Līdz ar to Latvijai atbilstoši tās Satversmei ir jādara viss iespējamais, lai izlīdzinātu būtiskākās sociālās atšķirības sabiedrībā. Latvijai ir jārūpējas par sociālo taisnīgumu un cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem.

Arī Satversmes tiesa savos spriedumos ne reizi vien ir norādījusi, ka Latvijai ir jābūt sociāli atbildīgai likumdošanā, pārvaldē un tiesas spriešanā jācenšas iespējami plaši īstenot sociālo taisnīgumu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no sociāli atbildīgas valsts principa izriet valsts pienākums izveidot ilgtspējīgu un sabalansētu politiku sabiedrības labklājības nodrošināšanai, kas uzliek valstij pienākumu savu politiku vērst uz sociālā un mantiskā stāvokļa izlīdzinājumu.

Izvērtējot Latvijas pensiju sistēmu, OECD konstatējusi, ka relatīvais veco ļaužu nabadzības līmenis ir augsts - jo sevišķi starp cilvēkiem, kas ir vecāki par 75 gadiem, un starp sievietēm. Pamata pensiju līmenis ir ļoti zems, un nominālā izteiksmē tas nav pieaudzis jau vairāk kā 10 gadus.

OECD norāda, ka gados vecākie sabiedrības locekļi ir gandrīz pilnīgi atkarīgi no valsts pabalstiem. Latvijā nabadzības risks iedzīvotājiem, kuri vecāki par 65 gadiem (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), ir divas reizes lielāks nekā OECD valstīs vidēji. Turklāt zemi valsts izdevumi veselības aprūpei un citu... sociālo pabalstu nodrošināšanai palielina neaizsargātības risku cilvēkiem gados.

Ko mēs piedāvājam? Mans un bijušā tieslietu ministra Guntara Grīnvalda izstrādātais ierosinājums paredz reizi gadā katram no 105 tūkstošiem Latvijas vientuļo pensionāru izmaksāt pabalstu minimālās pensijas apmērā. Šobrīd minimālā pensija ir 117 eiro. Šī piemaksa vientuļajiem vecajiem ļaudīm palīdzētu samazināt vispārējo nabadzību.

Latvijas pensionāru nabadzību apstiprina oficiāli dati. Centrālās statistikas pārvaldes pētījums parāda neiepriecinošu tendenci: 2016.gadā... To cilvēku skaits, kuri ir pakļauti nabadzības riskam vecuma grupā virs 65 gadiem, bija 38,1 procents 2015.gadā, un tas ir pieaudzis līdz 39,9 procentiem 2016.gadā. Visvairāk nabadzības risks skar tieši vientuļos pensionārus. Ja cilvēks 65 gadu vecumā dzīvo viens, tad nabadzības risks pieaug līdz 72,8 procentiem. Tas nozīmē, ka gandrīz trīs no četriem vientuļajiem pensionāriem Latvijā ir nabadzīgi. Un tāpēc viņiem ļoti vajadzīgs šis atbalsts! Ideālā gadījumā pabalsta saņemšanas kritērijiem jābūt ļoti vienkāršiem: cilvēks ir sasniedzis pensijas vecumu, saņem vecuma pensiju un dzīvo viens. Nekādi iesniegumi šādam cilvēkam nebūtu jāraksta, šī valsts palīdzība netiktu aplikta ar nodokli.

Jau divus gadus šāda sistēma funkcionē Igaunijā, un tur tā darbojas lieliski. To atbalsta gan visi Igaunijas politiķi, gan visa Igaunijas sabiedrība. Aktīva diskusija par tieši šāda modeļa ieviešanu šobrīd notiek Lietuvā. Kāpēc Igaunijā ir tik liels atbalsts? Tāpēc, ka Igaunijā uzskata, ka jāpanāk, lai sabiedrības noslāņošanās mazinātos. Viņi uzskata, ka pret nabadzību ir jācīnās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mežecka kungs! Debašu laiks par nodošanu ir beidzies, un to atbilstoši Saeimas kārtības rullim nevar pagarināt.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām?

Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cilinska, Naudiņa, Dombravas, Mūrnieces un Dzintara iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pietiecies runāt deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi un deputāti iesnieguši divus savstarpēji saistītus likumprojektus - “Grozījumi Iepakojuma likumā” un “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Es aicinu šodien abus nodot izskatīšanai atbildīgajai komisijai.

Likumprojekta “Grozījumi Iepakojumu likumā” mērķis ir ieviest obligātu vienotu depozīta sistēmu atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam. Ietvertais normatīvais regulējums nosaka depozīta sistēmas (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ieviešanas un darbības pamatprincipus un paredz, ka valstī darbosies vienota dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, kuras funkcionēšanu nodrošinās depozīta sistēmas operators. Šo operatoru veidos dzērienu ražotāju un tirgotāju asociācijas. Patērētājs, pērkot preci depozīta iepakojumā, samaksā preces cenu un depozīta maksu, kas tiek norādīta atsevišķi preces cenu zīmē. Depozīta iepakojuma pieņēmējs, saņemot depozīta iepakojumu no patērētāja, atmaksā viņam depozīta maksu vai arī izsniedz čeku, kurā norādīta attiecīgā summa. Depozīta iepakojumam nepiemēro tirdzniecības uzcenojumu. Depozīta sistēma aptvers daļu no izlietotā iepakojuma apjoma un papildinās valstī jau izveidoto atkritumu dalītās savākšanas sistēmu. Plānots, ka PET jeb plastmasas... un stikla pudeles, kā arī skārda bundžas pret atlīdzību varēs nodot, sākot ar 2020.gadu.

Jāatzīmē, ka Latvijas sabiedrībā ilgstoši pastāv augsts un noturīgs atbalsta līmenis depozīta sistēmas ieviešanai. 2017.gada maijā veiktās aptaujas rezultāti parāda 82,2 procentu, 2015.gadā - 79,7 procentu atbalstu.

Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” paredz, ka nodokļa maksātājs, kas realizē noteiktos dzērienus depozīta iepakojumā, nodokli par šo iepakojumu nemaksā, ja ir noslēdzis ar depozīta sistēmas operatoru līgumu par darbību depozīta sistēmā. Savukārt depozīta sistēmas operatoram par depozītu sistēmas piemērošanu jābūt noslēgtam līgumam ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošu iestādi, kas var būt Valsts vides dienests.

Depozīta sistēma jau ir ieviesta un sekmīgi darbojas gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan vairākās citās Eiropas Savienības valstīs. Tāpēc depozīta sistēmas ieviešana Latvijā ļautu ražotājiem vienādi marķēt attiecīgo iepakojumu tirdzniecībai visās Baltijas valstīs. Depozīta sistēmas ieviešana būtu ne tikai būtisks solis, lai ieviestu aprites ekonomiku, bet arī ievērojami mazinātu mežu, ceļmalu, apdzīvoto vietu piegružošanu ar tukšām pudelēm un bundžām. Mēs nevaram visu laiku tās vākt tikai Lielajā talkā. Šis būtu kardināls risinājums. Tāpēc aicinu abus likumprojektus atbalstīt nodošanai komisijām.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir! Nav! Ir! Nav!”) Tātad kuram deputātam? Deputātam Rubikam ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iepakojuma likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Un Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cilinska, Naudiņa, Dombravas, Mūrnieces, Dzintara iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir... Tātad deputātiem ir iebildumi. Deputātam Rubikam ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Un tagad ziņojums par balsošanas motīviem.

Frakcijas VIENOTĪBA vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Pēc balsojuma var redzēt, ka SASKAŅA ne visai grib zaļu Latviju. Cienījamie kolēģi! Frakcija VIENOTĪBA atbalsta likumprojektu un jau iepriekš ir atbalstījusi vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju parakstītu iniciatīvu par depozīta sistēmas ieviešanas nepieciešamību. (Starpsauciens: “Laiks!”) Mūsu frakcijas deputāti atzinīgi vērtē to, ka VARAM jau pirms aptuveni gada solītie likumprojekti ir beidzot sasnieguši Saeimu. Latvijā 79 procenti sadzīves atkritumu tiek apglabāti poligonos. Tas ir apmēram divarpus reizes vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Šāda situācija neatbilst arī Eiropas Savienības noteiktajam mērķim - vismaz 50 procentus sadzīves atkritumu nodot pārstrādei. Atkritumu pārstrāde nav iespējama bez šķirošanas. Lielu daļu no šiem atkritumiem veido tieši pārtikas produkti un tātad arī PET iepakojums. Depozīta sistēma ir ieviesta gan Igaunijā, gan Lietuvā, un mēs redzam, ka pierobežas rajonu iedzīvotāji pastiprināti šķiro un vāc atkritumus nodošanai kaimiņvalstīs. Tas uzskatāmi parāda, ka šī sistēma darbojas un tā ir vajadzīga Latvijai, jo šobrīd, piemēram, Rīgā, atkritumu šķirošana notiek... es atvainojos, šķirošana nenotiek... šķirošana netiek attīstīta teju nemaz.

Lai gan zemkopības ministrs Dūklava kungs apgalvo, ka neredz, kāds būs labums no depozīta sistēmas ieviešanas, mums ir ļoti lielas problēmas ar atkritumiem vidē. Un mēs ceram sagaidīt, ka arī Latvijas Zaļā partija savās vērtībās būs zaļa ne tikai vārdos, bet arī darbos un ZZS kopumā atbalstīs šo abu likumprojektu pieņemšanu, jo tas padarīs Latviju tīrāku.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr.1360/Lp12) nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kiršteina, Cilinska, Ražuka, Abu Meri, Vectirāna un citu iesniegto likumprojektu “Par Jēkaba laukuma, Rīgā, pārdēvēšanu par Neatkarības laukumu” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Tātad - deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Sergeja Mirska, Raimonda Rubika, Andra Morozova, Vladimira Nikonova, Igora Zujeva un Mihaila Zemļinska pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra rīcību saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Augsti godātā Saeima! Pieprasījumu komisija izskatīja kolēģu deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Sergeja Mirska, Raimonda Rubika, Andra Morozova, Vladimira Nikonova, Igora Zujeva un Mihaila Zemļinska pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra rīcību saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanu” (Nr.41/P12). Dokuments Nr.5216.

Uz komisijas sēdi bija ieradies ekonomikas ministrs, kurš atkārtoti atgādināja par Ekonomikas ministrijas darba grupas rezultātiem un par nemainīgo nodomu atcelt OIK sistēmu Latvijā. Izraisījās spraigas diskusijas, divreiz notika balsojums. Abos balsojumos rezultāts bija četri pret četri. Līdz ar to, sekojot Kārtības rullim, pieprasījums tika noraidīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Dižais domātājs Vinnijs Pūks ir teicis, ka vajag darīt tā, kā vajag darīt, savukārt tā, kā nevajag darīt, darīt nevajag. Kāpēc es Vinniju Pūku nosaucu par dižo domātāju, nevis par lupatu lelli ar zāģu skaidām galvā? Tāpēc, ka tad... citādāk es nezinātu, kā nosaukt ekonomikas ministru, kurš šo Vinnija Pūka patiesību attiecībā uz OIK joprojām nav sapratis. Proti, ekonomikas ministrs turpina darīt tā, kā nevajag darīt, savukārt tā, kā vajag darīt, viņš nedara.

Patiesībā joprojām turpinās izmanīga OIK afēras piesegšana. Un es jums to šodien pierādīšu. Ir iesniegts pieprasījums “Par ekonomikas ministra rīcību saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanu”. Konteksts ir ļoti vienkāršs. Lai jūs saprastu... Kā jūs to zināt, pusgada garumā es esmu veicis savu parlamentāro izmeklēšanu un pierādījis, ka patiesībā Ekonomikas ministrija nevis cīnās pret OIK afēru, bet to piesedz. Ekonomikas ministrija izmanīgi ir mēģinājusi no tās izvairīties un iestāstīt savu patiesību. Tomēr es esmu pierādījis, ka attiecībā uz visām lietām, ko dara Ekonomikas ministrija... patiesībā tās ir galvenokārt tādēļ, lai OIK afēru piesegtu, nevis pret to cīnītos. Gan attiecībā uz pārbaudēm... kā Ekonomikas ministrija pusgadu cīnās ar 40 staciju pārbaudēm, no kurām lielākā tiesa vispār nav uzcelta; gan attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem, kurus Ekonomikas ministrija pasniedz kā cīņu pret OIK, bet, kad mēs ar tiem iepazīstamies, patiesībā redzam, ka tie drīzāk ir tādēļ, lai nelikumības šajā nozarē piesegtu; gan attiecībā uz to, kā vispār šī sistēma tiek kontrolēta.

Kad Ekonomikas ministrija bija iedzīta stūrī un tai tika parādīts, kas patiesībā būtu jādara, lai OIK afēru novērstu, tad Ekonomikas ministrija tā vietā, lai sāktu to darīt (bet nedarīt nevarēja), atrada elegantu risinājumu: Ekonomikas ministrija izveidoja darba grupu, lai līdz vēlēšanām tiktu novilkts laiks, vairākus mēnešus varētu neko nedarīt un stāstīt, ka ir darba grupa, kas strādā.

Darba grupa beidzot sagatavoja savu ziņojumu. Šis darba grupas ziņojums bija tāds, ka to atļāvās kritizēt ne tikai eksperti, bet pat ekonomikas ministra un VIENOTĪBAS politiskie kolēģi no koalīcijas. Uz to reaģējot, ekonomikas ministrs bravūrīgi paziņoja: ja kādam ir labāks rīcības plāns, tad lai viņš to iesniedz valdībā!

Šādu rīcības plānu es arī iesniedzu valdībā. Acīmredzot ekonomikas ministrs nebija gatavs uz tādu rīcību, jo viņš bija domājis uztaisīt no sava plāna lielisku PR un stāstīt, kāds viņš ir malacis un kas ir bijis sastrādāts. Taču, kad parādījās mans plāns un parādījās ekonomikas ministra plāns, bija acīm redzami, ka viens plāns ir pilnīgi bezjēdzīgs, gandrīz neko nedod, lai samazinātu OIK slogu, - proti, tas, ko bija sagatavojusi darba grupa. Savukārt manā plānā bija ļoti konkrēti pasākumi, kas ātri un būtiski samazinātu OIK slogu, turklāt tiesiskā veidā.

Ko izdarīja Ekonomikas ministrija? Ko izdarīja valdība, kura bija apsolījusies, ka ņems vērā šo plānu... un ekonomikas ministrs bija pateicis: ja kādam ir labāks plāns - viņš ir gatavs to atbalstīt? Rezultātā - kas notika, kad parādījās šie divi plāni? Kādu izeju atrada valdība? Tā nolēma, ka par šiem plāniem vispār nediskutēs, jo, ja par tiem valdībā uzsāktu diskusiju, būtu skaidri redzams, kas ar ko patiesībā nodarbojas.

Kas tad ir šinī Ekonomikas ministrijas darba grupas piedāvātajā plānā?

Pēc būtības Ekonomikas ministrija... tātad sabiedrībai tiek stāstīts, ka triju gadu laikā tā tiks atbrīvota no OIK maksājuma. Un tik tiešām tā ir patiesība! Bet noklusēts tiek tas, ka OIK slogs vienkārši tiks noslēpts divos citos maksājumos, tas ir, tik tiešām OIK maksājuma vairs nebūs, jo OIK jaudas maksājumu Ekonomikas ministrija piedāvā noslēpt pārvades tarifā, savukārt OIK enerģijas maksājumu Ekonomikas ministrija piedāvā noslēpt “zaļajos sertifikātos”. Līdz ar to tiešām OIK maksājuma triju gadu laikā nebūs, vienkārši turpināsiet maksāt... ar citiem maksājumiem. Tātad pēc būtības ir sagatavots nevis tas, kā izbeigt OIK afēru, bet gan - kā to varētu turpināt zem cita piesega.

Saistībā ar to mēs lūdzām ekonomikas ministru pastāstīt arī par pārējiem pasākumiem, jo pēc būtības... Ja mēs apskatāmies šo ziņojumu... tur ir pieci galvenie pasākumi, ko piedāvā Ekonomikas ministrija, šī it kā darba grupa. Kas ir zīmīgi... un uz ko ekonomikas ministrs nespēja lāgā atbildēt... kāpēc šis ziņojums tiek saukts par darba grupas ziņojumu, lai gan darba grupa šo ziņojumu nemaz nav akceptējusi, un tā arī nespēj paskaidrot, priekš kam vispār - ellē! - Ekonomikas ministrijai bija vajadzīga darba grupa, ja ne vienkārši tādēļ, lai novilktu laiku, jo galu galā šis ziņojums darba grupā vispār netika apstiprināts. Vēl vairāk! Vairāki darba grupas locekļi ir pauduši principiālu un argumentētu kritiku par šajā ziņojumā piedāvātajiem risinājumiem.

Kādi risinājumi tiek piedāvāti, uz kuriem ekonomikas ministrs tā arī nespēja atbildēt?

Tātad kopā ir pieci risinājumi. Divi no tiem ir nevis lai OIK samazinātu, bet lai to noslēptu zem diviem maksājumiem - zem “zaļajiem sertifikātiem” un... jaudas maksājumu noslēpt pārvades tarifā.

Tālāk tiek piedāvāts ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli. Ekonomikas ministrs pilnā nopietnībā stāsta, ka šis ir pasākums, kurš samazinās OIK slogu. Uz vaicājumu, vai ekonomikas ministrs ir iepazinies ar paša laikā izveidotajiem Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, kuri paredz citādāk aprēķināt kārtību, kādā tiek noteikts, cik liels ir atbalsta maksājums komersantiem, ekonomikas ministrs vispār nesaprata, par ko ir jautājums, un nācās viņam paskaidrot, ka esošā pārkompensācijas kārtība paredz tādu lietu, ka, komersantam aprēķinot atbalsta apjomu, tiek ņemti vērā viņa izdevumi, lai galu galā nodrošinātu tādu ieņēmumu līmeni, ka viņam šī peļņas norma nepārsniedz deviņus procentus. Un šajos Ministru kabineta noteikumos subsidētās elektroenerģijas nodoklis ir kā viena no izdevumu pozīcijām, kura komersantam ir jākompensē. Proti, tas nozīmē: ja pie esošā regulējuma tiek ieviests subsidētās elektroenerģijas nodoklis, tad OIK slogs maksātājiem nevis samazināsies, bet proporcionāli palielināsies par šī nodokļa slogu, jo tagad šis slogs ir jānosedz nevis OIK komersantiem, bet gan mums kā maksātājiem. Tas ir pilnīgs absurds.

Ekonomikas ministram tika prasīts: “Kādā veidā tad jūs nodrošināsiet... Ja jūs runājat par tiesisko paļāvību, tad - kādā veidā attiecībā uz komersantiem jūs to ar šādiem Ministru kabineta noteikumiem nodrošināsiet?” (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Ekonomikas ministrija nebija spējīga uz to atbildēt.

Tieši tāpat Ekonomikas ministrija nebija spējīga atbildēt uz jautājumu par to, kādā veidā tā gatavojas izpildīt savus solījumus par OIK maksājumu sistēmas atcelšanu, ja valdība nav akceptējusi šos “zaļos sertifikātus”. Proti, Ekonomikas ministrijas plāns par to, kādā veidā pasniegt, ka OIK maksājums tiek atcelts, bija šāds: noslēpt vienu tā daļu pārvades tarifā, otru - “zaļajos sertifikātos”... Savukārt “zaļos sertifikātus” valdība neatbalstīja.

Tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija pat nav spējusi sagatavot rīcības plānu, kā noslēpt OIK... ne tikai, kā to samazināt, bet pat - kā to noslēpt. Un tas ir diezgan dramatiski. Ja Ekonomikas ministrijai prasām: “Nu, kā tad jūs to domājat darīt, kādi tad ir varianti, ja “zaļo sertifikātu” nav?” - tad izrādās, ka Ekonomikas ministrijai ir tikai divi varianti - vai nu šie “zaļie sertifikāti”, kurus valdība nav atbalstījusi... vai arī tad jāatstāj esošais maksājums. Lūk, viss Ekonomikas ministrijas pienesums no šīs darba grupas.

Nākamais. No visiem šiem pieciem pasākumiem, ko piedāvāja Ekonomikas ministrija, tikai viens pasākums tik tiešām varētu būtiski samazināt OIK slogu. Proti, tas ir: iekšējās peļņas normas pārrēķina kārtības izmaiņas. Uz to mēs jau bijām norādījuši savā pieprasījumā... iepriekšējos pieprasījumos... un bijām pierādījuši, ka veids, kādā Ekonomikas ministrija līdz šim ir īstenojusi šo pārkompensācijas pārrēķinu, šo iekšējās peļņas normas aprēķinu... Varētu padauzīt ar āmurīti? (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... šo iekšējās peļņas aprēķinu, iekšējās peļņas normas aprēķinu... tas neatbilst ne ekonomiskajai loģikai, ne arī tam, ko Eiropas... tam, ko Ekonomikas ministrija ir apsolījusi Eiropas Komisijai. Proti, ka šī pārkompensācijas pārrēķina rezultātā pārmērīgais atbalsts tiks novērsts un ka, pārrēķinot šo pārkompensāciju... rēķinot šo pārkompensāciju, vērā tiek ņemts viss komersantam sniegtais atbalsts, lai rezultātā šis atbalsts būtu samērīgs, nevis pārmērīgs. Proti, minimāli nepieciešamais, kāds ir vajadzīgs komersantam, lai, efektīvi strādājot, šis bizness varētu atmaksāties.

Mēs uzskatāmi pierādījām, ka tas tā nav, un norādījām uz pasākumiem, kas būtu jāveic. Ekonomikas ministrija savā ziņojumā ir iekļāvusi lielu daļu no šiem pasākumiem, piekrītot, ka tas tagad ir jādara, bet nez kāpēc paziņojot, ka visus šos pasākumus tā nedrīkst veikt, jo tas nav saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tad nu mēs Ekonomikas ministriju lūdzām parādīt, kur tad ir šī esošā kārtība, kura it kā esot saskaņota ar Eiropas Komisiju. Ka Eiropas Komisija to ir akceptējusi... Ekonomikas ministrija nespēj to parādīt.

Tālāk. Ekonomikas ministrijai tika prasīts, kā tad īsti ir, - kāpēc gadījumā, kad OIK tika ieviesta, to varēja darīt, nesaskaņojot ar Eiropas Komisiju, un viss bija kārtībā - 10 gadus varēja to darīt un tikai pēc tam saskaņot! -, savukārt tagad, gadījumā, kad kaut kas tiek mainīts un OIK varētu tikt samazināta, Ekonomikas ministrija saka: “Nē, nē, nē, mēs to nedrīkstam darīt! Mums tas vispirms ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju!” Nu, un tagad Ekonomikas ministrijai tika prasīts, kāda īsti ir tās pozīcija. Jo, ja mēs... Kad runājām par šiem nelikumīgā atbalsta 10 gadiem, Ekonomikas ministrija teica, ka viss ir kārtībā, tā varēja darīt. Tagad pēkšņi tā saka, ka vairs tā nedrīkst darīt. Un mēs gribam tai paprasīt, kura tad no tām pozīcijām ir tās pamatotā pozīcija, pie kuras tā tagad pieturas? Ka tas ir pārkāpums vai nav pārkāpums, ja atbalsts tiek sniegts bez saskaņošanas? Ekonomikas ministrija uz to nespēj atbildēt. No tā mēs varam saprast, ka Ekonomikas ministrijas pozīcija ir tāda, ka reizēm šo prasību var pildīt, reizēm var nepildīt.

Pēc būtības šī situācija parādīja, ka Ekonomikas ministrija ir sapinusies savos melos. Vēl vairāk! Ekonomikas ministrijai tika uzdots jautājums: kā tad īsti ir? Vai Ekonomikas ministrija ir tiesīga īstenot atbalstu, kurš nav saskaņots ar Eiropas Komisiju? Nu it kā vienkāršs, elementārs jautājums, uz kuru vajadzētu būt uzreiz skaidrai, tiešai atbildei - nē, nav tiesīga. Ekonomikas ministrija nespēja atbildēt uz šo jautājumu. Šis jautājums tai tika atkārtots trīs reizes, un visas trīs reizes Ekonomikas ministrija izvairījās atbildēt uz šo jautājumu.

Kā jūs domājat, kāpēc? Un tas ir patiesības mirklis visai sabiedrībai - kas pašlaik notiek ar OIK afēru? Patiesība ir šāda. Ekonomikas ministrija labi zina, ka turpina īstenot nelikumīgu atbalstu. Visai sabiedrībai liek apmaksāt nelikumīgu atbalstu. To ministrijā ļoti labi zina. Un tieši tāpēc nevar atbildēt uz šo jautājumu, uz šo acīmredzamo jautājumu. Jo patiesībā liela daļa atbalsta joprojām nav saskaņota ar Eiropas Komisiju. Proti, tas attiecas uz TEC-2... kur ir iegūta Eiropas Komisijas atbilde, ka šis atbalsts nav saskaņots ar Eiropas Komisiju, tātad ir nelikumīgs, tātad par to praktiski prettiesiski liek maksāt sabiedrībai.

Arī vesela rinda vēja parku, kuriem tika izsniegtas atļaujas pirms šī perioda, par kuru tika veikta saskaņošana, joprojām saņem nelikumīgu atbalstu. Ekonomikas ministrija to nodrošina, zinot, ka tas ir nelikumīgs. Vēl vairāk! Mēs esam saņēmuši Eiropas Komisijas vēstuli, kurā Eiropas Komisija pasaka ļoti skaidri un konkrēti, ka, lai šis atbalsts, kuru Ekonomikas ministrija īsteno, lai šī OIK būtu saskanīga ar to, ko ir ieteikusi Eiropas Komisija un kas ir saskaņots ar Eiropas Komisiju, Latvijai bija jāīsteno pārkompensācijas novēršanas pasākumi, ko Latvija... Ekonomikas ministrija pati savā ziņojumā ir atzinusi, ka tas nav īstenots, un valdība to ir akceptējusi. Tas savukārt nozīmē, ka pašlaik OIK ir nelikumīga. Kolēģi, Ekonomikas ministrija to ļoti labi zina un baidās atzīt.

Vēl vairāk! Ekonomikas ministrija ar to, ka neatzīst savas prettiesiskās rīcības, ir radījusi dramatiski nopietnu situāciju visai Latvijas sabiedrībai. Visas tās simtu miljonu tiesvedības, ar kurām ekonomikas ministrs biedē sabiedrību, tik tiešām būs iespējamas, ja ekonomikas ministrs neatzīs prettiesiskās rīcības, jo tad visiem OIK komersantiem, kuri ir izmantojuši Ekonomikas ministrijas nelikumīgo prettiesisko rīcību, ir pamats iet un teikt - lūdzu, jūs taču sakāt, ka viss ir pareizi! Mums pienākas šī nauda! Patiesībā ir tieši otrādi. Šīs simtu miljonu tiesvedības... zinot tagad to, ko ir atbildējusi Eiropas Komisija, draud no mums... nevis no OIK saņēmējiem, bet gan no visiem, kas ir maksājuši. Jo viņi ir spiesti maksāt nelikumīgu atbalstu. Un Eiropas Savienības tiesību normas ļoti skaidri, konkrēti nosaka, ka šādu atbalstu var pieprasīt atgriezt.

Kolēģi, tas, ko pašlaik dara VIENOTĪBA, ir katastrofa Latvijas valstij! Bet viņi to dara ar pārliecību, ka arī šo - kārtējo afēru - Latvijas valsts izturēs.

Kolēģi, es aicinu šodien balsot pēc sirdsapziņas, nevis tā, kā jums to liek Koalīcijas sadarbības padome, lai parādītu, lai tomēr pierādītu, ka šī nebūs politiski piesegta afēra un ka sabiedrībai ir cerības, ka šī afēra tiks izbeigta. Jūsu balsojums šodien uzskatāmi to parādīs - vai jūs turpināt piesegt šo politiski piesegto afēru, sava sponsora intereses, vai tiešām esat gatavi iestāties par sabiedrības interesēm. Es aicinu visu sabiedrību un medijus sekot līdzi un iepazīties ar faktiem, par kuriem šodien stāstīju. Eiropas Komisija ir skaidri pateikusi - OIK ir nelikumīga tādā veidā, kā to pašlaik izpilda Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrija to slēpj no sabiedrības. Es domāju, ka šādiem politiķiem ir laiks iet mājās. (Dep. A.Bērziņš: “Sestdien!”) Ja vēlēšanas nebūtu jau pēc pāris dienām, mēs šodien pieprasītu ekonomikas ministra demisiju. Bet mēs ļoti ceram, ka sabiedrība izdarīs pareizo izvēli un aizsūtīs šādus politiķus politiskajā mēslainē. Aicinu atbalstīt pieprasījumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Upeniekam.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nu cik var lobēt OIK uzņēmējus un tos miljonārus, kas aiz viņiem stāv šajā Saeimā! (Starpsaucieni.) Kārtējo reizi šis jautājums ir iekļauts mūsu darba kārtībā ar mērķi novilcināt OIK atcelšanu vai noņemt ministru Arvilu Ašeradenu, pirms viņš ir likvidējis OIK. (Dep. I.Zariņš: “Kādas muļķības!”)

Kolēģi, es jūs nevaru iepriecināt. Mēs neapstāsimies! “Jaunā VIENOTĪBA” šajā Saeimā ir apturējusi OIK, likvidējot 26 stacijas, ietaupot Latvijas iedzīvotājiem 385 miljonus eiro un jau no 1.jūlija nodrošinot zemākus elektrības rēķinus un cenas. Nākamajā Saeimā mēs OIK likvidēsim. (Starpsauciens: “Ej nu ej!”) Un, ja jūs noņemsiet mums Arvilu Ašeradenu, mums ir virkne līderu, kas ir gatavi stāties viņa vietā (Starpsauciens: “Jānis Upenieks!”), - Inese Lībiņa-Egnere, Renārs Putniņš, Evika Siliņa, Vilnis Ķirsis (Rīgā)... Un mēs sakārtosim nozari pēc nozares, likvidējot ikvienu OIK, arī farmācijas nozarē un citur, lai negodprātīgi uzņēmēji nevarētu negodīgā veidā pelnīt, gūt milzu peļņu. (Dep. I.Zariņš: “Mēs jau iesniedzām savus priekšlikumus!”)

Kolēģi! Mēs lepojamies ar mūsu cilvēkiem, un tikai kopā mēs varam izbeigt netaisnību šajā valstī. Un, ja arī jūs atbalstāt un vēlaties labklājības līmeni, kādu mēs jau sen esam pelnījuši, tad aicinu atbalstīt jaunus līderus un sestdien balsot par “Jauno VIENOTĪBU”! (No frakcijas SASKAŅA: “Kas te notiek?!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu nenodarboties ar priekšvēlēšanu aģitāciju! Mums tomēr ir Saeimas sēde.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. (Starpsaucieni.)

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

“Jaunā VIENOTĪBA” - tā ir mirusi partija. Tās vairs nav! (Starpsauciens: “Tiešām?”) Tu vari neapstāties. (Dep. H.Abu Meri: “Redzēsim pēc četriem gadiem, kā būs ar tevi!”) Un nesarunājies ar zāli! (Starpsaucieni.)

Cienījamā Latvijas Republikas... (No frakcijas SASKAŅA: “Tauta!”) tauta! (Zālē smiekli.) Man ir neizsakāmi žēl šodien dzirdēt jau 38.pieprasījumu, kurš tiek noraidīts šajā bufera komisijā. Zariņa kungs, jūsu balsi šeit nedzird! Jūsu balsi šeit nedzird, bet ar jūsu balsi šeit šobrīd par OIK runā patiesība: tā ir lielākā afēra Latvijas valstī.

20.jūnijā, kad es biju pirmais parakstītājs... par Ašeradena demisiju, KNAB atnāca un arestēja mani. (Starpsaucieni: “O-o-o!”; dep. A.Judins: “Tas nebija par ko citu?”) Es nevarēju... Pasmejieties... (Starpsauciens: “Tu nodokļus maksā?”) Pasmejieties... Pasmejieties... Pasmejieties... Pasmejieties... (Starpsaucieni: “Tā nav taisnība!”) Pasmejieties...

Man nebija iespējas... Man nebija iespējas pat argumentēt, kāpēc Ašeradenam ir jāatkāpjas no ekonomikas ministra amata. Ašeradens mums meloja... Kad viņš bija martā... Kad bija pirmā demisija, es viņam devu fori atbildēt par OIK. (Starpsauciens: “Kas ir “fore”?”) Trīs mēnešu laikā (Starpsauciens.)... Trīs mēnešu laikā Ašeradena kungs un viņa ministrija neatbildēja ne uz vienu pieprasījumu, un šeit mēs tagad neiztirzāsim (Starpsauciens: “Absolūti meli!”)... neiztirzāsim nevienu OIK lietu. (Dep. V.Kalnozols: “Labs aktieris! Ļoti labs aktieris!”) Mēs šeit runāsim par to, ka šeit ir kārtējais pieprasījums.

Brigmaņa kungam ir kauns kāpt šeit uz tribīnes un teikt, ka šis pieprasījums atkal ir noraidīts, tāpēc viņš sūta mazo izspūrušo Veiko (Dep. V.Spolītis: “Paskaties pats sev sejā!”), kurš mēģina būt slikto ziņu vēstnesis un pateikt, ka šis pieprasījums atkal ir noraidīts. (Dep. V.Kalnozols: “Vairāk aktieru Saeimā!”) Es nezinu, jūs tiešām dzīvojat tajā savā iedomu tvitera burbulī (Dep. V.Kalnozols: “Vairāk aktieru Saeimā!”) un nesaprotat, kas notiek? Desmit gadus jūs esat apzaguši Latvijas valsts tautu ar OIK. (Dep. A.Loskutovs: “Tas ir par pieprasījumu?”) Loskutov, aiztaisi savu muti! (Starpsaucieni. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Es aicinu ievērot Saeimas deputātu ētikas kodeksu, un runājiet, lūdzu, par pieprasījumu!

A.Kaimiņš. Šeit nav nevienā brīdī bijusi pat politiskā griba izrādīta gan no Saeimas komisijas, gan no ministra Ašeradena puses par šā pieprasījuma... kaut vai atbildēšanu. Runa ir par to, ka jāatbild uz jautājumu! Jautājums jau tiek izslēgts ārā pašā pamatā... kas saucas buferkomisija - Pieprasījumu komisija. (Dep. V.Spolītis: “Jūs pats neesat bijis Pieprasījumu komisijā!”)

Jūs šeit sēžat pēdējo mēnesi. (Dep. A.Loskutovs: “Par pieprasījumu!”) Šodien atskaites punkts ir sācies. Jūsu laiks šeit - “jaunā” vecā VIENOTĪBA - ir beidzies. Jūs varat kliegt, izmisīgi stāstīt, ka jums ir jauni cilvēki, kuru jums nav. (Dep. V.Spolītis: “Par pieprasījumu beidzot runāsi kaut ko?”) Pēdējie jaunie biedri ir Dālderis ar Loskutovu. Ha-ha-hā! (Dep. V.Spolītis: “Ko jūs šorīt lietojis esat?”)

Es domāju, ka koalīcija ir beigusies šodien. Šeit. (Starpsauciens: “Par pieprasījumu!”) Atbalstiet, lūdzu, šo pieprasījumu, lai ministrs, kurš pagaidām vēl ir ministrs, spētu atbildēt par OIK afēru. Viņam tika uzdots jautājums, un jums kā Saeimas deputātiem ir jādod iespēja ministram atbildēt - tas ir jūsu pienākums! -, nevis jāsargā savs koalīcijas ministrs. Jums ir koalīcija beigusies. Tagad jau tās vairs nav, un jūs to zināt! (Starpsaucieni: “Skaļāk runā! Nepārliecinoši!”) No 2019.gada 1.janvāra jaunā valdība likvidēs OIK un OIK vairs nebūs. Tas ir pretlikumīgs nodoklis, par to nav jāmaksā Latvijas valsts iedzīvotājiem. Ar OIK jūs no Latvijas esat izsūtījuši ārā tūkstošiem cilvēku, jo mums ir dārgākā elektrības cena Baltijā! Jūsu dēļ, “jaunā” vecā VIENOTĪBA... jūs esat sargājuši savus... es nezinu, ko... bet sargājuši. Šajā Saeimā pat neatļaujat uzdot jautājumus ministram, kurš ir atbildīgs par OIK. Viņam sen jau bija jādemisionē. Sen jau! Un jūs te sēžat un man kaut ko kliedzat virsū par to, ka es saku, kā (Dep. L.Čigāne: “Kas tu tāds esi, kāpēc tev nedrīkst uzkliegt?!”)... Par to, ka es saku - ir jāsniedz atbilde sabiedrībai? Protams!

Atbalstiet, lūdzu, šo pieprasījumu, lai vēl paspēj pagaidu ekonomikas ministrs Ašeradens atbildēt par šo OIK pretlikumīgo nodokli. OIK tiks likvidēta 2019.gada 1.janvārī. To es jums varu apsolīt. (Starpsauciens: “Žirinovskis no tevis nesanāks, vecīt! Švaks! Švaks!”)

Zariņa kungs (No frakcijas VIENOTĪBA: “Veidosim koalīciju kopā! Būs labi!”), kāpiet biežāk tribīnē, stāstiet par OIK! Tas ir jūsu jājamzirdziņš, jūs šo lietu zināt vislabāk. Kāpiet biežāk! Kāpiet biežāk! (Dep. V.Spolītis: “Viņš jau zirgu nojāja! Zirgs ir beigts!”) Nopietni. Viņi jūs nedzird. Paskatieties, kas tur notiek!

Lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu. Lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu par nelikumīgo OIK maksājumu Latvijas valsts pilsoņiem. (Dep. V.Kalnozols: “Aplausi aktierim par mākslinieka sniegumu! Aplausi māksliniekam! Kur ir aplausi?”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no kolēģiem es nenodarbošos ar priekšvēlēšanu aģitāciju. Bet tagad par būtību.

Pirmkārt, es gribu pateikt lielu paldies Ivaram Zariņam, ka viņš šo problēmu ir aktualizējis, pacēlis, un iepriekšējā sēdē mēs jau pieņēmām likumprojektu - to, kas skar OIK, - pirmajā lasījumā. Un es ceru, ka šī vai nākamā Saeima beidzot pieņems taisnīgu, godprātīgu likumu.

Bet, runājot par OIK afēru kopumā... Te jau Kaimiņa kungs minēja - 38 pieprasījumi. Upenieka kungs, jūs ļoti gudri runājāt par visu kaut ko, bet ne par būtību. Jūs, būdams parlamentārais sekretārs, tā arī neatbildējāt uz jautājumu, vai Ekonomikas ministrija ir tiesīga atbalstīt nesaskaņotu OIK atbalsta programmu, kas ir pēc savas būtības nelikumīga... Pats galvenais: jūs kā parlamentārais sekretārs (vismaz es to neesmu nofiksējis) ne reizi neesat bijis Pieprasījumu komisijas sēdē, kad šos jautājumus skatīja. Varbūt šeit cienījamie juristi, kas ir koalīcijas frakcijās, beidzot man varēs izskaidrot vārdu savienojumu, ko lieto Ekonomikas ministrija, iesniedzot atbildi uz rakstisko pieprasījumu, runājot par šo afēru, - “godprātīgi likumpārkāpēji”. Diemžēl ekonomikas ministrs nebija spējīgs atbildēt uz šo jautājumu - kas, viņaprāt, ir “godprātīgs likumpārkāpējs”. Kad tiek uzdots nākamais jautājums, cik tad mēs esam samaksājuši šiem “godprātīgajiem likumpārkāpējiem”, seko atbilde: 2,4 miljardus eiro. Cik mēs plānojam samaksāt? Pusotru miljardu.

Upenieka kungs, jūs te minējāt to, ka valdība ir pieņēmusi noteikumus, ka tiks samazināts slogs uz galapatērētājiem. Nu, šīs pasakas jau Ašeradena kungs komisijā stāstīja! Bet vislabāk aiziet uz tirgu, uz Centrāltirgu, un tur to stāstīt, varbūt kāds arī noticēs, tāpēc ka gan jūs, gan arī ekonomikas ministrs... melojat, tāpēc ka maksājums netiek samazināts... viena iemesla dēļ... Ja jūs to novirzāt uz “Latvenergo” peļņu, tas nozīmē... Kā tiek sadalīta “Latvenergo” peļņa? Daļa aiziet attīstībai, pārējais aiziet budžetā. Tātad netiešā veidā mēs visi turpināsim šos maksājumus. Kam mēs melojam?

Par atjaunojamo enerģiju. Varbūt kāds no koalīcijas man var izstāstīt elementāru lietu... Kāpēc viss ir salikts vienā maisā? Kas ir atjaunojamā enerģija? It kā visiem daudzmaz loģiski domājošiem cilvēkiem paliek skaidrs: atjaunojamā enerģija... Tātad tiek izmantota tā prece, kura jau vienreiz tika pārstrādāta. Tā tiek aizvesta uz otrreizējo pārstrādi. Mums šeit ir zaļā enerģija, ir vēji, ir hidroelektrostacijas. Neviens tā arī nav atbildējis uz jautājumu, vai Latvijai tiešām ir vajadzīgas 144 mazās hidroelektrostacijas. Priekš kā? Un kāpēc elementāru biznesu, to, kas skar zaļo enerģiju, atjaunojamos resursus, nenošķir no tās biznesa daļas, kur tiešām ir vajadzīgs šis atbalsts? Tās ir elementāras lietas, uz kurām ir arī vienkāršas atbildes. Ja būtu vēlme izbeigt šo afēru, tā būtu izbeigta jau gadu atpakaļ. Es nemaz nerunāju par to, ka Ekonomikas ministrija visus šos 10 gadus nav veikusi elementāru kontroli pār to, kā šie maksājumi tiek izsniegti un kam tie tiek izsniegti, un uz kāda pamata. Un, ja mēs paskatāmies pirmsākumus, tad tur visur pavīd vecās VIENOTĪBAS ekonomikas ministri. Pa starpu - arī citi. Kas tad to visu iedibināja, visu šo milzīgo krāpšanu, ja ne tā saucamā mūsu koalīcija? Tās priekšteči, kas elementāri ir mantotāji no priekšdienām... Nepatika? Vajadzēja nomainīt!

Tāpat tas skar ļoti daudzus likumus, tiesību aktus.

Un tieši tāpēc es uzskatu: kamēr būs ar likumu atļauts zagt... kamēr mēs veidosim “likumīgos” zagļus... vai tas ir Ekonomikas ministrijā... vai tie ir maksātnespējas administratori, tiesu izpildītāji... tikmēr mēs netiksim vaļā no nosaukuma... kurš skan vienkārši - mēs dzīvojam pusmafiozā valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es tikko noskaidroju, ka, izrādās, koalīcija vēl eksistē. Tiešām, ja?

Es prasu Nacionālās apvienības frakcijas vadītājam: “Raivi, jūs atbalstīsiet šo pieprasījumu?” - “Nē!” - “Kāpēc?” - “Negribam.”

Normāli?! Valstiski?! Valstiski?! (Starpsauciens: “Nu beidz vienreiz!”) Tas ir valstiski? Vienkārši - “negribam”? (Dep. A.Loskutovs: “Par pieprasījumu!”) Jo saprotiet - juristi ir iedevuši atzinumu ekonomikas ministram Ašeradenam par to, ka šis ir pretlikumīgs maksājums, par to, ka mūsu valsts spēj (Dep. V.Spolītis: “Nemelo!”) aizsargāt sevi no tā, ka, ja nu gadījumā kāds no šiem uzņēmējiem, kas saņem šo naudu, mūs mēģinās iesūdzēt tiesā... (Dep. V.Spolītis: “Nemelo!”) ka mēs spēsim aizsargāt sevi. Bet šie cilvēki, kas šeit atrodas man pretī, šeit, izrādās, šeit un, izrādās, arī tur, ir tie, kas joprojām domā, ka viņi kontrolē valsti. (Dep. V.Spolītis: “Nemelo!”) Tā nav valstiska domāšana! Viņi nedomā par sabiedrību. (Dep. V.Kalnozols: “Izteiksmīgāk! Vairāk dvēseli ieliec iekšā! Izteiksmīgāk!”) Sabiedrība ir sen pateikusi - šī ir lielākā zagšana Latvijas valsts vēsturē! Kam vēl ir jānotiek, lai to ieskaidrotu šiem tirliņiem? Kam? Kam vēl ir jānotiek? Vēlēšanām? Jūs esat izdarījuši tā, ka Latvijā investīcijas nenāk iekšā... ka mums nevar nākt investīcijas, jo mums ir dārgākā elektrība, lielākie darbaspēka nodokļi. Cilvēki brauc prom no Latvijas. Latvijas valsts tauta izmirst! (Starpsauciens: “Par tēmu runā!”) Izmirst ārā tāpēc, ka mums viss ir visvisdārgākais! Un tagad jūs kāpjat šeit, tribīnē, un stāstāt par to... ka šis... pat pieprasījums... pat jautājumu nevar uzdot! (Starpsauciens: “Par tēmu runā!”) Tik tālu ir aizgājis, ka pat jautājumu nevar uzdot! Pieprasījumu komisija kā tāda ir jālikvidē! Sen jau! Tā ir buferkomisija! Brigmaņa kungs, neguliet! Atveriet acis! Nāciet un pastāstiet šeit! Jūs būsiet nākamajā Saeimā. Viņu vairs nebūs. Nāciet un pastāstiet, kā jūs redzat šo jautājumu! Atnāciet, piespiediet pogu un apstāstiet, kas te notiek! Jūs esat Pieprasījumu komisijas vadītājs! Cik gadus mēs par to runājam? Par to, ka tiek nofutbolēti jautājumi tikai tāpēc, ka ir Pieprasījumu komisijas buferis. Kas te nav loģiski?! Ašeradenam tiek uzdots jautājums! Jautājums tiek vienkārši nomests nost tikai tāpēc, ka viņš ir koalīcijas ministrs! Kas par nonsensu tas ir, ko?! (Dep. L.Čigāne: “Ar sirdi aiziesi šitā!”) Zagt ir labi?! Jautāt nav labi! Atbalstiet, lūdzu, šo pieprasījumu! (Aplausi. Dep. V.Kalnozols: “Autoru! Autoru!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šodien tāda dīvaina un savdabīga sēde, kolēģi. Tie izgājieni jums ir tādi... interesanti.

Kolēģi, ir divas lietas, kurām mūs visus būtu jāvieno, un tie ir divi secinājumi un divi kopīgi mērķi.

Pirmkārt, ir pilnīgi skaidrs, ka Latvija nedrīkst atļauties būt zemo darba algu valsts. Mēs nevaram būt lētā darbaspēka zeme. Un cilvēki... Ja taisa aptaujas, jaunieši pat saka, ka viņiem vēlamā alga būtu 1400 eiro. Es tikšu līdz tam.

Otrkārt, izšķiroši svarīga ir attīstība Latvijas reģionos, to izaugsme un mērķis, lai mēs spētu piesaistīt investīcijas un ražošanas uzņēmumus, atjaunot ražošanu reģionos. Ja to nespēsim izdarīt, tad reģioni iztukšosies. Cilvēki aizbrauks prom, ja viņi nesaņems labas algas. Ja uzņēmējiem jāmaksā labas algas, tad viņiem ir jāieekonomē kaut kur citur. Un viena no šādām pozīcijām ir elektrības cena. Kā zinām, mēs esam biržā un pērkam elektrību brīvajā tirgū. Šis ir atainojums dzīvajā, kāda šobrīd ir elektrības cena. Mēs redzam - tas ir 81 eiro par megavatstundu. Ziemeļvalstīs ir apmēram līdzīgs tarifs (izņemot šobrīd Norvēģiju). Tātad konkurēt ar citām valstīm vienkārši pēc šī... Tur tarifi visi ir vienādi... Bet, ja mēs braucam uz citurieni un sakām: “Investējiet Latvijā!”, tad mēs nevaram palepoties, ka viņiem šeit būs izdevīgi elektroenerģijas tarifi, un vairs nevaram teikt: “Šeit ir lētā darbaspēka zeme, un jums būs lēts darbaspēks.” Kāpēc? Jo “LATVIJAS FINIERIS” par OIK un sadales tarifu maksā 40 eiro par megavatstundu, bet pāri robežai, Igaunijā, Kohila Vineer - 28 eiro.

Četrdesmit eiro par megavatstundu pret 28 eiro!

Ja elektrības cena... Ir atsevišķi uzņēmumi, kuriem ir panāktas izmaiņas... atsevišķi energoietilpīgi uzņēmumi, bet tas ir izdarīts uz citu uzņēmēju rēķina, veicot šo te... vienkārši pārnesi. (Dep. E.Putra: “Cik “Cemex” maksā?”) Ir veikta fikcija... Jo, redz, pagājušogad bija daudz ūdens Daugavā un hesos saražoja daudz elektroenerģijas. Bija liela peļņa “Latvenergo”; 80 miljonus pirms vēlēšanām aizvirzīja, lai nedaudz kompensētu un samazinātu OIK tarifu. Bet tas ir uz vienu gadu, jo šī vasara bija sausa un nākamgad nebūs iespējams to izdarīt.

Tāpēc OIK un - es uzsveru! - sadales tarifa mazināšana ir nākamās Saeimas absolūtā prioritāte, citādi cilvēkiem reģionos nebūs darba un cilvēki nesaņems pienācīgas algas.

Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Jo arī tas temps, kādā ir veiktas revīzijas OIK stacijās, OIK saņēmēju stacijās... ar šādu tempu, kolēģi, šīs revīzijas tiks veiktas līdz brīdim, kamēr tās atļaujas būs jau pilnīgi beigušās pašas no sevis.

Es tāpēc aicinu atbalstīt pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Upenieka kungs nav redzams savā vietā, viņš kaut ko mēģina tagad uzzināt pēdējā brīdī. Ja Upenieka kungs nav tukšrunātājs, tad... Viņš mums draudēja ar jauniem oikistiem šodien. Viņš teica: ja nebūs Ašeradena, tad viņa vietā nāks vēl un vēl, un vēl... Kaut kāda kognitīvā disonanse sanāk, jo... Patiesībā jūs esat vainojami pie tā, kas šobrīd notiek ar OIK, un būtu jābūt ekonomikas ministram šeit, Saeimā, un jāskaidro, kas notiek, un jāuzņemas pilna atbildība. Un es gribētu uzzināt... ja Upenieka kungs nav tukšrunātājs... Es saprotu, ka neviens cits nevar šobrīd atbildēt Upenieka kunga vietā. Ja Upenieka kungs tik tiešām atbild par saviem vārdiem, viņš varētu nākt un pateikt mums visiem, vai Ekonomikas ministrija ir tiesīga sniegt valsts atbalstu, kas nav saskaņots ar Eiropas Komisiju, vai nav. Jo mēs atbildi joprojām neesam saņēmuši nedz no ekonomikas ministra, nedz no kāda cita. Varbūt Hosams Abu Meri varētu mums palīdzēt? Viņš ļoti aktīvi mēģina šobrīd kaut ko pateikt.

Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un sniegt atbildes uz mūsu jautājumiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Klaužam.

J.Klaužs (ZZS).

Godājamie kolēģi! Protams, ir skaidrs, ka ir priekšvēlēšanu laiks un ir tāda iespēja sevi parādīt kā nekad. Pēc nedēļas laikam jau visi prāti būs rimtāki.

Bet gribu pateikt dažas pārdomas.

Saprotiet, OIK - protams, tā ir milzu afēra, un to neviens neapšauba. Taču, ja Ekonomikas ministrija par lielu sasniegumu uzskata to, ka tā ir atņēmusi šīs kvotas... cik tur - 28 vai 38?... uzņēmējiem, kuri perifērijā jeb provincē gribēja kaut ko radīt, tad, patiesību sakot, tā ir vienkārši nelietība. Un, lai jūs labāk saprastu, ko tas nozīmē, varbūt aizbrauciet... Aizbrauciet uz Latgali, aizbrauciet uz Kārsavu, kurā tāds uzņēmējs Edgars Romanovskis daudzu gadu garumā izveidoja dārzu - tomātu, gurķu audzēšanas kompleksu, radīja ļoti daudzas darba vietas. Ļoti laikmetīgs uzņēmums! Un, ja tādiem uzņēmējiem nepienākas atbalsts, tad tie, kas šeit sevi dēvē par ekonomistiem, vispār nesaprot, kas ir ekonomika.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Mēs dzirdam ļoti daudz dažādu runu par to, kā likvidēsim OIK - šodien, rīt, nākamgad, kad nāksim pie varas, atlaidīsim visus, kurus var atlaist... Bet viena nianse. 16.oktobris šobrīd ir datums, līdz kuram var iesniegt priekšlikumus attiecībā uz Elektroenerģijas tirgus likumu. Elektroenerģijas tirgus likums ir vaļā! Kaimiņa kungs, ja jums ir variants, kā OIK var izbeigt kaut vai rīt, parīt, tad šodien gaidu no jums priekšlikumu attiecībā uz Elektroenerģijas tirgus likumu - konkrēti kā jūs izbeigsiet OIK. (Dep. A.Kaimiņš: “Tu joprojām to nezini?”) Citādi jūs vienkārši runājat tukšu runu. Tukšu salmu kulšana diemžēl visos laikos ir bijusi tā, kas jūs balstījusi. (Dep. A.Kaimiņš: “Tāpēc tie salmi tiek kulti, lai būtu OIK!” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Par šo likumprojektu. Ja jūs esat izlasījuši anotāciju pavadvēstulē... kur tas tika iesniegts... šis likumprojekts ir izveidots, tieši balstoties uz maniem priekšlikumiem, - uz priekšlikumiem, kuri Ekonomikas ministrijai bija zināmi jau gadu. Bet, tā vietā, lai tos īstenotu, lai nāktu ar šādu likumprojektu, Ekonomikas ministrija izveidoja darba grupu un nāca ar pilnīgi bezjēdzīgiem priekšlikumiem OIK afēras novēršanai, patiesībā OIK afēras piesegšanai. Diemžēl Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs nespēj atbildēt uz viņam uzdoto jautājumu, bet nodarbojas šeit ar pilnīgu demagoģiju un meliem. Un šis bija, kolēģi, patiesības brīdis! Ja tagad Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs neatnāks šeit, tribīnē, un nepateiks, vai Ekonomikas ministrija ir tiesīga sniegt ar Eiropas Komisiju nesaskaņotu atbalstu... un kāpēc Ekonomikas ministrija dara to joprojām, tad viss, ko viņš teica, bija uzskatāmi meli - kārtējais piemērs, kādā veidā VIENOTĪBA piesedz OIK afēru, savu sponsoru intereses, kuras viņiem ir dārgākas par visu pārējo, arī par sabiedrības interesēm. Un tieši šo interešu dēļ ekonomikas ministrs ir gatavs ieraut Latvijas valsti simtu miljonu tiesvedībās - zaudētās tiesvedībās! Ekonomikas ministrijas pozīcijas dēļ... kura nevēlas atzīt savu prettiesisko, nelikumīgo rīcību. Un, ja to neatzīst, tad uz tā bāzes visiem pārējiem var rasties pamatoti prasījumi. Pateikt: “Nu kā? Ja jūs visu ko esat darījuši prettiesiski un nelikumīgi, bet tas viss ir pareizi un pamatoti, tad maksājiet mums tagad par to!” Un tas ir tas, uz ko jūs vedat, un tas ir tas, kas jūs interesē, jo jums ir pārliecība, ka arī šo kārtējo jūsu afēru Latvijas valsts izturēs.

Es ļoti ceru, ka vēlētāji izdarīs pareizo izvēli un aizsūtīs jūs mājās - politiskajā mēslainē, kur jums jau sen vajadzēja atrasties tā dēļ, ko jūs esat izdarījuši ar šo valsti.

Upenieka kungs, nāciet šeit un atbildiet uz šo jautājumu! Jūs to nevarat izdarīt! Tas ir patiesības brīdis visiem. Tas ir patiesības brīdis par to, ar ko patiesībā nodarbojas VIENOTĪBA - izmanīgi un izmisīgi cenšas piesegt OIK afēru, lai gan priekšlikumi... kas ir jādara... bija sen zināmi. Ekonomikas ministrs nespēj atbildēt ne uz vienu no jautājumiem, uzskatāmi parādot, ka viņam nav ne kompetences (Dep. V.Spolītis: “Lūdzu nemelojiet, Zariņa kungs! Nemelojiet!”), ne politiskās gribas. (Starpsaucieni.)

Spolīša kungs, atnāciet...! Spolīša kungs, ja es meloju, atnāciet un to pierādiet! Pasakiet man, atbildiet uz šo jautājumu: vai Ekonomikas ministrija ir tiesīga sniegt atbalstu, kurš nav saskaņots ar Eiropas Komisiju, vai nav? (Dep. V.Spolītis: “Ekonomikas ministrs jums atbildēja Pieprasījumu komisijā!”) Neatbildējāt! Toreiz šis jautājums trīsreiz tika uzdots, un šeit ir daudzi liecinieki tam visam. Paņemiet protokolu! Paņemiet protokolu, tur tas viss ir ierakstīts! (Starpsaucieni.) Jūs tagad melojat, jūs esat izmisumā, tāpēc ka jums nav, ko teikt! Jūs esat atmaskoti! Jūs šeit visi sēžat, klusējat un cerat, ka līdz vēlēšanām tas viss noklusīs un neviens to neuzzinās. (Dep. A.Kaimiņš: “Pareizi!”)

Aicinu izdarīt pareizu izvēli! Kolēģi! Balsojiet šodien pēc sirdsapziņas!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A.Brigmanis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisijas sēdēs tiešām ir bijis ļoti daudz šādu jautājumu. Es gribu teikt dažas lietas.

Pirmā lieta. Uz visiem pieprasījumiem Ekonomikas ministrija ir sniegusi atbildes. (Dep. V.Spolītis: “Precīzi!”) Tās atbildes ir sniegtas rakstiski. (Dep. I.Zariņš: “Bet ne pēc būtības!”) Cits jautājums ir... (Starpsaucieni.) Cits jautājums ir par to, vai šīs atbildes apmierināja iesniedzējus, vai šīs atbildes ir bijušas izvērstas. Šajā sakarā es varu pateikt to, ka domas dalījās. Tas ir numur viens.

Numur divi. Es varu pilnīgi apliecināt... gan es personīgi, gan... Pieprasījumu komisija visus šos iesniegtos materiālus, atbildes ir iesniegusi prokuratūrā. No sākuma līdz beigām. Visa šī lieta atrodas prokuratūras izmeklēšanā, attiecīgās institūcijās. Un tieši Pieprasījumu komisija bija tā, kas iniciēja šīs lietas izskatīšanu šajās atbildīgajās institūcijās. Es ļoti ceru, ka šīs institūcijas izdarīs attiecīgus slēdzienus, pieņems objektīvu lēmumu... un par visām šīm lietām pieņems arī atbildīgus lēmumus un vainīgie tiks saukti pie atbildības. (Dep. A.Kaimiņš: “Kad?”) Tas ir numur divi.

Numur trīs. Kā jau runāts, ir sperts solis uz OIK jautājuma risināšanu, lai to samazinātu vai vispār likvidētu. Es domāju, ka tas ir tiešām viens no jaunās valdības pirmajiem soļiem. Arī šajās tikšanās reizēs to cilvēki ir teikuši: viņus absolūti neapmierina šī situācija ar OIK. Un es esmu dziļi pārliecināts, ka šo jautājumu atrisinās un OIK kā tāda pazudīs no publiskās retorikas un vispār (Starpsauciens: “Jā!”) no cilvēku rēķiniem. (Dep. H.Abu Meri: “Un tad Zariņam vairs nebūs darba! Nebūs vairs, par ko runāt!”)

Bet šodien mēs, kolēģi, runājam ne jau, kā saka, par kādiem (Troksnis zālē.) populistiskiem solījumiem vai kādiem populistiskiem lēmumiem. Šodien mēs runājam par to, vai šie jautājumi virzās uz priekšu, vai tie netiek bremzēti, un par to, lai OIK likvidēšana tiktu pabeigta.

Viss! Cauri!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Sergeja Mirska, Raimonda Rubika, Andra Morozova, Vladimira Nikonova, Igora Zujeva un Mihaila Zemļinska pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra rīcību saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanu”! (Dep. A.Kaimiņš: “Nacionāļi, nobalsojiet “par”! Vismaz vienu reizi balsojiet pēc sirdsapziņas!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 35, atturas - 14. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

Godātie kolēģi, lai sāktu skatīt šo jautājumu, ir nepieciešama deputātu kvoruma reģistrācija. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējies 91 deputāts, līdz ar to varam sākt izskatīt likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi grozījumu Latvijas Republikas Satversmē.

Sākotnēji komisijā nebija iesniegts neviens priekšlikums, taču komisija uzskatīja par nepieciešamu noteikt spēkā stāšanās laiku grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Un līdz ar to komisija nolēma sagatavot savu priekšlikumu, nosakot, ka spēkā stāšanās laiks ir nākamā gada 1.janvāris. Tātad šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam. (Dep. A.Judins: “Smiltēna kungs, par priekšlikumu! Par 1.janvāri!”)

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Ja pirms apmēram gada mēs būtu uzdevuši jautājumu, vai Saeimā ir iespējams veikt grozījumus Satversmē, lai 2019.gada 1.janvārī spēkā stātos šādi grozījumi un Latvija savā simtgadē ievēlētu savu pirmo valsts amatpersonu - Latvijas Valsts prezidentu - godīgā, caurskatāmā, atklātā balsojumā, jebkurš eksperts, žurnālists, arī Saeimas kolēģi būtu teikuši - tas nav iespējams. Nav konstitucionālā vairākuma, lai nākamā gada 1.janvārī šādi grozījumi vispār būtu iespējami. Un tam ir savs pamats, jo vēsture to pierāda. Arī es biju viens no parakstītājiem un iesniedzu 2011.gada 24.novembrī grozījumus, un 29.martā bija balsojums. SASKAŅA un ZZS, balsojot “pret”, šos grozījumus tālāk neaizlaida. (Dep. A.Barča: “Vai tas ir par priekšlikumu?”)

2014.gadā arī bija lemšana par šiem grozījumiem Satversmē (Nav saklausāms.)... gada 25.aprīlī Latvijas Reģionu apvienība iesniedza jaunu, citu piedāvājumu, kā panākt to, ka sabiedrība tiek iesaistīta prezidenta izraudzīšanas procesā. Tas tika noraidīts, un tāpēc radās šie grozījumi, kas pavēra iespēju tam, lai šie grozījumi Satversmē stātos spēkā nākamā gada 1.janvārī. Taču maijā bija balsojums, kurā mūsu iesniegto priekšlikumu atbalstīja tikai sešas balsis; gan ZZS, gan Nacionālā apvienība, gan SASKAŅA noraidīja. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu runā!”) Un pēc četriem mēnešiem - septembrī...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, runājiet par priekšlikumu! Priekšlikums paredz, ka likums stājas spēkā 2019.gada 1.janvārī.

E.Smiltēns. Mēs beidzot tikai sākam nopietni strādāt... Es runāju par to, ka ir iespējams... ka šis stājas spēkā 1.janvārī. Tāpēc, kolēģi, ir viens labs teiciens. Kāds, kurš apgalvo, ka tas nav izdarāms, nedrīkst kavēt to, kurš jau dara. Tāpēc arī man šis balsojums šobrīd ir personīgi nozīmīgs. Gan pirms astoņiem gadiem, gan pirms četriem esmu solījis cilvēkiem, ka es to panākšu, un šodien tas tiks izdarīts. Mēs Latvijas simtgadē prezidentu ievēlēsim atklātā, godīgā, caurspīdīgā balsojumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā. Sākot ar 2019.gada 1.janvāri.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi, māsas (Dep. A.Bērziņš: “Un medmāsas arī!”) un medmāsas, kā saka Bērziņa kungs! Aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu, kamēr nav izskatīts... tautas vēlēts prezidents. Kāpēc?

Faktiski šis priekšlikums ir atgriešanās Augstākās padomes laikā. Lai ko jūs te skaisti runājat... nu, es teikšu - vāvuļojat, tā ir atgriešanās Augstākās padomes laikā. Ja mēs paskatāmies visus tos kungus, kas ir balsojuši par šo priekšlikumu, gandrīz 90 procenti nāk uz šīs tribīnes un saka - nu bezjēdzīgs priekšlikums! Nu neko nemainīs! Faktiski ko valsts iegūs no tā, ka mēs atgriezīsimies Augstākās padomes laikā? Ko iedzīvotāji... ka mēs atgriezīsimies Augstākās padomes laikā? Un mans personiskais uzskats... man kā šahistam patīk vienmēr kaut ko padomāt. Šāds likumprojekts, manuprāt, ir parādījies kā tāda zināma atriebība. (Dep. A.Judins: “Par kuru datumu tu runā?”) Ārējo spēku... tā sakot, atriebība. Es saku, ka mūsu drošības dienests... ar ārējo spēku ietekmi un... šeit, zālē, atrodas daudz deputātu, kuri pārstāv ārējos spēkus. Es uzskatu, ka tā ir sava veida atriebība par to, ka netika ievēlēts Levita kungs. Ak jūs neievēlējāt Levita kungu? Mēs jums iedosim atklāto balsojumu! Un, manuprāt, visi šie raksti... kāds ir Vējonis šāds, Vējonis tāds... ārzemēm piederošam medijam, kā sakot... rupors ir tikai tāpēc, ka jūs vai mēs, tautas priekšstāvji, nesapratāmies un ievēlējām ne to, ko vēlējāmies. Mēs taču gribējām Levita kungu! A kāpēc jūs ievēlējāt Vējoņa kungu? Nākamreiz mēs jūs kontrolēsim, mēs skatīsimies cauri, par ko jūs esat nobalsojuši. Un, ja kāds no jums balsos pret Levita kungu, tad ārzemēm piederošie mediji rakstīs par jums visu, ko jūs neesat dzirdējuši par sevi. (Dep. A.Bērziņš: “Ārprāts! Ārprāts!”)

Liels lūgums - atlikt šī jautājumu izskatīšanu, kamēr nav izskatīts jautājums par tautas vēlētu prezidentu. Vai patiešām uzticamies savai tautai? Iedodam tautai iespēju ievēlēt prezidentu, ar ko tauta lepojas, lai cilvēki jūt, ka viņi paši šo izvēli ir izdarījuši, nevis vaino mūs, ka mēs esam ne to... ievēlējuši, ko kāds nav gribējis!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godātie kolēģi! Es domāju, ka lielā mērā baigās debates, kaismīgās debates mums rodas no tā, ka ir parlamenta pēdējā sēde, un, protams, no tā, ka “Delfos” šobrīd ir tiešraide. Un vispār kopumā mēs tā mierīgi apspriežam, tā nopietni apspriežam Satversmes grozījumu, vai ne, Artus? Vai ne, Veiko? Tu pārbļāvies esi! To, kas šeit notiek, var nosaukt visādi - par parlamenta, teiksim, aktīvām debatēm -, bet tā nav normāla sēde. Tas nenotiek normālā veidā, konstitūciju grozījumus tā pasaulē neapspriež!

Un es gribētu atzīmēt - stenogrammai - sekojošas lietas. Es jau minēju iepriekšējā reizē par to, kā Igaunijā pieņem konstitūcijas grozījumus. Jā, atkal tā Igaunija un atkal - labais paraugs! Igaunijā vienā parlamenta sasaukumā ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem grozījumu, un tad nākamais parlamenta sasaukums to pieņem ar trijām piektdaļām balsu. Ar trijām piektdaļām balsu! Tas ir milzīgs skaits deputātu, šis kvalificētais vairākums, ar kuru jāpieņem, jāapstiprina iepriekšējā parlamentā pieņemtais.

Jūs tiešām domājat, ka nākamā Saeima, 13.Saeima, pieņemtu šo grozījumu ar trijām ceturtdaļām balsu? Nu nē taču! Es tam neticu! Ja mēs paskatāmies, pēdējā Saeimas sēdē... šādā paranormālā atmosfērā... Komisijā jau nav citādāk, visi domā: “Kā tagad būs? Vai mani ievēlēs vai neievēlēs? Ko es darīšu, kā es maksāšu kredītus? Un vispār - kāpēc es te atrodos?” Tādā atmosfērā nevar pieņemt Satversmes grozījumus. Tas ir amorāli.

Luksemburgā starp lasījumiem ir trīs mēnešu starplaiks. Trīs mēnešu starplaiks, lai varētu nomierināties, saņemties un iet tālāk!

Portugālē ir piecu gadu starplaiks starp konstitūcijas grozījumu lasījumiem. Mēs šeit lepojamies... Edvards lepojas: “Tādā labā tempā izņēmām cauri, super!” Davai, visu Satversmi pārgrozām šādā tempā! (Dep. E.Smiltēns: “Septiņi gadi!”) Super!

VIENOTĪBA vienkārši sēž laimīga, izdarījusi labu darbu. Balsojam, protams, tas tāpat neko nemainīs, un strādājam... ZZS, tauta uz jums skatīsies! Tauta skatīsies, kā tālāk virzīsies šis labojums Satversmē, šis jautājums par tautas vēlētu prezidentu. (Starpsauciens.) Ceram, ka būs...! Tiekamies varbūt šeit...!

Sēdes vadītāja. Baloža kungs, jūs aicināt atbalstīt priekšlikumu vai runājāt “pret”? (Aplausi.) Atbildes nav.

Baloža kungs, vai jūs runājāt “par” šo priekšlikumu vai runājāt “pret”? (Dep. A.Kaimiņš: “Ringolds vienkārši runāja!”) “Par”. Tātad deputāts esot runājis “par”.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Es runāšu par priekšlikumu. Priekšlikums noteikt par spēkā stāšanās termiņu 2019.gada 1.janvāri ir nepieciešams, lai grozītu Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 8.pantu.

8.panta otrajā teikumā ir jāgroza ievēlēšanas kārtība no aizklātas uz atklātu, paredzot, ka atklātas vēlēšanas notiek ar vēlēšanu zīmēm.

Kolēģi! Ja mēs šodien atbalstām šo priekšlikumu, nobalsojam par likumprojektu trešajā lasījumā, tad arīdzan varam apņemties, ka vēl šajā sasaukumā varam izdarīt grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Pēc pāris minūtēm, pārtraukumā pulksten 10.30, mums ir Juridiskās komisijas sēde, un tur es arī lūgšu savus kolēģus - Juridisko komisiju - šo likumprojektu sagatavot un virzīt, jo, ja mēs septiņus gadus strādājām pie grozījumiem Satversmē... un līdz balsojumam... atzīšos, es gan īsti neticu, ka mēs noslēgsim to ar uzvaru, bet... nu, kaut nu es kļūdītos! (Dep. R.Balodis: “Kādu uzvaru?! Ko tu stāsti pasakas?”)... tad mēs arī varam šodien uzsākt darbu pie grozījumiem Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā un paveikt šo darbu šajā - 12.Saeimā.

Es no sirds ceru, ka, atbalstot gan šo priekšlikumu, gan grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, mēs panāksim to, ko esam apsolījuši tautai, - ka tauta zinās, ko tās ievēlēts deputāts dara, kā viņš ievēlē valsts augstāko amatpersonu - Valsts prezidentu. (Starpsauciens: “Tauta grib dzīvot labāk, nevis tikai zināt!”)

Mēs esam demokrātiska valsts, mēs esam tiesiska valsts, mēs esam izdevusies valsts, un mēs to varam, kolēģi!

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kūtra kungs, vai jums pietiks debatēm ar gandrīz divarpus minūtēm? Pietiks.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! (Starpsauciens: “Vienkārši pasaki: “Es atbalstu!””) Es aicinu ar cieņu izturēties pret valsts pamatlikumu. Pirmkārt, tas nav vienkāršs likums. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Otrkārt, runājot par 1.janvāri, es pilnībā piekrītu Baloža kunga teiktajam, ka šādā veidā valsts pamatlikumu un tā grozījumus necep. Man, atklāti sakot, nav uzvaras sajūtas. Es saprotu, ka šeit neuzvar juridisko, konstitucionālo tiesību juristi, bet šeit uzvar politiķi, kuri, neizskaidrojot cilvēkiem, ko šis grozījums dos, vienkārši ir panākuši, ka uzvarējuši populistiski. Vienkārši... Es teiktu arī Inesei Lībiņas-Egneres kundzei, ka mums jāgroza ne tikai Valsts prezidenta ievēlēšanas likums, bet arī Saeimas kārtības rullis. Tātad ir jāgroza vairāki likumi.

Līdz ar to es aicinu katru deputātu, balsojot par šo priekšlikumu, saprast, ka, izturoties ar cieņu pret konstitūciju, netaisa grozījumus piecu dienu... piecu dienu laikā - priekšlikumus... nākamajā dienā (Starpsauciens: “Balsojam!”) tabula vēl nav salikta, bet jau komisija ir gatava spriest. (Starpsaucieni.) Konstitūcija ir jāvērtē divām Saeimām, un tad mēs varam teikt, ka tas ir tautas, nevis vienīgi parlamenta pamatlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēl vēlas debatēt par šo priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Debates slēdzu. Debates jau bija slēgtas.

Vai komisijas vārdā, Bērziņa kungs, ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Jā. Kolēģi, es tiešām arī vēršu uzmanību uz to, ko teica Lībiņas-Egneres kundze, proti, ka, atbalstot šo grozījumu Satversmē, būs nepieciešami grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Nedaudz pasteidzoties notikumiem pa priekšu, mēs esam atļāvušies iekļaut šo likumprojektu jau nākamās nedēļas Juridiskās komisijas sēdes darba kārtībā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 3, atturas - nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Paldies, godātie kolēģi! Un tagad gan varam doties pārtraukumā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godātie Juridiskās komisijas kolēģi! Tiekamies pēc piecām minūtēm Juridiskās komisijas telpās uz, cerams, īsu sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Artis Gustovskis, Līga Kozlovska... Līga, jūs esat?... Jeļena Lazareva, Romāns Mežeckis, Laimdota Straujuma... ir, Inguna Sudraba, Jānis Trupovnieks un Jānis Urbanovičs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Aicinu deputātus, kuri vēl atrodas vestibilā, atgriezties Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Labdien, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” trešajam lasījumam.

Esam saņēmuši 27 priekšlikumus.

1.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts (nu jau mūsu bijušais kolēģis) Askolds Kļaviņš, nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Sākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Mēs tikām galā ar jautājumu, kuru septiņus gadus cilāja Saeima. Tas ir jautājums par atklātu prezidenta ievēlēšanu. Es domāju, ja mēs izdarījām to, tad mums būs iespējams tikt galā arī ar jautājumu par ātrajiem kredītiem.

Ātrie kredīti - tā ir lieta, kas padara cilvēkus atkarīgus. Latvijā ir 174 tūkstoši cilvēku, kuri nespēj laikus nokārtot savas saistības, kavē savus maksājumus... kavē pat 200 eiro apmērā. Cilvēki kļūst atkarīgi no ātrajiem kredītiem. Palasiet ziņas! Sociālās aprūpes centros ir mazas algas (“Latvijas Televīzijas” sižets)... Cilvēki, lai varētu atļauties sev paši apmaksāt veselības aprūpes pakalpojumus, lai tos saņemtu laikus (lielo rindu dēļ tie nav pieejami), ir spiesti ņemt ātros kredītus un brist iekšā parādos, uzkraut sev parādu slogu. Cilvēki ir atkarīgi no ātrajiem kredītiem. Izrādās, arī valsts ir atkarīga no tiem... Un šai kaitei veidojas blaknes - proti, pirktspējas kritums. Cilvēki, kuri ir lielos parādos, savus nākotnes ienākumus novirza nevis tam, lai pirktu lietas savai ģimenei vai sev, ietu vietējā veikalā šo naudiņu iztērēt vai pie friziera, bet gan tam, lai maksātu šos parādus; viņi visu šo naudiņu atdod vai nu ātro kredītu kompānijām, vai tiesu izpildītājiem, ja viņiem jau tiek veikta parādu piedziņa.

Londonā diasporas diskusijās un “Straumēnos”, kad runājām ar mūsu cilvēkiem, viņi klusībā atzina: “Jā, arī ātro kredītu dēļ...” Tas, ka viņi ir iebriduši lielos parādos, ir cēlonis emigrācijai no Latvijas. Skaļi, tā ļoti bravūrīgi to, protams, neviens no viņiem negrib atzīt.

Ēnu ekonomika, uzņēmēju atkarība no ātrajiem kredītiem. Tad, kad Latvijas Reģionu apvienība iesniedza šos grozījumus, lai ierobežotu ātro kredītu procentus līdz 25 procentiem, Jānis Endziņš no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras atnāca uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi un skaidrā tekstā visiem deputātiem klāstīja, ka ir milzu problēma. Finanšu ministrija uzņēmējus spiež iet ārā no ēnu ekonomikas, no aplokšņu algām, nemaksāt algas aploksnēs. Mums ir svarīgi, lai...

Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs, visu cieņu, bet, lūdzu, runājiet par 1. - deputāta Kļaviņa iesniegto priekšlikumu.

E.Smiltēns. Es runāju... es runāju par 1.priekšlikumu. Kad es biju koalīcijā, jūs tik daudz mani nepārtraucāt. Opozīcijā ir daudz smagāka situācija. (Dep. A.Kaimiņš: “Nevajadzēja iet prom, Smiltēn!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, pievērsieties priekšlikumam!

E.Smiltēns. Uzņēmēji norāda, ka cilvēki, nākot pieteikties darbā šobrīd, kad trūkst darba roku... (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Es runāju par priekšlikumu. Es pamatoju, kāpēc kritizēju šo priekšlikumu. Viņi pamato to tādējādi, ka cilvēki, kas nāk pieteikties darbā, prasa, lai maksā aplokšņu algas, jo viņiem ir parādi ātro kredītu kompānijās.

Arī mediju atkarība. Tas bija šokējoši komisijā konstatēt, ka reklāmas budžets ir 15 miljoni. Un pat “Latvijas Televīzijai” 16 procentus no reklāmas budžeta sastāda ātro kredītu kompāniju nauda. Mums ir jāatrod šie 700 tūkstoši, lai to kompensētu. Un tad, par šo priekšlikumu runājot, rodas jautājums - cik atkarīgi ir politiķi no ātrajiem kredītiem? Jo tas, ko iesniedza Latvijas Reģionu apvienība pirms mūsu priekšlikuma... bija ļoti sarežģīta sistēma, kuru varētu grafiski atainot šādi. Ja kādam jautāja, kādi ir maksimālie griesti, tad tur bija sarežģīta vairākpakāpju “trepe” - 0,55 procenti dienā, tātad vairāk nekā 200 procenti gadā, un tā tālāk.

Mēs iesniedzam pilnīgi skaidru regulējumu - 25 procenti gadā, un punkts. Jautājums par šo priekšlikumu, ko ir iesniegusi Zaļo un Zemnieku savienība - Kļaviņš, arī Rasmaņa kungs bija iesniedzis, bet tagad ir atsaucis... vēlas atgriezties atpakaļ pie šīs sarežģītās sistēmas un no 25 procentiem faktiski astoņkāršot šo likmi atpakaļ uz 200 procentiem. Cik liela ir politiķu atkarība? Tas šobrīd ir jautājums.

Man, lūdzu, vēl divas minūtes. Es izmantošu šajā reizē.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja tiek apvienoti abi runas laiki? Deputāti iebilst. Smiltēna kungs, jūs varat pieteikties vēlreiz uz otro runas laiku.

E.Smiltēns. Bet es lūdzu pagarināt. (Starpsaucieni: “Nē!”; “Pietiek!”; “Lai runā!”)

Sēdes vadītāja. Es saprotu, bet deputāti iebilst. Lūdzu zvanu! Pagaidiet, balsosim! Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu pagarināts runas laiks, apvienojot abus uzstāšanās laikus, Edvardam Smiltēnam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 12, atturas - 2. Tātad runas laiks tiek pagarināts, apvienojot abus uzstāšanās laikus.

E.Smiltēns. Paldies, kolēģi. Es zinu, atkarības ir smaga tēma. Arī ātro kredītu atkarība. Bet es par to runāšu.

Manās rokās ir fantastiski skaists buklets, ko es saņēmu savā pastkastē. Bukletā ir daudz par ātrajiem kredītiem. Es izdrukāju palielinot. Te rakstīts: “Mēs turpināsim ierobežot ātro kredītu patvaļu.” Čempioni! Šis priekšlikums, kas ir iesniegts, tālāk vēl tādi ir arī no tā paša avota, arī no SASKAŅAS... Identisks 2.priekšlikumam. Sajauc pilnīgi visu, ko Latvijas Reģionu apvienība ir panākusi piecos mēnešos, ierobežojot ātro kredītu likmes. Ja mēs esam panākuši un Saeima divas reizes jau divos lasījumos ir nobalsojusi par ierobežojumu ātrajiem kredītiem, kā maksimālo likmi nosakot 25 procentus gadā, tad kādā sakarā uz trešo lasījumu, nevis diskusijās pirmajā, otrajā...? Uz trešo, pēdējo, lasījumu parādās priekšlikumi, kas likvidē un iznīcina pilnīgi visu, ko mēs esam strādājuši šajos piecos mēnešos. Šie grozījumi ir piemērs Saeimas darbam, tam, cik liela ietekme ir šīm ātro kredītu kompānijām. Divas reizes vasarā tika norauts kvorums, lai nevarētu pieņemt tālākus lēmumus... Un vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kurā tika pārrunāti lauksaimniecības jautājumi... darba kārtībā nebija... Vakardien no zila gaisa pēkšņi parādījās priekšlikums šo jautājumu, visu šo likumprojektu, izņemt ārā no šīsdienas darba kārtības.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, rūpīgi sekot līdzi tabulai un noraidīt pilnīgi visus priekšlikumus, kas ir vērsti pret to, ka mēs ierobežojam ātros kredītus ar maksimālo procentu likmi - 25 procenti gadā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Mēs bieži vien runājam par to, ka valstī ir problēmas ar labklājību, ir problēmas izraut daudzus cilvēkus ārā no nabadzības; ka investīcijas neattīstās, ražošana neattīstās un daudzas citas nozares neattīstās; ka cilvēkiem nav uzkrāts kapitāls.

Iemesls tam ir absolūti greizā finanšu sistēma, kāda ir šobrīd izveidojusies banku un arī nebanku kredītdevēju lobiju dēļ.

Ja paskatāmies uz pašreiz lielākās Latvijā strādājošās bankas Swedbank depozītprocentu likmi, tad redzam, ka šobrīd tā piedāvā tiem, kas depozītā ir noguldījuši naudu, 0,05 procentus gadā. 0,05 procentus gadā! Tas nozīmē, ka, 1000 eiro ieliekot uz gadu depozītā, jūs gada beigās saņemsiet 50 centus. Tā ir iespēja, ko piedāvā banka, lai cilvēki var veicināt savu turību. Gada laikā 50 centus cilvēks var nopelnīt uz 1000 eiro. Tajā pašā laikā mēs šodien dzirdam diskusiju... Komisija ir iestrādājusi normu, ka kredītam, ātrajam kredītam, šī summa būtu 0,07 procenti dienā (nevis gadā, bet dienā!), un tas ir jau ļoti liels slieksnis.

Tajā pašā laikā frakcija SASKAŅA un arī atsevišķi ZZS frakcijas deputāti ir tik ciniski rīkojušies, ka ir iesnieguši, lai saglabātu esošo kārtību... par 0,20 procentiem dienā, nevis gadā... Ja mēs pārvēršam šo depozītu summu, ko Swedbank piedāvā, tad tā procentu likme ir 0,00013698 procenti dienā. Tā ir vienkārši neadekvāta starpība starp depozītiem un kredītsummām...

Pēc SASKAŅAS un Askolda Kļaviņa priekšlikuma sanāk, ka, kredītu saņemot, cilvēkam ir jāmaksā 1460 reižu vairāk, nekā viņam ir iespējams nopelnīt, izmantojot līdzīgu finanšu instrumentu. Tas arī ir iemesls, kāpēc tik daudzi cilvēki nonāk problēmās, nespēj samaksāt.

Šajās dienās pie manis vērsās vairāki šādi lobisti ar jautājumu: “Bet ko darīt, ja visa šī sistēma aizvērsies ciet, nebūs pieejami ātrie kredīti?” Es teicu: “Ļoti labi!” Kopumā šo nozari vajadzētu likvidēt, jo tā neveicina tautas labklājību. Ja cilvēki, kuriem ir problēmas ar naudu, aizņemas, viņiem šīs problēmas tikai palielinās, nevis samazinās. Viņiem ir jāpārskata tas, kā viņi dzīvo, nevis ir jāieiet vēl dziļākos kredītos, par tiem samaksājot arī procentu maksājumus.

Visbeidzot es gribu teikt, ka man pret šo ātro kredītu biznesu ir tiešām personīga nepatika, jo ir bijusi pieredze. Cilvēks ir neapdomīgi aizņēmies un tad nonācis aizvien, aizvien dziļākos parādos, līdz... Veiksmīgi galu galā izdevās palīdzēt šim cilvēkam, lai netiktu atņemts dzīvoklis, netiktu atņemta māja. Tās ir muļķības par iespējām visu atrisināt, cilvēkam godīgi strādājot! Tās ir muļķības! Pastāvot šādām augļošanas procentu likmēm, cilvēks ar Latvijas minimālo algu vai algu, kas ir nedaudz virs minimālās algas, nekad neizies ārā no šī parāda sliekšņa.

Es tiešām uzskatu, ka frakcija SASKAŅA ir rīkojusies absolūti nekrietni, cenšoties saglabāt 73 procentu likmi gadā. Septiņdesmit trīs procentu likmi gadā! Tas ir fantastisks bizness! (Starpsauciens: “Par Ameriku izstāsti!”) Ja mēs... Gada procentu likme... (Starpsaucieni.) Un šajā gadījumā, es domāju, ka SASKAŅA kā sociāldemokrātiska partija ir vienkārši izsmiekls, jo viņu mērķis nav vairot sabiedrības labklājību, bet - tieši pretēji! - to mazināt, lai paši varētu braukt jaukās mašīnās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Smiltēna kunga uzstāšanās man lika pārdomāt arī jautājumu par to, cik seju tad ir personīgi viņam pašam. Atceros, 2015.gadā, kad mēs... kad pirms tam vispār nebija ierobežojumu gada procentu likmēm, kad mēs spērām pirmo soli, lai ieviestu “trepi”, tad jūs, Smiltēna kungs, strādājāt (Dep. A.Kaimiņš: “Tas bija cits Smiltēns!”) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijā. Tad šajā komisijā visgrūtāk bija pārliecināt tieši jūs, ar jums bija jāveic individuālas pārrunas, lai šo likmi ierobežotu vismaz līdz 200 procentiem. (Dep. A.Kaimiņš: “Solvita neļāva!”)

Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, atbalstīsim otrajā lasījumā pieņemto redakciju (un tas arī pierādīsies balsojumā). Tā ir visstingrākā likme, kas ir, tā ir arī jūsu virzītā likme. Un īstenībā šinī brīdī es saprotu jūs, Smiltēna kungs. Pieci procenti ir ļoti tālu, bet ar šo likumprojektu jūs šos piecus procentus diez vai sasniegsiet.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Es tikai gribēju jūs aicināt cienīt savu un mūsu visu laiku, jo 20 minūtes mēs veltījām priekšlikumam, ko ir iesniedzis deputāts, kura vairs nav Saeimā. Šis priekšlikums nav komisijā atbalstīts, un par to neviens netaisās balsot. (Dep. A.Kaimiņš: “Bet miris jau viņš nav!”) Neviens par to netaisās balsot! Un paldies, protams... Tas viss notiek tikai tāpēc, ka “Delfos” ir šīsdienas pasākuma tiešraide, tad nu mēs te izpildāmies... (Dep. A.Kaimiņš: “Tev katru dienu ir tiešraide!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Naudiņš. Jā, godātie kolēģi, es tikai piebildīšu, ka neviena frakcija, neviens deputāts neatbalstīja šo priekšlikumu un arī Zaļo un Zemnieku savienība norobežojās no šī priekšlikuma. Lūgums ņemt vērā komisijā lemto un neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt? Deputāti grib balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kļaviņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 86, atturas - nav. Tātad priekšlikums vienbalsīgi ir noraidīts, priekšlikums nav atbalstīts.

2.priekšlikums ir atsaukts.

R.Naudiņš. Jā, 2. ir atsaukts. Un 3., arī Askolda Kļaviņa priekšlikums, nav atbalstīts. Lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Naudiņš. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 66, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 5. - deputāta Krauzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 6. - Askolda Kļaviņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 7. - deputāta Krauzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 8. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 9. - Imanta Parādnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ietver sevī ierobežojumu personām, kuras ir 18 un 19 gadus vecas, saņemt ātros patēriņa kredītus, jo diezgan loģiski būtu, ja tās personas, kuras vēl atrodas skolas solā, netiktu šādi atbalstītas. Jo dažubrīd tās vajadzības - tie ir mirkļa vājuma brīži. Un, ja mēs paskatāmies dažas reklāmas, kuras šai auditorijai tiek veltītas, tad redzam, ka viena no reklāmām vienkārši klaji parāda veidu, kā vajadzētu risināt savus sapņus... Tā šī reklāma arī saucas: “Realizē savus sapņus!” Sēž meitene skolas solā. (Dep. A.Kaimiņš: “Precēta?”) Viņa ir aizdomājusies un kādā brīdī paņem savu viedtālruni, un tur viņai pēkšņi ir piedāvājums... 24 stundas diennaktī, septiņas diennaktis nedēļā... realizēt savus sapņus - doties uz kādu attālāku vietu. Viņa pēkšņi kļūst laimīga, piespiež šo podziņu un saņem sapņu naudu savā kontā. Un, kamēr pārējie paliek skolas solā, viņa laimīga dodas projām. Vienkārši ciniska reklāma! Un tie cilvēki, uz kuriem tā tiek orientēta, ir tieši vecāko klašu skolēnu auditorija.

Komisijas sēdē mēs spriedām arī par to, vai tiešām gribam ierobežot arī tās personas, kuras jau 19 gadu vecumā mācās augstskolā. Citi 18 gadu vecumā, kā Kaimiņa kungs te minēja, varbūt jau ir salaulājušies un izveidojuši savu ģimeni. Vai tad arī attiecībā uz viņiem vajadzētu šādus ierobežojumus veikt? Noteikti ir kādi izņēmuma gadījumi. Bet galvenais arguments, kāpēc tieši šādā formā šis priekšlikums netika atbalstīts, ir tas, ka šajā tvērumā varētu būt ietverti arī studiju un studējošo kredīti. Nu, tas noteikti nav šī priekšlikuma mērķis.

Diemžēl ierobežotā laika dēļ (jo komisija tiešām strādāja arī pie citiem priekšlikumiem, lai mēs vispār nonāktu līdz galīgajam lasījumam šajā sēdē) komisija neizstrādāja savu priekšlikumu, kaut gan bija dažādas versijas, kā tas varētu izskatīties arī saistībā ar pārejas noteikumiem. Un es domāju, ka mēs... es ceru, ka mēs kaut kad tuvākajā laikā (gan jau nākamajā Saeimā) atgriezīsimies pie jautājuma par šiem ierobežojumiem. Un tie ierobežojumi varētu būt tādi, ka nerakstītu “studiju kredīts”, “studējošā kredīts”, jo tur atkal varētu būt kādas versijas, bet noteiktu kādu pārdomu laiku. Jaunajiem cilvēkiem, kuri ir 18 vai 19 gadus veci, varētu noteikt, ka tad, kad viņi ir pieteikušies šādam kredītam, ir 48 stundu gaidīšanas režīms. Un, ja cilvēks pēc 48 stundām vēlreiz apstiprina, ka viņš tiešām grib un ka tā nav kāda burziņa rezultātā radusies vēlme... Tādā gadījumā varētu būt šāda veida ierobežojums.

Bet, ņemot vērā to, ka tas tvērums, kāds ir šajā priekšlikumā, netika komisijā nobalansēts tā, lai tas būtu atbalstāms, šo priekšlikumu es atsaucu, jo svarīgākie priekšlikumi ir nākamie, kas ir mūsu... ar kolēģi... iesniegtie saistībā ar reklāmām.

Mērķis. Visi kolēģi (arī manā frakcijā - Nacionālās apvienības frakcijā) pēc būtības atbalsta šo priekšlikumu, taču mūsu mērķis nav noteikt tādus ierobežojumus, kuru dēļ pēc tam būtu iemesls atdot atpakaļ šo likumprojektu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Tieši tāpēc es atsaucu šo priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikums ir atsaukts. (Starpsauciens.)

R.Naudiņš. Tā, nākamais ir deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi! Procentu likme. Procentu likmes ierobežošana un šo kredītu dārdzība ir viena no problēmām, jo principā tie cilvēki, kas ņem šos kredītus, - tie ir cilvēki, kuriem nav alternatīvu iespēju paņemt kredītus. Līdz ar to zemākas procentu likmes - tā ir viena problēma.

Otra lieta. Ātro kredītu, tātad nebanku sektora, reklāmas budžeti, kā mēs uzzinājām komisijā, ir 15 miljoni eiro gadā. (Starpsauciens.) 15! Pēc tam Latvijas Reklāmas asociācija teica, ka 15. (Dep. I.Parādnieks: “Pieci!”) Pieci vai 15... Labi, bet tie ir miljoni! Šī ietekme uz medijiem, šī ietekme uz cilvēkiem, arī jauniešiem tajā skaitā... arī manu radu lokā ir jaunieši, kuri, vecākiem to nesakot, aizgājuši šajās parāda spirālēs. Pēc tam vecākiem jāglābj savi bērni un jāsamaksā viņu parādi. Šīs reklāmas sniedz priekšstatu par ātru veidu, kā iegūt naudu... kas ir ļoti dārga, ko tajā brīdī nesaprot... lai tajā brīdī to izlietotu kādām, iespējams, pat patīkamām lietām... Ir cilvēki, kuriem, protams, ir nepieciešamība risināt steidzamas lietas. Bet jebkurā gadījumā ir pat kuriozi tas, ka, mums diskutējot par ātrajiem kredītiem un ierobežojumiem priekšvēlēšanu debatēs diasporā... kad mēs bijām... visās reklāmas pauzēs ir ātrie kredīti.

Tāpēc otra problēma, ko Latvijas Reģionu apvienība mēģina ar šiem grozījumiem risināt, ir reklāmas ierobežojumi. Kolēģi, šajā priekšlikumā tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts tālāk komisijas priekšlikumā. Arī Parādnieka kungs un Zariņa kungs par šo pašu tēmu ir runājuši. Un tāpēc es aicinu atturēties... jo tas ir daļēji atbalstīts... un atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Taču viena lieta saistībā ar reklāmu mums ir jāizdara. Tas tiešām bija šokējoši, ar NEPLP pārstāvjiem runājot par šo problēmu, cik daudzos medijos budžeti sastāv no ātrajiem kredītiem... arī “Latvijas Televīzijā” šie 16 procenti budžeta veidojas no ātrajiem kredītiem... Tie ir gandrīz 700 tūkstoši eiro! Kolēģi, kad mēs strādāsim pie budžeta, mums obligāti ir jāatrod 700 tūkstoši eiro. Mēs to varam izdarīt. Lai kompensētu sabiedriskajiem medijiem šādu reklāmas zaudējumu, lai noņemtu atkarību no ātrajiem kredītiem, lai tur vairs šādu reklāmu nebūtu. Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

R.Naudiņš. Kā jau kolēģi minēja, šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 11. - Imanta Parādnieka priekšlikums, kurš arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kā jau Smiltēna kungs minēja, viens no galvenajiem ātro kredītu ierobežojošiem faktoriem būtu tieši smadzeņu skalošana par to, cik ērts un viegli pieejams ir kredīts. Es domāju, katrs ikdienā ir pamanījis to, kā tas notiek gan televīzijā, gan radio. Un tas, ka raidorganizācijas iestājas pret šiem grozījumiem, savā ziņā ir pašsaprotami, kaut arī šobrīd Ministru kabineta noteikumos ir jau ierobežojumi, kas aizliedz reklamēt... ir atsevišķi nosacījumi, kuri jāievēro, lai reklāmas varētu izvietot. Tomēr, kā es jau minēju, runājot par iepriekšējo priekšlikumu, ne tuvu visas kompānijas to ievēro, un tās pat īsti nevar izķert. Un tieši tāpēc ir nepieciešami tāda veida ierobežojumi, kas pilnībā šo reklāmu noliegtu. Tieši tāpat kā tas ir ar azartspēlēm. Tas nav nekas jauns. Un ar papildu grozījumiem, ko mēs iestrādājām komisijas priekšlikumā... jau bija trīs priekšlikumi attiecībā uz ierobežojumiem. Bija Smiltēna kunga, bija Zariņa kunga un bija mans - šis konkrētais - priekšlikums. Katram bija varbūt plašāka vai mazāka tvēruma ierobežojums, bet, kad kopā sanācām darba grupā, mēs vienojāmies, ka to vajadzētu attiecināt uz jebkāda veida reklāmu.

Un kas vēl bija svarīgi? Tas, ka arī zīmola reklāmai mēs uzliekam ierobežojumus. Jo, ja kompānija, kura izsniedz ātros kredītus, reklamējas sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, tas vienkārši nekāda veidā nav pieņemams. Reklāmās, kas tiek pārraidītas, ne tikai izmanto animāciju, multiplikāciju... tādā veidā pat bērns jau no mazotnes skatās, un viņam rodas interese, un faktiski viņam tiek iepotēts, ka tā ir laba lieta. Arī tāds personāžs kā Mairis Briedis, kuram diez vai ir vajadzīgs ātrais kredīts, aicina izmantot šo pakalpojumu. Reizi par visām reizēm šo lietu noņemsim no dienas kārtības!

Kur vēl būs tas lielais pienesums? Ātro kredītu nozares spēlētāji ir tik dāsni, ka reklāmas izcenojumi no tā kļūs dārgāki. Ar šo mēs vienkārši padarīsim tos krietni pieejamākus. Varbūt nevalstiskās organizācijas tagad vairāk varēs atļauties sociālās kampaņas, tāpēc ka nevajadzēs konkurēt ar ātro kredītu kompānijām.

Tā ka arī šo priekšlikumu es aicinu... aicinu nebalsot par to, tāpēc ka ir izstrādāts komisijas priekšlikums, kas ir 21.priekšlikums. Jo šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas komisijas vārdā piebilstams?

R.Naudiņš. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts, kolēģi, un pie tā arī lūdzu pieturēties.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. Nākamais - 12.priekšlikums - ir Askolda Kļaviņa priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Naudiņš. 13. - deputāta Valda Kalnozola priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un kungi! Man gribējās pajautāt Smiltēna kungam... arī pārējiem deputātiem un arī medijiem pajautāt - a kāpēc jūs nerunājat par šo ZZS priekšlikumu? Kāpēc tāds klusums attiecībā uz šo ZZS priekšlikumu? Jo šis priekšlikums nav kosmētiskais remonts, par ko te runā Smiltēna kungs un visi pārējie. Tas ir... Ja mēs redzam, ka ir sapuvusi konstrukcija, mēs to nevis aizkrāsojam, kā to dara Smiltēna kungs, bet gan nomainām. Kalnozola kungs piedāvā nomainīt šo sapuvušo konstrukciju pret jaunu.

Es jau vairākkārt esmu atgādinājis atziņu, ka augļošana nes postu. Vai jūs patiešām nesaprotat un neredzat, ka augļošana nes postu?! Kāpēc jūs to nevēlaties redzēt? Kāpēc jūs gribat skraidīt ar pindzelēm apkārt un kaut ko piekrāsot? Vai tas ir nesaprotams?!

Un vēl ko es dažiem cilvēkiem, kas varbūt nezina par tautsaimniecību, par banku lietām, gribu pateikt: ir bankas, pasaules vadošās bankas, kuras nedod uz augļiem naudu, tomēr ļoti veiksmīgi strādā. Nu ir šī iespēja! Nav tā, ka tikai uz augļiem jādod.

Un šie mani konkrētie priekšlikumi... es nesaprotu, kāpēc komisija tos neatbalstīja. Jo pagājušajā reizē, kad izskatīja komisijā, teica: tas neatbilst Civillikumam. Es šo priekšlikumu izveidoju tā, lai tas atbilstu Civillikumam.

Ko es vēl gribētu teikt tiem cilvēkiem (Dep. A.Kaimiņš: “Nesaki neko!”), kas neatbalstīja manu priekšlikumu, it īpaši Smiltēna kungam? Neesi lēts! Kāpēc? Man savulaik bija darīšana... es zinu kukuļdošanas spēles noteikumus. (Starpsauciens: “Oooo!”) Tie ir 10 līdz 50 procenti no iegūtā. Kur ir...? Šinī brīdī mēs runājam par 70 miljoniem, ko iegūst ātro kredītu devēji, un 400 miljoniem, ko iegūst bankas.

Smiltēn, tu esi...odeševilsa! Tev ir jābūt vismaz 10 miljoniem kabatā, ja tu esi pret šo manu priekšlikumu! Neesi lēts, draugs! (Dep. A.Bērziņš: “Viņš nav lēts! 10 miljoni nav maz!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā kas piebilstams?  

R.Naudiņš. Jā. Komisijā noraidījām šo priekšlikumu, jo deputāts Kalnozols nebija ieradies uz sēdi. Komisijā mēs tā esam vienojušies: ja deputāts neatnāk aizstāvēt savu priekšlikumu, mēs to noraidām. Katram ir iespēja nākt un aizstāvēt. Arī juristi izrādīja zināmus iebildumus pret šo priekšlikumu. Līdz ar to tas nav atbalstīts. Un, lai komisija ātrāk varētu virzīties ar likumprojektu uz priekšu, mēs noraidījām šo priekšlikumu. Lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs, jūs lūdzat balsojumu? (Dep. V.Kalnozols: “Jā!”) Jā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 29, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. Tā. Nākamais ir 14. - deputāta Smiltēna priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15.priekšlikumā.

Līdz ar to Smiltēna priekšlikums ir risināts 15.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Šis - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot. Tiek prasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Pret!”) Balsosim par 14. - deputāta Smiltēna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 0, pret - 28, atturas - 53. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 16. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - finanšu ministres iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 31, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 19. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 20. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir par reklāmas ierobežojumiem, balstoties uz kuru komisija ir izstrādājusi savu redakciju. Kā jūs dzirdējāt, līdzīgu priekšlikumu bija iesniedzis gan Parādnieka kungs, gan Smiltēna kungs. Mēs sanācām kopā (Starpsaucieni.) un izstrādājām šo redakciju, un tā bija tā sauktā tautsaimniecības darba grupa, kuru man uzticēja vadīt un sagatavot šos priekšlikumus. Mans priekšlikums - es aicinu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu un par manu vispār nebalsot.

Un vēl ko es gribētu aicināt... ar šo priekšvēlēšanu retoriku pārāk daudz neaizrauties un neizdomāt varoņstāstus un cīņas ar bubuli, kura vispār nav. Kā jūs redzat no SASKAŅAS balsojuma, nekas tamlīdzīgs, kas SASKAŅAI tiek pārmests, nenotiek.

Tā ka es aicinu katram atbildēt pašam par saviem vārdiem un saviem darbiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams?

R.Naudiņš. Tātad Zariņa priekšlikums daļēji ir atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Jā, un deputāts nelūdz balsojumu.

Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 22. - Askolda Kļaviņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 23. - finanšu ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 24. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es atļaušos atgādināt, ka šis likumprojekts ir ne vien par ātrajiem kredītiem, bet arī varbūt par citiem patērētāju tiesību izaicinājumiem.

Skatot likumprojektu iepriekšējā, otrajā, lasījumā, es jau ierosināju nodalīt patēriņa kredītu no hipotekārā kredīta un neattiecināt patēriņa kreditēšanas noteikumus, kas noteic, ka aizņēmējs atbild par saistībām ar visiem ienākumiem un mantām, uz hipotekāro kreditēšanu, kas balstās uz citiem noteikumiem. Proti, nekustamais īpašums, kura iegādei tiek ņemts kredīts, kalpo par pietiekamu nodrošinājumu tam, lai saistības pret kredīta devēju varētu dzēst pilnā apjomā.

Lai gan šis hipotekārās kreditēšanas princips ideāli iezīmējas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, jo, noliekot mājokļa atslēgu uz baņķiera galda, kredītņēmējs izbeidz savas saistības un bankai vairs nekā nav parādā, tomēr hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzība nav šā principa galvenais mērķis. Tā mērķis ir jauns mājokļu cenu regulējums, kurš ļaus uzpūstās mājokļu cenas novest pie reālām cenām. Tas notiek tāpēc, ka tirgū mājokļu piedāvājums ir līdzsvarots ar banku gatavību aizdot naudu pret mājokļa vērtības ķīlu un šis līdzsvars tiek panākts ar kreditēšanas cenu stabilizāciju. Ja iegādājamā īpašuma vērtība ir noteikta par pietiekamu nodrošinājumu, lai dzēstu kredīta ņēmēja saistības pilnā apjomā, kļūst riskanta kredīta izsniegšana, kura pārsniedz ķīlas vērtību, un tādējādi arī pārdevējs ir spiests samazināt cenu. Cenu neuzpūtīs, bet tā paliks tuva mājokļa pašizmaksai.

Komisijas sēdes laikā banku nozares pārstāvis iebilda, ka ļoti lielu skaitu mājokļu iegādes darījumu veic skaidrā naudā, nevis aizņemoties bankās, un līdz ar to cenu regulēšanas mehānisms hipotekārajā kreditēšanā neietekmēs cenas mājokļu tirgū.

Es uzsvēru, ka ietekmēs gan. Tieši hipotekārā kreditēšana neļaus kāpt skaidras naudas darījumu cenām, jo pircējs zinās, ka, aizņemoties bankā, var iegādāties mājokli par zemāku cenu nekā skaidras naudas darījumā. Tātad, ja hipotekārā kreditēšana tiek īstenota uz nolikto atslēgu principa pamata, tā vilks lejup mājokļu cenas arī skaidras naudas darījumos.

Es saprotu, ka uzņemties likumā reducēt hipotekārā kredīta ņēmēja saistības līdz ieķīlātā īpašuma vērtībai psiholoģiski nav viegli ar vienas rindkopas iekļaušanu likumā. Tāpēc es ierosinu uzdot jaunajai valdībai sagatavot likuma grozījumus saistībā ar attiecīgo ekonomisko analīzi. Tas prasīs laiku. Es ierosinu tam atvēlēt četrus ar pusi mēnešus, lai līdz 2.martam izdarītu attiecīgo darbu un 2020.gada budžetu rēķinātu, jau ņemot vērā jaunos hipotekārās kreditēšanas apstākļus.

Man atliek piezīmēt, ka, komisijā balsojot, neviens deputāts nebalsoja “pret” manu priekšlikumu. Balsis sadalījās starp tiem, kas balsoja “par”, un tiem, kas atturējās. Trīs balsoja “par”, un seši deputāti atturējās.

Cienījamie deputāti! Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu šodien, balsojot “par”, lai savlaicīgi uzsāktu uz ekonomiski pamatotiem aprēķiniem balstīto un iedzīvotāju interesēm atbilstošo darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā kas piebilstams?

R.Naudiņš. Jā, kolēģi! Šis priekšlikums neguva atbalstu komisijā. Tas runā par tā saucamajām noliktajām atslēgām. Un jau šobrīd, ņemot kredītu, cilvēkam ir iespēja izvēlēties, kādu līgumu viņš paraksta, - vai viņš tikai ieķīlā savu īpašumu un ar to garantē kredīta atdošanu, vai arī noslēdz cita veida līgumu.

Sēdes vadītāja. Debates jau slēgtas.

R.Naudiņš. Līdz ar to lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 15, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Naudiņš. 25. ir deputāta Zariņa priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Naudiņš. 26. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. Un 27. ir arī atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šis likums stāsies spēkā, līdzīgi kā Satversmes grozījumi, no nākamā gada 1.janvāra.

Visu cieņu! Un es arī esmu mainījis domas par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātiem (Starpsauciens.), kuri ir izbalsojuši ārā faktiski visus savus priekšlikumus, lai paceltu šo... šīs likmes. Un mēs esam nosargājuši... esam devuši sabiedrībai pārliecību un drošību, ka valsts aizsargās cilvēkus pret nokļūšanu parādos un valsts garantēs, ka neviena procentu likme aizdevumiem nebūs lielāka par 25 procentiem. Visā šajā posmā, šajā pusgadā... Tāpēc arī es vēlos pateikt paldies komisijas vadītājam Romānam Naudiņam, kurš diezgan stingri turēja procesu savās rokās, lai šis likumprojekts šodien piedzīvotu dienasgaismu.

Līdz ar to - paldies visiem! Un es aicinu likumprojektu atbalstīt - un tātad atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Smiltēn, nemālē tautai acis! Vienīgais ZZS priekšlikums rūpējās par tautu. Pārējie rūpējās par tiem, kas nodarbojas ar kredītiem un augļošanu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Smiltēna kungs, jūs varat nākt atvainoties arī SASKAŅAI par visu to demagoģiju, ko jūs esat nesuši attiecībā pret SASKAŅU. Un arī tie Nacionālās apvienības deputāti, kuri uzdrošinājās paust šādas... Jo, kā jūs redzat, arī SASKAŅA ir atbalstījusi šos grozījumus, visu tieši to pašu. Tā ka... kā redzam, ja strādājam visi kopā bez priekšvēlēšanu populisma, mēs varam izdarīt daudzas labas lietas mūsu valstij. Aicinu par to padomāt arī pēc vēlēšanām!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - vai ir kas piebilstams par likuma spēkā stāšanās termiņu?

R.Naudiņš. Nekas nav piebilstams. Lūgums atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Vai deputāti vēlas balsot par to? Debates bija. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Naudiņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti, kolēģi. Paldies par darbu un atbalstu šim likumprojektam. Lūgums atbalstīt galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr.1360/Lp12) izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, kam tika iesniegti 22 priekšlikumi.

1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ruks. 7. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 8. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. un 10. komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ruks. 9. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 10. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 13. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ruks. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ruks. 15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 16. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 17. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ruks. 18. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 19. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. 20. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ruks. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Ruks. 22. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. Paldies.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 18.septembra sēdē izskatīja trīs likumprojektus, kuri ir šodien Saeimas sēdes darba kārtībā un skatāmi trešajā lasījumā.

Un pirmais no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Uz trešo lasījumu tika iesniegts tikai viens priekšlikums. To iesniedza Saeimas Juridiskais birojs, un komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ruks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Un darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Kā jau minēju, 18.septembra sēdē komisijā pirms trešā lasījuma tika izskatīts un sagatavots trešajam lasījumam arī likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā”.

Uz trešo lasījumu nebija iesniegts neviens priekšlikums, tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Un darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ruks.

J.Ruks (LRA).

Pirms trešā lasījuma komisija izskatīja arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr.1181/Lp12) un to sagatavoja trešajam lasījumam.

Arī šim likumprojektam neviens priekšlikums netika iesniegts, tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Ruks. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Trešais lasījums. Ir saņemti seši priekšlikumi likumprojektam “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 2. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Vai jūs parakstītu līgumu, kura nosacījumi jums nav redzami? Es domāju, ka pat Seržanta kungs un Spolīša kungs šādu līgumu neparakstītu. Bet, ja runājam par likumu, tad varam iztēloties, ka mēs šeit esam pilnvarotās personas, kuras mūsu tauta ir pilnvarojusi pieņemt likumus. Tātad mēs faktiski parakstāmies vēlētāju vietā.

Mēs šodien gatavojamies parakstīt līgumu, kurā ir iekļauti tādi nosacījumi, kurus cilvēki nemaz nevarēs saprast un redzēt. Runa ir par iedzīvotāju pienākumiem kara gadījumā. Tas ir šo grozījumu lielākais jauninājums. Atgādināšu jums, ka grozījumu 23.⁵ pants paredz visaptverošas valsts aizsardzības īstenošanu. Tas nozīmē, ka visiem būs jāsadarbojas - gan NBS, gan pašvaldībām, gan fiziskajām un juridiskajām personām - un būs jāīsteno kā civilās aizsardzības pasākumi, tā arī bruņota pretošanās.

Vai tas nozīmē, ka visiem civiliedzīvotājiem būs jādodas karā? Jā, pilnīgi iespējams. Tas izriet no šiem grozījumiem. Nezin kāpēc visaptveroša valsts aizsardzība tiek veidota bez NATO karavīru iesaistes. Kāpēc? Varbūt tāpēc, ka mēs nevaram ar likumu noteikt pienākumu citu valstu NATO karavīriem, bet NATO karavīru uzdevumi gan būs saistoši mūsu iedzīvotājiem. Jo iedzīvotājiem kara gadījumā būs paredzēti divi līdz šim nebijuši pienākumi: nesadarboties ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām un, lai īstenotu visaptverošu valsts aizsardzību, pildīt gan NBS, gan NATO karavīru uzdevumus.

Atceramies, ka visaptveroša valsts aizsardzība sevī ietver gan civilās aizsardzības pasākumus, gan arī bruņotu pretošanos. Kādi būs šie uzdevumi, un kādas konkrētas darbības tiks prasītas no mūsu civiliedzīvotājiem? Vai uzdevumi būs saistīti ar bruņotu pretošanos vai ar civilaizsardzību, vai ar abiem? No likumprojekta tas nav skaidrs, godātie kolēģi.

Tāpat no likumprojekta nav skaidrs, ar ko atšķirsies karavīru, NATO karavīru, dotie uzdevumi no NBS dotajiem uzdevumiem. Un kur tad ir palikušas tās juridiskās personas, kas sākumā figurēja kopā visaptverošā valsts aizsardzībā? Kāpēc tām arī nav paredzēti pienākumi? Vai tad gadījumā nebija tā, ka likumprojekta autori nodomāja: “A ko tur lieki ķēpāties ar juridiskajām personām? Tūlīt komisijā uzradīsies kameras, konfederācijas un asociācijas. Labāk vienkārši uzkrausim to visu civiliedzīvotājiem - tāpat viņi visu pacietīs!”

Kolēģi! Likumdevēja izdotajām normām ir jābūt kvalitatīvām un skaidri saprotamām. Likums ir bīstams, ja tas ir brīvi interpretējams, jo, paredzot jaunus pienākumus iedzīvotājiem, kādā brīdī tiks paredzēts arī sods par šāda pienākuma nepildīšanu. Šis ir pārāk plašs tvērums, un dotie uzdevumi var attiekties gan uz civiliedzīvotāju glābšanas pasākumiem, gan arī uz bruņotas pretošanās organizēšanu. Un šis, lūk, jau ir diskutējams jautājums.

Šā gada maijā Valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, cik vienkārši un ātri līdz galam nepārdomāta ideja var kļūt par saistošu likumu. Un ko mēs darām šodien? Tāpēc es piedāvāju: ja reiz jūs paredzat pienākumus iedzīvotājiem kara gadījumā, tiem ir jābūt saistītiem tikai ar civilās aizsardzības pasākumiem. Tad ir skaidrs, kādus uzdevumus iedzīvotājiem dos militārpersonas. Turklāt aicinu šajā pantā atstāt tikai NBS militārpersonas. Kāpēc ne NATO karavīrus? Es personīgi neesmu pārliecināta, ka parastie civiliedzīvotāji sapratīs valodu vai varēs atšķirt, kāds formas tērps ir NATO karavīriem un kāds - mūsējiem. Drošības apsvērumu dēļ šādi eksperimenti nav pieļaujami.

Kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Augsti godātā Saeima! Stepaņenko kundze, jūs uzdevāt man retorisku jautājumu: vai es parakstītos zem šādiem līguma nosacījumiem? Mana atbilde ir: “Jā! Es parakstītos!” Jo galu galā mēs šajos grozījumos... šajos grozījumos Nacionālās drošības likumā runājam nevis par miera apstākļiem, bet gan par kara laika apstākļiem. Šajā gadījumā es domāju, ka... es ceru, ka Saeimas kolēģi piekritīs, ka 599 gari okupācijas mēneši, nacistu un padomju okupācijas mēneši, mums ir pietiekami labi iemācījuši, ka okupācijas varām ir jāpretojas. To mēs... esam jau iepriekš pieņēmuši grozījumus Nacionālās drošības likumā.

Tā ka šajā gadījumā es aicinātu Stepaņenko kundzi nemaldināt sabiedrību par NATO komandvadības sistēmu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kopējā ietvarā. Latvija ir NATO dalībvalsts, un arī Latvijas karavīri un kareives ir daļa no NATO sistēmas. Nejauksim šo komandvadības ķēdi! Nemaldināsim sabiedrību!

Aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Pēc būtības šie grozījumi ievieš visaptverošu valsts aizsardzības koncepciju. Tādi grozījumi ir vairāki, un nu mēs esam nonākuši līdz trešajam lasījumam. Tas nav bijis viegli. Pamatā tas, kas mums visiem un sabiedrībai ir jāzina, - ka ar šiem grozījumiem mēs nosakām, ka katra iedzīvotāja pienākums ir nesadarboties ar okupācijas varu. Bet tajā pašā laikā katram ir tiesības pretoties. Un tā ir galvenā šo grozījumu būtība. Pienākums nesadarboties ar okupantiem un tiesības pretoties okupācijai.

Es aicinu neatbalstīt Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Es savukārt gribētu nolasīt to, ko Krievijas bruņoto spēku kontrolētais medijs Zvezda par šiem likuma grozījumiem raksta interneta publikācijā. Viņi apgalvo, ka militāra konflikta gadījumā Latvijas iedzīvotājiem ir piedāvāts pašiem aizstāvēt sevi. Kanāls atsaucas arī uz Latvijas Aizsardzības ministrijas ziņojumu par valsts visaptverošu aizsardzību. Tiek apgalvots, ka šajā dokumentā valsts faktiski paziņo par nespēju nodrošināt savu pilsoņu drošību, tāpēc Latvijas iedzīvotājiem turpmāk jāatbild pašiem par sevi un saviem tuviniekiem. Tiekot piedāvāti vien daži pašorganizācijas modeļi. Ziņojumā piebilsts, ka šobrīd Latvijā nepieciešams modernizēt valsts aizsardzības sistēmu, kas balstās uz sabiedrības un valsts gatavību kopējiem spēkiem pārvarēt krīzi tā, ka valsts aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav iespējama.

Lūk, to apgalvo Zvezda. Un, es domāju, ņemot vērā šos apgalvojumus, ir absolūti skaidrs, ka mēs ejam pa pareizo ceļu, ja jau tāds medijs kā Zvezda par to uztraucas.

Tā ka lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, otro reizi.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Es ieteiktu Seržanta kungam lasīt nevis mediju Zvezda, bet gan likumprojektu, pie kura viņš strādāja komisijā. Jo, visticamāk, ir tā, ka viņš līdz galam nesaprot, ka ir gan pienākumi, gan tiesības.

Jūs, Seržanta kungs, šobrīd jaucat, tāpat kā Latkovska kungs jauc, pienākumus ar tiesībām.

Protams, iedzīvotājiem ir tiesības pretoties, bet mēs šobrīd, skatot manu priekšlikumu, runājam par iedzīvotāju pienākumiem. Un tās ir divas atšķirīgas lietas. Jo bez pienākumu pildīšanas... notiek arī sankcijas. Un, kolēģi, ir ļoti gļēvulīgi tiešām uzlikt civiliedzīvotājiem pienākumus, kurus jūs baidāties šobrīd atklāt. Jūs neuzliekat pienākumus aitu baram! Jūs uzliekat pienākumus nodokļu maksātājiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

K.Seržants. Jā... Nu, es tā saprotu, ka Stepaņenko kundze nupat noliedza diženo partizānu kustību Lielajā tēvijas karā.

Tā ka aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 54, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Seržants. 3. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E.Šnore (VL-TB/LNNK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot pret 5. - komisijas priekšlikumu, lai spēkā paliktu tā redakcija, ko mēs pieņēmām otrajā lasījumā un kas tika... kas noteica, ka pilsoņa pienākums kara gadījumā ir (es citēju) “nesadarboties ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām”. Tagad... uz trešo lasījumu ir pielikts klāt palīgteikums: “izņemot gadījumus, kad atteikums sadarboties apdraud personas vai tās ģimenes locekļu dzīvību vai brīvību”. Tātad pēc būtības ir atvērtas durtiņas kolaborācijai. Es uzskatu, ka tas nav pareizi. Sēdē piedalījās Aizsardzības ministrijas pārstāvji, kuri arī uzskatīja, ka tas nav pareizi. Un viņu arguments bija, ka tas pēc būtības nevis motivē pilsoņus aizsargāt savu valsti, bet dod likumisku attaisnojumu, lai to nedarītu. Tāpēc es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Arī manos priekšlikumos bija iekļauta atruna, ka civiliedzīvotājiem ir tiesības nesadarboties ar okupācijas varu gadījumā, ja viņu tuviniekiem vai viņiem pašiem draud briesmas. Bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, cik nekvalitatīvs ir šis likumprojekts vien tādēļ, ka pants, par kuru mēs šobrīd runājam, saucas “Iedzīvotāju pienākumi un tiesības kara vai militāra iebrukuma gadījumā”, bet okupācija... kas otrajā lasījumā tika ielikta pantā “Visaptveroša valsts aizsardzība”, nav iekļauta. Tā, protams, ir tāda tehniska kļūdiņa, bet tas kārtējo reizi liecina, ka, godātie kolēģi, jūs nestrādājat kārtīgi. Jūs lasāt žurnālu Zvezda, skatāties Krievijas televīziju un sekojat līdzi tam, vai gadījumā kaut kas ar mums nesakritīs. Bet jūs nesekojat līdzi tam, kādus likumus pieņemat.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Debates bija slēgtas.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

K.Seržants. Jā. Komisijā mēs par šo priekšlikumu diezgan plaši un gari diskutējām, tomēr komisijas vairākums nonāca pie slēdziena, ka šinī priekšlikumā patiešām ir runa par situācijām, kad dzīvības draudi ģimenes locekļiem vai tuviniekiem ir pilnīgi reāli, un tas nav domāts kā... dot iespēju kaut kā izlīferēt no sava pienākuma, bet patiešām situācijās, kad varbūt pret ģimenes locekļiem ir jau pavērsti pielādēti ieroči. Tā ka lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 30, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

K.Seržants. Un 6. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 19. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Šā likumprojekta trešajam lasījumam ir saņemts tikai viens priekšlikums. Tas ir no Saeimas Juridiskā biroja, un tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Seržants. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt arī šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kārli! Kārli! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr.1140/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja kopumā septiņus priekšlikumus, kas tika iesniegti šim likumprojektam.

Jāteic, ka šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedza vēl vienu likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, no kura tika izdalīti tie jautājumi, kas saistīti ar administratīvajiem sodiem un dekodifikācijas sistēmu, lai šis likumprojekts varētu virzīties ātrāk uz priekšu un tiktu pieņemts.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 2. - deputātes Ineses Aizstrautas priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. 3. - deputātes Ineses Aizstrautas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. 6. - deputātes Ineses Aizstrautas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Matīss. Un visbeidzot 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Godājamie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr.1140/Lp12) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr.1288/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu izskatīja un sagatavoja trešajam lasījumam. Priekšlikumi netika saņemti. Komisijas vārdā aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Ringolds Balodis.

Bet, godātie kolēģi, es gribu informēt, ka deputāts Veiko Spolītis ir atsaucis (Dep. A.Kaimiņš: “Savu mandātu!”) savus iesniegtos priekšlikumus (Starpsaucieni.) likumprojektam “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nu jūsu priekšā ir grozījumi tā sauktajā čekas maisu likumā, kuri šodien skatāmi trešajā lasījumā. Un būtībā tas ir labākais, ko mēs 12.Saeimā spējām pieņemt, un es gribētu pateikt paldies gan visiem komisijas locekļiem, it īpaši komisijas priekšsēdētājai deputātei Inesei Laizānei, gan Satversmes aizsardzības birojam un Latvijas Nacionālajam arhīvam, kas operatīvi pieslēdzās un palīdzēja noslīpēt šī vēsturiskā normatīvā akta normas.

Tāpat es vēlos izteikt nosodījumu, lai gan kolēģis atsauca savus priekšlikumus. Es saprotu, frakcija viņu piespieda to izdarīt, pats jau nu nedarītu no brīva prāta. (Starpsauciens: “Tas ir komisijas vārdā?”) Bet katrā ziņā tas bija... (Dep. H.Abu Meri: “Kas tas ir?!”)

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā, Baloža kungs!

R.Balodis. ... sliktas likumdošanas paraugs. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Baloža kungs, jūs esat komisijas ziņotājs, jums ir jārunā komisijas vārdā. (Starpsaucieni.)

R.Balodis. Jā.

Sēdes vadītāja. Debatēs var runāt, bet komisijas vārdā runā komisijas ziņotājs.

R.Balodis. Es to komisijas vārdā arī saku, ka trešajā lasījumā nedrīkst iesniegt nepārdomātus, nenoslīpētus grozījumus tādā apjomā.

Varam pāriet pie atsevišķu priekšlikumu aplūkošanas.

1. - deputāta Veiko Spolīša priekšlikums. (Starpsauciens: “Atsaukts!”)

Sēdes vadītāja. Atsaukts.

R.Balodis. Man jau tāpat jāiet cauri visam, vai tad ne?

Sēdes vadītāja. Nē, jāsaka: priekšlikums ir atsaukts.

R.Balodis. Deputāts Spolītis, 1.priekšlikums. Lai arī viņš ir atsaucis, mums tāpat jāiet secīgi tam visam cauri pēc procedūras, kolēģi. Komisija nav atbalstījusi Veiko Spolīša atsaukto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

R.Balodis. 2. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad 2. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijas atzinums ir neatbalstīt.

R.Balodis. Jā, jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Balodis. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvīdam Ulmem.

A.Ulme (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es jau iepriekšējā lasījumā vēstīju, ka šie čekas maisi praktiski ir... jāievieto... praktiski šie čekas maisi ir atstāti mums, lai mēs savstarpēji cits citu plosītu. Vairākus mēnešus pirms tam, kad čekas maisus mums atdeva drošības komiteja, no Maskavas bija ieradušies attiecīgie drošības komitejas darbinieki, savāca visu kartotēku un aizveda uz Maskavu, kur tā pašlaik laimīgi glabājas - nevis maisos, bet kartotēkā, smukos plauktiņos - un strādā. Tāpēc jau es aicināju nerakties vairs pa šiem drošības komitejas atstātajiem atkritumiem un šo priekšlikumu neatbalstīt.

Bet es gribu pateikt konkrēti par visu šo čekas maisu absurdu. Es gribu pateikt konkrēti par savu personīgo pieredzi - ar ko man daudzus gadu desmitus kā vienīgajam čekistam Latvijā ir nācies saskarties.

Kad Nacionālā apvienība balsoja pret manu deputāta mandātu (Starpsaucieni.), viņi labi zināja, ka mana kartīte ir sastādīta fiktīvi. Viņi to labi zināja! Un te ir liecība - Kronberga liecība 2003.gada 15.jūlijā atzinumā par pārbaudes lietu... Arvīda Ulmes sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Liecinieks Aivars Kronbergs, kurš VDK sācis strādāt 1966.gada februārī un nostrādājis līdz 1990.gada augustam, liecināja, ka sarunas laikā ar Ulmi, iespējams, viņam tikusi izteikta doma par sadarbošanos, bet viņš krasi noraidoši attiecies pret šādu priekšlikumu. Tā kā Ulmem ir saglabājušies vecie sakari ar Rīgas inteliģenci un viņš varēja būt operatīvi interesants... tā kā man bijušas labas attiecības ar priekšnieku Pētersonu un bijusi vajadzība novērst no sevis uzmanību, nolemts fiktīvi noformēt Ulmi kā aģentu, kas arī izdarīts. Verve kā tāda nav notikusi, tikai noformēti dokumenti. Viņš noformējis visus dokumentus aģenta vervēšanai, un Ulme ticis ieslēgts aģentūras aparātā. Parakstu no Ulmes nav ņēmis un pseidonīmu izvēlējies pats.

Varbūt ir dabīgi, ka ir tāda atklāta kartīte, tāpēc ka es darbojos pret kaut kādām mafijām bīstamo atkritumu jomā. Tā tiek izvilkta, tiek sacelta ažiotāža, un tad arī pie tā vajadzētu apstāties. Skaidrs: tā kartīte ir fiktīva, to atzīst. Un tādu, ko jūs gribat dot publiski, ir ļoti daudz. Ļoti daudz, jo tad arī viņi... viņi plānu pildīja... un savāca budžetu... un tā tālāk. Bet var jau būt, ka tur tas mans draugs... viņš aiz pārpratuma bija manu kartīti tur atstājis publiskošanai un nav aizvedis uz to... ielicis tajā Kremļa kartotēkā.

Bet tad bija vēl viens fakts, kas bija izšķirošs fakts un ko arī nacionāļi zināja. Un tas jau ir patiešām... jau pārsniedz jebkādus - jebkādus! - mērus. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā ir, ka... “Jūs esat bijis reģistrēts Valsts drošības komitejas Informācijas analīzes daļā kā nacionālistiskas organizācijas vai grupas, kura veic antisociālistisku un antikonstitucionālu darbību PSRS teritorijā, dalībnieks - persona, par kuru ir nozīmīgi operatīvie materiāli, persona, par kuru fakti un pazīmes liecina, ka tā veic nacionālistisku, latvisku darbību.”

Tas bija Valsts drošības komitejas Informācijas analīzes daļā atrasts! Un tas nebija tikai Latvijā... Un tas bija faktiski spriedums, kura rezultātā jau... (Dep. R.Balodis: “Mēs jau neesam tiesā! To tiesā vajadzēja runāt!”) Kādā tiesā man jāiet? Kas man jātiesā? Nerādi ar pirkstu! (Dep. A.Kaimiņš: “Nesarunājies ar zāli!”) Tu ej uz Aleksandra augstumiem, no kurienes atnāci! (Dep. A.Kaimiņš: “Ej atpakaļ vietā!”) (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, nu pievērsīsimies debatēm! (Troksnis zālē.)

Ulmes kungs, man jāteic, ka debašu laiks ir beidzies. (Starpsauciens: “Laipni lūdzu Saeimā!”)

Vai deputātiem ir iebildumi, ja Ulmes kungs apvieno abus uzstāšanās laikus? Viņš runā saistībā ar šo priekšlikumu... par situāciju saistībā ar šo priekšlikumu.

A.Ulme. Ja konkrētie fakti neko nedod, tad dod mani darbi. Pirmā demonstrācija... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu pagarināts debašu laiks deputātam Arvīdam Ulmem, apvienojot pirmo un otro uzstāšanās laiku! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 5, atturas - 1. Līdz ar to debašu laiks tiek pagarināts.

Lūdzu, turpiniet. (Starpsauciens.)

A.Ulme. Var būt, ka neviens nebija dzirdējis par okupācijas laikā notikušo pirmo neformāļu un personīgi manis organizēto demonstrāciju 1987.gadā pie VEF, kā arī par visām vērienīgākajām 1988.gada masu demonstrācijām, kuru iniciators, organizētājs un realizētājs, un vienīgais atbildīgais - nevis klāt bijis kā daži, varbūt kaut kādu uzdevumu pildot, bet organizētājs un atbildīgais! - bija Arvīds Ulme.

“Melno karogu” demonstrācija pie PSKP Izglītības nama.

Demonstrācija “Pret metro” Arkādijas parkā.

Nacionālās simbolikas atjaunošanas manifestācija Mežaparkā.

Starptautiskā akcija “Lūgšana pie jūras”, kurā piedalījās simtiem tūkstošu gan no Lietuvas, gan no Igaunijas.

Akcija “Pret migrāciju” Daugavas stadionā. Dainis Īvāns aicināja pa radio, lai neviens neiet...

Zvārdes poligona ieņemšanas akcija, kurā mums stāvēja pretim ar pielādētiem ieročiem un pateica: “Ja jūs nāksiet, tiks atklāta uguns!” Jo viņi tur trenējās bumbu mešanā uz kapiem. Kas tad to visu organizēja? Kas par to atbildēja? Ja kāds būtu tur vai nu uzsprādzis, vai... Es biju vienīgais atbildīgais!

Un visbeidzot - akcija “Par PSKP darbības apturēšanu”, kas bija pirmais pret PSKP vērstais mītiņš visā PSRS. Visā PSRS pirmais pret PSKP! Un tur atkal... es biju vienīgais! Ziniet, kāds brīnums? Nacionāļi tajā mītiņā neieradās! Jo galvenais jau bija tas... (Starpsauciens.) Viņi neieradās! Un tad es sapratu, ka esmu nodots. Un otrreiz nodots...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ulmes kungs, arī pagarinātais debašu laiks tagad ir beidzies.

A.Ulme. Es tikai pateikšu vēl tā... (Dep. A.Kaimiņš: “Izej uz ielas un pasaki to!”; starpsauciens: “Beidzam, beidzam!”)

Sēdes vadītāja. Debašu laiks ir beidzies. Ulmes kungs, debašu laiks... lūdzu, izslēdziet mikrofonu! Debašu laiks ir beidzies. Ulmes kungs, es atvainojos. Jūsu debašu laiks ir beidzies! Ulmes kungs, jums patiešām mikrofons ir izslēgts! (Dep. A.Ulme runā pie izslēgta mikrofona. Starpsauciens: “Jums mikrofons ir izslēgts! Ejiet uz savu vietu!”)

Kolēģi, es aicinu respektēt Saeimas kārtības rulli un atvēlēto debašu laiku!

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Es gribētu aizstāvēt Arvīdu un arī oponēt... un oponēt šim formulējumam, kas ir rakstīts šajā priekšlikumā. Jā, čekas maisi... es pilnīgi piekrītu šai definīcijai, kas rakstīta šajā priekšlikumā... čekas maisi ir instruments, ar kura palīdzību manipulēt ar sabiedrību, tās viedokli, amatpersonām, tiesībsargājošām iestādēm, deputātiem, medijiem. Vienīgais, ko es gribētu piebilst, - kuru šodien vēl aizvien izmanto. Un tikai tāpēc specdienesti ir pret to, ka šos maisus ver vaļā.

Un, ja mēs runājam par Arvīdu, tad visa šī ažiotāža, kas notiek ar Arvīdu, manuprāt, ir organizēta tieši ar šo čekas maisu palīdzību, ar šo instrumentu, ar šiem cilvēkiem, kas sēž šajos čekas maisos. Un tautā... kas uz doto brīdi notiek? Mūsu, tautas priekšstāvju, nievāšana, apgānīšana. Nevis aicināšana uz sistēmas mainīšanu... tas arī ir šī instrumenta roku darbs. Piedodiet! Arī tas, ka par manu partiju - par ZZS... staigā apkārt cilvēki un saka - viņi ir zagļi. Piedodiet! Tas arī ir šī instrumenta roku darbs! Viņi ar šo nodarbojas. Ar baumu laišanu. Un tie cilvēki, kas sēž pie šī cilvēciņa blakus, ir saistīti ar viņiem. Tam ir pierādījumi. Un arī komunistu gānīšana, kas notiek pēdējā laikā. Nezin kāpēc tieši uz 13.Saeimu šie komunisti ir nelieši. Visās pārējās Saeimās mēs par komunistiem nerunājām. Tas, manuprāt, ir tieši šī instrumenta darbs, ko vēl aizvien izmanto. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Jā, es pilnībā piekrītu Arvīdam. Čekas maisi ir iztīrīti. Tāpat kā VDK virsnieku... “Alfa” saraksts. Kā piemēru varētu minēt arī tādu VDK virsnieku kā Juri Dimitri. SAB un Drošības policija saka - nav tāda virsnieka, nav bijis tāda virsnieka! Tad, kad kārtīgi izdziedinās... un Kangera komisija izpēta - ir tāds virsnieks! Šie čekas maisi patiešām ir revidēti. Kā tautā stāsta, dažs labs no mums, šeit sēdošajiem, arī ir izņemts ārā. Sociālajos tīklos tiek rakstīts par cilvēkiem, par mūsu kolēģiem, kurus pat kontrolē drošības dienests. Piedodiet, draugi, šie čekas maisi ir ļoti liela netīrība! Un faktiski, manuprāt, nekas daudz šajā mājā nav mainījies no LPSR laikiem, kad šeit bija Augstākā padome. Arī šis atklātais balsojums... ko mēs vienprātīgi it kā atbalstījām. Tikai atgriešanās šeit... Tā ka nevajag stāstīt par kaut kādiem demokrātijas augstākajiem sasniegumiem. Jā, čekas maisos ir gana daudz tautā mīlētu cilvēku, kuri parakstīja šo Fausta līgumu. Atverot šos maisus, savā ziņā tas būs spļāviens arī tautas sejā par to, ka daudzus no šiem čekas maisos esošajiem esam cienījuši, mīlējuši un savā ziņā dievinājuši. Bet, manuprāt, svarīgākais ir izgaismot tos VDK virsniekus, kas ir vervējuši, kas ir manipulējuši ar šiem cilvēkiem, izmantojot cilvēcīgās īpašības... ir apmācīti VDK virsnieki manipulējuši. Tieši šos vajadzētu likt pie kauna staba par to, ko viņi darījuši ar mūsu tautu. Jo tieši šie VDK virsnieki ir tautas nodevēji.

Un ko pašās beigās gribēju teikt? Kāpēc obligāti ir jāver vaļā šie maisi? Ja mēs vēlamies efektīvu, mērķtiecīgu, uz valsts iedzīvotāju labklājību motivētu izpildvaru, tad ar steigu ir jāizgaismo šis instruments, ar kura palīdzību manipulē ar izpildvaru, tiesu varu, mums - lēmējvaru - un mediju varu. Arī mediju varu, ar jums, arī, piedodiet, manipulē! Man ir pierādījumi.

Un man arī gribētos Veiko Spolītim pajautāt: a kas ar tevi notika, draugs? Un kāda tev ir saistība ar mūsu drošības dienestiem un čekas maisiem?

Sēdes vadītāja. Tā. Godātie kolēģi, acīmredzot debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Deputāti Abu Meri, Brigmanis, Rubiks, Kleinberga un Dzintars lūdz izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm, respektīvi, līdz pulksten 13.00. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti piekrīt.

Tātad mēs pieņemam lēmumu izsludināt pārtraukumu līdz pulksten 13.00.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram. Reģistrācijas rezultāti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Ringolds Balodis... ir, Artis Gustovskis, Jeļena Lazareva, Rihards Melgailis... ir, paldies, Romāns Mežeckis, Inguna Sudraba, Jānis Trupovnieks un Jānis Urbanovičs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu visus ieņemt vietas Sēžu zālē. Mēs turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu””, trešais lasījums.

Un esam debatēs pie 3. - Juridiskā biroja iesniegtā priekšlikuma.

Turpinām debates, kas tika uzsāktas pirms pārtraukuma.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tā, es varu sākt, ja? Godātie kolēģi! Runājot par izskanējušo, man jāsaka - mēs pagājušonedēļ nopietni komisijā diskutējām par to, ko tad īsti darīt ar nomenklatūras darbiniekiem: iekļaut tajā vai citā likuma normā, lai publicētu? Ir iznākusi otrā grāmata - otrā grāmata! -, kuru sarakstījis Pietiek.com, kurā ir visu šo nomenklatūras darbinieku uzvārdi. Tur ir Brigmaņa kungs, tur ir Važņa kungs, tur ir Gorbunova kungs un vēl daudzi citi. Paņēmu no Saeimas bibliotēkas, pēc sēdes es aiznesīšu, tā ka varat palasīt... Visai interesanta literatūra, starp citu!

Es gribu runāt par procedūru un par tempu. Nu tas temps nav nekāds! Šobrīd es lielā mērā piekrītu tam, ko teica Valdis Kalnozols. Patiešām! Lai kā tas būtu, lai ko, piemēram, tagad stāstītu, teiksim, tas pats Ulme: “Kā es varēju būt čekists, ja es nebiju? Kā es varēju organizēt kādu pasākumu, ja es nebiju čekists? Un kāds tam sakars ar čekistu un...?” Nu, tādas lietas var stāstīt un stāstīt. Tas tiesā jāstāsta.

Es te esmu paņēmis vienu labu avīzīti - “Neatkarīgo Rīta Avīzi”, un 1.oktobra numurā ir tāds diezgan analītisks... es teiktu, lakonisks un analītisks darbs, ko sarakstījis Viktors Avotiņš. Un tā nosaukums ir “Čekas maisi - spilvens varas komfortam”. Un autors saka: faktiski tā maisu atvēršana, no vienas puses, it kā uzliek publisku zīmogu, bet, no otras puses, būtu labi, ka būtu zinātniskie komentāri. Un viņš atzīst, ka VDK... komisija nespēj tos komentārus uztaisīt. Protams, ir skaidrs, ka tas mums ir vienreiz jāizdara. Es ceru, ka Valsts prezidenta roka neaizklīdīs nedarbos un viņš neatgriezīs otrreizējai caurlūkošanai šo likumu, un ka viņš to izsludinās. Jo, ja mēs runājam par dažādu valstu lustrācijas paraugiem... nu, šis vienkārši būs izņēmums, ko... vēstures grāmatās stāstīs bērnubērniem, kā latvieši ceturtdaļgadsimtu vēra vaļā čekas maisus. Un, ja Valsts prezidents neizsludinās, vai mēs nepieņemsim vēl ceturtdaļgadsimtu? Nu kas tas vispār ir, nu?!

Un es gribētu arī atzīmēt to, ko raksta Avotiņš un par ko runāja Kalnozols, - par specdienestu negatīvo reakciju un negatīvajiem apgalvojumiem. Es labāk burtiski nocitēšu, ko Avotiņš raksta. Viņš saka tā: “[..] mani bezmaz vai skumji sasmīdināja nupat paustais Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta apgalvojums, ka VDK kartotēkas publiskošana “var radīt zināmus riskus nacionālajai drošībai”. Tāpat kā SAB priekšnieka Jāņa Maizīša vēstījums, ka šo publicēšanu “var izmantot nedraudzīgās valstis”. Sasmīdināja tāpēc, ka šāds refrēns atkārtojas jau gandrīz 30 gadus. Savu pirmo tekstu, ka čekas maisu saturam jātop atklātam, es publicēju kaut kad deviņdesmito gadu sākumā. Un mani pilnīgi nesatrauca tas, vai es esmu tajos maisos vai neesmu.”

Es domāju, kolēģi, mēs te varam, protams, dažādi parunāt priekšvēlēšanu gaisotnē, bet... nu neākstāmies tālāk! Nevajadzētu turpināt šo stāstu! Jā, labi nav. Jā, komentāru nav. Bet nu kas tad vainīgs? Dosim vēl kādai komisijai, ko? Uzradīsim vēl kādu pusmiljonu, lai atkal nekā neuztaisa? Ja mēs citādāk nemākam, - piedodiet.

Un es gribu noslēgt savu runu ar vienu citātu no mērfoloģijas. Mērfija likums ir šāds: mēra ar mikrometru, atzīmē ar krītu un cērt ar cirvi. Manuprāt, tas atgādina visu šo procesu, kas ir 25 gadu garumā. Mēs te 25 gadus... Nu, beidzam, kolēģi! Saņemamies, esam vīri vai, kā Kalnozols saka, saimnieki savā zemē un beidzam šito!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Juridiskā biroja priekšlikums rada iespaidu, ka iepriekš likuma jēga nav bijusi saistīta ar nepieciešamību informēt sabiedrību par PSRS okupāciju, par okupācijas varas saglabāšanai izmantotajiem līdzekļiem; ka arī iepriekš likuma jēga nav bijusi nodot VDK dokumentus atklātībai.

Jājautā - vai VDK dokumenti glabāti pašmērķīgi? Vai padomju totalitārā un autoritāri birokrātiskā režīma veikto nozieguma atklāšana, arī sadarbības fakta ar VDK... ar pārvaldes procesu palīdzību... nav bijusi domāta sabiedrības imunizēšanai pret totalitārām tendencēm? Uz to šī likuma apspriešanas laikā 1994.gada 24.februārī norādīja tieslietu ministrs Egils Levits, un uz to atsaucās arī tiesu prakse un juridiskā doktrīna.

Vai likuma panta nosaukums “VDK dokumentu izmantošana zinātniskiem nolūkiem un publicēšana” ir tiešām imaginārs? Labs jautājums.

Es augstu novērtēju Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un darba grupu par drosmi atvērt likumu “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Jo bijušās VDK sāga Latvijas politikā ir turpinājusies paaudzes garumā. Šis laiks ir garš un parāda mūsu vēstures mantojuma līkločus, bet arī norāda (sevišķi - tuvo Saeimas vēlēšanu atspulgā), ka šī jautājuma secīga zinātniska izskatīšana īsti nenotiek. Tā vietā, lai sekotu labākajiem lustrācijas politikas piemēriem Centrāleiropā - Čehijā, Slovākijā, Polijā... Vācijas Federatīvajā Republikā... bijušajā Austrumvācijā... Vācijā... Igaunijā un Lietuvā...

Ar šī likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā esam spēruši tikai pussoli uz priekšu. Tāpēc tas neatrisina jautājumu par VDK kā totalitāras sistēmas instrumentu, neveicina izpratni sabiedrībā un nepieliek punktu VDK dokumentu plašākai izpētei.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Dzirdot šeit no tribīnes pirmās uzstāšanās par šī likuma jēgu un būtību, es atgādināšu, ka šis ir 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Un es esmu pārliecināts tiešām arī pēc šīm debatēm, kuras mēs nupat šeit dzirdējām, ka VDK dokumenti ir gan jāpublisko, gan jāpublicē. Un tieši tādēļ, lai īstenotu šajā, 3., priekšlikumā noteikto mērķi - veicināt sabiedrības spēju atpazīt šī režīma sekas un tās pārvarēt, un turpināt Latvijas kā demokrātiskas valsts un sabiedrības attīstību -, vienreiz ir jādara tas!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es arī gribēju uzteikt Juridisko biroju par veiksmīgu formulējumu, bet to jau Ritvars Jansons paguva izdarīt pirms manis. Tas formulējums ir tiešām precīzs un ļoti būtisks.

Savulaik, kad Saeima atlika čekas maisu tūlītēju publicēšanu un uzdeva šo lietu darīt... nu, tātad sniegt paskaidrojumus... speciāli izveidotai komisijai, mērķis bija tāds, ka, redziet, ir jāizpēta visi šie aspekti, kādi toreiz bija.

Es arī varu teikt no savas pieredzes, ka, piemēram, tas, ko Arvīds Ulme darīja neatkarības gados... Protams, absolūti bija Latvijas neatkarības veicināšana - gan darbojoties Vides aizsardzības klubā, gan balsojot par Latvijas neatkarību Augstākajā padomē. Vesela virkne citu cilvēku, kuri, iespējams, ir tā vai citādi sadarbojušies vai kuriem vismaz ir šīs kartītes, ir darījuši līdzīgi. Un tad var rasties divi secinājumi, kuri abi savā galējībā ir nepareizi, proti, ka neatkarība bija viena vienīga čekas veicināta lieta un vispār tādu neatkarību nemaz nevajadzēja vai arī ka visi šie cilvēki īstenībā gribēja torpedēt procesus. Acīmredzot tas nebija ne gluži tā, ne citādi. Patiesība ir kaut kur pa vidu, un to droši vien arī vajadzēja izpētīt komisijai. Komisijai tas ir izdevies daļēji, jo ir izdarīts ļoti liels darbs un ir daudz vērtīgu pētījumu. Atbildes uz manis uzdoto jautājumu acīmredzot nav, bet var jau būt, ka tam arī pietrūka laika vai tas tā notika citu apstākļu dēļ.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka mums šobrīd visi dokumenti ir maksimāli jānodod atklātībā. Tā ir viena daļa. Un otra daļa - ir nepieciešami līdzekļi, lai turpinātu totalitārisma izpēti. Un tas droši vien būs ilgu gadu darbs. Nav tik būtiski, kura institūcija būs tā, kas to darīs, bet - lai ilgāku laiku ir pietiekami daudz līdzekļu totalitārisma izpētei. Ja šos procesus nepētīs tālāk un neanalizēs, tad, protams, pieaug risks, ka tie kādā brīdī var atkārtoties.

Aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan likumprojektu vairāk vai mazāk tādā redakcijā, kā komisija ir sagatavojusi. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mani arī pārliecināja Arvīda Ulmes uzstāšanās, un es domāju, ka tieši 3.priekšlikums ir jāatbalsta, jo tas paredz lietu izpētīt kā tādu.

Un, ziniet, ārkārtīgi interesants dokuments! Es skatos - arhīvā 2003.gada 18.septembrī iesniegums ar kādu Arvīda Ulmes parakstu. Viņš lūdz izbeigt lietu, pamatojoties uz likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 14.panta četrpadsmito daļu. Nu es paņemu tagad, skatos, ko tad panta četrpadsmitā daļa saka. Tā saka: “Ja pārbaudāmā persona atzīst sadarbības faktu un lūdz pārbaudes lietu izbeigt, lieta ir izbeidzama.” Tātad, ja viņš ir atzinis sadarbības faktu, lieta ir izbeidzama. Es pieļauju, ka tas paraksts arī laikam ir viltots. Es Ulmes kunga vietā ietu uz SAB, liktu noskaidrot, kas tad ir noviltojis šādu iesniegumu, un es varētu atzīt, ka viņš ir tiešām nevainīgs. Bet, ja Ulmes kungs uz SAB neiet, tad iznāk, ka viņš mums melo.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Es ar gandarījumu atbalstu šo priekšlikumu arī pēc otrā lasījuma... ka visa šī ideoloģija ir salikta likumprojekta mērķos.

Lai nenāktu vēlreiz runāt arī par likumprojektu kopumā un dažiem tālākiem priekšlikumiem... būtībā tas ir jautājums - kā nācija spēj dziedēt savas vēsturiskās traumas? Un tas ir viens ļoti nopietns jautājums ar tālejošām sekām. Politiķu uzdevums būtu gudri, iejūtīgi, bet bezkaislīgi šo jautājumu sakārtot. Manuprāt, būs sanācis tā, ka pieņemsim bezatbildīgu, samuļļātu likumu, bet mēs to nevaram nepieņemt. Jo tālāk muļļāt būtu vēl sliktāk. Tātad es balsošu “par”.

Un kāpēc tas tā ir noticis? Arī tagad ir turpināts princips, ka pirmajā vietā ir lozungi, mūsu politiskās un dažkārt arī cilvēciski subjektīvās ambīcijas - kā to praktiski un tehniski izdarīt... un gan jau kāds pēc tam salāpīs.

Tagad mums ir viens noslēguma datums - 2019.gada 1.maijs, un varbūt šķiet, ka tad pašas par sevi atklāsies visas patiesības - pareizās patiesības. Nu, es teikšu: nekā nebūs! Ja es pavēroju šīsdienas izpratni, kāda tā ir, skatos televīzijas intervijas, - gan akadēmiķi, gan slaveni režisori nu arī kliedz lozungu līmenī un, es domāju, neko daudz nesaprot, kas ir tajos čekas maisos un kas tad tur īsti atklāsies.

Tajā 1.maijā nekas pilnībā neatklāsies; labi, ja maza plīvura maliņa pavērsies!

Šeit es atgādinu to, ka visu laiku mums tā uzmanība tomēr koncentrējas uz tiem 4000 aģentiem, kas ir tikai viena piektā daļa no tiem aģentiem, kuri ir bijuši. Un... Jā, nu palasiet, piemēram, KGB virsnieka Borisa Karpičkova intervijas un atklāsmes! Un tur arī jums būs atklāsmes par cilvēkiem, kuri ir sadarbojušies... un kuri sēž ļoti nopietnos amatos arī pat šodien! Jūs teiksiet: “Neticēsim šim vienam pārbēdzējam!” Nu labi! Ticēsim vairāk tad tiem čekistiem, kas ir šeit palikuši? Un, ja mēs nemainīsim attieksmi, tad tas beigsies ar to, ka mazos aģentus vai mazos iespējamos ziņotājus tiesā, lielos - godā ceļ.

Jautājums ir arī tīri cilvēcisks. Mēs visi gribam politiski skatīt, bet... Es atļaušos teikt tīri cilvēciski: 1991.gadā, kad strādāju “Atmodas” redakcijā, mūsu rīcībā nonāca ziņotāju saraksti... vairāk nekā simts - radošie darbinieki, žurnālisti, mana tuvākā apkārtne... Šokējoši atklājumi. Saraksti bija autentiski, pēc tam apstiprinājās. Bet es jums teikšu tā: ļoti tuvi cilvēki tur bija, jā, ar kuriem biju kopā strādājis. Bet pa šiem gadiem nav mainījusies mana cilvēciskā attieksme pret tiem, kuri ir tajos sarakstos. Par to, kuru es uzskatīju par labu cilvēku un kurš, es domāju, ir godīgs cilvēks bijis, tādi mani uzskati arī par viņu ir palikuši. Un par tiem, kuri man šķita šaubīgi, tās šaubas arī ir palikušas. Ar to es gribu teikt, ka šis ir viens ļoti cilvēcisks jautājums. Un dažiem, kuri tur atklāsies, būs kā pīlei ūdens tas, ka viņi ir tajos maisos, un viņi tam uzspļaus, un neko tur neviens nepierādīs. Un tiem cilvēkiem, kuri to ņems ļoti pie sirds un kuri vismazāk būtu to pelnījuši, - tiem varbūt tas sagādās tās lielākās mocības. Nu labi! Bet ne jau par viņiem es tik ļoti tagad uztraucos. Mani arī interesē, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kas tik ļoti kliedz par šo atmaskošanu. Kāda tur ir motivācija tiem, kuri paši nav bijuši tuvumā šiem notikumiem? Un... Nu jā, ir laiks... Var būt, ka mēs šo attieksmi spēsim mainīt. Bet šajā gadījumā es teikšu: nelielīsimies pirms vēlēšanām, ka tas ir viens labi padarīts darbs! Godīgi atzīsim, ka tas ir viens slikti nostrādāts darbs, bet tas bija jāizdara. Un... Nu jā, kā sastrādājām, tā ir, bet lai nu tauta ņem par labu!

Atbalstu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvīdam Ulmem, otro reizi. (Dep. R.Balodis: “Viņš jau runāja, apvienojot laiku! Viņš jau nevar pēc procedūras!”) Paga, es atvainojos, Ulmes kungs, jūs apvienojāt abas uzstāšanās reizes, ja? Tātad nav iespējas runāt. Nav iespējas. Nē. (Dep. R.Baloža starpsaucieni.)

Nē, nav iespējas. Nē, nav iespējas runāt pēc Kārtības ruļļa. Ulmes kungs, es saprotu jūsu vēlmi runāt, bet mēs nevaram to darīt. (Starpsauciens: “Jūs varat runāt pie nākamā priekšlikuma!”)

Vārds deputātam Jurim Viļumam. (Starpsauciens: “Visu labu! Laiks ir beidzies! Jā, jā, jā!”)

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Arī šodien mēs tik daudz runājam par šo jautājumu! Kad es pirms septiņiem gadiem kļuvu par Saeimas deputātu, jau tad mēs sākām par to debatēt. Un šodien mēs netiksim galā ar tiem VDK maisiem, un gan jau vēl par to būs jārunā kādu laiku. Tāpēc man šķiet - kā cilvēkam, kurš dzimis 1982.gadā, pagājušajā gadsimtā -, ka tomēr ātrāk ir jāatver vaļā. Jā, tas būs kādam sāpīgi, bet izrunāsim, izjautāsim... Varbūt arī kāds no maniem radiem ir sadarbojies ar VDK, es to nezinu... Izrunāsim, pajautāsim, atvērsim vaļā un aizmirsīsim. Un nebūs vairs jāatgriežas atkal - gadu no gada! - vēl nākamos septiņus gadus. Nu cik var?!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams par 3.priekšlikumu?

R.Balodis. Nē, nav.

Sēdes vadītāja. Nav nekas piebilstams?

R.Balodis. Nē, nav piebilstams. Atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Balodis. 4.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Spolītis. Komisijā nav atbalstīts un ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Atsaukts.

R.Balodis. 5. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 6. ir deputāta Veiko Spolīša priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Tas ir atsaukts. Atsaukts.

R.Balodis. Labi, atsaukts.

7. un 8. ...

Sēdes vadītāja. Arī 7. un 8. ir atsaukts.

R.Balodis. Tas arī...

Sēdes vadītāja. Arī 9. ...

R.Balodis. 9. arī tikko...

10. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! 10. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš ir nesaraujami saistīts ar 11. - komisijas priekšlikumu, būs novitāte šajā likumā. Līdz šim likums 3.pantā definēja tikai terminus “VDK darbinieki” un “VDK informatori”. Tagad 3.pantā tiek dota arī definīcija jēdzienam “ar VDK darbību saistītās amatpersonas”.

Likumā definīcija jēdzienam “ar VDK darbību saistītās amatpersonas” tika ieviesta tādēļ, lai skaidri noteiktu, ka ar VDK darbību saistīto amatpersonu personas dati, tāpat kā VDK darbinieku un informatoru personas dati, ir publicējami pilnībā. Tajā skaitā personas dati, kas norāda uz etnisko izcelsmi, piederību politiskajai organizācijai, arodbiedrībai un reliģisko pārliecību.

3.pantā sniegtais jēdziena “ar VDK darbību saistītās amatpersonas” definējums palīdzēs Latvijas Nacionālā arhīva darbiniekiem, kuriem likums uzdod pienākumu publicēt dokumentus arhīva tīmekļvietnē, no milzīgā Latvijas Komunistiskās partijas dokumentu klāsta precīzāk atlasīt personu dokumentus publicēšanai.

Saeimas sagatavotajā likumā nav sīki jāuzskaita katra personas lieta, kuru nepieciešams publicēt. Arhīva darbinieki ar doktora grādu... viņu kvalifikācija un pieredze ļaus atlasīt publicēšanai Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas, kura atbilstoši konkrētajam laika periodam gan deva tiešas pavēles Valsts drošības komitejai, gan ar saviem lēmumiem orientēja VDK uz represīvo darbību veikšanu, amatpersonu personas lietas. Jaunā definīcija ļaus arhīvistiem publicēt dokumentus ar to LPSR Ministru padomes amatpersonu vārdiem, kuras kopā ar PSRS Ministru padomes amatpersonām deva pavēli 1949.gada martā deportēt vairāk nekā 43 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju un materiāli nodrošināja LPSR drošības iestādes. Pamatojoties uz šo definīciju, varēs publicēt arī to LKP Centrālās komitejas administratīvo daļu vadītāju personas lietas, kuri pārraudzīja LPSR drošības iestādes un vēl 1960.gadu sākumā pretojās deportēto atgriešanai atpakaļ uz Latviju, kā arī daudzu citu to amatpersonu, kuras bija saistītas ar VDK darbību, personas lietas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Bet arī debatētājs neprasīja balsojumu.

Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 11. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad debatēt deputāti nevēlas.

Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 12.priekšlikums atsaukts.

13.priekšlikums atsaukts un arī nav atbalstīts...

14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 15.priekšlikums atsaukts.

16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 17. - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Balodis. 18.priekšlikums atsaukts. Garš priekšlikums.

19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. Analoģiski ir ar 20. - Juridiskā biroja priekšlikumu. Atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 21. - frakcijas VIENOTĪBA priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājot ar šiem likuma grozījumiem, frakcija VIENOTĪBA neklaigāja, nemētājās ar rokām, nefilmēja sevi un citus kolēģus, nevienu neapsaukāja. Mēs vienkārši izanalizējām to, kāds dokumentu kopums par VDK darbību mums ir pieejams, kuru dokumentu publiskošana būtu vērtīga un derīga sabiedrībai, kuru dokumentu publiskošana sniegtu plašāku ieskatu tajā, kā darbojās padomju režīms un padomju sistēma.

Izanalizējot un veicot šo darbu, mēs secinājām, ka papildus ir vēl viens dokumentu kopums, ko būtu iespējams publiskot jau līdz šī gada beigām. Un tas ir - Komunistiskās partijas Centrālās komitejas dokumenti. Tā bija organizācija, kas atradās padomju varas vertikāles pašā augšā.

Ja mēs paliktu tikai pie to dokumentu publiskošanas, par kuriem mēs sabiedrībā tik daudz runājam, respektīvi, par informatoru kartotēku, tādā gadījumā mūsu sabiedrībai nebūtu pilna skata uz to, kā darbojās padomju sistēma.

Sarunās ar Latvijas Nacionālo arhīvu secinājām, ka šie dokumenti jau ir ieskenēti, tie ir pieejami. Un ikvienam sabiedrības loceklim vajadzētu pilnvērtīgi iepazīties ar to, kā strādāja Komunistiskās partijas Centrālā komiteja. Tādēļ arī pēc mūsu argumentiem komisija vienojās, ka šie dokumenti ir publiskojami un padarāmi sabiedrībai pieejami līdz šī gada beigām - tieši tāpat kā informatoru kartotēka.

Šajā ziņā sabiedrībai būs iespēja gūt plašāku ieskatu tajā, kā darbojās VDK. Un šeit, kolēģi, vēl vienu reizi uzsveru - ir ļoti svarīgi izprast detaļas, saprast, kas tieši ir mūsu sabiedrības interesēs, noskaidrot, nevis klaigāt un bļaustīties.

Paldies. Es priecājos, ka komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad komisija...

R.Balodis. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija arī priecājas par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Balodis. 22. un 23.priekšlikums. Tie abi ir deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikumi, kas ir atbalstīti un iekļauti 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 22.priekšlikumu, piekrīt komisijas viedoklim par 23.priekšlikumu.

R.Balodis. 24. ir deputāta Ritvara Jansona priekšlikums, kas ir atbalstīts un arī iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 25. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Jā, 25.priekšlikums ir tas, kurā mēs ļoti labi varam redzēt publiskojamo dokumentu uzskaiti. Un pēc šo pozīciju daudzuma tikai tā īsti var redzēt, cik plašs ir bijis šīs organizācijas darbības lauks.

Atkal un atkal izskan jautājums - vai tiešām tas viss ir jāver vaļā?

Mana atbilde ir: jā. Taču diemžēl pēdējās dienās atkal ir izskanējušas dažas Latvijas drošības iestāžu vadītāju balsis: viņi neatbalsta čekas maisu atvēršanu, jo tas varot ietekmēt valsts drošību. Kā galvenais iemesls tiek minēts tas, ka gadījumā, ja mēs atveram visus šos dokumentus, tad mēs atklājam VDK aģentu vārdus un personīgās lietas. Un tas būšot slikts signāls tiem cilvēkiem, kuri šobrīd kā aģenti palīdz Latvijas specdienestiem. Manuprāt, šis salīdzinājums nav īsti korekts, jo aģentu pakalpojumi represīvai totalitāra režīma iestādei nekādi nav salīdzināmi ar atbalstu neatkarīgās Latvijas specdienestiem un nav nekādi nosodāmi.

Otrs mazāk pieminēts iemesls ir tas, ka, iespējams, kāda daļa bijušo VDK aģentu ir labprātīgi vai piespiedu kārtā kļuvuši par ziņotājiem mūsu specdienestos un viņu vārdu publiskošana šo sadarbību varētu izbeigt. Diemžēl vairāk neko precīzu par aģentu iespējamo skaitu un sniegto pakalpojumu kvalitāti mēs nezinām. Taču - vai var izslēgt varbūtību, ka tieši tāpat tie aģenti, kas ir kaut kur zem tā augstākā līmeņa, kaut kur dziļāk papīros, arhīvos apslēpti, nedarbojas Krievijas specdienestu interesēs? Nē, to mēs arī nevaram.

Izvērtējot šos argumentus un noliekot pretī čekas maisu atvēršanas sabiedrisko nozīmību, kā arī iespēju veikt sabiedrības pašattīrīšanos, mana pārliecība tomēr ir, ka, lai gan stipri novēlotai, čekas maisu atvēršanai ir jānotiek. Tāpat Valsts prezidentam, kurš 27.septembrī saka intervijā, ka atbalstīs čekas maisu atvēršanu, bet jau 2.oktobrī nezina, vai šo likumu izsludinās vai ne, tomēr būtu ļoti jāpārdomā šie aspekti un jāizšķiras par risinājumu, kas ir sabiedrības vairākuma interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Bet arī debatētājs neprasa balsojumu.

R.Balodis. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 26. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 27.priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītāja. Atsaukts.

R.Balodis. 28. - arī ir atsaukts.

29. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 30. - arī atsaukts.

31. ir Aleksandra Kiršteina priekšlikums, kas nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mans priekšlikums ir svītrot 14.panta sestās daļas 2.punktu, kurā ir teikts, ka pirmstiesas pārbaudē pierādāms, vai sadarbība bijusi apzināta vai neapzināta. Es, protams, nebūtu ierosinājis svītrot, ja, kā ir izpētījusi komisija, nebūtu vairāku gadījumu, ko tiesa tiešām ir pierādījusi, ka sadarbība bijusi neapzināta. Un tad es sāku domāt: vai tas vispār ir iespējams? Paņēmu PSRS Valsts drošības komitejas instrukciju. Ziniet, seši ārkārtīgi interesanti punkti, kurus nez kāpēc tiesa nav ņēmusi vērā.

1.punkts ir tāds, ka VDK aģentūras aparātam ir jābūt augsti kvalificētam un skaitliski nelielam. Tātad kuru katru jau tur neņēma, kā mēs saprotam. Bet tas nu būtu tas mazākais.

2.punkts ir prasība pēc augsti kvalificēta, skaita ziņā neliela aģentūras aparāta, nodrošinot tam labu apmācību. Tātad cilvēks tiek instruēts un apmācīts, bet joprojām neapzinās, ka tiek gatavots kā VDK aģents, jo visa viņa darbība ir neapzināta.

Ejam tālāk. 3.punkts. Aģentus vervē uz idejiski politiskiem pamatiem, ievērojot labprātības principu. Tātad šeit ir vēlreiz uzsvērts, ka ir jābūt kaut kādai piekrišanai. Bet pieņemsim, ka dažiem šīs kartītes ielika, viņiem nezinot. Bet tad ir ārkārtīgi interesanta lieta. Satikšanās ar aģentiem jāorganizē regulāri, viņiem izdevīgā, galvenokārt no darba un dienesta brīvā laikā, izmantojot pseidonīmu, un operatīvais darbinieks darba burtnīcā iekārto aģentu sarakstu pēc pseidonīmiem un veic nepieciešamos ierakstus par ieplānotajām apspriedēm. Tātad cilvēks jau ir piekritis un izvēlējies sev pseidonīmu, bet viņš joprojām domā un stāsta tiesai, ka tas viss ir bijis neapzināti. Un tiesa notic. Apbrīnojami! Un tiešām nolemj, ka tas viss ir neapzināti.

Pašās beigās arī ārkārtīgi interesants punkts - 6.punkts. Reizi divos gados notiek aģentu un rezidentu atestācija, kas ir viena no aģentu darba kontroles formām. Tātad iedomājieties, ka cilvēku, kura kartīte ir ielikta, viņam nezinot, un kurš nav aģents, izsauc uz atestāciju. Viņš tur sēž, viņam tiek uzdoti jautājumi, viņš joprojām domā, ka tas viss notiek neapzināti.

Bet tas arī vēl nebūtu nekas. Pēc tam, pēc šīs atestācijas, viņam tiek izsniegts raksturojums, ko paraksta operatīvais darbinieks un operatīvā darbinieka tiešais priekšnieks. Un pēc tam viņu... savukārt kontrolē laiku pa laikam tiešo priekšnieku Latvijas VDK komitejas priekšsēdētājs.

Un tad, kad komisijā mēs uzdevām jautājumu Maizīša kungam, kurš ļoti arī mīl stāstīt, ka dažiem cilvēkiem tika ieliktas kartītes, vai viņš kaut vienu var nosaukt, viņš to nezināja. Bet viens vēsturnieks no šīs komisijas teica: tad jau ir jābūt grupas sazvērestībai, jo tur ir tik daudzi cilvēki iesaistīti, iesaistot... ieliekot šo aģentu šajā kartotēkā, ka, iedomājieties, viņiem visiem bija jāsanāk, teiksim, 1977. vai 1980.gadā, kad neviens nezināja, ka PSRS sabruks, un laikam tā sazvērnieku grupa sēdēja un teica: “Ziniet, atstāsim žurnālā vienu vietu un ierakstīsim izcilu Latvijas cilvēku tur iekšā, lai 1990.gadā, kad PSRS sabruks, visi brīnītos, ka viņš ir ierakstīts gan žurnālā, gan viņa kartīte tur ir iebīdīta.”

Nu beidzam ākstīties! Šis ir smieklīgs punkts, un svītrojam ārā, kolēģi!

Aicinu neatbalstīt. Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, neatbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribētu prasīt Aleksandram: ko mēs te darām pašlaik, Aleksandr? Mēs ko - vampīrus ķeram, čekistus ķeram? Mēs nevienu neķeram, mēs gribam pieņemt likumu, lai vienreiz šis murgs beigtos.

Paskatieties priekšlikumos, ko mēs esam atbalstījuši! Piemēram, 25.priekšlikums, respektīvi, grozījums likuma 7.² pantā... Te ir rakstīts, ka publicēsim “Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības, Latvijas Komitejas sakariem ar tautiešiem ārzemēs”... Te var runāt un runāt par to, ko mēs publicēsim... par to, kas ir saistīts ar čeku. Es domāju, ka šobrīd, protams, mēs varam dažādi filozofēt un runāt... pretēji tai tiesu praksei, kas bija līdz šim... Ir skaidrs, ka bieži vien tie cilvēki būs divdomīgā situācijā arī sabiedrības acīs. Piemēram, Rokpelnis atnāk un atzīstas sabiedrībai, ka viņš ir čekists; viņam lietas nav. Vai citi gadījumi... piemēram, ka cilvēki no mākslinieku vidus nav zinājuši, ka viņi ir sadarbojušies. Es domāju, īstu taisnību mēs neatradīsim, kartotēka nav pilna... Bet pats galvenais mērķis - beidzot izbeigt šo ceturtdaļgadsimta ilgo gājienu uz nekurieni. Skaidrs, ka pilnīgas taisnības nebūs. Bet tajā pašā laikā, teiksim, nestrīdēsimies par sīkumiem - apzināti vai neapzināti sadarbojušies.

Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā arī ko piebildīsiet?

R.Balodis. Atbalstām komisijas viedokli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - deputāta Kiršteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 38, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Balodis. Kurš priekšlikums tagad?

Sēdes vadītāja. 32.!

R.Balodis. 32.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. Tālāk. 33. ir Aleksandra Kiršteina priekšlikums, kas nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamie deputāti! Es šo priekšlikumu noņēmu, tāpēc ka tas ir faktiski nākamās valdības uzdevums, tas ir jāieraksta tātad tām partijām, kas tiks ievēlētas nākamajā Saeimā. Es uzskatu, ka Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai ir jāsagatavo aprēķini un jāieraksta valdības deklarācijā. Tā ir pārāk nopietna lieta, tāpēc es noņēmu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

R.Balodis. 34.priekšlikums arī ir atsaukts.

35.priekšlikums arī ir atsaukts.

Iesniedzējs atsaucis arī 36.priekšlikumu. (Dep. A.Kaimiņš: “Kas ir iesniedzējs, Ringold?”) Veiko Spolītis.

37.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 38., 39., 40., 41., 42. un 43.priekšlikums ir atsaukts. (Dep. A.Kaimiņš: “A kas ir iesniedzējs?”)

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi tātad ir atsaukti.

R.Balodis. 44. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 45. ir Aleksandra Kiršteina priekšlikums, kas atbalstu komisijā nav guvis.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Balodis. 46. ir komisijas priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. Tas tā kā būtu viss.

Aicinu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Vai par procedūru vēlējāties ko teikt? (Starpsaucieni.) Nē, nepaspējāt. (Dep. A.Kaimiņš: “Par procedūru!”)

Lūdzu zvanu! Par procedūru? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam!

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Raimond Vējoni! Lūdzu, neatsauciet, neatmetiet atpakaļ šo čekas maisu likumu! Tas ir tas, ko es...

Sēdes vadītāja. Izslēdziet mikrofonu deputātam Kaimiņam!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Kultūras centru likums”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Valdis Skujiņš.

V.Skujiņš (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šā gada 26.septembrī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu “Kultūras centru likums”, to atbalstīja un vēlas nodot izskatīšanai pirmajā lasījumā, lai to atbalstītu arī Saeima.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Kultūras centru likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

V.Skujiņš. Paldies.

Priekšlikumi otrajam... Uzlabojumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 2.novembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2.novembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Diasporas likums”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.5326 - ar likumprojektu “Diasporas likums”.

Ārlietu komisija sāka izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā jau augusta beigās, un mums ir bijušas septiņas sēdes, kurās piedalījās juristi, diasporas organizāciju pārstāvji, eksperti un ministriju pārstāvji. Šajā laikā mēs pieņēmām un spriedām par 61 priekšlikumu.

1. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 56, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 2. ir deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Arī tas netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 3. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 4. ir Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie un cienījamie kolēģi! Šī ir bijusi likumprojekta sarežģītākā daļa - tieši diasporas definīcija. Un es sniegšu jums mazu ieskatu, kā ir veidojusies līdzšinējā redakcija.

Konkrēti mēs runājam par 1.panta 1.punktu, par diasporas definīciju. Ārlietu komisijas pašreiz piedāvātā versija skan šādi: “Diaspora - ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi.” Lai gan definīcija ir ļoti problemātiska, mēs ļoti vēlamies, lai Diasporas likums neiestrēgtu un lai mēs varētu izpildīt savu apņemšanos pieņemt Diasporas likumu 12.Saeimas sasaukumā. Bet tomēr paskaidrošu, kāpēc var sagaidīt jaunu definīciju trešajā lasījumā. Kā zināms, likuma termina skaidrojumam ir jābūt precīzam un skaidram, jo tā mērķis ir nevis sarežģīt, bet vienkāršot likuma uztveršanu. Laikā starp pirmo un otro lasījumu esam izgājuši cauri trim versijām. Pirmajā lasījumā pieņemto pirmo - Ārlietu komisijas atbalstīto... un otro - Ārlietu komisijas atbalstīto, kuru jūs redzat šodien...

Par visu pēc kārtas.

Pirmajā lasījumā Saeimā apstiprinātā definīcija terminam “diaspora” - tā ir definīcija, ko piedāvāja darba grupa, iesniedzot likumprojektu izskatīšanai. Tā skanēja šādi: “Diaspora - ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojoša Latvijas piederīgo kopiena un indivīdi, kuri savu piederību saista ar Latviju.” Šī redakcija, lai arī plaša un iekļaujoša, bija juridiski nekorekta, neskaidra un subjektīva. Vārdi “Latvijas piederīgo kopiena” nav lietoti ne starptautiskajos līgumos, ne normatīvajos aktos. Vārdi “indivīdi, kuri savu piederību saista ar Latviju” ietver pašidentifikāciju, tas ir, ja kāds ir latviešu operas fans, teorētiski šī persona varētu sevi definēt kā Latvijas diasporu.

Ņemot vērā nepilnības, Ārlietu komisija uzsāka darbu pie precizētas redakcijas. Otrajā lasījumā Ārlietu komisijā kopīgi izstrādātā un atbalstītā definīcija terminam “diaspora”, kuras formulēšanai veltījām divas komisijas sēdes septembra sākumā un pret kuru nevienam nebija iebildumu vesela mēneša garumā, skan šādi: “Diaspora - ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošas personas, kuri ir Latvijas pilsoņi vai latvieši, un to ģimenes locekļi.” Gan komisija, gan Saeimas Juridiskais birojs piekrita, ka šī diasporas definīcija ir pietiekami šaura un ir juridiski korekta. Tātad tika novērsti iepriekš minētie riski, un definīcija būtu iekļaujama likumprojektā. Arī Nacionālās apvienības ieskatā šī ir viskorektākā definīcija.

Bet tomēr ar to viss nebeidzās. Pēc iebildumu saņemšanas no Eiropas Latviešu apvienības pagājušajā nedēļā Ārlietu komisijā tomēr vēlreiz tika skatīta termina “diaspora” definīcija. Un šoreiz diemžēl nonācām pie tās redakcijas, kuras dēļ apsvērām likumprojekta “Diasporas likums” skatīšanas atlikšanu uz nākamo Saeimas sēdi, proti, jaunā un arī Ārlietu komisijas apstiprinātā redakcija tagad skan šādi: “Diaspora - ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi.”

Aicinu pievērst uzmanību šķietami mazajām, bet fundamentālajām korekcijām - vārdiem “citi, kam ir saikne ar Latviju”. Jau Ārlietu komisijas sēdes laikā Juridiskais birojs sniedza konkrētus un neapgāžamus argumentus, lai norādītu uz definīcijas neatbilstību. Tas ir juridisks brāķis.

Atļaušos atkārtot spēcīgākos un spilgtākos argumentus. Vārdi “citi, kam ir saikne ar Latviju” ir neskaidri. Saikne var būt dažāda - ģimeniska, sociāla, profesionāla, vēsturiska, ekonomiska, emocionāla, juridiska. Tāpat tā var būt gan subjektīva (piemēram, pati persona izvēlas, vai tā būs diasporas loceklis vai nebūs; piemēram, personai patīk latviešu basketbols, futbols, latviešu daba), gan objektīva. Turklāt rodas jautājums: vai tas vien, ka kādam ir objektīva saikne, nozīmē, ka viņš ir diasporas loceklis? Ļaujiet paskaidrot. Objektīva saikne ar Latviju ir, piemēram, arī personai, kurai izsniegts bēgļa ceļošanas dokuments; kurai izsniegta uzturēšanās atļauja; kura ir izdarījusi noziegumu Latvijā un izcietusi cietumsodu; kura veic komercdarbību Latvijā. Arī bijušās PSRS militārpersonām, kas padomju gados atradās Latvijā, ir objektīva saikne ar Latviju. Tā tiešām, jūsuprāt, ir Latvijas diaspora? Būsim racionāli! Lai gan šo definīciju atbalstīja arī diasporas organizācijas, tomēr ir zināms, ka tām netika skaidrota Juridiskā biroja argumentācija. Faktiski tika manipulēts ar pašām organizācijām, kuru pārstāvji jau ir atzinuši, ka īsti neapzinājās, ko viņu atbalstītā definīcija...

Sēdes vadītāja. Kola kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

R.Kols. Es lūgšu...

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāts Kols apvieno abus uzstāšanās laikus? Ir iebildumi? Tātad iebildumu nav.

R.Kols. Skaidrība un precizitāte termina “diaspora” gadījumā ir īpaši svarīga tāpēc, ka Diasporas likumā ir paredzēta virkne atbalsta pasākumu diasporas locekļiem, piemēram, atbalsts komercdarbībai, labvēlīgs nodokļu režīms ārvalstīs izmaksātajām pensijām; tiek ņemtas vērā Eiropas Ekonomikas zonas valstīs veiktās sociālās iemaksas, aprēķinot maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu, atvieglota kārtība bērnu uzņemšanai izglītības iestādēs, pirms reemigrācijas un cita veida atbalsta pasākumi, padziļināta iesaiste politiskajos procesos. Turklāt likumā ir arī teikts, ka turpmāk būs jāizvērtē politikas ietekme uz diasporu. Tāpēc ir svarīgi skaidri un precīzi definēt, kas ir diaspora, lai šos atbalsta pasākumus saņem visi, kuriem tie ir jāsaņem, un lai tos nesaņem tie, kuriem tie nav jāsaņem. Mēs nevēlamies nevienu diskriminēt vai izslēgt, bet arī es nebūšu Francijas diaspora, ja Francijas institūtā Latvijā sākšu mācīties franču valodu. Nacionālā apvienība piedāvā savu definīciju uz trešo lasījumu, lai nodrošinātu, ka šāds juridisks brāķis nekļūst par jauna citādi ļoti kvalitatīvi izstrādāta likuma klupšanas akmeni, un lai Diasporas likums darbotos tieši tā, kā tam būtu jādarbojas - kā kvalitatīvam mūsu diasporas atbalsta mehānismam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kalniņa kungs, jūs atstājāt... Ā, tas bija speciāli?

Labdien, kolēģi! Es arī atbalstu Riharda Kola piedāvājumu, jo mēs gan atsevišķi, gan kopā komunicējām ar Egilu Levitu. Un runa patiešām ir par to, ka mūsu perfektais profesionālais Juridiskais birojs ir uzrakstījis ļoti kompetentu atzinumu. Pēdējās dienās viņiem ir skarbi gājis - mēs visi esam nervozi, likumi ir sarežģīti, bet uzrakstīts tiešām ļoti augsti kompetents atzinums.

Ja seko līdzi esošajai redakcijai un vārdus “un citi, kam ir saikne ar Latviju” likumā iebalso arī trešajā lasījumā, tad var izveidoties patiešām traģiska situācija. Jo, kā Juridiskais birojs raksta, te būtiskākais ir tas, lai tiktu ņemti vērā šie “un citi, kam ir saikne ar Latviju”... Kā viņi var kļūt par diasporas locekļiem? Būtiskākais ir pašidentifikācija. Tā var būt ģenētiska, sociāla, profesionāla, vēsturiska, ekonomiska, emocionāla un juridiska.

Teiksim, pieder īpašums Jūrmalā. Es vienu brīdi pirms šīs Saeimas strādāju Jūrmalas teritorijā. Tur gan Alla Borisovna Pugačova ir, gan Galkins, tur ir ļoti daudz maskaviešu, kuri ir nopirkuši nekustamos īpašumus. Ja arī viņi visi pēkšņi jutīs... Te ir tas Juridiskā biroja atzinums... Ja, piemēram, viņiem šeit pieder īpašums, viņi arī var kļūt par diasporas locekļiem!

Iedomājieties, pat emocionālā saikne var būt par pamatu, lai kļūtu par diasporas locekli, ja mēs šādu normu pieņemam! Jūs taču zināt - Vladimirs Vladimirovičs Putins... Varbūt viņš par mums arī piedomā, varbūt viņam romantiskas jūtas... lidmašīna lidojusi pāri Latvijai, kaut ko ir saskatījis lejā, varbūt arī bijis viesos Rīgā... Viņš arī, ja gribētu, varētu kļūt, ja seko šim pantam, par diasporas locekli. Nedod Dievs, kolēģi! Nekādā gadījumā!

Tā ka Nacionālā apvienība trešajā lasījumā šo jautājumu sakārtos. Un paldies Rihardam Kolam, ka viņš šai lietai ir sekojis līdzi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mūsu pieņemtie likumi nevar būt pretrunā ar iepriekš pieņemtajiem likumiem. Ir divi dokumenti, kurus tiesību zinātnieks Levits ir nosaucis par tādiem pašiem konstitucionāliem aktiem kā deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tā ir 1996.gada 22.augustā pieņemtā Deklarācija par Latvijas okupāciju un 2005.gadā pieņemtā Deklarācija par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu.

Deklarācija par Latvijas okupāciju. Tajā ir teikts, ka Latvijas Republikas Saeima aicina pasaules valstis un starptautiskās organizācijas atbalstīt to personu centienus, kuras vēlas no Latvijas atgriezties savā etniskajā dzimtenē.

Otra deklarācija aicina Ministru kabinetu noslēgt ar Krievijas attiecīgo Ministru kabinetu vienošanos arī par repatriācijas veicināšanu.

Abās deklarācijās teikts, ka joprojām... okupācijas sekas ir uzlikušas ļoti smagus pārbaudījumus, tās kā tādas nav novērstas.

Acīmredzot šī Ārlietu komisijas iestrādātā diasporas definīcija... teiksim, tāds apzīmējums nav precīzs un absolūti neatbilst abām šīm deklarācijām. Tā ir pilnīgā pretrunā, jo saikne ar Latvijas valsti ir visām šīm minētajām personām, kuras šeit ir dzīvojušas. Tātad mums tad ir vai nu jāmaina arī tās deklarācijas un jāiestrādā labojumi, vai arī jāraksta jauns diasporas apzīmējums kā tāds. Un, es domāju, uz trešo lasījumu mēs to izdarīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Kā jau minēja, šis likumprojekts tika Ārlietu komisijā pamatīgi izskatīts. Tika izskatīts komisijas sēdē 30.augustā, tika izskatīts komisijas sēdē 5.septembrī, kur arī tika nobalsots par juridiski korektu definīcijas versiju... kā definēt diasporu; tika izskatīts 11.septembrī, tika izskatīts 12.septembrī, tika izskatīts 19.septembrī, un komisijas 21.septembra sēdē galu galā visi priekšlikumi Diasporas likumam bija izskatīti. Visi! To skaitā arī jautājums par definīciju; arī Juridiskais birojs atzina to par labu esam. Un tajā brīdī varēja saskatīt tiešām ļoti neprofesionālu komisijas vadību, kā tika vadīta Ārlietu komisija no Kalniņa kunga puses, kurš apzināti - apzināti! - kavēja šī likumprojekta tālākvirzību. Pat situācijā, kad visi priekšlikumi bija izskatīti un likumprojekts bija jāvirza izskatīšanai otrajā lasījumā, darbs tika novilcināts un tika sasaukta vēl viena Ārlietu komisijas sēde jau nākamajā nedēļā, kur tika nobalsots par šo juridiski nekorekto diasporas definīciju.

Un šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kad mums otrajā lasījumā jābalso par Ārlietu komisijas ar vairākumu nobalsoto definīciju (tur aktīvi palīdzēja arī SASKAŅAS deputāti), kura, kā mēs skaidri apzināmies, mums būs trešajā lasījumā jāpārstrādā.

Manuprāt, tā ir nekrietna rīcība, vadot komisiju, atbildīgu komisiju, vadot darbu pie viena no apjomīgākajiem likumprojektiem, ko vispār Ārlietu komisija ir izskatījusi šo gadu laikā.

Es tiešām gribētu dzirdēt Kalniņa kunga argumentus, kāpēc tika novilcināta likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā, ja mēs varējām... Pat tad, ja viņš pats personīgi nepiekrita vienam vai otram formulējumam, par kuru bija nobalsots otrajā lasījumā, viņš varēja sagatavot priekšlikumus trešajam lasījumam un to visu izskatīt, nevis apzināti kavēt visu šo procesu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

O.Ē.Kalniņš. Jā. Es šeit gribētu tikai piebilst, ka pēc tam, kad Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un to atbalstīja otrajā lasījumā, PBLA valdes sēde pagājušonedēļ pieņēma šādu rezolūciju: “PBLA atbalsta Saeimas centienus izstrādāt Diasporas likumu un aicina pieņemt to vēl 12.Saeimas sasaukumā ar mērķi saliedēt Latvijai piederīgos cilvēkus pasaulē un palīdzēt tiem veidot noturīgu saikni ar Latviju. Visas PBLA dalīborganizācijas vienojas par definīciju, kas nosaka, ka diaspora ir ārvalstīs pastāvīgi dzīvojoši Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, un viņu ģimenes locekļi.” Tomēr komisija piekrita, ka uz trešo lasījumu vēl varēs atgriezties pie diasporas definīcijas, lai precizētu juridiskās nianses, un kopā ar Saeimas juristiem un arī ar Egilu Levitu, kas arī ir iesaistījies šajā procesā, varam vienoties par galīgo variantu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 4.priekšlikumu deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 5. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Vai mēs to nupat izskatījām? Jā. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 6. ir Ārlietu komisijas priekšlikums, un to, protams, atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 7. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. 8. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 9. ir Ārlietu komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 10. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 11. ir deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 12. ir deputāta Raivja Dzintara priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 13.priekšlikums - no deputātes Jūlijas Stepaņenko. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 14. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 15. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 16. ir Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 17. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Viens mazs vārdiņš “individuāli” ir iekļaujams šajā priekšlikumā. Es ļoti lūgtu jūs atbalstīt manu priekšlikumu, jo individuāls atbalsts no koordinatoru puses reemigrantiem ir iespējams, un tas būtu arī vispareizākais veids, kādā mēs varētu atbalstīt tos cilvēkus, kas ir tiešām pieņēmuši vai pieņem lēmumu atgriezties Latvijā. Gan neziņa, gan arī nepārliecinātība par savu lēmumu, svārstīšanās un varbūt pārāk formāla attieksme atgriešanos var traucēt.

Tāpēc, ņemot vērā to, ka VARAM pārstāvji šo priekšlikumu atbalstīja un aicināja arī deputātus atbalstīt to, es aicinu jūs tomēr atbalstīt šo priekšlikumu - tieši par individuālu atbalstu reemigrantiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

O.Ē.Kalniņš. Jā. Mēs komisijā to pārrunājām, un gan juristi, gan deputāti piekrita - vārds “individuāli” šajā tekstā nav nepieciešams. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 19. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 20. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Mans priekšlikums attiecas uz likumprojekta 7.pantu “Valsts pārvaldes iestāžu kompetence diasporas politikas jomā”. Es ierosinu noteikt, ka Ministru kabinetam ar mērķi motivēt Latvijas piederīgo reemigrāciju ir iespēja vai - es rakstīju vēl precīzāk - pienākums noteikt labvēlīgu režīmu reemigrantu ārvalstīs iegūto ienākumu aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Man vēl iebildīs laikam arī komisijas priekšsēdētājs, ka valsts nostājai ir jābūt līdzsvarotai, ka nedrīkst radīt lielāku labvēlību emigrantiem salīdzinājumā ar iekšzemē mītošiem tautiešiem, kuri izturējuši visas krīzes, nelaimes, un ka nevaram mazināt budžeta ienākumus, tomēr es atbildēšu tā: ja ir vēlme, tad ir tūkstotis iespēju, bet, ja nav vēlmes, tad ir tūkstotis iemeslu.

Citas valstis demonstrē, kā var rīkoties, ja vēlme ir, proti, Portugāle īsteno mērķtiecīgu atgriešanās politiku, nesenajiem iebraucējiem piemērojot pazeminātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un jebkādus ārvalstīs iegūtos ienākumus neapliekot ar nodokli pirmos 10 gadus pēc atgriešanās vai ierašanās valstī. Un tas ir tikai viens piemērs. Es atgādināšu, ka Latvijai... Latvijas emigrantu skaits attiecībā pret tēvzemē mītošajiem tautiešiem ir lielākais Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar pārējām dalībvalstīm. Un, es domāju, Portugāles piemērs ir tas ceļš, kurš ejams arī Latvijas Republikai, kurai emigrantu skaits, kā jau es teicu, ir nesalīdzināmi lielāks nekā Portugālei.

Latvijai patlaban nav pa spēkam nodrošināt labi atalgotas darba vietas un līdz ar to motivēt tautiešus atgriezties, bet radīt labvēlīgus nodokļu apstākļus Latvija var.

Es aicinu noteikt, ka valdībai ir kompetence noteikt ārvalstīs mītošo tautiešu ienākumus, nodrošinot viņiem labvēlīgu režīmu aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Domāju, ka tas būs labs ieguldījums tajā motivācijā, kuru mēs visi vēlamies radīt ar šo likumu. Ļoti labi nodomi formulēti likumā, pavisam cita lieta - nodrošināt šo vēlmju izpildi. Domāju, ka tikai ekonomiski mēs to varam izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

O.Ē.Kalniņš. Ārlietu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 57, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 21. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 22. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Šajā priekšlikumā runa ir par Izglītības un zinātnes ministrijas pienākumu nodrošināt diasporas pārstāvjiem iespēju apgūt latviešu valodu gan pirms, gan pēc faktiskās atgriešanās Latvijā.

Es atceros, ka mūsu komisijā bija debates arī par terminu “faktiskā atgriešanās”. Es vēlreiz pārlasīju likumu. Šis termins ir 17.pantā. Tā ka es neko neesmu pārkāpusi, iesniedzot šādu priekšlikumu. Tātad gan pirms, gan pēc faktiskās atgriešanās Latvijā diasporas pārstāvjiem ir jānodrošina tiesības iemācīties vai atsvaidzināt savu latviešu valodu, ņemot vērā to, ka pēc atgriešanās Latvijā viņiem būs jāspēj iekļauties darba tirgū, un ņemot vērā arī to, ka savā mītnes valstī pirms atgriešanās Latvijā diasporas pārstāvjiem ir jānodrošina iespēja latviešu valodu saglabāt. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

O.Ē.Kalniņš. Ārlietu komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 23. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 24. ir deputāta Raivja Dzintara priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. 25. ir deputāta Raivja Dzintara priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 26. ir deputāta Raivja Dzintara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 27. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 28. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. 29. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 30. ir Ārlietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 31. ir Ārlietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 32. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 33. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 34. ir Ārlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 35. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. 36. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. 37. ir deputāta Raivja Dzintara priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 38. ir Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 39. ir deputāta Raivja Dzintara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 40. ir Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 41. ir deputāta Raivja Dzintara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 42. ir deputāta Raivja Dzintara priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 43. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 43. ir Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 44. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 45. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. Un 45. ir Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 46. ir Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 47. ir Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 48. ir Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 49. ir Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 50. ir deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti grib balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. Nākamie trīs priekšlikumi ir līdzīgi un daļēji atbalstīti.

51. - deputāta Riharda Kola priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 52. - frakcijas VIENOTĪBA priekšsēdētāja Hosama Abu Meri priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. Un 53. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Ārvalstīs mītošie pensionāri vēlas atgriezties Latvijā, mēs par to saņemam daudz ziņojumu no organizācijām, kuras pārstāv viņu tiesības ārzemēs.

Daudz runājam par to, ka ir jārada darba vietas, lai motivētu Latvijai piederīgos atgriezties. Bet pensionāru gadījumā nav nekas jārada, te pat pensijas nav jāmaksā, jo tās ir nodrošinātas jau ārzemēs.

Pēc ziņām, kuras mēs saņemam gan no Eiropas Latviešu apvienības, gan no valsts institūcijām, ārvalstīs ir 370 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo, no kuriem astoņi līdz desmit procenti ir personas pirmspensijas vai pensijas vecumā.

Runājot par faktoriem, kuri kavē atgriešanos, visbiežāk norāda, ka Latvijā nav pienācīga sociālā nodrošinājuma, bet, atgriežoties uz dzīvi Latvijā, reemigrants Latvijā ir gatavs tērēt atkarībā no bijušās mītnes valsts: vismaz 7500 eiro gadā, ja tas ir no Lielbritānijas atbraucis pensionārs, vai gandrīz 13 tūkstošus eiro gadā, ja no Īrijas. Lūk, šāds ir negūtais pienesums Latvijas pieprasījuma tirgum, ja persona pieņem lēmumu neatgriezties.

Eiropā turklāt ir 18 valstis, kuras arī tiem pensionāriem, kuri vairs šajās valstīs nedzīvo, turpina segt veselības aprūpes un medicīniskos izdevumus, tādējādi ar reemigrantiem neradot papildu slogu Latvijas budžetam, bet gan to finansējot.

Es iesniedzu šo priekšlikumu pirmo reizi 2017.gada novembrī, kad tika skatīti priekšlikumi šā gada budžetam. Mans priekšlikums bija iesniegts saistībā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Pamatā to lūdza izdarīt Eiropas Latviešu apvienība. Es tās lūgumu uzturēju. Uzturu arī šobrīd. Toreiz tas priekšlikums netika atbalstīts, bet tagad to piedāvā arī tie deputāti, kas toreiz balsoja pret.

Es lūdzu šo priekšlikumu šodien atbalstīt. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Pimenova kungs, jūs vēlaties balsojumu par 53. - daļēji atbalstīto, ja? Labi, paldies.

Debates slēdzu.

Vai pirms balsojuma par 53.priekšlikumu ir kas piebilstams?

O.Ē.Kalniņš. Nē. Kā minēju, tas jau ir daļēji iekļauts 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 18, atturas - 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. Un, kā jau es minēju, 54. - Ārlietu komisijas priekšlikums apvieno trīs iepriekšējos par šo pašu tematu, un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 55. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 56. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. 57. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 61. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 58. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 61. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 59. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 61. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. 60. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 61. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O.Ē.Kalniņš. Un 61. - Ārlietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Diasporas likums” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Diasporas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 11.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 11.oktobrim.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Pacientu tiesību likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījums Pacientu tiesību likumā” otrajam lasījumam.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 2. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 3. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Arī tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Arī 4. - veselības ministres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 5.priekšlikums. Komisijā arī tas guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. 6. - veselības ministres Andas Čakšas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu cienījamo Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pacientu tiesību likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R.Ražuks. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 9.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.oktobris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Īsi - kādēļ būtu nepieciešami šādi grozījumi?

Šobrīd nepastāv vienots tiesiskais ietvars, kas elektroniskajā vidē regulētu dažādu praksē lietoto identifikācijas līdzekļu izmantošanu un vienotu identifikācijas rīku pieejamību un garantētu piekļuvi elektroniskajiem pakalpojumiem. Līdz ar to personas identifikācijas jautājumi šobrīd tiek risināti individuāli katra konkrētā elektroniskā pakalpojuma ietvaros, piemēram, oficiālās elektroniskās adreses koncepcijas ietvaros valstij ir pienākums nodrošināt oficiālu bezmaksas elektronisko saziņu starp Latvijas iestādēm un personām. Portālā www.latvija.lv tiek izmantotas banku identifikācijas kartes. Arī Nacionālais veselības dienests ir ieviesis vienoto veselības nozares elektroniskās identifikācijas sistēmu, un e-veselība no 2022.gada 1.janvāra pacientiem būs pieejama, tikai izmantojot ID karti. Tas faktiski nozīmē, ka savas pacientu tiesības pilnvērtīgi varēs izmantot vienīgi tās personas, kurām ir ID kartes ar aktivizētiem elektroniskā paraksta un autentifikācijas sertifikātiem. Šeit varētu minēt vēl vairākus nosacījumus. Un tādēļ, lai izpildītu iepriekš minētās prasības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets ir atbalstījis izmaiņas Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Likumprojekts paredz saglabāt personas tiesības izvēlēties abus personu apliecinošos dokumentus, vienlaikus mainot personu apliecinošo dokumentu prioritāti. No 2023.gada 1.janvāra obligātais personu apliecinošais dokuments ir personas apliecība jeb ID karte.

Tātad šis ID kartes risinājums palīdzētu sakārtot arī jautājumu Saeimas vēlēšanu likumam, kur paredzēts, ka konkrētajā momentā ir jāizņem vēlētāja apliecība. Bet, izdarot šīs izmaiņas gan dažādos Ministru kabineta noteikumos, gan arī Saeimas vēlēšanu likumā, mēs ID karti varētu izmantot arī vēlēšanās, un tas būtu tikpat pilnvērtīgs dokuments, kāda ir pase.

Un tādēļ Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J.Šulcs. Priekšlikumus otrajam lasījumam gaidīsim līdz 2018.gada 17.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.oktobris.

Godātie kolēģi! Deputāti Abu Meri, Dzintars, Brigmanis, Kleinberga un Upenieks lūdz turpināt Saeimas sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma - līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 13, atturas - 2. Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr.1277/Lp12).

Uz otro lasījumu iesniegts viens priekšlikums. To iesniedzis deputāts Rihards Kols, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamie un godātie kolēģi! Trīs vārdi “konkurētspējīgs”, “atbilstošs”, “stabils” - tie ir visbiežāk lietotie vārdi darba sludinājumu sadaļā “atalgojums”. Lai gan jau pierasts, tomēr neviens darba meklētājs nepriecājas ciparu vietā ieraudzīt darba sludinājumā šādus vārdus, līdzko runa ir par gaidāmo atalgojumu. Un tas ir saprotami. Diez vai potenciāls darba devējs priecātos, ja izglītības vietā kandidāts savā CV norādītu, ka tā ir ļoti laba, bet iepriekšējās darba pieredzes uzskaitījuma vietā rakstītu, ka darba pieredze izcili piemērota un plaša.

Prakse nenorādīt atalgojumu darba sludinājumos ir Latvijas darba tirgus īpatnība; neērtais atalgojuma jautājums visbiežāk tiek novelts uz darba meklētāju pleciem. Savukārt, piemēram, Lielbritānijā vai ASV atalgojums tiek norādīts vismaz 75 procentos sludinājumu.

Jautāsiet - kāpēc tā? Būsiet pamanījuši, ka darba devējus un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas ir izteikušās, ka atalgojums esot jāslēpj, jo citādi konkurentiem un rekrutētājiem tikšot pasniegts ērts instruments, lai pārvilinātu darbiniekus. Varēšot pārsolīt atalgojumu. Atalgojumu slēpjot arī tamdēļ, ka tas ir komercnoslēpums un ka atalgojuma līmenis varot norādīt uz to, cik labi speciālisti strādā konkrētajā uzņēmumā.

Un ir reālie iemesli, kas, protams, neizklausās vairs tik godprātīgi un patīkami. Viens no tiem - vēlme ietaupīt. Viens no būtiskākajiem aspektiem, ko sniedz atalgojuma nenorādīšana, ir manevrēšanas iespējas, pieņemot darbā jaunu kandidātu, un vēlme ietaupīt gadījumos, ja kandidāts nosauc mazāku vēlamo algu, nekā paredzēts uzņēmuma budžetā. Atalgojumu mēdz nenorādīt arī tāpēc, ka uzņēmums nemaz nav spējīgs noformulēt, kāda ir tā algu politika, tā kompensāciju un bonusu sistēma. Tad, protams, atalgojuma publiskošana radīs tam vairāk kaitējuma nekā labuma. Tāpat uzņēmumi, kuri piedāvā salīdzinoši nelielu atalgojumu, arī bieži nenorāda, vai uz darba sludinājumu saņemti vairāki pieteikumi. Tāpat tiem uzņēmumiem, kas darbojas ēnu ekonomikā un daļu algas maksā aploksnē, prasība norādīt īsto darba algu sludinājumā ir bīstama. Būsim godīgi! Situācija, kad algas netiek izpaustas darba sludinājumos, ir izdevīga tikai un vienīgi darba devējiem. Skaidrs, ka darba devējs iegūst no informācijas asimetrijas, jo aiz vārda “konkurētspējīgs” var slēpties gan patiešām labs, gan arī patiesībā konkurēt nespējīgs atalgojums. Un komentāri par darbinieku pasargāšanu vai konkurenci - tās ir tikai atrunas. Tad jau analoģiski vajadzētu veikalos nenorādīt preču cenas, lai pircējs ar pārdevēju pie kases varētu pārrunu ceļā vienoties par precei piemērotāko cenu.

Tā vietā aicinu uzņēmējus padomāt par cilvēkiem. Būtu tikai godīgi būt efektīviem attiecībā pret tiem, kuri piesakās darbā, piemēram, lai cilvēkam, kurš grib startēt noteiktā amatā, būtu skaidri nosacījumi, uz kādiem viņš kandidē. Lai nav tā, ka pēc trīs vai pat vairāk interviju kārtām kandidātam nākas secināt, ka tā nav atlīdzība, par kuru viņš ir gatavs šos amata pienākumus veikt.

Atalgojuma nenorādīšana, tāpat kā neprecīzs un nekorekts sludinājums, ievērojami palielina nepiemēroto kandidātu skaitu arī darba devējiem, vienlaikus atgrūžot kvalificētākos un spēcīgākos kandidātus. Norādot atalgojuma diapazonu darba sludinājumā, tiek nodrošināta ne tikai atgriezeniskā saite ar potenciālajiem darba ņēmējiem, bet uzņēmums savām vakancēm ilgtermiņā iegūst arī kvalificētus un piemērotus kandidātus.

Atalgojuma norādīšana sludinājumos arī palīdzētu cīnīties pret ēnu ekonomiku un diskrimināciju darba tirgū. Ja darba devējs būs norādījis aptuveno algu sludinājumā, būs, piemēram, ļoti grūti sievietēm maksāt zemāku algu tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes.

Un visbeidzot. Lielbritānijā atalgojumu sludinājumos norāda teju visi darba devēji. Nekāds kaitējums uzņēmumiem tāpēc nav noticis. Šķiet, turienes uzņēmumi nepavisam nav zaudējuši savu konkurētspēju. (Dep. E.Putra: “Tu laikam neesi bijis darba devējs!”)

Un par pašu balsojumu. Te, kolēģi, es vēršos pie jums visiem. Šeit, Saeimā, pārstāvētās partijas un to izvirzītie deputāta amata kandidāti priekšvēlēšanu periodā publiskajās debatēs ir pauduši atbalstu šiem grozījumiem Darba likumā. Līdz ar to aicinu būt konsekventiem arī priekšvēlēšanu periodā doto solījumu pildīšanā, kurus jūs varat jau tagad uzreiz izpildīt, tādā veidā vēlētājiem parādot, ka turaties pie saviem solījumiem.

Aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Orlovs. Jā. Skatot šo jautājumu komisijas sēdē, piedalījās Labklājības ministrijas pārstāvji, kuri konceptuāli atbalstīja šo priekšlikumu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis arī konceptuāli atbalstīja, un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis uzskata, ka šim regulējumam jābūt koplīgumā aprakstītai procedūrai.

Gribu vērst deputātu uzmanību: ja galīgajā lasījumā atbalstīsim šo priekšlikumu, mēs būsim Eiropas Savienībā pirmā valsts, kurā šī procedūra tiek aprakstīta likumā.

Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti un jābalso par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

V.Orlovs. 9.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.oktobris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” (Nr.1320/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Likumprojekta mērķis ir, pamatojoties uz Eiropas Komisijas viedokli, veikt grozījumus Ēku energoefektivitātes likumā, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas pilnu ieviešanu attiecībā uz energoefektivitāti, kā arī novērst Eiropas Komisijas uzsāktās pārkāpuma procedūras lietas Nr.2016/2088 izbeigšanu.

Komisija šo likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies par atbalstu. Priekšlikumus gaidīsim līdz 9.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.oktobris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Armands Krauze.

A.Krauze (ZZS).

Labdien! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, otrais lasījums. Komisijā izskatīts. Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Krauze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 9.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.oktobris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Iepakojuma likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Romāns Naudiņš.

R.Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi grozījumus Iepakojuma likumā.

Ir saņemti pieci priekšlikumi.

1.priekšlikums ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gerharda priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 2. - ministra Gerharda priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. 3. - ministra Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Naudiņš. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. Un 5. - ministra Gerharda priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Naudiņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iepakojuma likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R.Naudiņš. Priekšlikumus gaidīsim līdz šī gada 9.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.oktobris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr.1311/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā. Tika saņemts viens priekšlikums, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Matīss. Līdz ar to esam izskatījuši vienīgo priekšlikumu.

Kolēģi, komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 9.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.oktobris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Nr.1322/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu otrajā lasījumā. Priekšlikumi netika saņemti.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 9.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.oktobris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr.1318/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu otrajā lasījumā. Priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A.Matīss. Paldies.

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 9.oktobrim.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.oktobris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Einārs Cilinskis.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojektā uz otro lasījumu tika saņemti 11 priekšlikumi. Jāteic, ka komisija, gatavojot šo likumprojektu otrajam lasījumam, diezgan daudz diskutēja par vieglo... par taksometru komercpārvadājumiem, proti, par situāciju, ka ir atšķirīgi nosacījumi tiem komersantiem, kas dažādos veidos darbojas kā komersanti, un tiem, kas... taksometru vadītājiem, kas darbojas saskaņā ar tā saucamo līdzbraukšanas sistēmu.

Komisija uz otro lasījumu visas šīs problēmas nevarēja atrisināt, jo tās skar arī virkni citu likumu. Tas nozīmē, ka nākamajai valdībai būs tomēr vēlreiz pie šī jautājuma jāatgriežas.

Tagad par priekšlikumiem.

Pirmie četri priekšlikumi skar pasažieru komercpārvadājumus, bet tie nav tik fundamentāli.

1. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Plokas kundzes priekšlikums, kura mērķis ir nodrošināt, lai individuālo komersantu, kas veic pasažieru komercpārvadājumus ar taksometriem, sociālā apdrošināšana turpmāk būtu līdzīga kā pašnodarbinātajām personām. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. Savukārt 2. - komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 3. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kas ir saistīts ar iepriekš minēto. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. 4. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 5. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Redakcionāla rakstura, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 6. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Arī tas ir precizējoša rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 7. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Tas ir saistīts ar 8.priekšlikumu, nosaka normas pantā “Piekļuves punkts informācijas elektroniskai saņemšanai un nosūtīšanai citām dalībvalstīm” atbilstoši Eiropas Komisijas regulai. Šis punkts... 7.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Tāpat arī 8. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Arī 9.priekšlikums, kas pārejas noteikumos nosaka iepriekš minēto normu spēkā stāšanās datumu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. 10. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kas precizē normas saistībā ar profesionālo sportistu obligātajām iemaksām. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E.Cilinskis. Savukārt 11. - komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Cilinskis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

E.Cilinskis. Komisijas vārdā aicinu noteikt 9.oktobri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9.oktobris.

E.Cilinskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr.1360/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija no šodien akceptētā likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” izdalīja normas, kuras attiecas uz administratīvajiem pārkāpumiem... administratīvajiem sodiem... par nelikumīgas alkoholisko dzērienu izgatavošanas aizliegumu... normas par administratīvo atbildību izdalīja no likumprojekta, kas šodien jau tika atbalstīts, jo šis likumprojekts ir saistīts ar administratīvo pārkāpumu dekodifikāciju. Šīs normas tika izdalītas tādēļ, lai iepriekšējo likumprojektu mēs varētu pieņemt un tas virzītos uz priekšu.

Tātad principā... pēc būtības šie grozījumi jau ir izskatīti, bet nu komisijā tie tika izdalīti... nodalīti atsevišķi, lai ietu kopā vienā paketē ar visiem jautājumiem, kas saistīti ar Administratīvā procesa likumu.

Komisijā izskatījām un atbalstījām šo likumprojektu.

Kolēģi, komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr.1360/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Matīss. Paldies.

Šim likumprojektam priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 5.novembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.novembris.

Sēdes darba kārtība izskatīta.

Par paredzēto sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem šodien plkst. 17.00.

Par deputātu Zariņa, Tretjakas, Nikonova, Zujeva un Zemļinska jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par valsts veselības apdrošināšanas sistēmas atbilstošu darbības nodrošinājumu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka noslogotības dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Ādamsona, Morozova, Urbanoviča un Tutina jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par nodokļu parādniekiem un nodokļu parādu piedziņu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka noslogotības dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Līdz ar to paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien nenotiks.

Ir saņemts deputātu jautājums. Deputāti Zariņš, Ādamsons, Cilevičs, Nikonovs un Zujevs iesnieguši jautājumu “Par papildus jautājumiem par nodokļu parādniekiem un nodokļu parādu piedziņu”, ko nododam finanšu ministrei atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim. Reģistrācijas rezultāti ir sagatavoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Inese Aizstrauta, Andris Buiķis, Artis Gustovskis, Jeļena Lazareva, Romāns Mežeckis, Jānis Trupovnieks un Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 5. sēde
2018. gada 4. oktobrī

 

Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. J.Vucāns (par)
	- dep. A.Kiršteins (par)
	- dep. E.Smiltēns (par)
Par likumprojektu “Ieroču aprites likums” (Nr. 1355/Lp12) (Dok. Nr. 5312, 5312A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 1357/Lp12) (Dok. Nr. 5325, 5325A)
Priekšlikums	- dep. R.Mežeckis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” (Nr. 1358/Lp12) (Dok. Nr. 5328, 5328A)
Priekšlikums	- dep. E.Cilinskis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 1359/Lp12) (Dok. Nr. 5329, 5329A)
Par balsošanas motīviem	- dep. A.Judins
Par likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 1360/Lp12) (Dok. Nr. 5335, 5335A)
Par likumprojektu “Par Jēkaba laukuma, Rīgā, pārdēvēšanu par Neatkarības laukumu” (Nr. 1364/Lp12) (Dok. Nr. 5356)
Deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Sergeja Mirska, Raimonda Rubika, Andra Morozova, Vladimira Nikonova, Igora Zujeva, Mihaila Zemļinska pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par ekonomikas ministra rīcību saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanu” (Nr. 41/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5216, 5216A)
Ziņo	- dep. V.Spolītis
Debates	- dep. I.Zariņš
	- dep. J.Upenieks
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. J.Klaužs
	- dep. E.Putra
	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Brigmanis
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 1251/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5323, 5344B)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. E.Smiltēns
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. R.Balodis
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. G.Kūtris
Paziņojums
	- dep. G.Bērziņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1305/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5339, 5344C)
Ziņo	- dep. R.Naudiņš
Debates	- dep. E.Smiltēns
	- dep. J.Dombrava
	- dep. E.Putra
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Zariņš
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (Nr. 1176/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5317)
Ziņo	- dep. J.Ruks
Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 1177/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5318)
Ziņo	- dep. J.Ruks
Likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” (Nr. 1180/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5319)
Ziņo	- dep. J.Ruks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1181/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5320)
Ziņo	- dep. J.Ruks
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1262/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5321)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Debates	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. V.Spolītis
	- dep. A.Latkovskis
	- dep. K.Seržants
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. L.Šnore
	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” (Nr. 1286/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5322)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 1140/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5333)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 1288/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5341)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”” (Nr. 1302/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5343)
Ziņo	- dep. R.Balodis
Debates	- dep. A.Ulme
	- dep. V.Kalnozols
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. R.Balodis
	- dep. V.Spolītis
	- dep. R.Jansons
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. J.Viļums
	- dep. R.Jansons
	- dep. L.Čigāne
	- dep. K.Seržants
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. R.Balodis
	- dep. A.Kiršteins
Par procedūru	- dep. A.Kaimiņš
Likumprojekts “Kultūras centru likums” (Nr. 1296/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5098, 5315, 5315A)
Ziņo	- dep. V.Skujiņš
Likumprojekts “Diasporas likums” (Nr. 1272/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5326, 5344A)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Debates	- dep. R.Kols
	- dep. R.Balodis
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. J.Dombrava
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. J.Stepaņenko
	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts “Grozījums Pacientu tiesību likumā” (Nr. 1104/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5327)
Ziņo	- dep. R.Ražuks
Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 1336/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5202, 5330)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 1277/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5331)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. R.Kols
Likumprojekts “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” (Nr. 1320/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5174, 5332)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 1327/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5334)
Ziņo	- dep. A.Krauze
Likumprojekts “Grozījumi Iepakojuma likumā” (Nr. 1323/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5336)
Ziņo	- dep. R.Naudiņš
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1311/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5337)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (Nr. 1322/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5338)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 1318/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5340)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1285/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5342)
Ziņo	- dep. E.Cilinskis
Likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 1360/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5335, 5335A)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Ādamsona, B.Cileviča, V.Nikonova un I.Zujeva jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par papildus jautājumiem par nodokļu parādniekiem un nodokļu parādu piedziņu” (Nr. 443/J12)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 04.10.2018 09:03:41 bal001
Par - 6, pret - 3, atturas - 76. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Fiskālās disciplīnas padomes locekļa apstiprināšanu (776/Lm12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 04.10.2018 09:04:42 bal002
Par - 1, pret - 82, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Diasporas likums (1272/Lp12), 2.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 04.10.2018 09:07:16 bal003
Par - 64, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par Jēkaba laukuma, Rīgā, pārdēvēšanu par Neatkarības laukumu (1364/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 04.10.2018 09:08:10 bal004
Par - 61, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par punkta Par 13.darba kārtības punkta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (1251/Lp12) pārcelšanu pirms darba kārtības 7.punkta likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (1176/Lp12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 04.10.2018 09:10:13 bal005
Par - 64, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par punkta Par 15.darba kārtības punkta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (1305/Lp12) pārcelšanu pirms darba kārtības punkta likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” (1176/Lp12) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 04.10.2018 09:20:53 bal006
Par - 65, pret - 0, atturas - 20. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iepakojuma likumā (1358/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 04.10.2018 09:21:57 bal007
Par - 67, pret - 0, atturas - 20. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1359/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 04.10.2018 10:14:42 bal008
Par - 36, pret - 35, atturas - 14. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par ekonomikas ministra rīcību saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai (41/P12)

Datums: 04.10.2018 10:15:30 bal009
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 04.10.2018 10:30:24 bal010
Par - 85, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (1251/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 11:08:27 bal011
Par - 49, pret - 12, atturas - 2. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Datums: 04.10.2018 11:18:22 bal012
Par - 0, pret - 86, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1305/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 11:19:08 bal013
Par - 22, pret - 66, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1305/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 11:34:09 bal014
Par - 21, pret - 29, atturas - 31. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1305/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 11:34:55 bal015
Par - 0, pret - 28, atturas - 53. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1305/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 11:35:30 bal016
Par - 37, pret - 31, atturas - 18. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1305/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 11:42:22 bal017
Par - 25, pret - 15, atturas - 45. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1305/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 11:45:29 bal018
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1305/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 11:50:05 bal019
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā (1176/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 11:51:25 bal020
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1177/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 11:52:35 bal021
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā (1180/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 11:53:23 bal022
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1181/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 12:04:04 bal023
Par - 20, pret - 54, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1262/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 12:07:44 bal024
Par - 51, pret - 30, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1262/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 12:08:22 bal025
Par - 64, pret - 1, atturas - 19. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1262/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 12:09:10 bal026
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā (1286/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 12:11:32 bal027
Par - 84, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1140/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 12:12:29 bal028
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (1288/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 12:21:29 bal029
Par - 57, pret - 5, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Datums: 04.10.2018 13:22:13 bal030
Par - 58, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1302/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 13:39:35 bal031
Par - 8, pret - 38, atturas - 8. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1302/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 13:42:50 bal032
Par - 71, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” (1302/Lp12), 3.lasījums

Datums: 04.10.2018 13:43:47 bal033
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Kultūras centru likums (1296/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.10.2018 13:45:16 bal034
Par - 21, pret - 56, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Diasporas likums (1272/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 13:45:41 bal035
Par - 18, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Diasporas likums (1272/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:02:00 bal036
Par - 18, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Diasporas likums (1272/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:02:25 bal037
Par - 17, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Diasporas likums (1272/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:02:57 bal038
Par - 21, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Diasporas likums (1272/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:03:21 bal039
Par - 20, pret - 52, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Diasporas likums (1272/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:05:39 bal040
Par - 24, pret - 52, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Diasporas likums (1272/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:09:38 bal041
Par - 22, pret - 57, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Diasporas likums (1272/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:11:37 bal042
Par - 21, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Diasporas likums (1272/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:12:42 bal043
Par - 24, pret - 52, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Diasporas likums (1272/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:15:43 bal044
Par - 23, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.50. Diasporas likums (1272/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:19:27 bal045
Par - 24, pret - 18, atturas - 40. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.53. Diasporas likums (1272/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:21:06 bal046
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Diasporas likums (1272/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:23:03 bal047
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pacientu tiesību likumā (1104/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:26:33 bal048
Par - 87, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (1336/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:27:21 bal049
Par - 61, pret - 13, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 04.10.2018 14:34:12 bal050
Par - 75, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (1277/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:35:46 bal051
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā (1320/Lp12), 1.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:36:37 bal052
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā (1327/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:37:49 bal053
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iepakojuma likumā (1323/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:39:00 bal054
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1311/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:39:59 bal055
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vides aizsardzības likumā (1322/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:40:54 bal056
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (1318/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:45:23 bal057
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1285/Lp12), 2.lasījums

Datums: 04.10.2018 14:47:10 bal058
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1360/Lp12), 1.lasījums

1