Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas ceturtā sēde
2018.gada 1.februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2018.gada 1.februāra sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.984/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2018.gada 5.februārim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Juris Viļums, Edvards Smiltēns, Mārtiņš Šics, Rihards Melgailis, Jānis Ruks, Arvīds Platpers un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Par kriminālprocesa Nr.16870000911 materiālu publisku pieejamību”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

“20.gadsimtenī latviešus nospēlēja kārtīs. Dūži bija spēcīgi. Ne katram ar tādiem pa pieri dot. Bet nu ir pienācis laiks, kad abi lielie kāršu spēlmaņi jāatrod.” Viņi ir atrasti. Ir atrasti, bet tiesa vēl nav turēta pār viņiem. Tā tas ir! Mēs neko tādu... lielu tiesu negribam. Mēs prasām būt saimnieki pār savu zemi. Tā ir vienīgā prasība.

Kolēģi! Iespējams, jūs pārpratāt. Šie vārdi nav par oligarhu sarunām viesnīcā “Rīdzene”. (Dep. A.Kaimiņš: “Ēvalds Valters!”) Šie vārdi izskanēja 1988.gada 11.novembrī, kad man bija tikai četri gadi. Šo vārdu autors bija pirmais, kurš saņēma atjaunotās Latvijas Republikas pilsoņa pasi. Un, šos vārdus izteicis, viņš pats ar savām rokām uzvilka sarkanbaltsarkano karogu Rīgas pils Svētā Gara tornī. Tas bija Ēvalds Valters. Taisnība!

Kopš tās dienas, kolēģi, lepni sāka plīvot karoga mastā taisnīgums - pēc 50 netaisnības gadiem.

Ir pagājuši 30 gadi, taču šie vārdi iegūst pavisam citu nozīmi, ja tos lasām “Rīdzenes sarunu” kontekstā. Tolaik Ēvalds Valters runāja par vienošanos, kura nežēlīgi izmainīja visas Latvijas un katra latvieša likteni. Par sadali, kura kā vienošanās tika ieģērbta Molotova-Ribentropa paktā par Latvijas nozagšanu uz 50 gadiem, kuru pirmais drosmīgi izgaismoja Mavriks Vulfsons un padarīja pieejamu Latvijas tautai.

Jau vairākus mēnešus mēs atkal runājam par valsts nozagšanu, par vienošanos un sadali, kas, iespējams, būtiski ietekmējusi veselu desmitgadi Latvijas jaunākajā vēsturē.

Es aicinu nepieļaut šo kļūdu, kā tas ir bijis ar tā saucamajiem čekas maisiem, kurus beidzot tikai šogad atvērsim. Jo gadu desmitiem turpinājās gruzdēšana sabiedrībā: “Kas tur ir iekšā? Atvērt vai neatvērt?” Tieši tas, kolēģi, notiks ar šīm sarunām. Mums visiem ir skaidrs, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijā netika veikti grandiozi atklājumi vai panākta šīs lietas virzība pēc būtības. Un, visticamāk, šī iespēja bija palaista garām jau izmeklēšanas procesā tiesībsargājošās iestādēs. Taču sabiedrība nepiedos, ja šo lietu iesaiņos un nogādās dziļi arhīvā.

Tādēļ Latvijas Reģionu apvienības vārdā aicinu padarīt pieejamus līdz šā gada 1.maijam visus kriminālprocesa Nr.16870000911 materiālus, to skaitā audioierakstus. Bez šaubām, mēs aicinām nepubliskot sensitīvus personas datus, informāciju par kriminālprocesā iesaistīto personu dzīvesvietu un par telefonu vai citu sakaru līdzekļu numuriem, kā arī personas kodu.

Kriminālprocesā iesaistīto personu vārds un uzvārds netiktu uzskatīts par sensitīviem personas datiem šā likuma izpratnē.

Iespējams, arī personu izteiksmes forma netiktu uzskatīta par sensitīvu vai slēpjamu.

Šie materiāli, iespējams, būtu publicējami ar tiem pievienotiem komentāriem (dažādi varētu būt šie papildinājumi).

Kolēģi, tas viss ir mums izlemjams. Iespējams, šis likumprojekts vēl ir uzlabojams un, iespējams, arī būtiski precizējams juridiski. Taču šobrīd tas ir simbolisks lēmums - nodot šo likumprojektu Saeimas komisijai, lai varētu sākt darbu.

Kolēģi! Lai sabiedrība spētu uzticēties saviem politiķiem, politiķiem vispirms ir jāiemācās uzticēties sabiedrībai. Lietas nodošana publiskai vērtēšanai sabiedrībā - tā būtu vienīgā šobrīd iespējamā pievienotā vērtība un jēgpilns iznākums šai netaisnībai.

Ko cer sagaidīt Latvijas sabiedrība? To pašu, ko mūsu olimpieši, kad Krievijas Federācija ar dopingu nozaga mums olimpiskās spēles un mūsu izcīnītās medaļas. Taču ir kāda starpība. Šajā gadījumā notika restitūcija - tika atjaunots taisnīgums. Cilvēki ilgojas, lai agri vai vēlu patiesība nāk gaismā un taisnīgums atkal lepni plīvo karoga mastā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Man diemžēl nav tādas izdevības kā Smiltēna kungam. Es nevaru paņemt datoru un nolasīt savu runu, jo es šo priekšlikumu ieraudzīju pirms trim minūtēm. Un pirmais pārsteigums ir tas, ka es ieraudzīju Šica kunga parakstu. Šica kunga, kurš negribēja, lai vispār kaut kas tiktu publiskots, un visu laiku pretojās! Man ir prieks, ka laiki mainās, laiki iet, un arī viņš, nostrādājot sešus mēnešus komisijā, ir sapratis, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju.

Mūsu frakcija strādā. Mūsu frakcija strādā ar priekšlikumiem, kas tiešām palīdzētu risināt problēmu. Un mūsu priekšlikumos būs divi likumi, jo mums ir jāpublicē attiecīgās lietas materiāli, sarunas, un ir jāveido vispārīgs regulējums. Bet nu... es saprotu - tuvojas vēlēšanas, un dažiem politiķiem tagad gribētos ļoti ātri parādīt savu...

Es priecājos par iesniegto priekšlikumu. Bet, kolēģi... labi, jūs neredzējāt saturu, bet...

Šica kungam bija tiesības braukt uz KNAB un varbūt bija jābrauc biežāk, lai saprastu, ka krimināllietas materiālos ir 117 sējumi. Un tajā skaitā... Lai jūs saprastu... piemēram, lai iegūtu informāciju par to, kurā bankā ir konti, visām bankām sūta pieprasījumu.

Tālāk. Piemēram, lai uzzinātu, vai nebija apmeklēts kāds notārs, arī visiem notāriem sūta pieprasījumus, un notāri atbild: “Pie mums šis kungs nav bijis.”

Es atvainojos! Kāda sabiedrībai vajadzība to informāciju lasīt, un kāda ir vajadzība tērēt naudu, lai to informāciju digitalizētu? Piemēram, lietā ir tādi materiāli kā Lemberga kunga kalendārs, dienas plānotājs. Jūs domājat, ka to ir svarīgi publicēt? (Dep. I.Rībena: “Jā!”) Nu, paga! Es saprotu, sabiedrībai... (Dep. I.Rībena: “Mēs pieprasām!”) Protams. Man...

Kolēģi, mīļie cilvēki, es saprotu jūsu vēlmi parādīt sabiedrībai savu apņēmību, un es domāju, ka tas ir jādara. Man nav ne mazāko šaubu par mērķi. Es ar abām rokām esmu par tādu regulējumu. Bet jūs tagad... Jūs tagad spēlējat tīru politiku, turklāt jums bija... (Dep. A.Kaimiņš: “Tu esi divās frakcijās vienlaikus!”) jums bija iespēja tieši sagatavot kvalitatīvāku dokumentu.

Man šodien nebija iespējas runāt... mums iespēja debatēt ir ļoti ierobežota, jo viens runā “par”, viens - “pret”. Es izmantoju iespēju, lai pastāstītu par būtiskām nepilnībām jūsu priekšlikumā. Bet es neaicinu to neatbalstīt. Mēs gatavosim savus priekšlikumus, kas būs daudz labāki, es ceru, un tos arī iesniegsim, bet nekas netraucē arī šo likumprojektu virzīt uz priekšu, un tad lai cilvēki vērtē.

Līdz ar to, kolēģi, lūdzu, balsosim, virzīsim uz priekšu to, kas mums ir, bet domāsim par kvalitatīvāku risinājumu. (Starpsaucieni.)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Tā kā Judina kungs ir runājis “pret”, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā tiktu iekļauts likumprojekts “Par kriminālprocesa Nr.16870000911 materiālu publisku pieejamību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to izmaiņas sēdes darba kārtībā tiek izdarītas un likumprojekts tiek iekļauts.

Deputāti Abu Meri, Upenieks, Dālderis, Straujuma, Harju un citi lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Abu Meri, Upenieks, Dālderis, Straujuma, Harju un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un līguma denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Līgumā starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un līguma denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viļuma, Smiltēna, Šica, Melgaiļa, Ruka un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par kriminālprocesa Nr.16870000911 materiālu publisku pieejamību” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām”.

Ārlietu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Nav iebildumu! Nav!”) Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”) Kuram no deputātiem ir iebildumi? (Dep. V.Kalnozols pieteicies debatēm.) Kalnozola kungs, jums ir iebildumi? Nē, nav paredzētas debates, atvainojiet! Tātad Kalnozola kungam ir iebildumi. Līdz ar to... (Dep. G.Kūtris: “Man ir iebildumi.”) Un arī Kūtra kungam ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās (Starpsauciens: “Nav iebildumu!”) kārtējās sēdes darba kārtībā. (Starpsauciens: “Kuram ir iebildumi?”) Kūtra kungam ir iebildumi, un Kalnozola kungam arī ir iebildumi. (Dep. A.Kaimiņš: “Kūtri, tev ir iebildumi?”) Līdz ar to mums jārīkojas atbilstoši procedūrai: ja kaut vienam no deputātiem ir iebildumi (šajā gadījumā iebildumi ir diviem deputātiem), mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. (Dep. R.Kols: “Par procedūru!”)

Par procedūru - Kola kungs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Rihardam Kolam!

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamais Prezidij! Es aicinu tomēr ievērot konsekvenci mūsu darbā, izskatot iekļaujamos likumprojektus vai lēmumu projektus. Un man vienkārši jautājums: kādēļ tieši šā lēmuma projekta izskatīšanas procesā tiek ieturēta tāda pauze, noskaidrojot, vai deputātiem ir iebildumi vai nav iebildumu? (Starpsauciens: “Bet nebija!”)

Uzsākot šo Saeimas sēdi, mums gāja diezgan raiti: ir iekļaujami, nav iekļaujami... Bet šeit mēs vēl diskutējam, meklējam: iebilstiet, kāds! (Starpsauciens: “Prezidijā iebilda!”) Tas tomēr no procedūras viedokļa un no Saeimas darbības... Jā, nav tiešs pārkāpums.

Sēdes vadītāja. Tas nav par procedūru, Kola kungs! Paldies. Paldies Kola kungam! Jā.

Ja no zāles nāk viedokļi: ir iebildumi - nav iebildumu, tad sēdes vadītājam ir jānoskaidro (Zālē troksnis, starpsaucieni. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), vai deputātiem iebildumi ir vai nav. Tātad šeit konstatējam, ka diviem deputātiem ir iebildumi, un atbilstoši Saeimas kārtības rullim mums ir jālemj tālāk. (Starpsaucieni.) Ir? Jā, ir iebildumi deputātam Gunāram Kūtrim. Līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Līdz ar to lēmuma projekts ir iekļauts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

Darba kārtībā - lēmuma projekta par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā izskatīšana.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Oleksandra Pinčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija pagājušā gada 13.oktobrī saņēma Ukrainas pilsoņa, dzimuša Doņeckā, Oleksandra Pinčuka iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Līdz ar šiem dokumentiem komisija saņēma arī Latvijas Modernās pieccīņas federācijas rekomendācijas vēstuli, kurā atzinīgi novērtēta Pinčuka kunga piedalīšanās sacensībās un trenēšanās augstā līmenī, kā arī vēlme startēt Latvijas olimpiskās izlases sastāvā 2020.gada un 2024.gada olimpiskajās spēlēs.

Latvijas Olimpiskā komiteja ir atbalstījusi Oleksandra Pinčuka centienus iegūt Latvijas pilsonību.

No minētā izriet, ka Oleksandra Pinčuka lielākie nopelni ir potenciāls, ko sportists varēs dot Latvijas olimpiskās izlases sastāvā augsta līmeņa starptautiskās sacensībās.

Līdzšinējie sportiskie nopelni. Oleksandrs Pinčuks ir bijis vairākkārtējs Ukrainas čempions modernajā pieccīņā. 2013.gadā ieguvis 23.vietu Eiropas čempionātā. 2017.gadā ieguvis 15.vietu Polijas atklātajā čempionātā, otro vietu Latvijas atklātajā čempionātā šā gada 21.janvārī un otro vietu starptautiskajās sacensībās Riga Open 2018.

Komisija saņēma atzinumu no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par to, ka atbilstoši Pilsonības likuma prasībām nav formālu šķēršļu, lai no 2016.gada Latvijā dzīvojošais Oleksandrs Pinčuks varētu saņemt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija uzklausīja Oleksandru Pinčuku un novērtēja viņa motivāciju iegūt Latvijas pilsonību un pārstāvēt Latvijas valsti starptautiski.

Komisijas deputāti arī atzinīgi novērtēja viņa latviešu valodas prasmes līmeni.

Savā iesniegumā Pinčuka kungs ir izteicis gatavību atteikties no Ukrainas pilsonības, ja viņam tiek piešķirta Latvijas pilsonība.

Pretendents ir devis uzticības solījumu Latvijai un parakstījis to.

Gandrīz visi Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti atbalstīja Oleksandra Pinčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Komisijas vārdā lūdzu uzņemt Oleksandru Pinčuku Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Varim Krūmiņam.

V.Krūmiņš (LRA).

Labdien vēlreiz! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es visu savu dzīvi esmu bijis treneris, saistīts ar sportu, man šajā jomā ir gan pozitīvi, gan negatīvi piemēri.

Kā negatīvo es droši vien varu minēt... savulaik Saeima piešķīra pilsonību Trojam Ostleram - amerikānim, Latvijas izlases basketbolistam, kurš pēc tam šajā izlasē aizvadīja sešas spēles un vēlāk pilnīgi un galīgi nogāja no sporta skatuves.

Tajā pašā laikā droši vien Krievijas izlasei... Pirms tam (es aizmirsu uzvārdu, kāds bija šim spēlētājam) palīdzēja izcīnīt Eiropas čempiona titulu. Viņš savā laikā sāka spēlēt Rīgā “SWH/Brocēni”.

Tā ka piemēri ir dažādi. Man šeit ir tikai... Es pat pieļauju, ka perspektīviem, labiem sportistiem, kas atnāk dzīvot uz Latviju, ir jāpiešķir pilsonība. Bet ne jau ar šādu pamatojumu - “par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Jā, viņš ir labi startējis Eiropas čempionātos, viņš ir pārstāvējis Ukrainu, okay! Bet kāpēc ir šis formulējums “par īpašiem nopelniem Latvijas labā”? Nu tad mums ir jāmaina visā likumdošanā kaut kāds punkts un jāparedz, ka jauniem, talantīgiem un perspektīviem sportistiem, kas pārnāk šeit dzīvot, ir gatavi atrasties Latvijā un pārstāvēt mūsu valsti, var dot un piešķirt pilsonību. Bet ne jau par īpašiem nopelniem, jo viņš uz šo brīdi Latvijas labā nav izdarījis pilnīgi neko.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Es kā bijušais pieccīņnieks gribu absolūti un pilnīgi nolobēt šobrīd pieccīņu.

Iepriekšējā reizē mēs balsojām par pieccīņnieku Ruslanu Nakoņečniju, kuram ir ļoti lieli panākumi arī šobrīd. Ir pagājis laiks, un Latvijas modernajā pieccīņā notiek paaudžu maiņa. Es ceru, ka arī Saeimā notiks paaudžu maiņa tāpat kā modernajā pieccīņā.

Šis lēmums ir jāatbalsta. Šis puisis ir 22 gadus vecs. Divus gadus viņš dzīvo Latvijā, viņš ir Ukrainas pilsonis. Ukraina viņam nedod tiesības startēt, jo Ukrainai ir sava politika. Tādā veidā viņi pietur sev labākos sportistus - pilsoņus. Viņi pietur. Bet, ja jau mums ir tāda iespēja dabūt labu pieccīņnieku, kurš ir lojāls mūsu valstij un runā latviski, tad es neredzu iemeslu, kādēļ lai mēs nepiešķirtu pilsonību cilvēkam, kurš ir 22 gadus jauns pieccīņnieks, kurš patiesībā nesīs mūsu valsts vārdu tālāk pasaulē.

Ja jūs nezināt, kas ir Latvijas modernā pieccīņa vai jebkuras citas valsts modernā pieccīņa, tad, lūdzu, paskatieties “māti gūgli”!

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Manuprāt, mums pēdējā laikā ir izvērtusies tāda nelāga prakse: kad mēs balsojam par konkrētām tiesnešu kandidatūrām, mēs norejam tieslietu sistēmu. Nu tad jāiet ar grozījumiem, ar iniciatīvām un jāgroza tā tieslietu sistēma, nevis jāaplamā konkrētais tiesnesis. Un vēlāk, teiksim, viņš visu dzīvi staigā... Tagad mēs par īpašiem nopelniem piešķirsim, es domāju, cienījamam sportistam pilsonību, un mēs atkal faktiski viņam nelāgu bagāžu dodam... Es negribēju Valdi Kalnozolu šādā veidā izsaukt... Es kā piemēru viņu minēju.

Mēs atkal viņam dodam šo nelāgo bagāžu ceļā - tā vietā, lai runātu par to formulējumu - “par īpašiem nopelniem”.

Es atceros - savulaik, pirms gadiem 15, es strādāju Tieslietu ministrijā, un mani viens pilsonis vajāja... Šeratjevs... vārdu es neatceros. Viņam arī piešķīra par īpašiem nopelniem, jo viņš kā stalkers gāja pie deputātiem un izprasīja šos nepieciešamos parakstus. Pēc tam, kad viņš dabūja par īpašiem nopelniem pilsonību, viņš pie Fondu biržas stāvēja ar plakātu “Es gribu būt zirgs!”, jo tajā laikā bija Bušmeistares zirgu skandāls. Viņš rakstīja vēstules tieslietu ministram, lai viņam piešķir zirga statusu, jo par zirgiem šajā valstī rūpējoties vairāk nekā par cilvēkiem. Tas bija asprātīgi.

Ar šo piemēru es vienkārši aicinu varbūt tiešām padomāt par šo formulējumu - “par īpašiem nopelniem”. Bet nevajag katru reizi tagad personībām braukt virsū! Es ceru, ka Kalnozola kungs un Krūmiņa kungs manas bažas novērsīs un sportists neapvainosies par šo.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. (Starpsauciens: “Nu beidzam! Balsojam!”)

V.Kalnozols (ZZS).

Nu nenovirzāmies no temata, Ringold Baloža kungs, lūdzu! Neejam te... Es gribu vēlreiz atgādināt: veiksminieki aprunā idejas, neveiksminieki - cilvēkus. Bet, Ringold Baloža kungs, es jums aizsūtīju priekšlikumus sistēmas sakārtošanai. Jūs tos ignorējāt. Kāpēc?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Varim Krūmiņam, otro reizi.

V.Krūmiņš (LRA).

Vēlreiz. Ziniet, principā, ja mēs paraugāmies no visas Latvijas sporta sistēmas viedokļa, kā viss sports Latvijā notiek, tad jāteic, ka šī Latvijas pilsonības piešķiršana citu valstu sportistiem - tas ir mūsu sporta sistēmas vājums, ja mēs tā godīgi runājam. Jo reāli... Es teikšu tā - Latvijas basketbola izlasē nav bijis, nespēlē neviens ārzemnieks, un mēs esam spēcīgi ar to, kas mums ir. Mums ir sistēma, mēs strādājam, mēs veidojam paši savus spēlētājus, mums nevajag nevienu klāt no malas. Sporta veidos, kuriem šī sistēma droši vien nav kārtībā, ir vajadzīgi šādi papildinājumi, šādi bonusi. Nu tad uz priekšu! Naturalizējam cilvēkus visos sporta veidos, kuros nav rezultātu, un - aiziet!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Jansons. Pilsonības likuma normas šajā gadījumā Oleksandram Pinčukam liedz naturalizēties parastajā kārtībā, un Pilsonības likuma normas, kuras ir šobrīd spēkā, neparedz cita veida pilsonības piešķiršanu.

Līdz ar to atcerēsimies ukraiņu sportista Ruslana Nakoņečnija startu olimpiskajās spēlēs kā piemēru tam, ka modernā pieccīņa Latvijā attīstās.

Komisijas vārdā lūdzu uzņemt Oleksandru Pinčuku Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Oleksandra Pinčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Mēs apsveicam Oleksandru Pinčuku ar uzņemšanu Latvijas pilsonībā un vēlam veiksmi! (Aplausi.)

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāta Gunāra Kūtra atsaukšanu no Saeimas sekretāra biedra amata”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie Prezidija locekļi! Dāmas un kungi! Kolēģi!

Saeimas Prezidija locekļi parasti tiek ievēlēti no lielākajām Saeimā pārstāvētajām frakcijām, tostarp, arī opozīcijas. Tas nodrošina līdzsvaru Saeimas darbā un vienlīdzīgus noteikumus visām partijām, kurām Latvijas tauta devusi uzticības mandātu.

2014.gadā Saeimas vairākums izlēma, kas būs Saeimas priekšsēdētāja, kuri būs tās biedri, kurš būs sekretārs un sekretāra biedrs.

Prezidijā ir piecas vietas. 12.Saeimā sākotnēji bija sešas frakcijas, tāpēc respektējām, ka toreiz Saeimas vairākums ievēlēja frakcijas “No sirds Latvijai”, nevis Latvijas Reģionu apvienības frakcijas virzīto pārstāvi. Taču tagad situācija ir mainījusies. Latvijas Reģionu apvienība ir viena no lielākajām partiju apvienībām biedru skaita ziņā (tajā ir vairāk nekā 800 biedru) ar spēcīgu atbalstu reģionos. Tā ir otra spēcīgākā pašvaldībās pārstāvētā partija ar 233 deputātiem. Esam apliecinājuši sevi kā konstruktīvu politisku spēku, kas strādā valstiski atbildīgi. Mēs ticam, ka ir iespējams nodrošināt valstī pozitīvas pārmaiņas, esam par godīgu politiku, nevis tirgošanos aizkulisēs. (Dep. A.Loskutovs: “Par priekšlikumu!”)

Mēs esam apvienība, kuras pārstāvju skaits Saeimā pieaug. Šobrīd mūsu komandā aktīvi strādā jau 10 deputāti, un tā ir parlamenta desmitā daļa. (Starpsaucieni.) Tādēļ ir pašsaprotami, ka apvienība pretendē uz vietu Saeimas Prezidijā. Ja Latvijas Reģionu apvienības frakcija negūs pārstāvību Prezidijā, var uzskatīt, ka tiek diskriminēta un atstumta desmitā daļa Latvijas parlamenta pārstāvju un attiecīgi arī mūsu vēlētāju.

Mēs uzskatām, ka pēc frakcijas “No sirds Latvijai” likvidēšanas vieta Prezidijā ir jāieņem pastāvošas, spēcīgas frakcijas pārstāvim. Ne jau velti ir noteikts minimālais deputātu skaits frakcijā, un deputātu spēja sadarboties saliedēti ir viens no indikatoriem, kas apliecina frakcijas un arī partijas dzīvotspēju un pastāvēšanas jēgu. (Dep. A.Kaimiņš: “Viļum, viss skaidrs! Laid nākamo!”)

Jāatgādina, ka Saeimas pastāvēšanas laikā nav bijis tā, ka starp Prezidija locekļiem būtu frakcijām nepiederošs deputāts. Un tas ir pamatoti, jo Prezidija locekļu galvenais pienākums ir pieņemt lēmumus par Saeimas iekšējo kārtību, organizēt Saeimas darbu, nodot attiecīgu informāciju savas frakcijas deputātiem. Publiski ir izskanējuši viedokļi, kas apliecina, ka Kūtra kungs ir simpātisks SASKAŅAS frakcijai, bet viņiem jau ir savs pārstāvis - Klementjeva kungs. Vai SASKAŅA vēlas Prezidijā būt pārstāvēta jau ar diviem deputātiem? Par to liecina arī nupat notikušais - tikai Kūtra kungam bija iebildumi pret lēmuma projekta “Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām” izskatīšanu jau šodien.

Man ir jautājums arī koalīcijas partijām - Zaļo un Zemnieku savienībai un VIENOTĪBAI. Lūdzam izskaidrot gan mums, gan sabiedrībai, kādēļ jūs atbalstāt kādreizējo Sudrabas frakcijas deputātu, nevis Latvijas Reģionu apvienības frakcijas pārstāvi.

Zaļo un Zemnieku savienība acīmredzot sapratusi, ka tieši Latvijas Reģionu apvienība ir lielākais nākotnes konkurents, tādēļ sāk likt šķēršļus mūsu darbībai. Vai varbūt kāds no Puzes ir apvainojies, ka Latvijas Reģionu apvienība pirms nedēļas konsekventi nobalsoja par Sudrabas atsaukšanu no parlamentārās izmeklēšanas komisijas? Vēl pirms nedēļas Brigmaņa kungs plašsaziņas līdzekļiem teica, ka vismaz lielākā frakcijas daļa atbalstīs Latvijas Reģionu apvienības pārstāvja ievēlēšanu Saeimas Prezidijā. (Starpsauciens: “Meli!”)

VIENOTĪBA, vai tiešām jūs joprojām ļausiet vaļu skaudībai un intrigu pīšanai? Prezidija darbs nav jājauc ar Nacionālās drošības komisijas... deputātu grupu vadīšanas interesēm. Medijos esam gana dzirdējuši spekulācijas par VIENOTĪBAS iespējamo sadarbību ar Latvijas Reģionu apvienību vēl pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām. Vai patiesi jūs paši ticat, ka tā ir iespējama, ja jūs baidāties atbalstīt Latvijas Reģionu apvienību pat tik tehniskā jautājumā?

Cienījamie koalīcijas frakciju vadītāji! Nāciet un izskaidrojiet, kādēļ jūs negribat ļaut Latvijas Reģionu apvienībai strādāt, pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā! Kādēļ jūs vairāk atbalstāt SASKAŅAS viedokli, nevis Latvijas Reģionu apvienību?

Koalīcijas frakciju deputāti! Vai tiešām jūs apmierina kārtība, ka trūkstošās balsis, piemēram, prezidenta ievēlēšanai, tiek acīmredzami piepirktas no SASKAŅAS frakcijas?

Paldies, ka uzklausījāt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es aicinu neatbalstīt šo.

Ir zināma loģika - frakcijām pienākas... Jā, tur ir zināma loģika, bet vienpusēja, ja mēs ievērojam tādu kā partejiskās demokrātijas diktatūras principu. Ir arī loģika, ka vēlētājs ir balsojis par kādu listi. Bet - ne tikai! Vēlētājs ir balsojis arī par programmu. Un tad ir jautājums: vai Kūtra kungs ir atkāpies no šīs programmas? Varbūt viņš joprojām, neskatoties uz to, ka vairs nav frakcijas “No sirds Latvijai”, ir sirsnīgāks par vidējo sirdslatvieti?

Būtībā tas ir jautājums par nākotnes politiku, jo nākotnes politika nav partiju politika. Mums nav nekā labāka? Jā, mēs esam pārejas posmā, bet jautājums - cik partijas ir atvērtas šīm pārmaiņām? Un tas ir partiju stipruma jautājums - cik tās ir atvērtas sadarbībai, demokrātiskai sadarbībai, ar neatkarīgiem deputātiem, ar sabiedriskajām organizācijām, kas nav partijas. Un tā ir uz nākotni vērsta politika.

Šis lēmuma projekts vai aicinājums veikt šo rokādi... Es tomēr teiktu, ka tā ir turēšanās pie vecās sistēmas, mēģinājums ielēkt vecajā sistēmā (tā varbūt ir labvēlīga situācija juku laikā) un nostiprināties tajā.

Es atvainojos! Arī argumenti, personiskie argumenti, pret Kūtra kungu man likās tomēr nevietā un nebūtu korekti, ja mēs tā objektīvi vērtējam visu to sistēmu. Kūtra kungs, manā skatījumā, ir godprātīgi un objektīvi vienmēr pildījis savu amatu. Katrā ziņā es redzu, ka viņš arī varētu būt nākotnes politiķis Latvijai.

Es esmu pret šo lēmuma projektu un aicinu arī jūs būt pret. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Latkovska kungs aicināja uz revolūciju vai radikālākām pārmaiņām. Es gribu parunāt par konkrēto situāciju un konkrētajiem apstākļiem.

Ko Saeima pati stāsta sabiedrībai par to, kas ir Saeimas Prezidijs? Atveram, kolēģi, Saeimas mājaslapu! Prezidijs. “Saeimas Prezidijs nosaka Saeimas iekšējo kārtību un darbu gaitu Saeimā, dod atzinumus un virza tālāk saņemtās lietas visos Saeimas kārtības rullī paredzētajos gadījumos, sastāda Saeimas sēžu darba kārtību un lemj par komandējumiem.” Arī par struktūrvienību vadītājiem, organizatoriskajām funkcijām un tā tālāk.

Saeimas Prezidija izveidošana. To pati Saeima stāsta sabiedrībai! “Prezidija locekļi parasti tiek ievēlēti no lielākajām Saeimā pārstāvētajām partijām.” Lielākajām! Vai šajā gadījumā Prezidijs 12.Saeimā ir tāds neparastais Prezidijs? Saeimas mājaslapā stāstīts, ka parasti tā locekļi tiek ievēlēti no lielākajām... bet šajā gadījumā mēs ļoti labi zinām - lielāka frakcija pēc 12.Saeimas vēlēšanām bija Latvijas Reģionu apvienība ar astoņiem deputātiem, nevis “No sirds Latvijai” - ar septiņiem. Te vairs nav runa par samēru, jo, piedodiet, frakcija “No sirds Latvijai” vairs neeksistē. Ir piecas pārstāvības vietas Prezidijā un tikai piecas frakcijas, kuras šobrīd reāli ir dzīvas un darbojas Saeimā.

Ja tā, tad šobrīd - tieši šobrīd - jums ir iespēja labot vēsturisku netaisnību, kura izveidojās pēc Saeimas vēlēšanām.

Kolēģi! Vieta Prezidijā Latvijas Reģionu apvienībai nav nekāds luksuss, bet gan elementāra nepieciešamība, lai būtu iespēja piedalīties normālā Saeimas ikdienas darbā. Tas ir jautājums par elementāru un savlaicīgu informācijas apriti un frakcijas pārstāvību.

Vai jūs tiešām uzskatāt, ka politiskais spēks, kuram pirms pusgada pašvaldību vēlēšanās teju 100 tūkstoši cilvēku ir devuši uzticību un iepriekšējās Saeimas vēlēšanās - 60 tūkstoši, nav tiesīgs piedalīties Saeimas ikdienas darba organizēšanā? Tas ir jautājums par demokrātiju, taisnīgumu un parlamentārajām tradīcijām.

Es domāju, ka šeit, Saeimā, ir viena autoritāte, kurā visi parasti ieklausās. Ilggadējais Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Viņš par parlamentārajām tradīcijām Latvijā raksta: “Trešā tradīcija - Saeimas koleģiālās vadības - Saeimas Prezidija sastāvs. Tradīcija, ka parlamenta Prezidijs ir koleģiāla institūcija (nevis priekšsēdētājs un vairāki, kas viņu aizstāj), izveidojusies jau sen. Šī tradīcija prasa, lai Prezidija sastāvā būtu dažādu frakciju pārstāvji un tādējādi tiek nodrošināts, ka opozīcijas partijas ir pārstāvētas Prezidijā un tās var līdzdarboties Saeimas ikdienas darba organizēšanā.” Nevis kāds luksuss, bet elementāra nepieciešamība.

Kolēģi! Nav bijusi situācija, ka Prezidijā ir pie frakcijām nepiederošais, jo tāds nenodrošina pārstāvību nekam. (Dep. H.Abu Meri: “Edvard, ir 13 neatkarīgie deputāti Saeimā!”) Te pat nav runa par proporcionālu pārstāvību, bet par pārstāvību vispār un savlaicīgu piekļuvi informācijai par Saeimas darbu.

Hosam Abu Meri un VIENOTĪBA! Es vēlos apelēt (Dep. H.Abu Meri: “13 neatkarīgie deputāti! Vairāk nekā LRA!”) tieši pie jūsu, VIENOTĪBAS, principiem, vērtībām un konsekvences šo principu piemērošanā. Arī stāsts par dubultmorāli un politisko tirgu, un liekulību... (Dep. A.Bērziņš: “Davaj, par liekulību nerunāsim šeit!”) Spilgts piemērs...

Un lūdzu nodrošināt kārtību!

Sēdes vadītāja. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Starpsaucieni ir atļauti, bet, lūdzu, dodiet iespēju arī debatēt.

E.Smiltēns. Spilgts piemērs ir nesen lietotais arguments, ka frakcija “No sirds Latvijai” vairs nepastāv. Ar šādu argumentāciju VIENOTĪBA aicināja atsaukt Ringoldu Balodi no Nacionālās drošības komisijas, jo frakcija nepastāv. Ingunu Sudrabu - no parlamentārās izmeklēšanas komisijas, jo frakcija nepastāv.

Gunāru - nē! Gunāru Kūtri - nē! Jo te jau ir cita vienošanās un šis princips neder. Vai tā nav liekulība un dubultmorāle?!

Ja tā, tad... vai jūsu morāle un principi ir tādi paši, kā VARAM ministram attiecībā uz pašvaldībām? Viņš attiecībā uz Rīgu un uz Salaspili saka, ka šī proporcionālā pārstāvība ir pārkāpta un cilvēkiem nav nodrošināts... deputātiem... bet attiecībā uz Saulkrastiem saka, ka tas ir pilnīgi normāli, ja pie varas ir savējie.

Aicinu novērst to, ka Latvijas Reģionu apvienība ir opozīcija opozīcijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Smiltēna kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies! Debašu laiks beidzies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.

J.Viļums (LRA).

Latkovska kungs minēja, ka Kūtra kungs ir godprātīgi pildījis savus pienākumus. Protams, mēs arī nesakām pretējo. Mēs tikai vēlreiz uzsveram, ka Latvijas Reģionu apvienības frakcijai kā vienīgajai frakcijai, kas šobrīd Saeimas Prezidijā nav pārstāvēta, ir visas tiesības būt tajā pārstāvētai.

Latkovska kungs aicināja uz lielām pārmaiņām politikā. Varu tikai savā vārdā piekrist. Uz priekšu! Tad nākamajā Saeimā balsojam arī par Saeimas priekšsēdētāju un Saeimas priekšsēdētāja biedriem brīvi, atklāti, bez iepriekšējas sarunāšanas! (Starpsauciens: “Kā tad savādāk?! Kā tad darīja līdz šim?”) Jo šobrīd diemžēl... Man kolēģis ļoti labi izstāstīja salīdzinājumu ar sportu. Politikas un sporta salīdzinājums. Sportā mēs nezinām galarezultātu, proti, nezinām, kas uzvarēs godīgā cīņā, turpretim politikā, vismaz šeit, jau pirms tam viss ir sarunāts. Balsojums, kas tūlīt notiks, ir tikai tāda vienkārša formalitāte.

Gribu vēlreiz pateikt: man ļoti žēl, ka frakciju pārstāvji, koalīcijas frakciju pārstāvji... ne deputāti, ne arī frakciju vadītāji tā arī neuzdrošinājās uzkāpt šeit, tribīnē, un atbildēt uz manis uzdotajiem jautājumiem.

Vismaz balsojiet “par” vai “pret”, nevis atturieties! Neesiet gļēvuļi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu ja jau, tad jau. Augsti godājamā un cienījamā Latvijas Reģionu apvienība! Es jūs šajā Saeimā ievilku (Starpsaucieni: “Jā!”; Aplausi. Smiekli.), un, iespējams, es jūs arī izstumšu.

Bet tagad padomāsim mazlietiņ par to, kāpēc Kaimiņa kungs izstājās no jūsu frakcijas.

Atcerieties - kad Hosama vietā sēdēja Solvita Āboltiņa, savukārt Ministru prezidente bija Laimdota Straujuma... Kad Laimdota Straujuma zaudēja savu premjeres amatu, tad jūs ar Bondaru priekšgalā sākāt tirgoties. Jūs sākāt tirgoties par šo vietu. Par šo Kūtra vietu jūs sākāt tirgoties: “Ja jūs atbalstīsiet Āboltiņas kandidatūru premjerministra amatam, tad, iespējams, Dainis Liepiņš varētu būt ekonomikas ministrs (Dep. J.Viļums: “Un tu kultūras ministrs!”), jo cilvēks, kurš ir izņemts ārā no Saeimas, tomēr var būt ministrs.”

Būsim godīgi! Paskatieties, kā smaida Augusts! Tajā sejā ir... Lūk!

Tad, kad es redzēju, ka notiek šī dalīšanās un šī tirgošanās, es sapratu, ka ar šiem cilvēkiem no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas man nav pa ceļam, un es no viņiem aizgāju prom. Tagad, skatoties uz šo frakciju, es nesaprotu, kas tas vispār ir par cilvēku veidojumu. Viņi pirms nedēļas, Kūtra kungs, pie jums gāja un ausīs žužināja, jautājot, vai jūs negribētu iestāties Latvijas Reģionu apvienībā. Kaut kad pavisam nesen. Gāja, žužināja un vilka atkal pie sevis. Jūs tā kā tāds mušpapīrs, manuprāt, vienkārši velkat pie sevis... Re, kur jums ir atvilkts Platpers, re, kur Šimfa! Abi ļoti laimīgi izskatās. Tad jūs mēģinājāt Kūtra kungu dabūt. Nesanāca.

Es uzskatu, ka tagad, priekšvēlēšanu gadā, jums nav tiesību atrasties Kūtra kunga vietā. Es tiešām tā uzskatu. Lai arī viņam nav frakcijas. Jā, viņam nav. Bet viņš, manuprāt, izdarījis mazāk ļaunuma nekā kāds no jūsējiem tur. Tā man šķiet.

Un pašās beigās. Cienījamie Saeimas deputāti, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas pārstāvji! Es palūgtu, lai jūs no jums piešķirtajiem datoriem, kuri pieder valstij (tie ir tautas administrācijas kaut kāda veida resursi, tie nav jūsu personīgie datori!), noņemat tās novelcenes ar Latvijas Reģionu apvienības simboliku. Jums nav tiesību likt šīs savas novelcenes uz tautas mantas! Tas attiecas uz frakcijas vadītāju, tas attiecas uz Šicu, tas attiecas arī uz Viļumu. Jūs nevarat reklamēt savu partiju šeit, Saeimā! Tad, lūdzu, uzliekam šeit: VIENOTĪBA, SASKAŅA, ZZS... KPV šilte jau tur ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Gribēju pievienoties Artusa kungam. Jā, ar efektīvu žurnālistes pazemošanu daudzi šeit ir panākuši savu politisko karjeru.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aritmētiku skolā mācījos. Man šķiet, ka... Nu, teiksim tā: kas ir frakcija? Frakcija - tas ir deputātu kopums ar kaut kādu kopīgu pazīmi, piemēram, piederību kādai partijai. Šobrīd es atļaušos atzīmēt, ka lielāka frakcija Saeimā ir pie frakcijām nepiederošie deputāti (Starpsauciens: “Jā!”; dep. H.Abu Meri: “Neatkarīgie!”), un līdz ar to šai lielajai frakcijai Saeimā, tātad pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem, būs savs... joprojām savs pārstāvis Prezidijā.

Tā ka, lūdzu, atstājiet viņu tur, kur viņš ir! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam, otro reizi.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Klasika! Reductio ad absurdum. Tad, kad ir jautājums par principiem un konkrētu lietu, vienkārši atnāk Līdakas kungs un noved to līdz absurdam.

Kaimiņa kungs, par jums. Ir tāds teiciens: “Tavi vārdi nenāk no sirds, tavās acīs viltība mirdz!” Es neko vairāk nedzirdēju kā vien aizvainojumu un žulti. Senu aizvainojumu un žulti. Un mēģinājums šo jautājumu novest līdz novelcenēm uz datoriem, nevis runāt par principiem, morāli un Saeimā pieņemtajām tradīcijām (ja kādam vispār Saeimā tās vēl ir svarīgas), ir vienkārši absurds. (Dep. A.Kaimiņš: “Vecīt, tradīcijas ir jālauž! Jānāk jaunām!”)

Tāpēc, Hosam Abu Meri un August Brigmani, es aicinu jūs nospiest pogu, nākt un argumentēt jūsu frakcijas balsojumu. Jo, kā es minēju, VIENOTĪBA izmantoja argumentu, ka frakcija “No sirds Latvijai” vairs nepastāv, ka ir tikai piecas frakcijas Saeimā, lai atsauktu Ringoldu Balodi no Nacionālās drošības komisijas un Sudrabas kundzi no parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Bet šeit apstājās, jo tas nav izdevīgi. Vai tā nav liekulība un dubultmorāle? Vai tie vārdi, ko pāris dienas pirms Ziemassvētkiem teica Arvils Ašeradens, ka pārmaiņas VIENOTĪBĀ ir neatgriezeniskas... Es gribu, lai Hosams atnāk un pastāsta, kurā virzienā tās ir neatgriezeniskas, ja reiz VIENOTĪBA pārstāv principus, idejas, vērtības un morāli. (Dep. H.Abu Meri: “Mēs esam par demokrātiju!”)

Hosam, lūdzu, nospied pogu, nāc un pamato!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es tikko dzirdēju žulti, aizvainojumu un kaut kāda veida nepatiku pret savu iepriekšējo partiju. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāta Gunāra Kūtra atsaukšanu no Saeimas sekretāra biedra amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 46, atturas - 26. Tātad lēmums nav pieņemts.

Līdz ar to nākamais darba kārtības jautājums - “Saeimas sekretāra biedra vēlēšanas” - nav izskatāms.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Zentas Tretjakas, Jāņa Ādamsona, Igora Zujeva, Vladimira Nikonova, Borisa Cileviča, Sergeja Potapkina un Andra Morozova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar Ekonomikas ministrijas “rūpīgi veicamajiem auditiem” attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību ar “OIK atļaujām” un EM izvairīšanos nosaukt atbildīgās amatpersonas, kuru dēļ nav tikusi īstenota atbilstoša “OIK staciju” darbības uzsākšanas kontrole”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis...

Atvainojos, kolēģi!

Tātad darba kārtībā - pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar Ekonomikas ministrijas “rūpīgi veicamajiem auditiem” attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību ar “OIK atļaujām” un EM izvairīšanos nosaukt atbildīgās amatpersonas, kuru dēļ nav tikusi īstenota atbilstoša “OIK staciju” darbības uzsākšanas kontrole”.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis minēto pieprasījumu. Pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai, un iesniedzēju vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šis ir kārtējais pieprasījums. Un šī pieprasījumu sērija turpinās tāpēc, ka mēs esam spiesti tos iesniegt, jo ekonomikas ministrs izvairās sniegt savas atbildes uz jautājumiem. Tad nu mums nākas pārfrāzēt šos jautājumus - pārveidot pieprasījumos. Taču diemžēl arī uz pieprasījumiem ekonomikas ministrs cenšas izvairīties sniegt savas atbildes. Proti, viņš no sākuma apgalvo, ka sniegs mutiski, bet pēc tam vispār pats nemaz neierodas, lai atbildētu uz šiem pieprasījumiem, bet atsūta ierēdņus. Līdz ar to mums izveidojas savdabīga situācija, ka pēc būtības Pieprasījumu komisijas darbs tiek profanēts.

Būtībā tas, kas ir pateikts Satversmē, tiek apiets. Proti, Satversmē ir paredzēts, ka mēs esam parlamentāra republika, kur tautas priekšstāvjiem ir iespēja kontrolēt izpildvaru. Taču izpildvara nemaz pati neierodas, nesniedz atbildes, bet atsūta kaut kādus ierēdņus, noved ar savu rīcību visu līdz absurdam. Ar savu rīcību demoralizē gan komisijas darbu, gan arī ministrijas darbu. Ministrija normāli nevar pastrādāt, jo ministrs neļauj - neļauj! - ierēdņiem normāli atbildēt. Jo to, ko paziņoja... tas, kas tika pateikts Pieprasījumu komisijas sēdē... Lielākā daļa deputātu jau bija noguruši klausīties, ko no lapiņas lasa ierēdņi. Viņiem tika piedāvāts: “Jūs varbūt tomēr iesniedziet rakstiski savas atbildes!” Jo tās bija sagatavotas, tās bija rakstiski. Uz to tika norādīts, ka ministrs viņiem ir aizliedzis iesniegt Saeimai rakstiski savas atbildes, dot rakstiskas atbildes, rakstiskus dokumentus. (Troksnis. Dep. V.Spolīša starpsaucieni.) Tas ir vienkārši absurds parlamentāras demokrātijas republikā!

Par ko ir šis pieprasījums? Izskatot vakardienas pieprasījumu, ministrs... Mēs diskutējām par to, kā tiek veikts kontroles process ražošanas uzsākšanai šajās OIK stacijās. Pretēji ministrijas apgalvotajam, Pieprasījumu komisijas sēdē mēs noskaidrojām, ka šī kontrole netiek veikta atbilstoši. Un tā ir tieši ministrija, kas gadiem ilgi piesegusi to visu, veidojusi tādus noteikumus un pēc tam ļāvusi, lai šīs krāpniecības ar OIK shēmām varētu notikt.

Kad ministrijas pārstāvjiem pajautāja, kuras tad ir atbildīgās amatpersonas, viņi atteicās tās nosaukt, norādot pēc tam, ka tas būs auditā noskaidrots. Es iepazinos ar šiem audita materiāliem, ar audita uzdevumu. (Dep. V.Spolīša starpsaucieni.) Šis audits vispār... šim uzdevumam, ko paredz pildīt audits, vispār nav nekāda sakara ar to, par ko mēs jautājām. Vēl vairāk! Iepazīstoties ar šo auditu, mēs ieraudzījām, ka šis audits ir ļoti dīvains. Tas vispār neatbilst tam, par ko ministrs publiski ir sniedzis savus apgalvojumus. Proti, tas sācies no 2012.gada 28.augusta, kad iestājās OIK moratorijs, kad tika nolemts, ka tālāk nekas nenotiks, ka nedrīkst pieņemt šos lēmumus... Tad ir jautājums: ko jūs taisāties pārbaudīt, ministra kungs?

Un tāpēc mēs esam sagatavojuši šo pieprasījumu, lai ministrs atskaitītos, kāpēc viņš ir aizliedzis rakstiski sniegt atbildes... un par šo auditu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies.

Motivācijas laiks beidzies.

Atbilstoši likumam šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Un tagad darba kārtībā - Pieprasījumu komisijas atzinums.

Par deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova un Jāņa Ādamsona pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.371/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm valdības noteiktā “OIK moratorija” ietvaros”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Neskatoties uz iepriekšējās sēdēs, iepriekš izskatīto pieprasījumu laikā izskanējušo viedokli par Pieprasījumu komisijas likvidāciju, varu teikt tikai vienu: pieprasījumu plūsma nemazinās. Pieprasījumu (Starpsaucieni.) ir daudz.

Ja runājam par konkrēto pieprasījumu, kas tika izskatīts Pieprasījumu komisijā... uz komisijas sēdi bija ieradies ministrs. Jā, precizēju. Viņš sniedza atbildes. Bija virkne jautājumu un arī viedokļu, un ir komisijas lēmums, ka vēl ir daudz neatbildētu lietu.

Līdz ar to komisijas lēmums bija šāds: pieprasījums “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.371/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm valdības noteiktā “OIK moratorija” ietvaros” ir noraidīts ar balsu vairākumu. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 126.panta piekto daļu komisija ierosina pieprasījumu pārveidot par jautājumu.

Tāds ir šī konkrētā pieprasījuma liktenis. (Dep. A.Kaimiņš: “Tad jau nav tik slikti!”)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens: “Ivar, tu tikko tur jau biji!”)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Vispirms par kontekstu. Kāpēc mums tik daudz pieprasījumu, un kā tas viss turpmāk izskatīsies.

Jā! Pieprasījumu plūsma ir un droši vien tuvākajā laikā nebeigsies tā iemesla dēļ, ko es jums paskaidroju. Tā kā Ekonomikas ministrija izvairās sniegt atbildes, mums nākas tās pārformēt par pieprasījumiem.

Kādēļ izvairās? Es paskaidrošu. Savulaik, kad sākās šis publiskais skandāls, ministram tika uzdoti konkrēti jautājumi, uz kuriem viņš varēja sniegt konkrētas atbildes, un, iespējams, ar to viss būtu beidzies. Ministrija izvēlējās citu ceļu. Tā nolēma slēpt patiesību un izvēlējās jau ierasto stratēģiju, pie kādas ir pieraduši ierēdņi šinī valstī. Ierēdņi ir pieraduši, ka tie ir viņi, kas nosaka lietu kārtību šinī valstī, ka viņi visu diriģē un visu zina labāk. Viņi ir pieraduši... Ja viņiem kāds deputāts - tautas priekšstāvis - uzraksta savus jautājumus, tad zina, ka viņi mācēs atbildēt tā, ka vai nu tas deputāts neko nesapratīs, vai arī vienkārši liksies mierā.

Šajā gadījumā situācija izrādījās mazliet citāda, jo jautātāju kompetence, izskatās, tomēr ir lielāka nekā to ierēdņu kompetence, kuri bija domājuši, ka viņi mēģinās kaut kā izmeloties, sniedzot nepatiesu, maldinošu informāciju vai daudz neprecīzas informācijas, un tādā veidā izvairīsies no patiesības atklāšanas.

Un, tā kā Ekonomikas ministrija joprojām turpina ar to visu nodarboties, ir visa šī jautājumu sesija.

Lai jūs saprastu, kāpēc ekonomikas ministrs izvairās, nenāk, nesniedz šīs atbildes... pašlaik tā situācija ir tāda, ka Ekonomikas ministrija ir sapinusies savos melos. Saprotot, ka man būs ļoti sarežģīti pašam cīnīties un pierādīt šo taisnību, es vienkārši ļāvu Ekonomikas ministrijai pierādīt tās pozīcijas nepatiesību, tās melus.

Un tas tagad ir noticis. Ekonomikas ministrs ir sapinies savos melos, sniedzot atbildes. Tagad, kad viņam tiek uzdoti konkrēti jautājumi, atsaucoties jau uz viņa paša sniegtajām atbildēm, viņš ir sapratis, ka nedrīkst vairāk sniegt šīs atbildes, nedrīkst neko iesniegt rakstiski, jo par visu, ko viņš iesniegs rakstiski, viņam nāksies atbildēt. Un tāpēc ir šis absurda teātris, kas te notiek.

Šī Pieprasījumu komisijas sēde bija ļoti savdabīga. Tā sākās kā humora kluba performance, pēc tam kļuva kā ekstrasensu šovs, un beigās tā bija drāma ar trillera elementiem. Es jums izstāstīšu, kur bija šis humora aspekts. Ministrs sāka ar to, ka viņš žēlojās, ka viņam ir uzdots ļoti daudz jautājumu un ka viņš nezina, kā viņš uz tiem varēs atbildēt Pieprasījumu komisijas sēdē. Bet neviens jau viņam nelika to darīt Pieprasījumu komisijas sēdē. Viņam - tieši otrādi! - pieprasījumā bija norādīts: lūdzu, iesniedziet atbildes uz visiem jautājumiem rakstiski. Ja viņš to būtu izdarījis, tad šīs problēmas nebūtu. Tātad viņš no sākuma pats rada šo problēmu un pēc tam uzvedas kā upuris.

Pēc tam viņš sāka atsaukties uz jautājumiem, kuri nemaz nav Pieprasījumu komisijas pieprasījumā ietverti. Bet ar šiem jautājumiem viņš nodemonstrēja ļoti īpatnēju kompetenci. Cilvēkiem, kuri ir mācījušies savulaik vidusskolā fiziku, es domāju, tas arī sagādās vielu pārdomām, lai secinātu, cik kompetents īsti ir ekonomikas ministrs. (Dep. V.Spolītis: “Tas bija sarkasms!”) Jo pirmais, ko viņš mēģināja, lai šo pieprasījumu izskatīšanas procesu demoralizētu, - viņš teica, ka ir uzdoti jautājumi, uz kuriem... ka ir vajadzīgs nopietns darbs un analīze, lai varētu tā uzreiz atbildēt. Viens no šiem jautājumiem, kura pieprasījumā nemaz nebija, bija šāds (citēju): “Vai visā Latvijas teritorijā darbojas fizikas, termodinamikas likumi?” Uz to ministrs atbildēja: “Lai to izvērtētu, tas prasa zināmu laiku ieguldīt.” Nu, atvainojiet, tas skan mazliet smieklīgi! Jo - kāds bija konteksts šim jautājumam? Kādā no jautājumu sērijām, kad ministrs cītīgi apgalvoja, ka šīs konteineru stacijas... ka tur ir izpildīti atļaujā paredzētie nosacījumi, tas ir, tās strādā ar paredzēto efektivitāti, lietderību, tad viņam tika pajautāts, vai viņš var nosaukt tādas tehnoloģijas, koģenerācijas tehnoloģijas, kas var strādāt ar tādu pašu efektivitāti - par 10 kilovatiem -, kā pie atļaujām, kur aprēķināts priekš megavatiem. Jo tur vienkārši fizikas, termodinamikas likumi nedarbojas. Un tad, kad ministrs pateica, ka var, tad viņam tika paprasīts, vai viņš vispār ir lietas kursā par to, kā darbojas fizikas, termodinamikas likumi.

Otrs aspekts. Ministrs žēlojās, ka šinī kontekstā viņam ir prasīts sniegt atbildi uz jautājumu par to, kāda ir tehnoloģiju efektivitāte tādā gadījumā... Viņš žēlojās, ka viņam pieprasa izvērtēt dažādas tehnoloģijas, kas uzstādītas koģenerācijas stacijās. Un viņa atbilde bija: “To ir diezgan daudz.” Tas ir viss, ko ministrs uz šo brīdi zina par koģenerācijas tehnoloģijām! Atvainojiet, tad man ir jautājums: uz kāda pamata jūs esat izsnieguši tās atļaujas un esat pārliecināti, ka šīs uzstādītās stacijas reāli darbojas un strādā atbilstoši noteikumiem, ar vajadzīgo efektivitāti, ar attiecīgajiem resursiem un tā tālāk?

Savdabīgi, ka daži deputāti nemaz neiepazinās ar pieprasījumu, bet aicināja to uzreiz noraidīt. Pat vēl vairāk! Viņi atbildēja, ka atbildes jau ir iesniegtas. Lai gan ministrs bija pateicis, ka viņš atbildes nesniegs. Daži deputāti jau bija lietas kursā, kādas ir šīs atbildes un ka šīs atbildes ir atbilstošas.

Kāda tad ir šī pieprasījuma būtība? Pieprasījums būtībā ir par vienu konkrētu Ekonomikas ministrijas darbības posmu, proti, 2011.gada otro pusi un 2012.gadu, kad it kā publiski sabiedrībai tika stāstīts, ka valdība ir izsludinājusi OIK moratoriju saistībā ar to, ka ir apjautusi, cik nopietns slogs, kāds nopietns drauds tautsaimniecībai būs tad, ja Ekonomikas ministrija turpinās izsniegt šīs atļaujas. Taču, neskatoties uz to, ka it kā bija pieņemts šis moratorijs, kā Ekonomikas ministrija stāsta, tanī pašā laikā Ekonomikas ministrija intensīvi turpināja izsniegt atļaujas šinī periodā, līdz 2012.gada 28.augustā tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.221, kuri uzlika aizliegumu arī pēc šiem noteikumiem izsniegt atļaujas. Tika izsniegts vairāk nekā 400 atļauju. Vairāk nekā 400 atļauju! Jūs iedomājieties - tā ir gandrīz puse no visām izsniegtajām atļaujām! Tanī brīdī, kad sabiedrībai tika stāstīts, ka ir moratorijs! Ekonomikas ministrijai tika prasīts skaidrot šādu tās rīcību, uz ko ministrs atbildēja, ka ministrija esot varonīgi cīnījusies, lai nepieļautu neko tamlīdzīgu. Izrādās, tā ir bijusi valdības pretdarbība, tā ir bijusi Zemkopības ministrija, tā ir bijusi VARAM un galu galā tā ir bijusi valdība, kas pretēji Ekonomikas ministrijas centieniem nav ļāvusi pieņemt šos grozījumus.

Tātad iznāk, ka atkal ir vainīga VIENOTĪBA, jo kurš tad bija valdības vadītājs tanī laikā? Es domāju, kādam Briselē no šiem ministra apgalvojumiem vajadzētu tagad nosarkt ausīm, jo iznāk, ka viņš ir vainīgs pie šīs OIK afēras, kas ir turpinājusies.

Ekonomikas ministrija tā arī nespēja nosaukt konkrētas lietas, ko tā ir darījusi, lai tiešām reāli ar to cīnītos. Ekonomikas ministrijai tika prasīts sniegt savus skaidrojumus un savu vērtējumu par šo situāciju. Kāpēc ekonomikas ministram tas tika prasīts? Ekonomikas ministram netika prasīts vērtēt ministru darbību, viņam tika prasīts novērtēt, kā viņam kā ekonomikas ministram būtu bijis jārīkojas šinī situācijā. Un kāpēc tas tiek prasīts? Šeit parādās viena interesanta nianse... (Zālē troksnis.) Var padauzīt ar āmurīti? (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Šeit parādās viena ļoti interesanta nianse. Šī moratorija laikā... Ja jūs atceraties, bija pazuduši dokumenti, par kuriem Ekonomikas ministrija karstasinīgi apgalvoja, ka nekādu dienesta pārbaudes rezultātu nemaz nav bijis. Taču, iepazīstoties tuvāk ar lietvedībā esošajiem Ekonomikas ministrijas dokumentiem, mēs redzam, ka šinī laika periodā ir bijis audits, un šis audits ir atzinis, ka Ekonomikas ministrijas darbība, rīcība, pieņemtie lēmumi tomēr nav bijuši saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un Ekonomikas ministrija ir pārkāpusi virkni prasību, kuras it kā Ekonomikas ministrijai būtu bijis jāievēro.

Savukārt ekonomikas ministrs uzskata, ka par šo periodu viņam nav jāinteresējas un ka viss ir kārtībā. Viņš neko nespēj atbildēt un ir sašutis, ka vispār kaut ko tādu jautā un it kā traucē viņam strādāt, lai gan patiesībā tā ir ļoti svarīga lieta, par ko ekonomikas ministram vajadzētu būt skaidrībā.

Ekonomikas ministrs, kā mēs zinām, publiski ir paziņojis, ka nu ir izsludināts audits. Vēl viens audits. Ja iepriekšējais audits, kas izvērtēja to visu un deva par Ekonomikas ministrijas darbību nelabvēlīgu ziņojumu, izmaksāja apmēram 5000 latu, tad jaunais audits, kuru paredzēts veikt, Ekonomikas ministrijas iepirkumā jau maksā 75 000 eiro. Jautājums - ko īsti Ekonomikas ministrija atkal grib vērtēt un kāpēc tā grib gandrīz desmitreiz lielāku summu pārsolīt, lai vēlreiz dabūtu kādu vērtējumu par savu rīcību? Ja iepriekšējais vērtējums bija negatīvs, tad, iespējams, mērķis, ko tagad vēlas panākt Ekonomikas ministrija, ir dabūt sev pozitīvu vērtējumu, protams, dāsni par to samaksājot nodokļu maksātāju naudu.

Iespējams, ka šeit ir pamats arī kādai politiskai, neteiksim, korupcijai, teiksim, slēptai norunai, jo, redziet, kas sanāk. Vienlaikus ar šo pieprasījumu... izskatot šos pieprasījumus, diskutējot gan par pazudušajiem dokumentiem, gan par Ekonomikas ministrijas rīcību šā moratorija laikā, ekonomikas ministrs Ašeradens pēkšņi nāk ar savu lēmumu, ka vajadzētu VIENOTĪBAI, partijai “Kustība Par!” un Latvijas Reģionu... “Latvijas attīstībai” kaut kā apvienoties... ka viņš strādās pie tā, lai apvienotos. Un, ja mēs paskatāmies šos it kā pazudušos dokumentus, mēs redzam, ka iznāk... VIENOTĪBAS ministrs tagad apgalvo, ka ir pazuduši dokumenti par dienesta pārbaudi, kuru ir ierosinājis Pavļuts par tālaika valsts sekretāra Pūces rīcību. Mēs ieraugām šādu politisko OIK trīsvienību: ir trīs partijas, kuras ir iesaistītas šinī afērā, un ir tagad esošo partiju galvenie vadītāji, tātad Ašeradens, VIENOTĪBAS vadītājs, “Kustības Par!” vadītājs Pavļuts, kurš tanī laikā bija ekonomikas ministrs un kurš veica it kā šo dienesta pārbaudi, kuras rezultāti ir pazuduši, un tālaika valsts sekretārs Pūce, kurš tagad ir “Latvijas attīstībai” galvenā persona. Izveidojas, kā jau es teicu, tāda interesanta OIK trīsvienība; iespējams, ka tiešām Ašeradena kungam izdosies ļoti veiksmīgi šos visus trīs spēkus apvienot. Jo, ja šie dokumenti patiesībā nav pazuduši, tad tas ir tāds ļoti spēcīgs instruments, lai tiešām atrastu trim politiskajām partijām kopīgu platformu.

Tāpēc es uzskatu, ka tomēr būtu ļoti svarīgi, lai ministrs ievieš skaidrību, nevis atrunājas, cenšas izvairīties nākt šeit sniegt atbildes un sūta ierēdņus, par kuriem nav zināms, kādu viedokli viņi pārstāv un vai tas tiešām ir ministra viedoklis. Vēl vairāk! Ja ierēdņiem ir atļauts tikai runāt, bet kaut kādus rakstiskus dokumentus iesniegt ministrs viņiem aizliedz, tad nu acīmredzami visiem šiem pieprasījumiem ir pamats. Un es jums paskaidrošu, kāpēc ir pamats.

Kā es jau jums minēju, šī, tā teikt, parlamentārā izmeklēšana, kura notiek krietni konstruktīvākā formā, nekā tā būtu izpaudusies tad, ja tā būtu parlamentārās izmeklēšanas komisija, tuvojas savam noslēgumam - savam veiksmīgam noslēgumam, jāatzīst -, un atlikuši pēdējie soļi. Un šie pēdējie soļi ir saistīti ar to, ka šie pieprasījumi, katrs no tiem, ir par konkrētu OIK afēras aspektu. Tie pašlaik noslēdzas...

Un, ja ekonomikas ministrs iesniegs atbildes uz šiem jautājumiem, tad principā viņš pats būs uzrakstījis visu, kas ir nepieciešams, lai varētu teikt, ka šī izmeklēšanas lieta ir noslēgusies. Tāpēc notiek izmisīga - vienkārši izmisīga! - izvairīšanās sniegt Saeimai šīs prasītās atbildes, šo prasīto informāciju. (Starpsauciens: “Zariņ, nu beidz!”)

Taču mēs paļaujamies uz to, ka mēs tomēr dzīvojam parlamentārā demokrātijā un Satversmē noteiktie principi būs jāievēro. Es domāju, ka visu mūsu interesēs tomēr būtu, lai tas tiktu darīts konstruktīvi, nevis tērējot milzīgu daudzumu enerģijas, kas tagad jātērē Ekonomikas ministrijai un kas būs jātērē Pieprasījumu komisijas deputātiem, lai šādā nekonstruktīvā procesā, kā tas notiek pašlaik, apliecinātu, ka OIK afēra joprojām turpinās un ka tā joprojām ir politiski piesegta.

Mēs ceram, ka šai valstij ir nākotne, ka šinī valstī vārdi “tiesiskums”, “demokrātija”, “atbildība tautas priekšā” nebūs tikai tukši vārdi, bet ka tie tiks piepildīti ar darbiem. Un tie, kas ir atbildīgi par šo afēru, būs gatavi vismaz sniegt patiesas atbildes. Un atbildības apjoms no tā, es ceru, viņiem samazināsies.

Pretējā gadījumā, es domāju, šī izmeklēšana vienkārši pāries tālāk - no šīs telpas uz citām atbilstošām telpām, uz citām atbilstošām institūcijām, kuras tad lems par to visu tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams? Tātad nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova un Jāņa Ādamsona pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.371/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm valdības noteiktā “OIK moratorija” ietvaros”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 41, atturas - 10. Līdz ar to pieprasījums ir noraidīts.

Un, ņemot vērā to, ka Pieprasījumu komisija ir ierosinājusi šo pieprasījumu pārveidot par jautājumu un jautājuma iesniedzēji tam ir piekrituši, - vai kādam no jautājuma iesniedzējiem ir iebildumi pret pieprasījuma pārveidošanu par jautājumu? (Starpsauciens: “Nav!”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Ir, es teiktu, amizanta situācija izveidojusies, jo principā šis pieprasījums tika sagatavots tāpēc, ka šie paši jautājumi jau bija noformēti kā jautājumi un ekonomikas ministrs izvairījās uz tiem atbildēt. Un tagad Pieprasījumu komisija nolēma, ka pārveidos tos atpakaļ uz jautājumiem! Mēs neiebilstam. Mums ir ļoti interesanti - ko darīs ekonomikas ministrs tālāk ar šo visu. Kuram...

Sēdes vadītāja. Tātad jautājums bija: vai kādam no pieprasījuma iesniedzējiem ir iebildumi pret šī pieprasījuma pārveidošanu par jautājumu? Iebildumu nav. Līdz ar to šis jautājums tiek nodots ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam atbildes sniegšanai.

Darba kārtībā - sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ringolds Balodis.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godātie kolēģi! Tātad mums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, trešais lasījums.

Kā jums zināms, konkrētie grozījumi ir tapuši pēc Satversmes tiesas nolēmuma, kas savukārt pieņemts pēc lidostas “Rīga” Drošības dienesta darbinieka Raimonda Lazdiņa konstitucionālās sūdzības.

Starp otro un trešo lasījumu, kā jau tika runāts pēc pirmā lasījuma, likumprojekts ir papildināts ar regulējumu, kas attiecas ne tikai uz fiziskajām personām, bet arī uz juridiskajām personām.

Konkrēti runa ir par industriālās drošības sertifikāta neizsniegšanu un iespējamu tā apstrīdēšanu.

1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 2.priekšlikums ir tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 3. - arī tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. Tālāk seko 5. - Saeimas deputāta Valda Kalnozola priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Aicinu atbalstīt likuma grozījumus, lai mēs nebūtu kā LPSR VDK kontrolētie Augstākās padomes deputāti, bet būtu patiesi Latvijas tautas priekšstāvji, kas var aizstāvēt gan Latvijas, gan tās iedzīvotāju intereses.

Esam labi saimnieki savā zemē! Kopīgi sakārtojam valsti, kuru tauta mums ir uzticējusi! Pārtraucam strīdus, intrigas, nesaprašanos, aizvainojumu! Esam vienoti Latvijas nākotnes mērķim! Nepieļaujam, ka skalda un valda pār mums!

Savā runā par valsts nozagšanu paudu viedokli, ka VDK atjaunotais aģentu tīkls veicinājis gan Atmodas notikumus, gan iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Bet arī jākonstatē, ka šis atjaunotais VDK aģentu tīkls piesedz valsts nozagšanu.

Tieši tāpēc ir tāda pretestība čekas maisu atvēršanai. Un tas ir iemesls, kāpēc centieni apturēt valsts nozagšanu ir vainagojušies ar - čuš!

Mans viedoklis ir, ka mūsu drošības dienesti piesedz šo atjaunoto VDK aģentu tīklu, kas manipulē ar sabiedrības viedokli, medijiem, amatpersonām un politiķiem.

Savulaik drošības jautājumos nepieredzējuši latvieši izveidoja Padomju Krievijas drošības struktūru. Kāpēc mēs nevaram izveidot Latvijas valstij uzticamu drošības struktūru bez VDK un citu līdzdalības?

Valstij ir jāsakārto drošības struktūras. Tikai tā mēs pārtrauksim pelēko masu, pelēko spēku varu. Tie nozog mūsu valsti, manipulē ar politiķiem, amatpersonām un medijiem. Šie pelēkie spēki aizstāv nevis Latvijas intereses, bet Krievijas vai Amerikas nospraustos mērķus.

Lai sakārtotu valsti, Latvijas augstākajai varai ir jābūt tautas priekšstāvjiem. Nav pieļaujams, ka tautas intereses nosaka VDK mantojuma un CIP kontroles mocīti drošības dienesti, no kuriem īsti nevar saprast, kam tie ir lojāli - Krievijai, Amerikai vai vēl kādai citai valstij.

Uz to, ka kārtībā, kādā tiek dota pielaide valsts noslēpumam, valda haoss, norāda arī Atmodas laika aktīvists Andris Pauls-Pāvuls.

Laikrakstā “Apriņķis” viņš raksta, ka SASKAŅAS deputātam Igoram Pimenovam, bijušajam VDK struktūras “Sputņik” darbiniekam, ir pielaide valsts noslēpumam. Man ir teikts, ka starp mums, šeit klātesošajiem, Pimenova kungs nav vienīgais šāds bijušais ar pielaidi valsts noslēpumam.

Piedodiet, rodas sajūta, ka tad, ja esi lojāls bijušajam VDK, tas nodrošina pielaidi valsts noslēpumam. Un tas attiecas gan uz amatpersonām, gan uz uzņēmumiem. Interesants ir arī Andra Paula-Pāvula teiktais par citu pārstāvi - ārzemju latvieti Gunāru Meierovicu. Un tas liek aizdomāties par tautai nezināmu vienošanos starp CIP un VDK.

Piedāvātie likuma grozījumi skaidri norāda, ka augstākajai varai Latvijā ir jābūt tautas priekšstāvjiem un tiem ir jākontrolē drošības dienesti, nevis otrādi. Kamēr Latvijas tautas priekšstāvji nekontrolēs drošības dienestus, tie kontrolēs mūs un manipulēs ar mums, kā tas tika darīts ar LPSR Augstākās padomes deputātiem. Deputāts Ivars Zariņš pagājušā sēdē stāstīja anekdoti par deputātu Antonu. Atceries, Ivar? (Dep. A.Bērziņš: “Nē, neatceros! Nevari atgādināt?”)

Aicinu atbalstīt likuma grozījumus, lai mēs nebūtu kā LPSR VDK kontrolētie Augstākās padomes deputāti, bet būtu patiesi Latvijas tautas priekšstāvji, kas var aizstāvēt gan Latvijas, gan tās iedzīvotāju intereses. Pierādām, ka augstākā vara Latvijā esam mēs, nevis drošības dienesti! Esam labi saimnieki savā zemē! Mēs ticam - mums izdosies!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs atkal atgriežamies pie šīs sāgas par pielaižu sistēmu kā tādu. Principā jārunā par specdienestu kapacitāti un iespējām mūsu valstī.

Kāda tad sistēma mūsu valstī pastāv? Satversmē ir skaidri definēts, ka mēs esam parlamentāra valsts, parlamentāra demokrātija.

Un kādā veidā tad tiek kontrolēti mūsu specdienesti? Tā sistēma ir ļoti vienkārša: parlamentārā uzraudzība - Nacionālās drošības komisija, kur sanāk “augstas” (pēdiņās!) klases profesionāļi, kuriem par specdienestu specifiku un to darbību nav nekādas sajēgas.

Tālāk. Nacionālās drošības padome. It kā kompetenti cilvēki. Bet, neskatoties uz to, ka es daudzkārt esmu iesniedzis priekšlikumus, lai Nacionālās drošības padomei būtu kaut kāda teikšana... tāpēc ka nevienu lēmumu Nacionālās drošības padome formāli nevar pieņemt, tātad arī lēmumus, kas skar specdienestus, jo Nacionālās drošības padomes lēmumiem ir rekomendējošs raksturs. Galu galā - pie kā mēs nonākam? Ka specdienesti paši raksta sev uzdevumus, paši kontrolē un praktiski paši sev arī atskaitās. Mums nav šīs kontroles sistēmas.

Paskatīsimies tālāk! Tieši specdienesti, specdienestu pārstāvji, nosaka, kas drīkst viņus kontrolēt. Un te nonākam arī pie absurdām lietām. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, apspriežot attiecīgos grozījumus likumā, es uzdevu arī apgabaltiesas priekšsēdētājam vairākus jautājumus. Pirmais jautājums... Un, kolēģi, es aicinu jūs aizdomāties: kā tas nāk, ka Saeima ieceļ tiesnešus uz mūžu, bet tikai atsevišķi specdienestu pārstāvji pieņem lēmumu, vai attiecīgais tiesnesis var pildīt savus pienākumus pilnā apjomā? Kaut gan nav izslēgts, ka attiecīgais tiesnesis kādā brīdī var arī tiesāt tos, kuri ir izsnieguši šīs pielaides.

Nākamais absurds. Mēs it kā grozām likumu “Par valsts noslēpumu”, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, bet pēc būtības, kolēģi, nekas jau nemainās. Tā kārtība praktiski paliek tāda pati kā līdz šim. Arī šobrīd ģenerālprokurors nevar ne iedot, ne noņemt kādam pielaidi. Viņš var tikai atcelt lēmumu par pielaides noņemšanu vai iedošanu un nosūtīt kārtējai pārbaudei. Kam viņš nosūta šo lēmumu? Tiem pašiem, kas jau to lēmumu ir pieņēmuši.

Mēs ar lielu sajūsmu attiecīgi grozām likumu “Par valsts noslēpumu”. Attiecīgi arī to, kas skar Rīgas apgabaltiesu, apgabaltiesas lēmumu, tāpēc ka būtībā nekas principiāli nemainās. Arī tiesa varēs atcelt attiecīgo lēmumu, pamatojoties uz kaut kādām formālām vai neformālām pazīmēm.

Pieņemsim, cilvēkam ir liegta pieeja valsts noslēpumam, ja ir aizdomas, ka viņš lieto alkoholu. Cilvēks uzvar, tiesa pierāda, ka viņš vispār nezina, kas ir alkohols. Nekas netraucē attiecīgajai institūcijai, kad cilvēks ir uzvarējis šajā tiesā, kā nākamo izmantot azartatkarību. Un tā tas var turpināties bezjēdzīgi.

Mazliet pieskaršos nākamajam jautājumam. Iepriekšējā, otrajā, lasījumā tika atbalstīts mans priekšlikums par to, ka izskatīšanas laiks, kad ir jāpieņem lēmums par pielaides piešķiršanu vai nepiešķiršanu, ir trīs mēneši. Tagad mēs to gribam pagarināt vēl uz trim mēnešiem. Kolēģi, mums ir piemērs, kad parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja nevarēja strādāt pilnā apjomā tāpēc, ka vēl līdz šim brīdim (jau pusgads ir pagājis!) pielaide nav piešķirta.

Nu mainām tomēr sistēmu un esam tiešām, kā Kalnozola kungs teica, atbildīgi mūsu pilsoņu priekšā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrāciju!

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie būs sagatavoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Gaidis Bērziņš, Lolita Čigāne, Raivis Dzintars, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Jānis Klaužs... ir, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Romans Miloslavskis, Romāns Naudiņš, Vitālijs Orlovs... ir, Edvards Smiltēns un Edvīns Šnore.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””, trešais lasījums.

Turpinām debates par 5. - deputāta Valda Kalnozola iesniegto priekšlikumu.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātie klātesošie Saeimas deputāti! Mēs teju identisku priekšlikumu, ko arī bija iesniedzis Kalnozola kungs, otrajā lasījumā jau noraidījām. Es, godīgi sakot, nesaprotu, kāpēc vispār šis priekšlikums parādās tabulā, ņemot vērā, ka vienreiz jau tas tika noraidīts. Aicinu arī šoreiz noraidīt šo priekšlikumu. Un, es domāju, arī Kalnozola kungs varētu balsot pret savu priekšlikumu, jo viņš minēja ļoti labu argumentu par Pimenovu.

Jūsu redakcijā sanāks, ka tādiem kā Pimenovs un citiem aktīvistiem, kuri slavina Padomju Savienību un bija aktīvi darbinieki tajā laikā, automātiski būs iespēja saņemt pielaidi krietni ātrākā procedūrā, jo pārbaudi, visticamāk, nebūs iespējams veikt tā, kā jūs esat to izfantazējis.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es esmu ziņotājs šajā sakarā, bet es tomēr no sevis vēlos piebilst par divām lietām - par zināmu déj? vu, turpinot, ko Dombravas kungs tikko teica, un par likumprojekta trūkumiem.

Dombravas kungs, viņš neatsauks to savu priekšlikumu! Viņš jau speciāli to priekšlikumu iesniedza, lai pēc tam varētu Facebook skaisti parādīt, ka viņam ir... ka viņš ir spēcīgs vīrietis un ir labā partijā, un ka viņam ir vīzija. Tas ir apzināti darīts, mēs to visi saprotam.

Bet ja par trūkumiem runājam... Iepriekšējā reizē jau tika norādīts... Likumprojekts patiešām ir tas pats, gandrīz tas pats, tur vārdi varbūt mainīti... Tiešām gribu teikt: “Valdi, kā neapnīk iesniegt nekvalitatīvus priekšlikumus vienā laidā?!” Iepriekšējā reizē tika norādīts, ka abreviatūra “LR” nav lietojama. Mēs nelietojam “LR” jau pasen, tās lietošana pieder pie slikta stila - tas tiek norādīts arī studentiem. Nu, es saprotu, ka nav dzirdēts, bet iepriekšējā sēdē es jau arī teicu, ka tas nav pareizi - rakstīt likumprojektos šādas abreviatūras.

Pēc būtības es jau saprotu, par ko te ir runa. Bet sanāk citādi. Un tāpēc es tiešām atzīmēšu, ka ir liels trūkums, ka deputātu iesniegtajiem likumprojektiem nav anotācijas klāt, jo tad varētu saprast to viņu dziļo domu. Viņi varētu vairāk izvērst rakstot, un tad saprastu savas kļūdas un varbūt pat likumprojektu neiesniegtu vai arī izlabotu likumprojektā kļūdas.

Kas te sanāk? Te sanāk tā... Nu, sākumu es neatkārtošu, jo, es domāju, visiem jau ir bijusi iespēja palasīt šo priekšlikumu. Te runa ir par pieeju valsts noslēpumam. Tātad personām, kurām ir attiecīgi dienesta pienākumi, vajadzīga šāda pielaide. Te rakstīts (citēšu): “[..] atbilstoši LR Satversmes 18.pantam pēc svinīgā solījuma nodošanas pieeja valsts noslēpumiem tiek piešķirta Latvijas Republikas Saeimas tautas priekšstāvjiem, Ministru prezidentam un ministriem, kuri ir guvuši Saeimas uzticību. Personas pārbaude veicama pirms darba (dienesta) attiecību uzsākšanas.”

Nu, ja te ir domāts, ka deputātiem, pirms viņi sanāk kopā Saeimā, ir jāiegūst Satversmes aizsardzības biroja... nē, Drošības policijas atļauja, - nu, manuprāt, tas ir muļķīgi, tas ir nereāli... Vienkārši - neizpildāms uzdevums! Ja sāks visus tos deputātus pārbaudīt, tad cik ilgi tas stiepsies? A ja par kandidātiem runājam, tas vispār nekad nebeigsies. Tā mēs pie jaunas Saeimas netiksim!

Bet būtībā kas šeit parādās? Te jau nav komata, te vienā laidā tiek runāts: “[..] pēc svinīgā solījuma nodošanas [..] Saeimas tautas priekšstāvjiem, Ministru prezidentam un ministriem, kuri ir guvuši Saeimas uzticību.” Ņemot vērā Saeimas kārtības ruļļa 2., 3.pantu, faktiski Saeima pati sevi apstiprina amatā. Sanāk, ka pēc svinīgā solījuma došanas mēs... Tātad mums jāiegūst pašiem sava uzticība, kā tas arī ir, - mēs apstiprinām savus mandātus.

Kurā brīdī tiks pārbaudīta mūsu lojalitāte un atbilstība, teiksim, tām augstajām prasībām, kuras izvirza pielaide valsts noslēpumam? Nu, murgains tas priekšlikums, Valdi, patiešām murgains! Un es nesaprotu, kāpēc mums otrreiz par to pašu jārunā. Jo es ar aizvērtām acīm... Pat neklausoties Ādamsonu, zinu, ko viņš pateiks par šo lietu. Viņš jau... Nu, ir daļa taisnības tajā, ko viņš saka. Bet nevar šādā veidā, teiksim, devalvēt tik nopietnu likumu, katru reizi runājot par vienu un to pašu!

Man jautājums: vai tiešām nevajag Saeimas kārtības rulli pagrozīt, lai, vienu vārdu tur pagrozot, atkal mēs nerunātu par to pašu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Ringold Balodi, sajūties saimnieks savā zemē! Sajūties! Sajūties, jā! Un sajūti, ka tu esi tas, kas noteiks, kā mēs šeit attīstīsimies! Sajūti!

Un Dombravas kungs! Tieši saistībā ar Pimenova kungu es gribēju norādīt, ka tur jau ir kaut kāds murgs... Tur ir totāls murgs, kas tur notiek ar tiem valsts noslēpumiem!

Mans priekšlikums ir: nu tad sakārtojam! Mēs esam augstākā vara, un tauta mums ir uzticējusi pārvaldīt valsti, lai mēs to sakārtojam, nevis ļaujam, ka notiek kaut kāda mums nesaprotama mitoloģija. Jūs paši sakāt, ka tas... Jūs paši nesaprotat, ja?

Un par šiem punktiem, par šīm nepilnībām, kur “LR” un tā tālāk... Nu, Ringold Baloža kungs, jūs esat... Es esmu inženieris celtnieks. Jūs esat jurists, ilgi un dikti mācījies un vēl slīpējies. Nu tad komisijā atveriet muti! Dodiet savus priekšlikumus, un viss būs kārtībā! Un viss būs skaisti!

Bet pati būtība ir, man liekas, visiem saprotama. Nu nebaidāmies! Nu neesam apātiski! Mēs esam augstākā vara šinī zemē! Nu neesam kaut kādi VDK pakalpiņi! Nu sajūtiet reiz to! Nu neesam mehānismi, kas pogas spaida! No mums ir atkarīga tautas vara, nevis no specdienestiem...

Ringold Baloža kungs! Nu sajūties (Starpsaucieni.) kā saimnieks!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas vēl skaidrojams?

R.Balodis. Jā! Komisijas vārdā es lūgtu kolēģus tomēr norobežoties no vēlēšanu tuvuma, kas ar joni nāk mums visiem virsū (Starpsauciens: “Tas nav iespējams!”), un censties neļauties provokācijām. Mēģinām tomēr šo nopietno likumu skatīt tālāk!

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā, lūdzu... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Lūdzu, komisijas vārdā - par komisijā pārrunāto!

R.Balodis. Tas ir komisijas vārdā! Mani atbalsta Ainars Latkovskis. Tas ir komisijas vārdā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

R.Balodis. Tā... Nākamais mums ir... (Dep. A.Kaimiņš: “Jābalso!”) Pareizi!

Sēdes vadītāja. Komisijas viedoklis ir neatbalstīt šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 45, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts. (Dep. A.Kaimiņš: “Kalnozol, ko tu pats nebalso?!”)

R.Balodis. Paldies, kolēģi, par veselā saprāta uzvaru un triumfu šai balsojumā.

Nākamais ir 6.priekšlikums. No tā paša kunga, un arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Baloža kungs! Es saprotu, ka jums ir lielāki uztraukumi nekā man, ja? Bet man arī ir uztraukumi par savu politisko karjeru. Tāpēc jūs tur blakus sēžaties cerībā... Tur nav nekādas cerības!

Ko es gribu teikt? Uz šo brīdi jūs esat lasījuši, ka ģenerālprokurors ir atcēlis SAB atteikumu Tutina kungam. Jūs saprotat, par ko es runāju. Es varbūt neizteicos ļoti precīzi, bet SAB ir atteicis Tutina kungam, un ģenerālprokurors atgrieza šo jautājumu un lūdza izskatīt.

Un kāpēc ir mans priekšlikums? Lai SAB rakstītu skaidri un gaiši, kāpēc tiek atteikta šī pielaide. Lai nebūtu tā kā Tutina kunga gadījumā, ka tā īsti nevar paskaidrot. Mums, liekas, nepatīk Tutina kungs, un mēs viņam nedodam pielaidi.

Šeit ir konkrēti priekšlikumi, Baloža kungs. Izlasiet šos konkrētos priekšlikumus, lai nebūtu situācija, ka mūsu deputātus mētā turpu šurpu. Nepatika deguns - neiedeva! Ai, tomēr dosim!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

R.Balodis. Ne komisijas, ne savā vārdā - es nekā neizteikšos. Es būšu stoicisks balsojumā.

Sēdes vadītāja. Komisijas viedoklis ir priekšlikumu neatbalstīt. Tas acīmredzot ziņotājam tomēr ir jāsaka.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 50, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Balodis. Nākamais arī ir Valda Kalnozola priekšlikums. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Un šeit, Dombravas kungs, iedziļinieties! Šeit ir tieši mehānisms. Ja kāds no mūsu deputātiem tiek uzskatīts, tā sakot, par potenciālu ienaidnieku valstij, šeit ir mehānisms, ka nevis kaut kādos drošības dienesta pagrabos... ka nezin kāpēc iedod kaut kādiem bijušajiem VDK darbiniekiem pielaides... Bet šeit mēs lemjam, nevis bijušie VDK darbinieki lemj, kuram deputātam būs pielaide un kuram nebūs.

Ļoti vienkārši saprotama lieta, kas paredz... Saprotiet, nevis kaut kāds bijušais VDK darbinieks lems par jums, Dombravas kungs, vai jūs esat uzticams valstij vai neesat, bet mēs šeit to lemsim.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā?

R.Balodis. Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 54, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Balodis. Nākamais ir 9. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača...

Sēdes vadītāja. 8.priekšlikums.

R.Balodis. Ā, es ļoti atvainojos. Jā, patiešām.

8.priekšlikums ir Saeimas deputāta Jura Vectirāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā - 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 9. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 22, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R.Balodis. 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt. Mēs komisijā atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 12. - Saeimas deputāta Valda Kalnozola priekšlikums. Nav komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Dombravas kungs! Šis arī ir priekšlikums, kurš rada skaidrību.

Ir valstī mazāk svarīgi, vairāk svarīgi un ļoti svarīgi dokumenti, ja? Šobrīd praktiski ir daudzu deputātu darbs Saeimā paralizēts kaut kādu dokumentu dēļ, uz kuriem kāds ir atļāvies uzrakstīt, ka tie ir slepeni. Bet, ja tu paskaties, tad tev smiekli nāk par šo, tā sakot, definīciju, ka tas dokuments ir slepens. Saeimas deputāti nevar pildīt savus pienākumus. Šeit ir klasifikācija. Ja SAB direktors uzskata, ka varbūt ir kāds, piemēram, Kalnozols, kuram nevar atļaut tos superslepenos dokumentus skatīties... Ir šī procedūra, kā tas notiek. Okay, Kalnozolam netiek doti tā saucamie superslepenie dokumenti, bet viņš var normāli kā tautas priekšstāvis veikt savu darbu. Tas ir pats par sevi saprotams.

Es ceru, ka visi saprot šāda priekšlikuma būtību un ka manas inženiera celtnieka juridiskās izpausmes ir daudziem saprotamas. Varbūt juristiem nav... pieļauju, ka juristiem tās varbūt nav saprotamas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Balodis. Nē. Lūdzu neatbalstīt, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Balodis. Nākamais ir 13.priekšlikums. Arī tas ir Valda Kalnozola priekšlikums, un arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Balodis. 14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 15. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts, to redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 16. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 17.priekšlikums arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, taču komisijas atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Balodis. 18. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 19. - tieslietu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, jo ir iekļauts nākamajā - 20.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 20. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 21. - tieslietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 22. - Saeimas deputāta Jura Vectirāna priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Balodis. 23. - Saeimas deputāta Valda Kalnozola priekšlikums. Arī tas atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Šis labojums ir iesniegts tāpēc, ka mūsu dārgie juristi nezin kāpēc nav pamanījuši, ka šim likumprojektam ir kārtīgs brāķis. Jo cilvēks, kuram jūnijā tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, var tikai pēc pieciem gadiem dabūt atpakaļ... A tas, kuram jūlijā tiek atteikta, jau var vērsties tiesā un kārtot šos jautājumus tiesā. Manuprāt, tas ir netaisnīgi, ja juristi uzskata, ka šāds formulējums ir pareizs un pāris datumu var izšķirt gadus, kad tu vari apstrīdēt šo SAB lēmumu. Es tam nepiekrītu.

Es saprotu, ka juristiem ir cits uzskats, ka juristi dzīvo savā pasaulē un es savā - inženiera celtnieka pasaulē.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

R.Balodis. Jā. Juristi un celtnieki šajā pasaulē... Saeimā dzīvo vienā telpā un cenšas izšķirt pēc būtības šīs lietas.

Kolēģi, es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputāta Kalnozola iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 73, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Balodis. 24. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 27. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. Nākamais ir 28. - Saeimas deputāta Jura Vectirāna priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R.Balodis. 29. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts jau minētajā 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 30. - arī atbalstīts un iekļauts jau minētajā 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 31.priekšlikums. Tas pats. Atbalstīts un iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 32. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un arī iekļauts 33.priekšlikumā, kas ir nākamais.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R.Balodis. 33. ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. Tas arī viss! (Starpsauciens: “34.!”)

Sēdes vadītāja. 34.priekšlikums.

R.Balodis. Ā, 34.? Man ir? Jā, es atvainojos! 34. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas arī guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Balodis. Lūdzu atbalstīt visu likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 1, atturas - 21. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Minētā likumprojekta trešajam lasījumam komisijā ir izskatīti divi priekšlikumi.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. 2. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Tutins. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J.Tutins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā.

Kopumā ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1. ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Eglīta kunga priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 2. ir Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kurš komisijā diemžēl nav guvis atbalstu un kurš paredz, ka “no dalības iepirkumā tiek izslēgts arī tāds pretendents, kas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums”.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie un godātie deputāti! Globalizācijas apstākļos bieži vien nākas saskarties ar faktu, ka, biznesam kļūstot globālam un uzņēmumiem arvien prasmīgāk plānojot nodokļus jeb cenšoties optimizēt ienākumus, izdevumus, mazinās valdības spēja iekasēt nodokļus.

Globalizācijas un informācijas tehnoloģiju attīstības rezultātā ārzonu kompāniju dibināšana ir ļoti vienkārša: tev nav nekur jābrauc - izpēti vai pajautā konsultantiem tepat Rīgā, kuras valsts jurisdikcija tev ir visatbilstošākā investīcijām, aktīvu aizsardzībai vai starptautiskiem tirdzniecības darījumiem, un daries! Kompānija jebkurā pasaules jurisdikcijā būs tev kabatā!

Pati par sevi šādu kompāniju dibināšana nav nekas nelikumīgs, taču svarīgs ir mērķis, ar kādu šīs kompānijas tiek dibinātas. Valstis visā pasaulē, tostarp - Latvija, katru gadu zaudē būtisku daļu no nodokļu ieņēmumiem tādēļ, ka finanses un kapitāls aizplūst uz tā sauktajiem ofšoriem jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem, kā tie ir juridiski definēti Latvijas normatīvajos aktos. Tas izskaidro atsevišķu starptautisko organizāciju cīņu pret ofšoriem, ja tie tiek izmantoti vienīgi labvēlīgāka nodokļu regulējuma dēļ.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ir izstrādājusi un ieviesusi BEPS, kas ir apliekamā ienākuma samazināšana un peļņas pārcelšana; tur viens no galvenajiem mērķiem ir ienākuma nodokļa piemērošana tajā valstī, kurā faktiski tiek veikta saimnieciskā darbība, tiek radīta pievienotā vērtība un faktiski tiek gūts ienākums nodokļu piemērošanas mērķiem.

2017.gada 5.decembrī savukārt Eiropas Savienībā tika pieņemts un publicēts 17 ārpus Eiropas Savienības esošu valstu un atkarīgo teritoriju melnais saraksts, kuras tā atzīst par nodokļu paradīzēm, kas piedāvā negodīgas shēmas, kā izvairīties no nodokļiem. Un dalībvalstis ir tiesīgas papildus jau Eiropas Savienības līmenī noteiktajiem pretpasākumiem ieviest papildu pasākumus, lai pasargātu nodokļu bāzi.

Atgādināšu, ka nodokļu ieņēmumi Latvijā veido aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem budžeta ieņēmumiem. Tāpēc mūsu nodokļu bāzes pasargāšanai būtu ārkārtīgi būtiski, ja zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju personas veiktu saimniecisko darbību, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā. Pastāv grūtības iekasēt nodokļus par Latvijā gūtajiem ienākumiem, jo bieži vien ar zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām nepastāv informācijas apmaiņa un administratīvās sadarbības mehānismi, bet uzņēmumu faktiskie īpašnieki, likumiskie pārstāvji vai patiesie labuma guvēji bieži nav zināmi. Šādos gadījumos pastāv iespēja izvairīties no nodokļu nomaksas, un šie uzņēmumi salīdzinājumā ar Latvijas un citu valstu uzņēmumiem (tajā skaitā - to valstu, kas ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīguma par publiskajiem iepirkumiem dalībvalstis, ar kurām Latvijai ir noslēgtas nodokļu konvencijas un nodrošināta savstarpējā administratīvā palīdzība rezidentiem) ir izdevīgākā stāvoklī. Būtiskākais jautājums, ko uzdot sev, kolēģi, ir šāds: vai mēs arī turpmāk atļausim uzņēmumiem, kuri nevēlas mūsu valsts būvēšanā piedalīties ar nodokļu nomaksu, zvejot no mūsu kopējā nodokļu maksātāju katla? Jēdziens “ofšors” pārsvarā tiek lietots saistībā ar nodokļu nemaksāšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai atvieglota nodokļu režīma piemērošanu gūtajiem ienākumiem.

Šāda veida grozījumi, ieviešot stingrākas prasības valsts un pašvaldību iepirkumu jomā un ierobežojot iespēju tajos piedalīties ofšoros reģistrētām juridiskajām personām, palīdzēs novērst iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas un nodrošinās konkurējošiem uzņēmumiem vienlīdzīgas pozīcijas publiskajos iepirkumos.

Šis konkrētais priekšlikums ir saistīts arī ar turpmākajiem Nacionālās apvienības iesniegtajiem priekšlikumiem. Un šajā konkrētajā priekšlikumā, 2.priekšlikumā, šie ierobežojumi ofšoriem attiecas uz publiskajiem iepirkumiem, kuru summa nepārsniedz 170 tūkstošus eiro.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tāpat es plašāk klāstīšu arī par turpmākajiem Nacionālās apvienības priekšlikumiem par ofšoru ierobežošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis nu ir īstais likums, kas parāda, kādā veidā mēs varam cīnīties ar oligarhiem, nevis pseidocīņa, kādu mums bieži patīk demonstrēt, teiksim, atsaukt kādu sievieti no komisijas, iespert kādam ar kāju...

Šis likums ir ļoti būtisks. Kāpēc?

Pirmais. Kāpēc ir jāzina patiesā labuma guvēji? Tāpēc ka bieži vien mēs redzam partiju sponsorus, bet nezinām, kādi viņiem pieder uzņēmumi, un nezinām, kāpēc daži ir tik dāsni un gadu no gada maksā desmitiem tūkstošu.

Otrkārt, mēs redzam ļoti daudz pašvaldību uzņēmumu... Vai arī pašvaldībās tiek asfaltēti ceļi, konkursos uzvar visu laiku vieni un tie paši būvuzņēmēji, kuru firmas ir reģistrētas mistiskos ofšoros vai kuras ir ārzonu firmas. Un būtu ārkārtīgi svarīgi laikā, kad mēs kā prioritāti esam pasludinājuši cīņu ar korupciju un cīņu ar oligarhiem, redzēt, kam tad pieder tas uzņēmums, kas, piemēram, pilsētā bruģē ielas. Nu kam tā rūpnīca pieder, ja ir reģistrēta ārzonā?

Mani ārkārtīgi izbrīna, ka komisija nav atbalstījusi tik vienkāršu risinājumu. Mēs jau neliedzam šiem uzņēmumiem darboties. Mēs tikai gribam zināt par tiem, kas uzvar valsts un pašvaldību pasūtījumos, - kuri ir īstie labuma guvēji. Kāpēc viņi būtu jāslēpj?

Godājamie kolēģi! Es paskatījos... Ārkārtīgi interesanti! Katru gadu “Dienas Bizness” publicē 25 uzņēmēju iegādātās dārgākās automašīnas. Jūs taču saprotat, ka uzņēmējs, kas ir nobažījies par sava uzņēmuma attīstību, nebraukās demonstratīvi pa Rīgu ar automašīnu, kas maksā no 300 līdz 500 tūkstošiem. (Dep. A.Kaimiņš: “Kas tā ir par mašīnu?”; dep. A.Lejiņš: “Bentlijs!”; dep. A.Kaimiņš: “230!”) Piemēram, džips Vintage maksā virs 300 tūkstošiem. Es varu noskaitīt. McLaren - starp 200 un 300 tūkstošiem. AMG GLE 635 un tā tālāk - virs 200 tūkstošiem.

Bet... kas ir interesanti? Šo firmu īpašniekiem bieži vien pieder tikai viena automašīna, turklāt nevis uz viņu vārda, bet uz ofšora firmas vārda. Un nosaukumā ir vai nu vārdiņš “noma”, vai vārdiņš “rent”... SIA Rent un nākamais kaut kāds ārzemju vārdiņš.

Līdz ar to tas ir darba līdzeklis, kā jūs saprotat. Tur ir pavisam cita nodokļu sistēma. Tas jau nav privātais auto McLaren. Tas ir vienīgais auto, kas pieder, teiksim, nomas uzņēmumam, no kura Latvijas darbaļaudis sestdienās, svētdienās izīrē McLaren vai Vintage, vai vēl kaut ko tamlīdzīgu. (Dep. A.Kaimiņš: “Priecājies!”) Es arī priecājos... Kaut kas par to... Lieliski!

Un vēl viena lieta. Es ceru, ka Smiltēna kungs, kas mums Saeimā ir vislielākais cīnītājs ar oligarhiem... es atceros, ka ziņojuma noklausīšanās laikā viņš te kādas četras reizes uzkāpa un stāstīja, ka naktī neesot gulējis, jo esot skaitījis, kā katrs ir balsojis par deputātes Sudrabas atsaukšanu. Tas taču ir tik principiāli - cīņa ar oligarhiem! Saprotiet, atsaukt cilvēku no komisijas, kura nemaz vairs nepastāv.

Es domāju, ka šonakt arī Smiltēna kungs negulēs, publicēs, aizskries uz “TV 24” un izstāstīs, kuri tad ir tie, kas balso pret šo likumprojektu, kas tiešām demonstrē reālu cīņu ar oligarhiem.

Tā ka es aicinu atbalstīt, godājamie kolēģi!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Labdien, kolēģi! Šis jautājums, protams, ir aktuāls, bet mums ir jāvadās arī pēc Eiropas Savienības likumdošanas.

Eiropas Savienības likumdošana pasaka skaidri un gaiši, kādi ir izslēgšanas noteikumi iepirkumos. Šāds izslēgšanas noteikums ir pretrunā ar šo direktīvu par iepirkumiem.

Latvijas gadījumā, piemēram, pagājušajā gadā, lai arī cik drūmas bildes un lai kādi zaudējumi budžetam tika zīmēti... ja mēs runājam par iepirkumiem, tad ir bijis tikai viens gadījums, kur iepirkumā ir uzvarējusi kompānija, kas atbilst Nacionālās apvienības iesniegtā priekšlikuma pazīmēm. (Dep. R.Kols: “Mēs mēģinām cīnīties ar ofšoriem!”)

Tāpēc aicinu neatbalstīt, jo faktiski tiek bruģēts ceļš uz pārkāpuma procedūru.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es pilnībā piekrītu tai argumentācijai, ko Kiršteina kungs teica. Šis ofšoru, ārzonu jautājums mums ir mūžīgais jautājums, un tiešām tur ir tās saknes mūsu tā dēvētajiem oligarhiem.

Protams, tā nelaime vienmēr ir, ka ir kaut kas pret. Tā ir arī šoreiz, ka, protams, tas ir uz trešo lasījumu. Un es biju tajā komisijā... Un, atbildot Kiršteina kungam, es saku: tur nav ko brīnīties! Es balsoju “par”, atbalstīju, bet es ļoti labi sapratu tos, kuri balsoja “pret”, jo tas bija iesniegts uz trešo lasījumu un nebija atnācis iesniedzējs, lai to paskaidrotu. Un tādā ziņā, tāpat kā citos jautājumos, es aicinu neizcelties nemitīgi ar šīm lapām, kurš kā balsojis, sociālajos tīklos vai citur.

Bet es aicinu atbalstīt šajā gadījumā šo priekšlikumu. Varbūt vienreiz būs arī jāskaidrojas par Eiropas likumdošanu. Un cik tad ilgi mēs varam atlikt? Un ir skaidrs, ka arī Eiropa bieži vien vienkārši lobē tos, kurus mēs saucam par oligarhiem vai nodokļu nemaksātājiem.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam, otro reizi.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Paldies parlamentārajam sekretāram par norādi uz direktīvām.

Bet te nu jāņem vērā vairākas lietas.

Šīs pārkāpuma procedūras - kā mēs zinām, tas ir laikietilpīgs process, kamēr visu izvērtē. Tas nenotiek tā, ka mēs šodien apstiprinām un rītdien jau ir pārkāpuma procedūra, un Latvija tiek sodīta.

Vienkāršs retorisks jautājums: vai Eiropas Komisija ir politiska institūcija? Nav. Eiropas Padome turpretim? Ir. Visnotaļ. Un pagājušā gada 5.decembrī Eiropas Padome, vienbalsīgi ministriem balsojot, pieņēma melno sarakstu, kurā ir iekļautas 17 valstis. Vienkāršs retorisks jautājums: priekš kam mēs imitējam kaut kādu darbību - pieņemam šādu melno sarakstu... tīri deklaratīvi? Es domāju, ka šajā gadījumā tiešām mēs vēršamies ne jau pret tām valstīm, kas ir, pieņemsim, Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīguma par publiskajiem iepirkumiem dalībvalstis vai arī OECD BEPS parakstītājvalstis. Pret tām mēs nevaram vērst sankcijas. Tāpat mēs nevaram ierobežot Eiropas Savienības dalībvalstis, kur arī ir zemu nodokļu vai beznodokļu teritorijas. Bet te tomēr ir skaidrs signāls... Un turklāt, kā es saprotu, Iepirkumu uzraudzības birojs... Viņi teica, ka tādu gadījumu nav daudz. Kaut kāds viens... vienu reizi kaut kad ārzonas... (Dep. E.Putra: “Sešos gados!”) jā, sešos gados viena reize... tas ir, pa tiešo ārzonas uzņēmums pieteicies...

Bet, kad jūs izskatīsiet nākamos priekšlikumus, ko Nacionālā apvienība ir iesniegusi, tad redzēsiet, ka tur ir runa arī par apakšuzņēmējiem, par uzņēmumiem, kuri ir Latvijā reģistrēti, bet kuru kapitāla daļas pieder ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem. Es šaubos, vai šādu statistiku Iepirkumu uzraudzības birojs ir apkopojis.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo. Un, protams, izklāstīšu argumentāciju arī par nākamajiem priekšlikumiem, kā arī runāšu par Finanšu ministrijas darbību vai bezdarbību pēdējo 10 gadu laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Anrijam Matīsam.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tiešām par šo priekšlikumu komisijā bija lielas diskusijas, un lielā mērā varu pievienoties Kiršteina kungam, ka mums ir jādara viss, lai nodrošinātu to, ka mūsu iepirkumi ir caurskatāmi, ka mūsu valstī nodokļi tiek samaksāti pilnā apmērā, un tā tālāk.

Šis priekšlikums paredz to, ka no dalības iepirkumā tiek izslēgts arī tāds pretendents, kas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums. Šis priekšlikums nav par patieso labuma guvēju atklāšanu; šis priekšlikums izslēdz tos uzņēmumus, kuri ir reģistrēti ārzonā, no dalības iepirkumos. Jāatgādina šeit ne tikai tas, ko Putras kungs minēja, - ka ir pārkāpuma procedūra, kas var būt ilga un kas dažādi var beigties. Bet ir ļoti daudz gadījumu, kad šis likums tiek piemērots arī tad, kad ir ar Eiropas Savienības fondiem nodrošināti iepirkumi. Tas nozīmē: ja kāds Eiropas Savienības fonda iepirkumā tiks izslēgts un pasūdzēs, tad, kā mēs ļoti labi zinām, šie izdevumi būs neattiecināmie izdevumi un šis finansējums būs jāmaksā no Latvijas valsts budžeta. Eiropa mums neatmaksās, ja mēs neesam ievērojuši iepirkuma procedūru. Un šie izdevumi būs nevis kaut kad un kaut kādi, ja mūs, teiksim, atklās un mēs pierādīsim, izlabosim un izdarīsim, bet šie izdevumi vienkārši netiks attiecināti, un tas būs papildu slogs Latvijas valsts budžetam - samaksāt par šīm lietām.

Lai kā mēs cīnītos, mēs nevaram atbalstīt šādus diskriminējošus nosacījumus, kas nav attiecīgās Eiropas regulās ietverti. Mēs varam domāt kaut ko citu... Es piekrītu, ka varbūt ar šo jautājumu ir jāstrādā, jāver likums vēlreiz vaļā un jādomā, kādā veidā tiešām atklāt visas šīs lietas un nodrošināt nodokļu nomaksu. Bet tādā veidā, kā tas tika piedāvāts, diemžēl atbalstīt nebija iespējams.

Komisijā par to bija detalizēta diskusija, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja un Finanšu ministrijas skaidrojums.

Tā ka, kolēģi, aicinu tiešām šoreiz neatbalstīt.

Bet par to ir jādomā, tam es piekrītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Edgar! Kad Saeimā virzījām grozījumus saistībā ar lauksaimniecības zemes tirgošanas ierobežošanu, mēs visi ļoti labi apzinājāmies, ka šie grozījumi var novest pie pārkāpuma procedūras. Nu nekas! Pēc tam šis likumprojekts tika precizēts, grozīts, un šī pārkāpuma procedūra nav tiešā veidā ietekmējusi mūsu tautsaimniecību. Mēs zinām, ka tas ir vairāku gadu process. Šajā gadījumā nav nekādas viennozīmīgas indikācijas, ka simtprocentīgi tiks uzsākta pārkāpuma procedūra.

Otra lieta. Manuprāt, tas ir ļoti, ļoti bīstams signāls no Finanšu ministrijas pārstāvju puses. Matīsa kungs var runāt, cits deputāts var aizstāvēt šos ofšoru uzņēmumus, ka tos nevajadzētu izslēgt no iepirkumiem, bet, ja Finanšu ministrijas amatpersona stāsta, ka mēs nedrīkstam no iepirkumiem slēgt ārā zemu nodokļu valstu uzņēmumus, tas būtībā motivē citus Latvijas uzņēmējus reģistrēt savus uzņēmumus ofšorā un pretendēt uz iepirkumiem Latvijas Republikas teritorijā. Tas ir ļoti, ļoti bīstams signāls, kuru jūs sūtāt.

Šis priekšlikums tik tiešām risinātu problēmas, un es aicinu atbalstīt gan šo, gan turpmākos Nacionālās apvienības iesniegtos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam, otro reizi.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētaja! Godājamie deputāti!

Tikai daži papildinājumi. Es pagājušo reizi nepateicu.

Mēs jau nerunājam tikai par iepirkumiem, un te saplūst divas lietas kopā. Mēs visi zinām situāciju ar obligāto iepirkumu komponenti, teiksim, dažādiem bioenerģijas uzņēmumiem. Bet ir vēl viena problēma. Nav obligāti jābūt pasūtījumam. Es pateikšu, kā es to redzu. Mums ir dažādas finanšu iestādes, piemēram, ātro kredītu firmas, kas ir reģistrētas dažādos ofšoros, un mēs nezinām patieso labuma guvēju.

Tajā pašā laikā paralēli uzpeld ziņas, ka cilvēks, kas ir šai ātro kredītu firmai aizdevis naudu ir, teiksim, pašvaldības deputāts, kuram savukārt pieder kaut kāds cits uzņēmums, kurš piedalās iepirkumā.

Par bankām. Mēs redzam, kaut arī... kamēr mēs imitējām šeit cīņu ar oligarhiem, bankas ir atmazgājušas simtiem miljonu. Mēs zinām par situāciju Moldovā, mēs zinām par situāciju, kas bija Ukrainā, milzīgas summas ar izlaupītiem līdzekļiem ir plūdušas caur Latviju. It kā nav nekāda valsts iepirkuma, viņiem nevajag valsts iepirkumu, pareizi? Un mēs nezinām, kas tur īsti ir īpašnieki.

Mēs redzam arī kaut kādu, piemēram, ātro kredītu firmu... aiz tās mēs redzam kaut kādu ofšora uzņēmumu, pēc tam mēs skatāmies ķēdītē, un atkal parādās kaut kādi... Mums ir, teiksim, aizdomas, ka tur viens vai otrs politiķis varbūt... Mēs redzam ziedojumu kādai politiskajai partijai, un rezultātā redzam, ka tas likums, kas attiecas uz ātro kredītu uzņēmumiem, faktiski ir nekur nederīgs, ja mēs tā godīgi sakām. Ar visu to, ka mēs esam samazinājuši šo... Respektīvi, šī mašīna, kas iedzīvojas uz nabagu ciešanām, darbojas pilnā mērā. Daži šie cilvēki ir redzami, daži neredzami, un tas viss ir savijies kaut kādā tādā astoņniekā, un mēs turpinām... Un te jau ir runa par simtiem miljonu un miljardu. Bankās paskatieties, kas tur ir. Cik jūs varat pateikt, godājamie kolēģi...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs! Jūsu debašu laiks ir beidzies! (Dep. A.Bērziņš: “Visiem! Balsojam!”)

A.Kiršteins. Jā. Tikai 11 procenti rezidentu ir banku īpašnieki Latvijā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Smiltēns. Komisijas vārdā varu piebilst tikai to, ko jau teica Matīsa kungs, - ka diskusijas bija ļoti plašas, bet galu galā, uzklausot Finanšu ministrijas argumentus un iebildumus un tādu racionālo skaidrojumu šai problēmai, tika pieņemts lēmums, ka šo priekšlikumu komisija diemžēl neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 6, atturas - 29. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Smiltēns. 3., kolēģi, ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. 4. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas nav atbalstīts un kas paredz to, ka kandidāts jeb pretendents, kas ir zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijās reģistrēts uzņēmums... Tātad tas pie kritērijiem bija pielikts, jā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R.Kols (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Kad skatījām 1.priekšlikumu, kas ir no Nacionālās apvienības, es vērsu jūsu uzmanību uz to, ka visi nākamie priekšlikumi ir saistīti ar to. Un līdz ar to es aicinu atbalstīt. Bet vēl papildus es vēršu uzmanību uz to, ka, neskatoties uz šo Eiropas Padomes melno sarakstu, Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi Nr.655 - “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”, kur kopumā ir uzskaitītas 25. Atkal retorisks jautājums: kāpēc ir tāds saraksts, ja mēs to nelietojam?

Tā ka es aicinu atbalstīt šo... šos priekšlikumus - arī 4. ... nē, 5. un 6., kas būs nākamie, un tomēr tam jautājumam, kas ir staipīts jau kopš 2008.gada, pielikt punktu, un virzīties tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Smiltēns. Komisijā šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 17. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Smiltēns. 5. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 2, atturas - 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Smiltēns. Tātad 6., kolēģi. Un te, lūk, uzmanību! Ir maiņas lapa. Un 6.A priekšlikums tātad ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz aizstāt piektajā daļā vārdus “maksimālo apgrozījumu” ar vārdiem “minimālo apgrozījumu”. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli! Man ir jautājums komisijas ziņotājam. Vai abi priekšlikumi - gan 6., gan 6.A - ir izskatāmi, vai vienkārši ir tehniska kļūda? 6.A aizstāj 6.?

E.Smiltēns. 6.A aizstāj 6. (Dep. A.Kaimiņš: “Septiņi aizstāj ar četri!” Zālē smiekli.) Nē? Ā, es atvainojos! Jā, pareizi! Korekcija! Tātad 6. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 5, atturas - 15. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Smiltēns. Tā ir parasti ar maiņas lapām...

Tātad, kolēģi, 6.A priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Attiecīgi 7. ir... tūlīt atradīsim. (Dep. A.Kaimiņš: “7.B!”) 7.B nav, Kaimiņa kungs!

7. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Eglīta priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Un pēdējais, 8., - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš paredz, ka likums stājas spēkā šī gada 1.martā un ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus astoņus priekšlikumus. Aicinu balsot par šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ingmāram Līdakam!

I.Līdaka (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka šeit bija balsojums absolūti pretrunā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu, es aicinu atbilstoši Kārtības ruļļa 136.pantam nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai papildu informācijas ievākšanai un apspriešanai.

Jo man patiešām nebūtu patīkami saņemt šo likumu atpakaļ atkārtotai izskatīšanai un atkal turpināt debates.

Sēdes vadītāja. Jā! Tātad ir šāds priekšlikums atbilstoši Kārtības ruļļa 136.pantam... Šāds priekšlikums ir... Jā.

Un par šo priekšlikumu viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta atgriešanu atpakaļ (Starpsauciens: “Jā!”) komisijai pretrunu novēršanai?

Tātad mums par to ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atgriešanu atpakaļ Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai likumprojekta pretrunu novēršanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 48, atturas - 1. Līdz ar to likumprojekts atpakaļ komisijai netiek atgriezts. (Starpsauciens: “Nav! Nav atgriezts!”)

Tātad komisija aicina balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 6, atturas - 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (VL-TB/LNNK).

Godājamie kolēģi! Grozījumi Augstskolu likumā, trešais lasījums. Dokuments Nr.4474.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. 2. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. 3. - izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Rībena. 4. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 5.

I.Rībena. 5.?

Sēdes vadītāja. 5.

I.Rībena. Jā! 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Rībena. 7. - kultūras ministres priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Rībena. 8. - kultūras ministres priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Rībena. 9. - kultūras ministres priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Rībena. 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. 11. - kultūras ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Rībena. Un 12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Rībena. Lūdzu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”.

Uz otro lasījumu ir saņemti 15 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir tehniska rakstura, saistīts ar viena vārda (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) izslēgšanu no redakcijas. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 3. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz papildināt 45.¹ pantu ar jaunu - otro - daļu un kas dos tiesības Latvijas Zvērinātu notāru padomei, kura pati uztur pantā minētos reģistrus, nesaņemot to uzturēšanai finansējumu no valsts, noteikt ziņu izsniegšanas kārtību un maksu par informācijas saņemšanu no šiem reģistriem. Šis konkrētais priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, nedaudz redakcionāli to pielabojot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J.Stepaņenko. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāla rakstura un rosina papildināt ar prasību par personas koda iekļaušanu. Juridiskajā komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. Un tālāk neliela piebilde par komisijas darba gaitu attiecībā uz likuma 15.pantu, kas šobrīd netiek skatīts grozījumos. Juridiskajā komisijā tika saņemta vēstule no Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO, un vēstulē pamatoti tika norādīts uz to, ka 15.pantā iekļautās prasības pēc papildus apmaksājamas liecinieku piesaistīšanas diskriminē cilvēkus ar redzes, dzirdes un runas traucējumiem. Tika saņemta arī vēstule no Latvijas Zvērinātu notāru padomes, kurā tika skaidrots, ka izmaksas ir lielākas gadījumos, kad klientam, kurš nav tiesīgs atteikties no liecinieka, kā arī nevar sazināties ar zvērinātu notāru citādi kā vien ar zīmju valodas tulka starpniecību, ir nepieciešama klātesošo liecinieku un tulka identificēšana Notariāta likuma noteiktajā kārtībā.

Piedāvātie grozījumi paredz, ka klientam, kurš ir neredzīgs vai nedzirdīgs, ir tiesības atteikties no lieciniekiem, ja persona spēj sazināties ar zvērinātu notāru, neizmantojot zīmju valodas tulku. Spēkā esošais regulējums noteic divu liecinieku klātbūtni abos šajos gadījumos.

Likumprojektu gatavojot otrajam lasījumam, uz Juridiskās komisijas sēdi tika uzaicināti abu šo institūciju pārstāvji, un rezultātā tika nolemts, ka, neskatoties uz to, ka no 2020.gada notāriem būs bezmaksas pieeja šiem valsts reģistriem, Tieslietu ministrijai būs jāapsver uz trešo lasījumu iespēja paredzēt kādu izņēmuma gadījumu attiecībā uz minētajām personām, lai tas varētu notikt ātrāk. Iespējams, ka tas varētu būt 2019.gada 1.janvāris. Tāpēc komisija nolēma pārrunāt šo jautājumu vēl uz trešo lasījumu.

Un atgriežamies pie priekšlikumiem.

7. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir tapis Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei un saistīts ar notariālo aktu izpildi. Šāds regulējums varētu vismaz daļēji atrisināt problēmsituācijas praksē attiecībā uz ievešanu valdījumā. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas rosina izslēgt likumprojekta 26.pantu, jo visu regulē citi normatīvie akti, kas ir saistoši zvērinātam notāram, un nav nepieciešams to vēlreiz iestrādāt Notariāta likumā. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz 139.⁸ panta izslēgšanu, jo šī norma ir vispārīga rakstura un tā nesniedz nekādu būtisku noregulējumu. Juridiskajā komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 10. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir sagatavots pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes ierosinājuma un saistīts ar notariālo aktu un apliecinājumu taisīšanu elektroniskā vidē, izmantojot videokonferenci. Kā Juridisko komisiju informēja Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāvis, priekšlikums sagatavots, ejot līdzi laikam un ņemot vērā regulējumus citās Eiropas valstīs, ar piebildi, ka notārs izvērtēs gadījumus, kad apliecinājumus pieļaujams veikt attālināti, kad klātienē, un nav ne mazāko šaubu, ka notārs neveiks apliecinājumu, ja nebūs guvis pietiekamu pārliecību par identitāti un gribu.

Komisijā šis priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 11. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas paredz ieviest jaunu disciplinārsoda veidu - naudas sodu. Tiek noteikta procesuālā kārtība attiecībā uz soda uzlikšanu un samaksu, kā arī Latvijas Zvērinātu notāru padomes paredzētās tiesības attiecībā uz soda atlikšanu un sadalīšanu termiņos.

Juridiskajā komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 12. - Dzintara Rasnača priekšlikums, kas precizē summu, kuru mantiniekam ir pienākums iemaksāt kredītiestādē, kas ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā. Juridiskajā komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniski precizē pārejas noteikumu numerāciju. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Terminoloģisks precizējums, līdzīgi kā 2.priekšlikumā. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. Visbeidzot 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir tehniska rakstura. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Stepaņenko. Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

J.Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 6.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.februārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr.1111/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam. Likumprojekts ir tapis Zemkopības ministrijā, atbalstīts Ministru kabinetā un paredz divas lietas.

Pirmām kārtām tiek samazināts traktortehnikas kategoriju skaits no astoņām uz četrām; tas atvieglos dzīvi zemniekiem, ceļu būvētājiem un visiem pārējiem. Būs nevis astoņas kategorijas, bet tikai četras, kā tas ir daudzās citās Eiropas valstīs.

Un otrs grozījums ir par to, ka valsts tehnisko apskati jaunai traktortehnikai, kam motora darbības ilgums ir zem 250 motorstundām, varēs veikt 24 mēnešus pēc tam, kad tā pirmoreiz reģistrēta Latvijā. Nu, līdzīgi, kā automašīnām šobrīd.

Tātad likums atvieglo dzīvi zemniekiem. Komisijā atbalstīts.

Aicinu kolēģus šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Matīss. Priekšlikumus līdz šā gada 15.februārim gaidīsim arī par citiem jautājumiem, kas būtu jārisina saistībā ar ceļu satiksmi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.februārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” (Nr.1110/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Principā tur ir divas lietas. Viens ir jautājums, kas šeit jau vairākkārt ir virzīts, - grozījumi saistībā ar nozaru administratīvo pārkāpumu dekodifikācijas sistēmu. Tātad uz nozaru likumiem pārliktas šeit par administratīvajiem pārkāpumiem noteiktās sankcijas. Un otrs - ir atvieglota esošā kārtība, kādā tiek apstiprināts Tirgus uzraudzības padomes locekļu sastāvs.

Komisija likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.

Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Matīss. Paldies, kolēģi.

Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 6.februārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 6.februārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.

A.Matīss (VIENOTĪBA).

Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr.1102/Lp12).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts saņemts no Ministru kabineta. Sākotnējais tā sagatavotājs bija Satiksmes ministrija, pēc tam pieslēdzās arī Ekonomikas ministrija. Šeit ir aplūkotas trīs galvenās jomas - tas ir tādā diezgan plašā spektrā.

Pirmām kārtām jautājums ir par universālā pakalpojumu sniedzēja izvēli. Tātad jautājums ir par to, kā elektronisko sakaru jomā tiek izvēlēts šis universālo pakalpojumu sniedzējs konkursa kārtībā, kādas ir regulatoru lomas un tā tālāk.

Otrs jautājumu bloks, par ko bija ļoti lielas diskusijas arī komisijā, saistīts ar to, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centram paredz tiesības pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem informāciju par elektronisko sakaru pakalpojumu abonentiem un lietotājiem. Šīs informācijas pieprasīšana tiek paredzēta gadījumos, ja Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē ir kāda lieta, kuras ietvaros ir nepieciešams iegūt informāciju par konkrētā telefona lietotāju vai īpašnieku.

Un trešais jautājums, kas šajā likumprojektā ir. Likums ir papildināts ar tiesībām Centrālajai statistikas pārvaldei saņemt pēc vajadzības informāciju no elektronisko sakaru komersantiem - saglabājamos un noslodzes datus, jo tas ir nepieciešams, lai Centrālā statistikas pārvalde varētu veikt apkopojumus un apsekojumus par mobilo un fiksēto... datu lietošanu.

Komisijā bija diezgan liela diskusija, īpaši par šīm divām pēdējām lietām, kas tika iekļautas likumprojektā, un tāpēc būs paredzēts pietiekami ilgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai šos jautājumus precizētu atbilstoši gan datu aizsardzības, gan citām prasībām.

Komisija šo likumprojektu atbalstīja virzīšanai pirmajā lasījumā.

Cienījamie kolēģi, komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

A.Matīss. Jā, paldies, kolēģi, par atbalstu.

Kā jau minēju, priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs garāks - līdz šā gada 1.martam -, lai varētu sagatavot visus nepieciešamos precizējumus.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1.marts.

Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai paātrinātu kriminālprocesu. Un ir saņemti 39 priekšlikumi.

1. ir deputātu Brīvera un Kursītes-Pakules priekšlikums, kas paredz aizstāt likumā vārdu “ekonomiski” ar vārdu “taupīgi”.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Dāmas un kungi! Runa nav par valodu. (Starpsauciens: “Par ko?”) Runa ir par sistēmu. Šis ir tikai viens no daudzajiem piemēriem, kur valdošā birokrātiskā sistēma, kuras bļāvienus mēs šajā zālē bieži dzirdam, cenšas likumos iekļaut tādus formulējumus, kurus var tulkot dažādi un tāpēc apiet.

17.janvārī, kad šis likumprojekts tika skatīts Juridiskās komisijas sēdē, es lūdzu Juridiskā biroja skaidrojumu vārdam “ekonomiskāk”. Šādu skaidrojumu es neesmu saņēmis, un tas mani nepārsteidz. Atšķirībā no vārda “taupīgāk”, kurš ir saprotams viennozīmīgi, vārdu “ekonomiskāk” birokrātiskā sistēma var interpretēt pēc vajadzības.

Vajag taupīgi iztērēt 10 miljonus, ja mērķi var sasniegt, iztērējot divus miljonus! Birokrātiskā sistēma saprot, ka to būs grūti pierādīt. Taču to, ka tas ir ekonomiskāk, sistēma spēs izskaidrot. Tiek radīta lielāka pievienotā vērtība, iekšzemes kopprodukts aug, ekonomika attīstās, tur ārvalstīs mūs slavē birokrāti. Bet cilvēki gan jau kaut kā šo kārtējo krupi norīs.

Es saprotu, ka šis viens sīkais piliens nemainīs birokrātiskās jūras varenību. Likumi ir pilni ar formulējumiem, un var darīt, bet var arī nedarīt, ja tikai atrod pamatojumu, kāpēc nedarīt.

Ja kāds mēģina nostāties pret sistēmu, sistēma bļauj un reizēm šie bļāvieni ir dzirdami arī šajā zālē.

Tomēr es aicinu atbalstīt šo biklo mēģinājumu nostāties pret izplūdušiem formulējumiem likumos un balsot “par” priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Man patīk dedzība, ar kuru var aizstāvēt da jebko vai cīnīties pret jebko. Bet juridiskajai terminoloģijai, kā arī ekonomiskajai terminoloģijai ir savi noteikumi, sava ierastā prakse un sava loģika.

Kad mēs runājam par krimināltiesiskās represijas ekonomijas principu, mēs runājam par to, ka cilvēkam jāpiemēro nevis maksimāli bargs sods, bet minimāli nepieciešamais sods, lai viņu un citus atturētu no nozieguma izdarīšanas.

Ja mēs runājam par kriminālprocesa līdzekļu ekonomiju, mēs runājam par to, ka gadījumā, kad var izmantot ātrākas un īsākas procesa formas, nav nepieciešams veikt visu pilno procesu un nozīmēt visas iespējamās ekspertīzes, ja var nozīmēt nepieciešamās ekspertīzes vai var atturēt no ekspertīzēm vispār.

Mēs nerunājam par taupību fiskālā izpratnē. Mēs runājam par līdzekļu, par darbības ekonomiju, par izmantoto paņēmienu ekonomiju. Tā nav tā taupība. Nevajag, lūdzu, spēlēties ar terminoloģiju jomās, kas jums nav visai tuvas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A.Judins. Es varu vienīgi piebilst, ka komisija rūpīgi izvērtēja šo priekšlikumu. Kaut gan priekšlikuma autors norādīja, ka tas ir arhaisks termins, mēs uzskatījām, ka tomēr nav pamata veikt attiecīgos grozījumus.

Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Brīvera un Kursītes-Pakules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 59, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Judins. 2. - deputāta Kūtra priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 3. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 5. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 7. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 8. - deputātu Brīvera un Kursītes-Pakules priekšlikums, kas ir analogs 1.priekšlikumam. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 10. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas definē aizdomās turētas personas jēdzienu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 14. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 16. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 17. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 19. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 20. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 21. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Judins. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 24. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 25. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 26.priekšlikums, kas līdzīgs 1.priekšlikumam, saņemts no deputātiem Brīvera un Kursītes-Pakules. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 27. - aizsardzības ministra Bergmaņa priekšlikums, kas paplašina Militārās policijas tiesības veikt kriminālprocesuālās darbības.

Saistībā ar šo priekšlikumu diezgan daudz ir diskutēts. Tieslietu ministrija pauda bažas par šo normu un uzskatīja, ka ir iespējams arī interešu konflikts, jo arī tagad Militārā policija var strādāt attiecīgajā jomā, bet priekšlikums paredz paplašināt kompetenci. Bet komisijā pēc izvērtējuma vairākums šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 28.priekšlikums ir analogs 1.priekšlikumam, ko iesniedza deputāti Brīvers un Kursīte-Pakule. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Judins. 29. - deputāta Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 34. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 35. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 36. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 37. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. 38. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Un pēdējais - 39.priekšlikums. Arī tas ir no tieslietu ministra. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

A.Judins. 26.februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26.februāris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.

I.Dālderis (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Šajā likumā kopš šī gada spēkā ir norma, kas noteic, ka kredītiestādēm ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam par tiem kontiem, kuru apgrozījums gada laikā pārsniedz 15 000 eiro. Tā kā, stājoties spēkā šai normai, ir parādījušies jautājumi Latvijas Komercbanku asociācijai un citām kredītiestādēm, kopā ar Finanšu ministriju viņi sagatavojuši precizējumus šai normai, kurā tagad, kā mēs redzēsim, tiek skaitīts vienā kredītiestādē vienas fiziskās personas kontu apgrozījums kopā... un atsevišķi darījumi, kas netiks iekļauti šajā uzskaitē.

Tā kā šis ir samērā tehnisks grozījums un ir nepieciešams virzīties ļoti ātri uz priekšu, komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Dālderis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

I.Dālderis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2018.gada 5.februāris, un izskatīšana otrajā lasījumā - 8.februārī.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.februāris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 8.februārī.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.984/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2018.gada 5.februārim”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.984/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2018.gada 5.februārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - paziņojumu izskatīšana par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem.

Lēmuma projekts “Par deputāta Artusa Kaimiņa izslēgšanu no Saeimas nākamās kārtējās sēdes”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti!

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179.panta sesto daļu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā 2018.gada 17.janvāra sēdē izskatīja 12.Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu.

Lietas izskatīšanas gaitā komisija konstatēja... komisija izvērtēja deputāta Artusa Kaimiņa izteikumus no Saeimas tribīnes 2017.gada 16.novembra sēdē un Saeimas 7.decembra sēdē, kuri bija adresēti Valdim Kalnozolam un viņa ģimenes loceklim.

Komisija konstatēja, ka deputāts Artuss Kaimiņš, paužot no Saeimas tribīnes tādas piezīmes kā “Kad pēdējo reizi savu sievu siti?”, “Tu esi slims!”, kā arī “Un es sapratu, Valdi Kalnozol, manuprāt, jūs tiešām esat traks!”, nav ievērojis Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. un 8.punktu.

Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 179.panta septītās daļas 5.punktu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ar balsu vairākumu nolēma izslēgt deputātu Artusu Kaimiņu no vienas Saeimas sēdes un virzīt lēmuma projektu, kas sagatavots kopā ar Juridisko biroju, izskatīšanai šodienas Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godātie kolēģi! Es saprotu, ka veselais saprāts šad tad iegriežas šai mājā, kur pamatā mājo privātas intereses, lobiji un tamlīdzīgas lietas. (Starpsaucieni.)

Es lūdzu... Es nevaru runāt ar zāli, es vienkārši lūdzu: “Veselais saprāt, saved Valdi Kalnozolu ar Artusu Kaimiņu kopā, lai viņi paspiež viens otram roku, sabučo viens otru, ja viņi spēj pārvarēt barjeru, un būtu vienreiz miers!” Jo tas ir kaut kāds bērnudārzs - apsaukāt vienam otru par traku, un pēc tam visiem mums ir jāklausās. Tātad es ceru, ka man papildlaiku nevajadzēs lūgt.

Valdis Kalnozols ar Artusu Kaimiņu nesagāja kopā, ne? Nesagāja. (Dep. I.Rībena: “Pieņemsim Stambulas konvenciju, tad saies!”) Nuja.

Līdzīgi kā skolā vai augstskolā - izcilības garlaikojas, dzirdot “abc” patiesības, un līdz daļai skolēnu un augstskolu studentu “abc” patiesības neaiziet. Taču kaut kāda neliela daļa tomēr ieklausās pasniedzēja vai skolotāja teiktajā. Es runāšu viņiem.

Tātad: parlaments ir koleģiāls valsts varas orgāns, kuru veido 100 Latvijas Republikas pilsoņi, kas savus mandātus ir ieguvuši brīvās vēlēšanās. Ikviens no šiem 100 deputātiem ir vienādi nozīmīgs, un, lai gan ievēlēts kādā konkrētā vēlēšanu apgabalā, viņš pārstāv visu tautu. Un, atgādinot to, es gribu teikt, ka katrs no viņiem, piemēram, deputāts Valdis Kalnozols vai, piemēram, deputāte Ināra Mūrniece, kas tagad pilda Saeimas priekšsēdētājas amatu, vai arī deputāte Zenta Tretjaka, vai, piemēram, deputāts Artuss Kaimiņš, neatkarīgi no piederības vai nepiederības frakcijai, koalīcijai un citiem mākslīgiem sabiedriskiem veidojumiem ir vienādi vērtējams. Deputātu ievēlē tauta, un būtībā deputāts ir tāds kā tautas izpausmes rezultāts.

Primārais deputāta darbības izvērtētājs ir tauta. Tā kā vēlēšanās tauta četros gados vienu reizi var pateikt savu viedokli (un tas brīdis tuvojas lēnā garā - rudenī tauta pateiks, ko viņa domā par mums!), tātad būtībā tas primārais izvērtētājs esam mēs paši. Saeimā mēs esam izveidojuši dažādas komisijas, un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir viena no tām, kas primāri izvērtē deputāta rīcības atbilstību. Tātad ir izveidojusies zināma Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas prakse. Es apskatīju gadus padsmit ilgu periodu - 2006.gadā ir pirmie pārkāpumi.

Un šis lēmums ir bezprecedenta, kolēģi! Patiešām! Un jūs to redzēsiet no šiem sodiem, kas ir bijuši nolemti Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, - tas tiešām ir bezprecedenta, jo ir pirmais tik bargais sods par Saeimas kārtības ruļļa pārkāpumu. Lai gan bez Artusa Kaimiņa ir bijuši vēl citi parlamentārieši, kas savu politisko karjeru ir dažādi veidojuši, ar dažāda veida izteikumiem. Piemēram, Dobelis, Valdmanis, Grinbergs, Tabūns.

Tātad sākam skatīt. Laika gan man ir maz...

Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. un 8.punkta pārkāpums. Būtībā liela daļa šo pārkāpumu ir beigušies vispār tikai ar brīdinājumiem. Ar rakstveida brīdinājumu ir sodīts Pēteris Tabūns 2006.gadā, Daina Kazāka - 2012.gadā. Savukārt Andrejam Judinam, kuram 2014.gadā tika inkriminēti vēl entie punkti, lieta tika izbeigta.

Par 8.punkta pārkāpumu līdzīgi ir vairākas lietas izbeigtas un ir ticis izteikts arī mutvārdu brīdinājums ar ierakstu sēdes protokolā. Piemēram, 2006.gadā tāds tika izteikts Jānim Jurkānam, pagājušogad - Andrejam Elksniņam.

Attiecībā uz 7.punkta pārkāpumu lietas bieži tiek izbeigtas. Piemēram, 2016.gadā, aizpagājušogad, - pret Augustu Brigmani, 2015.gadā - pret Kārli Seržantu, pret mani - Ringoldu Balodi - un Ojāru Ēriku Kalniņu. 2011.gadā līdzīga prakse bija lietā pret Nikolaju Kabanovu.

Kolēģi, gribu tomēr teikt, ka šis augstais sods, šī izslēgšana... Nu, labi, Kaimiņš uz vienu sēdi neaizies, Dievs ar viņu! Bet būtībā mēs to latiņu pacelsim ļoti augstu - par vienkāršu mutes palaišanu, kur divi kolēģi bērnudārza līmenī viens otru apsaukā, mēs uz veselu sēdi izslēgsim kolēģi no aprites, neļaujot viņam uzstāties politiskajās debatēs. Manuprāt, tas nav pareizi. Līdzīgi arī pirms tam prakse tika izkropļota: par to, ka kolēģis izteica viedokli par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, sacīdams, ka nestrādā, viņam tika izteikts brīdinājums. Nu, a ko darīt tad, ja kāds pateiks, ka visi 100 deputāti nestrādā? Tad viņu vispār vajag nošaut te uz kāpnēm publiski, kā Ķīnā to dara?!

Es tomēr, kolēģi, lūdzu šoreiz to praksi nekropļot un nebalsot šī iemesla dēļ par Kaimiņa izslēgšanu no vienas sēdes. Jebkurš cits brīdinājums varētu būt. Piemēram, “Latvijas Vēstnesī” publicējiet vairākkārt par Kaimiņa uzvedību. Bet izslēgt no sēdes - tā būtu prakses kropļošana, un tas nav pareizi.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Iespējams, ka daudziem no jums ir līdzīga sajūta kā man: nevelciet mani iekšā šitajā jandāliņā starp diviem “K” - Kaimiņu un Kalnozolu! Tas nedara godu Saeimas prestižam, nav arī patikas tajā visā piedalīties!

Bet nu kaut kāds lēmums tomēr būs jāpieņem, lai es nebūtu tas atturībnieks.

Un tālab dažas piezīmes par šo jautājumu. Es būšu pret konkrēto lēmumu. Un, konstatējot, ka komisija nav spējīga adekvāti lemt par šādu politisko kabarē, tas jau ir viens cits formāts, kas te mūs pārņem aizvien vairāk un vairāk...

Laiks un zīmes liecina, ka jāveido no deputātiem neatkarīga institūcija, kas lemtu par šādiem ētikas jautājumiem - par deputātu korekto uzvedību - un kas varētu pieņemt adekvātu lēmumu. Mēs te vairs neesam spējīgi.

Šis man atgādina hokeja spēli, kur starp diviem notiek kaušanās. Kamēr viens pret vienu sitas, tiesnesis tur tā vēro, vēro, bet publika sajūsmā auro. Un tad kādā brīdī tas tiesnesis metas: “Nu jau pietiek!”

Te ir bijis tas pats. Kādā brīdī iesaistās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Tas, ka lems vēlētājs, kā Baloža kungs teica, nu publikai tas patīk... Tas patīk publikai, tas patīk presei, un mēs uzkurinām aizvien vairāk šo politiskā kabarē formātu. Publika to pieprasa, mediji to rāda.

Konkrētajā gadījumā tie bija divi kumēdiņu meistari, divi kārtīgi ņēmās, un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija... manuprāt, viņi ir nelaimīgi tagad būt par tiesnesi tajā jautājumā un kaut ko spriest, bet tad viņi pieņem diezgan absurdu lēmumu - neļaut tagad Kaimiņam strādāt vienu sēdi. Ir nogrēkojies - piespiedu kārtā “brīvprātīgi” nestrādās.

Tai pašā laikā, šķiet, jautājums ir arī finansiāls, kas būtībā ir sankcija. Bet to mēs nekur nepieminam. Un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurai būtu jālemj šai gadījumā tomēr par ētiku, ņem un lemj par finansiālām sankcijām. Nujā, nu!

Artusam Kaimiņam šis varbūt arī nebija tas smagākais mutes palaišanas gadījums. Es teikšu tā konservatīvi. Konservatīvi... Nu, mutes palaišana pret sievietēm. (Starpsauciens.) Te mēs... Tas ir pieņemams, ne? Nē, es tomēr konservatīvi mēģinu saskatīt atšķirības - sieviete un vīrietis.

Man šķiet, nevajadzētu pret sievieti tomēr izturēties kā tādam reizēm grūti audzināmajam pubertātes vecumā. Jā!

Bet šādus jautājumus jau varētu risināt vienkārši kā vīri - tā paņem un noliek pie vietas.

Veiko Spolītis to mēģināja, bet pats tika sodīts tajā gadījumā.

Es domāju, ka komisijas locekļi tiešām nav nedz laimīgi, nedz arī spējīgi par šādiem jautājumiem lemt. Turpmāk jādomā par jaunu institūciju, kas nav atkarīga no deputātiem. Vai tas būs “Ombuds” vai “Omnibuss”, vai “Delna”, vai “Peļņa”, sauciet kā gribat, bet deputātiem ar šiem jautājumiem diemžēl nav jānodarbojas, viņi to nespēj darīt.

Un konkrēto sodu vai šo lēmuma projektu es neatbalstu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

Godātie kolēģi! Man jāteic, ka ir saņemts deputātu Abu Meri, Brigmaņa, Dzintara, Upenieka un Morozova iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 1.februāra sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti piekrīt.

Turpinām sēdi bez pārtraukuma.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam. (Starpsauciens: “Piedod! Piedod! Māsas un brāļi!”)

V.Kalnozols (ZZS).

Jā, Ringold! Man principā nav nekāda aizvainojuma pret Artusu. Mēs ar Artusu jauki esam pļāpājuši manas sievas krogā. Pietiekami jauki esam pļāpājuši kopā ar Dāvi Staltu.

Man principā nav nekāda aizvainojuma. Ja jūs iepazītos ar lietas būtību, tad faktiski ir... mana sieva lielākoties bija tā, kas uzrakstīja iesniegumu. Tikai nezin kāpēc Orlova kungam Aivars Krasnogolovs ir pieņemams cilvēks, un, kad Aivars Krasnogolovs uzraksta, tad Mandātu un ētikas iesniegumu komisija sanāk kopā, bet, ja uzraksta Kristīne Kalnozola, tad nesanāk kopā...

Un tad vēl bija sarunas ar maniem frakcijas biedriem. Es viņiem pievienojos: man liekas, tas ir tīri ētikas jautājums. Ja jūs uzskatāt, ka mēs politisko karjeru un savus atbalstītājus veidojam ar to - kurš veiksmīgāk, atraktīvāk, efektīvāk pazemo otru... nu, okay, varbūt šeit ir cilvēki, kas par to sajūsminās. Man tas sajūsmu neizraisa. Man neizraisa sajūsmu, ka daudzi šeit ir tikuši... tikai tāpēc, ka kādreiz kādi žurnālisti ir neētiski, agresīvi un nepatīkami aizvainoti. Man tas nav pieņemams. Varbūt kādam šeit tas ir pieņemams un tas ļoti patīk: “O, kā viņš aizvainoja viņu! Kā viņš viņu pazemoja!” Šeit ir runa tikai par šo... Es sevi vērtēju. Jūs, Artusa kungs... man nav nekāda... Jūs varat pazemot, vienalga, kādā veidā, es varu tagad noskūpstīt jūsu kājas. Ja jūs gribat, es pat aiziešu pierādīt to. Varu nokrist uz ceļiem un paprasīt piedošanu. Man nav nekāda aizvainojuma. Sorry! Bet man ir liels lūgums. Sacentīsimies par idejām! Cīnīsimies par idejām - kuram labāka, foršāka! Un necentīsimies sacensties, kurš kuru vairāk pazemos!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Te ir viens jautājums: kāpēc mums pašiem ir jālej eļļa ugunī? Jo ironiskā kārtā, es domāju, šis gadījums ir izdevīgs abiem - gan tev, Artus, gan Valdim Kalnozolam. Abiem ir izdevīgs! Jo tieši to šobrīd gaida Artuss. Viņš jau ir sagatavojies, jo cilvēki ieraksta kamerās, viņš jau gaida, kad varēs izplatīt preses relīzi un palaist Facebook video, kā viņš ir cietēja lomā nonācis, un tā tālāk. Savukārt Valdis, visticamāk, ar ļoti lielu lepnumu teiks: re kā mēs tomēr saminām to Artusu! (Dep. V.Kalnozols: “Es to neteicu!”)

Kāpēc tas ir jādara?! Es domāju, ka šis ir tāds bezprecedenta gadījums, kurā man tomēr ir šaubas par samērīgumu. Abi šie cilvēki... Es domāju, nākamās paaudzes, vērtējot šīs Saeimas darbu, nevarēs teikt, ka... pēc tiem izgājieniem teikt, ka tas bija tāds... nu, Čakstes cienīgs kalibrs... un kaut kāda politiskā ētika, kultūra ir bijusi ievērota... Bet tomēr viņi abi ir labi. Savā ziņā.

Otrām kārtām, kolēģi, tas skar arī konkrētu deputātu atalgojumu jeb finansējumu. Viena lieta, protams, ir vairākums, koalīcija, kas, iespējams, Kalnozola kungam var daudz vieglāk nodrošināt šo pārākumu komisijā. (Dep. V.Kalnozols: “Kāds pārākums?! Ko tu tur runā?”) Koalīcija... tur drīzāk tā finansiālā dilemma ir, no kuras algas atteikties, lai pēc iespējas izvairītos no negaumīgām situācijām. Otra lieta ir bāzes finansējums.

Kāpēc mums iejaukties tajā visā?!

Es domāju, šis komisijas lēmums bija nesamērīgs. Es tajā farsā negribu piedalīties, tāpēc mans pienākums bija šeit atnākt un argumentēt, kāpēc es balsošu “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es neesmu nekāds cietējs. Un es absolūti sevi neuzskatu par vainīgu sava viedokļa paušanā. Cienījamie kolēģi, balsojiet!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam, otro reizi.

V.Kalnozols (ZZS).

Es būšu ļoti pateicīgs, ja mēs šeit otra cilvēka pazemošanu neuzskatīsim par viedokļa paušanu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātie kolēģi! Mūsu kopīgā darba laikā šajā Saeimā man ir bijuši brīži, kad man ir gribējies Kaimiņa kungam aplaudēt un sist viņam uz pleca, un teikt: “Artus, tu esi malacis!” Bet ir brīži, kad man ir bijis kauns. Protams, nevar kaunēties otra cilvēka vietā. Fakts kā tāds - katrs ir pats par sevi. Bet man ir kauns, jo viņš ir mans darbabiedrs šeit, Saeimā. Un Saeima ir tā, uz ko skatās sabiedrība! Es domāju, ka daudziem mūsu sabiedrībā, tāpat kā man, nav pieņemama šī familiaritāte, ko Kaimiņa kungs ir ienesis mūsu Saeimā.

Man, piemēram, nav pieņemams, ka es varētu par mani vecāka gadagājuma cilvēku, kurš man to nav atļāvis, uzrunāt uz “tu” tā mierīgi un publiski. Man nav pieņemams tas, ka no šīs tribīnes tiek dalītas diagnozes pa labi un pa kreisi. Šim nolūkam mums ir citas telpas un citi speciālisti, kas diagnozes nosaka. Man nav pieņemams, ka cilvēkiem tiek piekārtas birkas un ka tiek runāts nevis par saturu, nevis par domām, nevis par viedokļiem un idejām, bet par cilvēka kaut kādām ārējām īpašībām, fiziskām īpašībām, par to, kādai grupai viņš pieder, vai viņš ir sieviete vai vīrietis un citām pazīmēm.

Šai tribīnei ir jābūt vietai, kurā mēs cīnāmies, izmantojot savu intelektu, savas prāta spējas, savus argumentus, nevis nodarbojamies cits ar cita pazemošanu.

Un šādos brīžos man patiešām ir kauns. Mēs nedrīkstam dot šādu paraugu sabiedrībai. Par ko tad mēs brīnāmies, lasot mūsu sociālajos tīklos? Ir šausmas atvērt komentārus, jo tur bieži vien, izņemot rupjus lamuvārdus, neko citu izlasīt nevar. Ļoti reti gadās kāds komentārs par saturu, pārsvarā tā ir apsaukāšanās, birku piekāršana un rupji lamuvārdi.

Es arī apšaubu šajā gadījumā soda mēru kā tādu. Vai šajā gadījumā mums tiešām tik skarbs sods jāpielieto? Bet, ka mans kolēģis Artuss Kaimiņš ir pelnījis sodu par to, ko viņš šeit ir sarunājis no šīs tribīnes, es esmu pilnīgi pārliecināta.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Artusa Kaimiņa izslēgšanu no Saeimas nākamās kārtējās sēdes”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 24, atturas - 17. Lēmums nav pieņemts. (Starpsauciens: “Būs jāstrādā!”)

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem vēlos jūs informēt.

Par deputātu jautājumiem, kas adresēti ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, Nr.377, Nr.378, Nr.379, Nr.380, Nr.381, Nr.382, Nr.385, Nr.386, Nr.387, Nr.388, Nr.389, Nr.390, Nr.395, ministrs ir informējis, ka atbildes sniegs mutvārdos, taču sakarā ar slimību šodien nevarēs ierasties uz atbilžu sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Morozova, Ribakova, Cileviča un Potapkina jautājumu veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim “Par e-veselības projekta īstenošanu un tā atbilstību elementārākajām pamatprasībām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents informē, ka aizņemtības dēļ nevarēs ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Lazarevas, Zariņa, Tretjakas, Tutina un Jakimova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par onkoloģijas plāna izpildi un inovatīvās mērķterapijas lietošanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Zariņa, Ādamsona, Tretjakas, Zujeva un Nikonova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par iespējamo nelikumīgo celtniecību Pāvilostas pagasta teritorijā”. Jautājums pāradresēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Ādamsona, Tretjakas, Zujeva un Nikonova jautājumu veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim “Par Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto pakalpojumu saņemšanas nosacījumu īstenošanai nepieciešamās informācijas sistēmas nodrošināšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents informē, ka aizņemtības dēļ nevarēs ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu šodien.

Par deputātu Zariņa, Tutina, Artūra Rubika, Mirska un Ivana Klementjeva jautājumu veselības ministra pienākumu izpildītājam Mārim Kučinskim “Par e-veselības ieviešanu un attīstību”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidents informē, ka aizņemtības dēļ nevarēs ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Ir saņemts deputātu jautājums, ko iesnieguši deputāti Viļums, Šics, Brīvers, Krūmiņš un Platpers, - “Par Daugavpils Universitātes rektora vēlēšanām”. Nododam to izglītības un zinātnes ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Reģistrācijas rezultātu paziņošanai vārds Saeimas sekretāra biedram.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš, Ivars Brīvers, Lolita Čigāne, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Romans Miloslavskis, Romāns Naudiņš un Edvīns Šnore.

Sēdes vadītāja. Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 4. sēde
2018. gada 1. februārī

Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. E.Smiltēns (par)
	- dep. A.Judins (pret)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Čehijas Republikas valdības līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību un līguma denonsēšanu” (Nr. 1116/Lp12) (Dok. Nr. 4450, 4450A)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības vienošanos par grozījumiem Līgumā starp Latvijas Republikas valdību un Polijas Republikas valdību par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību un līguma denonsēšanu” (Nr. 1117/Lp12) (Dok. Nr. 4451, 4451A)
Par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1118/Lp12) (Dok. Nr. 4452, 4452A)
Par likumprojektu “Grozījumi Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr. 1119/Lp12) (Dok. Nr. 4453, 4453A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1126/Lp12) (Dok. Nr. 4486)
Par likumprojektu “Par kriminālprocesa Nr.16870000911 materiālu publisku pieejamību” (Nr. 1130/Lp12) (Dok. Nr. 4500)
Par darba kārtību
Par procedūru	- dep. R.Kols
Lēmuma projekts “Par Oleksandra Pinčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” (Nr. 669/Lm12) (Dok. Nr. 4473)
Ziņo	- dep. R.Jansons
Debates	- dep. V.Krūmiņš
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. R.Balodis
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Krūmiņš
Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāta Gunāra Kūtra atsaukšanu no Saeimas sekretāra biedra amata” (Nr. 660/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4454)
Debates	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. J.Viļums
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Līdaka
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. A.Kaimiņš
Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas” (Nr. 671/Lm12) (Dok. Nr. 4502)
Lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” (Nr. 672/Lm12) (Dok. Nr. 4503)
Par deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar Ekonomikas ministrijas “rūpīgi veicamajiem auditiem” attiecībā uz Ekonomikas ministrijas rīcību ar “OIK atļaujām” un EM izvairīšanos nosaukt atbildīgās amatpersonas, kuru dēļ nav tikusi īstenota atbilstoša “OIK staciju” darbības uzsākšanas kontrole” (Nr. 31/P12) (Dok. Nr. 4501)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Deputātu Ivara Zariņa, Jeļenas Lazarevas, Artūra Rubika, Andra Morozova, Aleksandra Jakimova, Jāņa Tutina, Raimonda Rubika, Sergeja Potapkina, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr. 371/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm valdības noteiktā “OIK moratorija” ietvaros” (Nr. 24/P12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4423, 4423A)
Ziņo	- dep. A.Brigmanis
Debates	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (Nr. 1006/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4466)
Ziņo	- dep. R.Balodis
Debates	- dep. V.Kalnozols
	- dep. J.Ādamsons
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. J.Dombrava
	- dep. R.Balodis
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. V.Kalnozols
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 644/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4469)
Ziņo	- dep. J.Tutins
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 834/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4471, 4471A)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Debates	- dep. R.Kols
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. E.Putra
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. R.Kols
	- dep. A.Matīss
	- dep. J.Dombrava
	- dep. A.Kiršteins
	- dep. R.Kols
Par procedūru	- dep. I.Līdaka
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1089/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4474)
Ziņo	- dep. I.Rībena
Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 1083/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4462)
Ziņo	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 1111/Lp12) (1. lasījums) (Dok. Nr. 4391, 4463)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” (Nr. 1110/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4386, 4464)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 1102/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4358, 4465)
Ziņo	- dep. A.Matīss
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 1000/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4475)
Ziņo	- dep. A.Judins
Debates	- dep. I.Brīvers
	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1126/Lp12) (1.lasījums) (Komisija ierosina atzīt par steidzamu) (Dok. Nr. 4486
Ziņo	- dep. I.Dālderis
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 984/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2018. gada 5. februārim” (Nr. 670/Lm12) (Dok. Nr. 4487)
Lēmuma projekts “Par deputāta Artusa Kaimiņa izslēgšanu no Saeimas nākamās kārtējās sēdes” (Nr. 666/Lm12) (Dok. Nr. 4461)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Debates	- dep. R.Balodis
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. S.Šimfa
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu J.Viļuma, M.Šica, I.Brīvera, V.Krūmiņa un A.Platpera jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par Daugavpils Universitātes rektora vēlēšanām” (Nr. 396/J12)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 01.02.2018 10:04:31 bal001
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par kriminālprocesa Nr.16870000911 materiālu publisku pieejamību (1130/Lp12), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 01.02.2018 10:11:30 bal002
Par - 83, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā. Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām (668/Lm12)

Datums: 01.02.2018 10:22:43 bal003
Par - 86, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Oleksandra Pinčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā (669/Lm12)

Datums: 01.02.2018 10:45:36 bal004
Par - 19, pret - 46, atturas - 26. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāta Gunāra Kūtra atsaukšanu no Saeimas sekretāra biedra amata (660/Lm12)

Datums: 01.02.2018 10:46:15 bal005
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Upenieka atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas (671/Lm12)

Datums: 01.02.2018 10:46:45 bal006
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jāņa Upenieka ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (672/Lm12)

Datums: 01.02.2018 11:09:58 bal007
Par - 35, pret - 41, atturas - 10. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomikas ministrijas atbildēm uz deputātu jautājumu Nr.371/J12 un ministrijas rīcības atbilstību normatīvo aktu prasībām un sabiedrības interesēm valdības noteiktā “OIK moratorija” ietvaros (24/P12)

Datums: 01.02.2018 12:08:51 bal008
Par - 25, pret - 45, atturas - 6. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1006/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.02.2018 12:10:49 bal009
Par - 23, pret - 50, atturas - 5. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1006/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.02.2018 12:12:12 bal010
Par - 24, pret - 54, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1006/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.02.2018 12:13:02 bal011
Par - 56, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1006/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.02.2018 12:15:01 bal012
Par - 26, pret - 51, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1006/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.02.2018 12:17:50 bal013
Par - 0, pret - 73, atturas - 2. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1006/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.02.2018 12:19:45 bal014
Par - 65, pret - 1, atturas - 21. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” (1006/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.02.2018 12:20:49 bal015
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (644/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.02.2018 12:42:20 bal016
Par - 46, pret - 6, atturas - 29. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (834/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.02.2018 12:44:20 bal017
Par - 46, pret - 3, atturas - 17. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (834/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.02.2018 12:45:00 bal018
Par - 49, pret - 2, atturas - 18. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (834/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.02.2018 12:46:17 bal019
Par - 49, pret - 5, atturas - 15. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (834/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.02.2018 12:48:56 bal020
Par - 38, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu atpakaļ komisijai. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (834/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.02.2018 12:49:32 bal021
Par - 49, pret - 6, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (834/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.02.2018 12:51:57 bal022
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1089/Lp12), 3.lasījums

Datums: 01.02.2018 12:58:42 bal023
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (1083/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.02.2018 13:00:30 bal024
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (1111/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.02.2018 13:02:02 bal025
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā (1110/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.02.2018 13:05:00 bal026
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (1102/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.02.2018 13:10:04 bal027
Par - 20, pret - 59, atturas - 7. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1000/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.02.2018 13:14:59 bal028
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (1000/Lp12), 2.lasījums

Datums: 01.02.2018 13:16:29 bal029
Par - 55, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1126/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.02.2018 13:16:56 bal030
Par - 78, pret - 1, atturas - 3. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1126/Lp12), 1.lasījums

Datums: 01.02.2018 13:18:10 bal031
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.984/Lp12) trešajam lasījumam līdz 2018. gada 5. februārim (670/Lm12)

Datums: 01.02.2018 13:37:39 bal032
Par - 30, pret - 24, atturas - 17. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Artusa Kaimiņa izslēgšanu no Saeimas nākamās kārtējās sēdes (666/Lm12)