Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas četrpadsmitās (ārkārtas) sēdes turpinājums
2017.gada 23.novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie Saeimas deputāti! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim 2017.gada 22.novembrī sākto Saeimas ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā - gadskārtējā valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana otrajā lasījumā.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates par 8. - deputāta Brīvera iesniegto priekšlikumu.

Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Labrīt, dāmas un kungi! Lai svētīta šī diena! Lai darām savu darbu ar godaprātu un pēc labākās apziņas!

Par manu priekšlikumu. Mana priekšlikuma būtība ir ierobežot darba samaksas pieaugumu tiešās valsts pārvaldes iestāžu amatpersonām. Precizēju, ka tas nav attiecināms uz publisko sektoru kopumā un neskar skolotājus, policistus, tiesnešus un citus šajā sektorā strādājošos. Toties tas līdz ar ministriju ierēdņiem skar arī deputātus.

Pašreizējā budžeta projektā varam redzēt, ka ministriju budžetos atsevišķiem darbības veidiem 2018.gadā ir paredzēts vidējās darba samaksas pieaugums līdz pat 25-30 procentiem. Savukārt prognozētais nominālā iekšzemes kopprodukta pieaugums ir 7,4 procenti 2018.gadā, 5,7 procenti 2019.gadā un 5,6 procenti 2020.gadā. Mums tiek skaidrots, ka kopējais samaksas apjoms nepalielināsies, jo pieaugums notiks līdz ar amata vietu skaita samazinājumu. Pat ja tā būtu, šis pieaugums radīs problēmas tautsaimniecībai vai, pareizāk sakot, saasinās tās problēmas, kuras šāds pieaugums jau ir radījis līdz šim. Paskaidrošu, kāpēc.

Vienkāršoti sakot, darba samaksas pamatā ir ražīgums. Zemnieks saņems tik daudz naudas, cik kartupeļu būs izaudzējis un pārdevis, šuvējs - tik, cik bikšu būs pašuvis un pārdevis, kurpnieks - tik, cik kurpju būs izgatavojis un pārdevis.

Sarežģītāk ir runāt par ražīgumu pakalpojumu nozarēs. Taču arī šeit tirgus mehānisms, ja vien tas nav bojāts, noteiks ražīgumam atbilstošu samaksu. Nesākšu tagad iedziļināties detaļās par to, ka mūsdienu pasaulē ir daudz faktoru (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), kas traucē tirgus mehānismam efektīvi darboties.

Taču kā ir ar darba samaksu publiskajā sektorā? Vai arī ministru un deputātu darba samaksu nosaka tirgus? Vai arī viņu darba samaksas pamatā ir ražīgums? Nē. Nav tā, ka deputāta darba ražīgums būtu mērāms ar to, cik minūšu viņš ir runājis no tribīnes, vai ministra darba ražīgums - ar parakstīto dokumentu skaitu. Kaut gan vakar no šīs tribīnes mēs dzirdējām: jo vairāk ministrijās tiek par kaut ko diskutēts, jo lielāks darbs tiek padarīts; kurš vairāk naudas notērējis, tas čaklāk strādājis. Tāds ir ierēdņu priekšstats par darba ražīgumu.

Tomēr vajadzētu būt tā, ka valsts pārvaldē strādājošo darba samaksas pieaugums seko darba samaksas pieaugumam privātajā sektorā, nevis otrādi. Nav viena ideāla rādītāja, kurš to atspoguļotu, taču nominālais iekšzemes kopprodukts, kura pieaugums ļauj pietiekami adekvāti novērtēt ražīguma pieaugumu, ņemot vērā arī inflāciju, - lūk, tātad tas ir rādītājs, ko es piedāvāju. Un galu galā darba alga jau arī ir nomināls lielums.

Ja darba samaksas pieaugums valsts pārvaldē strādājošajiem apsteigs privāto sektoru, tas radīs spiedienu uz algām šajā sektorā, radot pārrāvumu starp darba samaksu un ražīgumu un līdz ar to samazinot ražotāju konkurētspēju. Tā tas arī ir noticis visus šos gadus, un uz to parasti norāda eksperti.

Ierobežotais uzstāšanās laiks liedz iedziļināties statistikā. Minēšu tikai dažus skaitļus. Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā darba samaksa 2017.gada jūnijā, kad ir publicēti pēdējie dati, bija 942 eiro. Sabiedriskajā sektorā - 991 eiro, privātajā sektorā - 918 eiro. Vispārējās valdības sektorā valsts struktūrās - 1120 eiro. Pašvaldību struktūrās - 786 eiro. Kā redzams, vidējā darba samaksa valsts struktūrās par 22 procentiem pārsniedz vidējo darba samaksu privātajā sektorā. Tas ir būtisks pārrāvums.

Tāpēc turpmāks darba samaksas pieaugums amatpersonām valsts pārvaldes iestādēs, ja tas apsteigs ražīgumu privātajā ražošanas sektorā, var radīt draudus Latvijas tautsaimniecībai.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Putra. Aicinu balsot par šo priekšlikumu. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Brīvera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 46, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 9. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikuma būtība ir noteikt, ka Saeimas deputāta mēnešalga tiek aprēķināta, sākoties viņa pilnvarām, un paliek nemainīga līdz pilnvaru izbeigšanās brīdim. Respektīvi, pirmām kārtām tas nozīmētu nepalielināt to, jo ziņas, ka deputātiem katru gadu algas atkal un atkal pieaug, tikai lieki tracina sabiedrību un kopumā mazina uzticēšanos parlamentam.

Vai tas, ka pēdējo triju gadu laikā mūsu atalgojums ik gadu ir pieaudzis, kaut kādā veidā ir veicinājis Saeimas deputātu darba ražīgumu? Vai tas ir devis papildu stimulus cītīgāk pildīt vēl pirms 2014.gada Saeimas vēlēšanām sabiedrībai dotos solījumus?

Mēs katrs un visi kopā apzinājāmies, ka piekrītam pildīt deputāta pienākumus uz visu pilnvaru laiku neatkarīgi no citiem apstākļiem un neatkarīgi arī no algas apmēra.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskanēja gana pamatota kritika: kā tad būs, ja nākamās dižķibeles rezultātā tautsaimniecības tempi apstāsies pavisam vai pat kopējā ekonomiskā situācija valstī pasliktināsies tiktāl, ka samazināsies mēneša vidējā darba samaksa, kurai ar attiecīgu koeficientu ir piesaistīta Saeimas deputāta alga? Jāpiekrīt, ka tādā gadījumā patiešām arī Saeimas deputātiem būtu jāsolidarizējas ar visiem cilvēkiem. Un tieši tāpēc priekšlikuma būtība, kā jau minēju sākumā, ir tieši tāda, lai neradītu pamatu sabiedrības sašutumam par ikgadēju algas pieaugumu.

Aicinu atbalstīt pašreizējo Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu piedāvātajā redakcijā, kas jau būs nopietns solis uz priekšu. Un, ja nepieciešams papildu regulējums (diemžēl iespējamām nelabvēlīgām tautsaimniecības attīstības situācijām), tad to varam precizēt papildus nākamā gada laikā, jo šī priekšlikuma atbalstīšana jebkurā gadījumā attiektos tikai uz nākamās, proti, 13.Saeimas deputātiem. Ne agrāk.

Aicinu balsot “par” un konceptuāli atbalstīt šo Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Viļuma kungs, es gribu jums pateikt, ka tauta būtu daudzreiz pateicīgāka par to, ka mēs visi kopīgi parūpētos, lai tai būtu cilvēka cienīga alga. Tautai tad mazāk interesētu deputātu algas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie deputāti! Kaut Viļuma kungs mēģināja paskaidrot un pamatot, ka viņa priekšlikums ir optimāls un neradīs jaunus saspīlējumus attiecībās ar vēlētājiem, tomēr es gribu vērst uzmanību, ka gadījumā, ja mēs noteiksim nemainīgu Saeimas deputāta algu un sāksies ekonomikas lejupslīde, mūsu algas paliks nemainīgas, bet visās nozarēs algas kritīs. Tas radīs tās pašas problēmas, pret kurām tagad cīnās godātais Viļuma kungs. Nedomāju, ka tas ir optimāls risinājums.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Putra. Komisijas vārdā aicinu balsot par šo priekšlikumu. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Pret! Pret!”) Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 33, atturas - 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 10. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es runāšu gan par 10., 11. un 12.priekšlikumu, gan arī zināmā mērā pret 13.priekšlikumu.

Šī mūsu, partijas “No sirds Latvijai”, priekšlikuma pamatojums... Paldies tieslietu ministra kungam! Viņš šo pamatojumu jau sniedza valdības sēdē šā gada 3.oktobrī. Atļaujiet citēt divas rindkopas no tieslietu ministra Rasnača kunga teiktā: “Uzturu 2017.gada 20.jūnijā Tieslietu ministrijas iesniegto likumprojektu,” (tas ir attiecībā uz šo atlīdzību) “ar kuru paredzēts ieviest konceptuālu atlīdzības sistēmas reformu, atsaistot tiesnešu mēnešalgu no 12.mēnešalgu grupas [..] maksimālā apmēra un piesaistot to vidējai darba izpeļņai valstī ar noteiktu koeficientu.”

Tieslietu ministrs oktobrī Ministru kabineta uzmanību vērsa uz to, ka Finanšu ministrijas iesniegtais likumprojekts (tas ir tas, kas mums šodien arī apspriešanā ir) nav saskaņots ne ar Tieslietu padomi, ne Tieslietu ministriju.

Turklāt minētajā likumprojektā ietvertais regulējums ir saistīts ar augstu risku, ka tas varētu neatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Finanšu ministrijas ierosinātais modelis ir pretrunā ar tiesu varas neatkarības principu.

Cienījamie kolēģi! Tieslietu ministrija, kura pārzina Latvijas tiesu sistēmu un atbild par to, lai šeit viss būtu kārtībā, tiešos vārdos valdībai norāda, ka piedāvātais projekts ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi.

Vai tiešām šādu projektu var atbalstīt?

Es šobrīd necitēšu vairākus Satversmes tiesas spriedumus, kuros skaidri un gaiši pateikts, ka tiesnešu algu aprēķina metodikai ir jābūt tādai, lai tā nebūtu sasaistīta ar politiķu vai izpildvaras gribu.

Tieslietu ministrs teica: “Nav pieļaujama atlīdzības sistēma, kas balstīta uz kaut kādu ikgadēju valsts budžeta likumā noteiktu atlīdzības summu. Tiesneša algai ir jābūt noteiktai un paredzamai. Tai jābūt maksimāli aizsargātai gan no izpildvaras, gan no likumdevējvaras iejaukšanās.”

Bet ko mēs tagad varam izlasīt? Piedāvātajā likumprojektā ir teikts, ka rajona tiesnešu mēnešalgu nosaka saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto rajona tiesas tiesnešu mēnešalgu. Proti, katru gadu Ministru kabinets izdomās, cik lielu algu tiesnešiem maksāt, un prasīs, lai Saeima apstiprina. Situācija ir tāda: patiks, kā tiesneši strādā, - algu paaugstinās; nepatiks - nepaaugstinās vai samazinās. Proti, tā ir tieša izpildvaras ietekme attiecībā uz tiesu varu.

Īstenībā piedāvātais variants ir slikts padomju laika tiesnešu algas noteikšanas mehānisms. Tiešā veidā pasakot katru gadu... Vai nu tas ministrs, kurš ir tuvāk valdības spicei, panāk finansējuma piešķiršanu, vai arī vienojas, cik vajadzētu tiesnešiem atvēlēt. Šādā situācijā man gribas teikt, ka vajadzētu ieviest likumā atbildību gadījumos, ja kāda ministrija piedāvā valdībai vai valdība piedāvā Saeimai apstiprināt likumprojektu, kas ir acīm redzamā pretrunā. Šeit būtu vajadzīga arī atbildība par šādu piedāvājumu, kuram ir acīm redzama neatbilstība.

Mūsu priekšlikums pēc būtības ietver divas lietas.

Pirmā lieta - tas ir tas, uz ko tieslietu ministrs norādīja. Un tas pastāvēja līdz jau izkropļotai vienotās atlīdzības sistēmai 2009.gadā. Proti, tiesneša alga sasaistīta ar vidējo darba izpeļņu valstī ar noteiktu koeficientu.

Un otra lieta. Lai mums nepārmestu, lietojot tradicionālās frāzes, ka būs fiskālā problēma, mēs nepiedāvājam nekādu nesamērīgu koeficientu; mēs piedāvājam tādu, lai šī summa būtu tieši tāda, kāda nākamgad budžeta likumā ir paredzēta tiesnešiem alga.

Proti, esam apvienojuši divas lietas.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, lai tiesnešu algu sistēma būtu noteikta, pirmkārt, vadoties pēc neatkarības principa, un, otrkārt, nepārsniedzot budžetā atvēlēto finansējumu, lai mums nepārmestu par tā pārsniegšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Putra. Jā! Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka jau šobrīd ir apstiprināts grafiks, kas nosaka tiesnešu atalgojuma pieaugumu: 2017.gadā un 2018.gadā tie ir 19,6 procenti, un 2020.gadā tie ir vēl 12 procenti. Tātad nav tā, ka šis grafiks netiek ievērots. Arī turpmāk ir... Tas ir ieplānots arī šā gada budžetā, kā mēs redzam.

Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts. Aicinu neatbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 43, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 11. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 45, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 12. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 48, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 13. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es, protams, sakarā ar to, ka iepriekšējie priekšlikumi nav atbalstīti, bet šis priekšlikums būtu atbalstāms. Vienīgais, kas man nepatīk? Šeit, no tribīnes, nupat, pirms pāris priekšlikumiem, tika teikts, ka ir izstrādāts grafiks un nākamgad būs tik, aiznākamgad - tik un aizaiznākamgad - tik. Kurā likuma pantā tas ir pateikts? Vai tā doma ir finanšu ministra galvā, ka, iespējams, nākamgad budžetā būs tā naudiņa? Likumā tas ierakstīts nav.

Otra lieta. Vispār tiesiskā valstī ļoti dīvaini, ka tiesnešu algas lielumu nosaka likuma pārejas noteikumos. Cilvēki mīļie, likuma pārejas noteikumi ir pārejas norma! Tiesneša algu nevar noteikt ar pārejas normu. Tai jābūt stabilai un prognozējamai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

E.Putra. Jā, šis algu pieaugums ir iestrādāts vidēja termiņa budžetā. Tāpēc nav šaubu, ka šādas algas tiesneši arī iegūs savos maciņos. 13.priekšlikums komisijas sēdē atbalstīts. Aicinu atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Jā, arī debatētājs piekrīt komisijas viedoklim. Deputāti piekrīt.

E.Putra. 14. - atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Komisijas sēdē ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Es runāšu par šo priekšlikumu un par nākamo priekšlikumu, kas ir šajā likumprojektā uz otro lasījumu.

Protams, ir jāmaksā attiecīga alga gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā strādājošiem darbiniekiem, gan arī Konkurences padomē strādājošiem. Bet frakcijai “No sirds Latvijai” nav pieņemams, ka Ministru kabinets gadiem ilgi nevar izpildīt uzdevumu, kas ir dots, - beidzot sakārtot tā saukto vienoto atlīdzības sistēmu. Jo šī vienotā atlīdzības sistēma savā būtībā vienota nav bijusi jau no tās rašanās brīža. Tā ir kropla divos veidos. Pirmajā veidā sistēmā amati nav pareizi klasificēti un institūcijas nav pareizi klasificētas pēc to profesionalitātes, attiecībām ar tirgu, konkurences ar privāto sektoru, institūcijām attiecībā citai pret citu pārvaldes sistēmā. Šie klasifikācijas kritēriji bija samērā primitīvi - institūcijas lielums, darbinieku skaits -, neņemot vērā funkciju specifiku, zināšanu un pieredzes specifiku, kas ir nepieciešama, attiecīgajā iestādē strādājot. Un otrā veidā sistēma ir kropla tāpēc, ka finansējums, atlīdzība ir atkarīga no tā, cik liels ir katras institūcijas budžets un cik nu kura spēj ikgadējā budžeta likumā dabūt papildu finansējumu savā algu fondā, tā arī veidojas atlīdzību sistēma attiecīgā institūcijā, nevis vērtējot un horizontāli amatus salīdzinot vai funkciju specifiku salīdzinot, un tā tālāk.

Šie priekšlikumi ir labs piemērs tam... Pagājušajā gadā, runājot par budžetu, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs nāca uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju skaidrot un pierādīt, ka šajā komisijā virkne darbinieku konkurē ar privāto sektoru. Tātad ir problēmas ar komplektāciju, ar profesionalitāti, ar darbinieku patstāvību šajā institūcijā. Bija solījums, ka gada laikā Ministru kabinets atlīdzības sistēmu būs sakārtojis tā, ka arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā būs iespēja maksāt atbilstošu atalgojumu. Gads ir pagājis, nekas nav noticis. Konkurences padome tagad ir nākamā institūcija, kura nāk taisnā ceļā uz Saeimu skaidrot un pierādīt to, ka arī šajā institūcijā jāsaskaras ar nežēlīgu konkurenci - ne tikai ar privāto sektoru, bet pirmām kārtām jau horizontāli ar citām valsts pārvaldes institūcijām, kurās ir labāki atlīdzības fondi un līdz ar to arī iespējas maksāt augstāku atalgojumu saviem darbiniekiem - gan juristiem, gan ekspertiem ekonomikas jomā. Nenoliedzami Konkurences padome ar savu darbu, savu profesionalitāti ir parādījusi, ka... piemēri tika minēti, ka 15 miljoni ir sagaidāmie ienākumi no uzrēķiniem par negodīgu uzņēmējdarbību. Un, salīdzinot ar Konkurences padomes budžetu, kas ir nedaudz vairāk kā 1,3 miljoni eiro, protams, šī bilance ir ļoti pozitīva valsts budžetam. Līdz ar to Konkurences padome vairākkārt ir atpelnījusi tos līdzekļus, ko valsts maksā kā atlīdzību par tās darbu.

Taču frakcija “No sirds Latvijai” nevar atbalstīt tādu pieeju, ka katra institūcija individuāli sakārto savus atlīdzības jautājumus tā vietā, lai beidzot patiešām izveidotu vienotu atlīdzības sistēmu, kas ir godīga, taisnīga, - tāda, kur institūcijas nesacenšas savā starpā par labāk atalgotajiem darbiniekiem un kur arī budžeta veidošanas principi nodrošina to, ka par vienādu darbu, vienādu profesionalitāti, vienādām zināšanām un vienādu ieguldījumu tiek saņemta arī vienlīdzīga atlīdzība. Tāpēc mēs šādus priekšlikumus... mēs par tiem nebalsosim. Un nebalsosim par atlīdzības likumu kopumā, ņemot vērā arī to, ka nav pareizi ievērtēta tiesnešu atlīdzība un tieslietu sistēmas neatkarība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

E.Putra. Jā.

Kolēģi! Kā šobrīd zināms, Ministru kabinetā ir apstiprināts valsts pārvaldes reformu plāns, un šis priekšlikums faktiski nav pretrunā ar to, kas ir apstiprināts šajā reformu plānā. Jo reformu plāns paredz to, ka trīs gadu laikā ierēdņu skaits tiks samazināts par sešiem procentiem, un šie ietaupītie līdzekļi tiks papildus novirzīti pārējo darbinieku motivēšanai un algu palielināšanai.

Šinī gadījumā, ja mēs runājam tieši par sabiedrisko pakalpojumu regulatoru, mums visiem vēl ir gaišā atmiņā televīzijas raidījuma De facto sižeti par to, ka “Latvijas Gāze” faktiski vesela departamenta darbiniekus ir pārvilinājusi uz savu komercdarbības struktūru. Tāpēc šinī brīdī bija aicinājums gan no Konkurences padomes, gan no sabiedrisko pakalpojumu regulatora attiecībā uz šādiem grozījumiem, un, kā jau es teicu, tie nav pretrunā ar to, ko ir apstiprinājusi valdība šajā reformu plānā.

Tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

E.Putra. 15. - Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Kolēģi, aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 17. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Uz otro lasījumu esam saņēmuši 14 priekšlikumus.

1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 2. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!

Par 2. un par 3.priekšlikumu. Šobrīd Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.pants paredz, ka, lai veiktu apropriācijas vai pārdales, ir nepieciešams Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas saskaņojums, ko komisija noformē lēmuma projekta veidā un iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā, par ko savukārt lemj deputāti.

Mēs piekrītam, ka šāds regulējums praksē bieži vien nav efektīvs, jo attiecīgajiem valsts resoriem jāsagatavo un Saeimas komisijai jāvirza finansiāli nebūtiski pasākumi, kā rezultātā tiek tērēti administratīvie resursi - gan laiks, gan finanses.

Piekrītam, ka apropriācijas rezultātā jāskata arī saimnieciska rakstura jautājumi, kas nav likumdevēja uzdevums. Taču likumprojektā tiek piedāvāts paplašināt finanšu ministra pilnvaras vienpersoniski lemt par valsts budžeta programmu vai apakšprogrammu pārdali, ja to vērtība nepārsniedz 100 tūkstošus eiro. Un, kā norāda likumprojekta autori, tādējādi tiks nodrošināta starptautiski atzīta labā prakse, un šāds risinājums atbilst ESAO jeb OECD un citām starptautiskajām rekomendācijām valsts budžeta vadības jomā.

Likumprojektā gan nav norādīta citu valstu pieredze un prakse. Pēc likumprojekta autoru domām, 100 tūkstoši eiro ir nebūtiska summa. Jā, tā ir nebūtiska summa uz kopējā budžeta fona, taču ikdienā tā ir būtiska summa konkrēta resora vajadzību apmierināšanai.

Vēlamies uzsvērt, ka likumprojekts neizslēdz iespēju, ka arī miljoni varētu tikt sadalīti pa 100 tūkstošiem. Tādējādi ir radīts mehānisms, lai apropriācijas vispār nenonāktu līdz Saeimai. Kā redzam pēc pēdējām pārdalēm, bieži vien tiek pārdalīti nevis tūkstoši, bet gan miljoni.

Lūdzam atbalstīt frakcijas SASKAŅA priekšlikumus - 2. un 3.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

E.Putra. Jā. Faktiski, kolēģi, šis ir politisks lēmums un savā ziņā arī uzticēšanās lēmums. Komisijā vairākums tomēr sliecās atbalstīt šo priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt arī Saeimas sēdē... (Starpsaucieni: “Nav atbalstīts!”; “Atbalstīt!”)

Nē! Es atvainojos! Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts, un aicinu neatbalstīt arī Saeimas sēdē. (No frakcijas SASKAŅA: “Atbalstīt!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 3. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums, kurš komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 4. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 7. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 9. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Un noslēdzošais, 14., - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” esam saņēmuši pavisam 17 priekšlikumus.

1. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 2. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 3. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijas sēdē nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Tā ir vispārpieņemta, normāla prakse daudzās valstīs, ka, veidojot politiku, rēķinās arī ar nodokļu slogu, kāds būs katrai fiziskajai personai (un tas ir sava veida indikators!), nevis vienkārši palielina nodokļus un nodevas, rēķinoties tikai ar to, cik valsts budžeta līdzekļu papildus ir nepieciešams vienas vai otras funkcijas nodrošināšanai, bet arī samēro to ar cilvēku spēju maksāt šos nodokļus un nodevas.

Tāpēc ir šis frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums - 3.priekšlikums. Un 17. - par pārejas noteikumiem, kādā veidā normu īstenot. Mēs iedodam ļoti pietiekamu laiku valdībai, lai izveidotu vajadzīgo metodiku, datubāzi un tā tālāk, lai spētu šādā veidā monitorēt politiku. Tas attiecas gan uz visiem nodokļiem, gan uz visām nodevām. Līdz 2020.gadam pietiekami daudz laika to izdarīt.

Un, izvērtējot un ņemot vērā to praksi, kas ir citās valstīs, mēs piedāvājam, ka 58 procenti no cilvēku ienākumiem ir tas maksimums, kādu var atļauties maksāt dažādu nodokļu un nodevu veidā. Kā jūs zināt, viena liela daļa sabiedrības šodien vismaz 70 procentus no saviem ienākumiem samaksā nodokļos un nodevās. Tas attiecas ne tikai uz klasiskajiem nodokļiem, tas ir, uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, sociālās apdrošināšanas iemaksām, pievienotās vērtības nodokli; to nodevu bez tam ir ļoti daudz arī saistībā ar dažādiem pakalpojumiem, ko cilvēki saņem gan valsts institūcijās, gan arī pašvaldību institūcijās.

Es aicinu: būsim eiropeiska, demokrātiska valsts - tāda valsts, kas pirmām kārtām ciena savus cilvēkus, ciena savu sabiedrību!

Tāpēc aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

Nē, nav nekas skaidrojams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Putra. 4. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens.)

E.Putra. 5. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 8. - labklājības ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 9. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 10. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 11. - Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 12. - Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 14. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 15. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 16. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 17. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav arī balsojams, jo saistīts ar 3.priekšlikumu, kas arī netika atbalstīts.

E.Putra. Kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību””.

Uz otro lasījumu ir iesniegts viens priekšlikums. Tas ir no Juridiskā biroja, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kontu reģistra likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Uz otro lasījumu grozījumiem Kontu reģistra likumā esam saņēmuši trīs priekšlikumus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E.Putra. 2. - atbildīgās komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. 3. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Esam izskatījuši visus priekšlikumus šim likumprojektam. Aicinu to atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi kontu reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Lēnām ieejam finiša taisnē - strādājam ar likumprojektu Nr.1067/Lp12.

Komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi 86 priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 53, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 6. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 8. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 9. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 10. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 11. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 12. - Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 13. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 14. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

D.Reizniece-Ozola (finanšu ministre).

Labrīt, kolēģi! Es vien vēlos teikt, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eirozonas dalībvalstīs Latvijai kā eirozonas valstij pirms nākamā gada budžeta apstiprināšanas parlamentā galīgajā lasījumā budžeta projekts ir jāiesniedz izvērtēšanai Eiropas Komisijai un Eirogrupai. Un vakardien mēs esam saņēmuši vērtējumu no Eiropas Komisijas, ka mūsu valsts budžeta projekts ir pilnībā atbilstošs Stabilitātes un izaugsmes paktam (pēdējā reize, kad tas bija pilnībā atbilstošs budžeta projekts, bija tajā gadā, kad mēs iestājāmies eirozonā), un, manuprāt, tā ir ļoti laba ziņa, ka gan no budžeta deficīta viedokļa ir ievērota fiskālā disciplīna, gan arī pasākumi, kas budžetā ir plānoti, atbilst mūsu valsts specifiskajām rekomendācijām (par to detalizētāka analīze vēl būs nākamā gada sākumā).

Tā ka aicinu atbalstīt vidēja termiņa un arī nākamā gada budžeta projektu, jo arī Eiropas Komisijas vērtējums ir pozitīvs.

Sēdes vadītāja. 16.priekšlikumu deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 17. - deputāta Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 18. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Kā jūs atceraties, pirmajā lasījumā debatējot par šo budžetu, premjerministra kungs teica, ka šis budžets nesatur ne pilītes populisma. Taču, kad mēs atveram šo budžeta projektu un skatāmies, kas ir šajā budžeta projektā, kuru pieņēmis Ministru kabinets (Ministru kabineta zālē uz sienas rakstīts - “Viens likums - viena taisnība visiem”), tad redzam, ka budžetā nav ievērota virkne likuma prasību. Kā tad īsti sanāk? Vai “Viens likums - viena taisnība visiem” ir visiem vai ne visiem? (Starpsauciens.) Ja Ministru kabinets uzstāj uz šādu budžeta versiju, kāda tā ir pašlaik, tad, lai premjers varētu atbildēt par saviem vārdiem, ka šinī budžetā nav ne pilītes populisma, šis uzraksts būtu jānoņem nost. Un tāda ir šā priekšlikuma būtība. Tātad, lai šis budžets tiešām nesaturētu ne pilītes populisma un lai premjers varētu atbildēt par saviem vārdiem, mums ir jādod viņam tāda iespēja.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt! Manuprāt, šis ir labākais priekšlikums visā budžetā. Un, Zariņa kungs, es īsti gan nesaprotu, priekš kam tur vajag 1200 eiro (Dep. I.Zariņš: “Tāpēc, ka nodokļi jāmaksā!”), lai noņemtu to uzrakstu “Viens likums - viena taisnība visiem”. (Dep. I.Parādnieks: “Kaimiņš to par velti izdarīs!”)

Es jums piedāvāju sestdien, svētdien vienkārši aiziet un divatā noņemt. Vienkārši aizejam, noņemam un uzrakstām, pieņemsim, tos vārdus no Džordža Orvela romāna “Dzīvnieku ferma”: visi dzīvnieki ir vienādi, bet cūkas ir vienādākas! (Dep. I.Parādnieks: “Vienlīdzīgi!”; starpsauciens: “Kā tev ar “Suņu būdu” bija?”) Kā tur īsti bija teikts?...

Sēdes vadītāja. Turpiniet debates, Kaimiņa kungs!

A.Kaimiņš. ... Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet cūkas ir vienlīdzīgākas. (Starpsauciens.)

Parādnieka kungs zina, kā tas ir, vai ne? Lūk! Tāpat kā Potapkina kungs, vai ne? Gan Bei gadījums, vai ne? Viss normāli! Vai, teiksim, Lemberga tiesvedības, vai ne? Viss normāli! Tā var būt! Vai, teiksim, par Maxima traģēdiju politiski un morāli atbildīgie cilvēki... Viss normāli, aktīvajā politikā nodarbojas! Var tā būt!

Zariņa kungs, tiešām kādā brīvdienā mēs varam aiziet un divatā noņemt nost to uzrakstu “Viens likums - viena taisnība visiem”. Es pat varētu par saviem līdzekļiem pielikt klāt pie tās sienas tos citus vārdus - to citātu no Džordža Orvela romāna “Dzīvnieku ferma”.

Tā ka, lūdzu, atbalstiet šo vismaz... Kā jūs teicāt, Putras kungs, - politiski, ja?... politiski atbalstiet šo priekšlikumu, lūdzu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā te vispār būtu, ko piebilst? Piebilst nav ko.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 19. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ārlietu ministra kungs! Jūs teicāt, ka jūs pulksten 15.00 braucat... lidojat prom kaut kur. Vai ne? Un, ja jūs lidojat trijos projām, tad jūs taču zinājāt, ka jūs lidojat trijos projām, vai ne? (Dep. S.Āboltiņa: “Runā par priekšlikumu!”)

Jūsu pārvaldītajai ministrijai gadā ir 48,5 miljoni naudas, un jūs nezinājāt, ka jums vajadzēs trijiem darbiniekiem 1158 eiro?! Vai tiešām jūs savā ministrijā nevarat atrast 1158 eiro no 45,8 miljoniem budžeta naudas?! Vai tiešām jūs nekur... tiešām jums vajag līst pie līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem? Jūs taču biļetes nopirkāt laikus uz savu lidojumu. Nopirkāt, pareizi? Nav tā, ka jūs tās pirms stundas nopirkāt? Jums tās noteikti bija nopirktas pirms... es nezinu... kādiem diviem mēnešiem, iespējams.

Es nesaprotu. Platpera kungs teica, ka, iespējams, Solvita vairs te nestrādās. Iespējams... (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Nu, es zinu, ka Solvitai ir trešā lielākā alga Saeimā. Varbūt Solvitai ir domāta tā apdrošināšana par tūkstoš... (Dep. A.Loskutovs: “Par priekšlikumu!”)

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, Kaimiņa kungs, par priekšlikumu!

A.Kaimiņš. Es runāju par priekšlikumu, Mūrnieces kundze! Šeit ir 1158 eiro, kas Ārlietu ministrijā ir paredzēti triju cilvēku apdrošināšanai. Jo, izrādās, tas nebija zināms. Un, ja arī tas nebija zināms, tad, Rinkēviča kungs, nu tas taču... Es domāju, ka tā nav nekāda taupība, tā nav nekāda optimizācija. Jums tiešām vajag līst iekšā līdzekļos neparedzētiem gadījumiem, lai šo naudiņu atrastu?! Tas taču ir smieklīgi! Jums ir budžets 45,8 miljoni.

Vai tiešām, Solvita, jums būs vienai pašai triju cilvēku apdrošināšana? Lai jums tā kā būtu tikpat liela alga Ārlietu ministrijā, kur jūs grasāties strādāt?

Lūdzu, neatbalstiet šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Nu, katru dienu ir pārsteigumi, bet šodien laikam nav īsts pārsteigums, jo Kaimiņa kunga zināšanas budžeta plānošanā diez vai ir komentējamas.

Ja šodien mēs runātu par apropriācijas pārdali, teiksim, 1000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tad laikam būtu pamats sašutumam. Bet budžeta plānošana tāpēc arī pastāv, lai budžeta likumā, izskatot to valdībā, izskatot komisijās, izskatot Saeimas sēdē, novērstu pēdējos trūkumus un ieplānotu līdzekļus - visus, kas ir nepieciešami nākamajam gadam un perspektīvā nākamajiem trim gadiem.

Es nesaprotu, kāpēc tik emocionāli jākliedz par to, ko cilvēks līdz galam nesaprot. Mēs veidojam budžetu nākamajam gadam, un, ja budžetā nebija pagaidām ieplānoti šie tūkstoš un vēl daži simti eiro, mēs to darām, mēs to ieplānosim.

Bet, atgriežoties pie iepriekšējā jautājuma, es gribu atgādināt, ka Kaimiņa kunga aicinājums iet un demolēt Ministru kabineta zāli satur noziedzīga nodarījuma pazīmes - mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Parādnieks. 20. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeima! Apmēram 43 tūkstošus eiro liela summa ir paredzēta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, lai tai būtu parocīgāk nodrošināt funkciju Otrā pasaules kara dalībnieka statusa noteikšanai.

Mēs, mūsu frakcija, noteikti atbalstām sociālās palīdzības piešķiršanu Otrā pasaules kara veterāniem. Mēs arī saprotam, ka būs nepieciešams paveikt darbus, lai apzinātu, kas ir veterāns un kas nav veterāns. Tomēr esam saņēmuši 130. Latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrības valdes vēstuli, kurā sašutuši veterāni raksta, ka būtu labāk, ja tā summa, kas ir atvēlēta, bet tagad Saeimā skatāmā likumprojekta anotācijā ierakstīta kā summa, kas ir paredzēta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes finansēšanai, būtu sadalīta starp pašiem Otrā pasaules kara dalībniekiem, nevis veicinātu pārvaldes darbinieku algu palielinājumu.

Mēs piekrītam veterānu viedoklim. Mēs uzskatām, ka šo summu vismaz varētu samazināt piecas reizes, lai pārvaldes darbinieki darītu to pašu darbu, saņemot to algu, kuru viņi jau saņem. Bet atlikusī summa varētu tomēr tikt sadalīta starp veterāniem kā sociālais pabalsts. Tas, mūsuprāt, būtu gan taisnīgāk, gan ekonomiski pamatotāk.

Lūdzam atbalstīt mūsu nostāju un tātad neatbalstīt 20.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas sakāms?

I.Parādnieks. Jā!

Kad tiks pieņemts likums, tad arī Ministru kabinetā lems par šīs papildu naudas piešķiršanu.

Komisijas vārdā šobrīd aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 45, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 21. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Rukam.

J.Ruks (LRA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Godātie kolēģi!

Strādājot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kurā daudz tiek spriests par iespējamiem uzlabojumiem iekšlietu jomā, it īpaši tādiem, kas saistīti ar policijas un tās struktūru darba kvalitātes un efektivitātes uzlabošanu, un uzklausot atbildīgās amatpersonas, struktūrvienību vadītājus un savu kolēģu diskusijas, nonācu pie secinājuma, ka Latvijas Policijas akadēmijas likvidācija (ar 2010.gada 1.janvāri) ir bijusi kļūda.

Arguments, kas liek rīkoties tagad un tūlīt, bija Valsts kontroles revīzijas ziņojums - “Vai pirmstiesas izmeklēšana Valsts policijā ir efektīva?” Ziņojumā analizētā statistika runā pati par sevi. Laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam tika aizvirzīti kriminālvajāšanai vai izbeigti gada laikā vidēji ap 40 procentiem no kārtējā gadā uzsāktajiem kriminālprocesiem, bet 2016.gadā - tikai 33 procenti, kaut arī kopējais pēdējos gados uzsākto kriminālprocesu skaits ir samazinājies.

Ir pasliktinājusies Valsts policijas spēja pabeigt kriminālprocesus, pirms tiem iestājas noilgums, jo procentuāli aizvien lielāku daļu no pabeigto kriminālprocesu skaita veido uz noilguma pamata izbeigtie kriminālprocesi. Piemēram, 2010.gadā uz noilguma pamata izbeigto kriminālprocesu bija 12 procenti, no 2013.gada līdz 2015.gadam jau aptuveni trešā daļa, bet 2016.gadā - 47 procenti no visiem pabeigtajiem kriminālprocesiem. Var jau cerēt, ka šie kriminālprocesi tika ierosināti nepamatoti, bet ja tā nav?

Arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vēstulē Latvijas Republikas Ministru kabinetam, kas tapusi pēc šā gada 25.oktobra kopsēdes ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kurā izskatīja... Valsts kontroles revīzijas ziņojumā rakstīts: “Komisija vērš uzmanību, ka nozīmīgs īpatsvars tiesību aizsardzības iestāžu personālsastāva ieguvis profesionālo izglītību Latvijas Policijas akadēmijā un šobrīd neeksistē pēctecīgas izglītības programmas. Atbilstoši izglītots personālsastāvs nepieciešams ne tikai Valsts policijai, bet arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, Valsts probācijas dienestam, Drošības policijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts ieņēmumu dienestam un citām iestādēm, kas ir ne tikai Iekšlietu ministrijas sistēmas, bet arī nacionālās drošības sistēmas institucionālie pamatelementi un kuru sagatavošana ir nacionālās drošības priekšnosacījums.” (Citāta beigas.)

Ņemot vērā minēto, Latvijas Reģionu apvienība ierosina piešķirt Iekšlietu ministrijai 70 tūkstošus eiro iepirkuma konkursa organizēšanai, veikt priekšizpēti Latvijas Policijas akadēmijas atjaunošanai un tālākai akadēmijas darbības finanšu un citu nepieciešamo līdzekļu pamatošanai ar mērķi uzsākt Latvijas Policijas akadēmijas mācību procesu ar 2019.gada 1.septembri.

Lūdzu atbalstīt Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ministru prezidenta kungs!

Es gan nepiekrītu savam kolēģim Jānim Rukam, ka tā bija kļūda. Par kļūdām vakar jau runāja izglītības un zinātnes ministrs, paziņojot to, ka kļūda bija tā, ka pirms 25 gadiem tika pieņemts lēmums, ka Latvija atteicās no obligātās vidējās izglītības. Šobrīd jau būtu jārunā par to, ka visiem jauniešiem vai vismaz vairākumam būtu jāiegūst augstākā izglītība, ja mēs gribam kaut kur konkurēt.

Manuprāt, šis lēmums, kurš tika pieņemts pirms astoņiem gadiem, nav kļūda. Par kļūdu mēs varējām runāt pirmajā gadā, otrajā gadā... Bet nu jau man ir radies viedoklis, ka tā ir apzināta pretvalstiska darbība, lai vājinātu valsts drošības pamatus. Te jau minēja gan mūsu kopsēdi ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, gan to, ka trīs reizes pirms tam konceptuāli tika skatīts jautājums komisijas sēdēs. Komisija ir piedāvājusi dažādus variantus. Viens no variantiem bija izveidot nacionālo drošības akadēmiju uz Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas bāzes. Ir daudz dažādu variantu. Bet pats galvenais - mums trūkst speciālistu. Izmeklēšanas līmenis, operatīvās darbības līmenis visās tiesībaizsardzības struktūrās iet uz leju. Visi speciālisti, kuri tiek aicināti uz komisijas sēdēm, to atzīmē. Bet mēs negribam labot šīs kļūdas, vai arī tās jau ir pārvērtušās par noziedzīgiem nodarījumiem. Iespējams, lai pieņemtu lēmumus un kaut ko labotu, ir jāierosina kārtējais kriminālprocess un toreizējās atbildīgās amatpersonas jāsauc pie kriminālatbildības par pretvalstisku darbību.

Pirms dažām dienām mēs atzīmējām smagu notikumu - Zolitūdes traģēdijas gadadienu. Pēc šīs traģēdijas tika pieņemta vesela virkne grozījumu dažādos likumos, tai skaitā tika atjaunota vesela virkne iestāžu, kuras bija likvidētas, un tika atzīts, ka to likvidācija bija kļūda. Toreiz izdevās, faktiski pateicoties opozīcijas aktīvam darbam, atjaunot arī veselības apdrošināšanu tiesībaizsardzības sistēmas dalībniekiem. Vēl vesela virkne jautājumu tika atrisināta. Bet netika atrisināta vesela virkne jautājumu, par kuriem mēs runājam pēdējos četrus gadus. Tūlīt pēc traģēdijas tika sasauktas atsevišķas komisiju sēdes, tai skaitā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde. Un tika uzdoti jautājumi par to, kāpēc gāja bojā glābēji, kuru uzdevums bija glābt (Dep. S.Āboltiņa: “Tāpēc, ka Policijas akadēmija bija likvidēta?”)... Kāpēc glābēji ir gājuši bojā? Un problēma bija ļoti vienkārša. Latvijā līdz šim nav izveidots speciāls poligons, kur varētu trenēties ugunsdzēsēji un glābēji un kur izietu apmācības, lai viņi būtu profesionāli sagatavoti. Arī tas netika izdarīts.

Komisijas sēdē pirms četriem gadiem tika konstatēts tas, ka apsardzes firmu darbība Latvijā ir zem jebkādas kritikas, un, “pateicoties” (pēdiņās) apsardzes firmas darbiniekiem, toreiz veikalā Maxima netika izdarīts viss, lai glābtu cilvēkus un brīdinātu par iespējamām briesmām. Arī šie jautājumi nav atrisināti, un mēs nekādi netiekam uz priekšu pēdējos četrus gadus. Nu, ja jau mēs esam tādi pacifisti, kaut gan no tribīnes runājam pretējo, un uzskatām, ka nevajag rūpēties par savu drošību, tad varbūt, ekonomējot līdzekļus, koalīcija piedāvās: likvidēsim Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju un visus virsniekus gatavosim pedagoģijas institūtos! Būs psihologi, pedagogi, un kaut kāda konflikta gadījumā tie psihologi ies pie pretinieka un pierādīs, ka karot nav labi.

Varbūt beidzot kaut ko darīsim, lai stiprinātu mūsu drošību nevis no tribīnes, bet reāli darbos? Es aicinu atbalstīt Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi!

Protams, šis ir ļoti būtisks jautājums, ko divi kolēģi no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pacēla. Es tikai gribu papildus informēt, ka komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ir uzrakstījis premjeram... Ainar, pie viņa var arī aiziet un pateikt to mutiski, ka tomēr būtu jādomā par šo jautājumu. Un, ja ne tūlīt, jo nav naudas, tad ir jāprognozē, ka nākotnē varētu apmācīt varbūt atsevišķās ārvalstu institūcijās, augstskolās, ja mums tādu nav, cilvēkus, kas vēlāk varētu atjaunot Policijas akadēmiju. Vai arī ielikt jau plānā to, ka esošā Valsts policijas koledža varētu pārtapt par šāda veida mācību iestādi. Nu, būsim atklāti!... Labi, ka Solvita Āboltiņa tagad nāks runāt... Būsim atklāti - šie VIENOTĪBAS nedarbi pamazām sāk nākt ārā!

Tā bija fatāla kļūda... Var daudz ko pateikt tagad - teikt, ka Linda bija laba... Linda Abu Meri - agrākā Linda Mūrniece... (Starpsaucieni. Smiekli.) Es nevaru sarunāties ar zāli. Jā. Vai viņa tad bija vai nebija - nezinu. Var runāt arī par to, vai bijusī valsts sekretāre Pētersones kundze pareizi darīja, ka likvidēja... Skaidrs, ka tajā laikā bija problēmas ar Policijas akadēmiju, jo tur sāka ražot, tā teikt, laicīgus juristus. Un nebija kārtībā... Bet vienkāršāk taču ir likvidēt nekā domāt par kaut kādu attīstību! Un to mēs arī komisijas sēdē prasījām Kozlovskim, kas, manuprāt, ir labs ministrs, tāpēc ka pēdējos gados uz komisijas sēdēm regulāri nāk arī Ķuzis, Valsts policijas priekšnieks, un apliecina, ka ir slikta kvalitāte policistiem, jo viņi nav apmācīti. Un pēdējā komisijas sēdē, kas mums bija, kur bija Ķuzis... Ja es pareizi atceros, viņš teica: “Vispār viņi, tie policisti, nāk pie mums jau kā jaunieši strādāt, viņi “lidojumā” tiek apmācīti.” Kā tas ir - “lidojumā”? Tātad principā kāds cits nodod savu pieredzi apmēram tāpat kā celtniecībā meistars - meistara palīgam. Nu, tas jau ir ārprāts! Valsts nopietni nerīkojas! Un mēs komisijas sēdē prasījām Kozlovskim, kāpēc viņš neplāno kaut vai pēc diviem trim gadiem šo jautājumu atkal pacelt.

Ja mēs runājam par šo konkrēto priekšlikumu, kuru iesnieguši Latvijas Reģionu apvienības frakcijas kolēģi, tad jāsaka godīgi - es, protams, atbalstīšu. Un arī pārējos aicinu atbalstīt, jo tas ir labs sākums sarunām. Tā bija iespēja, šeit esot premjerministram, šeit esot pārējiem kolēģiem, šajā valstij svarīgajā mirklī pārrunāt šo situāciju. Bet būtībā mēs nevis risinām problēmas, bet radām komisijas. Notiek tīrā mērfoloģija - tā vietā, lai čekas maisus vaļā vērtu, ko darīt? Nu, uz trim gadiem izveidosim vienu komisiju. Hops! Tagad tai termiņš beidzās. Ko nu darīsim? Maisi jāver vaļā!

Mums ir jāver Policijas akadēmija atkal vaļā, bet tā vietā mēs radīsim iepirkumu, kurā pētīsim, vai tā ir vajadzīga.

Es atbalstu, protams, šo priekšlikumu un pārējos arī aicinu to darīt. Bet mēs gaidītu kaut kādu aktīvu rezultātu arī no valdības, no izpildvaras. Un, Solvita, arī tu viņiem pasaki, jo Ainars ir uzrakstījis vēstuli, ka kaut kas beidzot jāsāk darīt. Vispār tā ir jūsu, VIENOTĪBAS, ministrija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Es jau vairākus gadus klausos no šīs tribīnes vaimanoloģiju, ka pie visa... visām problēmām, kuras ir... Šodien bija jauns pavērsiens - izrādās, Zolitūdes traģēdija ir notikusi tāpēc, ka ir likvidēta Latvijas Policijas akadēmija. Un vaimanājam un vaimanājam: likvidēja Latvijas Policijas akadēmiju! Kādas šausmas - likvidēja Latvijas Policijas akadēmiju!

Mīļie, runāsim tiešām pēc būtības - par izglītotu policistu, par motivētu policistu, par labi atalgotu policistu! Nevis par vienas augstskolas likvidāciju, bet par to, ka cilvēkiem, kas katru dienu būtībā riskē ar savu dzīvību, lai mēs varētu justies droši, ir jānodrošina profesionāla, speciāla izglītība... augstskola.

Ādamsona kungs, tajā brīdī, kad Linda Mūrniece pieņēma šo lēmumu, bija jāizvēlas: vai nu atlaist policistus, vai likvidēt vienu no 20 augstskolām, kurās māca juristus... likvidēt to vienu, kuru finansē no Iekšlietu ministrijas budžeta, nevis no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta. Un tajā brīdī Linda izvēlējās likvidēt augstskolu (Dep. J.Ādamsons: “Vienīgo!”), nevis likvidēt cilvēkus. Tajā gadā, kad to lēmumu pieņēma, tika domāts, kā būs ar tiem cilvēkiem, kas mācās.

Par to izslavēto kvalitāti. Tā izslavētā kvalitāte tiem policistiem beidzās ar to... tie cilvēki pēc tam kārtoja eksāmenus Latvijas Universitātē. Un pajautājiet Baloža kungam, kā tie policisti, Policijas akadēmijas studenti, kārtoja eksāmenus. (Dep. R.Balodis: “Es pateikšu!”) Viņi nevarēja tos nokārtot divos, trijos un četros piegājienos! Jūs nākat te un izplatāt mītus. Jūs tieši tāpat, Baloža kungs, izplatāt mītus, ka neviens nedomā par policistu izglītību. Tā ir bijusi iekšlietu ministra Riharda Kozlovska prioritāte kopš pirmās dienas, kad viņš ir stājies amatā. Jūs varat izlikties Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nezinām to, ka ir izsludināts iepirkums un ka no nākamā gada Rīgas Stradiņa universitāte gatavos policistus - speciāli ar augstāko izglītību policijas jomā visos līmeņos. Jūs nevarat izlikties, ka jūs to nezināt! Var te runāt par vienas augstskolas likvidāciju un vainot tajā visus. Runājiet pēc būtības par izglītību, par cilvēkiem, par viņu izglītību, par viņu atalgojumu un par to, ka viņi katru dienu veic savus pienākumus, aizstāvot mūsu drošību.

Piekrītu tam, ka šiem cilvēkiem ir nepieciešama izglītība, bet nevis tam, ka jāatjauno viena augstskola, kura sadrumstalotu esošo izglītības sistēmu un vienkārši lieki tērētu naudu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Rukam, otro reizi.

J.Ruks (LRA).

Cienītie kolēģi! Es tomēr gribu skaidrot Latvijas Reģionu apvienības priekšlikuma būtību.

Es nedomāju, ka šis priekšlikums izplata kaut kādus mītus vai ved uz kādu diskusiju. Nē! Latvijas Reģionu apvienība ierosina veikt darbus, kas ļautu tieši atjaunot Latvijas Policijas akadēmiju otrā līmeņa augstākās izglītības iegūšanai, un tā būtu iekšlietu sistēmā. Un ne pie Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, ne kaut kur citur. Tas ir tieši konkrēts mērķis - Latvijas Policijas akadēmijas atjaunošanas finanšu pamatojums, izpēte, kur tas varētu būt, kalendārais grafiks pasniedzēju rekrutēšanai un rektora ievēlēšanai, lai ar 2019.gada 1.septembri varētu sākties mācību process.

Un vēl ko es neminēju savā runā, bet gribu tagad teikt. Ļoti svarīgs šīs akadēmijas uzdevums ir veikt zinātnisko darbu, kas no 2010.gada ir apstājies un kas varētu veicināt daudzu problēmu risināšanu nozarē, tajā skaitā Policijas akadēmija varētu veikt arī esošā personāla kvalifikācijas celšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Apspriežot budžetu, tā, protams, ir ļoti svarīga tēma, jo ar to saistās noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas kvalitāte.

Bet es sapratu, ka šajā gadījumā debatēs VIENOTĪBAS pārstāvjus laikam aizskāra tas, ka vajadzētu saukt pie atbildības tos, kas savulaik šādu lēmumu pieņēma. Un es piekrītu Ādamsona kunga teiktajam, ka īstenībā tā bija noziedzīga rīcība, ja no šābrīža situācijas mēs skatāmies. Tāpēc varbūt ir risks... (Dep. S.Āboltiņa: “Tu arī tur lasīji lekcijas?”) Jā.

Otra lieta... Nelasīju lekciju... Otra lieta, kas ir svarīga un kas, manuprāt, ir ļoti dīvaina, vismaz tābrīža notikumos... Ja valstij nav naudas un nav iespējams apmaksāt visiem darbiniekiem algas, tad, piedodiet, šobrīd izglītības un zinātnes ministram būtu jānāk ar priekšlikumu slēgt skolas, jo nepietiek naudas, lai samaksātu visiem skolotājiem pienācīgas algas. (Zālē pieaug troksnis. Starpsauciens: “To arī dara!”) Vai tas ir pareizais izglītības līmeņa iegūšanas variants? Un tas, ka toreiz nebija pietiekama kvalitāte... Drīzāk otrādi - toreiz problēmas radās ar to, ka dažam labam nepatika, ka Latvijas Policijas akadēmija apmācīja arī tā saucamos civilos juristus - valsts pārvaldes (Starpsauciens.), pašvaldību juristus.

Un, runājot par šādu pieeju, tad bija jāsakārto procedūra - ko mēs apmācām un kādā veidā. Un, ja mēs sakām, ka šobrīd šo apmācību var nodrošināt citas, civilās augstskolas, tad, piedodiet, es atgādinu: izmeklēšanas darbs ir saistīts ar operatīvo darbību! Neviena civilā iestāde neiemācīs šo slepeno darbību. (Dep. S.Āboltiņa: “Un nevar tādu programmu iekļaut nevienā citā programmā?”) Tai ir jābūt speciālai skolai, kur šādu apmācību iziet. Un tie nav viens vai 200 cilvēki. Policijā mums ir vairāki tūkstoši. Vairākiem tūkstošiem ir vajadzīgs kaut kas vairāk.

Paldies Latvijas Reģionu apvienībai par ideju. Es, protams, gribētu, lai šeit būtu vairāk naudas un lai ātrāk varētu atjaunot Latvijas Policijas akadēmiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam, otro reizi.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi!

Āboltiņas kundze! Runājot par Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju, ir jāņem vērā viena nianse - ka no 10 augstskolām... tika pieņemts lēmums likvidēt vienīgo policijas augstskolu, kur gatavo speciālistus. (Dep. S.Āboltiņa: “Bet viņu apmaksāja Iekšlietu ministrija, ne jau Izglītības ministrija!”)

Runājot par kvalitāti, kāda bija Latvijas Policijas akadēmijā, paskatieties arhīvā! Deviņdesmito gadu beigās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzstājās Latvijas Universitātes lektori, kuri paziņoja, ka kvalitāte Latvijas Policijas akadēmijā ir daudz augstākā līmenī nekā juristiem, kurus gatavo universitātē. Kāpēc situācija mainījās? Acīmredzot tas jautājums jāuzdod attiecīgajam iekšlietu ministram. Tiek teikts, ka ministram ir bijis jāizvēlas vai nu samazināt algas un atvaļināt policistus, vai likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju un ka tas ir bijis vienīgais risinājums, taču, es atvainojos, tās ir absolūtas muļķības! Tas nozīmē, ka ministrs nav spējīgs pierādīt, pie kā novedīs viens vai otrs lēmums; ka noziedzības līmenis, samazinot policistu skaitu, palielināsies; ka policistu izglītības kvalitātes nebūs. Nebūs, kas strādā tiesībaizsardzības institūcijās.

Es jau no šīs tribīnes esmu minējis, ka Latvijā ir palikuši tikai divi pasniedzēji, kuri ir spējīgi pasniegt tādu specifisku priekšmetu kā masu nemieru novēršana. (Dep. S.Āboltiņas starpsauciens.)

Kas gatavo, Āboltiņas kundze, speciālistus, kuri veic ārējo novērošanu? Kura civilā iestāde? (Dep. S.Āboltiņa: “Kādas problēmas ir šo programmu pasūtīt?”) Kas gatavo speciālistus mūsu specdienestiem?

Ziniet, varam jau ticēt, ka, paņemot no universitātes cilvēku un nosūtot viņu uz Drošības policiju, mēs saņemsim augstas klases speciālistus, bet tās ir...

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs! Jūsu debašu laiks ir beidzies.

J.Ādamsons. ... absolūtas muļķības!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam. (Dep. A.Klementjevs: “Par akadēmijas godu! Kā pasniedzējs! Kāpēc bija slikta kvalitāte?”)

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Man ir sajūta, ka ļoti svarīgo jautājumu par Latvijas Policijas akadēmiju, par izglītības kvalitāti daži kolēģi vienkārši izmanto, lai celtu savu popularitāti, lai runātu (Zālē pieaug troksnis. Aplausi.)... lai runātu par lietām, kuras viņi varbūt arī līdz galam nesaprot.

Runājot par kvalitāti, es varu apliecināt, ka ar to mums ir problēmas. Un es to redzu, tagad lasot KNAB operatīvo lietu, krimināllietu... un man būtībā visu laiku nāk informācija par to, ka mūsu policisti ļoti bieži nesaprot likumus.

Tāpēc es atbalstu domu, ka Latvijas Policijas akadēmija ir jāatjauno. Bet, kolēģi, strādāsim, lai akadēmija tiktu izveidota no jauna! Taču jums - vairākiem no jums - negribētos runāt par kvalitāti kā tādu; jums gribētos tikai runāt par to un meklēt, kāpēc 2009.gadā tādi lēmumi bija pieņemti. Bet tā ir tīra politika! Jūs neinteresē pats rezultāts.

Manuprāt, ir svarīgi, lai būtu izmaiņas.

Līdz ar to es personiski atbalstu šo priekšlikumu, bet mans aicinājums - neizmantot šo tribīni, lai vienkārši celtu savu popularitāti. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.

R.Balodis (NSL).

Nu... Man liekas, Judins ir pārlasījies operatīvos materiālus savā tā sauktajā oligarhu komisijā. Viņam kaut kas nav...

Kolēģi, es jums vienu piemēru minēšu. Solvita teica, lai es pasaku, piemēram, par šo apmācības veidu. Viens reāls piemērs. Mums Policijas akadēmijā šie studenti, tā sacīt, tika novirzīti... un vienam studentam es stāvu blakus, es viņa činu neatceros (bija kaut kāds vecākais leitnants), un viņš eksāmenā, lai gan latviski slikti runā, raksta ar visiem komatiem un pieturzīmēm tādā ātrumā, kā, teiksim, pat brīvi runājošs cilvēks nespēj. Un ārpusē stāv patruļmašīna. Bija skaidrs, ka viņam bija speciālie līdzekļi šajā eksāmenā.

Nu nevar parastā, civilā iestādē... Nevar, Solvita, Stradiņa universitāti izmantot. Es saprotu, ka Stradiņos tie paši policijas cilvēki tagad apmāca, un visiem savs piecītis, tā sakot, sanāk, un visi ir apmierināti ar šo situāciju. Bet tā nevar valstiski rīkoties. Es jau neesmu par to, lai kārtu Lindu Mūrnieci vai kā viņu tur tagad sauc. Lai viņa veiksmīgi savā biznesā attīstās un uzplaukst. Bet tā bija kļūda, tā bija nepiedodama kļūda, un jādomā par Policijas akadēmijas atjaunošanu!

Un man ir nožēlojami skatīties uz diviem kolēģiem, kuri... es nezinu, vai nu kaut kādas frakcijas disciplīnas organizācijas dēļ skumji skatās, atceroties labos laikos Policijas akadēmijā... Nu nevar tā darīties! Nu saņemieties, KNAB bijušais vadītāj, Loskutova kungs! Iznāciet un pasakiet, kaut vai piebalsojiet Judina kungam, ka vispār jau bija taisnība - nelabi darījāmies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Kolēģi! Domāju, ka mums jāatgriežas pie tās minētās frāzes, ka Policijas akadēmija gatavoja sliktas kvalitātes juristus. Tas ir, nezinu, kādu iestāžu radīts mīts vai kaut kādu grupu mīts... bet tiešām šiem Policijas akadēmiju pabeigušajiem juristiem un maģistriem... arī man savulaik bija viens pārmetums. Viņi māk tikai iesēdināt, sagatavot lietu, bet nemāk uzrakstīt kā advokāti aizstāvību. Viņi tiešām bija audzināti likuma garā, un advokātu birojiem viņi nederēja. Un tas ir Latvijas paradokss. Tas tiešām ir Latvijas paradokss, ka Policijas akadēmija, kuru ar Ministru kabineta lēmumu bija paredzēts nodot Latvijas Universitātei, nonāca medicīnas institūtā, proti, Rīgas Stradiņa universitātē. Es nezinu, varbūt Banku augstskolas funkcijas tagad vajadzēs nodod Latvijas Mākslas akadēmijai. Mākslas akadēmija varētu gatavot ekonomistus, filologus varētu gatavot Mūzikas akadēmija... Mēs vispār esam paradoksu valsts. Līdz ar to mūsu priekšlikums ir izpētīt to, kā Latvijā obligāti... kā vislabāk atjaunot kvalitatīvu un valstiski strādājošu policistu sagatavošanu. (Dep. V.Spolītis: “Analītiskajā dienestā vajag priekšlikumu iesniegt!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Atklāti sakot, man grūti saprast, ko Baloža kungs ir domājis, apgalvojot, ka esmu pārlasījies KNAB materiālus. Jo es tiešām, pētot krimināllietas un operatīvās lietas materiālus, redzu vairākas problēmas, un situācija valstī, tai skaitā Saeimā, man tagad ir daudz, daudz skaidrāka.

Bet, dzirdot šos argumentus un klausoties to, ko kolēģi runā, es piekrītu, ka Rīgas Stradiņa universitāte nav tā iestāde, kas var gatavot policistus. Bet, klausoties kolēģi Balodi, es saprotu, ka arī Latvijas Universitātei to nedrīkst uzticēt. Jo principā tā kvalitāte... tas izglītības process ir ļoti sarežģīts. (Dep. R.Balodis: “Nu ja! Par to jau ir runa!”) Un es vēlreiz gribu atkārtot: es personiski uzskatu, ka akadēmija ir jāatjauno un šis priekšlikums ir svarīgs un atbalstāms. Un es aicinu kolēģus balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es biju viens no tiem, kuri tajos laikos, strādājot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, balsoja pret likvidāciju. Esmu pārliecināts, ka es rīkojos pareizi. Tāpēc ka vienā līmenī ir augstskola, akadēmija, bet pavisam citā līmenī ir koledža. Protams, vajag gatavot policistus arī koledžā, bet augstskola ir augstskola - tā dod pavisam citu domāšanu.

Bet gribu atgādināt jums, kā Āboltiņas kundze jau teica, ka 20 augstskolās gatavo juristus. Tad kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija nelikvidēja tās 20 augstskolas, kas gatavo par valsts līdzekļiem juristus, nesamazināja to skaitu vismaz uz 10, saglabājot Latvijas Policijas akadēmiju? Tur pavisam citi mērķi bija. Personīgi mērķi tur bija.

Un otra lieta arī vēl. Latvijas Policijas akadēmija deva speciālo izglītību, kuru mēs nevarējām tajos laikos iegūt nedz Latvijas Universitātē, nedz Rīgas Stradiņa universitātē, tāpēc ka Latvijas Universitātes rektoram pat nebija pielaides valsts noslēpumam. Likums prasa, lai būtu arī šāda pielaide. Un to literatūru, ko izmanto, apmācot policistus, nevar uzticēt citām bibliotēkām - nedz Latvijas Universitātei, nedz Rīgas Stradiņa universitātei. Kā viņi atrisinās šo jautājumu, es nezinu, bet tā tas bija. Un tās problēmas parādījās pagājušajā gadā.

Man joprojām vēl glabājas tas dokuments - lūk, tādā 10 centimetru augstumā, laikam 400 lappuses! - par likvidāciju.

Turklāt visiem policistiem vajag arī fizisko sagatavotību, kas Latvijas Policijas akadēmijā bija ļoti labā līmenī. Pastāstiet man, lūdzu, kur ir Stradiņa universitātē sporta bāzes, lai viņi iegūtu fizisko sagatavotību?! Kur ir Latvijas Universitātē sporta bāzes? (Dep. V.Spolītis: “Ir! Ir!”) Nu kur? Izmanto citiem... Pie mums... Jā, jā... (Dep. V.Spolītis: “Ir, ir, Ivan!”) Jā, ir... Bērnu laukums tur tagad, ja jūs nezināt, - Krišjāņa Barona ielā tā kā. Nav vēl nekādas sporta bāzes. Ir projektā - Latvijas Universitātes kampuss Torņkalnā. Bet naudas nav un nebūs.

Tā ka nav tā patriotiskā...

Lūdzu, nobalsosim par to, lai mums būtu...!

Nākamajā... vismaz 12.Saeimā mēs balsosim par Latvijas Policijas akadēmijas atjaunošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Es arī piederu pie tiem, kuri uzskata, ka Latvijas Policijas akadēmijas likvidācija... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... ka Latvijas Policijas akadēmijas likvidācija bija kļūda. Es saprotu ekonomiski finansiālus apsvērumus, bet... var domāt par līdzekļu taupīšanu konkrētajā gadījumā, bet nepieciešams domāt par tālejošām sekām.

Par kvalitāti. Jā, kvalitāte varēja būt labāka. Taču kvalitāte atkarīga ne tikai no augstskolas kā tādas, bet arī no studējošo vēlmes studēt. Ja mēs paskatāmies visapkārt, tad redzam, ka Latvijas Policijas akadēmijas absolventi ieņem ļoti, ļoti respektējamus amatus. Divi Valsts policijas priekšnieki ir Latvijas Policijas akadēmijas absolventi. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs - Latvijas Policijas akadēmijas absolvents. Apgabaltiesas kolēģijas priekšsēdētājs - Latvijas Policijas akadēmijas absolvents. Gandrīz katru reizi, kad mēs šeit, Saeimā, balsojam par tiesnešiem un kad sarakstā ir trīs vai četri tiesneši, tad viens vai divi no tiem ir Latvijas Policijas akadēmijas absolventi. Satversmes aizsardzības birojā, Drošības policijā - visur strādā Latvijas Policijas akadēmijas absolventi.

Turklāt, runājot par kvalitāti, jāpatur prātā uniformēto struktūru nepieciešamība mācīties formā, lai iegūtu iemaņas, staigājot formā, ar lepnumu to nest.

Piedalīšanos sagatavošanā, kas nepieciešama visiem specifiskajiem darba veidiem, tādiem kā rīcība gadījumos, kad notiek masu nepakļaušanās izkliedēšanai, rīcība ar šaujamieročiem, - to varēja (turklāt diezgan labi varēja!) nodrošināt Latvijas Policijas akadēmija.

Ja salīdzina Latvijas Policijas akadēmiju ar civilajām augstskolām, tad es varu ar pārliecību teikt, ka tas pieradums pie stājas, pie disciplīnas, pie kārtības - tas dotu rezultātu: neviens Latvijas Policijas akadēmijas absolvents neatļautos mēdīties no Saeimas tribīnes, kā to dara Latvijas Universitātes absolvents.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ražuka kungs, vai jums debatēm pietiks ar trim minūtēm? (Starpsauciens.) Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Nebūt nav tā, ka nenotiek parlamentāras debates par Latvijas Policijas akadēmijas atjaunošanu. Baltijas Asamblejas Latvijas delegācija cienījamā Jāņa Vucāna vadībā vairākas reizes cēla šo jautājumu: vai nebūtu iespējams Baltijas mērogā organizēt šādu akadēmiju? Taču tas neguva mūsu iekšlietu speciālistu atbalstu... un, es saprotu, arī igauņu un lietuviešu atbalstu neguva. Katrs vēlas savu naudiņu kārtot pats.

Bet es domāju un, izmantojot... Premjera kungs!... (Starpsaucieni.) Premjera kungs!... Kučinska kungs! Cienījamie kolēģi! Pastāv vēl viena problēma: tehnoloģijas mainās ļoti ātri, likumi mainās. Ir jautājums par pēcdiploma apmācību iekšlietu speciālistiem.

Un mums ir viens ļoti labs paraugs - Baltijas Aizsardzības koledža, ko uztur visas trīs Baltijas valstis. Vai nevajadzētu, premjera kungs, jūsu līmenī runāt ar lietuviešiem un igauņiem par to, lai Baltijas mērogā būtu viena iestāde, kas varētu veikt pēcdiploma apmācību mūsu iekšlietu speciālistiem - policistiem no visām trim Baltijas valstīm?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie būs sagatavoti.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Andris Buiķis... ir, Boriss Cilevičs, Ainārs Mežulis, Vladimirs Nikonovs, Imants Parādnieks, Laimdota Straujuma un Viktors Valainis.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie Eiropas lietu komisijas deputāti! Es gribu atgādināt, ka pulksten 12.30 Eiropas lietu komisijas telpās būs Eiropas lietu komisijas sēde, kur mēs ar ārlietu ministru runāsim par kārtējo ārpolitikas ziņojumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē!

Turpināsim Saeimas ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam”.

Debates par 21. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Labdien, cienījamās kolēģes un kolēģi! Mani mudināja nākt uz tribīni tāda varbūt plašāka doma par to, ka pasaule kļūst arvien bīstamāka un sarežģītāka un ka šādā pasaulē cilvēkam kļūst arvien grūtāk orientēties un arvien grūtāk dzīvot mierā un drošībā... un dažreiz arī - izdzīvot. Tāpēc mums ir vajadzīgi augstas raudzes speciālisti, kas palīdz, kas mūs atbalsta, kas pasargā tad, ja tas ir vajadzīgs.

Cilvēku drošība, dzīvība un brīvība - īstenībā šīs svarīgās lietas ir noteikti arī Iekšlietu ministrijas speciālistu pārziņā. Uz viņiem mēs ceram, no viņiem mēs sagaidām visās šajās jomās tiešām augstu profesionalitāti.

Saprātīgs cilvēks noteikti piekrīt tam, ka Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšana bija nepareiza rīcība.

Mēs atceramies to, kā tapa Latvijas Policijas akadēmija, cik tur tika ieguldīts nervu, pūļu, ideju, darba, kā arī valsts finanšu. Pie tā, ka viņiem mazliet greizi nogāja ar strādāšanu un speciālistu sagatavošanu, bija vainojami gan subjektīvi apstākļi, gan arī ļoti spēcīgi objektīvi apstākļi. Bet tādēļ vien, lai mainītu kaut ko, tas taču nav jālikvidē, tas taču nav jāiznīcina, jo pēc tam kaut ko izveidot ir ļoti grūti.

Iekšlietu sistēma ir ļoti smalka sistēma. Tajā ir ļoti daudz profesionāļu, speciālistu, kas strādā ļoti šaurā specialitātē, bet kas ir ļoti augsta līmeņa profesionāļi. Šie speciālisti ir gadiem ilgi jāslīpē kā tāds dimants, un par maz viņiem ir iedot tikai labas teorētiskās zināšanas. Ir ļoti svarīga arī šo zināšanu un profesijas pārmantojamība: kad meistars, profesionālis, speciālists savā nozarē ir sasniedzis tādu līmeni, ka viņš var nodot zināšanas jaunajiem. Un tas ir ļoti būtiski. Mums ir vajadzīgi augstākā līmeņa speciālisti, augstā līmenī sagatavoti iekšlietu sistēmas darbinieki, lai Latvijā mēs patiesi varētu būt dzīvi, drošībā un brīvi.

Es aicinu atbalstīt Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu.

Jā! Un gribu teikt, ka saprātīgs cilvēks atzīst kļūdas, bet gudrs cilvēks pēc iespējas ātrāk cenšas kļūdas novērst. Novērsīsim šo kļūdu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai (Aplausi.), otro reizi.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Jā! Šimfas kundze, paldies par tiem labajiem vārdiem, ko jūs veltījāt policistiem! Pilnīgi tam piekrītu, un tur mūsu viedokļi neatšķiras. Mūsu viedokļi atšķiras tikai tajā, vai mēs runājam par vienu konkrētu augstskolu vai par izglītotiem policistiem.

Starpbrīdī izmantoju iespēju... Iekšlietu ministrs, kurš atrodas Viļņā, seko līdzi tam, kas notiek. Un viņš lūdza pateikt komisijas vadītājam, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, skatot budžetu, ir apspriedusi trīs iespējas, kā policistiem nodrošināt izglītību, un viena no šīm iespējām ir Latvijas Policijas akadēmijas atjaunošana.

Un, lai policistiem pēc iespējas ātrāk nodrošinātu profesionālo izglītību, tika izvēlēta šī versija - tika izsludināts iepirkums, kurā uzvarēja Rīgas Stradiņa universitāte. Un jau nākamajā gadā policistiem būs iespējams iegūt tajā izglītību.

Jautājums par to, vai ir atjaunojama speciāla mācību iestāde (vienalga, kā to sauks), kurā sagatavo tikai policistus, ir Iekšlietu ministrijas dienaskārtībā. Un Iekšlietu ministrijai nevajag šos 70 tūkstošus, lai šo jautājumu pētītu. (Dep. R.Balodis: “Nevajag arī Policijas akadēmiju!”) Iekšlietu ministrija to dara bez šiem 70 tūkstošiem.

Mēs, protams, varam turpināt šeit vēl vairākas stundas aizstāvēt... runāt par to, kurš mīl policistus vairāk, taču labāk ļausim to darīt profesionāļiem!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Jautājums ir svarīgs, bet mēs ejam pa riņķi.

Atcerēsimies - Nacionālajā aizsardzības akadēmijā kādreiz bija Robežsargu fakultāte. Tagad tās nav. Kādreiz bija valdības deklarācijā, kad vēl bija iepriekšējā valdības vadītāja, ierakstīts, ka ir jārisina šis jautājums. Mans maģistrs uzrakstīja pat darbu, kā varētu izveidot kopēju mācību iestādi, kur gatavotu gan policistus, gan Aizsardzības ministrijas pārstāvjus. Tas jau bija pirms vairākiem gadiem. Mēs visu laiku ejam pa kaut kādu riņķi! Tādēļ es domāju, ka šis jautājums ir ļoti būtisks, bet...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ir divas dienas, kurās mēs neko nevaram izmainīt. Tā ir vakardiena un rītdiena. Ir vairākas Saeimas, vairākas valdības, kuru lēmumos mēs neko vairs nevaram mainīt. Tās ir bijušās Saeimas, bijušās valdības un nākamā Saeima, nākamā valdība. Bet šeit un tagad Latvijas Reģionu apvienības frakcija piedāvā piešķirt 70 tūkstošus Iekšlietu ministrijai. Profesionāļi vērtē, izvērtē un pieņem lēmumu, lai mūsu tiesībsargājošās organizācijas strādātu labāk nekā šobrīd.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Debates jau ir slēgtas, kolēģi. Jums bija iespēja debatēs pieteikties ātrāk.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nekas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 24, atturas - 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 22. - deputāta Jura Viļuma priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 23. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Rihardam Melgailim.

R.Melgailis (LRA).

Cienījamie klātesošie! Vakar no šīs tribīnes ļoti gari un plaši tika diskutēts par nepieciešamo izglītības sistēmas reformu. Arī par to, kas katrai iesaistītajai pusei šajā jomā ir jādara un par ko jāatbild. Pašvaldībām kā izglītības iestāžu dibinātājām, protams, jānodrošina šo skolu saimnieciskā uzturēšana, infrastruktūras sakārtošana atbilstoši mācību procesa nodrošināšanas prasībām, mācību materiālu tehniskās bāzes pilnveidošana, jāgādā par bērnu drošību mācību iestādē, par viņu atvešanu uz skolu un aizvešanu mājās, par interešu izglītību, kā arī par ēdināšanu un citām lietām.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevums būtu sakārtot mācību saturu, kas vērsts uz kvalitatīvas izglītības iegūšanu, un darba samaksas nodrošināšanu visiem pedagogiem, sākot jau no pirmsskolas, kas šobrīd nenotiek. Jo pedagogi, kas nodarbojas ar bērniem no pusotra gada vecuma līdz četru gadu vecumam, atalgojumu saņem no pašvaldībām. Tas savukārt rada zināmu nevienlīdzību, jo daudzām pašvaldībām finanšu iespējas ir stipri ierobežotas, tāpēc daudzās pirmsskolas izglītības iestādēs trūkst darbinieku, trūkst motivācijas uzņemties šo grūto, atbildīgo darbu, kurā tiek izvirzītas tikpat augstas prasības attiecībā uz izglītību un pieredzi kā pārējiem pedagogiem. Tā kā mēs apsveram priekšlikumus par reālu mācību uzsākšanu bērniem no sešu gadu vecuma, šis pirmsskolas sagatavošanas posms ir ļoti svarīgs, un no tā kvalitātes būs atkarīgas bērnu tālākās izglītības sekmes. Ja jau ir reforma, tad tagad ir īstais laiks sakārtot lietas tā, lai turpmāk katrs dara to darbu, kas tam piekrīt. Tāpēc Latvijas Reģionu apvienība aicina no valsts budžeta, sākot ar 2018.gada 1.septembri, nodrošināt darba samaksu arī pirmsskolas pedagogiem.

Lūdzam mūsu priekšlikumu atbalstīt, jo, es ceru, mēs visi saprotam, ka bērni ir mūsu nākotne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 12, atturas - 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 24. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 25. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 43, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas tapis, pamatojoties uz Latvijas Studentu apvienības iesniegumu ar aicinājumu nodrošināt pietiekamā apmērā budžeta vietas, kuru izmaksas palielinās sakarā ar sociālo obligāto iemaksu likmes palielināšanu par 0,5 procentiem. Šis priekšlikums ir attiecināms tieši uz Izglītības un zinātnes ministriju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 27. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 47, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 28. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 29. ...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Cienījamie klātesošie!

Te daudz no tribīnes tika piesaukta izglītības kvalitāte. Mums ir jāsaprot, ka šo kvalitāti nodrošina ļoti augstas kvalifikācijas un zināšanām bagāts pedagogs. Neatkarīgi no tā, kas tā ir par nozari - vai tā ir medicīna vai kultūra, vai eksaktās zināšanas, vai valodas -, tikai augsti kvalificēts pedagogs to var izdarīt.

Man ir kārtējo reizi jums jāatgādina, ka augstskolām paredzētie līdzekļi ar visiem koeficientiem, par ko mēs te runājam un... Nevaram atrast līdzekļus, lai sakārtotu augstskolas. Protams, tas finansējums būs, bet es gribu ļoti, ļoti vērst jūsu uzmanību uz to, ka jau četrus gadus no šīs tribīnes es atgādinu, ka krīzes laikā mācību plānus samazināja trīs augstskolas, kas gatavo pedagogus. Piedodiet man, par kādu kvalitāti, Āboltiņas kundze, jūs runājat? Par kādu kvalitāti?! Likvidējām Latvijas Policijas akadēmiju, savukārt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai pietrūkst 1,3 miljonu, lai atjaunotu mācību plānu visās nodaļās, ieskaitot arī to nodaļu, kuru beidza Ints Dālderis, kas skaļi runā par vidusskolu... Par kādu vidusskolu tu runā, Int Dālderi? Padomā, lūdzu! Ja augstskolas pedagogi tagad vairs nepiedalās ar saviem mākslinieciskajiem kolektīviem starptautiskos pasākumos... pēdējie, kas ir beiguši... pēdējos piecus, septiņus gadus, kad krīze it kā iestājās mūsu valstī... Un man ir ļoti nepatīkami atgādināt, ka uz jautājumu, lai sakārtotu šo finansējumu un visus tos koeficientus pareizi... Es lūdzu: atjaunojiet trijām augstskolām finansējumu, lai varētu atjaunot mācību plānus! Un nespēlējieties ar intelektu un kultūrvēsturi! Parlamentārais sekretārs gudri runā: “Kultūra mums būs! Mēs sakrālos objektus sakārtosim!” Vispirms sakārtojiet pedagogu sagatavošanu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Latvijas Mākslas akadēmijā!

Jūsu ministre, cienījamais Ministru prezident, pateica, ka viņai fiskālā disciplīna neļauj paaugstināt... mācību plānu atjaunot. Nu vispār ārprāts! Jūs pats saprotat? Jūs ļaujat ministrei tā runāt?! Un nākamajā dienā - 49 miljoni. Mierīgi! Fiskālo disciplīnu pārkāpjot! Fiskālās disciplīnas padomi un tās teikto ignorējot.

Jūs saprotiet, ir tikai divi varianti: darīt muļķības dēļ vai speciāli. Speciāli! Es varu pateikt... Tas, ka pedagogu trūkst skolās, tā vēl ir mazākā nelaime... Bet ir vesela kaudze, kas ienāk strādāt, bet nekļūst par labiem pedagogiem tikai tāpēc, ka viņiem par 40 procentiem ir samazināts mācību plāns.

Jūs jaucat divas lietas, Āboltiņas kundze, - akadēmiskā augstākā izglītība un profesionālā. Lūk, Intam Dālderim ir profesionālā augstākā izglītība, viņš pūš klarneti orķestrī. Bet juristi, kas beidz Latvijas Universitāti, ir ieguvuši tikai vispārējo akadēmisko izglītību. Par autortiesībām tur ir tikai mazs lekciju kurss. Par notariātu - arī mazs lekciju kurss. Bet zināšanas starptautiskajā jurisprudencē... ir nepieciešamas atsevišķas maģistra programmas, kas veltītas tikai tam. Ne Policijas akadēmijā, ne medicīnas augstskolās nevajadzētu gatavot juristus, bet jāgatavo Policijas akadēmijā maģistra līmenī, lai būtu speciālisti, kas nodarbojas ar tieslietām arī pēc augstskolas, pēc universitātes... lai savu akadēmisko izglītību turpina šajā Policijas akadēmijā, nevis tā bija jālikvidē.

Piedodiet, šī Saeima šajā zālē, spaidot podziņas... Latvija ir iedzīvojusies 56 augstskolās. Es aicinu noņemt valsts eksāmenu juristiem un uzlikt... jā, arī pedagogiem. (Dep. R.Kols: “Puse no tām ir privātas! Būsim korekti!”)

Piedodiet, bet mums pateica, ka jābūt tikai 20. Valstij ir jāregulē, cik augstskolām jābūt, jo vieni un tie paši pedagogi skraida pa šīm augstskolām!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Augstskolas, tajā skaitā arī Kultūras ministrijas padotībā esošās, ir saņēmušas diezgan nopietnu budžeta pieaugumu gan šajā gadā, gan arī iepriekšējā gadā. Un, es ceru, izlietos to sekmīgi un arī attīstīsies sekmīgi.

Bet šo jautājumu, par kuru Platpera kungs runā katrā sēdē... Mums nav izdevies saprast, par ko viņš īsti runā. Tāpēc diemžēl (Smiekli, aplausi.)...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Parādnieks. Jā. Komisijas vārdā... Es tikai mēģinu iedomāties Platpera minēto ienākošo pedagogu kaudzi.

Visādi citādi aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 26, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 29. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 44, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 30. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis nu ir viens no tiem gadījumiem, kad “Viens likums - viena taisnība visiem” nav visiem. Proti, runa ir par zinātnes finansēšanu.

Zinātniskās darbības likuma 33.pants nosaka, kādam konkrēti jābūt finansējuma pieaugumam. Budžetā tas nav izpildīts, lai gan likumā par budžetu noteikts, ka tajā būtu jābūt visam nepieciešamajam finansējumam, ko paredz likuma prasības.

Tā ir viena lieta, un tas ir viens no tiem pamatojumiem, kāpēc es aicināju, lai šinī budžetā nebūtu ne pilītes populisma, un teicu, ka uzraksts “Viens likums - viena taisnība visiem” būtu no Ministru kabineta sienas jānoņem.

Otrs. Ja mēs pēc būtības runājam tālāk. Ļoti daudz un ļoti cītīgi runā... Visiem tagad patīk runāt par to, ka mūsu ekonomikai jākļūst produktīvākai, ka mūsu nākotne ir zināšanu ekonomika. Sakiet, kādā veidā jūs domājat īstenot, veidot šo zināšanu ekonomiku, ja finansējumu zinātnei jūs nevēlaties dot? No kurienes nāks šīs zināšanas? Protams, mēs varam cerēt uz mūsu tautas ģēnijiem, tādi noteikti būs, bet, ja tāda ir jūsu iecerētā tautsaimniecības izaugsmes stratēģija - uz gadījumu un uz ģēnijiem to balstīt -, tad es baidos, ka var sanākt ļoti bēdīgs rezultāts, kādu mēs arī paredzam.

Zinātne tiek pastāvīgi turēta bada maizē. Un, ja tā tas turpināsies, tad nav brīnums, ka jūs atkal gaudīsities: kāpēc mūsu ekonomika ir ar tik zemu produktivitāti, kāpēc mēs nespējam radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību?

Šis ir uzskatāms liekulības un neprofesionalitātes, un tuvredzības piemērs. Šādā veidā jūs iznīcināt gan mūsu valsti, gan mūsu tautas nākotni.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un beidzot zinātnei paredzēt to, kas tai pienākas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? ...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 21, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 31. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Jums ir vēl viena iespēja atcerēties to, kas ir rakstīts likumos, un arī to, kāpēc zinātne Latvijā ir svarīga. Laikam zem putekļu kārtas Zinātniskās darbības likuma pants, ka Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, likumu zinātniskās darbības nodrošināšanai, paredz ikgadēju finansējuma pieaugumu 0,15 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, ir tā izbalējis, ka to jau vairs saskatīt nevar.

Taču tā nav tikai likuma norma un likuma normas ievērošana pēc būtības; tas ir arī stāsts par to, ka Latvijai ir svarīgi domāt par savu nākotni. Kamēr budžets tiks veidots Excel tabulās, fiskāli domājot tikai par to, kā nākamajā gadā apmierināt apēšanas vajadzības, un nedomājot nevienu soli ilgtermiņā uz priekšu, Latvijai nebūs nākotnes. Arī tie vidusskolu beidzēji, kas skatās augstskolu virzienā un domā par iespējamu zinātnisko karjeru, neredz šeit nākotni, neredz izaugsmes iespējas tieši Latvijā, jo neredz šo stabilo finansējumu. Un, ja Latvijai kaut kur ir nākotne, tad tieši zinātnes jomā, tāpēc ir svarīgi, lai zinātnieki spētu savus pētījumus, savus izgudrojumus radīt tieši šeit, Latvijā.

Frakcija “No sirds Latvijai” priekšlikumus nākamā gada budžetā ir sniegusi, vērtējot tās likuma normas, kuras Ministru kabinets ar savu iesniegto priekšlikumu nepilda. Vai var teikt, ka šis budžets ir virzīts uz izaugsmi? Nē! Šis budžets nav virzīts uz izaugsmi, jo nepilda nedz Augstskolu likuma normas, nedz arī Zinātniskās darbības likuma nosacījumus.

Es lūdzu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu un domāt par Latvijas izaugsmi nākotnē.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 32, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 32. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 33. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu, jā! Tagad sākas tā lielā nauda... Runa šobrīd ir par vienu miljonu 688 tūkstošiem eiro. Šī nauda ir paredzēta sporta būvēm dažādās pilsētās - gan Ventspilī, gan Valmierā, gan Jēkabpilī, bet šis priekšlikums... Ministru prezidenta kungs, lūdzu, uzmanīgi paklausieties, ko es jums tagad gribu teikt. Finanšu ministre šobrīd veic nodokļu reformu, savukārt 8.novembrī Ventspils domē smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs sēdēja ar Latvijas Olimpiskās komitejas vadītāju Vrubļevski un shēmoja, kādā veidā nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli. Respektīvi, Latvijas Olimpiskā komiteja ieskaita naudu olimpiskajam centram “Ventspils”, bet, lai nebūtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, viņi izdomāja, ka taisīs biedrību. (Starpsauciens: “Par jautājumu!”)

Ja mēs runājam par biedrībām... jau nosauktais Ventspils mērs sešu gadu laikā no Ventspils Biznesa attīstības asociācijas ir saņēmis 2,7 miljonus. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Pagājušajā gadā viņš saņēma 187 tūkstošus eiro.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu!

A.Kaimiņš. Priekšlikums ir tāds, ka... Šis cilvēks piedalās Koalīcijas padomes sēdēs, un viņš zināja, ka būs šis priekšlikums, kurš paredz vienu miljonu 688 eiro, kur daļa naudas tiek pārskaitīta tieši Ventspils sporta būvēm. Es tagad vēršu jūsu uzmanību, Dana Reizniece-Ozola, ka jūsu partijas “Latvijai un Ventspilij” priekšsēdētājs jūsu acu priekšā legāli shēmo, kā nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli, dibinot jau ceturto biedrību, kas ir legāls veids, kādā viņš vienkārši kļūst korumpēts. Korumpēts līdz maksimumam! Tas ir legāls veids, kā viņš sev piemaksā algu! Ja atveram deklarāciju, mēs redzam, ka Biznesa attīstības asociācijā viņš ir saņēmis 187 tūkstošus eiro pagājušajā gadā! (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Ventspils attīstības aģentūrā - 91 tūkstotis eiro pagājušajā gadā!

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, Kaimiņa kungs!

A.Kaimiņš. Ventspils... atvainojiet, bet tas ir komplicēts pasākums.

Un tagad būs kārtējā biedrība! Iedomājieties, olimpiskais centrs “Ventspils” katru gadu, manuprāt, ieskaita vienai no biedrībām 50 tūkstošus eiro, kur viņš ir vienīgais valdes loceklis... un vēl ir grāmatvedis. Un tagad mēs atkal...

Es nezinu, ko darīt ar šo priekšlikumu, ja godīgi. Es tiešām nezinu, jo... pieņemsim, Jelgava vai Valmiera ir pelnījusi to naudu sporta būvēm, bet es esmu skaidri pārliecināts, ka... Es jums iedošu dokumentus no tās sēdes, kas notika 8.novembrī. Es esmu skaidri pārliecināts, ka tā nauda, kas aizies uz Ventspili, tiks izzagta.

Finanšu ministre! Jūs veicat nodokļu reformu. Jūsu partijas pārstāvis... Jūs te stāvējāt pirms divām nedēļām un nevarējāt man atbildēt uz jautājumu, kuru es jums uzdevu, - kā var būt, ka šis cilvēks saņem 2,7 miljonus tikai no vienas biedrības?! Gerhardam es esmu uzdevis jautājumu. Viņš nāks šovakar un man stāstīs, un viņam atkal nebūs, ko man teikt. Jūs varat nenākt! Jūs varat nenākt, Gerharda kungs! (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Jums nav atbildes uz maniem jautājumiem par Ventspils mēru.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu!

A.Kaimiņš. Priekšlikums ir tāds, ka nodokļu maksātāju nauda, kas tiek piešķirta Latvijas Olimpiskajai komitejai, tiek ieskaitīta attiecīgajām struktūrām arī Ventspilī. Un es esmu pārliecināts, ka šī nauda tiks nozagta. Šeit ir Ventspils pilsētas domes Kapitāla pārvaldības nodaļa. Šo dokumentu viņi negribēja dot ārā. Es jums, Ministru prezidenta kungs, to iedošu. Izlasiet! Lūdzu, beidzot apcietiniet to cilvēku! Jūs varat kaut ko izdarīt tiešām Latvijai paliekošu? Manuprāt, šis cilvēks ir lielākā Latvijas nelaime! Un jūs tagad smaidāt... Bet tā tiešām ir... Tā jau nav jūsu nauda! Mēs esam atbildīgi par sabiedrības līdzekļiem. Un es jums atnāku tagad... es tiešām īstenībā nezinu, ko darīt ar šo lietu, jo, ja mēs balsojam...

Dodiet man vēl divas minūtes!

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka Kaimiņa kungs apvieno abus uzstāšanās laikus? (Starpsaucieni: “Lai runā!”; “Ir!”; “Nav!”) Vai ir iebildumi?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Kaimiņa kungam pagarinātu debašu laiku par divām minūtēm! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 5, atturas - 2. Debašu laiks pagarināts vēl par divām minūtēm. (Starpsauciens: “Pareizi! Lai runā!”)

A.Kaimiņš. Zivs pūst no galvas! Kādu piemēru tad mēs rādām? Kādu piemēru mēs rādām, ja legālā veidā tagad tiks dibināta jau ceturtā biedrība, kur jūsu partijas priekšsēdētājs atkal būs valdē? Es esmu jums... Es esmu Valsts ieņēmumu dienestam rakstījis, KNAB rakstījis, taču nekādas virzības nav. Es jums uzdevu jautājumus, bet jums nebija... Jūs pati bijāt apmulsusi, jums bija kauns. Stājieties ārā no tās partijas, lai Daudze tur paliek viens pats!

Ministru prezidenta kungs! Šī ir legāla zagšana. Lūdzu, dariet kaut ko, lai nenotiek šī naudas izplakarēšana! Tas vairs nav smieklīgi! Un tāpēc arī es uznācu tribīnē un to izstāstīju, jo priekšlikums jau ir labs un to naudu tiešām tām sporta būvēm vajag. Tikai, manuprāt, tur ir viens nelietis, kurš bāž sev kabatā legālā veidā nodokļu maksātāju naudu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien! Šobrīd Saeimā varbūt šī ir vienīgā tribīne, kur mēs varam parunāt par sportu, tāpēc ka diemžēl Sporta apakškomisija nevar sapulcēties jau pusotru mēnesi, jo visi ir aizņemti ar budžetu. Un neviens arī nepateiks, kā un kādiem projektiem vajag sadalīt to naudu.

2017.gada budžetā 10 miljonus sportam mēs sadalījām 10 minūtēs bez nekādiem papīriem, vienkārši tā - ar pāris teikumiem: piešķirt naudu multifunkcionālās halles celtniecībai, tam un tam... Un tagad, šodien, mēs redzam, ka par to naudu, ko toreiz sadalījām, sāk domāt tikai šī gada ietvaros - kurā vietā būvēsim to halli, kurai būs tie līdzekļi. Un tāpēc mums vajag pārlikt to naudu no šī gada uz nākamo gadu; varbūt no sākuma sapulcēsimies Sporta apakškomisijā un rūpīgi izpētīsim visu, paskatīsimies, kādi ir plāni, kā virzās projektēšana vispār, kāda ir iecere! Vai vajag būvēt tajā pilsētā?! Vienā pilsētā mēs bāžam un bāžam, bāžam un bāžam jau 20 gadu laikā naudu. Varbūt Saeimas deputātiem vajag aizbraukt uz to pilsētu, apskatīties, kas tur vispār ir, - uz katru iedzīvotāju laikam jau ir sava sporta zāle vai baseins. Tā ka vajag rūpīgi... Kāpēc mēs nebūvēsim citās pilsētās, piemēram, tur, kur nav neviena baseina? Tā pati Jēkabpils, piemēram. Kāpēc nav neviena baseina? Jā, vajag to rūpīgi izpētīt. Latvijas Nacionālā sporta padome izskata tos jautājumus.

Vai, gatavojot budžetu šim gadam, Ministru kabinets nezina, ka vajag arī paredzēt valsts galvojuma atmaksu Olimpiskajai komitejai? Zina taču! Tie projekti jau iet 20 gadu garumā. Tā vajadzība bija ielikt. Priekš kam vajag tā kā papildus ielikt?

Es aicinu jūs arī tā rūpīgi izskatīt, kā mēs tērēsim valsts līdzekļus. Ja vajag, tad vajag ieguldīt, bet vajag rūpīgi to visu izskatīt, lai mūsu nauda nestāv vienkārši kaut kur kontos, bet lai nauda strādā. Tad, kad projekts gatavs, sākam realizēt to, ja mums ir te kāda plānošana. Ja mums nav plānošanas, tad mēs... tāpēc mēs dzīvojam tā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Parādnieks. Kolēģi! Komisijas vārdā aicinu tomēr saprast, kāda ir šī priekšlikuma būtība, un es informēšu pārējos kolēģus, jo šeit, manuprāt, notiek varbūt neapzināta maldināšana.

Tā ir līdzekļu pārdale 1 688 021 eiro apmērā 2018.gada budžetā: no budžeta apakšprogrammas “Valsts ilgtermiņa saistības sportā - dotācija Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) - valsts galvoto aizdevumu atmaksai” nauda tiek palielināta Jēkabpils multifunkcionālās sporta halles būvniecības projekta īstenošanai 2018.gadā par 588 021 eiro un par 1 100 000 eiro, lai palielinātu Valmieras Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijas un vieglatlētikas manēžas celtniecības projekta īstenošanai 2018.gadā paredzēto finansējumu. Šī nauda bija ieplānota 2017.gadā. Dažādu objektīvu apstākļu dēļ šos darbus nevarēja veikt, tāpēc nauda faktiski pārceļas uz 2018.gadu. No kurienes tiek ņemti resursi? Resursi tiek ņemti no valsts galvoto aizdevumu atmaksas apakšprogrammas Olimpiskajai komitejai, tātad faktiski no tās aizdevuma atmaksas daļas, kuru bija paredzēts atmaksāt arī par Ventspils sporta būvēm. Ventspilij nevis tiek dots, bet - gluži otrādi! - tiek paņemts. Tā vietā, lai atmaksātu, paņem, iedod naudu 2018.gadā gan Jēkabpilij, gan Valmierai. Tāda ir priekšlikuma būtība.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Parādnieks. 34. - deputātu Upenieka, Rasmaņa, Krēsliņa, Ruka un Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Jānim Upeniekam.

Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāts Upenieks apvieno abus uzstāšanās laikus? Iebildumu nav. (Dep. I.Zariņš: “Tikai beigās neatsauc savu priekšlikumu!”)

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ministru kabineta locekļi!

Mēs, zem šī priekšlikuma parakstījušies Sporta apakškomisijas locekļi, vēlamies uzsvērt: finansējums sporta nozarei nav pietiekams. Un sports - pirmkārt, tā ir veselība. Tā ir mūsu bērnu, mūsu līdzcilvēku veselība. Un šajā jautājumā rādītāji mums ir graujoši. 50 procentiem darbaspējīgo iedzīvotāju ir liekais svars vai aptaukošanās problēmas; 80 procenti skolēnu kustas daudz par maz. Bērni tagad ir spējīgi jau no piecu gadu vecuma telefonā un planšetdatorā spēlēt visādas spēles, atrast visas programmas, kuras vajadzīgas, bet, beidzot 9. vai 12.klasi, ir elementāras problēmas ar piepumpēšanos, vēdera presi un kur nu vēl pievilkšanos pie stieņa.

Līdz ar to laikā, kad ekonomika stabili aug... Nākamais ir olimpiskais gads, un mūsu sportisti uzrāda izcilus rezultātus, tāpēc loģisks ir sporta nozarē strādājošo jautājums: ko īsti ir domājis Ministru kabinets, samazinot finansējumu programmā “Latvijas Sporta federāciju padome”? Organizācijai, kas ikdienā rūpējas par to, lai visas atzītās sporta federācijas varētu darboties, piesaistīt aizvien vairāk jauniešu, atraut aizvien vairāk jauniešu no telefoniem un planšetdatoriem un nodrošināt to, ka mums aug nevis potenciālie sirds slimnieki, bet gan laimīgi un dzīvespriecīgi cilvēki visa mūža garumā.

Otrkārt, sports - tā ir saliedētība. Ikdienā mēs cenšamies risināt daudz jautājumu, kas saistīti ar saliedētību. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Sekmes mums ir dažādas, kādreiz - labākas, kādreiz - sliktākas, bet bieži vien izdarām tieši pretējo. Turpretim sportā neatkarīgi no tautības, ticības vai politiskās piederības cilvēki stāv plecu pie pleca, pēc kārtējās mūsu sportistu uzvaras ar noņemtām cepurēm dzied Latvijas valsts himnu un jūtas lepni.

Ņemiet par piemēru vienu no vissarežģītākajiem kolektīviem Latvijā - mūsu pašu Saeimu. Neskatoties uz to, ka mums ir dažādi uzskati, dažādas politiskās piederības, piemēram, mēs ar Raivi Dzintaru fanojam par Mairi Briedi. Neskatoties uz to, ka Zariņa kungs ir pēdējā laikā ļoti iemīļojis Ekonomikas ministrijai uzdot daudz jautājumu, mēs abi skrienam orientēšanās sacensībās.

Es nezinu, kur dzīves ceļi mūs aizvedīs, bet zinu, ka Solvitu Āboltiņu es satikšu “Arēnā Rīga”, turot īkšķi par Latvijas basketbola izlasi. Imants Parādnieks, Aldis Adamovičs, Juris Viļums, Jānis Vucāns un Ivans Klementjevs cīnās plecu pie pleca pret Igaunijas un Lietuvas parlamentāriešiem Baltijas Asamblejas sporta spēlēs. Un reizēm mēs uzvaram! Varis Krūmiņš ir mans pirmais treneris basketbolā. (Starpsaucieni. Aplausi.) Un, dzirdot Danas Reiznieces-Ozolas vārdu, pat pasaules čempionei šahā ietrīcas balss.

Līdz ar to, kolēģi, ja ir kāda lieta, kas mūs patiešām vieno, tad tas ir sports.

Un, treškārt, sports - tie, protams, ir augsti sasniegumi.

Jau gadu gadiem pieeja sportam ir bijusi nedaudz no nepareizās puses, un tādu kārtīgu paldies mēs saviem sportistiem sakām tikai tad, kad viņi nāk ārā pa lidostas durvīm ar medaļu kaklā.

Kādreiz, kad jums ir brīvs brīdis, pieejiet pie mūsu kolēģa Arta Rasmaņa, uzprasiet, kā vienkārši puikas no Priekuļiem cīnījās par pirmo čempionu titulu tālajā 1997.gadā, kad paši garāžās skrūvēja, eļļoja, stellēja kopā motociklus, kad Latvijā pirms došanās uz sacensībām iepirka konservus, lai tos pa ceļam Polijā pārdotu, lai būtu nauda, par ko iepildīt degvielu, un varētu nokļūt sacensībās Beļģijā, nemaz nezinot, kā tiks atpakaļ. Kad pēc pirmajiem treniņbraucieniem citu valstu sportisti atpūtās savās pārvietojamās mājiņās, mūsējie staigāja apkārt pa trasi, lasot citu sportistu nomestās stikla tīrāmās plēvītes, lai vakarā tās nomazgātu no dubļiem, piegrieztu un nākamajā dienā liktu uz savām brillēm, jo gluži vienkārši pašiem naudas tam nebija. Un tas viss viena vienīga mērķa vārdā - sacensību beigās augstākajā karoga mastā uzvilkt Latvijas karogu un visai pasaulei atskaņot Latvijas valsts himnu.

Un tādi ir visi mūsu sportisti - Mairis Briedis, brāļi Dukuri, Jeļena (Aļona) Ostapenko, Pauls Jonass, Kristaps Porziņģis - gatavi ēst dubļus, iet caur uguni un ūdeni, lai aizrautu mūsu sirdis un parādītu, ka latvieši ir stipra tauta.

Līdz ar to viņi ir pelnījuši labāku attieksmi arī tad, kad viņi ir ceļā uz saviem sasniegumiem, nevis cinisku piebildi: “Priecājaties par to pašu, kas jums ir.”

Aicinu atbalstīt un nodrošināt finansējuma pieaugumu atbilstoši iekšzemes kopprodukta prognozētajai izaugsmei 3,4 procentu apmērā. Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt absolūti pozitīvu, sabiedrību saliedējošu un veselību uzlabojošu nozari - sportu -, jo katrs tur ieguldītais eiro ar uzviju atgriežas ekonomikā un ļauj cilvēkiem dzīvot pilnvērtīgu, veselīgu dzīvi visa mūža garumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I.Klementjevs (SASKAŅA).

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā ir ierakstīti tādi vārdi: atpazīst Latviju caur sportu. Un tam, ko teica Upenieka kungs, pilnīgi piekrītu, bet varu arī atgādināt un atcerēties tos brīžus, kad... tajā laikā, kad mēs bijām olimpiskajās spēlēs... piemēram, kā manu airēšanas bāzi Jūrmalā nojauca vienkārši ar traktoru un uzbūvēja “Līvu akvaparku”. Ir arī tādi gadījumi diemžēl.

Un šeit nav nekas par to, ka mums vajag pacelt karogu. Mēs visi redzam, kā Mairis Briedis cīnās... Kur jūs bijāt, kad vajadzēja Mairi Briedi atbalstīt pirms 20 gadiem? Kur ir boksa centrs? Kurā pilsētā Latvijā ir sporta centrs Mairim Briedim? Kur ir sporta centrs vai olimpiskais centrs nosaukts vismaz viena olimpiskā čempiona vārdā? Neviena tāda centra nav! Kur ir sporta skola, kas ir nosaukta kāda slavena sportista vārdā? Nav nevienas! Kāpēc? Nevajag to? Nevajag slavēt? Nevajag...?! Visiem tiem jauniešiem vajag to idol, vajag mērķi, lai viņi iet un dara, lai grib būt tādi paši kā tie lielie čempioni. Tas ir vajadzīgs!

Un, piemēram, ja par boksa centriem mēs runājam, - pagājušajā nedēļā braucu garām Skanstes ielai - tajā rajonā, kur nojauca bijušo sporta namu “Darba rezerves”, kurš stāvēja piecus gadus bez nekādas dzīvības. Beigu beigās to nojauca. Bet tieši tur tika savulaik sagatavots Eiropas čempions Vaikulis un astoņi pasaules čempioni sporta akrobātikā! Tika sagatavoti sportisti arī airēšanā - septiņas zelta medaļas un trīs olimpiskās medaļas bija! Kur ir...? Nekur!

Padomāsim arī par to - par nākotni! Cik reižu es jau esmu vērsies pie jums, deputātiem, ka mums vajag rehabilitācijas sporta centrus sportistiem, lai nākotnē arī viņi būtu? Sakārtot Saules dārzu, Šadurska kungs! Sakārtot Saules dārzu! Aizbraukt uz Saules dārzu ekskursijā! Kas tur noticis? Miskaste! Atvainojos! Bet tieši tur ir labākā vieta priekš rehabilitācijas sporta centra.

Atbalstām sportu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai kāds vēl ir pieteicies debatēs? (Starpsauciens: “Ministrs! Dana!”) Nu, bet tad... (Starpsauciens: “Viss! Jau debates slēgtas!”) Debates jau ir slēgtas.

Ir iespēja laikus pieteikties debatēs, izmantojot (Starpsaucieni.) arī zaļās lapiņas.

Debates par šo priekšlikumu jau ir slēgtas.

Vai komisijas vārdā ir kas vēl piebilstams?

I.Parādnieks. Nav nekas piebilstams. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - deputātu Upenieka, Rasmaņa, Krēsliņa, Ruka un Orlova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 5, atturas - 45. Priekšlikums nav atbalstīts. (Dep. G.Kūtris: “Šķelšanās!”)

Godātie ministri! Godātie deputāti! Jums ir iespēja laikus pieteikties debatēm. Deputātiem - izmantojot elektronisko balsošanas sistēmu, ministriem - izmantojot zaļās pieteikuma lapiņas. Lūdzu, nodrošiniet, lai ministriem šīs lapiņas būtu pieejamas.

I.Parādnieks. 36. - deputātu Upenieka, Rasmaņa, Krēsliņa, Ruka un Orlova priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 35.priekšlikums.

I.Parādnieks. Es atvainojos, 35. - deputātu Upenieka, Rasmaņa, Krēsliņa, Ruka un Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - deputātu Upenieka, Rasmaņa, Krēsliņa, Ruka un Orlova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 7, atturas - 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 36. - kolēģu Upenieka, Rasmaņa, Krēsliņa, Ruka un Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputātu Upenieka, Rasmaņa, Krēsliņa, Ruka un Orlova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 8, atturas - 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. Arī 37. - Sporta apakškomisijas deputātu Upenieka, Rasmaņa, Krēsliņa, Ruka un Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - deputātu Upenieka, Rasmaņa, Krēsliņa, Ruka un Orlova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 5, atturas - 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 38. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 39. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputāti Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Īpaši paskaidrošu Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram, kādā veidā šobrīd tiek finansētas augstskolas Latvijā un kāds ir normatīvais regulējums.

Jau 2006.gadā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.994, kuri nosaka kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Un šajos noteikumos ir 27.punkts, kurā ir runa par to, ka pāreja no minimālajām studiju izmaksu koeficientu vērtībām uz optimālajām vērtībām notiek pakāpeniski - 10 gadu laikā, katru gadu palielinot studiju izmaksu koeficientu vērtību par vienu desmitdaļu.

Frakcija “No sirds Latvijai” uzdeva jautājumu visiem ministriem, kuru pārziņā ir augstskolas, tas ir, izglītības un zinātnes ministram, kultūras ministrei un arī zemkopības ministram: kādā situācijā šobrīd atrodas augstskolu finansējums attiecībā uz šīm finansētajām studiju programmām? Konkrētais priekšlikums par Zemkopības ministrijas pārziņā esošo universitāti... No Zemkopības ministrijas saņemtajā atbildē teikts, ka šodien vēl nevar runāt par optimālajām izmaksu vērtībām, runa ir tikai par to, ka vēl nav finansētas minimālās vajadzības, minimālie studiju izmaksu koeficienti, un, lai Zemkopības ministrijas pārziņā esošajā universitātē varētu nodrošināt augstskolu programmu finansējumu kaut vai minimālo koeficientu apmērā, ir vajadzīgi 467 151 eiro.

Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram vēlreiz atgādināšu, lai viņš būtu lietas kursā: arī Kultūras ministrijas pārziņā esošajās augstskolās joprojām netiek nodrošināta augstskolu finansēšana atbilstoši 2006.gadā apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem.

Un, lai Zemkopības ministrijas pārziņā esošā universitāte varētu savas programmas pasniegt un finansējums atbilstu optimālajām studiju izmaksu koeficientu vērtībām, šai augstskolai papildus vajadzētu 4,7 miljonus eiro. Un tad mēs varētu runāt par to, ka izglītība patiešām ir tādā kvalitātē, kādā tai būtu jābūt atbilstoši programmām.

Tātad, ja šodien studenti akadēmisko izglītību saņem nepilnu laiku un droši vien saņem arī nepietiekamu individuālo atbalstu un visu pārējo, mums vajag runāt par to, kādas kvalitātes beidzējus mēs saņemam, kādas kvalitātes speciālistus.

Tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu, lai vismaz minimālā līmenī nodrošinātu finansējumu Zemkopības ministrijas pārziņā esošajai universitātei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...? Tātad nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 41, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 40. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 41. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Godātie kolēģi! Ministru prezidenta kungs! Āboltiņas kundze!

Ir pagājis gads, kopš es piedāvāju šo priekšlikumu - ieviest Latvijā glābšanas dienestiem izsaukuma vietas noteikšanas jeb identifikācijas sistēmu, prasīju tam naudu. Turklāt es informēju jūs arī par to: ja šāda sistēma netiks ieviesta, tad Latvijā gada laikā aizies bojā par apmēram 50 cilvēkiem vairāk nekā tad, ja šāda sistēma funkcionētu.

Ir pagājis gads, bet šie seši miljoni netika atrasti, un Latvijas tautsaimniecība ir zaudējusi sakarā ar bojā gājušo cilvēku skaitu - tikai ar to vien! - 25 miljonus. Zaudējumi Latvijas tautsaimniecībai!

Nākamais. Mani ir pilnvarojis arī Streiča kungs. Es negribu šodien nosaukt no tribīnes tos deputātus, kuri balsoja “par” šo cilvēku nāvi. Es toreiz teicu: no pozīcijas puses katra pogas nospiešana ir akcepts vienam mirušajam Latvijā, viena cilvēka neizglābšanai. Jā, lielākā daļa atturējās, bet arī tā ir vienaldzība pret mūsu cilvēkiem. Un es nepieņemu to, ka tiek dekoratīvi... atbalsti tiek risināti... It kā Iekšlietu ministrijā tiek risināts jautājums, lai varētu ieviest e-call sistēmu. Jā, tā ir sistēma, kas strādās, bet tikai priekš tiem, kuri sasitīs mašīnu. Taču tā neuzlabos iespēju izsaukt palīdzību un momentā būt glābēju pamanītai, piemēram, sievietei, kurai dzenas pakaļ bandīts, kas viņu grib izvarot.

Huligānisma novēršana, ugunsgrēku dzēšana, palīdzība cilvēkiem, kuri apmaldījušies mežā, un tā tālāk, un tā tālāk...

Līdz ar to es atkārtoti aicinu jūs balsot “par” šo priekšlikumu un domāt par Latvijas cilvēkiem, lai tad, kad esam nelaimē, mēs varētu sagaidīt jebkuru dienestu vismaz par minūti, pusotru līdz divām minūtēm ātrāk. Tas skar... katra šīs palīdzības atnākšana skar apmēram pusmiljonu cilvēku gadā. Un katrs no šiem cilvēkiem, ja pastāvēs šāda palīdzības sistēma, saņems palīdzību vismaz pusotras vai divu minūšu laikā. Tas nozīmē, ka vajadzēs mazāk ātrās palīdzības mašīnu, mazāk policijas mašīnu, būs operatīvāka rīcība. Tādēļ šis ir jautājums par to, vai mēs mīlam savus cilvēkus un gribam, lai, nelaimē nonākot, viņi paliktu dzīvi.

Lūdzu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Parādnieks. Veselības ministre tikko norādīja, ka ir speciāla aplikācija, ar kuru var, izsaucot ātrās palīdzības dienestu, noteikt izsaucēja atrašanās vietu. Iespējams, ka to vajadzētu vairāk popularizēt un atvieglot šādu iespēju. Tas ir cits jautājums. Bet šo konkrēto priekšlikumu komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 16, atturas - 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 42. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, šis būs patiesības brīdis! (Starpsaucieni.) Tāpēc klausieties uzmanīgi!

Pa soļiem, iesim pa soļiem.

Likumā par budžetu un finanšu vadību ir noteikts: “Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot,” (tātad likumā tas ir noteikts!) “kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana notiek ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, ka tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi.”

Tālāk mēs ņemam Satiksmes ministrijas vēstuli, kurā Satiksmes ministrija - atbildīgā par dzelzceļa nozari -, jo šie grozījumi ir par dzelzceļu, dzelzceļa finansēšanu... Ko saka Dzelzceļa likums? Tātad Dzelzceļa likuma 9.pantā un 11.pantā noteikto valsts paredzēto saistību izpildei nepieciešamais finansējums 2018.gadam, maksa par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu... segšanai nepieciešamais finansējums tādā un tādā apakšprogrammā ir vairāk nekā 38 miljoni; savukārt budžetā ir iedalīti tikai aptuveni 23 miljoni. Pati Satiksmes ministrija atzīst, ka likumā paredzēto saistību izpildei pietrūkst 14 745 766 eiro.

Un, lai tiktu izpildītas likuma prasības, mans priekšlikums ir iekļaut šo summu.

Un tagad, kolēģi, kā cilvēks, kas zina deputāta zvērestu no galvas, es jums atgādināšu, ko jūs esat zvērējuši. Jūs esat zvērējuši Latvijas tautai, ka jūs pildīsiet Latvijas likumus un Satversmi un savus pienākumus godprātīgi un pēc labākās apziņas.

Lūk, tāpēc arī ir šis priekšlikums, lai “Viens likums - viena taisnība visiem” turpmāk attiektos ne tikai uz Ministru kabinetu... bet, lai nebūtu tā, ka tas neattiecas arī uz lielu daļu deputātu, tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Pretējā gadījumā, kolēģi, jūs acīm redzami pārkāpsiet savu Latvijas tautai doto zvērestu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Parādnieks. Kolēģi, ja atbalstītu šos deputāta Zariņa trīs priekšlikumus un vēl frakcijas SASKAŅA 30.priekšlikumu, tas kopā veidotu 48,25 miljonus. Avots norādīts “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Kopumā mums neparedzētiem gadījumiem budžetā paredzēti tikai 44 miljoni. Tas tikai tā - informācijai.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 53, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 43. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Stāsts ir tieši par to pašu - saistībā ar dzelzceļu. Taču nu jau attiecībā nevis uz infrastruktūru, bet pasažieru pārvadājumiem.

Ko es vēlētos teikt, dzirdot šo retoriku? Ja jūs nespējat pildīt likumu, ja jūs nespējat izpildīt to, kas ir likumā rakstīts, tad droši vien risinājums ir ļoti vienkāršs: ejiet mājās! Lai nāk tie, kas atbildīgi pildīs to, kas ir rakstīts likumā, un pildīs savas saistības - to, ko viņi ir solījuši Latvijas tautai. Ļoti vienkāršs risinājums, nav ko šeit atrunāties!

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Katram jāatbild par saviem vārdiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 50, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 44. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 45. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 46. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Tā! Nepildīsim likumus. Nav viena taisnība, viens likums visiem. Šis būs kārtējais pierādījums tam, ka likumi ir rakstīti priekš muļķiem, nevis priekš valdības.

Šis mans priekšlikums ir saistīts ar to, ka Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums paredz, ka katram Černobiļas atomelektrostacijas glābšanas darbos iesaistītajam ir tiesības reizi gadā saņemt medicīnisko rehabilitāciju ārstniecības iestādēs. Reālajā dzīvē viņi var saņemt to tikai reizi trijos gados.

Vēl sliktāk! Nevarēja šo palīdzību saņemt arī tie nevainīgie šo černobiliešu bērni, kas tagad jau ir miruši.

Šis priekšlikums, ko es tagad virzu, nenosedz visu šo iespēju... Bet es gribu parādīt, ka nedrīkst būt šāda attieksme pret cilvēkiem, kuriem Eiropas civilizācijas dēļ ir cietusi veselība. Arī mūsu bijušais Valsts prezidents nevar saņemt šo palīdzību tādēļ, ka mēs viņu ne vien, tā teikt, neiezīmējam, bet viņam arī nepiešķiram...

Tādēļ bija priekšlikums piešķirt nelielu summu, lai kaut simboliski demonstrētu, ka mēs par viņiem rūpējamies ar iezīmētu budžeta daļu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Parādnieks. Papildu finansējums, kas ir piešķirts veselības aprūpes nodrošināšanai - 199 miljoni -, noteikti tiks tā vai citādi izlietots arī šiem mērķiem. Tas varbūt nav precīzi iezīmēts, bet skaidrs, ka šie rehabilitācijas pakalpojumi ir jānodrošina pienācīgā laikā un apjomā.

Komisijas vārdā aicinu konkrēto priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 8, atturas - 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 47. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 21, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 48. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 18, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 49. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 28, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. Arī 50. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 50. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 32, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 51. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 43, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 52. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 53. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Mēs vakardien runājām par pavadošo likumprojektu paketi un tātad arī par to, ka, paaugstinot minimālo algu, tiek samazināti koeficienti, no kuriem atkarīgs tas, cik daudz līdzekļu tiek novirzīts bērnu atbalstam.

Frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums ir, lai solījumi tiktu pildīti. Tātad, ja tiek paaugstināta minimālā alga, tad proporcionāli ir jāpieaug arī atbalstam, ko bērni saņem no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Parādnieks. Vakar jau par to viss tika izdiskutēts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 17, atturas - 33. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 54. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Šis priekšlikums ir par to, ka nav vienas taisnības visiem, kas jau te šodien skanēja. Ir ministrijas, kas ir taisnīgākas par citām. Un viena pārtaisnīga ministrija stāv pāri visām - protams, tā ir Finanšu ministrija. Finanšu ministrijas budžetā, īpaši centrālā aparāta budžetā, gadiem ilgi nemanāmi pieaug atlīdzības fonds. Absolūti nav žēl, ka Finanšu ministrijas centrālā aparāta ierēdņi ir īpaši labi atalgoti, salīdzinot ar citām institūcijām. Mūsuprāt, tas vienkārši nav godīgi.

2018.gada budžetā Finanšu ministrijas centrālajam aparātam par nieka 725 tūkstošiem eiro ir pieaudzis atlīdzības fonds kapacitātes palielināšanai, turklāt bez jebkādiem paskaidrojumiem. Mūsuprāt, būtu taisnīgi, ka Tieslietu ministrija nevis meklētu savos iekšējos resursos, kā tas viņiem uzlikts par pienākumu, lai nodrošinātu bijušo ieslodzīto rehabilitāciju, bet tiktu pārdalīti iekšējie budžeta līdzekļi. Tas būtu tikai taisnīgi, ja tie 54 tūkstoši - finansējums, kas gadā vajadzīgs funkcijas nodrošināšanai, - tiktu paņemti no ministrijas, kurai tā ļoti devīgi visu laiku tiek palielināts atlīdzības fonds.

Tāpēc es aicinu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu. Tas būs atbalsts gan Tieslietu ministrijai, gan vienlaikus zināms taisnīgums tajā, kā veidojas 2018.gada budžets.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Parādnieks. Nav gan.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 27, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 55. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 56. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Vakar tika runāts par to, ka Valsts zemes dienestam nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu likumā noteikto zemes konsolidācijas procesu un vajadzīgos plānus, lai tam sagatavotos un lai būtu attiecīgā kapacitāte funkcijas izpildei, tāpēc šīs funkcijas izpilde tika pārcelta uz 2020.gadu cerībā, ka tad šie “milzīgie” līdzekļi - 83 tūkstoši - atradīsies. Mēs piedāvājam šos 83 tūkstošus bez kādām sāpēm paņemt no Finanšu ministrijas centrālā aparāta atlīdzības fonda (vēlreiz uzsvēršu, ka tas 2018.gadā ir ļoti devīgi kārtējo reizi paaugstināts) un nodrošināt to funkciju, kas sabiedrībai tiek solīta jau gadiem, - uzsākt zemes konsolidācijas procesu un plāna sagatavošanu, saprotot, ka process ir ilgstošs. Arī pati ministrija un Ministru kabinets, iesniedzot likumprojektu, atzīst, ka šī problēma zināmā mērā traucē gan Latvijas attīstībai, gan investīciju piesaistei un tā tālāk...

Nu atbalstiet mūsu priekšlikumu! Lūk, 83 tūkstoši, un funkcija būs nodrošināta.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai kas piebilstams komisijas vārdā? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 45, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 57. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 58. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 59. - deputāta Jura Viļuma priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Daudzas no Latvijas pašvaldībām, kas atrodas pie valsts ārējās robežas, ir krietni sarežģītā situācijā - tās nevar apturēt depopulācijas vilni. Valsts robeža, un it sevišķi Eiropas Savienības ārējā robeža, ir un paliek attīstību bremzējošs faktors. Lielākā problēma ir iedzīvotāju aizbraukšana uz tuvākiem vai tālākiem attīstības centriem, vāji attīstīta uzņēmējdarbības vide; arī fondu pieejamība ir bijusi sliktāka nekā citviet (lielā mērā tieši pašu finansējuma trūkuma dēļ).

Atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm ir jāmazina nevienlīdzība sabiedrībā kopumā un nevienlīdzība arī starp reģioniem. Šā priekšlikuma atbalstīšana būtu patiesa rīcība līdzās tiem vārdiem, kuri izskanēja, kad pagājušajā ceturtdienā tika izskatīts un kritizēts pieprasījums ar priekšlikumu izvērtēt iespējas valstī noteikt diferencētu pieeju. Pamatā tas attiecas uz dažāda ar nodokļiem neapliekamā minimuma noteikšanu atsevišķās ekonomiski vājāk attīstītās teritorijās, lai cietēji nebūtu ne darba devēji, ne darba ņēmēji.

Pagājušajā nedēļā vairāku frakciju pārstāvji minēja, ka vajadzīga nevis nodokļu politikas reģionāla diferencēšana, bet tā saukto papildu bonusu noteikšana tām teritorijām, kurām objektīvi ir grūtāki apstākļi ekonomiskās attīstības nodrošināšanai. Tad nu tagad jums ir iespēja vārdus apliecināt ar darbiem.

Aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. - deputāta Viļuma priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 24, atturas - 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 60. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 61. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvīdam Platperam.

A.Platpers (NSL).

Cienījamie kolēģi! Man rokās ir divas atbildes. Viena ir no Kultūras ministrijas un ir tieši par šo jautājumu un otra - no Izglītības un zinātnes ministrijas. Arī tās faktiski ir iesaistītas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas sistēmā, jo finansē skolotāju programmu.

Un kas man liekas dīvaini? Man liekas, ka tur... Man ir tāda sajūta, ka arī citās ministrijās atbilde ir šāda... Pilnīgi vienāds sākums. Es varu nedaudz citēt.

“Kultūras ministrija tās padotībā esošajām augstskolām piešķir valsts budžeta bāzi finansējumam atbilstoši kārtībai, kāda noteikta Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.994.” Nu, absolūti tieši tas pats ir! Un tur ir arī teikts, ka valsts uzņemas šo finansējumu ievērot un piešķir finansējumu, kāds ir paredzēts, lai varētu normāli strādāt. Tad seko tā saucamā iztirzājuma daļa, kurā rakstīts, ka “ministrijas iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā”. Nepieciešamais papildu finansējuma apjoms tiek aprēķināts, lai īstenotu pāreju no minimāliem uz optimāliem koeficientiem. Un tad ir teikts, ka finansējums katrai augstskolai un koledžai nav konstants, bet ir atkarīgs no attiecīgā gada budžeta vietu piešķīruma. Un pēc tam ir teikts, ka “šobrīd tiek izvērtēts”, un tā tālāk, un tā joprojām. Gari.

Tur beigās ir secinājumu daļa: “2018.gada valsts budžeta projektā nav ieplānoti līdzekļi, lai nodrošinātu pāreju uz optimāliem koeficientiem saskaņā ar fiskālās disciplīnas principiem.”

Es domāju, ka vajadzētu rakstīt tā: “Saņēmām vēstuli ar lūgumu atjaunot finansējumu. Diemžēl to nepiešķirsim, jo nav naudas.” Un punkts! Nu kāpēc vajag trīs lappuses vienai ministrijai, trīs - otrai?! Un parakstīja nevis ministri, bet “p.i.” - pienākumu izpildītāji.

Paldies Iekšlietu ministrijai, kas parakstīja vienu, un paldies VARAM, kas parakstīja otru... Paši ministri nevarēja parakstīt šīs absolūti nevajadzīgās lietas!

Man gribētos nedaudz atgādināt, kāpēc es lūdzu tomēr, kaut gan Kultūras ministrija beigās... Es jau nolasīju kaut ko līdzīgu par izglītību, bet...

Plāno augstskolu bāzes izdevumu segšanu joprojām nodrošināt to budžetā plānoto līdzekļu ietvaros. Diemžēl tos koeficientus nevar... tāpēc ka nav naudas. Nav! Absolūti nekā nav. Bet, mīļie, jūs saprotat, ka mums taču izdevumi palielinās infrastruktūrai. Salīdziniet, kādi 2007.gadā bija izdevumi infrastruktūrai. Tā sīknaudiņa, ko piemet klāt, faktiski tiek noēsta infrastruktūras segšanai. Bet mācību plānam - nē!

Es aicinu vienkārši beidzot saprātīgi sākt par to domāt. Ja jūs runājat, tad nepieminiet savos projektos, ka mēs balstāmies uz augsti attīstītu izglītību, kas būs kaut kad nākotnē. Kad? Šodien tai izglītībai jau ir jābūt nostabilizētai.

Un, Straujumas kundze, es gribu atgādināt. Jūs lielāties, ka mums ir izcili mākslinieki. Andris Nelsons - pasaules zvaigzne! Baiba Skride - starptautisko konkursu laureāte. Vestards Šimkus - izcils pianists, pasaule viņu pazīst.

Diemžēl viņi augstāko izglītību nav ieguvuši Latvijā. Un visas prīmas, kas par lielu naudu dzied Amerikā, Zviedrijā, Anglijā un Austrālijā, un Āzijas valstīs, diemžēl nav mācījušās Latvijā, tāpēc ka labākie pedagogi sen jau ir aizbraukuši prom. Jautājums: kāpēc? Tāpēc ka mēs nevaram atrast līdzekļus, lai atjaunotu mācību plānus... Nerunāsim par pedagogu algām. Tās ir vienkārši nožēlojamas! Bet mēs lielāmies: mums taču ir baigie mākslinieki!

Es gribu, lai jūs paceļat roku, kuri ir stāvējuši Londonā vai Vīnē, vai Romā un, skanot Latvijas himnai, lepojušies ar to, ka jūs esat panākuši kaut ko jurisprudencē vai ekonomikā un apbalvoti ar augstākajiem Eiropas un pasaules apbalvojumiem. Neviens! Piedodiet man, cienījamie koalīcijas deputāti, mākslinieki ir stāvējuši, un sportists Ivans Klementjevs arī ir stāvējis un bijis Latvijas patriots, klausoties... viņi ar savu meistarību.

Un es ļoti lūdzu: noņemiet savu augstprātību, cinismu un atjaunojiet mācību plānus, pirms jūs, cienījamā finanšu ministre, plānojat kaut kādas nožēlojamas piemaksas...

Sēdes vadītāja. Platpera kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies.

A.Platpers. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi, es jūsu laiku aizņemšu pavisam neilgi. Šodien šis ir viens no mūsu pēdējiem priekšlikumiem, kuru, es saprotu, vairākums atkal neatbalstīs. Šodien jūs visi balsojāt pret ļoti daudzu mūsu priekšlikumu atbalstīšanu. Daudzos gadījumos mūsu priekšlikumi bija balstīti uz konkrētām likuma prasībām.

Sakiet, lūdzu... Es priecājos, ka Orlova kungs zina, cik viņam darba būs turpmāk, jo teorētiski mēs varam iesniegt iesniegumus par katra deputāta zvēresta pārkāpumu, kad viņš ir balsojis pret mūsu priekšlikumiem tur, kur tie ir balstīti uz likumu, jo zvērestā ir skaidri un gaiši rakstīts: “Es apņemos ievērot Latvijas Republikas Satversmi un likumus.” Un šajā gadījumā te ir zvēresta un Satversmes pārkāpums.

Tāpēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai būs jāskata šie pieteikumi un jāizvērtē. Un es pieļauju domu, ka ne jau Parādnieka kungs, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lemjot ir aicinājusi visus neievērot Satversmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā par konkrēto priekšlikumu ir kas piebilstams? Tātad par konkrēto priekšlikumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 38, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 62. - deputāta Viļuma priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Šī gada maijā Rēzeknē notika 4. pasaules latgaliešu saiets ar nosaukumu “Latgales simtgades kongress”, kura gaitā tika pieņemta rezolūcija par latgaliešu valodas un kultūras savdabības kā latviešu nācijas bagātības saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. Starp citu, gluži tāpat kā mūsu Valsts valodas likumā.

Rezolūcijas pirmais punkts paredz: noteiktu daļu valsts finansētu pētniecības programmu virzīt latgalistikas pētījuma atbalstīšanai, informācijas tehnoloģijas rīku un datorprogrammu izstrādei mūsdienu latgaliešu valodas korpusa paplašināšanai.

Un tāpēc Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā sarīkotās darba grupas sēdē jeb apspriedē par lietderīgāko tika atzīts Kultūras informācijas sistēmu centra (tas ir Kultūras ministrijas paspārnē strādājošs centrs) priekšlikums, ka latgaliešu valodas pareizrakstības rīks būtu jāizstrādā. Un tā izveide būtu paredzēta populārākajām mūsdienu platformām, viedtālruņiem un datoru operētājsistēmām, kas ļautu popularizēt latgaliešu rakstu valodas izmantošanu plašai auditorijai - skolēniem, dažādu vecumu cilvēkiem, kuri lieto mobilās ierīces un izmanto internetu, un, protams, tajā skaitā arī Saeimas deputātiem.

Tādējādi patiesi tiktu veicināta Latgales latviešu jeb latgaliešu valodas saglabāšana un tiktu nodrošināts pamats arī tās attīstībai. No praktiskā viedokļa tas būtu kaut kas līdzīgs visos jūsu datoros lietotajai “Tildes” izstrādātajai programmai, kura pasvītro katru vārdu, kurā atrod kādu drukas vai gramatisko kļūdu, un piedāvā savu risinājumu atbilstoši spēkā esošajiem pareizrakstības noteikumiem.

Šāda rīka izveide ļautu nostiprināt Latgales latviešu jeb latgaliešu rakstu valodas prasmes lietotājiem, kā arī apliecinātu Valsts valodas likuma 3.panta 4.apakšpunkta reālu darbību. Minētajā likuma normā tieši valsts ir uzņēmusies atbildību par šā senā, bet joprojām, par brīnumu, dzīvā latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē priekšlikuma izskatīšanas gaitā vairāki deputāti piedāvāja citus iespējamos alternatīvos risinājumus.

Paldies jāsaka arī Parādnieka kungam, kurš apņēmās vēlreiz runāt ar Kultūras ministrijas atbildīgajām personām, joprojām cerot, ka tomēr ir iespējams kādu finansējumu atrast ministrijas iekšējos resursos. Vēlu veiksmi!

Paldies arī Vucāna kungam, kurš aicināja vēlreiz aprunāties ar jau pieminētās “Tildes” vadītājiem. Varbūt patiesi kādu atbalstu un pretimnākšanu varam sagaidīt arī no šīs privātās kompānijas.

Tomēr izmantošu iespēju atgādināt, ka mēs visi esam tautas, tātad valsts, priekšstāvji. Un tieši valsts - nevis nevalstiskās organizācijas, privātuzņēmēji, fiziskās vai atvasinātas publiskas personas, kas ir augstskolas, vai vēl kāds cits, bet tieši valsts! - ir noteikta kā atbildīgā par otrās latviešu rakstu tradīcijas nepazušanu pasaules vējos.

Aicinu balsot par šo 4. pasaules latgaliešu saietā “Latgales simtgades kongress” pieņemtās rezolūcijas izpildes komitejas izstrādāto priekšlikumu, kurš vēstulē tika nosūtīts visiem aktīvākajiem no Latgales apgabala ievēlētajiem deputātiem, kā arī tiem Saeimas deputātiem, kuri, jāsaka paldies, atrada laiku un aktīvi piedalījās jau minētajā maija pasākumā Rēzeknē.

Aicinu atbalstīt šos 200 tūkstošus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Mēdz teikt, ka citreiz ar labiem nodomiem bruģēts ceļš uz vienu tādu attālu vietu. Tā vietā, lai patiešām atbalstītu latgaliešu rakstu valodas attīstību, izpēti, tagad katra universitāte, katra augstskola taisīs savu programmu Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai. Tātad tehniskās lietas būs atsevišķi no akadēmiskās Daugavpils Universitātes, no Latvijas Universitātes. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Rakstu valoda, par ko mēs runājam, ir normēta. Izpēte - jā...

Un nākamais punkts. Vai tas būs... būtu kaut kas atsevišķi no latviešu valodas?

Nākamgad valsts pētījumu programmā “Letonika” atsevišķa apakšsadaļa paredzēta latviešu valodas izpētei.

Es domāju, arī Juris Viļums nenoliegs, ka latgaliešu rakstu valoda un latgaliešu izloksnes ir latviešu valodas sastāvdaļa.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.

J.Viļums (LRA).

Pavisam īsi. Darba grupas tikšanās bija Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā. Bet šis finansējums priekšlikumā paredzēts nevis vienai konkrētai augstskolai, bet Kultūras ministrijas paspārnē strādājošam Kultūras informācijas sistēmu centram. Tas ir precizējums.

Protams, tas paredz iesaistīt zinātniekus, valodniekus un pētniekus, gan no Rēzeknes, gan no Daugavpils, gan, cerams, arī no Rīgas.

Un visbeidzot. Šajā gadījumā mēs neprasām finansējumu izpētei. Jo izpēte jau ir veikta. 2007.gadā Valsts valodas centrs ir apstiprinājis latgaliešu rakstības noteikumus, un atbilstoši tiem mēs aicinām darbiņu turpināt. Tā vairs nav izpēte. Tur vairs nekas nav jāpēta. Datorprogrammētājiem vienkārši ir jāsaliek kopā datorvalodā tas, lai šī programma strādātu un lai mēs visi Latvijā to varam izmantot.

Atgādinu, ka Valsts valodas likuma 3.panta ceturtajā daļā noteikts: “Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.” Respektīvi, pētniecība, protams, attiecas uz aizsardzību un saglabāšanu, bet ir vārds “attīstība”. Diemžēl mēs redzam, ka latgaliski runājošo skaits samazinās un latviešu valodas paveidā rakstošo cilvēku skaits ir katastrofāli mazs. Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Dombravas kungs, vai jums debatēm pietiks ar trim minūtēm?

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Priekšlikums tik tiešām ir labs un atbalstāms. Bet jautājumus rada piedāvātā summa. Un es arī nesapratu līdz galam, ko tur ir plānots programmēt. Jo tur principā ir nepieciešama datu ievade, jau esošās programmatūras vienkārši papildinot ar jaunu valodu un ievērojot visas šīs prasības.

Pavisam nesen Saeimā viesojās Korejas Ārlietu komisijas pārstāvis. Atgādināšu, ka Koreja pārstāv kompāniju Samsung. Piemēram, ja ir vēlme, lai mobilajās aplikācijas būtu arī latgaliešu rakstu valoda, tad ir jāvienojas, lai vienkārši tiktu veikti šādi papildinājumi. Visticamāk, kompānija pati būs gatava apmaksāt šos papildinājumus. Es domāju, ka tā būtība ir ļoti pareiza, bet ir jautājums - kāpēc tieši 200 tūkstoši? Ko jūs tur plānojat programmēt par 200 tūkstošiem? (Dep. J.Viļums: “Es tev paskaidrošu!”) To es stipri, stipri apšaubu. Jo faktiski tā būs tikai datu ievade esošās programmatūrās.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I.Parādnieks. Jā. Komisijā, par to diskutējot, kā jau Viļuma kungs teica, pati priekšlikuma būtība tika atzīta par labu esam. Taču jāmeklē gan iekšējie resursi Kultūras ministrijā, gan arī varbūt labāks izpausmes veids, kā realizēt šo uzdevumu. Tā ka konkrētajā gadījumā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 62. - deputāta Viļuma priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 17, atturas - 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 63. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 64. - deputāta Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - deputāta Orlova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 44, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Darbu ar likumprojektu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Ārlietu komisijā... mēs tieši tagad Eiropas lietu komisijā tiksimies ar ārlietu ministru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Andris Buiķis, Boriss Cilevičs, Romāns Mežeckis... ir, Vladimirs Nikonovs un Edvards Smiltēns... arī ir.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Atsāksim Saeimas ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam”.

Darba kārtībā 65. - Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums.

I.Parādnieks. Jā. 65. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 66. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst...

Deputāti tomēr vēlas debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Kolēģi! Atkal par mūsu rūpēm par Latvijas iedzīvotājiem, par novadu iedzīvotājiem un lietām, par kurām nav padomāts, organizējot veselības aprūpes reformu.

Mēs likvidējām virkni reģionālo un citu slimnīcu un tās centralizējām; mēs likvidējām dzemdību nodaļas. Tagad daudzi cilvēki ir jāved daudz tālāk.

Nākamais. Latvijas pamatiedzīvotāji, Latvijas lauku iedzīvotāji, jau tā ir apdalīti un diskriminēti neatliekamās palīdzības saņemšanai. Noteikts, ka rīdzinieki un pilsētnieki neatliekamo palīdzību var saņemt 15 minūtēs, bet lauku iedzīvotāji - 25 minūtēs. Diemžēl veselos novados un pilsētās vispār nav iespējas saņemt šo palīdzību pat 25 minūšu laikā, un to visi šajos novados saņem vēlāk.

Es vēršos pie Zemgales cilvēkiem. Kādēļ Jaunjelgavā, Kalnciemā vai Elejā šī palīdzība ir jāsaņem vēlāk nekā pēc 25 minūtēm? Kādēļ Latgalē - Grīvā, Nīcgalē, Kalupē, Silenē, arī apmeklētājiem pie Bada akmens, ja kas notiek, - ir jāsaņem palīdzība ilgāk nekā pēc pusstundas? Kādēļ Vidzemē - Liepupes pagastā, Skultē, Tūjā, Priekuļu novadā, Raunā, Liepnā - arī ilgāk? Kādēļ Kurzemē - Kolkā, Rucavā, Vaiņodē - cilvēki nevar laikus saņemt garantēto palīdzību? Un tagad tur nebūs arī slimnīcu.

Mans aicinājums ir darīt tā, kā Latvija šo dienestu attīstību saskaņoja ar Pasaules Banku. Vajag sākt pildīt neatliekamās palīdzības attīstības pamatnostādnes un izveidot jau nākamgad vismaz 10 neatliekamās palīdzības brigāžu atbalsta punktus ar brigādēm, lai reformas rezultātā nepasliktinātos Latvijas pamatiedzīvotāju miers.

Lūdzu balsot “par” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 14, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 67. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Labdien, brāļi un māsas! Atvainojos par runas stilu, kurš liek klausītājiem aizdomāties, jo nav skanīgu vārdu kopums. Izraujot manus vārdus no konteksta, žurnālisti var rakstīt sensacionālus rakstus, ka mani bijušie uzņēmējdarbības konkurenti var raustīt manus partijas biedrus, lai panāktu manu izslēgšanu no partijas.

Esmu jums izsūtījis Latvijas veselības platformu 2015-2065 “Vesels”, kura ir apspriesta Latvijas Zaļajā partijā, Zaļo un Zemnieku savienībā, koalīcijā, un Ministru kabinets to ir atbalstījis un ierakstījis valdības deklarācijā.

Labklājības ministrijas dati rāda, ka no 2014.gada līdz 2016.gadam par vienu ceturtdaļu ir pieauguši saslimšanas gadījumi, par 53 miljoniem eiro pieaugušas slimības pabalstu izmaksas. Mēs paliekam slimāki. Neapšaubu, ka šis pieaugums ir saistīts arī ar ģimenes ārstu negodprātību, kuri nepamatoti izraksta slimības lapas.

Satversmes 111.pants. “Valsts aizsargā cilvēku veselību.” Es vēlreiz atkārtoju: “Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.” Vēlreiz atkārtoju: medicīniskās palīdzības minimumu. Pilnībā piekrītu VIENOTĪBAS partijas deputāta Renāra Putniņa “Delfu” intervijā teiktajam: “Vispirms ir jādomā par veselajiem, lai viņi neslimotu un nenonāktu slimnīcā.”

Latvijas veselības platformas realizācija ir ļoti būtiska Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Mēs piedāvājam novirzīt finansējumu Latvijas veselības platformas realizācijai no farmācijas sadaļā paredzētajiem līdzekļiem. Kāpēc?

Pirmkārt. Šī izdevumu sadaļa ir ar augstu korupcijas risku. Zāļu iekļaušana valsts kompensēto medikamentu sarakstā ir ļoti diskutabla un pakļauta lobismam. Spilgts piemērs ir “Rigvir” lieta.

Otrkārt. Iepirkumi šauram zāļu piegādātāju lokam ļauj iekļaut cenā augstus peļņas rādītājus un ir ar augstu korupcijas risku.

Treškārt. Ar katru gadu samazinās Latvijas iedzīvotāju skaits.

Un pēdējais. Placebo efekts. Kurš uzņemsies apgalvot, ka pacientam ir palīdzējušas zāles, nevis placebo efekts?

Acīmredzami, Ministru kabinets un ministri veic savu darbu, lai saglabātu stabilitāti valstī. Atrod demokrātisku kompromisu starp lobiju un politisko partiju interesēm.

Mēs labi atceramies, ar ko beidzās veselības ministru Gunta Belēviča, Āra Audera karjera, kad primāri tika noliktas iedzīvotāju intereses, nevis lobiju un politisko partiju intereses.

Sastādot 2018.gada budžetu, ir ignorēta un aizmirsta Latvijas veselības platforma. Atbilstoši tai 2018.gada budžetā jābūt paredzētiem 5,7 miljoniem eiro, bet, tā kā ir rasta iespēja Veselības ministrijas budžetu palielināt par 200 miljoniem, veselīguma veicināšanai būtu jāparedz proporcionāli lielāks finansējums.

Mūsu prioritāte ir vesela tauta un nākotnē mazāki izdevumi slimību ārstēšanai. Mēs, deputāti, esam tautas priekšstāvji! Mūs tauta ir ievēlējusi, lai mēs aizstāvētu tautas un Latvijas valsts intereses, nevis lobiju intereses. Un tautas interesēs ir vesela tauta un pietiekami līdzekļi visu valsts funkciju realizēšanai. Un valsts interesēs ir vesela, darbspējīga tauta, kas saistāma ar lielākiem nodokļu ienākumiem, pietiekamiem līdzekļiem visām valsts funkcijām. Un uzņēmēju interesēs ir darbspējīgi, veseli darbinieki, mazāki izdevumi, kas saistīti ar darba nespēju veselības stāvokļa dēļ.

Aicinu deputātus atbalstīt tautas un valsts intereses, piešķirot naudas līdzekļus Latvijas veselības platformas realizācijai.

Esam labi saimnieki savā zemē!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...? Tātad nekas nav piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. - deputāta Kalnozola priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 24, atturas - 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 68. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 69. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 70. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Deputāti tomēr vēlas balsojumu? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 15, atturas - 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 71. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 72. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Parādnieks. 73. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 39, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 74. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Mūsu priekšlikuma būtība ir tā pati, par ko mēs jau diezgan daudz diskutējām vakar. Tomēr mēs uzskatām, ka ir nepieciešams atkārtot to vēlreiz. Un tas ir jautājums par internātskolu finansēšanas turpināšanu un par sociālās rehabilitācijas programmu ieviešanu visā izglītības sistēmā. Par šo nepieciešamību.

Protams, reālistiski domājošie deputāti un cilvēki teiks, ka cerība gūt atbalstu mūsu priekšlikumam varētu būt muļķa mierinājums. Bet es tam nepiekrītu un teikšu, ka cerība ir dzīves virzītājspēks.

Mēs tomēr ceram, ka reālā dzīve, kas valda aiz šīs ēkas sienām, liks tomēr ļoti reālistiski un piezemēti skatīties uz problēmām, kuras rodas mūsu sabiedrībā, respektīvi, joprojām saglabājas ļoti liels cilvēku skaits, kuri dzīvo uz nabadzības riska robežas, pastāv ienākumu nevienlīdzība, un, šķoboties sabiedrības morālei un ētikai, ārkārtīgi šķobās arī Latvijas ģimenes.

Visa tā rezultātā, protams, cieš bērni. Un ir skaidrs, ka vecāki neprot vairs tikt galā ar saviem bērniem. Viņiem ir vajadzīga palīdzība. Un šajā brīdī, šajā pārejas periodā, šajā laikā, ko mēs vēl neesam pārvarējuši, palīdzība ir nepieciešama gan bērniem, gan vecākiem. Tiem bērniem, kas atrodas internātskolās, palīdz prasmīgi, pieredzējuši pedagogi. Tajā pašā laikā mājās ar vecākiem ir iespēja strādāt sociālajiem darbiniekiem. Strādāt ar visu ģimeni vienlaikus un nodrošināt kvalitatīvu darbu, pastāvot tik daudzām sociālā riska ģimenēm, kuras diemžēl ir mūsu sociālo dienestu pārraudzībā, kā arī, ņemot vērā to kapacitāti, kāda ir sociālajos dienestos, un vispār šīs profesijas prestižu un imidžu sabiedrībā, ir ļoti grūti.

Protams, tas nenozīmē, ka uz to nav jātiecas. Ir! Bet visas lietas ir jādara paralēli. Nevar domāt, ka, sacīsim, likvidējot vai samazinot internātskolu skaitu un bērnu iespējas mācīties internātskolā, ar to vien, ka ieliksim viņus parastās vispārizglītojošās skolās, mēs viņiem kaut kādā veidā palīdzēsim atrisināt problēmas. Nē!

Protams, nav absolūtu lietu. Protams, starp viņiem gadīsies tādi bērni, kuri, iemesti dzīvē, kulsies kā varde pa ķērni un izkulsies no tās ķērnes laukā. Bet būs ļoti daudz bērnu, kuri, ja neizpratīsim viņu problēmas un nesniegsim atbalstu, vienkārši nogrims.

Mums ir lielas problēmas ne tikai ar sociālā riska ģimenēm. Mums arī parastās ģimenēs vecāku un bērnu attiecībās un bērnu savstarpējās attiecībās ir ļoti daudz problēmu, un ir vajadzīga gudru, izglītotu, profesionālu cilvēku palīdzība. Protams, skolās ir skolu psihologi, bet viņi vien bez komandas darba nespēj bērna kompleksās problēmas risināt. Tāpēc skolās sociālās rehabilitācijas programmu ieviešana ļoti varētu palīdzēt izveidot šādu komandas darbu ar bērniem katrā konkrētajā problēmu kompleksā. Tādas iestrādes un programmas jau ir izstrādājuši internātskolu pedagogi. Šādas programmas ir arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē, kur kā pilotprojekts ir realizēts viens nopietns liels projekts. Vienkārši to vajag ņemt un pielietot praksē.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad ziņotājs piebilst neko nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 15, atturas - 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 75. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 76. - Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 77. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Šis frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums ir par to likumdošanas aktu ieviešanu dzīvē, kuri šobrīd tiek diskutēti un izskatīti Saeimā. Konkrēti, ir runa par speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likumu. Mēs uzskatām, ka, virzot šo likumdošanas iniciatīvu, ir svarīgi, protams, nākamā gada budžetā paredzēt arī atbilstošu finansējumu. Un mēs pieņemam, ka likumdošanas iniciatīva tiek izskatīta pusgada laikā Saeimā, lai nākamajā gadā jau spētu pieņemt likumu, kurš arī ir ar finansiālo nodrošinājumu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo speciālo atbalstu izdienas pensiju veidā sporta skolotājiem, speciālās izglītības skolotājiem un pirmsskolas skolotājiem, atbalstot frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 77. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 19, atturas - 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 78. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 79. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 80. - deputāta Viļuma priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Dāmas un kungi! Vispirms man ir jāatvainojas, ka norāde uz deputātu kvotām šī priekšlikuma pamatojumā ir nedaudz neprecīza. Jo, tā teikt, klasiskā izpratnē par deputātu kvotām tika pieņemts saukt tieši tos 20 vai 30, vai 40 tūkstošus eiro, kuru izlietošanas mērķi katrs valdību vai valsts budžetu atbalstošais deputāts varēja norādīt pēc savas izpratnes un patikas, neatkarīgi no mūsu pašu pieņemtajiem likumiem un neatkarīgi no valdības rīcības deklarācijas prioritātēm.

Plašsaziņas līdzekļi jau priecājas (citēju): “Pēc pagājušā gada sevišķi smagās izgāšanās premjerministra Kučinska vadītā koalīcija ir likvidējusi deputātu kvotas. Visi labumi tagad tiek sadalīti caur valdību, nevis Saeimā, un atklātības mazināšana arī samazina ar šo procesu saistīto troksni.” (Citāta beigas.)

Šo valsts budžeta pozīciju (ar kopējo summu 5,9 miljoni eiro un ar mērķi - sporta būvēm) drīzāk varētu saukt par valdību atbalstošo partiju kvotām.

Ministru kabineta 22.augusta sēdes protokolā Nr.40 ir norādīts uzdevums: “Finanšu ministrei organizēt valdību veidojošās koalīcijas partneru darba grupu un iesniegt priekšlikumus par atbalstāmajiem pasākumiem izskatīšanai Ministru kabinetā. Valdību veidojošām koalīcijas partijām dalībai darba grupā deleģēt trīs pārstāvjus no katras valdību veidojošās koalīcijas partijas.” (Citāta beigas.)

Tātad izpildvara aicināja dažus lēmējvaras pārstāvjus izteikt savas domas, idejas, priekšlikumus un vēlmes, lai valdība attiecīgi koriģētu valsts budžetu, apejot konkrētus likumā noteiktos deleģējumus.

14.septembrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums: atbalstīt informatīvā ziņojuma pielikumā minētos pasākumus, kas sagatavoti atbilstoši valdību veidojošo koalīcijas partneru darba grupas priekšlikumiem.

Šajā sarakstā lielākā summa ir atvēlēta tieši sporta būvēm. Kā jau teicu, 5,9 miljoni.

Upenieka kungs! Šeit ir tā naudiņa, kuru varēja piešķirt sporta veidu federācijām, kā jūs un citi kolēģi piedāvājāt savos priekšlikumos.

Piekrītu, ka jāatbalsta sports un ka arī sporta infrastruktūra jāatbalsta plānveidīgi - attīstības plānā. Taču šai summai, 5,9 miljoniem, valdības dokumentos atrodamais pamatojums parāda tendenci finansējumu novirzīt sporta būvēm pārsvarā tajās pašvaldībās, kuras vada un kurās valda Zaļo un Zemnieku savienība.

Vēl no lielākajām summām valdību veidojošo koalīcijas partneru darba grupas priekšlikumos jāmin gandrīz miljons atbalsta pasākumiem ražošanas atkritumu ilgtspējīgai apsaimniekošanai Valmieras pusē. Citas summas ir mazākas.

Tātad redzam, ka šie līdzekļi tiks novirzīti valdību atbalstošo attiecīgo partiju ieteiktajiem infrastruktūras objektiem. Tādējādi valdību veidojošās partijas tieši vai pastarpināti cer panākt vēlētāju lielāku atbalstu nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Aicinu balsot “par” manu priekšlikumu, par godīgu politiku un taisnīgu budžeta finanšu līdzekļu sadalījumu, par to, lai mēs, atteikušies no deputātu kvotām, neieslīgtu atkal jaunā valdības partiju kvotu sistēmā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai kas piebilstams komisijas vārdā? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. - deputāta Viļuma priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 33, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 81. - deputāta Mārtiņa Šica priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Šoreiz es, vispirms pateicis paldies par finansējumu veselības aprūpei, griežos pie premjera saistībā ar to, ka es šajā dokumentā neredzu pašu būtiskāko, to, ka šie vairāk nekā 200 miljoni, tajā skaitā 100 miljonu parāds, ko mēs tagad iztaisīsim, lai varētu pilnveidot veselības aprūpi, rezultēsies ar kvantitatīvu rezultātu. Tātad nebūs samazināta darba nespēja, slimojošo skaits un tā tālāk.

Un pēc kā es to spriežu? Pēc tā, ko ir izdarījuši ierēdņi, Veselības ministrija un Labklājības ministrija, viena gadā saņēmusi piemaksu vidēji piecus tūkstošus eiro, otra - vismaz četrus tūkstošus, saskaņojot ir uztaisījušas brāķi, jo es lasu un brīnos. Es lasu šos pielikumus. Tātad nākamajā gadā tiek plānots, ka saslimstība un darba nespējas fakts būs jāapmaksā apmēram par 200 miljoniem, proti, tiek plānots pieaugums. Katru gadu par astoņiem, deviņiem, pieciem procentiem tiek plānots pieaugums - darba nespējas gadījumu skaits tūkstošos. Tātad šis izcilais rezultāts... Mediķi, efektīva ārstēšana... bet nē! Darbnespējas lapu tiks izsniegts vairāk. Manuprāt, Labklājības ministrijas ierēdņi aizmirsuši to, ka rezultāti nav sasniedzami tikai šādā veidā, palielinot... Ir jāsamazina saslimšana, jāsamazina invaliditāte, jāsamazina... Bet šie mērķi vispār nav ņemti vērā.

Līdz ar to es esmu aprēķinājis to skaitli, kas ir saistīts ar darba nespējas samazinājumu, un izņēmu šo skaitli no sociālajā budžetā plānotajiem izdevumiem.

Man, godīgi sakot, ir piedāvājums. Vai nu tas ies kopējā budžetā vai sociālajā budžetā, vai pensiju palielināšanai, bet jebkurā gadījumā... nu nevar šādu uzdevumu dot ministrijai - palielināt caur budžeta pamatojumiem saslimstību apstākļos, un likt iekšā simtiem miljonu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Ziņotājs neko nevēlas piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 81. - deputāta Šica priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 35, atturas - 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 82. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 83. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 83. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 37, atturas - 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Parādnieks. 84. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 85. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Un noslēdzošais, 86., - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 35, atturas - 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par valsts budžetu 2018. gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi!

Pirms sākt ziņot par valsts budžetu 2018.gadam, es gribu pateikt paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem par to, ka viņi veiksmīgi noziņoja par visiem pavadošās paketes likumprojektiem, un arī komisijas priekšsēdētāja biedram Parādnieka kungam par to, ka viņš lielāko darba daļu, kas saistīta ar skaitliskajiem labojumiem budžetā, arī jau novadīja.

Ņemot vērā to, ka iepriekšējās diskusijās gan deputāts Zariņš, gan deputāts Kūtris aicināja mūs būt uzmanīgiem, jo mēs varētu eventuāli pārkāpt doto solījumu vai doto zvērestu, kurā ir teikts, ka savus pienākumus mēs pildīsim “godprātīgi un pēc labākās apziņas” (Dep. I.Zariņš: “Runa bija par deputāta zvērestu!”), es aicinu deputātus lasīt Satversmi kopumā. Jo, lai mēs varētu savus pienākumus pildīt “godprātīgi un pēc labākās apziņas”, Satversmē ir 28.pants, kurā ir skaidri un gaiši pateikts: “Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata:

1) godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai

2) godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.” (Starpsauciens.) Tas arī viss!

Tagad pārejam pie likumprojekta “Par valsts budžetu 2018.gadam”.

Kopumā šajā likumprojektā ir 109 priekšlikumi, no kuriem 32 ir par likumprojekta pantiem (tā saucamā saturiskā daļa), un atlikušie 77 priekšlikumi - par izmaiņām skaitliskajos datos. Turklāt no šiem 77 skaitliskajiem grozījumiem 69 pēc būtības mēs jau esam izskatījuši, skatot vidēja termiņa budžeta ietvaru. Tas nozīmē, ka tie nav balsojami, bet diskusijas, protams, par tiem ir iespējamas.

Pārejam pie priekšlikumu skatīšanas.

1.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums, kas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Man jāteic, ka visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir balsojami.

Tātad 1.priekšlikums - Ministru kabineta iesniegts priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Nu, lai tā būtu!

2. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Frakcija “No sirds Latvijai” uzskata, ka nav pamatoti ierobežot nosacījumu par skolu reorganizāciju un likvidāciju ar nākamā gada 31.augustu un tikai tajos gadījumos, kad šī reorganizācija ir notikusi līdz 31.augustam, atļaut izmantot mērķdotācijas pabalstu izmaksai pedagogiem, kuri tiek atbrīvoti no darba.

Mūsu priekšlikums ir atcelt šo ierobežojumu, lai šī reorganizācija un likvidācija loģiski var notikt visa nākamā gada garumā.

Lūdzu atbalstīt frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Vucāns. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 48, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 3. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 42, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 4. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 45, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 5. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 41, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 6. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 46, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 7. - deputātes Lazarevas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.

J.Lazareva (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! 7. un 8.priekšlikuma būtība ir ieviest praksē šādu lietu: gada sākumā, pirmā ceturkšņa laikā, sastādīt prioritāro pasākumu sarakstu, saskaņā ar kuru ministrija vai resors var saņemt papildu finansējumu apropriācijas pārdales rezultātā. Nevis kā dāvanu, bet kā pārdomātu nepieciešamu finansējumu. Deleģējot to Ministru kabinetam, ir iespēja piesaistīt plānošanai nozares ekspertus un speciālistus, lai novērtētu situāciju visās nozarēs un noteiktu prioritātes. Tagad notiek ļoti bīstama prakse. Gada laikā, kad parādās brīvie neizmantotie līdzekļi, uzreiz notiek to tērēšana apšaubāmiem pasākumiem. Apšaubāmiem nevis pēc būtības, bet pēc prioritātes un nepieciešamības. Kāpēc mēs pēkšņi tērējam sporta federācijām, renovācijām, iekārtām, lāpām caurumus? Kāpēc? Tas zināms tikai šauram cilvēku lokam. Bet varbūt Ministru kabinets var paskaidrot šo situāciju? Jums visiem, cienījamie kolēģi, zināms, ka runa ir nevis par tūkstošiem, bet par miljoniem budžeta līdzekļu. Izskatās tā, ka neizlietotie budžeta līdzekļi ir kāda dāvana tiem, kas atrodas tuvāk naudas makam, nevis mērķtiecīgs, atbildīgs, pārdomāts papildu finansējums.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

J.Vucāns. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Lazarevas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. Arī 8. ir deputātes Lazarevas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Lazarevas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 10. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... Uzsākam debates.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta pirmajā lasījumā debašu laikā vērsu jūsu uzmanību, ka viss veselības aprūpes finansējuma pieaugums ierakstīts budžetā ar vienu skaitli - 199 miljoni. Arī es iesniedzu priekšlikumu, pārrakstot Ministru kabineta rīkojumu, kas balstījās uz Veselības ministrijas sagatavoto reformu, reformas plānu. Tur bija visas tabulas ar sīkiem, sīkiem, sīkiem paskaidrojumiem, kam kas ir paredzēts. Diemžēl es biju domājis, ka valdībā viss ir kā aptiekā. Nekā nebija! Tur bija ierakstīts par 60 miljoniem vairāk, nekā bija paredzēts. Kaut gan augustā, protams, šie skaitļi, kāds varētu būt tas pieaugums, jau bija zināmi.

Tāpēc diemžēl manu priekšlikumu nevar izmantot. Ja vajag, es to atsaucu, bet es saprotu, ka tabulā tas arī neparādās. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija - es gribu pateikties Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kolēģim Jānim Vucānam! - atrada ļoti labu risinājumu šai problēmai, paredzot, ka kārtējā apropriācija, kurā tiks dalīta šī nauda, tiks izskatīta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Un Barčas kundzei, es domāju, lūgsim, lai mūsu komisija, proti, Sociālo un darba lietu komisija, būtu līdzatbildīga, lai mēs tiešām redzam, ka šie līdzekļi no finansējuma palielinājuma tiek sadalīti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāts izsaka atbalstu komisijas viedoklim.

Deputāti priekšlikumu atbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”) Vēlas balsot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 7, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Vucāns. 12. ir Ministru kabineta priekšlikums, kas ir komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 13. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikums ir par pavisam elementāru lietu - par to, kā cienīsim katru mūsu pedagogu.

Varbūt vienreiz varētu Ministru kabinets saņemties un apstiprināt pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, lai katram skolotājam Latvijā jau iepriekš būtu zināms, kā mainīsies viņa alga, uz ko viņam cerēt. Lai tas nenotiek tajā brīdī, kad jau ir sācies mācību gads. Lai nebūtu neskaidrībā jāstrādā, nezinot, kādu atlīdzību pedagogs saņems.

Tāpēc es lūdzu: atbalstiet frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Cienīsim katru pedagogu Latvijā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

J.Vucāns. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 21, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 14. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 15. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 40, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 16. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu par visiem šiem frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumiem - gan 16., gan 17., gan 18.priekšlikumu -, jo tie visi ir par vienu tēmu - ka likumdevējam beidzot ir jāstrādā kā likumdevējam un jāspēj prasīt no izpildvaras likuma izpilde.

16.priekšlikums ir saistīts ar to, ka mēs vēlamies, lai Ministru kabinets iesniedz Saeimai konkrētu plānu, kādā veidā zinātniskās darbības finansējums sasniegs likumā paredzēto pieaugumu - 0,15 procentus no iekšzemes kopprodukta katru gadu, 2020.gadā sasniedzot likumā solīto vienu procentu no iekšzemes kopprodukta.

Nākamais priekšlikums ir tieši tāpat vērsts uz to, lai nodrošinātu finansējumu saskaņā ar Augstskolu likumu. Lai ikgadējais pieaugums un kopējais finansējums augstākajai izglītībai būtu divi procenti no iekšzemes kopprodukta 2020.gadā.

Tās ir ne tikai likumdevēja tiesības, tas ir likumdevēja pienākums panākt, lai izpildvara beidzot spēj likumus ievērot.

Un 3.priekšlikums ir par veselības aprūpes finansējumu. Lai arī atbalstītais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums vismaz paredz to, ka parlaments kaut daļā ieraudzīs to papildu 200 miljonu eiro izlietojumu nākamā gada budžetā, kādām konkrēti programmām un apakšprogrammām tas tiks izmantots, mēs uzskatām, ka parlamentam ir jāredz viss veselības aprūpes budžets 2018., 2019. un 2020.gadā kopumā, jo šis pieaugums veselības aprūpei veidojas no divām būtiskām lietām. Viena daļa ir nodokļu sloga pieaugums. Tātad ir jāsaprot, ko katrs Latvijas iedzīvotājs iegūs no tā, ka viņš maksās papildu nodokļus: kā tas mazinās rindas vai kā tas uzlabos veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Un otra daļa šajā pieaugumā veselības aprūpes budžetā ir balstīta uz to, ka palielinās deficīts, kuru būtu jāspēj finansēt nākamajos gados un attiecīgi samazināt ar ieguvumiem no tām efektīvajām reformām, kas veselības aprūpes jomā tiks realizētas. Tātad - kādi būs tie pasākumi, kas ļaus padarīt efektīvāku veselības aprūpi tajā ziņā, ka droši vien mazināsies saslimstība, kā rezultātā varbūt palielināsies nodokļu ieņēmumi, nodarbinātība un vēl kādas labas lietas notiks ekonomikā un Latvijas tautsaimniecībā.

Tāpēc mēs uzskatām, ka ir pamatoti prasīt, lai līdz 1.februārim Ministru kabinets atnes un parāda, kā tad kopumā vairāk nekā miljards eiro veselības aprūpē tiks izmantots gan 2018., gan 2019., gan 2020.gadā.

Lūdzu atbalstīt visus šos frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šos trīs priekšlikumus tikai tāpēc, ka iepriekš ar vairākuma balsīm netika atbalstīts pienākums ievērot likumus. Mēs tagad vismaz prasām, lai valdība sagatavo plānu, kādā veidā likumus ievēros.

Es pilnībā piekrītu tam, ko Vucāna kungs nolasīja no Satversmes 28.panta. Vienīgi ir neliela atšķirība: 28.pantā ir runāts tikai par tiesas, administratīvo vai disciplināratbildību. Ētiskā atbildība jeb kolēģu savstarpējā vērtēšana ir ierakstīta Saeimas deputātu ētikas kodeksā. Un ētikas kodeksā ir skaidri rakstīts, ka deputāts ciena un vienmēr ievēro Satversmi, Kārtības rulli un citus normatīvos aktus un ir atbildīgs par savu rīcību.

Tāpēc es aicinu balsot par mūsu frakcijas piedāvātajiem priekšlikumiem, lai Saeima atbalstītu un prasītu, lai valdība ievēro likumus. Ja valdība uzskata, ka nevar izpildīt likumu, tad, lūdzu, lai piedāvā to likumu grozījumus, kurus tā nevar izpildīt. Šobrīd Saeimas deputāti, vairāk nekā 50 Saeimas deputāti, saprotot savu bezatbildību likuma priekšā, vienkārši nobalso par to, ko koalīcija ir piedāvājusi. Bet, ja mēs uzskatītu, ka Saeimas deputāti ir pilnīgi bezatbildīgi likuma priekšā, tad - piedodiet! -, vai tiešām jūs uzskatītu, ka šeit, no tribīnes, kāds varētu uzdrošināties slavināt terorismu vai aicināt nemaksāt nodokļus?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

J.Vucāns. Komisija šo priekšlikumu nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 17. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 43, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 18. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 42, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 19. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 40, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 20. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 21. - Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 23. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 24. - Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 25. - Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 27. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 28. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 29. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 30. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 31. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 32. - deputāta Ražuka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. Tagad pārejam pie priekšlikumiem par izmaiņām ieņēmumos un izdevumos.

33. - deputāta Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot? (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputāta Putras priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Par! Par! Par!”) Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 2, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Vucāns. 34. - deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Nu ko, kolēģi? Balsojumi ir notikuši, viss ir skaidrs! Ir publiski atzīts tas, ka princips “Viens likums - viena taisnība visiem” šinī valstī diemžēl nepastāv.

Es cienu Vucāna kunga atklāsmi, ko viņš godīgi šeit atnāca un pateica, citējot Satversmi, ka pat tad, ja deputāts ir pārkāpis likumu, viņam par to kriminālatbildības nebūs. Nu, ja tas būs kā mierinājums jūsu sirdsapziņai un derēs jums kā attaisnojums jūsu vēlētājiem, kāpēc deputātam ir tiesības pārkāpt savu doto zvērestu un neievērot likumu, tad es savu priekšlikumu atsaucu.

Paldies. (Dep. A.Kaimiņš: “Eu, nu beidz, Zariņ!”)

Sēdes vadītāja. Priekšlikums atsaukts, bet debates par to joprojām ir iespējamas.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

Vucāna kungs! Debates turpinām par priekšlikumu, kurš ir atsaukts.

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Sen neesam padebatējuši. Zariņa kungs, es domāju, ka sev popularitāti jūs jau pietiekami nopelnījāt, šo priekšlikumu iesniedzot un iepriekš parunājot.

Bet pēc savas būtības priekšlikums neprofesionāls. Jo, ja jūs vēlējāties atrisināt šo problēmu ar to, kas rakstīts uz Ministru kabineta zāles sienas, tad jums pēc būtības bija jāprasa vairāki miljoni jaunas Ministru kabineta ēkas celtniecībai.

Mēs te daudz runājam par nākotni. Parunāsim arī par pagātni!

Manuprāt, ikviens šajā zālē sēdošais tomēr zina, ka šī ēka ir celta kā Tiesu pils, un Ministru kabinets savas sēdes notur zālē, kas vēsturiski ir bijusi celta kā zāle tiesu varai. Līdz ar to šis uzraksts ir tiesu varai piederīgs un uz tiesu varu arī attiecas.

Tā ka mēs varam, protams, mēģināt savu popularitāti celt, bet nākamreiz, lūdzu, palūdziet, lai būtu vairāk naudas, lai var Ministru kabinetam uzcelt jaunu ēku un lai tiesu vara var pilnībā atgriezties savās vēsturiskajās telpās. (Starpsauciens: “Korupcijai durvis vaļā!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Pirmkārt, šo priekšlikumu es iesniedzu, reaģējot uz premjera teikto, cenšoties glābt viņa godu, viņa vārdus.

Bet tas, ko es pašlaik dzirdu visā šajā diskusijā... Jā, es, protams, zinu šīs ēkas vēsturi. Bet kas mani, kolēģi, tiešām pārsteidz... un es gribu dzirdēt, varbūt vēl kāds iznāks un pastāstīs: kāpēc deputātam nav jāievēro likums? Mēs dzirdējām vienu versiju: tāpēc, ka viņam, redziet, par to nevajadzēs atbildēt. Mēs dzirdējām vēl vienu versiju: tāpēc, ka tanī mājā agrāk ir bijis kaut kas cits, nevis Ministru kabinets. Bet runa jau bija par principu. Par principu! Jūs visi esat zvērējuši savas tautas priekšā ievērot likumus un Latvijas Republikas Satversmi un savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Un es jums ar konkrētiem piemēriem un faktiem parādīju, kā jūs to tagad pārkāpāt, balsojot par šo budžetu. Par ko vēl šeit ir diskusija? Kas vēl grib nākt un pataisnoties? Lūdzu, nāciet, būs ļoti interesanti paklausīties vēl kādu jaunu argumentu. (Dep. A.Lejiņš: “Kur tu biji pagājušogad?”; dep. I.Zariņš: “Pagājušogad nebija ne pilītes populisma!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums atsaukts.

J.Vucāns. Tātad 34.priekšlikums tika atsaukts.

35. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Vucāns. 36. ir viens no tiem nedaudzajiem priekšlikumiem, kas attiecas tikai uz 2018.gada budžetu un nebija vidēja ietvara dokumentā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Arī 37. attiecas tikai uz 2018.gada budžetu. Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 38. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 39. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 40. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 41. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 42. - deputāta Jura Viļuma priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 43. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 48, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 44. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 45. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 45, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 46. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 43, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 47. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 48. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 49. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 45, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 50. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 51. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 51. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 47, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 52. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”; dep. I.Parādnieks: “Nu pietiek māžoties - balsojam, balsojam!”; no frakcijas SASKAŅA: “Strādājam!”; dep. I.Zariņš: “Pildām zvērestu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 53. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 54. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 55. - deputātu Upenieka, Rasmaņa, Krēsliņa, Ruka un Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 56. - deputātu Upenieka, Rasmaņa, Krēsliņa, Ruka un Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 57. - deputātu Upenieka, Rasmaņa, Krēsliņa, Ruka un Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 58. - deputātu Upenieka, Rasmaņa, Krēsliņa, Ruka un Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 59. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 60. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 61. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 62. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 63. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 64. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 65. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 66. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 67. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 68. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 69. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 70. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 71. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 72. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 73. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 73. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 48, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 74. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 75. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 41, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 76. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 50, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 77. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 78. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 50, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 79. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 80. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 81. - deputāta Jura Viļuma priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 82. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 83. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 83. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 49, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 84. - deputāta Jura Viļuma priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 85. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 86. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 87. - deputāta Vitālija Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. - deputāta Orlova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 40, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 88. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

10 miljoni 141 tūkstotis. Liela nauda, kas faktiski tiek pārskaitīta par parādu. Un mans priekšlikums valdībai ir tāds. Es saprotu, ka parāds nav brālis un parāds ir jāatdod. Atdodam!

Mums vēl paliek 128 miljoni, ko esam parādā. (Starpsauciens: “Parādā kam?”)

Dīvaini ir tas, ka mums ir saistības pret FMS Wertmanagement AöR turpmākajos gados. Kaut kāds kantoris, kuram mēs katru gadu maksājam naudu. Darām to, samaksājam, kas ir iepriekš paņemts slimnīcām par aparatūras ieguvi un tā tālāk!

Bet, Māri Kučinski, varbūt vienkārši pasakiet, kuri ir tie cilvēki, tie atbildīgie par šo milzīgo parādu. Viņiem noteikti ir vārds, uzvārds. Pasakiet: kurš ir atbildīgs par šo 128 miljonu parādu, ko mēs tagad katru gadu no nodokļu maksātāju naudas atdodam? Pasakiet vienkārši, kas tā bija - vai Tautas partija? Jūs tur bijāt? Kas aizņēmās? Tur noteikti ir vārds, uzvārds. Samaksājam! Tiekam vaļā no šī te parāda, bet pasakiet, kuri ir atbildīgie! Viens lūgums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

J.Vucāns. Kolēģi! Skatot vidēja ietvara dokumentu, mēs jau lēmām šo priekšlikumu neatbalstīt. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Mēs debatējam par 88. - Ministru kabineta priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi. (Dep. A.Kaimiņš: “Kas tad nu?”)

Mēs debatējam par 88. - Ministru kabineta priekšlikumu, kuru Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

J.Vucāns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt. Atvainojos! Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 88. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Vucāns. Kolēģi, atvainojos par iepriekšējo! Tiešām, klausoties runas, te var arī mazliet...

89. - Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 90. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.

V.Kalnozols (ZZS).

Man liels lūgums. Es jums laiku neaizņemšu. Bet ieklausieties!

Dārgie draugi! Manos vārdos ļoti lūdzu ieklausīties. Šobrīd tas attiecas ne tikai uz manu priekšlikumu, bet uz visiem.

Jūs labi redzat, ka mūsu valstij trūkst naudas. Nu tad sanākam kopā, paaicinām mūsu labākos uzņēmējus, atsaucam uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Sanākam un izdomājam, kas darāms, lai mūsu tautsaimniecība atdzīvotos un naudas pietiktu visam! Kaut vai uztaisām normālu komisiju. Nevis kaut kādu veču pļāpu komisiju, kur ik pa brīdim kādu uzaicina, bet normālu komisiju, kas izdomā, kā mums savest savu valsti kārtībā.

Paldies. Lūdzu, savedam savu valsti kārtībā!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

J.Vucāns. Tā. Balsojums netika prasīts. Tātad komisija neatbalstīja.

91. - deputāta Kalnozola...

Sēdes vadītāja. Tātad par 90. deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Vucāns. 91. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 92. - deputāta Kalnozola priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 93. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 94. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 95. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 96. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 96. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 97. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 97. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 46, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 98. - Ministru kabineta veidots priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 99. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 100. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 100. - frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 47, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 101. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 102. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 103. - deputāta Jura Viļuma priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 104. - deputāta Mārtiņa Šica priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Vucāns. 105. - Ministru kabineta veidots priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 105. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Vucāns. 106. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 40, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Vucāns. 107. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 108. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. 109. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

M.Kučinskis (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti!

Viļuma kungs! Šis priekšlikums ir viens no ļoti retajiem priekšlikumiem, kuri ir saistīti ar nodokļu politikas izmaiņām jeb nodokļu politiku; par to mēs šeit kopā diskutējām vasarā un to pieņēmām. Šis priekšlikums ir uzlabojumu pusē, tieši tāpēc tas ir iekļauts budžetā.

Attiecībā uz citiem priekšlikumiem, ar kuriem valdība nāca parlamentā un par kuriem mēs esam šodien un vakar diskutējuši, jāteic, ka neviens no tiem neskar nodokļu politiku, kas parasti bija viens no visvairāk diskutētajiem objektiem, runājot par katra nākamā gada budžetu.

Tā ir mācība. Es domāju, ka tas, kas skar nodokļus, ir jādara ātrāk, un budžetā ir priekšlikumi, lai īstenotu politiku, kuru valsts ir noteikusi arī attiecībā uz nodokļiem.

Paldies par priekšlikumiem. Un vispirms es gribu teikt paldies opozīcijai par aktīvu iesaistīšanos. Man arī gribētos daudz vairāk. Man gribētos, lai mēs varētu dalīt naudu ceļiem, lai mēs varētu atjaunot ceļu fondu, lai mēs varētu īstenot visu to, kas vēl ir jāizdara attiecībā gan uz nepietiekamo finansējumu izglītībai, uz joprojām nepietiekamo finansējumu veselībai, kas acīmredzot arī nākotnē vēl būs jārisina. Bet mūsu valsts aug tik strauji, cik strauji tā var augt, un tas ir atkarīgs gan no mums visiem kopā, gan no politikas, kuru mēs kopā īstenojam.

Ja saskaita kopā priekšlikumus, tie, protams, ar uzviju būtu “apēduši” visus neparedzētos līdzekļus un ņēmuši vēl kaut kur, tāpēc paldies par priekšlikumiem. Tie vienkārši nav iespējami.

Par vienu no opozīcijas priekšlikumiem. Zariņa kungs, lai kā es jūs cienītu - jūs esat cilvēks, kuram ir sava galva, -, bet attiecībā uz jūsu priekšlikumu par “Viens likums - viena taisnība visiem”, man šķiet, ka tas bija viens no pašiem dumākajiem priekšlikumiem, kāds Saeimā ir izskanējis. (Zālē aplausi.)

Mēs strādājam visi savai Latvijai, mēs dzīvojam pašā labākajā zemē, kāda ir uz šīs pasaules. Ja arī kādreiz ir bijušas kādas kļūdas, ja ir bijušas nelikumības, tās visas ir jāsoda, viss ir jānovērš. Bet mums ir jābūt stipriem un mums nav jānonicina sava valsts, kurā mēs dzīvojam. Viens likums un viena taisnība ir tas, pēc kā mums ir jāvadās.

Es gribu teikt paldies Finanšu ministrijai, finanšu ministrei un visiem viņas darbiniekiem par ļoti profesionāli sagatavotajiem priekšlikumiem, par profesionālo budžetu, kurš šogad ir iekļuvis Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas apstiprināto pirmajā sešiniekā.

Es gribu teikt paldies visai savai komandai, visiem ministriem par izstrādi, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un visiem iesaistītajiem deputātiem, kas diskutēja par nākamā gada un nākamo triju gadu budžetu. Mēs jau esam daudz izdarījuši, mēs ar šo budžetu esam atgriezuši divus procentus aizsardzībai, mēs esam beidzot pirmo soli izdarījuši, lai izietu no bedres veselības aprūpes sistēmā.

Es zinu, ka vēl daudz ir priekšā, es zinu, ka mums ir jāievieš pārvaldes mehānisms. Es zinu, ka ir vajadzīga visa likumdošana. Bet tāpēc jau mēs kopā strādājam, lai, neskatoties uz vēlēšanu laiku, to nākamajā gadā izdarītu.

Un to, kas attiecas uz mazajiem projektiem, kurus mēs kopā arī tā kā bijām vienojušies šogad... un kas neparādījās, es ticu un esmu pārliecināts, ka gan vēlētāji, gan visa Latvijas sabiedrība vairāk novērtēs tos lielos darbus, kurus mēs kopā varam izdarīt gan minētajā veselības aprūpē, gan ar laiku atjaunojot ceļu fondu, gan pilnveidojot savu izglītības sistēmu... Lai arī dažreiz ar nepopulāriem lēmumiem, bet mums ir jāiet uz priekšu, un mums ir jāiet uz priekšu mērķtiecīgi, nevis skatoties tikai uz to vai citu priekšmetu un mēģinot balstīt fragmentāri kādu būtisku valsts sastāvdaļu. Ir jāredz visa kopējā attīstība.

Paldies vēlreiz par darbu, kas tika veikts šajās divās dienās.

Un es aicinu nobalsot gan par šo priekšlikumu, gan arī par budžetu kopumā. Lai mums visiem nākamajā gadā īstenojas tas viss, ko mēs šajā budžetā esam atbalstījuši un iecerējuši katrs savā individuālajā un valsts kopējā rīcības plānā un programmā.

Paldies, Zariņa kungs. Lūdzu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens: “Tikai runā par priekšlikumu!”)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Viens likums - viena taisnība visiem, ja?

Kučinska kungs, es pilnīgi jums piekrītu! Tas bija pats dumjākais priekšlikums, kādu esmu iesniedzis. Taču es šo priekšlikumu iesniedzu nevis tādēļ, lai parādītu savu gudrību, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību tai absurdajai situācijai, kāda ir izveidojusies mūsu valstī. Kad vara var darīt, ko tai iegribas, un tai likumi nav jāievēro, tā nav normāla situācija, un rezultāts ir tas, ka mūsu valstī ir šī sašķeltība starp varturiem un pārējo tautu. Manuprāt, tas ir principiāli nepareizi! Ir principiāli nepieņemami tā rīkoties.

Un, ja jūs uzskatāt, ka tā ir dumja rīcība no varasvīra puses - rīkoties šādi un pieprasīt, lai tā nenotiktu, -, tad, es ceru, tauta izdarīs savus secinājumus. Arī jūs visi, kuri šeit ūjinājāt un kuri uzskatāt, ka tas ir normāli, ka viens var ievērot likumu, bet cits var neievērot likumu, - piedodiet, ka to saku, bet padomājiet vēlreiz!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Es gan atgādināšu, ka Zariņa kungs savu priekšlikumu pirms dažām minūtēm atsauca.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi!

Atšķirībā no iepriekšējiem runātājiem es tiešām runāšu par konkrēto priekšlikumu. Ironijas, sakritības vai kādu citādu iemeslu dēļ šis priekšlikums attiecas tieši uz to... apgāž to, ko tikko teica Kučinska kungs savā runā, - ka nekas nodokļu reformā... ka nekas nemainās attiecībā uz nodokļiem un nodevām. Ka viss paliek tā, kā vasarā tika pieņemts, tagad nekas nemainās. Vienā likumā mainās! Un, kā jau teicu vakar, es aicināšu Valsts prezidentu atdot šo likumu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, jo Parādnieka kungs savu visumā atbalstāmo ideju, ko vasarā arī mēs visi atbalstījām, tagad ir sagrozījis tiktāl, ka tā neatbilst nevienām normām, neatbilst arī tai normai, kuru Zariņa kungs visu laiku citēja, pieminēdams attiecīgo uzrakstu Ministru kabinetā.

Es vienkārši vēršu jūsu uzmanību uz to, ka, lai gan šeit norādīti 1,8 miljoni un 40 tūkstoši, kas plānoti budžeta ienākumos, diemžēl šī prognoze netiks izpildīta par vismaz vienu miljonu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par šo priekšlikumu?

J.Vucāns. Komisijā 109.priekšlikums tika ļoti rūpīgi izdiskutēts, klātesot arī nozares pārstāvjiem. Komisija nolēma priekšlikumu neatbalstīt. Aicinu Saeimu darīt tāpat. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Viļuma kungs...

J.Vucāns. Es atvainojos! Komisija nolēma priekšlikumu atbalstīt (Dep. A.Kaimiņš: “Neatbalstīt! Neatbalstīt!”) ... un aicina deputātus to darīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina priekšlikumu atbalstīt.

Viļuma kungs, vai prasāt balsojumu par priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 109. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Vucāns. Kolēģi! Pirms aicinu balsot par 2018.gada valsts budžetu kopumā, es kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, ņemot vērā to, ka gadskārtējā budžeta pieņemšana ir viens no šīs komisijas galvenajiem gada darbiem, vēlos pateikties visiem tiem, kas strādāja pie šā budžeta projekta izstrādes un arī pie tā precizēšanas. Vispirmām kārtām, protams, vēlos pateikties Ministru prezidenta kungam un viņa ministru komandai, īpaši finanšu ministrei; visu ministriju darbiniekiem, kas bija klāt mūsu komisijas sēdēs; visiem sociālajiem partneriem, viņu pārstāvjiem, kas piedalījās komisijas sēdēs, bet jo īpaši es vēlētos pateikt paldies tiem Saeimas darbiniekiem, kuri - it sevišķi pēdējā mēneša laikā, kad mēs pastiprināti strādājām ar šiem dokumentiem, - strādāja dažreiz arī vēlos vakaros un agros rītos, lai mēs varētu tikt pie kvalitatīvi sagatavotiem dokumentiem. Un līdz ar to - liels paldies Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas personālam un arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem.

Paldies.

Un tagad aicinu visus nobalsot par atbalstu likumprojektam “Par valsts budžetu 2018.gadam” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2018.gadam” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 37, atturas - nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Saeimas vārdā izsaku pateicību Ministru prezidentam, finanšu ministrei, ekonomikas ministram, veselības ministrei, aizsardzības ministram, tieslietu ministram, vides aizsardzības ministram, satiksmes ministram un zemkopības ministram, kuri piedalās Saeimas sēdē, kā arī pārējiem ministriem, kuri strādāja pie budžeta sagatavošanas. (Aplausi.)

Paldies, kolēģi!

Un tagad vārds deputātam Valdim Kalnozolam ziņojumam par balsošanas motīviem.

V.Kalnozols (ZZS).

Kāpēc balsoju “par” likumprojektu “Par valsts budžetu 2018.gadam”, lai arī daudz ko tajā neatbalstu - arī to, kas skar Veselības ministrijas budžetu?

Pastāvošā tradīcija, ka Ministru kabineta liktenis ir atkarīgs no tā, vai Saeima pieņems budžetu, ir absurda. Tā parāda, ka Ministru kabineta darbs tiek vērtēts atbilstoši tam, cik tas izdabājis kādam politiskajam spēkam vai lobijam, nevis ko paveicis Latvijas un tās iedzīvotāju interesēs. Tas nav ne Latvijas, ne tās iedzīvotāju interesēs.

Ministru kabineta darbs jāvērtē pēc paveiktā, pēc rīcības plāna izpildes un sasniegumiem. Un tad, ja paveiktā nav daudz, Ministru kabinets zaudē Saeimas uzticību.

Es atbalstīju 2018.gada budžetu. Nevēlos Ministru kabineta krišanu un nestabilitāti valstī, bet visu nākamo gadu turpināšu aicināt un klauvēt pie saprāta, lai mēs, deputāti, un valsts iedzīvotāji apzinātu, kādi ir labas pārvaldības principi valstī. Kādi ir labas pārvaldības principi valstī? Lai mūsu valstij būtu ilgtermiņa mērķi, stratēģija un rīcības plāns, kā to sasniegt, un lai valsts gada budžets būtu tikai darba dokuments par rīcības plāna realizēšanai nepieciešamo naudu, nevis politisko partiju un lobiju tirgus rezultāts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Frakcijas “No sirds Latvijai” vārdā - deputāte Inguna Sudraba. Ziņojums par balsošanas motīviem.

I.Sudraba (NSL).

“No sirds Latvijai” neatbalsta likuma “Par valsts budžetu 2018.gadam” pieņemšanu, jo sabiedrība šādu budžetu nevar atļauties. Budžetā nav nekādu soļu, kas būtu vērsti, lai mazinātu birokrātiju, lai mazinātu nodokļu maksātājiem to slogu, to līdzekļu daudzumu, kas jānovirza birokrātiskā aparāta uzturēšanai. Tieši otrādi! Budžetā līdzekļi īpaši pieaug daudzu ministriju centrālo aparātu atlīdzībai.

Mēs nevaram atbalstīt šo budžetu, jo tas nedomā par nākotni. Gadiem ilgi netiek pildīts Augstskolu likums par ikgadējo finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās. Netiek pat elementāri, kaut vai minimālā apmērā, finansētas visu augstskolu mācību programmas. Nenodrošinot atbilstošu augstskolu finansējumu, tiek nopietni apdraudēta iegūtā profesionālā kvalifikācija, līdz ar to arī Latvijas tālākās izaugsmes iespējas.

Šis budžets nedomā par nākotni, jo zinātnieki tiek turēti bada maizē un gadiem netiek nodrošināts Zinātniskās darbības likumā noteiktais finansējuma pieaugums. Mēs uzskatām, ka ir jānodrošina stabils un skaidrs finansējums zinātnes attīstībai, lai zinātnieki pētījumus radītu Latvijā.

Šis budžets nedomā par nākotni, jo nav nopietna risinājuma par internātskolām. “No sirds Latvijai” jau divus gadus ir iestājusies pret to, ka voluntāri tiek likvidētas internātskolas, nedomājot par to, kas notiks ar vairāk nekā diviem tūkstošiem bērnu, kuri mācās šajās skolās, kuriem ir vajadzīgs īpašs atbalsts. Izslēdzot normu par internātskolām, diemžēl netiek piedāvāta kāda cita programma, kas būtu speciāli veidota, lai palīdzētu tiem bērniem, kuriem nav vajadzīgo apstākļu mājās, kur iemācīties dzīves prasmes, kur iegūt savu pašvērtību. Nav risinājuma šiem bērniem, kuri bez profesionālas palīdzības un atbalsta var palikt uz ielas.

Šis budžets nedomā par nākotni, jo sabiedrība vairāk tiek turēta tādos apstākļos, ka cilvēki ir atkarīgi un viņi ir lūdzēji, nevis tiek radīta vide, kurā cilvēki paši spēj darboties mazajā un vidējā biznesā. Valdība nespēj radīt prognozējamu un tālredzīgu politiku. Pastāvīgi tiek uzturēta nenoteiktība, kas neveicina iedzīvotājos vēlmi iesaistīties uzņēmējdarbībā un būt pārliecinātiem par sevi, savu ģimeni un nākotni Latvijā.

Šis ir kārtējais budžets, kurā katrs ministrs cīnījies tikai par sevi un redz tikai savas funkcijas un savu nozari skaitļos, bet kurā nav valdības kopīgā redzējuma par cilvēku nākotni Latvijā.

Frakcija “No sirds Latvijai” šādu budžetu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi!

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par steidzamiem atzītie citi likumprojekti otrajā lasījumā”.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Mums ir atlicis šīs ārkārtas sēdes darba kārtībā vēl viens likumprojekts, un tas ir saistīts ar 33.priekšlikumu, ko deputāts Edgars Putra bija iesniedzis nupat pieņemtajā 2018.gada budžetā. Tas ir saistīts ar grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām” jeb ar atbalstu 4.maija kluba dalībniekiem.

Komisija otrajam lasījumam bija saņēmusi vienu priekšlikumu un, protams, to atbalstīja. Tas ir komisijas pašas veidots priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!...

Paldies.

Godātie kolēģi! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēršu jūsu uzmanību uz to, ka Saeimas kārtējā sēde sākas 15 minūtes pēc ārkārtas sēdes beigām, tas ir, pulksten 15.15.

Reģistrācijas rezultātu paziņošanai vārds Saeimas sekretāra biedram.

G.Kūtris (NSL).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Buiķis, Boriss Cilevičs, Vladimirs Nikonovs un Ivans Ribakovs... ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas ārkārtas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 14. (ārkārtas) sēdes
2017. gada 22. novembrī turpinājums
2017. gada 23. novembrī

 

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1056/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4224)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debašu turpinājums	- dep. I.Brīvers
	- dep. J.Viļums
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. G.Kūtris
	- dep. G.Kūtris
	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 1042/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4223)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 1060/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4225)
Ziņo	- dep. E.Putra
Debates	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” (Nr. 1041/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4234)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Kontu reģistra likumā” (Nr. 1054/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4233)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” (Nr. 1067/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4242)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Debates	- finanšu ministre D.Reizniece-Ozola
	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. A.Loskutovs
	- dep. I.Pimenovs
	- dep. J.Ruks
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. R.Balodis
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. J.Ruks
	- dep. G.Kūtris
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. A.Judins
	- dep. R.Balodis
	- dep. M.Šics
	- dep. A.Judins
	- dep. I.Klementjevs
	- dep. A.Loskutovs
	- dep. R.Ražuks
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Paziņojums
	- dep. L.Čigāne
Debašu turpinājums	- dep. S.Šimfa
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. K.Krēsliņš
	- dep. J.Viļums
	- dep. R.Melgailis
	- dep. A.Platpers
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Sudraba
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. I.Klementjevs
	- dep. J.Upenieks
	- dep. I.Klementjevs
	- dep. I.Sudraba
	- dep. M.Šics
	- dep. I.Zariņš
	- dep. I.Zariņš
	- dep. M.Šics
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Sudraba
	- dep. J.Viļums
	- dep. A.Platpers
	- dep. G.Kūtris
	- dep. J.Viļums
	- dep. J.Kursīte-Pakule
	- dep. J.Viļums
	- dep. J.Dombrava
Paziņojums
	- dep. O.Ē.Kalniņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. M.Šics
	- dep. V.Kalnozols
	- dep. S.Šimfa
	- dep. I.Sudraba
	- dep. J.Viļums
	- dep. M.Šics
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2018. gadam” (Nr. 1068/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4243)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. J.Lazareva
	- dep. R.Ražuks
	- dep. I.Sudraba
	- dep. I.Sudraba
	- dep. G.Kūtris
	- dep. I.Zariņš
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. I.Zariņš
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. V.Kalnozols
	- Ministru prezidents M.Kučinskis
	- dep. I.Zariņš
	- dep. J.Viļums
Par balsošanas motīviem	- dep. V.Kalnozols
	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” (Nr. 1071/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4237)
Ziņo	- dep. J.Vucāns
Informācija par kārtējo Saeimas sēdi
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 23.11.2017 09:08:22 bal001
Par - 28, pret - 46, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1056/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:13:04 bal002
Par - 18, pret - 33, atturas - 32. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1056/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:19:02 bal003
Par - 32, pret - 43, atturas - 11. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1056/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:19:25 bal004
Par - 31, pret - 45, atturas - 9. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1056/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:19:46 bal005
Par - 31, pret - 48, atturas - 9. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1056/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:27:07 bal006
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1056/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:27:45 bal007
Par - 72, pret - 0, atturas - 17. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1056/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:31:31 bal008
Par - 29, pret - 52, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1042/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:31:54 bal009
Par - 28, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1042/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:33:21 bal010
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (1042/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:34:06 bal011
Par - 29, pret - 52, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1060/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:34:30 bal012
Par - 32, pret - 52, atturas - 2. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1060/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:36:59 bal013
Par - 31, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1060/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:38:59 bal014
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (1060/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:39:48 bal015
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par grāmatvedību” (1041/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:40:50 bal016
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kontu reģistra likumā (1054/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:42:01 bal017
Par - 36, pret - 53, atturas - 3. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:42:22 bal018
Par - 34, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:48:15 bal019
Par - 25, pret - 62, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:52:35 bal020
Par - 75, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 09:55:12 bal021
Par - 6, pret - 45, atturas - 26. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 11:08:28 bal022
Par - 39, pret - 24, atturas - 24. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 11:11:41 bal023
Par - 34, pret - 12, atturas - 42. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 11:12:02 bal024
Par - 34, pret - 52, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 11:12:23 bal025
Par - 34, pret - 43, atturas - 9. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 11:13:15 bal026
Par - 33, pret - 47, atturas - 8. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 11:19:58 bal027
Par - 32, pret - 26, atturas - 31. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 11:20:21 bal028
Par - 33, pret - 44, atturas - 10. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 11:22:45 bal029
Par - 36, pret - 21, atturas - 33. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 11:25:03 bal030
Par - 37, pret - 32, atturas - 14. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 11:31:04 bal031
Par - 54, pret - 5, atturas - 2. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu deputātam Artusam Kaimiņam

Datums: 23.11.2017 11:36:32 bal032
Par - 80, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 11:46:10 bal033
Par - 38, pret - 5, atturas - 45. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 11:47:09 bal034
Par - 38, pret - 7, atturas - 46. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 11:47:41 bal035
Par - 39, pret - 8, atturas - 44. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 11:48:09 bal036
Par - 39, pret - 5, atturas - 46. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 11:51:45 bal037
Par - 35, pret - 41, atturas - 15. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.39. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 11:55:31 bal038
Par - 33, pret - 16, atturas - 41. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 11:58:44 bal039
Par - 34, pret - 53, atturas - 4. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 11:59:44 bal040
Par - 34, pret - 50, atturas - 6. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 12:00:04 bal041
Par - 33, pret - 46, atturas - 6. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.44. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 12:02:45 bal042
Par - 32, pret - 8, atturas - 48. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 12:03:08 bal043
Par - 31, pret - 21, atturas - 31. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.47. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 12:03:29 bal044
Par - 32, pret - 18, atturas - 36. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.48. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 12:03:52 bal045
Par - 33, pret - 28, atturas - 25. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.49. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 12:04:15 bal046
Par - 32, pret - 32, atturas - 23. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.50. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 12:04:36 bal047
Par - 33, pret - 43, atturas - 12. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.51. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 12:05:46 bal048
Par - 32, pret - 17, atturas - 33. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.53. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 12:07:49 bal049
Par - 31, pret - 27, atturas - 26. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.54. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 12:09:35 bal050
Par - 33, pret - 45, atturas - 10. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.56. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 12:12:10 bal051
Par - 32, pret - 24, atturas - 34. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.59. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 12:19:37 bal052
Par - 33, pret - 38, atturas - 18. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.61. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 12:28:53 bal053
Par - 32, pret - 17, atturas - 39. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.62. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 12:29:27 bal054
Par - 35, pret - 44, atturas - 12. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.64. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 13:36:18 bal055
Par - 29, pret - 14, atturas - 29. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.66. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 13:41:55 bal056
Par - 25, pret - 24, atturas - 29. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.67. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 13:42:34 bal057
Par - 31, pret - 15, atturas - 36. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.70. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 13:43:07 bal058
Par - 32, pret - 39, atturas - 12. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.73. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 13:48:12 bal059
Par - 33, pret - 15, atturas - 41. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.74. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 13:49:43 bal060
Par - 29, pret - 19, atturas - 39. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.77. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 13:54:24 bal061
Par - 32, pret - 33, atturas - 21. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.80. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 13:57:26 bal062
Par - 31, pret - 35, atturas - 23. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.81. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 13:57:55 bal063
Par - 34, pret - 37, atturas - 17. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.83. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 13:58:51 bal064
Par - 58, pret - 35, atturas - 1. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam (1067/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:03:06 bal065
Par - 31, pret - 48, atturas - 10. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:03:29 bal066
Par - 32, pret - 42, atturas - 14. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:03:51 bal067
Par - 30, pret - 45, atturas - 10. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:04:12 bal068
Par - 28, pret - 41, atturas - 13. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:04:33 bal069
Par - 30, pret - 46, atturas - 10. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:07:00 bal070
Par - 31, pret - 53, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:07:21 bal071
Par - 32, pret - 51, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:07:46 bal072
Par - 33, pret - 54, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:10:06 bal073
Par - 84, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:11:23 bal074
Par - 35, pret - 21, atturas - 31. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:11:51 bal075
Par - 30, pret - 40, atturas - 5. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:17:03 bal076
Par - 37, pret - 47, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:17:27 bal077
Par - 37, pret - 43, atturas - 7. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:17:49 bal078
Par - 37, pret - 42, atturas - 8. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:18:11 bal079
Par - 36, pret - 40, atturas - 12. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:20:19 bal080
Par - 78, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:24:23 bal081
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:25:36 bal082
Par - 29, pret - 48, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.43. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:26:04 bal083
Par - 37, pret - 45, atturas - 9. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.45. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:26:24 bal084
Par - 37, pret - 43, atturas - 9. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.46. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:26:57 bal085
Par - 36, pret - 45, atturas - 9. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.49. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:27:25 bal086
Par - 36, pret - 47, atturas - 6. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.51. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:27:48 bal087
Par - 35, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.52. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:28:56 bal088
Par - 32, pret - 51, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.60. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:30:24 bal089
Par - 35, pret - 48, atturas - 7. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.73. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:30:50 bal090
Par - 37, pret - 41, atturas - 11. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.75. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:31:10 bal091
Par - 32, pret - 50, atturas - 4. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.76. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:31:38 bal092
Par - 34, pret - 50, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.78. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:32:22 bal093
Par - 35, pret - 49, atturas - 5. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.83. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:33:00 bal094
Par - 31, pret - 40, atturas - 15. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.87. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:35:32 bal095
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.88. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:37:58 bal096
Par - 33, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.96. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:38:22 bal097
Par - 35, pret - 46, atturas - 6. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.97. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:38:58 bal098
Par - 34, pret - 47, atturas - 7. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.100. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:39:47 bal099
Par - 72, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.105. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:40:11 bal100
Par - 37, pret - 40, atturas - 13. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.106. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:50:49 bal101
Par - 76, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.109. Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:52:33 bal102
Par - 59, pret - 37, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2018. gadam (1068/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.11.2017 14:59:44 bal103
Par - 75, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām” (1071/Lp12), 2.lasījums, steidzams