Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas vienpadsmitā sēde
2017.gada 16.martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2017.gada 16.marta sēdi.

Vispirms iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr.849/Lp12). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsaucieni: “Ir!”; “Nav!”; “Ir!”) Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība un tajā tiktu iekļauts likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr.849/Lp12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 1, atturas - 17. Lēmums ir pieņemts. Darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Komerclikumā” (Nr.850/Lp12). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izdarītas izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā tiktu iekļauts likumprojekts “Grozījums Komerclikumā” (Nr.850/Lp12)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 1, atturas - 21. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Elektronisko sakaru likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Trauksmes cēlēju aizsardzības likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 657 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par progresīvu nodokļu sistēmu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Godātie kolēģi! Deputāti Raivis Dzintars, Solvita Āboltiņa, Augusts Brigmanis, Einārs Cilinskis un Ainars Latkovskis lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr.849/Lp12, pirmais lasījums) un likumprojektu “Grozījums Komerclikumā” (Nr.850/Lp12, pirmais lasījums) izskatīt kā pirmo un otro darba kārtības punktu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Mums vienalga!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Laimdotai Straujumai šā gada 15. un 16.martā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Laimdotas Straujumas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15. un 16.martā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas 2017.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2017.gada pavasara sesijas sākšanu”. Lēmuma projekts paredz slēgt Saeimas ziemas sesiju 2017.gada 10.aprīlī un sākt Saeimas pavasara sesiju 2017.gada 18.aprīlī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2017.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2017.gada pavasara sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Likumprojektu izskatīšana.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šī gada 14.marta sēdē ir atbalstījusi Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu, kas paredz aizsargāt valstij svarīgas ekonomiskās drošības intereses.

Ekonomiskā drošība ir viens no būtiskākajiem nacionālās drošības aspektiem, un tās pamatā ir spēja nodrošināt ekonomiskās vides stabilitāti un ilgtspējīgu izaugsmi. Svarīgs elements šajā ekonomiskajā drošībā ir nozīmīgas privātās komercsabiedrības, kurām pieder valstij stratēģiski svarīgi īpašumi vai kuras sniedz vai ražo sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus vai preci. Šo komercsabiedrību darbības nepārtrauktība un darbības atbilstība sabiedrības interesēm ir svarīga, lai netiktu apdraudēta valsts pārvaldība un drošība.

Latvijas normatīvie akti šobrīd neparedz valsts rīcību gadījumos, ja nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās ietekmi gūst persona, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latvijas Republiku, kā arī pret Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas interesēm.

Līdz ar to Nacionālās drošības komisijas iesniegtais likumprojekts paredz Ministru kabineta kompetenci lemt par personas ietekmes saglabāšanu vai atļauju ietekmes iegūšanai nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās, kā arī par atļauju kritiskās infrastruktūras nodošanai lietošanā, valdījumā vai īpašumā citai personai. Ministru kabineta piekrišana būs nepieciešama valsts līmeņa sevišķi svarīgas infrastruktūras (A kategorijas) un valsts līmeņa svarīgas infrastruktūras (B kategorijas), kritiskās infrastruktūras, kā arī Eiropas kritiskās infrastruktūras nodošanai lietošanā, valdījumā vai īpašumā citai personai. Ministru kabineta atļauja būs nepieciešama arī ietekmes iegūšanai, būtiskas līdzdalības iegūšanai, izšķirošās ietekmes iegūšanai vai uzņēmuma pārejai, kā arī attiecībā uz jaunu biedru iestāšanos nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.

Likumprojektā tiek definēta šāda komercsabiedrība, un tā būs tikai: elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū; nacionālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis; komercsabiedrība, kas saņēmusi licenci dabasgāzes pārvadei, uzglabāšanai vai kurai pieder sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu; elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražotājs, kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 250 megavatus vai kuram pieder siltumtīkli vismaz 500 kilometru garumā.

Tiek paredzēts arī, kādā veidā notiks informēšana par nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusa iegūšanu. Tāpat arī būs iespējas pārsūdzēt šādus lēmumus. Bet jāpiemin, ka vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs jau ir ieviesti šādi aizsardzības mehānismi attiecībā uz noteiktām komercsabiedrībām, un šobrīd tādi pastāv septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs: Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Spānijā, Itālijā, Polijā un Zviedrijā. Jāatzīmē, ka, piemēram, Francijā šādi ierobežojumi ir 14 pozīcijās, 14 nozarēs. Mēs esam daudz pieticīgāki.

Likumprojektam ir jānodrošina taisnīga lēmumu pieņemšana un jākonstatē kaitējuma riski nacionālajai drošībai. Šie riski var būt visdažādākie, un tie būs atkarīgi arī no konkrēta gadījuma individuālajiem apstākļiem.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets, lemjot par atļaujas izsniegšanu vai atļaujas atteikumu, izvērtē personas tiesību ierobežojumu, tā samērīgumu ar nacionālās drošības interesēm un valsts drošības iestādes atzinumu, kā arī atbilstību tiesiskās paļāvības principam un citiem tiesību principiem. Tas ir atrunāts 44.panta otrajā daļā. Detalizētāku izvērtēšanas kārtību noteikts Ministru kabinets.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu, jo arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā deputāti šādu lūgumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Vai deputāti, kas pieteikušies runāt, vēlas runāt debatēs vai runāt par steidzamību? (Starpsauciens: “Par steidzamību!”) Par steidzamību runās vai debatēs? (Starpsauciens: “Debatēs!”) Debatēs.

Paldies. (Dep. J.Ādamsons: “Nē, par steidzamību!”) Par steidzamību. Ādamsona kungs tātad ir vēlējies runāt par steidzamību.

Vai jūs runāsiet “par” vai “pret”? (Dep. J.Ādamsons: “Pret!”)

“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es diezgan ilgi esmu politikā, bet, godīgi sakot, pirmo reizi sastopos ar tādu situāciju un veidu, kā tiek izskatīti likumprojekti mūsu Saeimā. Pirmo reizi es redzu, ka likumprojekts, ko kāda komisija izskata, tiek pasludināts par slepenu.

Tas ir viens jautājums.

Otrs. Līdz šim brīdim man tā arī netika skaidrs - kas ir likumprojekta autors? To es neesmu dzirdējis un neesmu arī sapratis.

Šos jautājumus es uzdevu arī komisijas sēdē.

Trešais. Es neesmu sapratis un man neviens nav izskaidrojis, kāpēc ir šī steidzamība. Kāpēc šī steidzamība ir nepieciešama? Kas ir noticis, ka steidzamības kārtā jāizskata likumprojekts? (Dep. A.Lejiņš: “Tu labi zini, kāpēc tas tiek darīts!”)

Ceturtais. Jautājums par pašu likumprojektu, neapšaubāmi, ir apspriežams, un tāds likumprojekts ir nepieciešams. Tāds jau sen bija nepieciešams. Tādu jau sen vajadzēja pieņemt - pirms 10, 15 vai 20 gadiem. Šajā ziņā šaubu absolūti nav. Bet veids, kā tas tiek darīts, ir absolūti nepieņemams.

Komisijas sēdē, kur piedalījās uzaicinātās personas, es uzdevu vēl vienu naivu jautājumu: kas ir anotācijas autors? Diemžēl arī to, kas ir sagatavojis anotāciju, es neuzzināju. Tas tā arī netika noskaidrots.

Nākamais jautājums. Šie jautājumi, kuri risināti likumprojektā “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” un arī nākamajā likumprojektā, skar tautsaimniecību - tautsaimniecību kā tādu. Bet, ja mēs paskatāmies tajā anotācijā, kura mums ir pieejama, no tās izriet, ka līdz pat aizvakardienai šis likumprojekts vispār netika saskaņots ar veselu virkni speciālistu. Tad rodas jautājums: kādā veidā mēs bīdām šos likumprojektus un virzām tālāk uz priekšu?

Nākamais. Saeimas kārtības ruļļa 82.pants paredz, ka deputātiem ir jābūt iespējai iepazīties ar jebkuru likumprojektu un tā anotāciju septiņas dienas pirms likumprojekta izskatīšanas Saeimā. Arī tas šeit netika ievērots.

Godīgi sakot, te jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Un pats galvenais, ko es tiešām gribētu saprast, - kāpēc ir šī steidzamība? Neviens no uzaicinātajiem speciālistiem komisijas sēdes laikā tā arī nevarēja atbildēt, kāds ir steidzamības iemesls. Ir minējumi, ka tas var skart masu medijus vai “Latvijas Gāzes” liberalizāciju un tamlīdzīgi, bet skaidras atbildes nav. Es neuzskatu, ka tik būtisks un nozīmīgs likumprojekts ir jāizskata steidzamības kārtā un ātri jāpieņem.

Vai mēs kārtējo reizi neiebrauksim grāvī tāpat kā ar likumu par mikrouzņēmumu nodokli? Steidzamības kārtā to pieņēmām, bet pēc tam beidzot atjēdzās: ziniet, kaut kas tur tomēr neder.

Es uzskatu, ka steidzamība šeit absolūti nav pieņemama un likumprojekts jāskata normālā kārtībā, lai būtu sniegtas atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem.

Un beigās arī tāds interesants jautājums. Ja šis likumprojekts tik vajadzīgs, tik nozīmīgs, tad kāpēc šī likumprojekta autoriem ir jāslēpjas?

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Es te, protams, neatbildēšu uz visiem Ādamsona kunga jautājumiem, bet, jāņem vērā, ka šis likumprojekts vispirms gāja caur Nacionālās drošības komisiju, tad šīs komisijas deputāti tā kā tika iepazīstināti ar to - kāpēc šāda steidzamība ir vajadzīga. Protams, mēs to varējām darīt arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, bet tad bija jārīko slēgta sēde, un, ņemot vērā, ka tur dažiem deputātiem nav pielaides valsts noslēpumam, diemžēl šo informāciju mēs komisijā izskatīt arī nevarējām. (Dep. J.Ādamsons smejas.) Tā ka komisijā mēs diezgan ilgi par to izstrīdējāmies. Mēs arī saprotam, ka nav runa par desmitiem darījumu tuvākajā laikā, bet tie varētu būt divi trīs darījumi dažu tuvāko gadu laikā. Nekādu milzīgu ietekmi uz tautsaimniecību šis likumprojekts neatstās un arī, teiksim... (Dep. J.Ādamsons: “A vispār atstās?!”) Nu, skatoties, par kuru valsti, par ko ir runa. (Dep. A.Kaimiņš: “Nesarunāties ar zāli!”)

Es tomēr aicinu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr.849/Lp12) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K.Seržants. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, Latvijas tautas priekšstāvji!

Katrs no mums, deputātiem, var būt ne vairāk kā divās pastāvīgajās komisijās. Un es, tāpat kā ziņotājs par likumprojektu - Kārlis Seržants -, esmu gan Nacionālās drošības komisijā, gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” virzītājs ir Nacionālās drošības komisija, bet atbildīgā ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Normatīvais regulējums, kuru mēs šeit apspriežam, bez šaubām, ir koalīcijas, var teikt, valdības, tapināts. Tāpēc, ņemot vērā apstākli, ka es esmu opozīcijas deputāts un opozīcijas uzdevums, kā zināms, ir kritizēt vairākuma aktivitātes... tas izriet no varas dalīšanas principa un, citējot Egilu Levitu, nosaka, ka parlamentā mazākuma ziņā ir tiesību ievērošanas kontrole, jo vairākums attiecībā pret valdību nav objektīvs.

Starp citu, es mēģināšu ļoti strikti ievērot to, kas notika Nacionālās drošības komisijā, jo par to man nav tiesību runāt, tā ir klasificēta informācija. Tajā pašā laikā es balstu savu informāciju uz to, ko dzirdēju un sapratu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī konsultējoties tikko ar kolēģi Aivaru Meiju par to, kas notika Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Tātad sākšu ar nelielu lirisku ievadu un pēc tam ķeršos, tā sacīt, vērsim pie ragiem.

Likumdošanas procesam ir jābūt noteiktam, skaidram, un šis process ir neatraujams no virknes tiesību principu, kas ir gan specifiski, uz parlamentu attiecināmi, gan arī vispārēji, kuri arī parlamentam ir jāievēro. Pie pirmajiem pieskaitāms, piemēram, slēpta lobisma aizlieguma princips, parlamenta sēžu atklātības princips un secīgo likumdošanas procedūru ievērošanas princips. Šie principi izriet gan no Satversmes, gan Saeimas kārtības ruļļa.

Pie otriem, kas izriet no Satversmes 1.panta, jāpieskaita nacionālas valsts princips, sociāli atbildīgas valsts princips un tiesiskas valsts princips. Un pats svarīgākais, kas izriet no tiesiskas valsts principa, anotācijā arī vairākkārt - reizes trīs vai četras - minēts, ir tiesiskās noteiktības princips. Un tas, kas anotācijā nav minēts, par spīti tam, ka komisijas sēdē es vairākkārt uzsvēru un kolēģi arī piekrita... un Ainars Latkovskis solīja, ka būs šis princips iekšā anotācijā... šie principi, kas izriet no Satversmes 1.panta virsprincipa - tiesiskas valsts principa -, ir tiesiskās paļāvības princips un tiesiskās noteiktības princips. Par tiem es tuvāk parunāšu.

Tātad - ko es gribu teikt?

Pirmkārt... Par minētajiem principiem pēc brīža, bet tagad par pašu likuma grozījumu. Vai tas ir vajadzīgs? Es domāju, noteikti ir vajadzīgs. Es balsošu “par” tā pieņemšanu. Bet, ja mēs runājam par steidzamību, tas ir cits aspekts.

Tātad nacionālā drošība ir cieši saistīta ar ekonomiskajiem resursiem valstī. Ja tā vēlas tos pasargāt, ir jāmonitorē nozīmīgās privātās komercsabiedrības un jāpārbauda to darbības atbilstība sabiedrības interesēm. Runa ir par stratēģiski svarīgiem īpašumiem, kā atzīmēja arī iepriekšējais ziņotājs - Seržanta kungs -, vai komercstruktūrām, kas sabiedrībai sniedz nozīmīgus pakalpojumus. Starp citu, tādu uzņēmumu tiešām nav daudz. Un pirmajā gadījumā runa ir par dabasgāzi, kā Aivars Meija man stāstīja. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kas nav piesaistīta šim likumprojektam, pagājušonedēļ esot tikusies ar Ekonomikas ministriju un “Latvijas Gāzi” (Zālē pieaug troksnis. Dep. A.Kaimiņš: “Mūrnieces kundze, ievediet kārtību!”)... Un, piemēram, par sakaru pakalpojumiem vēl varot būt runa... vai par televīziju vai elektroenerģijas ražotājiem... Jūs teiksiet: kur tad ir problēma? Ko tu velti kavē laiku, Balodi, kad šo tik vajadzīgo likumu vajag pieņemt? Atbildēšu: problēma ir apstāklī, ka šo likumprojektu vajadzēja pieņemt ne šai Saeimai, bet, es domāju, noteikti iepriekšējai, ja ne vēl agrāk. Jau pirms gadiem 10 mēs zinājām par daudzām lietām, bet mēs, valsts, bijām nolaidīgi gan attiecībā pret savu armiju, gan attiecībā pret savu drošību. Un šobrīd mēs cenšamies, tā sacīt, steigā to visu atgūt. Vai tas ir slikti? Es domāju, ka nu pēdējais laiks bija to darīt.

Bet par ko es gribu runāt? Es gribu runāt par to, ka šis likums paredz tūlītēju šā likuma spēkā esamību un valsts iespēju iejaukties būtībā uzreiz pēc likuma spēkā stāšanās. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas. Jūs teiksiet: labi! Vai ne? Forši! Pareizi taču, ka valsts stratēģiskās intereses ir pasargātas tūlīt un nekavējoties? Jā un nē.

Šis likumprojekts īpatns ir ne tikai sava satura dēļ, bet arī tā virzītāja dēļ. NDK nav likumdošanas komisija. Un es pilnīgi saprotu, ka iespējas, kādas sniedz Saeimas kārtības rullis, ir visai nedaudzas: vai nu tā ir valdība, vai nu tie ir deputāti, vai nu tā ir komisija...

Nacionālās drošības komisija ir šī likumprojekta virzītāja. Atbildīgā komisija - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija - iepazinās ar šo likumprojektu šonedēļ, otrdien. Lielākais runātājs un likumprojekta aizstāvis bija Ekonomikas ministrijas pārstāvis. Patiešām iepriekšējam runātājam bija taisnība... ne Seržantam (Seržantam daļēji taisnība bija), bet Ādamsonam... par to, ka, tā sacīt, viņi vēlas šo likumprojektu. Un pārējie - Satversmes aizsardzības birojs un arīdzan Tieslietu ministrija - atzina, ka viņi, tā sacīt, piekrīt šim likumprojektam: būtu labi. Es no tā izsecināju, ka izstrādātājs un virzītājs ir faktiski Ekonomikas ministrija. Tātad par autoru tiktāl ir skaidrs.

Bet runa ir par juristiem. Vai ar viņiem kāds ir kaut ko runājis? Diskusijās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā neparādījās apstāklis, ka varētu būt kāds runājis ar juristiem, un tas radīja aizdomas, ka būtībā konsultācijas nav notikušas. Anotācijā arī tā bija ierakstīts, ka konsultācijas nav notikušas. Atbildot uz mūsu pārsteigumu, ka nav notikušas konsultācijas ar profesionāļiem, beigās tika sēdē tā pusslepus pateikts, ka tomēr ir notikušas. Ar ko tad ir notikušas? Notikušas ar Ekonomikas ministriju, kā atzina pati Ekonomikas ministrija; ar Tieslietu ministriju. Un pēc lūguma uzlabot anotāciju, ko es faktiski saņēmu tikai otrdien komisijas sēdē... Tas nu nav normāli! Protams, mēs varam atrast Saeimas kārtības rullī atrunu, ka var tā darīt dažos gadījumos, kad ir ārkārtīga steidzamība, bet... nu, anotācijā tas neparādījās. Tad anotācija tika pārstrādāta (nezinu, naktī vai dienā), un trešdienā mums Ainars Latkovskis iedeva jaunu anotāciju, kurā faktiski tika ierakstīts - šinī te punktā -, ar ko tad ir notikušas konsultācijas; tad tur tika ierakstīts, ka ir notikušas konsultācijas ar Ekonomikas ministriju, ar Tieslietu ministriju un Satversmes aizsardzības biroju.

Par ko ir runa? Es domāju, ka runa ir - pilnīgi droši es varu pateikt! - par bezatbildīgu nolaidību, ko pieļāvusi valsts. Tā nav ne Nacionālās drošības komisija, ne Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Ainars Latkovskis man arī teica, ka viņiem ir dikti neērti par šo situāciju. Man arī neērti. Es domāju, arī pārējiem, kas lasa, - es ceru, ka te, starp mums, taču ir cilvēki, kas lasa, ko pieņem? - vajadzētu būt neērti.

Kāpēc tagad radīt tādu situāciju, ka faktiski mēs noliekam uz skaista zelta trauka advokātiem pilnu programmu saistībā ar tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības principu neievērošanu? Vai nu šīs zemes tiesās, vai nu starptautiskās tiesās, kur arī šo principu ievēro...

Tātad par tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principiem. Kā es jau teicu runas sākumā, es gribētu tiem pievērsties. Tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi ir saturiski tuvi, taču ne identiski.

Kas ir šie principi un ko tie nozīmē konkrētā likuma sakarā?

Sākšu ar tiesiskās drošības principu. Tas ir vispārējs tiesību princips, kas nosaka publiskās varas pienākumu nodrošināt, lai privātpersonas un arī juridiskās personas varētu skaidri zināt, kādas tiesības darbojas noteiktā jomā un noteiktā laikā, un varētu saskaņot ar tām savu rīcību.

Viena no normatīvā akta galvenajām funkcijām ir tieši šī - nodrošināt tiesisko drošību, tas ir, padarīt publiskās varas rīcību noteiktās situācijās aprēķināmu un paredzamu, lai pakļautais tiesību subjekts - indivīds, juridiskā persona vai, kā direktīvas gadījumā, teiksim, Eiropas Savienības direktīvas gadījumā, dalībvalsts - zinātu, ko tā drīkst un ko nedrīkst un kāda būs vai nebūs, piemēram, Eiropas Savienības institūciju reakcija uz tās rīcību. Tas ir būtisks faktors, lai nodrošinātu normatīvā akta tiesiskumu un konkrēto izpildi.

Tiesiskās paļāvības principa tvērums, kā zināms, ir šaurāks par tiesiskās drošības principa tvērumu: tas aptver tikai zināmu daļu gadījumu, kuros publiskā vara ir pārkāpusi tiesiskās drošības principu. Tiesiskās paļāvības princips rada personai subjektīvu tiesību vērsties tiesā gadījumos, kad valsts iestāde nav bijusi konsekventa savā darbībā, ar prasību nodrošināt tiesiskās paļāvības aizsardzību un pat atlīdzināt zaudējumus, kas radušies valsts nekonsekventas rīcības rezultātā.

Šā normatīvā regulējuma sakarā es vēl gribu atsaukties uz Satversmes tiesas vienu no pirmajiem spriedumiem, kurā tika plašāk izanalizēts tiesiskās paļāvības princips. Kā zināms, savulaik premjers Valdis Dombrovskis publiskā diskusijā iesaistījās ar toreizējo Satversmes tiesas priekšsēdētāju par to, ir vai nav valstij jāievēro tiesiskās paļāvības princips. Tātad Satversmes tiesa savā 2009.gada 26.novembra spriedumā, analizējot tiesiskās paļāvības principu, atzina: tiesisku paļāvību personai var radīt gan administratīvais akts, gan tiesību norma, gan - atsevišķos gadījumos - arī citāda valsts institūciju rīcība ar pietiekami augstu noteiktības pakāpi. Respektīvi, svarīgs ir konkrētais gadījums, konteksts, kādā ir radusies... tapināta šī tiesību norma, un tiesiskais regulējums kā tāds.

Tā ka es šai sakarā esmu pret ārkārtīgu skriešanu pa galvu pa kaklu, jo bija pilns laiks to visu izdarīt. Un slepenību likt katram gadījumam mēs mākam. Citos gadījumos varbūt pat vajag šo slepenību uzlikt. Bet es domāju, ka steigties ar šādu lietu un apzināti dot iespēju advokātiem tiesā uzvarēt - nu, tas būtu bēdīgi! Vai nu valdībā sēž sazvērnieki, kas “piespēlē” un varbūt pat ir pazīstami ar kādu, kuram ir izdevīga šī situācija, vai arī kā vienmēr - viss notiek, kā vienmēr! - pēdējā brīdī kaut ko sačubinām, steigā bīdām, anotāciju pa nakti uzrakstām un visi tēlojam, ka baigos likumus pieņemam.

Veiksmi visiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M.Bondars (LRA).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Valdošā koalīcija nav pievērsusi pietiekamu uzmanību nacionālās drošības jautājumiem. Tas nav noslēpums nevienam! Latvijas Reģionu apvienība uz to ir vērsusi uzmanību - gan jūsu, gan sabiedrības. Un mēs esam pilnīgi neapmierināti, ka šis likumprojekts ir parādījies mūsu dienaskārtībā tikai šobrīd. Šim likumprojektam bija jābūt mūsu dienaskārtībā un jau pieņemtam pirms vairākiem gadiem. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Labāk vēlāk nekā nekad! Mēs esam opozīcijā valdošajai koalīcijai, bet mēs neesam opozīcijā Latvijai.

Tāpēc es aicinu steidzamības kārtā pieņemt šo likumu.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.

V.Ķirsis (VIENOTĪBA).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ādamsona kungs! Baloža kungs!

Šeit vairākkārt izskanēja jautājums: kurš tad ir tas likumprojekta autors? Tad nu es Ekonomikas ministrijas vārdā jums atzīstos, ka Ekonomikas ministrija bija viens no galvenajiem šī likumprojekta autoriem. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Ooo!”; aplausi.)

Baloža kungs, es, starp citu, komisijas sēdē arī minēju - varbūt tā diezgan piesardzīgā tonī -, bet, nu, es domāju, šobrīd tas vairs nav jautājums.

Bet, Baloža kungs, kā saka: tad, kad diskusijā nav argumentu, sākas savstarpēji apvainojumi. Un es esmu novērojis, ka Saeimā ir vēl viens starpposms, proti, ja nepiekrīt būtībai, bet īsti to atzīt nevar, tad sākas ķeršanās pie juridiskiem argumentiem. (Dep. G.Kūtris: “Likumiem ir juridiska nozīme!”)

Paldies jums par šo juridisko izklāstu! Man prieks, ka jūs būtībai piekrītat. Bet tā galvenā tēze jebkurā gadījumā ir tāda, ka sabiedrības kopējo interešu vārdā tomēr drīkst kādu indivīdu intereses pārkāpt vai mazināt. Un šajā gadījumā noteikti nacionālā drošība ir sabiedrības kopīgās intereses, kuru vārdā to varētu mazināt.

Un, ja mēs runājam par ietekmi uz tautsaimniecību, ko šeit minēja, tad jāsaprot viena lieta: protams, kā Ādamsona kungs komisijā minēja, drošība ir atkarīga no ekonomiskās attīstības, bet ekonomikas attīstība ir tikpat lielā mērā atkarīga no drošības. Ir virkne valstu, kurās nav drošības, un tur nekāds ekonomiskais uzplaukums nav iespējams.

Un šobrīd ir interesanta tendence, kuru piemin uzņēmēji. Kad tiek būvēta kāda fabrika vai tiek piegādātas iekārtas, viņi prasa līgumos atrunāt situāciju: kas notiks, ja sāksies kaut kāda karadarbība? Jā, tātad viņi uztraucas par drošību, un, ja nav atbildes uz šo jautājumu vai nav sajūtas, ka ir šī drošība, tad investīciju Latvijā nebūs.

Tā ka es uzskatu, ka primāri ir svarīga nacionālā drošība, jo tas ir priekšnoteikums, lai attīstītos ekonomika.

Kolēģi, aicinu šo likumprojektu atbalstīt. Šis likumprojekts nekādā ziņā nav pretrunā ar tautsaimniecību un ekonomisko attīstību. Tieši otrādi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai. (Starpsauciens.)

S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Nacionālās drošības komisija ir šī likumprojekta virzītāja, un par to, kāpēc mēs šo likumprojektu virzām, un par to, ka mēs lūgsim steidzamību, es runāju no šīs tribīnes jau pagājušajā nedēļā.

Un tas, kas mani šinī nedēļā pārsteidza... Bet, no vienas puses, nepārsteidza, jo es to biju redzējusi jau tad, kad Saeima mēģināja pieņemt likumprojektu, lai aizsargātu savu valsti, - grozījumus Krimināllikumā: nebija tādu īstu argumentu par to, kāpēc to nevajag. Visi piekrīt likuma mērķim, bet - tieši tā, kā teica mans kolēģis Vilnis Ķirsis! - mēģina atrast kaut kādus blakusargumentus, kāpēc tas nav pareizi.

Šajā reizē argumenti, kāpēc šādu likumprojektu nevajag virzīt, ir atrodami vēl mazāk. Un tad nu iestājas tāda dīvaina situācija... Nekad agrāk neesmu redzējusi situāciju, ka kāds pieprasītu ziņas par to, pulksten cikos ir parādījusies anotācija un kas to ir sagatavojis.

Šo likumprojektu sagatavoja Ekonomikas ministrija. Jā, es piekrītu - jau ekonomikas ministram Pavļutam ir bijis uzdevums sasaukt darba grupu un izstrādāt šādu likumprojektu. Diemžēl tas netika izdarīts. Tad šis uzdevums ir pārgājis tālāk citiem ekonomikas ministriem, un nu to ir saņēmis arī ekonomikas ministrs Ašeradens. Tā ka šis likumprojekts tiešām tika ļoti ilgi un ļoti rūpīgi saskaņots.

Droši vien arī Mārtiņš Bondars vēl senāk, vēl būdams Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītājs, varēja no savas puses - jo viņš ir cilvēks ar labu izglītību ekonomikas jautājumos - kaut kādā veidā pacensties, lai šis likumprojekts taptu ātrāk.

Bet šobrīd tas ir tiešām ļoti rūpīgi sagatavots, un paldies Juridiskajam birojam, paldies tiem juristiem, kuri tiešām mēģināja precizēt šo likumprojektu, lai tajā būtu pēc iespējas mazāk juridisku pretrunu. Paldies tiem, kas arī anotācijā ir norādījuši, ka izvērtēta Eiropas Savienības Tiesas prakse. Ļoti rūpīgi izvērtēts tas, kādā veidā tas ietekmēs uzņēmējdarbību. Arī Latvijā tas ir vērtēts. Valdība vakar... Premjers vakar no šīs tribīnes skaidri un gaiši pateica, ka mēs varēsim dzīvot labāk tikai tad, ja panāksim ekonomisko izrāvienu. Un jebkas, kas attiecas uz ekonomiku, ir svarīgs, bet vēl svarīgāka par to ir mūsu drošība. Un, ja tas viss vienkārši izslīd caur pirkstiem un ja nav šeit drošības, mēs nevarēsim runāt ne par kādu ekonomisko izrāvienu.

Šis likumprojekts ir sagatavots pietiekami kvalitatīvi, par to ir diskutēts ar ekspertiem, tajā ir mēģināts novērst riskus, kuri varētu no juridiskā viedokļa mūs apdraudēt.

Un, protams, es neesmu pasniedzēja universitātē un nespēšu nolasīt tādu lekciju, tik kvalitatīvu lekciju, kādu mums šobrīd nolasīja Baloža kungs, - paldies viņam! Es domāju, tas ir vērtīgi, ka mēs visi tagad daudz vairāk zinām par tiesību principiem.

Baloža kungs, jūs teicāt, ka jums ir neērti. Man arī ir neērti. Jūs bijāt Nacionālās drošības komisijā. Jūs zināt argumentus. Jūs zināt, ka ir cilvēki, kuri jau šo darījumu pa pusei ir sagatavojuši. Jūs zināt, kāpēc ir nepieciešams šo likumprojektu pieņemt pēc iespējas ātri. Un nu jūs vienkārši šeit nākat un izmantojat savas perfektās jurista zināšanas, un maldināt Saeimu, un maldināt sabiedrību.

Nav nekā svarīgāka par to - aizsargāt savu valsti, lai mūs kāds cits nevarētu apdraudēt, aizgriežot mums gāzes krānu; lai mūs kāds nevarētu apdraudēt, atslēdzot mums elektrību; lai nevarētu mūs apdraudēt informatīvajā telpā. Tās ir tikai četras jomas, kuras šobrīd ir identificētas, kurās mūs var reāli apdraudēt ar šāda veida ekonomisku pārvaldību. Un tieši tāpēc ir radīts šis likumprojekts - tieši tāpēc, ka ir šāda informācija. Un Baloža kungam tā arī ir.

Ir nepieciešama šī likumprojekta steidzamība. Likumprojekts netiks pieņemts šodien, vienā dienā; būs iespējams iesniegt arī savas iebildes un juridiskos argumentus. Bet neviens jau nav publiskajā telpā pat runājis par šiem argumentiem. Ja lobijs strādā tik spēcīgi, ka tiešām visiem uzņēmumiem, pat tiem, kuriem nav nekāda sakara ar stratēģiskām valsts interesēm, ir izsūtītas vēstules, kādā veidā tā Saeima atkal rīkojas un steidzamības kārtībā kaut ko pieņem... Es gribu atgādināt, ka Satversmes tēvi, kas ir arī Kārtības ruļļa tēvi, paredzēja šādu iespēju, ka var likumprojektu pieņemt steidzamības kartībā.

Tas, ka daudzi parlamenti, arī šis, varbūt steidzamību ir izmantojuši ļaunprātīgi, nenozīmē, ka to nekad nevar izmantot. Tieši tagad ir šis brīdis, kad ir absolūts pamatojums tam, lai mēs likumprojektu pieņemtu steidzamības kārtībā. Un tieši tāpēc es aicinu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu, ļoti rūpīgi ar to strādāt un to vērtēt, un pirmām kārtām stādīt savas valsts intereses, nevis kādu, kas kaut kur kaut kad piezvana. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi.

R.Balodis (NSL).

Labdien! Man arī patīk, Solvita, ar tevi strādāt Nacionālās drošības komisijā. Un paldies par komplimentiem, bet... Bet, bet, bet... Ir daži “bet”.

Var dažādi formulēt un apzīmēt lietas. Piemēram, man vienmēr ironiju raisa mūsu televīzijas diktoru ironiskie secinājumi, kad mūsu hokeja komanda zaudē. Viņi saka: “Mēs piekāpāmies. Atkal mēs piekāpāmies. Un atkal mēs piekāpāmies.”

Ļoti rūpīgi strādāt... Beidzam! Tur, anotācijas sākumā, ir rakstīts par nacionālās drošības plānu. Kad mēs to, velns, esam apstiprinājuši? Nekad! Tur ir ačgārnas lietas, kas tieši norāda, ka tiesiskās paļāvības princips būs tas klupšanas akmens tiesā saistībā ar pārejas laiku.

Protams, šinī gadījumā var norādīt, ka tā ir juridiska kasīšanās. Es jau arī atbalstu to likumprojektu, bet es esmu pret to, ka mēs kārtējo reizi nezin kāpēc zaudēsim tiesās, kurās mums stāvēs pretī tie mūsu pašu bijušie valsts darbinieki un perfekti juristi. Es šajā sakarā uzstājos nevis tāpēc, ka es kādu lobētu, es uzstājos tāpēc, ka pēc mēneša iznāks - protams, es te kārtējo reizi reklamēju savu produkciju - Tiesu namu aģentūras grāmata, kas tā arī sauksies - “Tiesiskās noteiktības un tiesiskās drošības principu analīze”. Un tas, ko es citēju, nebija mani sagudrojumi. Tos rakstījis Egils Levits, tos rakstījusi Ineta Ziemele, Daiga Razevska un citi.

Es domāju - kāpēc nevar strādāt normāli un kāpēc vienmēr viss jādara pēdējā brīdī un pēc tam baigi visiem jāstāsta, cik mēs rūpīgi esam strādājuši? Desmit gadus gulējām un pēdējā brīdī kaut ko sacepinājām nezin kāpēc tādā steigā. Kāpēc nevar normālā veidā?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Re, kur paši samaksājāt, paši uzlikāt šo KPV reklāmas saukli. Paldies. Bet jūs vispār jēgu saprotat, kas tur ir rakstīts?

Šobrīd situācija ir šāda. Ir tāda aksioma valstī: ja VIENOTĪBA un it sevišķi Solvita Āboltiņa sāk runāt par valsts drošību, tātad ir slikti reitingi VIENOTĪBAI vai arī Solvitai Āboltiņai, vai arī abām. Visdrīzāk abām. Un tad, kad tā ir, tad Solvita Āboltiņa mierīgā, klusā, nosvērtā balsī nāk runāt par to, ka, redziet, valstij draud briesmas. (Starpsauciens: “Par tēmu varētu runāt?!”)

Jautājums ir par to, ka Veiko Spolītim nevajadzētu traucēt kolēģiem runāt, un...

Sēdes vadītāja. Deputāt Artus Kaimiņ, es jums atgādinu, ka...

A.Kaimiņš. Jā, labrīt! Es ar jums sasveicināties... Protams, jā, Mūrnieces kundze! Labrīt!

Sēdes vadītāja. ... ka darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, un, ja jūs nerunāsiet par šo likumprojektu, jums tiks izslēgts mikrofons. (Starpsauciens: “Atnes savu mikrofonu!”)

Lūdzu, turpiniet debates, bet runājiet par likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”!

A.Kaimiņš. Jūs beidzāt? Es varu tagad runāt?

Sēdes vadītāja. Par likumprojektu, Kaimiņa kungs!

A.Kaimiņš. Tātad situācija ir sekojoša. Mūrnieces kundze, vai nu jūs tiešām nākat manā vietā runāt, vai nu... Kas notiek? (Troksnis zālē.) Atļaujiet, lūdzu, man...

Tātad jums šeit vairāki profesionāļi norādīja, ka... Kāpēc ir steidzamība? Solvita Āboltiņa, jūs šeit, Saeimā, esat cik gadus? Astoņus? Desmit? Septiņus? Jums bija iespēja visu laiku ar šo strādāt. Protams, likumprojekts ir vajadzīgs. Tas ir jāatbalsta. Tas ir jāatbalsta! Bet par to steidzamību atbilde netika... Jūs teicāt, ka pat Vaira Vīķe-Freiberga par to ir atbildīga. (Dep. A.Loskutovs: “Par Nacionālās drošības likumu, lūdzu!”) Vai, pieņemsim, jūsu piedēklis... Nu jau LRA varbūt, vai ne? Jau sāk jūs atbalstīt...

Bet kāpēc tas likumprojekts ir ar steidzamību? Jūs to nesakāt. Jums nāk pedagogs un saka, ka, atvainojiet, ir tā un tā... ka mēs pasniegsim advokātiem uz zelta bļodiņas šo te... šīs te visas lietas. Un jūs neatbildat par to. Te ir runa par veidu, kā tiek pieņemti... Atsevišķa cilvēku saujiņa valstī šajā zālē, iespējams, pieņem lēmumus nacionālās drošības jautājumos. Par to ir tas jautājums. Un jūs nevarat šeit atnākt un teikt, ka atkal mums draud briesmas. Nedraud nekādas briesmas! Jums vajadzēja strādāt arī iepriekš, nevis tikai tad, kad nāk vēlēšanas.

Kaut ko es vēl gribēju pateikt. (Smiekli. Starpsauciens.) Varbūt kāds gribētu manā vietā kaut ko pateikt? Īsāk sakot, kungi un dāmas, Jūlija Stepaņenko, es domāju, turpinās manu tēmu par to, ka steidzamība... Nu, tas jau... Mēs esam nobalsojuši par steidzamību, bet... Nu, jūs jau par sevi šeit smejaties. Par sevi jūs šeit smejaties! Nopietni. (Starpsaucieni: “Uz skolas solu varētu aiziet! Uz pamatskolu!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Augsti godātais Kaimiņa kungs! Es tik tiešām vēlos izvirzīt vienu no versijām kā atbildi uz jūsu jautājumu, kāpēc ir steidzamība šim likumprojektam.

Steidzamība varētu būt tieši tāpēc, ka likumprojekts ir sagatavots tik ļoti nekvalitatīvi un steidzīgi, ka pirmām kārtām ir acīm redzami pārkāpts Saeimas kārtības ruļļa 80.pants, kas noteic, ka likumprojektam ir jābūt parakstītam. Šodien mēs sapratām, ka daļēji šī likumprojekta autore ir Ekonomikas ministrija, un tas jau ir solītis uz priekšu - tātad viens paraksts mums ir atradies. Vēl ir kaut kāda tumšā puse. Ir vēl kāds autors. Un steidzamība varētu būt tieši tāpēc. Kā Ādamsona kungs jau norādīja, septiņas dienas iepriekš deputātiem bija jābūt pieejamai šai anotācijai, bet anotācija parādījās tikai vakardien ap vakarpusi. Līdz ar to es saprotu, ka šī steidzamība droši vien ir saistīta ar tieši šādiem pārkāpumiem.

Pats likuma mērķis, protams, ir saprotams. Līdzīgi kā 1939.gada nogalē - valsts vēlas pasargāt stratēģiski nozīmīgo infrastruktūru no nevēlamās ietekmes esošajos ģeopolitiskajos apstākļos. Taču tas šobrīd tiek darīts, atkal jau atkārtošu, tik nekvalitatīvi un steidzami, ka tas ir radījis ļoti lielu satraukumu investoru vidū - ne tikai to investoru vidū, kuri ir saistīti ar šo stratēģisko infrastruktūru, bet arī visu pietuvināto un visu pārējo investoru vidū. Bet jūs taču saprotat, ka aiz investoru satraukuma seko arī darbavietu zaudēšana un kopējā ietekme uz Latvijas ekonomiku. Un tas, ko mēs vakardien dzirdējām Kučinska kunga ziņojumā, tas, par ko mēs vakardien debatējām... arī tur viens no punktiem ir tas, ka Latvijā strauji samazinās investīcijas. Nu tās samazināsies droši vien arī tālāk.

Es aicinu neatbalstīt likumprojektu tādā nekvalitatīvā versijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

K.Seržants. Jā. Es gribu vien piebilst, ka Baloža kungam neviens netraucē būt par konstruktīvu opozīciju un noteiktajā laikā iesniegt kādu priekšlikumu šim likumprojektam.

Un vēl piebildīšu... Protams, jebkura parlamenta vizītkarte... parlamenta kvalitāti nosaka tas, ka parlaments strādā pie likumiem kārtīgi, ilgi, pamatīgi un likumi ir vienkārši superkvalitatīvi... Bet parlamenta otra šāda kvalitāte ir spēja ātri reaģēt uz nacionālajiem apdraudējumiem un ātri pieņemt vajadzīgus likumprojektus. Mēs visi ļoti labi saprotam, ka, visticamāk, šis likumprojekts ir vērsts uz vienu konkrētu, tuvākajā nākotnē paredzamu darījumu, un, ja nebūtu informācijas, ka ap šo darījumu jau spieto, teiksim tā, cilvēki, kuri nav Latvijas patrioti un kuri Latvijai savulaik ir nodarījuši gana daudz ļaunuma, tad varbūt mums arī nebūtu jāsteidzas. Bet šoreiz diemžēl ir.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr.849/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.marts. Izskatīšana otrajā lasījumā - 23.martā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.martam. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.martā.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Komerclikumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS).

Šis likumprojekts “Grozījums Komerclikumā” iet vienotā paketē ar likumprojektu, kuru mēs nupat atbalstījām. Tas paredz attiecībā uz nacionālajai drošībai nozīmīgām kapitālsabiedrībām noteikt izņēmumu, kas ietverts Nacionālās drošības likumā.

Tāpēc arī šo likumprojektu komisijas vārdā lūdzu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Komerclikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K.Seržants. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Komerclikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 21. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

K.Seržants. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 20.marts un izskatīšanas datums - 23.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 20.martam. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 23.martā.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.

G.Kūtris (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija sadarbībā ar pārējām ieinteresētajām personām ir precizējusi iepriekš izstrādāto likumprojektu un kopumā ir vērtējusi trīs priekšlikumus, kā uzlabot redakciju, nemainot pašu būtību. Juridiskā komisija, izskatot šos priekšlikumus, ir pieņēmusi šādus lēmumus.

1. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kā izteikt labākā redakcijā šo ceturto daļu. Tas komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē, kurā datumā vajadzētu mainīties šiem tiesnešiem. Tas komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. 3.priekšlikums ir par stāšanos spēkā, lai varētu paspēt līdz tam datumam izdarīt vajadzīgās darbības saistībā arī ar tiesneša zvērestu un visu pārējo. Komisijas sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Kūtris. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirms otrā lasījuma.

Mēs saņēmām vienu priekšlikumu no deputātes Jūlijas Stepaņenko.

Šajā līgumā ir paredzēts, ka Aizsardzības ministrija, kā parasti, koordinē tā izpildi, bet šajā priekšlikumā bija prasīts, lai iekļautu arī Tieslietu ministriju. To izrunājām, un Aizsardzības ministrija izskaidroja, ka tradicionāli šādus līgumus koordinē tikai viena ministrija - Aizsardzības ministrija. Un arī noskaidrojām, ka Tieslietu ministrija neatbalsta šo priekšlikumu. Un līdz ar to Ārlietu komisija to noraidīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Vai es drīkstu apvienot...?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi, ja deputāte Jūlija Stepaņenko apvieno abus debašu laikus? Iebildumu nav. Lūdzu!

J.Stepaņenko. Paldies.

Godātie kolēģi! Ja es teikšu jums, ka kopumā šis līgums ir pilnīgi apmierinošs un tam trūkst tikai Tieslietu ministrijas modrās acs, tā nebūs taisnība!

Valdība jau to ir parakstījusi, un deputātiem nav ļauts jaukties šī līguma saturā. Mēs šeit esam tādēļ, lai šo līgumu formāli ratificētu ar vienkāršu podziņas nospiešanu.

Šajā gadījumā Tieslietu ministrijas kā koordinējošās ministrijas pievienošana nodrošinātu vismaz minimālu sirdsmieru par to, ka mūsu tiesības netiek bradātas ar zābakiem.

Pēdējā laikā ir radusies sajūta, it kā mēs dzīvotu jaunajos Ulmaņlaikos - kara priekšvakarā. Arī tagad visu izlemj valdība. Arī tagad valsts vara cīnās ar baumotājiem un kritizētājiem. Arī tagad valsts varēs īstenot uzņēmumu ārkārtēju uzraudzību, ieceļot savus pilnvarniekus, kā mēs šodien tikko nolēmām. Arī tagad mēs nebeidzam runāt par kara draudiem un ģeopolitisko situāciju. Un arī tagad mēs krasi palielinām finansējumu bruņojumam. 1939.gadā gan tika vākti ziedojumi no tautas - labprātīgi. Arī tagad meklējam sabiedrotos, kurus aicināt savā zemē ar ieročiem. Ne velti, runājot par šo līgumu, prātā nāk 1939.gada 5.oktobra PSRS un Latvijas starptautiskās palīdzības pakts. Un gluži tāpat, kā vadošie politiķi tagad runā par preventīvu bruņošanos, arī toreiz, 1939.gada oktobrī, ārlietu ministrs Munters par noslēgto paktu teica šādi: “Savstarpējās palīdzības principam ir zināma preventīva nozīme - uz ārieni tiek parādīts, ka kara atvairīšanā abām valstīm ir līdzīgas intereses.”

Es ļoti ceru, ka līguma tekstu jūs, godātie kolēģi, visi esat lasījuši. Vai tiešām tikai man vienīgajai ir radies priekšstats, ka Latvija un tās iedzīvotāji varētu būt diskriminēti dažādos veidos?

Valdības vietā man būtu kauns šādu līgumu piedāvāt parlamentam ratificēšanai. Kaut vai tāpēc, ka, izlasot līdzīgu līgumu, kuru šā gada 17.janvārī parakstījušas Lietuvas un ASV valdības, es redzu tajā atšķirības no mums piedāvātās redakcijas, sākot ar kriminālās jurisdikcijas kārtību un beidzot ar to, ka Lietuvas līguma 3.panta pirmajā punktā, atšķirībā no Latvijas līguma, ir pieminēta valsts suverenitāte un atsaukšanās uz Lietuvas likumiem.

Es jums piedāvāšu brīvu tulkojumu: ASV karaspēks, izmantojot objektus, pilnībā ievēros Lietuvas Republikas suverenitāti un likumus. Un tagad atrodiet, lūdzu, ko tamlīdzīgu Latvijas līgumā! Varbūt ir vērts pajautāt ASV augstām amatpersonām - vai mūsu suverenitāte, salīdzinot ar Lietuvu, nav vērā ņemama? Vai arī Latvijas valdība nemaz nav parūpējusies par šādas atrunas iekļaušanu Latvijai piedāvātajā tekstā?

Līdzīgas atrunas ir arī līgumā ar Spāniju, līgumā ar Bulgāriju. Katrā ziņā varat paši salīdzināt. Līgumi ir pieejami internetā.

Joprojām palika neatbildēti jautājumi par cietušā tiesībām, ja Latvijas iedzīvotājam iekrīt tā nelaime ciest no ASV militārpersonas rīcības. Nav skaidrības par to, kāpēc mēs upurējam drošību uz ceļa, jo īpašajiem ASV transportlīdzekļiem nav nepieciešama Eiropas drošības sertifikācija. Kāpēc liekam laika rāmjos mūsu iestāžu rīcību, proti, nosakām 21 dienu Ģenerālprokuratūrai ziņošanai ASV varas iestādēm? Un kāpēc labprātīgi atsakāmies no saprātīga strīdu risināšanas mehānisma? Jo ar visām domstarpībām, kas būs radušās, mēs nedrīkstēsim griezties nevienā tiesā, nevienā institūcijā, jo līgums nosaka: “Domstarpības un citus jautājumus, kuri nodoti apspriešanai saskaņā ar šo līgumu, nenodod izskatīšanai valsts tiesās vai starptautiskajā tiesā, tribunālā vai līdzīgā institūcijā, ne arī izšķiršanai kādai trešai personai.”

Kā var atrisināt iespējamo strīdu ar ciemiņu, ja tev ir pilna sēta ar kara tehniku? Turklāt, mēs pat nezināsim, ar kādu, jo nekādas kontroles pār to mums nebūs. Citas valsts karaspēks mūsu teritorijā dzīvos pēc saviem likumiem, būs tiesīgs veidot un sargāt savus objektus pēc saviem ieskatiem. Acīmredzot sargāt arī no mums. Tā pat nav karabāze, tā ir valsts valstī.

Kopumā, vienkāršojot situāciju, šī līguma ieskatā lietas izskatās šādi.

1.punkts. Taisnība ir tam, kam ir spēks.

2.punkts. Ja jums kaut kas nepatīk, skatiet 1.punktu.

Tas nav līgums. Kā saka tauta, tas ir valsts pieņemšanas-nodošanas akts.

Visbeidzot es lūdzu jūs atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas dos kaut nelielu cerību, ka ministrija, kura cīnījās par grozījumiem pie šī līguma, ministrija, kurai ir jānodrošina tiesiskums mūsu valstī, varētu uzraudzīt to, kā tiek ievērotas Latvijas iedzīvotāju tiesības saistībā ar šī līguma izpildi. Vismaz tā būtu drošāk. Ja mums ir tik ļoti nepieciešama aizsardzība, tad nevaram aizmirst par pašcieņu. Un nevajag kopā ar cepuri noņemt galvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs ko piebildīs?

O.Ē.Kalniņš. Jā. Kā es jau minēju, tas tika pārrunāts Ārlietu komisijā, un gan Aizsardzības ministrija, gan Tieslietu ministrija to neatbalstīja. Ārlietu komisija arī neatbalstīja, un komisijas vārdā aicinu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Ē.Kalniņš. Līdz ar to šis priekšlikums ir izskatīts. Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, un Ārlietu komisijas vārdā aicinu kolēģus to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Likums ir pieņemts.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Ir saņemts viens priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja par likuma spēkā stāšanos 2017.gada 1.maijā. Komisijā tas ir atbalstīts. Un es lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to esam izskatījuši šo likumprojektu. Aicinu balsot par to trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Eiropas ekonomisko interešu grupu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Eiropas ekonomisko interešu grupu likumā”.

Trešajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi. Tie abi ir tehniska rakstura un ir saistīti ar likuma spēkā stāšanos.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Arī 2. ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Līdz ar to esam atbalstījuši abus priekšlikumus, un aicinu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas ekonomisko interešu grupu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā”.

Trešajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums. Tas ir no Juridiskā biroja un paredz to, ka šis likums stāsies spēkā 2017.gada 1.maijā. Komisijā šis priekšlikums ir guvis atbalstu, un aicinu to atbalstīt arī šeit - Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Smiltēns. Priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu, kolēģi, balsot par šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatot likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pirms trešā lasījuma, nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un tādēļ komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” un turpmākie trīs likumprojekti izstrādāti atbilstoši valsts (Starpsauciens: “Divi!”)... atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai un 2016.gada 8.jūlijā pieņemtajai Ziemeļatlantijas līguma organizāciju dalībvalstu un valstu vadītāju Varšavas samita deklarācijai. Esošā Nacionālās drošības koncepcija, kā arī Valsts aizsardzības koncepcija tikai daļēji atbild uz jautājumu, ko un kā darīt šīsdienas drošības situācijā.

Kolēģi! Nedaudz informācijas jūsu zināšanai. Pirms iestāšanās NATO Baltijas valstu militārajās stratēģijās izmantoja totālās aizsardzības principus. Pēc iestāšanās NATO Baltijas valstu militārās stratēģijas balstās uz NATO kolektīvo viedo aizsardzību. Tagad, 21.gadsimtā, kad reāli ir hibrīdkara draudi, vajag veidot jaunu militāro stratēģiju, kas apvieno NATO kolektīvo aizsardzību kā atturošo faktoru - tam vajadzīgi profesionāli bruņotie spēki -, bet, lai uzturētu kontroli un kārtību valstī, izmanto totālās aizsardzības principus, kur vadošās ir Iekšlietu ministrijas spēku struktūras un Zemessardze.

Loģiskā secība ir šāda. Pirmkārt, draudu, risku, izaicinājumu analīze un, otrkārt, drošības un militāro stratēģiju izstrāde (Latvijā tā ir Nacionālās drošības koncepcija un Valsts aizsardzības koncepcija). Tas ir konceptuāls pamats likumu pilnveidošanai. Un, beidzot, likumi ļauj izstrādāt atbilstošos plānus.

Mēs kārtējo reizi darām kavētos darbus. Līdz ar NATO izstrādāto Gatavības rīcības plānu un NATO dalībvalstu un valdību vadītāju Varšavas samitā pieņemtajiem lēmumiem par NATO dalībvalstu bruņoto spēku papildu izvietojumu Baltijas jūras reģionā un Latvijā ir konstatēta nepieciešamība pilnveidot normatīvos aktus par NBS sadarbību ar NATO dalībvalstu bruņotajiem spēkiem ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvokļa laikā un valsts drošības un aizsardzības spēju pastiprināšanas nolūkā - arī miera laikā.

Likumprojekts paredz uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanu, kā arī citus specifiskus modernās karadarbības (piemēram, elektroniskās karadarbības, kiberaizsardzības) uzdevumus, kas tiem noteikti Valsts aizsardzības plānā. Līdz ar to paredzēts papildināt Nacionālo bruņoto spēku pienākumus ar četriem jauniem, nosakot, ka NBS jāveic militāra izlūkošana operacionālajā un taktiskajā līmenī, jānodrošina NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņotos spēkus uzņemošās valsts atbalsts, kā arī jāveic citi Valsts aizsardzības plānā noteiktie valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumi. Tāpat armijai būs jāsniedz atbalsts valsts drošības iestādēm nacionālās drošības pasākumu veikšanā.

Likumprojekts paredz NBS vienību vadības nodošanu ne tikai NATO dalībvalstu, bet arī Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku vadībai. Tiek piedāvāts mainīt Valsts robežsardzes iekļaušanas nosacījumus Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, turpmāk paredzot izņēmuma stāvoklī (piemēram, iekšējo nemieru gadījumā) to iekļaut NBS sastāvā, ja nepieciešams. Kara gadījumā tiek saglabāta automātiska iekļaušana.

Lai veicinātu iedzīvotāju informētību par militārajiem objektiem un to kadastrālajām robežām, Ministru kabineta noteikumu līmenī tiks noteikta kārtība, kādā nosaka un lieto militāro objektu speciālās informatīvās zīmes.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šo dienu vispār varētu nosaukt par apšaubāmu likumprojektu izskatīšanas dienu Saeimā. Un, runājot konkrēti par šo likumprojektu... Viss, ko teica Krēsliņa kungs, ir pareizi. Bet es aicinu jūs iepazīties un rūpīgi izlasīt likumprojekta 4.pantu: “Izteikt 13.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Lai nodrošinātu ar dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā un Eiropas Savienībā saistīto uzdevumu izpildi, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, saskaņojot ar aizsardzības ministru un ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto Nacionālo bruņoto spēku vadības sistēmu un citu institūciju amatpersonu kompetenci, var deleģēt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku, kā arī tā izveidoto kopējo militāro vienību militārai vadībai atsevišķu Nacionālo bruņoto spēku vienību vai atsevišķu karavīru vadīšanu.””

Apspriežot šo likumprojektu un diskutējot par to Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, es arī uzdevu jautājumu: ko tas nozīmē? Vai tas skar mūsu karavīru piedalīšanos ārvalstu misijās? Burtiski lasot to, kas šeit ir rakstīts, iznāk, ka jebkurš NATO virsnieks tagad varēs komandēt mūsu Nacionālo bruņoto spēku vienības vai karavīrus Latvijas teritorijā. Un tad rodas jautājums - kā... kādas pavēles viņš izpildīs, vadot šīs vienības? Un ar ko tas beigsies? Vai uz viņu tiks attiecināti arī visi tie normatīvie akti, kuriem ir pakļauti mūsu karavīri? Absolūti nav iebildumu pret to, ka mēs deleģējam šīs tiesības vadīt mūsu karavīru vienības un atsevišķus karavīrus, kuri pilda misiju ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes mandātu vai Eiropas Savienības mandātu, vai NATO mandātu, ja ir pieņemti attiecīgie lēmumi ārpus Latvijas valsts. Bet, es uzskatu, absolūti nav pieņemama pat pati ideja, ka kāds ārvalstu karavīrs, virsnieks, ģenerālis vai admirālis var brīvi komandēt mūsu karavīrus Latvijas teritorijā un pildīt kaut kādus uzdevumus, kas ir apšaubāmi pēc būtības.

Tieši tāpēc šeit ir nepieciešama vesela virkne grozījumu, un tas pats skars arī jautājumus turpmākajos divos likumprojektos, par kuriem diemžēl būs jādiskutē. Ir nepieciešami labojumi, un es ceru, ka Saeima saprot, par ko mēs runājam un kur ir šīs bažas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

K.Krēsliņš. Skaidrs, ka komisijā mēs vēl diskutējam un diskutēsim par komandpakļautības jautājumiem, bet es lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

K.Krēsliņš. 21. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 21.martam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr.831/Lp12), pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš. (Starpsauciens: “Te varētu anotāciju nolasīt!”)

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Likumprojekts paredz papildināt Nacionālās drošības likumu ar normu slēptā militārā apdraudējuma pārvarēšanai. Ar tiesību normu Aizsardzības ministrijai tiek dotas pilnvaras rīkoties preventīvi, lai saglabātu valsts drošību un stabilitāti. Gadījumā, ja hibrīdkarā radušos karadarbības apstākļos Ministru kabinets ir aizkavēts pildīt savas funkcijas, par to var lemt Ministru prezidents. Ja šādā gadījumā arī Ministru prezidents ir aizkavēts pildīt savu amatu, par to var lemt aizsardzības ministrs.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Runājot par grozījumiem Nacionālās drošības likumā, ir jāatzīmē, ka šajā likumprojektā ir vairākas problēmas. (Zālē smejas.) Un ir runa par to, par ko mēs runājām arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

Pirmkārt. Ir jābūt juridiski korektiem un konkrēti ir jāpasaka, kas ir slēpts militārs apdraudējums un kas ir nepieciešams tā pārvarēšanai miera laikā, ja tiek lietoti militāri līdzekļi. Diemžēl komisijas sēdes laikā es tā arī nesaņēmu atbildi - kas ar to domāts. Un kur ir attiecīgā definīcija, lai mēs runātu par šo jautājumu, par šo problemātiku?

Un tālāk lasām: ja Ministru kabinets ir aizkavēts pildīt savas funkcijas, par to lemj Ministru prezidents; ja Ministru prezidents ir aizkavēts pildīt savu amatu, par to lemj aizsardzības ministrs.

Kolēģi! Jautājums ir ļoti vienkāršs - kad mēs beidzot ieviesīsim mūsu valstī normālu aizvietošanas sistēmu, lai būtu absolūti skaidrs, kas par ko ir atbildīgs? Un kāpēc mums likumā ir jānosaka kaut kāda kārtība - kas un par ko atbildēs tajā vai citā situācijā? Ja nav Ministru prezidenta, ir Ministru prezidenta biedrs, ja nav Ministru prezidenta biedra, ir kāds ministrs, kas to var darīt, un tā tālāk, un tā joprojām. Kā es jau runāju Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes laikā, armijā viss ir vienkārši. Dižkareivis var elementāri kļūt arī par NBS komandieri nepieciešamības gadījumā. Tā ir normāla aizvietošanas politika. Kāpēc mēs kaut ko ačgārni vienmēr mēģinām atrisināt?

Nākamais. Militāro draudu analīze. Ir ļoti labi, ka militāro draudu analīzi saskaņā ar šo likumprojektu izskatīs arī Nacionālās drošības padome un Ministru kabinets. Bet tagad ieklausīsimies pašos šajos vārdos. Ko nozīmē “izskata”? Izskatīt neko nenozīmē. Jautājuma būtība ir ļoti vienkārša. Kas pieņem lēmumu? Nu, izskatīja un izmeta miskastē. Kas notiek tālāk? Kādi uzdevumi attiecīgām ministrijām, valsts vai pašvaldības iestādēm tiek deleģēti, uzdoti? Diemžēl likumprojekts uz šiem jautājumiem arī neatbild.

Un beidzot. Varbūt mēs galu galā atrisināsim elementāru jautājumu un mainīsim gan attiecīgo Satversmes pantu, gan attiecīgo normatīvo bāzi un noteiksim, ka Nacionālās drošības padome arī apstiprina kaut ko un arī pieņem lēmumus? Tad beidzot mēs nonāksim pie kaut kādas tās vertikālās varas sistēmas. Šobrīd Nacionālās drošības padome sanāk, izskata valstī kaut kādus nopietnus jautājumus... Un kas notiek tālāk? Nekas! Vai ir kādi lēmumi pieņemti? Kas to lai zina! Bet pats galvenais - šie lēmumi nav obligāti nevienam. Es uzskatu, ka šī kārtība ir kardināli jāmaina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

K.Krēsliņš. Komisijā mēs diskutējām, ka “izskata” - tā ir viena lieta, izstrādā koncepcijas... Ir struktūras, un Saeima tās apstiprina. Tas ir cits līmenis. Tādēļ es komisijas vārdā lūdzu apstiprināt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr.831/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

K.Krēsliņš. 21.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 21.martam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.

K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Tas paredz, ka NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku vienībām būs sevišķas tiesības kaujas tehnikas un ieroču pārvietošanai pāri Latvijas Republikas iekšējai robežai, ja to prasa operacionālā nepieciešamība.

Likumprojekts paredz divus nosacījumus, kad ir pieļaujama pielādētas kaujas tehnikas, tai skaitā gaisa kuģu un ieroču, pārvadāšana pāri Latvijas Republikas iekšējai robežai un Latvijas Republikas teritorijā, ja tas ir paredzēts kaujas tehnikas vai ieroču izmantošanas instrukcijā, kā arī atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura.

Tādējādi, tikai pastāvot minētajiem nosacījumiem, iestāsies likuma normā noteiktā atļauja. Grozījumi tiks piemēroti attiecībā uz robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu vienību pašaizsardzības spējas. Neviens NATO karavīrs Latvijā nepārvietosies ar pielādētu ieroci pēc paša iniciatīvas. Jo jebkura vienība, kas ierodas Latvijā, šeit ierodas pēc Latvijas uzaicinājuma.

Uzdevumi NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku vienībām tiks noteikti, balstoties uz operacionālo nepieciešamību, un tie neietvers uzdevumus, kuru izpildei nepieciešamas citas likumos paredzētās speciāltiesības vai kuru izpildei nepieciešamas Latvijas teritorijai specifiskās zināšanas (piemēram, latviešu valodas prasme saziņai ar civiliedzīvotājiem, un tā tālāk). Uzraudzību pār šo uzdevumu izpildi nodrošinās atbildīgās Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (Dep. A.Bērziņš: “Tas ir viss?! Vairāk nebūs nekādas informācijas?!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Viss, ko jau teica Krēsliņa kungs, runājot par šī likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, daļēji atbilst patiesībai. Kāpēc daļēji? Tāpēc, ka, ja lasām uzmanīgi to, kas ir prezentēts mums likumprojektā: “Ja tas ir paredzēts kaujas tehnikas izmantošanas instrukcijā, kā arī atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura [..]”, un tā tālāk... Tas ir tekstā.

Jautājuma būtība ir vienkārša - kur ir definēts apdraudējuma veids? Pie kādiem apstākļiem, kad un kas pieņem lēmumu, ka ieroči ir jāpielādē un ka ar pielādētiem ieročiem un bruņotu tehniku var brīvi pārvietoties Latvijas teritorijā? Acīmredzot šeit jārunā par kādām ārkārtas situācijām - vai tas ir izņēmuma stāvoklis vai karadarbība, vai atbalsta sniegšana cīņai ar terorismu. Bet tādā gadījumā arī tas skaidri jādefinē attiecīgos likuma pantos. Šobrīd sanāk, ka jebkurā situācijā jebkurš NATO karavīrs teorētiski var brīvi pārvietoties pa Latvijas teritoriju, šķērsot robežas ar pielādētiem ieročiem. Es neuzskatu, ka tā ir normāla parādība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Veiko Spolītim.

V.Spolītis (VIENOTĪBA).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Tiešām komisijā diskusijas ir bijušas vienmēr spraigas, bet šajā gadījumā, es domāju, jautājums ir gaužām lieks, jo, ja mēs runājam par NATO sabiedroto pārvietošanos, ja mēs runājam par reglamentāciju, par to, kāda veida ieroči, pielādēti vai nepielādēti, tiek izmantoti, tad jāteic, ka tas ir ļoti skaidri atrunāts.

Ādamsona kungs! Aizsardzības ministrija pagājušās nedēļas nogalē izplatīja ļoti skaidru paziņojumu, ka šobrīd tiek izplatītas maldinošas ziņas par NATO karavīru brīvu pārvietošanos Latvijā ar pielādētiem ieročiem. Kas tās izplata? Kas to dara? Ļoti skaidri mēs redzam - tie ir mediju kanāli austrumos aiz Zilupes. Iesaku mazāk lasīt šādas ziņas, bet tomēr pievērsties likumprojekta būtībai.

Aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā ko piebildīs?

K.Krēsliņš. Kolēģi! Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Krēsliņš. 21.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

K.Krēsliņš. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 21.martam.

Godātie kolēģi! Deputāti Smiltēns, Brigmanis, Abu Meri, Kleinberga un Mežulis lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Inguna Sudraba.

I.Sudraba (NSL).

Labrīt, godātie kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts vispirmām kārtām tādēļ, lai paplašinātu to sabiedrību loku, kuras var būt privāto pensiju fondu akcionāri. Tās varēs būt arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kuras ir saņēmušas pārvaldes licenci dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī. Kad šīs ieguldījumu sabiedrības saņems šo licenci, tās kļūs ne tikai par līdzekļu pārvaldītājām, bet arī par akcionārēm. Tāpēc likumprojekts risina arī problēmu, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu attiecībā uz pensiju fondu pārvaldi.

Tāpat likumprojekts risina problēmu saistībā ar to, ka šis likums ir pieņemts jau 1998.gadā. Pa šo laiku ir ļoti mainījusies finanšu instrumenta likumdošanas terminoloģija, principi un viss pārējais. Tā ka arī šī novecojusī terminoloģija... šī lieta tiek saskaņota, lai neradītu pārpratumus.

Un pēdējā lieta. Tiek palielināts pamatkapitāls attiecībā uz tiem privāto pensiju fondu pārvaldītājiem, kas piedāvā pensiju fondus bez garantēta ienesīguma.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā. Es komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

I.Sudraba. Priekšlikumi likumprojektam “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” ir iesniedzami līdz šā gada 30.martam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.martam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes 2002.gada 31.janvārī noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr.3044. Šajā likumprojektā tiek paredzēti jauni standarti un uzlabota informācijas apmaiņa ar Šveici, lai kopumā vēl vairāk uzlabotu sadarbību, pielāgojoties jaunajām starptautiskajām prasībām.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam un atbalstīja. Ārlietu komisijas vārdā aicinu kolēģus to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes 2002.gada 31.janvārī noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.martam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.2949. Šis Papildu protokols Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu paredz kriminalizēt vairākus jaunus noziegumu veidus, kas saistīti ar terorismu un kas līdz šim nedz nacionālā, nedz starptautiskā līmenī nebija kriminalizēti. Piemēram, terorisma apmācību saņemšana, ceļošana uz ārvalstīm terorisma nolūkā un šādas ceļošanas finansēšana, organizēšana un veicināšana.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam un atbalstīja.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu kolēģus to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.martam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.2398.

Likumprojekta mērķis ir veicināt Dienvidāfrikas attīstības kopienas dalībvalstu pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā.

Šīs valstis ir: Botsvana, Lesoto, Mozambika, Namībija, Svazilenda un Dienvidāfrikas Republika.

Šis nolīgums veicinās reģionālo tirgu integrāciju un preču un pakalpojumu tirdzniecību, tādējādi veicinot šo valstu ekonomisko izaugsmi un nabadzības samazināšanos.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja pirms pirmā lasījuma un atbalstīja. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā, proti, konceptuālajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. 24.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.martam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Strādājam ar dokumentu Nr.3198.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirms otrā lasījuma, nesaņēma nevienu priekšlikumu un likumprojektu atbalstīja.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.martam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”. Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu direktīvas 2014/23/ES nosacījumu pārņemšanu.

Šīs direktīvas mērķis ir mazināt tiesisko nenoteiktību koncesijas līgumu, kas ir publiskās un privātās partnerības veids, slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā.

Tātad šis likumprojekts precizē definīcijas, precizē un paplašina likumā jau noteikto tā piemērošanas izņēmumu sarakstu, precizē un paplašina publisko partneru savstarpēji un ar tiem saistīto uzņēmumu slēgto koncesiju piešķiršanas tiesības, kā arī daudzas citas lietas.

Komisijā mēs esam izskatījuši šo likumprojektu, un komisijas vārdā es aicinu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu. Mums jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 6, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

E.Smiltēns. Kolēģi! Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav.

Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

E.Smiltēns. Kolēģi! Ja jums ir kādas labas idejas, kā uzlabot šo likumprojektu, tad jūsu konstruktīvos priekšlikumus gaidīsim līdz 30.martam. Un plānojam, ka likumprojektu otrajā lasījumā skatīsim 20.aprīlī.

Sēdes vadītāja. 20.aprīlī, ja? Aprīlī? Jā. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.martam. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 20.aprīlī.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana”.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 657 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par progresīvu nodokļu sistēmu” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeima 2014.gada 9.decembrī saņēma 10 657 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par progresīvu nodokļu sistēmu”, kurā Saeimai izteikts ierosinājums: izstrādāt likumu, kas noteiktu par normu to, ka viens no galvenajiem kritērijiem, veidojot nodokļu politiku, būtu nevienlīdzības mazināšana.

2017.gada 11.janvārī komisija sanāca uz pirmo kolektīvā iesnieguma sākotnējās izvērtēšanas sēdi, kurā uzklausīja iesnieguma iesniedzēju pilnvarotu pārstāvi. Viņš ziņoja, ka šobrīd nevienlīdzība Latvijā ir sasniegusi visaugstāko civilizētā sabiedrībā nepieņemamu līmeni, kas nozīmē to, ka nodokļi ir lielāki tiem, kuriem ienākumi mazi, bet ļoti bagātie maksā pavisam maz. Progresīva nodokļu sistēma ir pamats tam, lai Latvijā veidotos sabiedrības vidusslānis, lai ikviens sabiedrības loceklis ar godīgu darbu varētu nopelnīt cienīgu atalgojumu.

Pirmajā iesnieguma izvērtēšanas sēdē piedalījās arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, kurš ziņoja, ka Finanšu ministrija ir gatava panākt lielāku progresivitāti, izstrādājot attiecīgas pamatnostādnes.

Viņš atzīmēja iesnieguma aktualitāti, piekrita tam, ka nodokļu sistēmu vajadzētu vienkāršot, un informēja, ka tiek izstrādātas pamatnostādnes 2017.-2021.gadam. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs arī ziņoja, ka tādējādi tiek risināti divi jautājumi. Viens no tiem ir nevienlīdzības mazināšana.

Šajā komisijas sēdē tika nolemts turpināt iesnieguma izvērtēšanu un turpmākajās komisijas sēdēs uzklausīt arī citu institūciju pārstāvjus, proti, to, kuras skar kolektīvajā iesniegumā ietvertais prasījums.

Komisija iesnieguma izvērtēšanu turpināja 2017.gada 8.februārī. Šajā sēdē Finanšu ministrijas pārstāvis informēja, ka Finanšu ministrija progresīvas nodokļu sistēmas virzienā varētu skatīties, gan palielinot neapliekamo minimumu, gan diferencējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis pauda domu, ka šādas nodokļu sistēmas ieviešana, kad lielāku algu saņemošais maksā lielākus nodokļus, nevis veicinātu valsts attīstību, bet gan otrādi - bremzētu to.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis informēja, ka progresīva nodokļu sistēma paaugstinātu aplokšņu algu maksātāju peļņu, kā arī vēl vairāk kropļotu konkurenci starp legālo un “pelēko” ekonomiku. Latvijā legālajā ekonomikā jau šobrīd pastāv nelineāra jeb netieši progresīva nodokļu likmju sistēma, kas tiek nodrošināta, nosakot iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošu personu.

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis pauda nostāju, ka uzņēmumiem, kuriem ir augsts darbaspēka izmaksu īpatsvars un kuri orientējas uz augstākas pievienotās vērtības ekonomiku, vislabākais modelis būtu pēc iespējas būtiskāks likmes samazinājums, taču par visnelabvēlīgāko modeli nosauca tieši progresīvu nodokļu likmi.

Komisija 2017.gada 1.marta sēdē uzklausīja arī Ekonomikas ministrijas pārstāvi. Viņš pauda ministrijas viedokli, ka šis iesniegums ir jāskata kontekstā ar jaunajām nodokļu reformām, kā arī norādīja, ka ministrijas pārstāvjiem šajā jautājumā ir jādomā par to, kā attīstīt ekonomiku un kādi konkrēti pasākumi ir jāveic.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis pauda atziņu, ka tad, ja Latvijā būtu zemāks ēnu ekonomikas īpatsvars, varētu diskutēt, kurš ceļš ir labāks. Viņš norādīja, ka arodbiedrības nepiekrīt visiem Latvijas Darba devēju konfederācijas argumentiem šajā jautājumā, tomēr atzina, ka tas bremzētu lielo algu pieaugumu un dotu pozitīvu efektu mazajām algām. Runātājs norādīja, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji ir iesnieguši daudzus papildu priekšlikumus, taču būtiskākais no tiem ir arguments, ka savienība kategoriski iebilst pret sociālo iemaksu palielinājumu.

Izvērtējusi visu saņemto informāciju, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija kopā ar Juridisko biroju sagatavoja un 2017.gada 8.marta sēdē atbalstīja Saeimas lēmuma projektu “Par 10 657 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par progresīvu nodokļu sistēmu” turpmāko virzību” un nolēma uzdot Finanšu ministrijai, lai tās izveidotā Nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.-2021.gadam izstrādes darba grupa izvērtē šo kolektīvo iesniegumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 657 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par progresīvu nodokļu sistēmu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.

Godātie deputāti! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēlos jūs informēt saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, kas paredzēta šodien pulksten 17.00.

Par deputātu Klementjeva, Potapkina, Ribakova, Orlova un Zariņa jautājumu labklājības ministram Jānim Reiram “Par mazo pensiju palielināšanu un neapliekamā pensiju minimuma paaugstināšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas komandējumā.

Par deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Orlova un Potapkina jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Bondara, Kleinbergas, Bites, Melgaiļa un Viļuma jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ministru kabineta 2014.gada 5.augusta noteikumiem Nr.443 “Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Jakimova, Raimonda Rubika un Ādamsona jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par AS “Conexus Baltic Grid” akciju iegādes pamatotību un šī darījuma atbilstību sabiedrības interesēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Līdz ar to šodien ir paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem pulksten 17.00.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Zariņš, Tutins, Agešins, Pimenovs un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par valsts speciālā budžeta ilgtspēju”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam. (Dep. I.Parādnieks: “Ivar, tu speciāli?!”)

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Vakar, kad apspriedām premjerministra ziņojumu par valdības darbu, premjers teica, ka viņa komanda strādā... viņa vadītais Ministru kabinets strādā kā vienota komanda. Taču mēs viņam norādījām, ka ir viena, vismaz viena, problēma - ka šinī “vienotajā komandā” viens ministrs, proti, labklājības ministrs, saka, ka valsts speciālais budžets nebūs... nav ilgtspējīgs, bet finanšu ministrs saka, ka ir ilgtspējīgs. Mēs paprasījām gan vienam, gan otram aprēķinus, bet ne viens, ne otrs šādus aprēķinus, lai apliecinātu savus apgalvojumus, nespēja iesniegt. Tad nu mēs apsolījām vakar premjeram, ka mēs vērsīsimies pie viņa, lai viņš šīs “vienotās komandas” vārdā iedod mums šos aprēķinus, lai mēs varētu pārliecināties, kā tad īsti ir ar šo valsts speciālo budžetu.

No savas puses mēs savu solījumu šodien pildām. Gaidīsim, kad arī premjers pildīs savējo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad jautājumu nododam Ministru prezidentam Mārim Kučinskim atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš, Boriss Cilevičs, Lolita Čigāne, Gundars Daudze, Ints Dālderis, Raivis Dzintars, Ilmārs Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Anrijs Matīss, Romāns Mežeckis, Ņikita Ņikiforovs, Andris Siliņš, Laimdota Straujuma un Ilze Viņķele.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 11. sēde
2017. gada 16. martā

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” (Nr. 847/Lp12) (Dok. Nr. 3170, 3170A)
Par likumprojektu “Grozījums Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 848/Lp12) (Dok. Nr. 3171, 3171A)
Par likumprojektu “Trauksmes cēlēju aizsardzības likums” (Nr. 851/Lp12) (Dok. Nr. 3191, 3191A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”” (Nr. 852/Lp12) (Dok. Nr. 3192, 3192A)
Par likumprojektu “Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi” (Nr. 853/Lp12) (Dok. Nr. 3193, 3193A)
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Laimdotai Straujumai šā gada 15. un 16. martā (Dok. Nr. 3208)
Lēmuma projekts “Par Saeimas 2017. gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2017. gada pavasara sesijas sākšanu” (Nr. 493/Lm12) (Dok. Nr. 3194, 3195)
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 849/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3189, 3215)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Priekšlikumi par steidzamību	- dep. J.Ādamsons (pret)
	- dep. K.Seržants (par)
Debates	- dep. R.Balodis
	- dep. M.Bondars
	- dep. V.Ķirsis
	- dep. S.Āboltiņa
	- dep. R.Balodis
	- dep. A.Kaimiņš
	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījums Komerclikumā” (Nr. 850/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3190, 3216)
Ziņo	- dep. K.Seržants
Likumprojekts “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (Nr. 843/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3150B)
Ziņo	- dep. G.Kūtris
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā” (Nr. 814/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3199)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Debates	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr. 748/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3200)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Eiropas ekonomisko interešu grupu likumā” (Nr. 745/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3201)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā” (Nr. 747/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3202)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 754/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3204)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 830/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3108, 3176)
Ziņo	- dep. K.Krēsliņš
Debates	- dep. J.Ādamsons
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 831/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3109, 3177)
Ziņo	- dep. K.Krēsliņš
Debates	- dep. J.Ādamsons
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” (Nr. 832/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3110, 3178)
Ziņo	- dep. K.Krēsliņš
Debates	- dep. J.Ādamsons
	- dep. V.Spolītis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr. 829/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3107, 3196)
Ziņo	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes 2002. gada 31. janvārī noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” (Nr. 823/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3044, 3197)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu” (Nr. 810/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2949, 3197)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses” (Nr. 639/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2398, 3197)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās”” (Nr. 805/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3198)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 841/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3146, 3219)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Lēmuma projekts “Par 10 657 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par progresīvu nodokļu sistēmu” turpmāko virzību” (Nr. 492/Lm12) (Dok. Nr. 3183)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, V.Agešina, I.Pimenova un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par valsts speciālā budžeta ilgtspēju” (Nr. 283/J12)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

 

Balsojumi

Datums: 16.03.2017 09:02:46 bal001
Par - 51, pret - 1, atturas - 17. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Nacionālās drošības likumā (849/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 16.03.2017 09:03:33 bal002
Par - 58, pret - 1, atturas - 21. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Komerclikumā (850/Lp12), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 16.03.2017 09:09:08 bal003
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2017.gada ziemas sesijas slēgšanu un Saeimas 2017.gada pavasara sesijas sākšanu (493/Lm12)

Datums: 16.03.2017 09:20:12 bal004
Par - 60, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Nacionālās drošības likumā (849/Lp12), 1.lasījums

Datums: 16.03.2017 09:50:15 bal005
Par - 62, pret - 1, atturas - 21. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (849/Lp12), 1.lasījums

Datums: 16.03.2017 09:51:32 bal006
Par - 56, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Komerclikumā (850/Lp12), 1.lasījums

Datums: 16.03.2017 09:51:58 bal007
Par - 59, pret - 1, atturas - 21. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Komerclikumā (850/Lp12), 1.lasījums

Datums: 16.03.2017 09:54:11 bal008
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Satversmes tiesas likumā (843/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.03.2017 10:02:04 bal009
Par - 23, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā (814/Lp12), 2.lasījums

Datums: 16.03.2017 10:02:43 bal010
Par - 73, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā (814/Lp12), 2.lasījums

Datums: 16.03.2017 10:03:40 bal011
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumā (748/Lp12), 3.lasījums

Datums: 16.03.2017 10:04:47 bal012
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas ekonomisko interešu grupu likumā (745/Lp12), 3.lasījums

Datums: 16.03.2017 10:05:51 bal013
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas komercsabiedrību likumā (747/Lp12), 3.lasījums

Datums: 16.03.2017 10:06:46 bal014
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (754/Lp12), 3.lasījums

Datums: 16.03.2017 10:15:23 bal015
Par - 79, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (830/Lp12), 1.lasījums

Datums: 16.03.2017 10:21:15 bal016
Par - 76, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (831/Lp12), 1.lasījums

Datums: 16.03.2017 10:26:57 bal017
Par - 77, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā” (832/Lp12), 1.lasījums

Datums: 16.03.2017 10:29:14 bal018
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (829/Lp12), 1.lasījums

Datums: 16.03.2017 10:30:54 bal019
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas valdības un Šveices Federālās Padomes 2002. gada 31. janvārī noslēgto konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas ... (823/Lp12), 1.lasījums

Datums: 16.03.2017 10:32:23 bal020
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu (810/Lp12), 1.lasījums

Datums: 16.03.2017 10:34:07 bal021
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses (639/Lp12), 1.lasījums

Datums: 16.03.2017 10:35:10 bal022
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās” (805/Lp12), 2.lasījums

Datums: 16.03.2017 10:36:45 bal023
Par - 72, pret - 6, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā (841/Lp12), 1.lasījums

Datums: 16.03.2017 10:37:15 bal024
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā (841/Lp12), 1.lasījums

Datums: 16.03.2017 10:43:36 bal025
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par 10 657 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par progresīvu nodokļu sistēmu" turpmāko virzību (492/Lm12)