Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas septītā sēde
2015.gada 15.oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 15.oktobra sēdi.
Pirms izskatām Saeimas Prezidija apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtie grozījumi tajā.
Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par Daigas Rezevskas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas deputāti Nellija Kleinberga, Dainis Liepiņš, Artuss Kaimiņš, Jānis Ruks un Mārtiņš Šics lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Saeimas deputāti Inese Laizāne, Armands Krauze, Kārlis Šadurskis, Ritvars Jansons un Raivis Dzintars lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 19, atturas - 1. Līdz ar to sēdes darba kārtība ir grozīta un likumprojekts tajā ir iekļauts.
Nākamā darba kartības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā pirmo un otro grozījumu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1991.gada 25.februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā 2003.gada 21.maija Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ritvara Jansona, Edvīna Šnores, Eināra Cilinska, Imanta Parādnieka un Jāņa Dombravas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Ritvars Jansons.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””, kas paredz republikas pilsētās, ja to teritorijās vēlēšanu izsludināšanas dienā bija vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju, izveidot revīzijas komisijas. Komisijas darbotos saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu, un tajās ietilptu katras domē pārstāvētās politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības pārstāvji, kuru skaits tiktu noteikts iespēju robežās proporcionāli ievēlēto deputātu skaitam no katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības.
Šobrīd likums nenosaka pašvaldībai obligāti izveidot revīzijas komisiju. Tādējādi pašvaldības var tikt kavētas pilnvērtīgi nodrošināt likumīgu un lietderīgu rīcību ar finanšu līdzekļiem un mantu, īpaši, ja iedzīvotāju, nodokļu maksātāju, skaits pilsētā ir liels un līdz ar to budžets - ievērojams. Izplatīta ir prakse, ka republikas pilsētās revīzijas komisijas funkcijas veic audita departaments, kas ir izpildvaras sastāvdaļa un pakļauts domes izpilddirektoram vai domes priekšsēdētājam. Tā rodas situācija, ka informācija nav pieejama visiem politiskajiem spēkiem. Kā piemēru var minēt Rīgas domi, kur Audita un revīzijas pārvalde saskaņā ar tās reglamentu ir tieši pakļauta domes priekšsēdētājam. Priekšsēdētājs ieceļ un atlaiž pārvaldes vadītāju. Vienīgi Rīgas domes priekšsēdētājs ir tiesīgs lemt, kuras domes institūcijas vai amatpersonas ir iepazīstināmas ar revīziju un tematisko pārbaužu rezultātā sagatavotiem iekšējā audita ziņojumiem, revīzijas aktiem, revīzijas atzinumiem.
Priekšsēdētājs apstiprina arī iekšējā audita veikšanas un darba dokumentu izstrādes metodiku, veicamā darba plānus.
Nav brīnums, ka tā sauktajā nanotehnoloģiju lietā faktu, ka Rīgas pašvaldības sabiedrībai “Rīgas satiksme” it kā piegādātajai precei nav izcelsmes dokumentu, auditā atklāja Valsts ieņēmumu dienests, nevis Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde. Savukārt to, ka uz sabiedriskā transporta izdevumiem attiecināti arī tēriņi, kuriem nav saistības ar šo jomu un kuri ir nelietderīgi un pat izšķērdīgi, konstatēja Valsts kontrole.
Citā Rīgas pašvaldības uzņēmumā - SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” - Valsts kontrole secinājusi, ka dzīvokļu īpašnieki Rīgā ir spiesti apmaksāt pašvaldības uzņēmuma nelikumīgās darbības, izšķērdību un nolaidību, kā arī fiktīvi nodarbinātus cilvēkus. Saistībā ar to Ģenerālprokuratūra ir uzsākusi kriminālprocesu. Lai gan Rīgas dome ir uzdevusi Audita un revīzijas pārvaldei veikt finansiāli saimnieciskās darbības revīziju Rīgas pašvaldības sabiedrībā “Rīgas namu pārvaldnieks”, pārvaldes pakļautības un informācijas izmantošanas veida dēļ ir šaubas par revīzijas rezultātu objektivitāti un informācijas pieejamību.
Ņemot vērā, ka republikas pilsētu pašvaldību darbība ir komplicēta un prasa lielu atbildību, rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, minētie likuma grozījumi nodrošinātu lielāku pašvaldības paškontroli pār pašvaldības rīcību, veicinātu tiesiskumu tās darbībā. Ja likumā tiks veikti šādi grozījumi, tad pašvaldību revīzijas komisijās pēc iespējas būs pārstāvēti visi pašvaldības politiskie spēki, tādā veidā nodrošinot visu pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ritvara Jansona, Edvīna Šnores, Eināra Cilinska, Imanta Parādnieka un Jāņa Dombravas iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 19, atturas - 18. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Nellijas Kleinbergas, Daiņa Liepiņa, Artusa Kaimiņa, Jāņa Ruka un Mārtiņa Šica iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Bite.
I.Bite (LRA).
“Viens likums - viena taisnība visiem.” Šie vārdi ir rakstīti ne tikai uz Ministru kabineta sēžu zāles sienas, šiem vārdiem ir jābūt ierakstītiem katras valsts amatpersonas sirdī.
Deputāta imunitāte - un it īpaši administratīvā imunitāte - nostāda deputātu īpašā, augstākā, stāvoklī nekā citus sabiedrības locekļus, jo paredz, ka deputātu nevar vienkārši sodīt par jebkādu izdarītu pārkāpumu, ka šī sodīšana izvēršas par veselu diezgan garu procedūru, kuras ievērošana uzliek papildu administratīvo slogu, it īpaši valsts pārvaldes institūcijām. Ņemot vērā šo slogu, realitātē un praksē nereti mēdz būt gadījumi, kad amatpersona, uzzinot, ka pārkāpējs ir deputāts, saka: “Nu labi! Mēs tevi nesodīsim tādēļ, lai nebūtu jākārto visi šie papīri, lai nebūtu jāraksta visi šie iesniegumi un nebūtu jāprasa šī izdošana sodīšanai.”
Par Saeimas deputātu administratīvo imunitāti ir izteikušās arī vairākas starptautiskas organizācijas. Starpvalstu pretkorupcijas organizācija GRECO ir norādījusi un izteikusi nožēlu, ka Latvijā vēl joprojām pastāv šī administratīvā imunitāte. Arī Venēcijas komisija ir atzinusi, ka imunitāte ir jānosaka maksimāli šauri un to nevajadzētu attiecināt uz maznozīmīgiem pārkāpumiem, par kuriem piemērotais sods nevar būtiski ietekmēt parlamenta locekļu darbību.
Arī tiesībzinātnē ne vienreiz vien ir atzīts, ka Satversmes 30.pantā paredzētais noteikums par to, ka Saeimas loceklim administratīvo sodu nevar uzlikt bez Saeimas piekrišanas, kā arī tā piemērošanas prakse ir pretrunā ar neaizskaramības mērķi un būtību, un tāpēc būtu atceļama.
Deputāta imunitātes mērķis un būtība ir pasargāt deputātu viņa amata pienākumu pildīšanā no nepamatotas un politiskas iejaukšanās. Imunitātes jēga un būtība nav pasargāt deputātu no administratīvas vai kriminālas sodīšanas tad, ja pārkāpums ir noticis un deputāts šo pārkāpumu ir izdarījis - gluži tāpat, kā to varētu izdarīt jebkurš cits cilvēks. Vienīgais arguments, kas ir dzirdēts par labu imunitātes saglabāšanai, ir tas, ka tautai ir tiesības zināt savus “varoņus”. Proti, izskatot jautājumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, izskatot jautājumu Saeimas sēdē, tas kļūst publisks (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... Paldies. Un visai sabiedrībai kļūst zināms, ka šis pārkāpums ir noticis.
Jā, šis mērķis ir labs un pareizs, un to var sasniegt arī citā veidā, proti, uzliekot par pienākumu amatpersonai, kura noformē administratīvā pārkāpuma protokolu, informēt par to Saeimu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju. Un tad šī komisija pati varētu lemt, vai tas ir vai nav ētikas pārkāpums un vai tas ir vai nav pamats deputāta papildu sodīšanai saskaņā ar Saeimas kārtības rulli. Bet tas nav pamats, lai saglabātu šīs īpašās privilēģijas, ko šobrīd paredz Satversme.
Tāpēc lūdzu atbalstīt iesniegto likumprojektu - atbalstīt to, ka uz deputātiem attiecas tas pats likums, kas uz jebkuru citu personu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu? (No zāles: “Ir!”) Tātad deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 19, atturas - 1. Likumprojekts komisijām ir nodots. (Aplausi.)
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ineses Laizānes, Armanda Krauzes, Kārļa Šadurska, Ritvara Jansona un Raivja Dzintara iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Augusta Brigmaņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14. un 15.oktobrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Ribakova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15.oktobrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Edvarda Smiltēna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14. un 15.oktobrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Daigas Rezevskas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Daiga Rezevska tika izvirzīta par kandidāti Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesneses amatam pēc desmit Saeimas deputātu priekšlikuma. Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 7.oktobra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Daigas Rezevskas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Novērtējot Rezevskas kundzes zināšanas un kompetences, komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Daigu Rezevsku par Satversmes tiesas tiesnesi. Tiesnese Daiga Rezevska stājas amatā Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Daigas Rezevskas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. (Aplausi.)
Saeimas vārdā sveicam Daigu Rezevsku!
Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Imanta Parādnieka, Ingunas Sudrabas, Raivja Dzintara, Jūlijas Stepaņenko, Jāņa Tutina, Ingas Bites un citu deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas šodienas sēdes darba kārtību un tajā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par 1963.gada Vīnes konvencijas “Par konsulārajām attiecībām” noteiktā pienākuma pildīšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
Neviens no deputātiem nav pieteicies runāt ne “par”, ne “pret”. Tātad mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par 1963.gada Vīnes konvencijas “Par konsulārajām attiecībām” noteiktā pienākuma pildīšanu” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 28, atturas - 8. Tātad lēmums ir pieņemts: lēmuma projekts ir iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.
G.Daudze (ZZS).
Labdien, godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” otrajā, tātad galīgajā, lasījumā, jo pagājušajā Saeimas sēdē mēs šo likumprojektu atzinām par steidzamu.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vēstuli, kurā ir informēts, ka Latvijas Reģionu apvienība atsauc savus likumprojektam iesniegtos priekšlikumus.
Līdz ar to 1.-11.priekšlikums ir atsaukti, un tabulu sākam izskatīt ar 12.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Tāpat atsaukts ir 17.-19., kā arī 21. un 22.priekšlikums.
G.Daudze. Jā, par to es biju plānojis informēt likumprojekta gaitā.
Tātad sākam izskatīt tabulu ar 12.priekšlikumu, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs un kurš būtībā juridiski precizē pirmā lasījuma redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Daudze. Kā jau es teicu, nākamais ir 13.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Ivars Zariņš. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Man diemžēl nebija iespējas piedalīties komisijas sēdē, kad tika izskatīts šis priekšlikums, un pašam to paskaidrot. Kā es sapratu no kolēģu stāstītā, tad cilvēki vienkārši atturējās par to balsot, izteikt savu attieksmi. Tad nu es paskaidrošu šī priekšlikuma būtību tagad.
Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša. Tā kā Latvijā ir parlamentārā demokrātija, tad, es domāju, šis priekšlikums mums būs lieliska iespēja nostiprināt šos parlamentārās demokrātijas principus, paredzot, ka gadījumos, kad šeit, parlamentā, mēs ievēlam cilvēkus, kuri ieņems mūsu valstij ļoti nozīmīgus amatus, šiem cilvēkiem jādod iespēja uzstāties šeit, visu mūsu priekšā, un pastāstīt, kā viņi domā pildīt pienākumu, kuru mēs gatavojamies viņiem uzticēt.
Kādēļ es uzskatu, ka tas būtu svarīgi, un kāpēc vajadzētu dot iespēju šiem cilvēkiem? Es pieņemu, ka viens no argumentiem pret to varētu būt šāds: tas nav nepieciešams, jo, ja kāds grib no tautas priekšstāvjiem uzklausīt šo cilvēku un uzzināt, ko viņš īsti taisās darīt, kā viņš domā pildīt savu pienākumu, tad var satikties frakcijās, komisijās. Redziet, ir viena būtiska starpība, kāpēc es uzskatu, ka to vajadzētu darīt - šādai uzklausīšanai vajadzētu notikt arī Saeimas sēdē. Jo viena lieta ir tā, ko šis izraudzītais cilvēks stāstīs katrai atsevišķai partijai kaut kur kuluāros vai tikšanās laikā. Otra lieta - ko viņš stāstīs visiem Saeimas deputātiem šeit, tribīnē, kad būs jāstāsta visiem viens un tas pats, nevis katrai partijai tas, ko tā vēlas dzirdēt, un vienlaikus to varēs dzirdēt visa sabiedrība. Un, no otras puses, te būs vēl viens tāds interesants instruments, ko caur šādu uzklausīšanu varēs iestrādāt... būs reāla atskaites sistēma. Radīsies reāla atskaites sistēma, pēc kuras mēs varēsim mērīt, vai tas cilvēks, kuru esam ievēlējuši šajā amatā, tiešām reāli pilda to, ko viņš ir solījis, vai arī patiesībā viņš nemaz neatbilst tām mūsu gaidām, balstoties uz kurām mēs viņu esam ievēlējuši. Un tāpēc aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu un radīt šādu iespēju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā ko vēlas piebilst?
G.Daudze. Jā, godātie kolēģi! Vakar komisijā, kā jau deputāts Zariņš teica, tiešām par šo priekšlikumu izraisījās diskusija, un, kā jau Zariņa kungs atzīmēja, tas nebija viennozīmīgs noraidījums. Drīzāk tā bija atturēšanās pieņemt viedokli. Zinot to, ka vakar bija komisijas sēde, šodien ir Saeimas sēde un šis ir galīgais lasījums, es saprotu, ka par šo jautājumu varētu atsākties diskusija. Vakar tika arī atzīmēts, ka šeit nav iekļautas visas amatpersonas, kuru atrašanos amatā nosaka Saeima, un tāpat tika uzdots jautājums par to, vai tas varētu attiekties... varbūt pareizi - ka tas attiecas uz tiesu varas pārstāvjiem. Bet katrā ziņā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 7, atturas - 52. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Daudze. Arī 14. - deputāta Zariņa priekšlikumu - komisija neatbalstīja iepriekš minēto apsvērumu dēļ.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Paldies ziņotājam par informāciju. Es atsaucu pārējos savus priekšlikumus, un es tos sagatavošu uz nākošajiem Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem - saskaņā ar to, kā to vēlējās redzēt komisija.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad 14.priekšlikums ir atsaukts.
G.Daudze. Jā. Un arī 15.priekšlikums ir atsaukts, Zariņa kungs? Jā?
Turpinām ar 16.priekšlikumu, ko ir iesniedzis deputāts Sergejs Dolgopolovs un ko deputāti neatbalstīja komisijā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Punkts viens. Atšķirībā no vairākiem citiem priekšlikumiem šis priekšlikums jau sen bija diskutēts, turklāt diskutēts arī šinī augstajā zālē.
Punkts divi. Tas nav jauns precedents, jo tāds precedents jau eksistē un pastāv Saeimas kārtības rullī, kur paredzēts, ka budžeta likumprojektu pakete ir apvienojama vienā paketē neatkarīgi no tā, vai tas ir pats budžets vai likumi, kas saistīti ar budžeta papildinājumiem. Tas var ietvert visu ko, ieskaitot dzimumu līdztiesību, ja no tā var izspiest kaut vienu centu. Šis priekšlikums nav nekāda novitāte! Pēdējo gadu prakse liecina: ja likumprojektu pakete ir sadrumstalota jeb sadalīta vairākām atbildīgajām komisijām, tas apstāklis ļoti palēnina visu to izskatīšanas procesu un rada zināmas pretrunas, jo neviena komisija, izņemot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, Saeimas kārtības rullī nav definēta kā speciālo funkciju veicēja. Nav nekur neviena nolikuma par komisijām, kurā būtu norādīti visi likumprojekti vai visi jautājumi, kas ir konkrētās komisijas ekskluzīvajā kompetencē. Atcerieties kaut vai iepriekšējo sēdi, kurā bija diskusija par vienu no likumprojektiem... par to, kura no komisijām ir atbildīgāka, skatot šo jautājumu!
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, neskatoties uz to, ka mēs šodien risinām vitāli svarīgu jautājumu - būt vai nebūt Saeimas ģenerālsekretāram.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
G.Daudze. Jā.
Godātie kolēģi! Es gribētu jūs mazliet informēt par komisijas motivāciju.
Pirmkārt. Liekas, ka, ieliekot Saeimas kārtības rullī normu par paketē iesniegtiem likumprojektiem, mēs faktiski samazinātu Saeimas deputātu tiesības noteikt, kurš likumprojekts kurai komisijai nododams.
Otrkārt. Bija tādas būtiskas... nu, es gribētu teikt, ka nevis šaubas, bet izbrīns par to, kurā vietā šis grozījums tiek iesniegts, jo, ja... Tas skan šādi: “Papildināt likumu ar 81.1 pantu šādā redakcijā: “Ja ir iesniegta likumprojektu pakete, tad Saeima nosaka vienu atbildīgo komisiju visiem šajā paketē ietvertajiem likumprojektiem.”” Tātad 81.1 pants, no juridiskās tehnikas viedokļa, loģiski ir 81.panta papildinājums vai atvasinājums, vai paplašinājums. Un savukārt 81.pants tātad attiecas tikai uz likumprojektiem, kas iesniegti Saeimā likuma par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu noteiktajā kārtībā.
Un līdz ar to, atzīstot visus tos apsvērumus, ko nupat Dolgopolova kungs teica par šī priekšlikuma atbalstīšanu, rodas jautājums - vai tiešām šī priekšlikuma iesniedzējs gribējis, lai tas attiektos tikai uz likuma par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu noteiktajā kārtībā iesniegtiem likumprojektiem?
Kā jau es teicu, komisija šo priekšlikumu noraidīja.
Nākamais ir 17. un 18.priekšlikums. Tie ir atsaukti...
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi, pagaidiet! Mums ir jāveic balsojums par šo priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 35, atturas - 26. Priekšlikums nav atbalstīts.
G.Daudze. Paldies.
Nākamie trīs priekšlikumi ir atsaukti.
Turpinām ar 20.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Vitālijs Orlovs. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja. (No frakcijas SASKAŅA: “Brīnums!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Daudze. 21. un 22.priekšlikums ir atsaukts.
Un pēdējais ir 23.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs un kurš juridiski precizē pirmā lasījuma redakciju, un kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G.Daudze. Līdz ar to es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 20, atturas - 1. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.350/Lp12 - “Grozījumi Krimināllikumā”. Priekšlikums grozīt Krimināllikumu un papildināt nodaļu “Noziedzīgi nodarījumi pret tautsaimniecību” ar jaunu, 212.1 pantu, ir izstrādāts, ņemot vērā iecerētos grozījumus Sporta likumā. Ir paredzēts, ka Krimināllikumā tiks noteikta atbildība par manipulācijām ar sportu, proti, par darbībām nolūkā ietekmēt sporta rezultātu un sacensību gaitu.
Juridiskā komisija izvērtēja attiecīgo priekšlikumu un to atbalstīja. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Judins. 29.oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.oktobrim.
Kolēģi! Saeimas Prezidijs jūs informē, ka ir saņemts deputātu Agešina, Šimfas, Sudrabas, Elksniņa, Stepaņenko, Bites un citu deputātu iesniegums ar lūgumu izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (No zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.
Viens deputāts var pieteikties runāt “par”, viens - “pret”. Deputāti runāt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 37, atturas - 17. Tātad nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā lēmuma projekts, šis patstāvīgais priekšlikums, nav iekļauts.
Tad mums ir jālemj, vai ir priekšlikums nodot attiecīgo patstāvīgo priekšlikumu kādai no komisijām. (No zāles dep. I.Viņķele: “Nav!”) Šāda priekšlikuma nav. Tātad patstāvīgais (No zāles: “Ir!”)...
Vārds deputātam Andrejam Elksniņam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Elksniņam!
A.Elksniņš (SASKAŅA).
Jā, cienījamie kolēģi! Aicinu nodot minēto priekšlikumu Juridiskajai komisijai.
Sēdes vadītāja. Kurai?
A.Elksniņš. Juridiskajai.
Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums nodot šo patstāvīgo priekšlikumu Juridiskajai komisijai.
Par nodošanu komisijai viens deputāts var runāt “par”, viens deputāts var runāt “pret”. Tātad neviens no deputātiem...
Jūlija Stepaņenko ir pieteikusies runāt par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu Juridiskajai komisijai.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pēc dažām stundām Lielbritānijā Londonas tiesā tiks izskatīta adopcijas lieta, ar kuru mūsu pilsone Katrīna Brice tiks nodota pastāvīgā adopcijā svešai ģimenei.
Es vēlos pateikties Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijai, kura pirms divām dienām ir paveikusi lielu un nozīmīgu darbu. Jautājums par mūsu līdzpilsoņu bērnu izņemšanu no ģimenēm ir pacelts pilnīgi jaunā līmenī. Tik tiešām mēs šobrīd nerunājam par iemesliem, kāpēc tas tā notiek; tie var būt pilnīgi dažādi, un ne vienmēr tajos ir pilnībā vainojami vecāki.
Runājot par Lielbritāniju, jāteic, ka paši parlamenta locekļi - gan liberālais demokrāts Džons Hemings (John Hemming), gan konservatīvo pārstāve Lūsija Allana (Lucy Allan) - ir atzinuši, ka sociālo dienestu sistēmā ir milzīgas problēmas. Bet žurnāliste Sjū Reida (Sue Reid), kas jau gadiem pēta ģimenes lietas, nebaidās saukt lietas īstajos vārdos: tā ir noziedzīga sistēma, un bērni tiek ciniski ietirgoti audžuģimenēs kā prece, jo par katru jaunu bērnu ģimene saņem apmēram 600 mārciņas nedēļā, bet adopcijas gadījumā - 27 000 mārciņas. Cēlais adopcijas plāns, kurš jāizpilda katrai pašvaldībai ik gadu, varbūt kādam izskatās kā vientuļo, pamesto bērniņu ņemšana savā paspārnē, bet visbiežāk tie ir no mīlošiem vecākiem atrauti raudoši, depresijas mākti bērni, kurus ievieto nereti pat citu ticību un citas kultūras tradīcijas piekopjošās ģimenēs. Lai kādi būtu apstākļi un lai ko vecāki būtu noziegušies, visvairāk no šādas “ķirurģiskas” iejaukšanās cieš tieši bērni. Un nereti bērnu vislabākās intereses ir svētīgs aizsegs radikālu un biedējošu lēmumu pieņemšanai.
Protams, izmisuma māktie vecāki meklē visas iespējas atrast palīdzību - atrod viens otru, veido grupas, sazinās savā starpā un vēršas pie amatpersonām. Es minēšu tikai divus šaušalīgus apstākļus.
Mūsu vēstniekam tika liegta iespēja sazināties ar Latvijas bērnu, kurš pirms kāda laika bija cietis avārijā un kurš tiek aprūpēts audžuģimenē. Bērnam ir galvas trauma, bet mūsu vēstnieks nevar uzzināt par Latvijas pilsoņa veselības stāvokli, turklāt viņš nevar arī atjaunot Latvijas pilsonim pasi. Vēstniekam vienkārši tika atteikts! Vietējā pašvaldība ir atteikusi vēstniekam tikšanos.
Vēl viens diezgan - diezgan, diezgan! - biedējošs gadījums: no daudzbērnu ģimenes tika izņemti visi trīs bērni, un jaunākais bērniņš tiek gatavots adopcijai. Argumenti: viņš ir diezgan jauns, un tātad viņš ir pietiekoši labi adoptējams, viņš varēs aizmirst par saviem vecākajiem brāļiem, viņš varēs iedzīvoties jaunā ģimenē.
Kliedzoši pārkāpumi! Izņemdamas no ģimenēm bērnus, Lielbritānijas varas iestādes nereti aizmirst par Vīnes konvencijas pildīšanas pienākumu un nepaziņo Latvijas atbildīgajām institūcijām par Latvijas pilsoņa piespiedu ievietošanu audžuģimenē. Šis pārkāpums ir atzīts, to ir atzinusi arī tiesa, bet tik un tā šie pārkāpumi turpinās.
Protams, ir taisnība tiem, kuri saka, ka jādzīvo pēc tās valsts likumiem, kurā tu atrodies, un vecāki tik tiešām ir vainojami savā ziņā tajā, kas notiek ar viņu bērniem, bet, lūdzu, neaizmirsīsim, ka cieš bērni! Un šie bērni ir mūsu, Latvijas, pilsoņi! Un, ja mēs tagad viņus nenosargāsim (No zāles dep. I.Viņķele: “No kā?”) un nepieprasīsim nekavējoties izbeigt mūsu bērnus iztirgot kā tādus kucēnus, mēs nenosargāsim mūsu nākotni.
Lai visi bērni atgriežas Latvijā un lai mūsu dienesti vērtē to, kā dzīvot tālāk mūsu pilsoņiem!
Paldies jums. (No zāles dep. I.Viņķele: “Ārprāts! Vienkārši šausmīgi!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti vairāk runāt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam” nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 33, atturas - 15. Līdz ar to šis patstāvīgais priekšlikums tiek uzskatīts par noraidītu.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Vidzemes Augstskolas Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.
I.Klementjevs (SASKAŅA).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu Nr.313/Lp12 “Par Vidzemes Augstskolas Satversmes grozījumiem”.
Likumprojekta mērķis ir apstiprināt augstskolas Satversmes sapulces pieņemtos Satversmes grozījumus, kas tādējādi nodrošinātu augstskolas darbības kontinuitāti, augstskolas Satversmes atbilstību Augstskolu likumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam, kā arī precizētu ar augstskolu un tās lēmējinstitūtu veiksmīgu darbību un augstskolas struktūras izmaiņām saistītos jautājumus.
Šobrīd Vidzemes Augstskolas darbību regulē augstskolas Satversme, kura Saeimā ar likumu tika apstiprināta 2007.gada 13.decembrī. 2011.gada 1.augustā stājās spēkā likums “Grozījumi Augstskolu likumā”, kurš ieviesa vairākas izmaiņas Augstskolu likuma tiesiskajā regulējumā. Ņemot vērā minēto, bija nepieciešams precizēt augstskolas Satversmi, lai tajā noteiktais tiesiskais regulējums atbilstu Augstskolu likuma tiesiskajam regulējumam. Bija nepieciešams precizēt atsevišķu Augstskolu likumā noteikto terminu lietojumu, precizēt jautājumus par augstskolas Goda biedriem, risināt jautājumu par to, kas Goda biedra statusu var atcelt un kādos gadījumos. Tāpat līdz šim augstskolas Satversmē nebija noteikts, kas nominē un atsauc nominantus Goda doktora nosaukuma piešķiršanai. Satversmē līdz šim nebija noteikts arī tas, kura augstskolas institūcija nosaka augstskolas finanšu resursu struktūru. Tāpat augstskolā vairs netiek veidota tāda struktūrvienība kā “nodaļa”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā sēdē atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Vidzemes Augstskolas Satversmes grozījumiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.
I.Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšana otrajam lasījumam līdz 2015.gada 20.oktobrim. Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.oktobrim. Paldies.
Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Trupovnieks.
J.Trupovnieks (ZZS).
Godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.282/Lp12) otrajam lasījumam. Būtībā tā ir savstarpēja atbilstības nodrošināšana ar četriem citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem “Par nodokļiem un nodevām”.
Ir saņemts viens priekšlikums, kuru iesniegusi Juridiskā komisija.
Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs.
J.Trupovnieks. Juridiskais birojs, un tiek precizēta terminoloģija.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Tātad 1.priekšlikumu, kas ir komisijas atbalstīts, deputāti atbalsta.
J.Trupovnieks. Un lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
J.Trupovnieks. 2015.gada 21.oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 21.oktobrim.
Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Inesis Boķis.
I.Boķis (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”.
Ir vairāki priekšlikumi. Un sāksim ar 1.priekšlikumu.
1.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I.Boķis. 2. - deputāta Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Boķis. 3. - zemkopības ministra Dūklava kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā, kuru sagatavojusi atbildīgā komisija. Un...
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I.Boķis. Tātad...
Sēdes vadītāja. 4.priekšlikumu, kas ir komisijas atbalstīts, deputāti atbalsta.
I.Boķis. Jā, es teicu. Atbalsta, jā!
5. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Tavara kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, un to ir izveidojusi atbildīgā komisija.
Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
I.Boķis. Jā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Un 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, un deputāti atbalsta.
I.Boķis. Deputāti atbalsta, jā.
Sēdes vadītāja. Un komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
I.Boķis. Tātad...
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
I.Boķis. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam ir 29.oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 29.oktobrim.
Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Nav saņemts neviens priekšlikums.
Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
J.Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 20.oktobrim.
Darba kārtībā likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Saeimas Juridiskā komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajam lasījumam.
Ir saņemts viens priekšlikums - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Stepaņenko. Saeimas Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
J.Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 20.oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi tātad iesniedzami līdz šā gada 20.oktobrim.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Ruslana Nakoņečnija uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Latkovskis.
I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šī gada 28.maijā saņēma Ukrainas pilsoņa, dzimuša Doņeckas apgabala Mariupoles pilsētā, Ruslana Nakoņečnija iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
Līdz ar šo iesniegumu komisija saņēma arī Latvijas Modernās pieccīņas federācijas rekomendācijas vēstuli. Ruslans Nakoņečnijs ir starptautiski pazīstams sportists ar augstiem sasniegumiem modernajā pieccīņā. Pēc uzturēšanās atļaujas saņemšanas, sākot ar 2015.gadu, Nakoņečnijs ar panākumiem ir pārstāvējis Latviju augsta līmeņa starptautiskās sacensībās. Un augstākais sasniegums Nakoņečnijam kā Latvijas sportistam ir uzvara - 1.vieta, zelta medaļa Latvijai - Pasaules kausa posmā šī gada martā Ēģiptē.
Cienījamie deputāti! Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šis sasniegums ir visspilgtākais apliecinājums Ruslana Nakoņečnija jau esošajiem nopelniem Latvijas labā. Un šeit nav runa tikai par iespējamiem nākotnes sasniegumiem olimpiskajās spēlēs vai cita augsta ranga starptautiskās sacensībās, ko, bez šaubām, mēs arī varētu sagaidīt.
Komisija saņēma atzinumu arī no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par to, ka atbilstoši Pilsonības likuma prasībām nav formālu šķēršļu, lai Ruslans Nakoņečnijs varētu saņemt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
Pēc komisijas lūguma jautājumu par Ruslana Nakoņečnija sportiskajiem sasniegumiem izskatīja arī Sporta apakškomisija, pieaicinot Latvijas Modernās pieccīņas federācijas un Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvjus. Atzinums par pilsonības piešķiršanu bija pozitīvs.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija tikās arī ar pašu pretendentu Ruslanu Nakoņečniju un sastapa atzīstamu viņa motivāciju būt Latvijas patriotam, tāpat arī atzinīgi novērtēja īsā laikā apgūtās latviešu valodas prasmes. Savā iesniegumā Ruslans Nakoņečnijs ir izteicis gatavību atteikties no Ukrainas pilsonības gadījumā, ja viņam tiks piešķirta Latvijas pilsonība. Un pretendents ir devis uzticības solījumu Latvijas Republikai un parakstījis to.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja Latvijas pilsonības piešķiršanu Ruslanam Nakoņečnijam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
Kolēģi deputāti! Dāmas un kungi! Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt Saeimas lēmuma projektu - uzņemt Ruslanu Nakoņečniju Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ruslana Nakoņečnija uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts. (Aplausi.)
Kolēģi! Saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem vēlos jūs informēt, ka saistībā ar deputātu Zariņa, Mirska, Raimonda Rubika, Potapkina un Orlova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Ekonomikas ministrijas neizdarībām būvniecības jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Šimfas un Platpera jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par e-veselības projektu ieviešanu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu šodien.
Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Danai Reizniecei-Ozolai “Par straujāku gāzes tirgus liberalizāciju” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par kolīzijām būvniecības jomā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Zariņa, Agešina un Artūra Rubika jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pasākumu plānu saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā”. Jautājums ir pāradresēts iekšlietu ministram Kozlovska kungam un ārlietu ministram Rinkēviča kungam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Iekšlietu ministrs Kozlovska kungs informē, ka var ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. (No frakcijas SASKAŅA: “Brīnums!”)
Deputātu Zariņa, Zemļinska, Agešina, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par būvniecības jomas normatīvo regulējumu”. Tas ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Deputātu Zariņa, Urbanoviča, Agešina, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Latvijas pozīciju bēgļu kvotu jautājumā”. Jautājums pāradresēts iekšlietu ministram Kozlovskim un ārlietu ministram Rinkēvičam. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Saistībā ar deputātu Pimenova, Ribakova, Urbanoviča, Elksniņa un Agešina jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par plānotajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par zinātnes attīstību un tās finansēšanu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par interešu izglītības pieejamību un interešu izglītības sistēmas attīstību” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Saistībā ar deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Platpera jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas attīstību un kravu piesaisti Latvijas loģistikas sektoram” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Viedās specializācijas stratēģiju”. Jautājums pāradresēts izglītības un zinātnes ministrei Seilei. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Saistībā ar deputātu Sudrabas, Meijas, Baloža, Platpera un Mežecka jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam”” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka šodien var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.
Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par solidaritātes nodokļa ieviešanu”. Jautājums pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Deputāti Pimenovs, Potapkins, Tutins, Raimonds Rubiks un Ādamsons iesnieguši jautājumu “Par Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem”, ko nododam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam atbildes sniegšanai.
Deputāti Elksniņš, Tutins, Agešins, Stepaņenko un Zemļinskis iesnieguši jautājumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību”, ko nododam finanšu ministram Jānim Reiram atbildes sniegšanai.
Deputāti Elksniņš, Tutins, Agešins, Stepaņenko un Zemļinskis iesnieguši jautājumu “Par nepubliskojamu personas datu noplūdēm”, ko nododam tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam atbildes sniegšanai.
Deputāti Elksniņš, Tutins, Urbanovičs, Potapkins un Agešins iesnieguši jautājumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību”, ko nododam finanšu ministram Jānim Reiram atbildes sniegšanai.
Deputāti Zariņš, Tutins, Potapkins, Agešins un Artūrs Rubiks iesnieguši jautājumu “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas modeļa atbilstību Latvijas patērētāju interesēm”, ko nododam ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai atbildes sniegšanai.
Deputāts Ivars Zariņš pieteicies jautājuma motivācijai. Lūdzu! Viena minūte.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Nav šaubu, ka Latvijai ir jāpabeidz dabasgāzes tirgus liberalizācija un ir jāveic “Latvijas Gāzes” sadalīšana, lai nodrošinātu visiem gāzes tirgotājiem vienlīdzīgas iespējas izmantot Latvijas gāzes infrastruktūru, bet Latvijas patērētājiem - izvēlēties sev visizdevīgāko gāzes piegādātāju. Diemžēl Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kurā tika izskatīts Ekonomikas ministrijas piedāvātais gāzes tirgus liberalizācijas modelis, Ekonomikas ministrija nespēja pamatot, kāpēc tās piedāvātais liberalizācijas modelis ir visatbilstošākais Latvijas patērētāju interesēm, toties apgalvoja, ka šis modelis ir saskaņots ar “Latvijas Gāzes” akcionāriem. Tas paredz viena monopola vietā izveidot vismaz divus nodalītus monopolus, tādējādi dodot iespēju kādam investoram iegādāties tikai izdevīgākos un stratēģiski nozīmīgākos “Latvijas Gāzes” aktīvus. Turklāt likumprojekts paredz īpašas tiesības šādai finanšu institūcijai, kura būs iegādājusies šos “Latvijas Gāzes” aktīvus. No likumprojekta nav saprotams, kā praktiski ar Ekonomikas ministrijas piedāvāto modeli ir paredzēts nodrošināt vajadzīgo piegādes drošumu Latvijas patērētājiem. Tas viss rada pamatotas bažas, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais liberalizācijas modelis ir izstrādāts, nevis vadoties no Latvijas patērētāju interesēm, bet gan “piesedzoties” ar tām, lai radītu ērtu iespēju kādam investoram izdevīgi iegādāties atsevišķu “Latvijas Gāzes” infrastruktūras daļu, vispār nedomājot par Latvijas patērētājiem būtiskiem aspektiem.
Šis modelis ļoti atgādina jau īstenoto... (No zāles: “Laiks! Laiks!” Dep. A.Elksniņš: “Lai runā!”)
Sēdes vadītāja. Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam! Nav pēc Kārtības ruļļa. Paldies.
Tātad ir pienācis laiks reģistrācijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzurezultātu!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Saeimas Prezidijs šodien saņēmis frakcijas VIENOTĪBA iesniegumu ar lūgumu sasaukt Frakciju padomi. Prezidijs pieņēma lēmumu sasaukt padomi pēc desmit minūtēm, tā notiks pulksten 10.10. Lūdzu frakciju vadītājus un Saeimas Prezidiju pulcēties Sarkanajā zālē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S.Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Es atgādinu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks pulksten 10.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Uz šo brīdi nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Einārs Cilinskis, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Igors Pimenovs, Ivans Ribakovs un Edvards Smiltēns.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 7. sēde
2015. gada 15. oktobrī
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 397/Lp12) (Dok. Nr. 1256, 1256A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” (Nr. 398/Lp12) (Dok. Nr. 1257, 1257A) |
|
| Par likumprojektu “Par 1991. gada 25. februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā pirmo un otro grozījumu” (Nr. 399/Lp12) (Dok. Nr. 1258, 1258A) |
|
| Par likumprojektu “Par 1991. gada 25. februāra Espo Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā 2003. gada 21. maija Protokolu par stratēģisko vides novērtējumu” (Nr. 400/Lp12) (Dok. Nr. 1259, 1259A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 402/Lp12) (Dok. Nr. 1275, 1275A) |
|
| Priekšlikums | - dep. R.Jansons (par) |
| Par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (Nr. 406/Lp12) (Dok. Nr. 1285, 1283A) |
|
| Priekslikums | - dep. I.Bite (par) |
| Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā” (Nr. 408/Lp12) (Dok. Nr. 1300) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Augustam Brigmanim šā gada 14. un 15. oktobrī (Dok. Nr. 1276) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Ribakovam šā gada 15. oktobrī (Dok. Nr. 1277) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edvardam Smiltēnam šā gada 14. un 15. oktobrī (Dok. Nr. 1278) |
|
| Lēmuma projekts “Par Daigas Rezevskas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” (Nr. 221/Lm12) (Dok. Nr. 1288) |
|
| Ziņo | - dep. V.Agešins |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr. 401/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1269B) |
|
| Ziņo | - dep. G.Daudze |
| Debates | - dep. I.Zariņš |
| - dep. I.Zariņš | |
| - dep. S.Dolgopolovs | |
| Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” (Nr. 350/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1153, 1261) |
|
| Ziņo | - dep. A.Judins |
| Par darba kārtību | |
| Par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam” (Nr. 224/Lm12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1303) |
|
| Priekšlikumi | - dep. A.Elksniņš |
| - dep. J.Stepaņenko (par) | |
| Likumprojekts “Par Vidzemes Augstskolas Satversmes grozījumiem” (Nr. 313/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1026, 1262) |
|
| Ziņo | - dep. I.Klementjevs |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 282/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1263) |
|
| Ziņo | - dep. J.Trupovnieks |
| Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 249/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1271) |
|
| Ziņo | - dep. I.Boķis |
| Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 235/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1273) |
|
| Ziņo | - dep. J.Stepaņenko |
| Likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 222/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1274) |
|
| Ziņo | - dep. J.Stepaņenko |
| Lēmuma projekts “Par Ruslana Nakoņečnija uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” (Nr. 220/Lm12) (Dok. Nr. 1272) |
|
| Ziņo | - dep. I.Latkovskis |
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Informācija par deputātu I.Pimenova, S.Potapkina, J.Tutina, R.Rubika un J.Ādamsona jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem” (Nr. 92/J12) | |
| Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Tutina, V.Agešina, J.Stepaņenko un M.Zemļinska jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību” (Nr. 93/J12) | |
| Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Tutina, V.Agešina, J.Stepaņenko un M.Zemļinska jautājumu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam “Par nepubliskojamu personas datu noplūdēm” (Nr. 94/J12) | |
| Informācija par deputātu A.Elksniņa, J.Tutina, J.Urbanoviča, S.Potapkina un V.Agešina jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību” (Nr. 95/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Tutina, S.Potapkina, V.Agešina un A.Rubika jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizācijas modeļa atbilstību Latvijas patērētāju interesēm” (Nr. 96/J12) | |
| Motivācija | - dep. I.Zariņš |
| Paziņojumi | |
| - dep. A.Klementjevs | |
| - dep. S.Dolgopolovs | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Datums: 15.10.2015 09:02:55 bal001
Par - 52, pret - 19, atturas - 1. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā (408/Lp12), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 15.10.2015 09:09:35 bal002
Par - 49, pret - 19, atturas - 18. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (402/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2015 09:13:48 bal003
Par - 67, pret - 19, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Satversmē (406/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2015 09:14:34 bal004
Par - 54, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā (408/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2015 09:16:56 bal005
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Daigas Rezevskas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi (221/Lm12)
Datums: 15.10.2015 09:19:18 bal006
Par - 44, pret - 28, atturas - 8. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par 1963.gada Vīnes konvencijā “Par konsulārajām attiecībām” noteikto pienākumu izpildi (223/Lm12) iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā
Datums: 15.10.2015 09:24:56 bal007
Par - 27, pret - 7, atturas - 52. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (401/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 15.10.2015 09:29:34 bal008
Par - 26, pret - 35, atturas - 26. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Saeimas kārtības rullī (401/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 15.10.2015 09:30:27 bal009
Par - 61, pret - 20, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (401/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 15.10.2015 09:31:55 bal010
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (350/Lp12), 1.lasījums
Datums: 15.10.2015 09:33:25 bal011
Par - 32, pret - 37, atturas - 17. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā
Datums: 15.10.2015 09:39:09 bal012
Par - 34, pret - 33, atturas - 15. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu komisijai
Datums: 15.10.2015 09:41:50 bal013
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Vidzemes Augstskolas Satversmes grozījumiem (313/Lp12), 1.lasījums
Datums: 15.10.2015 09:43:30 bal014
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (282/Lp12), 2.lasījums
Datums: 15.10.2015 09:46:06 bal015
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (249/Lp12), 2.lasījums
Datums: 15.10.2015 09:47:13 bal016
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (235/Lp12), 2.lasījums
Datums: 15.10.2015 09:48:15 bal017
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (222/Lp12), 2.lasījums
Datums: 15.10.2015 09:52:55 bal018
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Ruslana Nakoņečnija uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā (220/Lm12)
Frakciju viedokļi
2015.gada 15.oktobrī
Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima sanāca uz kārtējo sēdi, un pēc tās, kā ierasts, skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tajā Saeimas deputāti jums pastāstīs par šodien parlamentā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.
Pirmajam vārds šodien Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Gundaram Daudzem. Lūdzu!
G.Daudze (ZZS).
Labdien, godātie klausītāji, godātie kolēģi! Šodien Saeima otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī. Šie grozījumi ir tapuši nu jau vairāku Saeimu laikā, un man tiešām ir patiess prieks, ka šodien tie ir nonākuši līdz laimīgam un likumsakarīgam rezultātam. Šis ir, kā jau es teicu iepriekšējā sēdē, absolūti nepolitisks lēmums. Šie grozījumi pārsvarā ir vērsti uz Saeimas administratīvās pārvaldes reformu. Tātad nevis uz Saeimas politiskās vadības darba kārtību vai reformu, bet tieši uz administratīvo pārvaldi. Un katrā ziņā, es domāju, jaunā Saeimas Administrācijas struktūra, ko ir atbalstījis Saeimas Prezidijs, būs gan efektīvāka, gan caurredzamāka, gan atvērtāka dažādiem interesentiem un Saeimas apmeklētājiem, kā arī saprotamāka mūsu ārvalstu kolēģiem, un katrā ziņā, es domāju, šis ir tiešām liels, būtisks solis Saeimas attīstībā un Saeimas pārvaldības attīstībā.
Turklāt šajos grozījumos ar likuma spēku tika noteikts, ka arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdes ir jāieraksta. Līdz ar to jebkurā gadījumā būs mazāk iespēju kaut ko apstrīdēt un vienmēr būs iespēja saņemt gan stenogrammu, gan arī noklausīties ierakstus. Paldies.
Vadītāja. Paldies Gundaram Daudzem no Latvijas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamā runās Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāte Inga Bite. Lūdzu!
I.Bite (LRA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji. Latvijas Reģionu apvienībai arī šī ir savā ziņā būtiska sēde, jo Latvijas Reģionu apvienība bija iesniegusi priekšlikumu izdarīt grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, atceļot Saeimas deputātu administratīvo imunitāti. Šobrīd, ja Saeimas deputāts, piemēram, pāriet ielu pie sarkanās gaismas, līdzīgi kā to var izdarīt jebkurš Latvijas iedzīvotājs, tad viņš nevar tūlīt saņemt sodu par savu pārkāpumu, bet policijas darbiniekam, kurš noformē protokolu un pieņem lēmumu par šo pārkāpumu, ir jāvēršas Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, un tad šai komisijai, kā arī pēc tam visiem Saeimas deputātiem ir jālemj par to, vai šo deputātu var administratīvi sodīt par to, ka viņš ir pārgājis ielu pie sarkanās gaismas.
Vairākas starptautiskās organizācijas, tajā skaitā Starptautiskā pretkorupcijas organizācija GRECO un arī Vīnes komisija, ir norādījušas jau iepriekš Latvijai, ka šis faktiski ir novecojis institūts un tā mērķis ir pasargāt deputātu no kādām politiskām represijām. Taču tiesiskā valstī, kādā, es gribu ticēt, mēs dzīvojam, šādas politiskas represijas no tiesībsargājošo iestāžu puses, nebūtu iespējamas, un pat tad, ja šis lēmums nebūtu pamatots, tad arī deputātam, tieši tāpat kā jebkuram citam cilvēkam, ir tiesības vērsties tiesā un šo nepamatoto lēmumu apstrīdēt.
Saeima šo mūsu priekšlikumu šodien atbalstīja, nodeva komisijām, un mēs ļoti ceram un ticam, ka arī nākotnē šī turpmākā virzība tiks Saeimas Juridiskajā komisijā nodrošināta.
Vēl, kā jau kolēģis pieminēja, šodien tika skatīti grozījumi Saeimas kārtības rullī par Saeimas Administrācijas izveidošanu. Latvijas Reģionu apvienība nepiedalījās šajā balsojumā, jo jāsaka tā – jo vairāk tiek uzsvērts, ka šis lēmums nav politisks, jo vairāk rodas aizdomas par to, ka tam tomēr ir kāda politiska aizmugure un ka tā varētu būt savā ziņā arī politiska izrēķināšanās ar pašreizējo Saeimas vadību. Diemžēl Latvijas Reģionu apvienībai nav iespējas... nav pārstāvības Saeimas Prezidijā, tāpēc pie pašas lēmuma pieņemšanas un motivācijas mēs netiekam un tāpēc arī šajā balsojumā mēs atturējāmies. Taču šeit bija vairāki Latvijas Reģionu apvienības iesniegti priekšlikumi saistībā ar iespēju deputātam, ja pret viņu ir izvirzītas apsūdzības krimināllietā, nolikt savu mandātu uz laiku, kamēr šī lieta tiek skatīta atbilstoši normatīvajiem aktiem gan iestādēs, gan tiesā. Jāsaka, kolēģi pašreiz šos priekšlikumus diemžēl neatbalstīja, taču mēs esam saņēmuši apsolījumu, ka tie varētu tikt atbalstīti tuvākajā nākotnē, virzot citus grozījumus Saeimas kārtības rullī un izskatot tos trijos lasījumos, nevis steidzamības kārtībā. Jāsaka, esam uzticējušies kolēģiem, lai gan līdzšinējā prakse nav pierādījusi, ka tas vienmēr attaisnojas, bet ceram, ka šoreiz tas attaisnosies.
Vēlam jums jaukas vēl atlikušās rudenīgi skaistās dienas, ko mums sola sinoptiķi, un paldies par uzmanību!
Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātei Ingai Bitei. “Frakciju viedokļus” turpina Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols.
Lūdzu!
R.Kols (VL–TB/LNNK).
Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Gan Latvijas sociālpolitiskajās norisēs, gan šodien Saeimas sēdē aktualizējušies vairāki ļoti būtiski jautājumi.
Pirms ķerties pie Saeimas sēdē šodien skatītajiem jautājumiem, vēlos vērst uzmanību uz šonedēļ aktualizējušos jautājumu par latviešu ģimenēs esošo bērnu tiesību aizstāvēšanu ārvalstīs. Esošā situācija, kad Lielbritānijā no latviešu ģimenēm šī gada laikā vien ir izņemts 61 bērns, nav pieņemama, un tas ir rupjš starptautisko konvenciju pārkāpums. Nacionālā apvienība, no savas puses, šim jautājumam pievērsīs īpašu vērību un strādās pie jautājuma risināšanas. Latvijas valstij ir jācīnās par savas valsts pilsoņu tiesībām, vienalga kurā pasaules daļā viņi atrastos.
Par šodien Saeimas sēdē skatīto. Vēlētos izcelt dažus jautājumus, kurus kā īpaši aktuālus izvirzījusi Nacionālā apvienība – Grozījumu likumā “Par pašvaldībām” un Grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz atcelt deputātu imunitāti administratīvās sodīšanas gadījumā. Šodien skatītais Grozījums likumā “Par pašvaldībām” paredz noteikt obligātu pienākumu pašvaldībai izveidot revīzijas komisiju, kura darbosies saskaņā ar domes apstiprinātu nolikumu un kurā ieceļams proporcionāls locekļu skaits no katras politiskās organizācijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaita pašvaldībā.
Nacionālā apvienība atbalstīja šo priekšlikumu, jo ir būtiski, lai pašvaldību revīzijas komisijās pēc iespējas būtu pārstāvēti visi politiskie spēki. Tas nodrošinātu iedzīvotāju interešu pārstāvību un ļautu katram politiskajam spēkam piekļūt informācijai, kas iegūta komisijas darbības laikā, tā veicinot godīgāku un caurredzamāku lēmumu pieņemšanas un darba organizēšanas procesu pašvaldībās.
Šodien arī iniciēts Grozījums Latvijas Republikas Satversmē, paredzot noņemt deputātiem imunitāti attiecībā uz administratīvo sodīšanu. Administratīvās imunitātes privilēģija šobrīd ir pārāk plaša demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanai, un, jo īpaši ņemot vērā iedzīvotāju zemo uzticības līmeni Latvijas valdībai un deputātiem, nepieciešams panākt līdzsvaru, nodrošinot esošās ilūzijas kliedēšanu par to, ka deputāti stāv pāri likumam.
Atbalstījām iniciatīvu uzdot kā pienākumu Rīgas domes institūcijām divu nedēļu laikā pieņemt lēmumu par Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības projekta īstenošanu. Šis ir valstiskas nozīmes projekts, un tā virzība nedrīkst iestrēgt virspusējos konfliktos un birokrātiskajos labirintos.
Vēlos arī izcelt Nacionālās apvienības izstrādātās pamatnostādnes imigrācijas krīzes risināšanai. Sagatavoto dokumentu esam nodevuši mūsu koalīcijas partneriem, un, lai Latvija proaktīvi virzītos uz priekšu šīs patvēruma meklētāju krīzes risināšanā, sagaidām no saviem partneriem atzinumu par to, kurus no 22 piedāvātajiem rīcības punktiem viņi atbalsta un piekrīt realizēt. Punktos, kuros koalīcijas partneru viedoklis sakrīt, labprāt sadarbosimies un strādāsim kopā. Punktos, par kuriem koalīcijas partneriem būs iebildumi, Nacionālā apvienība darbosies individuālā kārtā, darbojoties savas kapacitātes ietvaros.
Noslēgumā vēlos informēt, ka Nacionālās apvienības deputāti trešdien Saeimā tikās ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, kuru partijas deputāti iztaujāja par incidentiem, kas saistīti ar izstādi pie Ministru kabineta, proti, “Maidana cilvēki”. Pēc sarunas ar ministru Nacionālā apvienība neguva pārliecību, ka mūsu iekšlietu sistēma ir veikusi visas nepieciešanās darbības, lai preventīvi novērstu tās pretlikumīgās darbības, kuras tika vērstas pret šo izstādi. Notikumi ap izstādi “Maidana cilvēki” ir signāls par bīstamām nepilnībām drošības sistēmā. Nacionālās apvienības skatījumā šī sistēma ir bijusi ļoti vāja, un mēs ceram saņemt no ministra sīkākus skaidrojumus un izvērtējumu par radušos situāciju. Taču vēl biedējošāks ir scenārijs, ja kāds drošības uzturētājiem licis pievērt acis šajā gadījumā. Nacionālā apvienība atgādina, ka viens no hibrīdkara galvenajiem elementiem ir graut iedzīvotāju uzticību valstij un tās drošības institūcijām, mazināt drošības sajūtu. Līdz ar to notikumu ķēde pie Ministru kabineta būtu vērtējama kā hibrīdkara sastāvdaļa. Šāda vandālisma trīsreizējā atkārtošanās mūsu Ministru kabineta durvju priekšā rada ne vien apkaunojumu, bet arī bažas par mūsu dienestu spēju operatīvi reaģēt un novērst problēmsituācijas valstī. Ja jau kaut kas tāds var notikt valdības durvju priekšā, bail iedomāties, ka kaut kas tāds var notikt arī citviet valstī.
Tāpat neizpratni rada Rīgas domes lēmums aizliegt turpmāk izstādes izrādīšanu.
Un nobeigumā. Mūsu drošību sargājošajām institūcijām nepieciešams tūlīt kritiski izvērtēt situāciju, kā arī nepieciešama iekšējā institucionālā pārbaude, lai identificētu un novērstu caurumus drošības sistēmā, kas kalpojuši par pamatu tam, ka šādas darbības saistībā ar izstādi “Maidana cilvēki” vispār varēja notikt. Aicinu aktīvo sabiedrības daļu iesaistīties un neklusēt, mākslinieku apvienības un institūcijas apvienoties un aizstāvēt izstādes tiesības tikt izrādītai. Uz šī aicinājuma nots arī no jums atvados. Paldies!
Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
“Frakciju viedokļos” nākamais runās frakcijas VIENOTĪBA deputāts Veiko Spolītis. Lūdzu!
V.Spolītis (VIENOTĪBA).
Labrīt, cienītie radioklausītāji! Papildus kolēģu iepriekš nosauktajiem likumprojektiem šodien esam strādājuši ar virkni likumprojektu un lēmumu projektu. Izskatās, ka kolēģi patiesi gatavojas nākamā gada budžeta pieņemšanai. Bet no likumprojektiem, ar ko šodien esam strādājuši, gribu izcelt divus.
Pirmkārt, ir liels prieks par opozīcijas iesniegtajiem grozījumiem Satversmē par imunitātes atcelšanu par administratīvajiem pārkāpumiem. Un šeit es gribu atgādināt radioklausītājiem, ka, pirmkārt, tas bija 2004.gada 21.maijs, kad Saeimas Prezidijam tika iesniegts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” par administratīvās imunitātes atcelšanu Saeimas deputātiem, bet diemžēl tobrīd Saeimas vairākuma atbalstu tas neguva. Arī 2011.gadā, pēc tiesas prasības izdot kriminālvajāšanai Aināru Šleseru, Saeimas Prezidijam tika iesniegts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Arī tobrīd tas neguva Saeimas vairākuma atbalstu, tāpēc ir neviltots prieks par to, ka šobrīd 12.Saeima ir atbalstījusi šo Latvijas Reģionu apvienības likumprojektu, kuru mēs kā frakcija VIENOTĪBA vienmēr esam atbalstījuši. Tā ka ceram uz ražīgu sadarbību un, ņemot vērā tās rekomendācijas, kuras ir sniegusi Eiropas Padomes pretkorupcijas organizācija GRECO, kā arī tās diskusijas, kas ir bijušas gan ar KNAB, gan ar Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas kolēģiem. Esmu visnotaļ pozitīvi noskaņots par to, ka šobrīd šī 1922.gada Satversmes novecojusī norma tomēr tiks mainīta un deputāti nebūs vienlīdzīgāki par citiem sabiedrības locekļiem.
Otrs likumprojekts, kuru gribu izcelt jums šodienas radio uzrunā, ir tātad šodienas Saeimas sēdē iesniegtais lēmuma projekts “Par 1963.gada Vīnes konvencijā “Par konsulārajām attiecībām”” noteikto pienākumu izpildi”, kurš radīja daudzus jautājumus. Gan par šo steidzamību, kā tas tika iesniegts, gan arī par formu, kā tas tika iesniegts. Proti, ar šo formu, kādā tas tiek iesniegts, mēs kā Saeima būtībā vēršamies pie Lielbritānijas, kas patiesībā ir pretrunā Satversmei, jo saskaņā ar Satversmi Saeimai nav pilnvaru pārstāvēt Latviju ārpolitiski, izņemot konkrētos Satversmē un Saeimas Kārtības rullī noteiktos gadījumus. Tāpēc ir rūpīgi jāizvērtē šādu Saeimas lēmumu adresāts. Nekādā gadījumā nav pieļaujams, ka Saeima pati adresētu lēmumu citam Starptautiskam tiesību subjektam, proti, Apvienotajai Karalistei. Šeit es radioklausītājiem gribu atgādināt, ka jautājums par šo Briču ģimeni nav jautājums tikai par bērnu, kurš ir izņemts no ģimenes, bet šis ir jautājums par bērnu, kuru vecāki ir atstājuši novārtā, un līdz ar to Lielbritānijas tiesībsargājošās iestādes ir rīkojušās attiecīgi Lielbritānijā pieņemtajām likuma normām. Runājot par Vīnes konvenciju, Lielbritānija Latvijai ir atvainojusies par procedūras neievērošanu, bet šajā gadījumā patiesībā no oda tiek uzpūsts zilonis, un šajā gadījumā mēs noteikti neatbalstām šo lietas virzību tā, kā ir iesnieguši šie deputāti, kas ir parakstījuši šo lēmuma projektu. Un tāpēc ir prieks par to, ka tika noraidīti vismaz divi šie priekšlikumi, lai arī trešais ir palicis darba kārtībā un būs jādomā par to, kā par šo jautājumu lemt Saeimas kārtējā sēdē. Paldies.
Vadītāja. Paldies frakcijas VIENOTĪBA deputātam Veiko Spolītim.
Nākamajam vārds frakcijas SASKAŅA deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos informēt par divām tēmām. Par amatpersonu apstiprināšanu un par frakcijas SASKAŅA deputātu jautājumiem ministriem.
Par amatpersonu apstiprināšanu. Pēc desmit Saeimas deputātu priekšlikuma par kandidātu Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesneses amatā tika izvirzīta Daiga Rezevska. Saeimas šīsdienas sēdē tika skatīts attiecīgais lēmuma projekts “Par Daigas Rezevskas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Novērtējot Rezevskas kundzes zināšanas un kompetenci, deputāti atbalstījuši minēto lēmuma projektu, un tiesnese Daiga Rezevska stājas amatā Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā. Frakcijas vārdā vēlu panākumus darbā.
Tagad par frakcijas SASKAŅA deputātu jautājumiem ministriem.
Mūsu deputāti iesnieguši jautājumus finanšu ministram Jānim Reiram “Par plānotajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Minētais likumprojekts, kuru valdība virza likumprojekta “Par valsts budžetu 2016.gadam” pavadošo likumprojektu paketē, paredz, proti: dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem tiks piemērota pievienotās vērtības nodokļa standarta likme, pamatojoties uz 2006.gada 28.novembra direktīvu par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, tādējādi it kā likvidējot neatbilstības starp Latvijas Republikas Pievienotās vērtības nodokļa likumu un PVN direktīvu.
Frakcijas SASKAŅA deputāti vēlas norādīt, ka rezultātā papildu slogs gulsies uz galapatērētāju, proti, uz ikkatru Latvijas iedzīvotāju, kas izmanto dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas jeb apsaimniekošanas pakalpojumus, jo pieaugs konkrēta pakalpojuma cena. Turklāt šīs izmaiņas ietekmēs pašvaldību sociālo budžetu, jo attiecīgi pieaugs pašvaldību izdevumi dzīvokļa pabalsta izmaksām pašvaldības trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.
Frakcijas SASKAŅA deputāti aicina finanšu ministru Saeimas deputātu priekšā mutiski informēt, kāda ir ārvalstu prakse, piemērojot PVN likmes iedzīvotājiem par dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas, un citiem saistītiem pakalpojumiem, piemēram, Lietuvā, Igaunijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs; paskaidrot, kādu apsvērumu dēļ netiek izmantotas PVN direktīvā paredzētās iespējas piemērot samazinātu PVN likmi dažādiem pakalpojumiem, piemēram, ūdenspiegādei un citiem, kas ietekmē galapatērētāju, tādējādi paaugstinot maksātspēju ļoti lielam iedzīvotāju skaitam Latvijā un samazinot iedzīvotāju kopējo parādu apjomu; izvērsti izskaidrot valdības viedokli par standarta, nevis samazinātas PVN likmes piemērošanu dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem; kādi apsvērumi lika piemērot standarta, nevis samazināto PVN likmi dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas pakalpojumiem, neizmantojot PVN direktīvas 3.pielikuma 18.punktā paredzēto iespēju izmantot samazināto PVN likmi, un ņemot vērā, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59.panta pirmajā daļā paredzēts izņēmums, proti: iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 tūkstošus eiro, paskaidrot, vai šādā veidā netiks radīti priekšnoteikumi nevienlīdzīgai tirgus konkurencei nozarē.
SASKAŅA uzskata, ka šāda politika valstī vairs nedrīkst turpināties.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.
Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!
G.Kūtris (NSL).
Labdien, cienījamie klausītāji! Šodien es vēlētos paust mūsu frakcijas viedokli divos jautājumos.
Pirmais jautājums ir tas, ko ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji varbūt arī nepārzina, – bet tā ir tā slēptā jeb neoficiālā Saeimas deputātu darbība Saeimas komisijās, apspriežot konkrētos likumprojektus. Un šobrīd Saeimas komisijās ir uzsākts intensīvs darbs par to likumprojektu izvērtēšanu, kas ir saistīti ar Latvijas nākamā gada budžetu. Mūsu frakcijas deputātiem ir pienākums šajās komisijas sēdēs strikti skatīties, lai netiktu pieņemti Latvijas iedzīvotājiem nepieņemami likumi, nepieņemami regulējumi, vai pat reizēm muļķīgas normas. Un šajos gadījumos tiešām, lai arī mūsu frakcija nav liela frakcija Saeimā, bet ar stingru mugurkaulu, mēs... un savām prasībām... mēs panākam, lai vairākuma koalīcija neiebalsotu kādu normu tikai tāpēc, ka tai ir balsu vairākums.
Vienlaikus šādās komisijās norit darbs arī citos virzienos, un, piemēram, šonedēļ bankas “Citadele” pārdošanas parlamentārās izmeklēšanas komisija vērtē arī savu galaziņojuma projektu, lai saskaņotu komisijā pārstāvēto frakciju viedokļus, lai galaziņojumā mēs varētu Latvijas iedzīvotājiem paust par šīs bankas pārdošanas procedūras atbildīgajām amatpersonām, kā arī rezultātā sniegt izvērtējumu. Diemžēl šīs komisijas materiāli šobrīd vēl nav publiski pieejami tāpēc, ka lielāko daļu šo materiālu gan valdība, gan Ekonomikas ministrija vēl klasificē kā ierobežotas pieejamības informāciju. Bet galaziņojums, protams, būs publiski pieejams.
Otrais jautājums, par ko es šodien gribētu paust mūsu frakcijas viedokli, ir šodien Saeimas sēdē izdarītie balsojumi par diviem lēmuma projektiem. Diemžēl divu lielāko Saeimas frakciju balsojuma dēļ – VIENOTĪBAS un ZZS balsojuma dēļ – šie lēmuma projekti šodienas sēdē netika izskatīti un viens pat tika izslēgts arī no nākamās nedēļas sēdes darba kārtības. Tas ir jautājums par Latvijas attieksmi pret mūsu pilsoņiem, mūsu bērniem ārvalstīs. Lai gan debatēs VIENOTĪBAS pārstāvis teica, ka parlaments nevar iejaukties un nevar izvirzīt kādas prasības citām valstīm, taču šeit ir uzmanīgi jāizlasa šis lēmuma projekts. Un lēmuma projektā ir teikts, ka Saeima pauž bažas, Saeima aicina... proti, mēs nepieprasām kategorisku starptautisko darbību, bet mēs aicinām ievērot Vīnes konvenciju “Par konsulārajām attiecībām”. Mēs aicinām ievērot bērnu tiesību konvencijas 8. un 20.pantu, lai respektētu bērna tiesības uz savas identitātes aizsardzību, lai viņi, lemjot jautājumu par bērna aprūpi... tiktu ievērota gan bērna audzināšanas pēctecība, gan viņa etniskā izcelsme, reliģiskā piederība, kultūra un valoda. Un, iespējams, ka šis divu lielāko frakciju balsojums šodien drīzāk bija kā valdības aizsardzības balsojums. Jo vismaz konkrēti jautājums par Katrīnas Brices izņemšanu no latviešu ģimenes un adopcijas jautājumu kārtošanas uzsākšanu Lielbritānijā jau apmēram gadu tiek risināts. Un ne Latvijas Ārlietu ministrija, ne Tieslietu ministrija nav panākusi pozitīvu risinājumu. Šī ir konkrēta situācija, kurā mēs redzam, ka pat tādā situācijā, kad māte cīnās par to, lai savu bērnu saglabātu, šajā gadījumā Latvijas varas iestādes vai nu nespēj tikt galā, vai ir mazlietiņ vienaldzīgas šajā jautājumā. Šīsdienas balsojums būtībā arī norādīja, ka mēs, varbūt viena daļa deputātu, ar rožainām brillēm skatāmies uz Rietumu valstu pieņemtajiem lēmumiem, sakām, ka tur viss ir likumīgi, viss ir tiesiski. Taču arī tajās valstīs viss nenotiek. Un to apliecina Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes augstākās tiesas atzinums, kurā teikts, ka valsts institūcijas nebija ievērojušas konkrēto konvencijas pantu par pienākumu informēt Latvijas konsulāro pārstāvniecību, lai Latvijas konsulārie pārstāvji varētu tikties ar mūsu pilsoni un šo jautājumu sakārtot.
Es ļoti ceru, lai arī šis balsojums šodien varbūt nebija tik pozitīvs, kā mēs gribējām, es ļoti ceru, ka valdība saņēma signālu, lai šādos jautājumos, lai tajos 60 vai pat 180 gadījumos, kad Latvijas pilsoņu bērni ir izņemti no ģimenēm ārvalstīs, Latvijas varas iestādes savus Latvijas pilsoņus turpinātu aizstāvēt un cīnītos par viņu iespējām nonākt atpakaļ Latvijā un augt latviešu ģimenē. Paldies šodien par uzmanību.
Vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātam Gunāram Kūtrim.
Līdz ar to šodienas “Frakciju viedokļi” ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!
Atbildes uz deputātu jautājumiem
2015.gada 15.oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes vadītājs. Labvakar, godātie kolēģi! Labvakar, godātais ministra kungs! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodienas sēdes darba kārtībā bija paredzēti trīs jautājumi. Bet divu jautājumu... Tas ir, jautājums “Par pasākumu plānu saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā”, kas bija adresēts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai un pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim... Tātad jautājuma iesniedzēji informēja Saeimu, ka viņus tomēr apmierina rakstveidā iesniegtā atbilde. Līdz ar to jautājums uzskatāms par atbildētu. Arī jautājums finanšu ministram Jānim Reiram, ko ir iesnieguši deputāti Pimenovs, Ribakovs, Urbanovičs, Elksniņš un Agešins, – “Par plānotajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā”... Arī šis jautājums apmierina jautājuma iesniedzējus un līdz ar to ir uzskatāms par atbildētu.
Līdz ar to šodienas darba kārtībā paliek viens punkts – deputātu Ingunas Sudrabas, Aivara Meijas, Ringolda Baloža, Arvīda Platpera un Romāna Mežecka jautājums finanšu ministram Jānim Reiram – “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016.gadam””. Uz šo jautājumu ir sniegta rakstveida atbilde, bet tomēr jautājumu iesniedzēji vēlas uzdot papildu jautājumus. Ministra kungs, jums ir iespēja vēl divas minūtes sniegt kādu papildu informāciju tai, ko jūs esat sniedzis rakstiski. Vai jūs to vēlaties vai arī deputāti uzdod savus jautājumus? Bet divas minūtes ir jūsu rīcībā...
J.Reirs (finanšu ministrs).
Jā, labdien! Praktiski man nav, ko piebilst. Uzskatu, ka Finanšu ministrija ir sagatavojusi detalizētas atbildes ar visiem priekšlikumiem un ar tabulām. Labprāt uzklausīšu papildu jautājumus.
Sēdes vadītājs. Paldies, ministra kungs!
Vai deputāti vēlas uzdot papildjautājumu? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Ingunai Sudrabai!
I.Sudraba (NSL).
Labvakar, ministra kungs! Man jāsaka gan, ka mēs diemžēl neesam saņēmuši atbildes uz saviem jautājumiem. Vairāk tās ir tādas formālas ierēdņu atrakstīšanās atbildes. Arī jūs kā finanšu ministrs diemžēl šajās atbildēs apliecināt, ka negatavojaties atbildēt Likumā par budžeta un finanšu vadību... īstenot atbildību, kas jums ir saskaņā ar Likumu par budžeta un finanšu vadību, un uzskatāt, ka budžeta programmas mērķu optimizācijas pasākumi un tā tālāk ir iestāžu vadītāju atbildība.
Un tieši tāpēc es jums gribu uzdot jautājumu: kā jūs kā finanšu ministrs izprotat likumdevēju jums doto atbildību, kas noteikta Likuma par budžeta un finanšu vadību 19.panta trešajā daļā, ka jums jāizvērtē budžeta pieprasījumi pēc to atbilstības paredzētajiem mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem, prioritārajiem attīstības virzieniem, – kā jūs kā finanšu ministrs to realizējat, sastādot valsts budžeta projektu, un kā saprotat šo savu atbildību?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Reira kungs, jums divas minūtes atbildei.
J.Reirs. Tātad jūsu minētais likums ir viens. Par budžeta vadību ir arī likumi un normatīvie akti, kuri uzskata vai, nu... bet, kur tiek noteikts, ka par visu finanšu darbību un visu uzņēmuma darbību ir atbildīgs iestādes vadītājs. Līdz ar to mēs ļoti uzmanīgi pieejam, izvērtējot šos pieprasījumus un piedāvājumus. Un mēs mēģinām panākt tādu situāciju, lai valsts pārvaldē nepaliktu tikai viena atbildīgā iestāde, kas ir Finanšu ministrija. Tāpat arī tika, piemēram, veidots samazināto līdzekļu apjoms. Mēs noteicām līdzekļu apjomu, kurš tika samazināts (tie līdzekļi, kuri netika pakļauti samazinājumam, ir tabulā norādīti), un mēs ieguvām skaitli, kuru bija nepieciešams samazināt. Tātad 2.1. un 2.2.punkts... Un tālāk jau tieši ministru atbildība – veikt šos samazinājumus. Tas tika noteikts arī Ministru kabineta sēdē, kur daži ministri uzdeva jautājumu: “Kur tad man ir jāsamazina? No kuras vietas?” Un gan Ministru prezidente, gan valdība kopumā pieņēma lēmumu, ka tā ir tieši ministra atbildība, kā viņš samazinās. Un Finanšu ministrijai bija tikai divi nosacījumi. Pirmais nosacījums: lai nekrātos parādi. Un otrs nosacījums: lai samazinātā daļa pēc tam netiktu pieprasīta no budžetā neparedzētiem gadījumiem.
Līdz ar to mēs, ļoti uzmanīgi vērtējot visus pieprasījumus, esam sabalansējuši, no vienas puses, to, lai Finanšu ministrijai būtu iespēja izvērtēt budžeta pieprasījumus un lietderību un, no otras puses, lai nesanāktu tā, ka vienīgā atbildīgā iestāde šajā valstī ir Finanšu ministrija. Tātad citi likumi paredz arī to, ka iestādes vadītājs ir pilnībā atbildīgs gan par iestādes funkcionēšanu, gan par iestādes finanšu līdzekļu izlietošanu.
Sēdes vadītājs. Paldies, Reira kungs! Jūs pārtērējāt laiku. Skatieties, lūdzu, pulkstenī!
Jautājuma iesniedzējiem ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aivaram Meijam!
A.Meija (NSL).
Labdien, ministra kungs! Sakiet, lūdzu, – kā, jūsuprāt, deputātiem ir iespējams izvērtēt budžeta izdevumus, ja informāciju par programmas mērķiem, galvenajām aktivitātēm, sasaisti ar plānošanas dokumentiem jūs plānojat iesniegt divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas? Kā jūs vērtējat šādu praksi, un vai plānojat to mainīt?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.
J.Reirs. Ir sagatavoti jūsu minētie jautājumi... ir sagatavotas atbildes īsā formā; tas bija nolemts arī Ministru kabineta sēdē, un, kā ir pierasts praksē, arī paskaidrojumu sagatavošana pilnā formātā tiks... tika noteikta divu mēnešu laikā. Iespēja ar to iepazīties būs visiem – gan iedzīvotājiem, gan deputātiem, gan pārējo ministriju darbiniekiem.
Pašreiz šajā jautājumā mēs izmaiņas neplānojam, jo... Gribu atgādināt, ka gandrīz vai puse dalībvalstu budžetu veidošanas procesā ir atteikušās no dažām formām, par kurām jūs te runājat un kuras pieprasāt (piemēram, kvalitatīvie rādītāji vai sasniedzamie rādītāji). Līdz ar to mēs vēl vērtējam budžeta veidošanas sistēmu nākotnē.
Gribu nomierināt deputātus: šī budžeta jaunie līdzekļi bija 120 miljonu – apmēram 120 miljonu – apjomā, un no tiem lauvas tiesa aizgāja valsts drošībai – gan iekšējai, gan ārējai. Tātad aizsardzībai – 69 miljoni, iekšlietu sistēmai – 35 miljoni... un tieslietu un pārējām sistēmām, kur darbinieki ir ar izdienas... pielīdzināmi iekšlietu sistēmai... Un bija papildu pieprasījumi, piemēram, Kultūras ministrijas pieprasījums par nomas maksu, ko noteica Rīgas dome muzejam, Operai... Šeit mēs ļoti cītīgi izvērtējām un sapratām, ka šie izdevumi ir nepieciešami, citādi mūsu Rīga varētu palikt bez Operas teātra un bez jaunizremontētā...
Sēdes vadītājs. Ministra kungs, jūsu atbildes laiks ir beidzies!
Godātie kolēģi! Jautājumu iesniedzēji ir uzdevuši savus divus jautājumus, bet citiem deputātiem vēl ir tiesības uzdot trīs jautājumus.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Silvijai Šimfai!
S.Šimfa (NSL).
Paldies.
Labdien, ministra kungs! No rakstiskās atbildes mēs sapratām, ka Finanšu ministrija neizvirzīja vienotus kritērijus optimizācijas pasākumiem. Tagad, mutiski atbildot uz jautājumiem, jūs divus no kritērijiem nosaucāt. Taču paliek jautājums: kā vērtējams tas, ka budžeta projektā optimizācijas pasākumos ietverti izdevumi, vienlaikus norādot, ka, iespējams, tiem būs nepieciešami papildu izdevumi nākamajā gadā?
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ministra kungs, jums divas minūtes.
J.Reirs. Tātad būtu vieglāk atbildēt, ja varētu... konkrēti... jautājumā tieši nebija konkrētu iestāžu, institūciju. Un mēs esam gan valdības sēdes laikā runājuši, gan arī ir ierakstīts, ka šie uzstādījumi ir svarīgi, un šīs institūcijas nākamajam gadam vienkārši nedabūs līdzekļus no samazinātām programmām, ja viņām nebūs... ja būs pieprasījumi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Tas ir fiksēts valdības sēdes laikā.
Un vēl atgādināšu, ka mēs noteicām kritērijus, pēc kuriem aprēķinājām samazināmo bāzi, bet ministrijas varēja un ministri šīs... šos samazināmos līdzekļus meklēt tajos punktos vai programmās, kuras mēs aprēķinājām kā nesamazināmās.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gunāram Kūtrim!
G.Kūtris (NSL).
Labvakar, ministra kungs!
Jautājums, protams, rodas tad, ja atbildēs uz jautājumiem nerodam pilnu atbildi. Un šajā gadījumā, ja jūs skatāties savos pierakstos, tad tas ir 3.4. jautājums saistībā ar atalgojuma pieaugumu Finanšu ministrijā par veseliem 690 tūkstošiem eiro.
Uzmanīgi lasot jūsu sniegto atbildi, ir skaidrs, ka jūs lepojaties ar to, ka kadru mainība laikam ir samazinājusies, un ir skaidrs, kā šajā pieaugumā 180 tūkstoši “aiziet” tieši konkrētam atalgojumam. Es ļoti ceru, ka mēs līdz gada beigām uzzināsim arī, kur “aiziet” tā pārējā naudiņa, bet visticamāk tas laikam ir domāts piemaksām, prēmijām un citām atlīdzībām.
Mans jautājums ir saistīts ar attieksmi pret valsts vienoto pārvaldību. Sakiet, lūdzu, vai šādi cita veida finansējumi vai cita veida samaksas var būt saistītas ar vienoto atlīdzības kārtību, un kā jūsu iestādē atradās apmēram pusmiljons naudiņas, ko var izmantot papildu atlīdzībai?
Paldies.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.
J.Reirs. Tā. Man ļoti palīdzētu atbildēt uz jautājumu, ja es saprastu, kurš tas bija jautājums. Ceturtais? Trešais...
Tātad vienīgais pieaugums nākamajam gadam, kas ir iekļauts bāzē, ir 60 tūkstoši eiro, ko valdība ir nolēmusi piešķirt Finanšu ministrijas deleģētā eksperta Eiropas Komisijā finansēšanai. Tātad par pārējām summām es jums nevarētu teikt, jo praktiski šie 60 tūkstoši ir vienīgie, kas ir papildus salīdzinājumā ar 2016.gada budžetu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Un ieslēdziet, lūdzu, vēlreiz mikrofonu deputātam Gunāram Kūtrim!
G.Kūtris.
Es saprotu, ka mēs šo pieaugumu varam redzēt tad, kad mēs salīdzinām vienu gadu ar otru, kā šī summa veidojas, un tāpēc mēs arī redzam šo pieaugumu. Tāpēc mans otrs jautājums ir saistīts ar plānoto pieaugumu par... Es atvainojos! Ņemot vērā atalgojuma pieaugumu par pusmiljonu, jautājums ir tātad... Jūs bijāt aicināts informēt par to, no kādiem pakalpojumiem un precēm ministrija plāno nākamajā gadā atteikties, lai šo pusmiljonu dabūtu savā budžetā. Un mēs redzam, ka jums ir norādīts atbildē... Ir runa par apmēram 290 tūkstošiem eiro – vienreizēji izdevumi. Tad – darba drošība, likuma normu piemērošana... Valsts ieņēmumu dienests... Un ietaupījumi ir notikuši uz līdzekļu pārstrukturizācijas rēķina vairāk nekā pusmiljona eiro vērtībā.
Vēlreiz lūdzu sniegt atbildi: nosauciet konkrētus piemērus, kur ir iegūti resursi visam tam ietaupījumam, kuru ir paredzēts novirzīt atalgojuma palielinājumam.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Ministra kungs, jums divas minūtes.
J.Reirs. Vai jūs nevarētu pateikt, kurš jautājums tas bija? (Kāds runā bez mikrofona.)
Jā, es domāju, ka es varu precizēt tos jautājumus, uz kuriem... Ir konkrēti jautājumi, uz kuriem ir atbildes. Bet šāda paplašināta jautājuma nav. Līdz ar to es nevaru par visu valsts pārvaldi... (Kāds runā bez mikrofona.) Pa’, pa’... Tātad šo jautājumu mēs varam atrisināt tā: jūs varat rakstīt nākamo jautājumu, un tad es sagatavošu... Tā ir, es saprotu, Kārtības ruļļa būtība, ka šeit ir diskusija par uzdotajiem jautājumiem, precizēšana... (Kāds runā bez mikrofona.)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Nu es jūs aicinu neuzsākt diskusiju par Kārtības rulli. Es domāju, ka jebkurā gadījumā tātad ir... Es saprotu, ka jautājums ir neapšaubāmi interesants, bet... Katrā ziņā mēs esam ieinteresēti gūt atbildi, bet ministra kungs šobrīd nevar momentāni tribīnē noorientēties.
Tā ka es saprotu, ka ministrs ir gatavs jums atbildēt vēl arī papildus.
J.Reirs. Tā. Es tātad precizēšu atbildi uz šo jautājumu. Es varu atbildēt.
Finanšu ministrija neatteiksies no kāda konkrēta pakalpojums nodrošināšanas, bet gan... Izvērtējot aktuālās vajadzības, ir identificēti tie pakalpojumi un tās preču piegādes, kuru īstenošanai ir nepieciešams mazāks finansējums nekā iepriekš. Tātad mēs redzam un varbūt arī katrs iedzīvotājs ir sajutis to, ka maciņos naudas paliek vairāk, tāpēc ka, piemēram, siltuma tarifi samazinājušies. Mēs redzam to, ka benzīna tarifi, benzīna izmaksas ir samazinājušās. Un tātad šie plānotie līdzekļi tiks iegūti, ļoti izvērtējot visas tās lietas, kas Finanšu ministrijai ir... Tāpat, es domāju, visas pārējās valsts institūcijas, arī Saeima, vērtēs šos izdevumus par siltumu, elektroenerģiju, par benzīnu un nekādā gadījumā nepārmaksās un nemaksās pēc vecajiem tarifiem.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Paldies par uzdotajiem jautājumiem. Paldies ministram par atbildēm.
Un līdz ar to jautājumu un atbilžu sniegšanas 2015.gada 15.oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.
Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2015. gada 15. oktobrī
| Par darba kārtību | |
| Finanšu ministra Jāņa Reira atbilde uz deputātu jautājumu “Par likumprojektu “Par valsts budžetu 2016. gadam”” (iesniegts 08.10.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 90/J12) (Atbildes dok. Nr. 1298) |
|
| Atbilde | - finanšu ministrs J.Reirs |
| Papildjautājums | - dep. I.Sudraba |
| Atbilde | - finanšu ministrs J.Reirs |
| Papildjautājums | - dep. A.Meija |
| Atbilde | - finanšu ministrs J.Reirs |
| Papildjautājums | - dep. S.Šimfa |
| Atbilde | - finanšu ministrs J.Reirs |
| Papildjautājums | - dep. G.Kūtris |
| Atbilde | - finanšu ministrs J.Reirs |
| Papildjautājums | - dep. G.Kūtris |
| Atbilde | - finanšu ministrs J.Reirs |