Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas vienpadsmitā sēde
2015.gada 11.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Sāksim Saeimas 11.jūnija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtie priekšlikumi par grozījumiem darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt 11.jūnija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.222/Lp12). Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.235/Lp12). Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.254/Lp12). Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.268/Lp12). Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Līdz ar to sēdes darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Juridiskā komisija lūdz grozīt 11.jūnija sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums” līdz turpmākajam Juridiskās komisijas lēmumam. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldība likumā”. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Upenieks, Kārlis Krēsliņš, Artis Rasmanis, Jānis Ruks, Aivars Meija un Vitālijs Orlovs lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Upenieks, Kārlis Krēsliņš, Artis Rasmanis, Jānis Ruks, Aivars Meija un Vitālijs Orlovs lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Kārlis Seržants, Augusts Brigmanis, Ingmārs Līdaka, Juris Vectirāns un Raimonds Bergmanis lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” un iekļaut šo likumprojektu 18.jūnija sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” izslēgšanu no Saeimas 11.jūnija sēdes darba kārtības un iekļaušanu 18.jūnija sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 29, atturas - 1. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta un likumprojekts no 11.jūnija sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās likumprojektu “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Līgums par grozījumiem Kontrabandas un viltojumu apkarošanas un vispārējo atbrīvojumu līgumā, kas noslēgts 2004.gada 9.jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Upenieka, Kārļa Krēsliņa, Arta Rasmaņa, Jāņa Ruka, Aivara Meijas un Vitālija Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēlos nedaudz paskaidrot šo un arī nākamo iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”. Būtībā Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti vēlas pievērst uzmanību kādam svarīgam jautājumam, reaģējot uz vairākiem gadījumiem, diemžēl nelaimes gadījumiem, motosporta sacensībās un uz Tehnisko sporta veidu federācijai adresētām vēstulēm. Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar iesaistīto federāciju pārstāvjiem un Sporta apakškomisijas deputātiem ir izstrādājusi likuma grozījumus, kuri nodrošinās paaugstinātas prasības sacensību organizatoriem, aicinot viņus paaugstināt drošību sportistiem motosporta, autosporta un ūdens motosporta sacensībās.

Līdz šim, organizējot sacensības paaugstināta riska tehniskajos sporta veidos, organizatoriem nav bijušas izvirzītas papildu prasības drošībai, salīdzinot ar citiem sporta veidiem, lai gan šo sporta veidu specifika paredz augstākus riskus gan pašiem sportistiem, gan arī skatītājiem. Tādēļ likumprojekts paredzēs, ka organizatoriem, organizējot sacensības šajos sporta veidos, lai saņemtu atļauju to organizēšanai, būs nepieciešams iesniegt attiecīgās federācijas izsniegtu atļauju ar apliecinājumu, ka organizators nodrošina valstī atzītās un Latvijas Autosporta federācijas, Latvijas Motosporta federācijas vai Latvijas Ūdens motosporta federācijas izdotās prasības savā sporta veidā, tādējādi maksimāli izvairoties no nelaimes gadījumiem nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Tāpat Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Upenieka, Kārļa Krēsliņa, Arta Rasmaņa, Jāņa Ruka, Aivara Meijas un Vitālija Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Kolēģi, vēlos jūs informēt par vēl dažām saņemtajām izmaiņām šīsdienas Saeimas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 11.jūnija sēdes darba kārtībā un virzīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā Saeimas 11.jūnija sēdē, iekļaujot minēto likumprojektu kā darba kārtības 1.punktu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” Saeimas 11.jūnija sēdē izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivara Brīvera iesniegumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 16.jūnija līdz 18.jūnijam. Un mums par to ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivaram Brīveram no šā gada 16.jūnija līdz 18.jūnijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Līdz ar to atvaļinājums ir piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Papildus Krievijas Federācijas valdības 2014.gada 7.augusta lēmumam, ar kuru Krievija piemēroja pilnīgu embargo lauksaimniecības produktiem, izejvielām un pārtikas precēm, to skaitā - zivju produkcijai (to skaitā - svaigām, atvēsinātām, saldētām, sālītām un kūpinātām zivīm), tobrīd gan neskarot zivju konservus no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Latvijas zivrūpnieki ir saņēmuši jaunu triecienu. Proti, atbilstoši Krievijas Federācijas federālās veterinārās un fitosanitārās uzraudzības institūcijas Rosseļhoznadzor 2015.gada 3.jūnija lēmumam Krievijas Federācija no šā gada 4.jūnija ir ieviesusi aizliegumu zivju konservu importam no Latvijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, zivju un jūras produktu eksportu uz Krievijas Federāciju veic 19 nodokļu maksātāji.

Ņemot vērā to, ka pašreiz likumā “Par nodokļiem un nodevām” iekļautais regulējums nenosedz gadījumus, kad ir noteikti cita veida ierobežojumi produkcijas importam, būtu nepieciešams papildināt esošo regulējumu ar iespēju tieši zivsaimniecības nozares uzņēmumiem pieteikties nodokļu maksājuma termiņa pagarinājumiem. Tāpat likumprojektā par gadu tiek pagarināts termiņš, kas paredz iespēju nokavēto nodokļu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem. Regulējums ir vērsts uz nodokļu maksātāju maksātspējas saglabāšanu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir jābalso par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

E.Putra. Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!... Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

E.Putra. Komisija lūdz noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5 minūtes, un likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā lūdz veikt Saeimas 11.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5 minūtes, līdz pulksten 9.23, un izskatīšanas laiks - Saeimas 11.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (VIENOTĪBA).

Jā, otrais lasījums, steidzamība.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Latkovskis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 8.! 8.priekšlikums...

A.Latkovskis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 9. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Un 13. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. Un 16. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Latkovskis. 23. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 24. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. 25. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Latkovskis. Un tas būtu arī viss. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R.Bergmanis (ZZS).

Augsti godājamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 9.jūnija sēdē izskatīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”. Tika iesniegti divi priekšlikumi.

1. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Kronas priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Bet acīmredzot šeit ir ieviesusies kļūda - tas ir Karinas Kornas priekšlikums.

2.priekšlikums...

R.Bergmanis. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Te nedaudz vairāk vajadzētu deputātiem paskaidrot, jo visi jau saprot, kāda ir šībrīža drošības situācija un viss pārējais. Tāpēc komisijā tika plaši un gari runāts par šo jautājumu. Un komisija izlēma vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu par šo jautājumu runāt arī vēl plašāk, bet, izskatot šo konkrēto priekšlikumu, nolēma to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R.Bergmanis. Līdz ar to abi priekšlikumi ir izskatīti. Ir lūgums atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā šos grozījumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījums finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, toties vienu priekšlikumu ir izstrādājusi pati, ko ir arī atbalstījusi. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Līdz ar to vairāk priekšlikumu nav. Es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts galīgajā lasījumā ir atbalstīts. Līdz ar to likums ir pieņemts. Paldies.

K.Šadurskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam ir saņemti četri priekšlikumi.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 2.priekšlikums. Finanšu ministra vietā šo priekšlikumu ir iesniedzis satiksmes ministrs Matīsa kungs. Priekšlikums ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Un arī 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Līdz ar to likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts, un mainīta turpmāko pantu numerācija.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Un arī 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. 5. - satiksmes ministra Matīsa kunga priekšlikums, ko viņš ir iesniedzis finanšu ministra vietā. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Šadurskis. 6.priekšlikumu izstrādājusi atbildīgā komisija un atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Un 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K.Šadurskis. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Līdz ar to likums ir pieņemts.

K.Šadurskis. Kolēģi, paldies par vienprātīgo atbalstu!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Hosams Abu Meri.

H.Abu Meri (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.256/Lp12 - “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”.

Nedaudz par likumprojekta saturu. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka bezdarbnieka statusu piesakās iegūt personas, kuras, kaut arī tās atbilst Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma nosacījumiem (ir ieguvušas nepieciešamo atļauju, lai likumīgi uzturētos Latvijas Republikas teritorijā), nav deklarējušas savu dzīvesvietu šeit, tādējādi radot Nodarbinātības valsts aģentūrai problēmas gadījumos, kad tai ir jāsazinās ar bezdarbnieku, lai informētu par kādu jautājumu, kas nav labvēlīgs personai.

Lai risinātu šo problēmu, likumprojekts paredz, ka likumā noteikto atbalstu ir tiesības saņemt tikai tām personām, kuras ir izpildījušas Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6.panta pirmajā daļā noteikto dzīvesvietas deklarēšanas pienākumu, ja tas uz tām attiecas.

Vienlaikus likumprojekts paredz pilnveidot Nodarbinātības valsts aģentūras interneta vietni un CV vakanču portālu, tātad arī nodrošināt, ka portālā pieejamas valsts un pašvaldību iestādēs un to uzņēmumos pieejamās vakances.

Šobrīd nodarbinātības pasākumos vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs, ir tiesības iesaistīties personām no 13 gadiem. Lai nodrošinātu precīzāku atbalstu skolēniem, likumprojektā tiek noteikta elastīgāka pieeja attiecībā uz vecuma grupas izvēli, kuru iesaistīt Nodarbinātības valsts aģentūras katru gadu organizētajā nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā.

Vēl viens būtisks jautājums šajā likumprojektā ir iekļauts no mobilitātes atbalsta pasākuma. Tiek izslēgts nosacījums, ka atbalsts tiks sniegts vienīgi komersantu nodarbinātajiem darbiniekiem, līdz ar to paredzot, ka šādi atbalsta pasākumi būs pieejami personai neatkarīgi no tā, vai tā strādā pie darba devēja publiskajā vai privātajā sektorā.

Sociālo un darba lietu komisija minēto likumprojektu izskatīja un konceptuāli atbalstīja. Kolēģi, lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

H.Abu Meri. 24.jūlijs.

Sēdes vadītāja. 24.jūlijs. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 24.jūlijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” pirmajā lasījumā. Šis likumprojekts efektivizēs konkurences lietu izskatīšanu, preventīvi veicinās konkurences tiesību ievērošanu, tiesisko pienākumu izpildi, konkurences tiesību pienākumu rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību un apvienošanās kontroli, tādējādi sekmējot godīgu konkurenci, un veicinās tautsaimniecības attīstību.

Ņemot vērā, ka komisijā mēs šo likumprojektu atbalstījām, komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Smiltēns. Konstruktīvus priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 1.augustam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.augustam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Labrīt, cienītās kolēģes! Labrīt, godātie kolēģi! Es ziņošu par četriem savstarpēji saistītiem likumprojektiem, kuriem Juridiskā komisija ir veltījusi vairāk nekā desmit komisijas sēdes. Līdz ar to visi šie priekšlikumi uz otro lasījumu ir tiešām izvētīti. Papildus šai Juridiskās komisijas vētīšanai bija vēl arī starpinstitucionālas sanāksmes, kur iesaistījās ministrijas un deputāti, kuri bija ieinteresēti konkrēto priekšlikumu izskatīšanā. Viņi visi sanāca kopā šo komisiju sēdēs un vēlreiz mēģināja rast risinājumu. Līdz ar to par tiem komisijas priekšlikumiem, kuri ir atbalstīti, es varu ar pilnu atbildības izjūtu teikt, ka tie ir labi kompromisa priekšlikumi. Savukārt par tiem, kuri atbalstu neguva, par tiem acīmredzot kāda no pusēm vēl, iespējams, varēs debatēt uz trešo lasījumu.

Līdz ar to 1.priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš piedāvā izslēgt no likumprojekta 182.¹ pantu, jo šī norma sistēmiski neiekļaujas Civillikuma pirmajā daļā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Tas piedāvā izslēgt no likumprojekta normu, kas paredz, ka aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas, ja bāriņtiesa atzīst, ka vecāks nepilda tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām. Komisijā pēc plašām debatēm vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu, jo netika gūta pārliecība, ka esošā tiesību norma šobrīd šādā redakcijā ir bērna vislabākajās interesēs. Un pie tās mēs vēl atgriezīsimies, sagatavojot trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - deputātu Daiņa Liepiņa un Ingas Bites priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - tieslietu ministrs Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts, jo divi iepriekšējie ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - deputāta Hosama Abu Meri priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Tas paredz izslēgt likumprojekta 9.pantu, kas savukārt paredzēja izslēgt vairākas Civillikuma normas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - deputātu Daiņa Liepiņa un Ingas Bites priekšlikums, kas paredz saglabāt šobrīd spēkā esošo redakciju, ka noteikti un neapšaubāmi pierādītam tēva vai mātes nodomam iecelt par aizbildni saviem bērniem zināmas personas ir tāds pats spēks kā iecelšanai ar testamentu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Zālē ir pieaudzis troksnis.)

Sēdes vadītāja. (Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi! Es aicinu jūs pārtraukt sarunas vai iziet no Sēžu zāles, ja jums steidzami kādas sarunas ir jārisina. Lūdzu cieņu pret runātāju tribīnē! (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Mēs jūs vienkārši nedzirdam!”)

Turpiniet, Lībiņas-Egneres kundze!

I.Lībiņa-Egnere. Jā, mēs par bērnu tiesībām lemjam.

12. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Baloža kungs, lūdzu, pārtrauciet sarunas vai izejiet no Sēžu zāles! Jūs dzird līdz Prezidijam.

Turpiniet, Lībiņas-Egneres kundze!

I.Lībiņa-Egnere. 12.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums arī piedāvā saglabāt jau spēkā esošo regulējumu, ka, ja bērns palicis bez aizgādības, ikvienam, it īpaši bērna tuvākajiem radiniekiem, ir pienākums vērsties bāriņtiesā par aizbildņa iecelšanu. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - deputāta Hosama Abu Meri priekšlikums, kas saturiski identisks. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - deputāta Hosama Abu Meri priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - deputāta Hosama Abu Meri priekšlikums, kas paredz saglabāt šobrīd spēkā esošo regulējumu attiecībā uz aizbildņu loku. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 19. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 20. - deputāta Kūtra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. Un 21. - deputāta Jura Vectirāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. Mēs vienojāmies, ka uz trešo lasījumu vēl atgriezīsimies pie diskusijas par visiem šiem priekšlikumiem.

22. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums, kas saistīts ar to personu loku, kuras var tikt ieceltas par aizbildņiem, un aicina saglabāt šobrīd spēkā esošo regulējumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 23. - deputāta Hosama Abu Meri priekšlikums, kas saturiski tāds pats. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 25. - deputātu Daiņa Liepiņa un Ingas Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 26. - deputātu Daiņa Liepiņa un Ingas Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 28. - deputāta Vectirāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas paredz arī to, ka vecāku testamentā ieceltie aizbildņi, kurus vēl nav apstiprinājusi bāriņtiesa, var ņemt nepilngadīgos savā aprūpē un pagaidām apsargāt viņu mantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 30. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 31. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 32. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 33. - deputāta Hosama Abu Meri priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas paredz, ka par aizbildni nevar būt arī ārvalstnieks, izņemot gadījumus, kad aizbildnība piekrīt bērna radiniekiem vai personām, kuras atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 35. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas iesaka IV iedaļai citu nosaukumu - “Aizbildņa pienākums”, paredzot, ka aizbildņa pienākums ir sabiedrisks pienākums un ka par aizbildni ieceļama tāda persona, kurai piemīt aizbildņa pienākuma pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 37. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 38. - deputāta Hosama Abu Meri priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 39. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 40. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 41. - deputāta Hosama Abu Meri priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Arī 42. - deputāta Hosama Abu Meri priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Un 43. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē Civillikuma 256. un 257.pantu. Un, protams, komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 44. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Paredz saglabāt spēkā esošo regulējumu, ka aizbildnis, kā arī viņa lejupējie radinieki un mantinieki var doties laulībā ar viņa aizbilstamajiem tikai ar bāriņtiesas atļauju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 45. - deputāta Hosama Abu Meri priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 46. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 47. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 48. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 50. - deputāta Gunāra Kūtra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 51. - deputāta Hosama Abu Meri priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un 52. - deputāta Hosama Abu Meri priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 53. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Konkretizē, kādos gadījumos bāriņtiesa var dot aizbildņiem norādījumu, proti, attiecībā uz bērna mantas pārvaldību un bērna interešu aizsardzību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 55. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača saturiski tāds pats priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 57. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 58.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Un 58. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz, ka, ja bāriņtiesa noraida testamentā iecelto aizbildni, testaments pats par sevi šajā daļā zaudē spēku. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Tie ir vai nu atbalstīti, vai arī noraidīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija lūdz mēnesi - proti, līdz 10.jūlijam.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.jūlijam. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Paldies.

Kā jau iepriekš minēju, kolēģi, šis ir ar iepriekšējo cieši saistīts likumprojekts, un, pirms sāku ziņot par konkrētiem priekšlikumiem, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka jau 11.Saeimā bāriņtiesu darbības pilnveidošanai tika pievērsta īpaša uzmanība. Jautājums par to tika skatīts pat slēgtā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē. Juridiskā komisija apzināja problēmas, kuras ir izgaismojuši aktuāli gadījumi dzīvē un kurām tika pievērsta plaša sabiedrības uzmanība. Tie ir jautājumi, kas saistīti ar bērna izņemšanu no ģimenes, jautājumi par bāriņtiesu rīcību un kompetenci un līdz ar to arī jautājumi par to, kā likumdevējs varētu reaģēt.

Savulaik 11.Saeimas Juridiskā komisija rosināja izpildvaras iekšienē veidot darba grupu. Šāda darba grupa tika izveidota Labklājības ministrijas paspārnē, un tajā piedalījās gan 11.Saeimas deputāti, gan Tieslietu ministrijas, gan Iekšlietu ministrijas, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, gan Valsts policijas, gan Tiesībsarga biroja, gan arī vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji, un darba grupas sanāksmēs tika panākta vienošanās par virkni nepieciešamu grozījumu Bāriņtiesu likumā, kas arī atspoguļojas šajā likumprojektā.

1. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Šis priekšlikums - 1.priekšlikums - paredz papildināt bāriņtiesu darbības jomu ar principu, ka par bērna prioritārām interesēm vispirmām kārtām uzskatāma bērna atrašanās pie bioloģiskajiem vecākiem. Savukārt bāriņtiesas uzdevums ir savu tiesisko un faktisko iespēju robežās veicināt bērnam labvēlīgas vides izveidi tieši bērna dabīgajā ģimenē.

Ikvienam bērnam jau pirms piedzimšanas ir dabīgi izveidojusies saikne ar viņa bioloģiskajiem vecākiem, kas būtiski ietekmē un veido visu šī cilvēka turpmāko dzīvi. Atrašanās un augšana bioloģiskajā ģimenē pat tad, ja tajā nav iespējams nodrošināt vislabākos materiālos apstākļus, ir bērna attīstībai un izaugsmei vislabākā iespējamā. Tāpēc sabiedrības uzdevums, ko praksē īsteno bāriņtiesas un sociālie dienesti, ir sniegt nepieciešamo palīdzību ģimenei, par kuru radušās aizdomas, ka tajā bērna dzīvība vai veselība varētu būt apdraudēta.

Šis princips nav deklaratīvs, jo tā īstenošanai atsevišķas amatpersonas būs spiestas veikt izmaiņas pašreizējā attieksmē un rīcībā. Proti, tās bāriņtiesas, kuras šobrīd pieslēdzas situācijai, kad tā jau kļuvusi kritiska, būs spiestas iesaistīties jau krietni agrāk, laikā, kad nelabvēlīgā situācija vēl tikai veidojas. Faktiski atbilstoši šim principam gadījumi, kad jau pirmajā bāriņtiesas apmeklējuma reizē situācija ir tik kritiska, ka bērns no ģimenes tiek šķirts, būs uzskatāmi par bāriņtiesas darba kļūdu, un, šādām kļūdām sistemātiski atkārtojoties, būs pamats vērtēt bāriņtiesas amatpersonu atbilstību ieņemtajam amatam.

Jāņem vērā, ka palīdzība ģimenei nenozīmē tikai materiāla atbalsta sniegšanu, tā ietver arī emocionālu atbalstu vecākiem, centienus motivēt vecākus, sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru darba vai mācību iespējas piedāvāšanu vecākiem, reizēm pilnīgi praktiskas apmācības par to, kā aprūpējams bērns vai pildāms mājas solis un tamlīdzīgi.

Vienīgi tad, ja minētie centieni nav devuši rezultātus un pastāv citi normatīvajos aktos noteiktie priekšnoteikumi, ir pieļaujams bērnu no ģimenes uz laiku šķirt. Taču arī tad darbs ar ģimeni ir turpināms, lai pēc iespējas ātrāk bērnu tajā atgrieztu. Ir jāpiekrīt, ka princips, ka bērnam vislabāk atrasties savā ģimenē, ir izsecināms gan no Civillikuma, gan no Bērnu tiesību aizsardzības likuma. Tomēr visiem saprotams arī tas, ka mēs nedzīvojam ideālā pasaulē, un sarunas ar bāriņtiesu vadītājiem un darbiniekiem liecina, ka ne vienmēr praksē, konstatējot nelabvēlīgu situāciju ģimenē, tiek sniegts ģimenei nepieciešamais atbalsts. Nereti amatpersonas nerīkojas, līdz situācija ir kļuvusi pavisam kritiska, bet pēc tam pieņem lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes, un tas rada neatgriezenisku traumu gan ģimenei, gan konkrētajam bērnam.

Ir maldīgi uzskatīt, ka šāda principa ieviešana jau pamatā aizliegtu bērna šķiršanu no ģimenes. Priekšlikums runā par bērna prioritārajām interesēm. Tas nozīmē, ka, ja bērna prioritāro interešu ievērošana ir nepieciešama, bāriņtiesai ir jārīkojas tā, kā apstākļi to prasa, nodrošinot bērna interešu aizsardzību tajā apjomā, kādā konkrētajos apstākļos tas ir iespējams. Statistiski mēs lepojamies ar to bērnu skaitu, kuriem bijusi iespēja pēc izņemšanas no savas ģimenes tajā atgriezties. Tas neapšaubāmi ir labi, tomēr šķiršanās trauma un bailes no līdzīgas situācijas atkārtošanās paliek un turpina radīt apdraudējumu ģimenes emocionālajai veselībai. Tāpēc, lai bāriņtiesas darba pamatprincipi būtu skaidri ikvienai amatpersonai un visiem bāriņtiesu darbiniekiem, nepieciešams atbilstoši papildināt bāriņtiesu darbības principus regulējošās normas.

Lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Jā, godātie kolēģi, gan par šo priekšlikumu, gan arī par citiem mēs tiešām debatējām, diskutējām un uzklausījām visus viedokļus, it īpaši šīs darba grupas viedokļus, kura bija sanākusi šā likuma pilnveidošanai, un mēs atzinām, ka priekšlikums ir visnotaļ labi domāts. Taču bērnu prioritārās intereses nosaka gan Bērnu tiesību aizsardzības likums, gan ANO konvencija par bērna tiesībām, gan Lanzarotes konvencija par bērna ciešanu no vardarbības novēršanu. Tur visur ir patiešām pateikts, ka bērnu prioritārā interese ir tiesības uz dzīvību un tiesības uz drošību. Un, protams, bioloģiskie vecāki ir tie, kuri šīs tiesības visdabiskāk arī nodrošina. Taču arī šodien laikrakstā “Diena” jūs varat lasīt, ka latenti... ka Latvijā no seksuālās vardarbības cieš viena piektā daļa bērnu. Un arī no citiem vardarbības veidiem cieš ļoti liela daļa bērnu. Mums vispirms ir jādomā tiešām par to, ka ir arī ģimenes, kuras šo savu dabisko pienākumu neveic, tāpēc šie bērni ir jāaizsargā valstij. Šis ir labi domāts priekšlikums. Sistēmiski gan Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, gan visur citur jau ir uzlikts šis pienākums, bet tagad par bērna vienīgo prioritāro interesi tiek atzīta nevis drošība, nevis dzīvība, bet bioloģiskie vecāki... Juridiskā komisija uzskatīja, ka šādā veidā likumu nevarētu... Lai gan princips pats ir atzīstams un citos pantos un priekšlikumos jau iestrādāts, tomēr Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Liepiņa un Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 24, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums, kurš paredz, ka bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un bāriņtiesas locekļi, pildot likumā noteiktos pienākumus, ievēro bāriņtiesas darbinieku profesionālās ētikas normas. Tas ir jauns, tiešām jauns, priekšlikums par šāda ētikas kodeksa sagatavošanu un apstiprināšanu. Un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums, kurš paredz, ka bāriņtiesas darbības pārskats ir publiski pieejams Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājaslapā internetā. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums, kurš paredz, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt tā dēvētās supervīzijas bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas locekļiem. Un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kurš paredz termiņu, kādā pašvaldības dome ievēl jaunu bāriņtiesas sastāvu, lai tās locekļi līdz pienākumu pildīšanas uzsākšanai paspētu apgūt ar šo likumu noteiktos jaunos mācību programmas noteikumus. Un tāpat ir paredzēts arī pašvaldības domes pienākums izprasīt no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas atzinumu par bāriņtiesas darbību pēdējo trīs gadu laika periodā. Tāpat ir noteikts arī pašvaldības domes pienākums pieprasīt ziņas no Sodu reģistra par amata kandidāta atbilstību likuma prasībām un pienākums tās atkārtoti pārbaudīt ne retāk kā reizi gadā. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts, iekļauts 8. un 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (No zāles dep. I.Parādnieks: “Nē!”)

Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - labklājības ministra Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 35, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā ir iekļauts arī labklājības ministra Auguļa priekšlikums, kas paredz no 25 gadiem uz 30 gadiem paaugstināt vecumu, kāds jāsasniedz, lai personu varētu ievēlēt bāriņtiesas priekšsēdētāja vai bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka amatā. Turklāt bez jau noteiktās izglītības prasības tiek ietverta prasība arī pēc ne mazāk kā trīs gadu ilga darba stāža attiecīgajā jomā un prasība pēc valodas prasmes augstākajā līmenī. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā ir iekļauts arī labklājības ministra priekšlikums. Tas paredz nevainojamas reputācijas prasību bāriņtiesas priekšsēdētāja un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka amata kandidātam. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos - 12. un 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 12. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz noteikt arī bāriņtiesas locekļu amata kandidātiem tādas pašas prasības, kādas bija ietvertas nupat izskatītajos priekšlikumos attiecībā uz bāriņtiesas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amata kandidātiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 14. - labklājības ministra Auguļa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz: ja persona par bāriņtiesas priekšsēdētāju, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku vai bāriņtiesas locekli tiek ievēlēta pirmo reizi, tā sešu mēnešu laikā pēc ievēlēšanas apgūst likumā noteikto mācību kursu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - labklājības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz: ja bāriņtiesas sastāvā ievēlētās personas nav apguvušas likumā noteikto mācību kursu, tad līdz brīdim, kad bāriņtiesas priekšsēdētājs un bāriņtiesas locekļi to ir apguvuši, pienākumus turpina veikt iepriekšējais bāriņtiesas sastāvs. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 18. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 19. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 20. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 21. - labklājības ministra Auguļa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz bāriņtiesas tiesības fotografēt, filmēt un iegūt skaņu ierakstus, ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē atklājas, ka bērns atrodas veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos. Pēc būtības - tātad, lai būtu šie pierādījumi par to. Ja dzīvesvietas apskatē ir skaidri redzams, ka bērnam ir vai nu dzīvībai, vai veselībai bīstami apstākļi, to varētu pierādīt ar šiem filmētajiem vai fotografētajiem materiāliem vai iegūtajiem skaņu ierakstiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 23. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Dāmas un kungi! Vispirms paldies par to, ka gandrīz atbalstījāt 1.priekšlikumu šajā likumprojektā.

Šis priekšlikums pēc būtības ir līdzīgs. Un, lai arī neatbalstījām 1.priekšlikumu, aicinu ieklausīties manis teiktajā un izvērtēt: varbūt tomēr būtu nepieciešams atbalstīt šo - 23.priekšlikumu. Šis priekšlikums paredz papildināt bāriņtiesas vispārīgos pienākumus ar pienākumu aizstāvēt un atbalstīt bērna atrašanos dabīgā ģimenē un šīs ģimenes apstākļu uzlabošanos.

Šobrīd spēkā esošais Bāriņtiesu likums un publiskajā telpā izskanējušās situācijas rada maldīgu priekšstatu, ka bāriņtiesa atrodas vienā ierakumu pusē, bet bērna vecāki - otrā, faktiski veidojot cīņas, nevis sadarbības attiecības starp šīm pusēm. Tomēr šāds dalījums ir absurds savā būtībā, jo bāriņtiesas uzdevums ir pārstāvēt un aizstāvēt bērna intereses. Savukārt, nostājoties pret bērna vecākiem, tā vienmēr nodara - vai gandrīz vienmēr nodara - kaitējumu bērna interesēm. Tikai tad, ja apstākļi tiešām prasa bērnu no ģimenes šķirt, šis kaitējums ir nepieciešams un attaisnojams.

Priekšlikums piedāvā mainīt bāriņtiesas lomu, lai no institūcijas, kura konstatē faktisko situāciju ģimenē un kura gadījumos, kad situācija ir nepieļaujama, pieņem lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes, tā kļūtu par tādu, kura palīdz un atbalsta ģimeni, cenšoties nodrošināt tajā bērnam atbilstošus apstākļus jau laikus, lai lēmums par bērna šķiršanu no ģimenes un tam sekojošu neizbēgamu kaitējumu bērna vislabākajām interesēm vispār nebūtu jāpieņem. Jau šobrīd vairākas bāriņtiesas savu iespēju robežās atbalsta un palīdz ģimenei, lai nerastos nepieciešamība pieņemt lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes. Taču citās bāriņtiesās uzskata, ka viņām to darīt nav tiesību, jo likuma tiešs teksts to neparedz. Arī bāriņtiesu sadarbība ar sociālo dienestu daļā pašvaldību ir laba, bet daļā nenotiek vispār.

Attiecīgais priekšlikums paredz papildināt likumu, lai šādas domstarpības nerastos. Kaut arī šī likumprojekta 1.priekšlikums, kā jau teicu, netika atbalstīts, tomēr aicinu atbalstīt šo 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es saprotu likumprojekta... grozījumu priekšlikuma iesniedzējus. Ideālismam vienmēr ir vieta, tomēr, paredzot likumā, ka bāriņtiesa aizstāv un atbalsta bērnu atrašanos dabīgā ģimenē un ka vajag veicināt šo atrašanos ģimenē, veidojas ļoti paradoksāla situācija vispirms jau no juridiskā viedokļa, jo likuma sākumā, kur skaidroti termini, nav pateikts, kas ir dabīga ģimene. Ja mēs runājam par likuma normām, likumā ir jābūt arī pilnai skaidrībai par to, kas ir dabīga ģimene. Ja mēs vadītos pēc Satversmes, tad dabīga ģimene ir savienība starp vīrieti un sievieti, un tad sanāk tā, ka viena vecāka ģimene vai ģimene, kur bērnus audzina mamma ar savu māti, tātad divas sievietes - mamma un vecmāmiņa, ir nedabīga ģimene. Un līdz ar to sanāk tā, ka bāriņtiesas saskaņā ar jūsu piedāvātajiem grozījumiem atbalstīs tikai tās ģimenes, kurās šādu problēmu nav, bet vientuļā māte nesaņems palīdzību no bāriņtiesas. Un arī vecmāmiņa, kura audzina bērnus, tāpēc ka abi vecāki izbraukuši uz Īriju, nesaņems palīdzību no bāriņtiesas. Jūs gribat, lai bāriņtiesas palīdzētu tikai dabīgai ģimenei.

Aicinu šo dīvaino priekšlikumu neatbalstīt. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?... (Dep. I.Pimenovs pieteicies debatēt un rāda uz ekrānu: “Paskatieties!”) Piedošanu, debates bija slēgtas! (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Ļaujiet runāt!”)

Lūdzu, komisijas vārdā!

I.Lībiņa-Egnere. Komisijas vārdā vēlos norādīt, ka mēs tiešām ļoti daudz debatējām par šo priekšlikumu, tieši skaidrojot priekšlikuma autoriem, manuprāt, viņu nesaprasto situāciju, ka Latvijā ir vai nu ģimenes aprūpe, vai ārpusģimenes aprūpe. Un ar ģimeni tik tiešām saprot... kāda nu katram tā ģimene ir - ir ģimenes, kuras ir šķirtas, kur vai nu māmiņa bērnu audzina, vai arī tēvs... arī adopcija ir ģimenes aprūpe... arī vecvecāki. Arī tā ir ģimenes aprūpe! Un mēs šo ģimenes aprūpi nedalām... (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Tas ir komisijas vārdā?!”) Es komisijas vārdā stāstu par to, ko mēs apsvērām. Jūs visi neesat bijuši komisijā, tāpēc man tiešām interesētu, lai jūs saprotat, par ko balsojat. Tātad šo ģimenes aprūpi nevajadzētu dalīt, jo arī bāriņtiesu pārstāvji norādīja komisijas sēdē, ka analizēt, vai šī ģimene ir dabiska vai daļēji dabiska... to būs ļoti grūti pateikt. Savukārt Civillikums runā par bioloģisko ģimeni, kas nav adopcijas ģimene, tā ka dabiska ģimene vispār kā juridisks jēdziens nepastāv.

Otrs aspekts šim priekšlikumam, kas arī tika debatēts un kur arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji iesaistījās, ir naudas jautājums. Šis ir naudas jautājums tieši sociālajiem dienestiem, jo, protams, vajadzētu vairāk naudas attiecīgajās pašvaldībās, it īpaši lielākajās pašvaldībās, lai šos ģimenes apstākļus uzlabotu, jo tos var uzlabot bieži vien ar sociālajiem apstākļiem, citiem pat ar jaunu dzīvesvietu... tātad tiešām ar materiāli tehniskiem resursiem. Un mums būtu nevis deklaratīvas normas likumā jāiestrādā, bet sava griba jāīsteno tā, ka nauda būtu jānovirza šīm ģimenēm, bet šis priekšlikums to neparedz. Līdz ar to šis labi domātais, bet tikai daļēji saprastais priekšlikums, protams, neguva komisijas atbalstu, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātu Liepiņa un Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 40, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 24. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 25. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 26. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 27. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums, kas pilnveido regulējumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu, atņemšanu un atjaunošanu un kas paredz, ka bāriņtiesa, ierosinot lietu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, veic riska novērtēšanu (vecāka līdzatkarība, problēmas neatzīšana), informē vecāku par sekām un uzdod vecākam sadarbībā ar sociālo dienestu noteiktajā termiņā novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus. Ja vecāks noteiktajā termiņā kavējas novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus un bērna palikšana ģimenē var radīt draudus bērna dzīvībai un veselībai, tikai tādos gadījumos bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam un bērna šķiršanu no ģimenes. Un komisijā tas ir atbalstīts. Tātad pēc būtības te ir daudz, daudz pastiprinātāka kontrole un atbalsts ģimenei.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 28. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Dāmas un kungi! Šis priekšlikums paredz noteikt, ka gadījumos, kad bāriņtiesas amatpersona pieņem vienpersonisku lēmumu, apstākļi, kurus šī amatpersona atzinusi par bērna veselībai vai dzīvībai bīstamiem, kā arī notikumi lēmuma pieņemšanas brīdī fiksējami video, foto vai citā atbilstošā formā.

Komisija un Saeima, atbalsot 22. - Juridiskās komisijas priekšlikumu -, jau ir atbalstījušas bāriņtiesas vispārējo tiesību papildināšanu ar tiesībām fotografēt, filmēt un iegūt skaņu ierakstus, ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē atklājas, ka bērns atrodas veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos.

Tomēr jāatzīst, ka tieši par bāriņtiesas amatpersonu pieņemtajiem vienpersoniskajiem lēmumiem sabiedrībā pastāv visvairāk diskusiju un šaubu... par to, vai šie lēmumi ir pieņemti atbilstoši bērna un ģimenes aizsardzības interesēm. Daļēji šīs šaubas un diskusijas gan sabiedrībā, gan strīda gadījumā tiesā iespējams novērst, fiksējot bāriņtiesas amatpersonas konstatētos apstākļus, lai vēlāk ar tiem varētu iepazīties gan personu pārstāvji, gan, protams, arī tiesa.

Priekšlikums neprasa būtiskus finanšu līdzekļus, jo digitāla fiksācija šobrīd ir iespējama ar gandrīz jebkuru telefona aparātu. Tāpēc īpašas aparatūras iepirkšana šīm vajadzībām pēc būtības nav nepieciešama.

Diskusijās Juridiskajā komisijā izskanēja arguments, ka ir iespējama tik draudīga situācija, kurā bāriņtiesas amatpersona ir spiesta bēgt kopā ar bērnu, un šādā situācijā nebūšot iespējams veikt jebkādu fiksāciju. Jāsaka, pat šādā kritiskā situācijā, ja ierīce, piemēram, mobilais telefons, ir ieslēgta video vai audio režīmā, tajā būs saglabājies vismaz audioieraksts, kas liecinās par šiem tiešām draudīgajiem apstākļiem.

Priekšlikums tiek piedāvāts, lai pasargātu gan bērnus, gan viņu vecākus, gan arī pašas bāriņtiesas no nepiemērotiem un netaisnīgiem apvainojumiem un spekulācijām.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Jā. Komisijā arī par šo priekšlikumu daudz debatējām, un Viļuma kungs jau norādīja, ka mēs jau pieņēmām līdzīga satura priekšlikumu, ka pēc būtības vienmēr bāriņtiesa situāciju fiksē vai nu foto, vai video, vai skaņu ierakstā, lai šie pierādījumi būtu un lai tik tiešām varētu vērtēt konkrēto dzīves situāciju.

Šis konkrētais pants, kurā ir piedāvāts šis priekšlikums, runā par bērna veselību vai dzīvību apdraudošiem apstākļiem, un tie tik tiešām ir īpaši gadījumi, kad uz vietas ir jāpieņem lēmums un to var pieņemt tikai vai nu bāriņtiesas priekšsēdētājs, vai priekšsēdētāja vietnieks, un vēlāk koleģiāli tad šis vienpersoniskais lēmums ir jāpārapstiprina. Ir secināts, ka, nekavējoši nerīkojoties, iespējams, bērna dzīvība vai veselība ir apdraudēta.

Man, kolēģi, tiešām ir jāsaka, ka tādi gadījumi Latvijā ir, diemžēl ir, - tie paši pedofilijas gadījumi, kuros varbūt vajadzētu vispirms nevis skriet pēc fotoaparāta, bet gan bērnam palīdzēt un viņu tajā brīdī no šīs dzīvībai un veselībai bīstamās situācijas atbrīvot. Tāpēc uzlikt bāriņtiesai pienākumu vispirms nofotografēt un pārliecināties, vai fotogrāfija ir gana labi uzņemta, un tikai pēc tam rīkoties - tas, manuprāt, būtu liekulīgi. Komisija uzskatīja, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, bet, protams, tā ir atbalstījusi visu šo ierīču lietošanu, kā jau jūs, godātie kolēģi, to atbalstījāt vienā no iepriekšējiem priekšlikumiem. Tāpēc komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputātu Liepiņa un Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 40, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 29. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums, kurš tātad nule šo mūsu diskusiju papildina tieši ar uzlabojumu regulējumā par vienpersonisku lēmuma pieņemšanu, proti, pirms šī vienpersoniskā lēmuma pieņemšanas par bērna šķiršanu no ģimenes bāriņtiesa primāri izvērtē iespējas novērst dzīvības un veselības apdraudējumu bērnam, paliekot ģimenē, un, ja to nav iespējams novērst ar bērna tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem uzaugt ģimenē, tikai tad tā var lemt par bērna šķiršanu no ģimenes. Tātad ir paredzēta šī trepveida lēmuma pieņemšana, vērtējot, lai pēc būtības ne bērnam, ne ģimenei nebūtu nekāda papildu sloga - tātad vispirms novēršot šo veselībai vai dzīvībai bīstamo apdraudējumu. Un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 30. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamās deputātes, godātie deputāti! Sabiedrībā ir liela daļa mūsu iedzīvotāju, kuri nav apmierināti ar to, kā darbojas juvenālās justīcijas iestādes, proti, bāriņtiesas. Šī neapmierinātība dažreiz izpaužas ar protestiem, ar piketiem. Jāatzīst, ka šī neapmierinātība ļoti bieži izpaužas ļoti populistiski, kas mūs tracina, un es to arī saprotu. Bet, no otras puses, ir jāatzīst, ka pastāv problēma. Un tas, ka neapmierinātība nenorimst, bet turpina attīstīties, liecina par to, ka dažreiz bāriņtiesas lēmumi ir formāli un patiesībā nodara vairāk ļaunuma nekā labuma, kā ir iecerēts šajā likumā un arī iekļauts bāriņtiesas kompetencē.

Arī atzīstu, ka ļoti bieži bērns ir jāizņem no ģimenes - no tām ģimenēm, kur bērnu pazemo, sit, vispār neaudzina, bet drīzāk labi, ka vispār baro... Un tas ir ļoti nopietns izaicinājums mūsu sabiedrībai, ne tikai konkrētajam bērnam. Problēma pastāv. Nepieciešams tomēr nodrošināt tādus noteikumus, kas līdzsvarotu šo neapmierinātību un nepieciešamību aizsargāt bērna tiesības.

Es kā deputāts saņemu no mūsu... no Latvijai piederīgajām personām sūdzības, kuras gandrīz kā... dažreiz kā kliedzieni nāk no ārvalstīm, kur mīt mūsu līdzpilsoņi, tieši tāpēc, ka tajās valstīs juvenālās justīcijas iestādes dažreiz ļoti skarbi izturas pret ģimenēm un pret bērnu vecākiem. Mēs pieprasām, lai tomēr šīs... šie konkrētie gadījumi tiktu pārcelti Latvijas augsnē, Latvijas jurisdikcijā, lai tieši mūsu likumdošanas ietvaros varētu aizsargāt mūsu līdzpilsoņu intereses, un mums jārīkojas, lai nepadarītu tā, ka, pārceļot šīs lietas uz Latvijas augsni, mēs atkal sadurtos ar līdzīgām problēmām, ar kurām viņi bija sadūrušies ārzemēs. Mums jānodrošina likumdošana šeit, Latvijā, kas būtu taisnīga.

Es uzskatu, ka 30.priekšlikumā konkrētais noteikums... priekšnoteikums ir laba prasība, kas līdzsvarotu šīs divas nepieciešamības, par kurām mēs tagad runājam. No vienas puses, darbojas ļoti spēcīga valsts institūcija, bet, no otras puses, ir paredzēts, ka, pirms bērnu izņemt no ģimenes, ir jāsniedz atbalsts ģimenei. Un pārliecināties, ka šis darbs, ar kuru nodarbojas bāriņtiesa, devis savus rezultātus, - tas ir ļoti svarīgi. Un līdz ar to, no vienas puses, bērna tiesības būs aizsargātas, un, no otras puses, mēs pasargāsim iespējas ģimenei pilnveidoties, mainīties, lai ļautu tai turpināt audzināt savu bērnu. Tas ir ļoti svarīgi!

Atcerēsimies, ka neviens, tikai ģimene varēs labāk audzināt savu bērnu, ja tiešām ģimene to vēlas darīt. Viss pārējais ir pareizi. Un es līdz ar to domāju, ka šis konkrētais priekšlikums, kuru ir izvirzījuši deputāti Liepiņš un Bite un par kuru mēs šeit runājam no tribīnes, un par kuru uzstājās deputāts Viļums, ir jāatbalsta.

Es lūdzu ieklausīties šajā konkrētajā priekšlikumā izvirzītajā priekšnosacījumā. Tas tiešām nodrošina šo līdzsvaru starp sabiedrības un konkrētas ģimenes vajadzībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par šo priekšlikumu?

I.Lībiņa-Egnere. Jā.

Godātie kolēģi! Tik tiešām bāriņtiesās problēmas pastāv, un gan medijos mēs īpaši daudz redzam, gan arī komisija saņem informāciju par problēmām Rīgas pašvaldības izveidotajā bāriņtiesā. Un Juridiskā komisija ir vērsusies tieši ar vēstulēm, lai Rīgas bāriņtiesu īpašāk uzraudzītu, jo gluži vienkārši Rīgā ir liela pašvaldība, un līdz ar to šajā bāriņtiesā ir ļoti daudz šādu gadījumu. Gan Valsts bērna tiesību aizsardzības centrs, gan Labklājības ministrija atzīst, ka Rīgas domes izveidotajā bāriņtiesā problēmas ir. Tiešām šie... šis un virkne citu priekšlikumu ir vērsti uz to, lai mēs pastiprinātu gan bāriņtiesu kvalitāti, gan uzraudzību. Un tā ir Juridiskās komisijas vienbalsīga apņemšanās - to darīt, šeit strādājot pie priekšlikumiem gan otrajā lasījumā, gan arī trešajā lasījumā. Tāpēc arī tika izveidota tā manis iepriekš pieminētā darba grupa, kur ir gan ministrijas, gan policija, gan pašvaldību iestādes, gan nevalstiskās organizācijas, lai tiešām rastu to - visiem iespējami labāko risinājumu.

Taču šis konkrētais priekšlikums pēc būtības neko nerisina. Šis konkrētais priekšlikums pantā par vienpersoniska lēmuma pieņemšanas sekām... ka tad, kad šis vienpersoniskais lēmums ir pieņemts... Šobrīd likums pasaka, ka ar ģimeni ir jāstrādā, ģimenei ir jāpalīdz un ģimenei šie apstākļi ir jāuzlabo. Bet priekšlikuma iesniedzēji tā kā vārdus “pēc tam” aizstāj ar vārdiem “pirms tam”. Un mēs komisijā ļoti daudz runājām par to, ka pēc būtības un arī no juridiskās tehnikas viedokļa īsti šis priekšlikums nebūtu atbalstāms, un komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputātu Liepiņa un Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 39, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 31. - labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 32. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka bāriņtiesas sēdes tiek fiksētas protokolā un tajās ir tiesības izmantot skaņu ierakstu. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz pašvaldības domes pienākumu nodrošināt juridisko atbalstu lēmuma sagatavošanā, “ja bāriņtiesas sastāvā nav ievēlēta persona, kurai ir augstākā izglītība tiesību zinātnē un jurista kvalifikācija”. Kā jau es iepriekš teicu, tātad mēs, komisija, tiešām vēlamies bāriņtiesu darbu sakārtot. Un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 35. - labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz noteikt kārtību, kādā tiek nodrošināta lēmuma, ar kuru bērnu šķir no vecāka, aizbildņa, audžuģimenes, izpilde (izņemot vienpersoniskā bāriņtiesas lēmuma izpildi). Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 38. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39., 40. un 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 42. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz papildināt šo likumu ar tiesību normu, kas nosaka, ka, ja nevar nodrošināt pietiekamu personu skaitu, kas var nodrošināt lemtspējīgu bāriņtiesas sastāvu, tad bāriņtiesa šajā likumā noteikto uzdevumu izpildē sadarbojas ar citu bāriņtiesu. Te ir domāts tieši par mazākām pašvaldībām, kur varbūt šo kvalificēto bāriņtiesu darbinieku ir mazāk, lai būtu iespēja kvalitatīvi pieņemt lēmumu. Juridiskajā komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 43. - redakcionāla rakstura Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 44. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 45. un 46.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 45. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. Arīdzan 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 48. - pašas Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 49. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 50. - labklājības ministra Auguļa kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. Un līdz ar to šeit pie pārejas noteikumiem, iepriekšējos priekšlikumus neatbalstot, Juridiskā komisija ir izveidojusi 51.priekšlikumu kā savu priekšlikumu, paredzot noteikt pārejas perioda tiesību normas un izvirzot šīs jaunās prasības, lai bāriņtiesu locekļiem pirms amata ieņemšanas būtu arī pietiekams laiks, kad sagatavoties. Tāpat varētu ieviest arī ar profesionālās ētikas principiem saistītas tiesību normas, noteikt fotografēšanas, filmēšanas un skaņu ierakstu iegūšanas, glabāšanas un publiskošanas kārtību, kas būtu jāizstrādā Ministru kabinetam, lai šī prakse veidotos vienveidīgi. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi priekšlikumi, kas ir saņemti un iestrādāti uz otro lasījumu, ir izskatīti šeit, Saeimas sēdē. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Arī šim saistītajam likumprojektam Juridiskā komisija lūdz noteikt mēnesi, proti, šā gada 10.jūliju.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 10.jūlijam. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Kolēģi, šis ir trešais likumprojekts, kas saistīts ar šo ļoti nozīmīgo jomu - ar bērnu tiesību aizsardzību.

1. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 5. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 6. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7., 8. un 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 8. - arīdzan redakcionāla rakstura Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 11. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 12. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Dāmas un kungi! Civilprocesa likuma 12.priekšlikums paredz saglabāt pastāvošo kārtību to lietu izskatīšanā tiesā, kuras izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām. Proti, neatkarīgi no tā, kurš cēlis prasību, šādas lietas būtu izskatāmas, piedaloties visām iesaistītajām pusēm, un, ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla uz tiesas sēdi neierodas, viņš atvedams uz tiesu piespiedu kārtā.

Ministrijas iesniegtais piedāvājums, kuru uzskatām par nepamatotu, paredz noteikt īpašu kārtību gadījumiem, kad pieteikumu iesniegusi bāriņtiesa. Šādos gadījumos lietu varētu skatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu, bet nav ieradies. Nav pamatoti bāriņtiesai kā valsts varu īstenojošai institūcijai noteikt īpašus atvieglojumus un priekšrocības lietu izskatīšanā, vienlaikus nostādot privātpersonu nelabvēlīgākā pozīcijā un pasliktinot tās iespējas aizstāvēt savas tiesības. Aizgādības tiesību atņemšana ir pietiekami būtisks personas tiesību ierobežojums, turklāt šāds lēmums visos gadījumos skar arī bērna intereses, tāpēc bāriņtiesa prasījumos par aizgādības tiesību atņemšanu uzskatāma par tādu pašu lietas dalībnieku kā citas personas līdzīgos prasījumos. Ja atbildētājs bez pamatota iemesla neierodas uz tiesas sēdi, tad līdzīgi kā citos gadījumos viņš meklējams un atvedams piespiedu kārtā. Lietas izskatīšana bez atbildētāja piedalīšanās būtu pieļaujama, ja meklēšana nav guvusi panākumus. Taču, ja šāds regulējums tiktu apsvērts, tas būtu jāattiecina uz visiem gadījumiem, ne tikai uz bāriņtiesas iesniegtajām prasībām, kā jau norādīju iepriekš. Piemēram, situācijā, kurā vecāki uz laiku devušies pelnīt savai ģimenei iztiku ārpus Latvijas, iespējams, ka bāriņtiesa iesniedz pieteikumu tiesā, tiesa nosūta pavēsti uz vecāku deklarēto dzīvesvietu. Vecāki diemžēl, protams, tajā neatrodas un par tiesvedību nav informēti, un lieta tiek izskatīta aizmuguriski. Turklāt lietās, kuras izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesai svarīgi novērtēt arī lietas dalībnieku personību; tas ir apgrūtinoši bez viņu klātbūtnes.

Lūdzu neizcelt bāriņtiesu kā pārāku par citiem lietas dalībniekiem un atbalstīt šo priekšlikumu, paredzot bāriņtiesai tieši tādas pašas tiesības un pienākumus kā citām personām, kuras cēlušas šāda veida prasību tiesā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir skaidrojums?

I.Lībiņa-Egnere. Jā, godātie kolēģi, šī ir tiesību norma Civilprocesa likumā. Proti, tas ir instruments, ar ko tiesnesis lemj tiesu, un šī norma dod iespēju tiesnesim vērtēt visus lietas apstākļus, visus pierādījumus lietā. Un mēs Juridiskās komisijas sēdē uzklausījām tiesnešus par praktiskām problēmām. Un šajā priekšlikumā, ko ir iepriekš piedāvājis tieslietu ministrs, ir tiesības... ļaujot, ka tiesa var lemt, ja persona neattaisnojošu iemeslu dēļ neierodas... Tiesa var! Līdz ar to tiesa vienmēr vērtēs, kāpēc, cik reizes ir aicināts, kādā veidā ir aicināts, vai vispār ir zināma kaut kāda informācija par to, vai šis viens vecāks vai abi vecāki par bērnu rūpējas, kad viņi pēdējo reizi ir redzēti. Iespējams, ka šis vecāks ir uzturlīdzekļu nemaksātāju sarakstā desmit gadus, vispār par bērnu nerūpējas, bet šo jautājumu par bērna aizgādību nav iespējams atrisināt (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) tikai tādēļ vien, ka tiesnesim pat nav šo procesuālo tiesību vērtēt šo jautājumu. Šeit īpašos, atsevišķos gadījumos, kad bāriņtiesa to lūdz, tiesnesis var vērtēt. Bāriņtiesa nav nostādīta uz kaut kāda augstāka podesta vai kā citādi... Bāriņtiesa gluži vienkārši lūdz tiesnesim vērtēt visus lietas apstākļus, un tiesnesis būs tas, kas pieņems lēmumu. Šie tiesnešu lēmumi ir pārsūdzami; Latvijā ir trīs instances, tātad katrai šādai lietai, ja kāda no pusēm nepiekrīt tiesneša pieņemtajam lēmumam. Tāpēc Civilprocesa likumā paredzēt šādu procesuālo normu, ka ir iespējamas situācijas, kad ļaunprātīgi tiek vilcināta tiesa un šis bērniņš paliek ar katru tiesas sēdi vecāks... nu, viņam kaut kādā ziņā šī jautājuma neskaidrība un neatrisināšana noteikti nenāk par labu.

Manuprāt un komisijasprāt (jo šis priekšlikums nav atbalstīts), civilprocesā šī norma ir nepieciešama, un komisijas vārdā es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātu Liepiņa un Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 37, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 13. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums, kurš paredz, ka, izskatot lietas, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, tiesa papildus citiem apstākļiem ņem vērā visus gadījumus, kad tā persona, kura vēlas izlietot aizgādības vai saskarsmes tiesību, lietojusi vardarbību pret bērnu vai pret bērna vecāku. Izskatot lietas, kas izriet no aizgādības tiesībām, tiesa papildus citiem apstākļiem ņem vērā tiesas noteiktās saskarsmes tiesības izmantošanas kārtības pārkāpumus. Un šīs normas saturs ir pārņemts no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Paldies. Tālāko likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Ir pienācis laiks pārtraukumam. Līdz ar to mums ir jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Informēju jūs, godātie kolēģi, ka vakar 45 gadu jubileju svinēja deputāts Armands Krauze, un Saeimas vārdā mēs viņu sveicam! (Aplausi. No zāles dep. A.Bērziņš: “Bankets! Bankets!”)

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Aicinu jūs uz īsu sēdi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Godājamie Juridiskās komisijas locekļi! Atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Paldies. Šobrīd, kolēģi, nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dombrava, Andrejs Elksniņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Kārlis Krēsliņš, Romāns Mežeckis... ir, Sergejs Potapkins, Artis Rasmanis, Romualds Ražuks, Juris Vectirāns, Dzintars Zaķis. (No zāles dep. A.Kaimiņš: “Dainis Liepiņš! Bet Dainis būs!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Mēs paguvām izskatīt pirmos 13 priekšlikumus. Turpināšu ziņot.

14. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 18. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Dāmas un kungi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

18.priekšlikums. Tas ir saistīts ar 3. un 4.priekšlikumu, kurus Juridiskā komisija un Saeima jau ir atbalstījusi citā, pirms brīža izskatītajā, likumprojektā, tātad likumprojektā “Grozījumi Civillikumā”.

Sākotnēji iesniegtais ministrijas piedāvājums paredzēja noteikt, ka vecākiem tiek pārtrauktas aizgādības tiesības jeb, tautas valodā runājot, atņemts bērns, ja vecāks nepilda tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām. Nenoliedzot to, ka spēkā stājušies tiesas spriedumi ir izpildāmi, lietojot arī dažādus piespiedu mehānismus, bērna izmantošana šāda piespiešanas instrumenta lomā ir neētiska un gan morāli, gan juridiski nepieņemama, jo situācijā, kurā vecāks nepilda tiesas spriedumu, par sava vecāka prettiesisko rīcību tiek sodīts arī bērns.

Juridiskajā komisijā izskanēja arguments, ka Augstākā tiesa vienā konkrētā lietā jau ir taisījusi šāda veida spriedumu. Taču viens spriedums, kas balstīts uz konkrētās lietas konkrētajiem faktiskajiem apstākļiem un pierādījumiem, nekādā mērā neuzliek likumdevējam pienākumu mainīt visu likumu. Tieši otrādi! Likumi ir veids, kādā likumdevējs leģitīmi un atbilstoši valsts varas dalīšanas principiem var ietekmēt tiesu varu un nepieļaut šādu spriedumu atkārtošanos.

Tā kā minētā soda veida izslēgšanu komisija un arī Saeima jau ir atbalstījusi materiālajās tiesību normās, nav nekāda pamata to saglabāt procesuālajās tiesību normās. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tik tiešām Saeima ir atbalstījusi grozījumus Civillikumā (3. un 4.priekšlikums), taču šķiet, ka kolēģis Viļuma kungs nav iepazinies ar pašreiz spēkā esošo regulējumu, kas ir noteikts Civillikuma 203.pantā. Proti, tur ir runa par to, ka aizgādības tiesības vecākam tiek pārtrauktas, ja bāriņtiesa atzīst, ka vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības. Tātad šajā gadījumā, ja mēs runājam par tiesu nolēmumu neizpildi, droši vien ir arī jautājums par, iespējams, kādu ļaunprātīgu rīcību, un, manuprāt, šī norma faktiski ir attiecināma arī uz šādām situācijām.

Līdz ar to nekādu pretrunu šeit nav. Lūgums atbalstīt komisijas pozīciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Lībiņa-Egnere. Jā. Komisijas vārdā varu atzīt, ka mēs tiešām ļoti daudz debatējām arī par šo priekšlikumu: uzklausījām Bērnu tiesību aizsardzības centru, pašas bāriņtiesas, Labklājības ministriju, nevalstiskās organizācijas un arī lēmām, ka arī pie procesuālā regulējuma mēs noteikti trešajā lasījumā vēl atgriezīsimies, un, iespējams, šis regulējums būs jāpapildina. Bet tas noteikti nebūs jāizslēdz pilnībā, kā to lūdz darīt šī priekšlikuma autori. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputātu Liepiņa un Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 28, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 19. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums, kurš paredz tiesai iespēju lietas izskatīšanā pieaicināt psihologu arī pēc savas iniciatīvas, ja tiesa to uzskata par nepieciešamu. Komisija šādu priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 20. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. un 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 24. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Dāmas un kungi! Šodien pēdējo reizi apgrūtināšu jūsu uzmanību. Tātad - 24.priekšlikums. Tas paredz noteikt, ka, izlemjot jautājumu par adopciju, tiesa, ja uzskata to par nepieciešamu, var pieaicināt lietas izskatīšanā adoptējamo bērnu neatkarīgi no viņa vecuma. Ministrijas piedāvājums paredz vecuma ierobežojumu - 12 gadus - adoptējamā uzaicināšanai uz tiesas sēdi, pamatojot to ar citiem normatīvajiem aktiem, kuros šāds vecums ir paredzēts kā tāds, no kura bērna viedoklis ir nopietni vērā ņemams. Neapšaubot 12 gadu vecuma ierobežojuma nepieciešamību citos gadījumos, uzskatām, ka jautājums par adopciju, it īpaši tad, ja tā notiek uz ārvalstīm, ir pietiekami sensitīvs jautājums, lai dotu iespēju tiesai nepastarpināti uzklausīt vistiešāk iesaistītās personas - tātad bērna viedokli un kaut vai pavērot bērna izturēšanos un ķermeņa valodu, kas var norādīt uz to personu, ar kuru bērns patiešām jūtas drošs. Parasti ierobežojumi nepilngadīgām personām piedalīties tiesas sēdēs saistīti ar nepieciešamību pasargāt bērnus no traumām, ko var radīt tiesas sēdē notiekošais. Taču, izlemjot jautājumu par adopciju, bērnu traumējošām situācijām nevajadzētu rasties. Bērnam jābūt ieinteresētam un jāvēlas tikt adoptētam, pretējā gadījumā adopcija nav pieļaujama.

Juridiskās komisijas sēdē Rīgas apgabaltiesas tiesnese atzina, ka gadījumā, ja bērna viedokļa uzklausīšanu prasītu konkrētās lietas apstākļi, tiesai, piemērojot tiesu principus, vajadzētu uzaicināt arī bērnu, kurš tajā brīdī vēl nav sasniedzis 12 gadu vecumu. Tāpēc aicinu apzināti neradīt situāciju, kurā tiesai varbūt jārīkojas pretēji rakstītajam likuma tekstam, un tāpēc ir nepieciešams atbalstīt šo 24.priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas ziņojams?

I.Lībiņa-Egnere. Jā, godātie kolēģi! Tas ir vispārējs princips tieši bērnu tiesību aizsardzībā, ka 12 gadi vispār tiek uzskatīts kā laiks, kad bērniņš ir psiholoģiski nobriedis tik tālu, lai varētu pats pilnībā apzināties un paust savu viedokli. Un arī līdz šim vecumam bērns vienmēr tiek uzklausīts neatkarīgi no tā, vai viņš ir varbūt divu, trīs, četru, piecu, sešu gadu vai citā vecumā. Viņš tiek uzklausīts kopā ar personām, kas viņam ir tuvas, vai psihologa klātbūtnē, lai noskaidrotu, atbilstoši viņa vecumam kā viņš izsakās, lai noskaidrotu, vai viņš ir “par” vai “pret” kādu jautājumu. Šie 12 gadi ir noteikti gan attiecībā uz adopciju, gan attiecībā uz aizgādību... ka bērniņam ir jāizlemj, pie kura no vecākiem viņš vēlas palikt... Tātad tas ir noteikts arī virknē citu materiālo tiesību normu.

Komisijas sēdē mēs uzklausījām tiesnesi, kura atzina, ka tiesai ir iespēja piemērot vispārējo principu par tiešu uzklausīšanas pienākumu. Latvijas tiesību sistēmā kā romāņu-ģermāņu tiesību sistēmā tas nav nekas jauns, Viļuma kungs, ka tiek piemēroti vispārējie tiesību principi. Taču mēs vispārējo principu... tādu “labu” gadījumu dēļ tagad neuzliekam par pienākumu visiem bērniem nākt uz tiesas sēdi, jo šādu problēmu nav. Praksē mēs nepārliecinājāmies, ka būtu problēmas... ka kāds vienpadsmitgadīgs vai desmitgadīgs bērns tāpēc, ka netiktu uzklausīts, būtu adoptēts pret viņa gribu, jo, kā jau es teicu, bērns tiek uzklausīts, viņa griba tiek noskaidrota atbilstoši viņa brieduma pakāpei.

Līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputātu Liepiņa un Bites iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 35, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 25. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 26. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 27. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 28. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 30. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 31. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 32. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 33. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 35. - atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kurš precizē kārtību, kādā jārīkojas tiesu izpildītājam, ja viņš netiek ielaists telpās, par kurām ir ziņas, ka tajās atrodas bērns. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 36. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 38.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 39. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 41. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 42. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 44. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 46.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 46. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 47. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Lībiņa-Egnere. 48. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. 49. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Un pēdējais ir 50. - deputātu Liepiņa un Bites priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to esam izskatījuši visus uz otro lasījumu iesniegtos priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Paldies, kolēģi! Arī šim likumprojektam aicinām iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 10.jūlijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.jūlijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Jā, visbeidzot, kolēģi, noslēdzošais likumprojekts šajos ar bērnu tiesību aizsardzību saistītajos četros likumprojektos.

1.priekšlikums šajā likumprojektā ir no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 9, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Lībiņa-Egnere. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Lībiņa-Egnere. Līdz ar to visi šie redakcionāla rakstura priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Lībiņa-Egnere. Šā gada 10.jūlijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi ir iesniedzami līdz šā gada 10.jūlijam. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.222/Lp12), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi!

Saeimas Juridiskā komisija ir sagatavojusi izskatīšanai pirmajā lasījumā četras dažādas likumprojektu grupas grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Pirmais likumprojekts (Nr.222/Lp12) paredz vienkārši terminoloģisku precizējumu 166.⁶ panta pirmajā daļā “Grāmatvedības pārskata iesniegšanas statistiskās informācijas noteikumu neievērošana”. Šis pants tiek papildināts ar gada pārskata precizējumu. Tas ir nepieciešams Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas grozījumu izpildei. Komisija lūdz likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.222/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 30.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.jūnijam. Paldies.

J.Stepaņenko. Otrais likumprojekts...

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, Stepaņenko kundze!

Tātad Saeimas Prezidijs kolēģus informē, ka ir saņemts deputāta Dzintara Zaķa iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 11.jūnijā. Saeimas Prezidijs šādu atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.235/Lp12), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Juridiskā komisija sagatavojusi šos grozījumus pirmajam lasījumam, un šie grozījumi paredz sodu par niršanai jūrā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumu. Komisijā bija diskusijas par šo likumprojektu, jo nav saņemts nevalstisko organizāciju saskaņojums šajā jautājumā, bet, neskatoties uz to, komisija lūdz atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.235/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2015.gada 30.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.jūnijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.254/Lp12), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Šie grozījumi paredz būtiski palielināt sodu par epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpumiem.

Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.254/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Stepaņenko. 2015.gada 30.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 30.jūnijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.268/Lp12), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J.Stepaņenko (SASKAŅA).

Šie grozījumi paredz to, ka atsevišķi pārkāpumi konkurences jomā turpmāk tiks skatīti Konkurences likuma ietvaros.

Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.268/Lp12) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Stepaņenko. 2015.gada 30.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 30.jūnijs.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” pirmajā lasījumā.

Nedaudz ieskicēšu likumprojekta mērķi. Likumprojekts ir izstrādāts, lai uzlabotu likuma regulējošo normu efektīvāku ieviešanu praksē un, veicot attiecīgus precizējumus, novērstu likumā konstatētās nepilnības. Izmaiņas skar tādu jautājumu kā koordinācijas institūcija un tās uzdevumi; ir precizēta tās kompetence. Precizēta arī likuma 24.panta pirmajā daļā minētās koordinācijas institūcijas konsultatīvās padomes kompetence. Likumprojektā tiek piedāvāti arī uzlabojumi informācijas publiskošanā kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma jautājumos un pilnvarojuma līgumu slēgšanā, kā arī kapitāla daļu pārdošanas jautājumos.

Ņemot vērā to, ka komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts un ka komisijā ir arī nobalsots par tā steidzamību, lūdzu jūs, kolēģi, piešķirt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 6, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! Frakcija “No sirds Latvijai” neatbalsta grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, jo mēs uzskatām, ka likumdevējam no izpildvaras ir jāprasa likumdevēja lēmumu savlaicīga un profesionāla izpilde, nevis jāpiekāpjas izpildvarai un likums jāpielāgo konkrētās iestādes vajadzībām, politisko spēku vēlmēm un savstarpējām vienošanām.

Atgādināšu, ka Saeima pagājušā gada 16.oktobrī pieņēma likumu, kura mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību resursu efektīvu, racionālu un ekonomiski pamatotu izmantošanu un pārvaldību, kā arī labas kooperatīvās pārvaldības principu ievērošanu. Šis likums stājās spēkā tikai šā gada 1.janvārī, taču, pirmkārt, Ministru kabinets nenodrošināja savlaicīgu lēmuma pieņemšanu un tikai šā gada 26.maijā, tas ir, gandrīz trīs mēnešus vēlāk, nekā likumā noteikts, beidzot pieņēma lēmumu par valsts iestādi, kura pildīs valsts kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas uzdevumus. Ministru kabinets šī gada 26.maijā pieņēma arī nelikumīgu rīkojumu, kas - pretēji likumam! - nosaka citu - trīs mēnešus vēlāku termiņu, kādā jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi un jāsagatavo pirmais centralizētais publiskais pārskats Saeimai par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām par 2014.gadu. Mēs uzskatām, ka Saeimai nav jāpagarina šie termiņi, kā arī nav jāpaplašina pārejas noteikumi, atliekot vairāku uzdevumu un funkciju izpildi. Likumprojekta anotācijā ir teikts, ka sākotnēji nebija ņemts vērā tas, ka koordinācijas institūcijai būs jāpiesaista papildu personāls, tāpēc nepieciešams grozīt pārejas noteikumus, lai noteiktu, ka koordinācijas institūcijai uzreiz nav jānodrošina visu uzdevumu izpilde.

Mūsuprāt, nav pieņemami, ka Saeima trīs lasījumos, pusotra gada laikā strādājot un uzklausot iesaistītās puses, bija pieņēmusi likumu, bet Ministru kabinets nebija rēķinājies ne ar papildu izdevumiem, ne ar likumā noteikto uzdevumu izpildei vajadzīgo papildu personālu.

Otrkārt. Nav atbalstāma likumā noteiktās koordinācijas institūcijas un koordinācijas institūcijas padomes uzdevumu un funkciju pārskatīšana. Ar šiem grozījumiem tiek pilnībā izmainīta likumdevēju iecere par koordinācijas institūcijas konsultatīvās padomes lomu un atbildību. Mēs visi bijām liecinieki, ka Ministru kabinetam tikai pēc ilgstošām diskusijām izdevās panākt vienošanos, ka koordinācijas institūcijas uzdevumus veiks Pārresoru koordinācijas centrs. Tātad šobrīd ir noteikta iestāde, kas vērtē katras kapitālsabiedrības darbības stratēģijas atbilstību izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem, kā arī sniedz atzinumu Ministru kabinetam par valsts līdzdalības iegūšanu, saglabāšanu vai izbeigšanu noteiktā kapitālsabiedrībā.

Tajā pašā laikā ar šiem grozījumiem tiek pilnībā mainīta koordinācijas institūcijas padomes loma. Tā izskatīs Pārresoru koordinācijas centra sagatavotos atzinumus un sniegs vērtējumu par tiem. Izklausās jau racionāli - padomē locekļi par darbu atlīdzību nesaņems, bet kā tagad izskatīsies lēmumu pieņemšana, pārvaldot kapitālsabiedrības?

Mums nav pieņemama situācija, ka tā vietā, lai tiktu prasīts kvalitatīvs darbs no valsts kapitālsabiedrību vadītājiem un Pārresoru koordinācijas centra darbiniekiem, tiek radīts vēl viens lieks birokrātisks posms. Būs panākts kārtējais politiskais līdzsvars, nevis profesionāla, atbildīga un maza valsts pārvalde.

Frakcija “No sirds Latvijai” neatbalsta šo grozījumu tālāku virzību, jo tie neatbilst likuma mērķim - veicināt kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, un tie pilnīgi noteikti neveicina labas pārvaldības principu ievērošanu.

Pateicos.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Smiltēns. Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts, un es jūs lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 13, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

E.Smiltēns. Konstruktīvus priekšlikumus gaidīsim līdz 15.jūnijam un izskatīsim likumprojektu Saeimas 18.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.jūnijam, un izskatīšana Saeimas sēdē šā gada 18.jūnijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Šajos grozījumos tiek precizēts deleģējums sabiedrisko būvju būvniecības uzraudzībai. Jaunizveidotais Būvniecības valsts kontroles birojs no 1.jūlija pārņem to sabiedrisko būvju būvniecības uzraudzību, kuru būvēšanai būvatļaujas ir saņemtas pēc 2014.gada 1.oktobra.

Lūdzu šim likumprojektam piešķirt steidzamību, jo 1.jūlijs ir pavisam, pavisam tuvu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I.Līdaka. Lūdzu atbalstīt to arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts otrajā lasījumā izskatāms Saeimas sēdē.

I.Līdaka. Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts tika ļoti rūpīgi saskaņots ar Saeimas Juridisko biroju, un es domāju, ka mums 18.jūnijā jau tāpat būs daudz, ko darīt, tāpēc es lūdzu jūs tomēr šobrīd apstiprināt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā, jo tik tiešām 1.jūlijs ir ļoti tuvu. Turklāt šī likumprojekta mērķis nav rosināt kaut kādu plašāku cita veida diskusiju par Būvniecības likuma kaut kādiem, nu, varbūt kļūdainiem uzstādījumiem.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Zariņš: “Ir!”) Ir iebildumi.

I.Līdaka. Skaidrs! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 11.jūnijs pulksten 11.38. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 11.jūnija pulksten 11.38, un izskatīšana...

I.Līdaka. ...un izskatīšana - Saeimas 18.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana - Saeimas 18.jūnija sēdē.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam!

I.Zariņš (SASKAŅA).

Man ir cits priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šīs pašas dienas... Tas jau ir pieņemts? Pēc procedūras vēl varēja runāt!

Sēdes vadītāja. Varat!

I.Zariņš. Jā, man ir priekšlikums - šodien pulksten 11.45. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kaimiņam!

A.Kaimiņš (LRA).

Hallo? (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Kaimiņam!

A.Kaimiņš. Es atvainojos! Es gribētu pateikt...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Kaimiņam! Mēs lemjam par priekšlikumu iesniegšanu.

Tātad komisijas vārdā deputāts Ingmārs Līdaka vēlējās kaut ko piebilst? (Dep. A.Kaimiņa starpsaucieni: “Ieslēdziet man mikrofonu! Kas tas tāds bija? Kāpēc izslēdzāt man mikrofonu?! Ieslēdziet mikrofonu!”)

Līdakas kungs!

I.Līdaka. Tā...

Sēdes vadītāja. Līdakas kungs, lūdzu, komisijas vārdā!

I.Līdaka. Ja drīkst... Es ceru, ka būs iespēja vēl arī parunāt pa mikrofonu, Kaimiņa kungs!

Raugiet, ko es lūgtu jūs apsvērt, cienījamie kolēģi... Raugiet, ja mēs gribam atrisināt vienu problēmu, kas patiešām nopietna... Mazu mirklīti, ja? Ja mēs gribam atrisināt vienu problēmu, tad mums tas ir jādara, jo 1.jūlijs ir pavisam tuvu! Un es iedomājos: kas notiktu, ja mēs noteiktu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, teiksim, nu, kaut vai pirmdienu?

Es zinu, ka šajā Būvniecības likumā ir daudzas nepilnības. Pirmdien mēs saņemtu veselu strēķi priekšlikumu, kā šīs nepilnības labot. Protams, līdz 18.jūnijam mēs komisijā kvalitatīvi izskatīt šos priekšlikumus nespētu, un līdz ar to līdz 1.jūlijam, kad jāstājas šai normai spēkā, nekas netiktu izdarīts. Tāpēc es arī minēju šo ļoti, ļoti īso priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kur arī lūdzu noteikt, lai tas ir pulksten 11.38... nu, jau pat pulksten 11.48, es atvainojos, būtu vēl sakarīgāk... Bet, nu, es vienkārši lūdzu nopietni pret šo lietu izturēties, lai mēs varētu mierīgi vienu darbiņu izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir minēti trīs priekšlikumu iesniegšanas termiņi: pulksten 11.38, pulksten 11.45 un pulksten 11.48. Mums ir jālemj par tālāko.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam likumprojektam “Grozījumi Būvniecības likumā” noteiktu līdz 11.jūnija pulksten 11.48! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 43, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektam “Grozījumi Būvniecības likumā” uz otro lasījumu priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu šā gada 11.jūnijs pulksten 11.45! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts. (Dep. I.Līdaka smejas.) Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šodienas... tātad 2015.gada 11.jūnija pulksten 11.45. Izskatīšana - Saeimas 18.jūnija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Jā, kolēģi, skatām otrajā lasījumā grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Ir saņemts viens priekšlikums, kas faktiski ir papildinājums vienai regulai. Un šis ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Putra. Tādējādi esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Kolēģi, vēlos jūs informēt saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Tātad deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par “Rail Baltica” projekta ekonomisko pamatojumu un tā patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību”. Saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus neapmierina, bet ministrs šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Urbanoviča, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par esošās ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību”. Tas ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemta atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministre šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Zariņa, Zemļinska, Ādamsona un Ribakova jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēm”. Ir saņemta atbilde, kura iesniedzējus neapmierina. Un ministrs šodien var ierasties uz atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Zemļinska, Nikonova, Zujeva un Tretjakas jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina... Es atvainojos, tā iesniedzējus apmierina. Līdz ar to jautājums ir uzskatāms par atbildētu.

Saistībā ar deputātu Urbanoviča, Potapkina, Zariņa, Agešina un Tutina jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumiem”. Saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina. Tātad jautājums uzskatāms par atbildētu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Tretjakas, Zujeva un Nikonova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par AS “KVV “Liepājas metalurgs”””. Jautājums pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram. Saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina, un ministrs informē, ka var ierasties šodien uz atbildes sniegšanu mutvārdos.

Saistībā ar deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Šica, Bondara, Viļuma un Brīvera jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts sadarbību ar SIA Prudentia Advisers” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente nevar ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Tretjakas un Dolgopolova jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par emisijas kvotām” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina, un jautājums uzskatāms par atbildētu.

Uz deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Tretjakas un Dolgopolova jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Eiropas Savienības fondu finansētajiem Daugavpils pilsētas domes projektiem” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina, un jautājums uzskatāms par atbildētu.

Deputātu Sudrabas, Baloža, Platpera, Meijas un Mežecka jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Eiropas Komisijas 2015.gada 27.maija priekšlikuma projektu par patvēruma pieprasījuma iesniedzējiem” ir pāradresēts iekšlietu ministram Kozlovskim. Saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, un ministrs var ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Uz deputātu Sudrabas, Baloža, Platpera, Meijas un Mežecka jautājumu zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par Latvijas produkcijas eksportu” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, un ministrs informē, ka var ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Uz deputātu Elksniņa, Agešina, Tretjakas, Tutina un Nikonova jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, un ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu šodien.

Uz deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Kūtra jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par diabēta pacientu aprūpes organizēšanu un finansējuma nodrošināšanu” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina, un jautājums uzskatāms par atbildētu.

Esam saņēmuši deputātu Ivanovas-Jevsejevas, Agešina, Cileviča, Zemļinska un Tutina iesniegtu jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Eiropas Savienības fondu finansētajiem projektiem Daugavpils pilsētā” un nododam to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam atbildes sniegšanai.

Ir saņemts deputātu Sudrabas, Meijas, Šimfas, Kūtra un Baloža jautājums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par apsardzes darbību”, un tas tiek nodots iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim atbildes sniegšanai.

Līdz ar to, kolēģi, gribu jūs informēt, ka arī sēdes darba kārtība ir izskatīta, un mums ir jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos jūs informēt, ka rīt, 12.jūnijā, pulksten 13.00 Saeimā sveiksim mācībās sekmīgākos jaunos basketbolistus un labākos trenerus un tiesnešus. Visi deputāti, kuri vēlas šo pasākumu apmeklēt, ir laipni aicināti.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Aicinu jūs uz komisijas sēdi pulksten 12.15, jo mums ir jāizskata jautājums par samazināto PVN likmi apkurei.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa (NSL).

Godātie kolēģi! Pulksten 12.30 mūsu komisijas telpās notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde. Ļoti lūdzu visus piedalīties komisijas sēdē! Paldies.

Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dombrava, Andrejs Elksniņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Kārlis Krēsliņš, Sergejs Potapkins, Artis Rasmanis, Romualds Ražuks, Juris Vectirāns, Dzintars Zaķis un Mihails Zemļinskis... Zemļinskis ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 11. sēde
2015. gada 11. jūnijā

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 276/Lp12) (Dok. Nr. 882, 882A)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr. 277/Lp12) (Dok. Nr. 883, 883A)
Par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 278/Lp12) (Dok. Nr. 884, 884A)
Par likumprojektu “Līgums par grozījumiem Kontrabandas un viltojumu apkarošanas un vispārējo atbrīvojumu līgumā, kas noslēgts 2004. gada 9. jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās” (Nr. 279/Lp12) (Dok. Nr. 885, 885A)
Par likumprojektu “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem” (Nr. 281/Lp12) (Dok. Nr. 902, 902A)
Par likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 289/Lp12) (Dok. Nr. 919)
Par likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 290/Lp12) (Dok. Nr. 921)
Priekšlikums	- dep. J.Upenieks (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 291/Lp12) (Dok. Nr. 922)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 292/Lp12) (Dok. Nr. 929)
Par darba kārtību
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivaram Brīveram no šā gada 16. jūnija līdz 18. jūnijam (Dok. Nr. 903)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 292/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 929)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā” (Nr. 212/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 598B)
Ziņo	- dep. A.Latkovskis
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 236/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 665B)
Ziņo	- dep. R.Bergmanis
Likumprojekts “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 154/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 892)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 155/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 893)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 156/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 894)
Ziņo	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (256/Lp12)(1.lasījums) (Dok. Nr. 771, 886)
Ziņo	- H.Abu Meri
Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 269/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 840, 889)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 77/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 898)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 78/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 899)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Debates	- dep. J.Viļums
	- dep. J.Viļums
	- dep. A.Loskutovs
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Pimenovs
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 79/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 900)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Debates	- dep. J.Viļums
Paziņojumi
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. G.Bērziņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. J.Viļums
	- dep. G.Bērziņš
	- dep. J.Viļums
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (Nr. 80/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 901)
Ziņo	- dep. I.Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 222/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 629, 912)
Ziņo	- dep. J.Stepaņenko
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Dzintaram Zaķim šā gada 11. jūnijā
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 235/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 664, 912)
Ziņo	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 254/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 766, 912)
Ziņo	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 268/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 839, 912)
Ziņo	- dep. J.Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr. 271/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 844, 920)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Debates	- dep. I.Sudraba
Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 289/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 919)
Ziņo	- dep. I.Līdaka
Priekšlikums	- dep. I.Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 292/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 929B)
Ziņo	- dep. E.Putra
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu M.Ivanovas-Jevsejevas, V.Agešina, B.Cileviča, M.Zemļinska un J.Tutina jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Eiropas Savienības fondu finansētajiem projektiem Daugavpils pilsētā” (Nr. 72/J12)
Informācija par deputātu I.Sudrabas, A.Meijas, S.Šimfas, G.Kūtra un R.Baloža jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par apsardzes darbību” (Nr. 73/J12)
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. S.Šimfa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 11.06.2015 09:06:56 bal001
Par - 49, pret - 29, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (280/Lp12), nodošana komisijām izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības

Datums: 11.06.2015 09:15:04 bal002
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivaram Brīveram no šā gada 16.jūnija līdz 18.jūnijam

Datums: 11.06.2015 09:17:37 bal003
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (292/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.06.2015 09:18:10 bal004
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (292/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.06.2015 09:21:41 bal005
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pirotehnisko izstrādājumu aprites likumā (212/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.2015 09:23:44 bal006
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (236/Lp12), 2.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.2015 09:24:53 bal007
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (154/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.06.2015 09:26:14 bal008
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (155/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.06.2015 09:27:39 bal009
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (156/Lp12), 3.lasījums

Datums: 11.06.2015 09:30:42 bal010
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (256/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.06.2015 09:32:08 bal011
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (269/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.06.2015 09:42:50 bal012
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (77/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.06.2015 09:51:19 bal013
Par - 29, pret - 24, atturas - 10. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (78/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.06.2015 09:53:44 bal014
Par - 23, pret - 35, atturas - 7. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (78/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.06.2015 10:04:07 bal015
Par - 29, pret - 40, atturas - 8. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (78/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.06.2015 10:09:52 bal016
Par - 26, pret - 40, atturas - 13. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (78/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.06.2015 10:17:38 bal017
Par - 31, pret - 39, atturas - 8. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi Bāriņtiesu likumā (78/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.06.2015 10:21:36 bal018
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (78/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.06.2015 10:28:55 bal019
Par - 32, pret - 37, atturas - 9. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Civilprocesa likumā (79/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.06.2015 11:06:54 bal020
Par - 29, pret - 28, atturas - 10. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Civilprocesa likumā (79/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.06.2015 11:12:17 bal021
Par - 25, pret - 35, atturas - 13. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Civilprocesa likumā (79/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.06.2015 11:15:34 bal022
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (79/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.06.2015 11:16:41 bal023
Par - 66, pret - 9, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” (80/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.06.2015 11:17:20 bal024
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” (80/Lp12), 2.lasījums

Datums: 11.06.2015 11:19:12 bal025
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (222/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.06.2015 11:20:58 bal026
Par - 65, pret - 0, atturas - 16. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (235/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.06.2015 11:22:10 bal027
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (254/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.06.2015 11:23:12 bal028
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (268/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.06.2015 11:25:18 bal029
Par - 75, pret - 6, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (271/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.06.2015 11:30:21 bal030
Par - 67, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (271/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.06.2015 11:31:50 bal031
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Būvniecības likumā (289/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.06.2015 11:32:10 bal032
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (289/Lp12), 1.lasījums

Datums: 11.06.2015 11:36:31 bal033
Par - 32, pret - 43, atturas - 3. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu plkst.11.48. Grozījumi Būvniecības likumā (289/Lp12), 1.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.2015 11:37:00 bal034
Par - 73, pret - 2, atturas - 3. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu plkst. 11.45. Grozījumi Būvniecības likumā (289/Lp12), 1.lasījums, steidzams

Datums: 11.06.2015 11:38:30 bal035
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (292/Lp12), 2.lasījums, steidzams

 

Frakciju viedokļi
2015.gada 11.jūnijā

Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai “Frakciju viedokļi”, kas tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan ikreiz pēc Saeimas sēdes. Deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem.

Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R.Kols (VL–TB/LNNK).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Politiskajā vidē aizvadītas vairākas spraigas pirmsvēlēšanu nedēļas, kas vainagojušās ar jauna Valsts prezidenta ievēlēšanu. Vēlos Nacionālās apvienības vārdā atkārtoti apsveikt Vējoņa kungu un vēlēt izturību un panākumus, pildot šī atbildīgā amata pienākumus.

Vējoņa kunga ievēlēšana arī ir aktualizējusi jaunu jautājumu politiskajā dienaskārtībā – jauna kandidāta izvirzīšanu aizsardzības ministra amatam. Zaļo un Zemnieku savienība par kandidātu minētajam amatam izvirzījusi Saeimas deputātu Raimondu Bergmani. Pēc sarunas ar Raimondu Bergmani, uzklausījuši Bergmaņa iespējamās prioritātes aizsardzības ministra amatā un saņēmuši precīzas un informējošas atbildes uz frakciju interesējošiem jautājumiem, esam guvuši pārliecību, ka Raimonds Bergmanis varētu veiksmīgi pildīt šī amata pienākumus. Par prioritātēm savas ievēlēšanas gadījumā Bergmanis izvirzījis NATO klātbūtnes stiprināšanu Latvijā un atbalstu Jaunsardzei, kas ir būtiski jautājumi arī Nacionālajai apvienībai. Atbalstām Raimonda Bergmaņa kandidatūru un uzskatām, ka ievēlēšanas gadījumā Bergmanis godprātīgi un kvalitatīvi pildīs aizsardzības ministra pienākumus.

Pēc mūsu iniciatīvas šonedēļ tikāmies arī ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, lai pārrunātu Nacionālās apvienības aktuālo jautājumu par pāreju uz izglītību valsts valodā mazākumtautību skolās no 2018.gada. Sarunā ar ministri diemžēl skaidru atbildi uz šo jautājumu nesaņēmām. Ministre uzskata, ka virzībai uz vienotu izglītības sistēmu jānotiek pakāpeniski, bez gala termiņa noteikšanas. Ir skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrijas dienaskārtībā šis jautājums tuvākajā laikā netiks aktualizēts.

Nacionālā apvienība no savas puses turpinās aizstāvēt nepieciešamību ieviest visā Latvijā izglītību valsts valodā un turpinās aktualizēt šo jautājumu. Ar ministri apspriedām arī jautājumus par obligāto eksāmenu kārtošanu ķīmijā un fizikā, kā arī jauniešu zemo interesi par eksaktajām zinātnēm kopumā. Ministre pauda, ka centralizētie eksāmeni ķīmijā un fizikā negarantē intereses pastiprināšanu par eksaktajām zinātnēm. Skolēniem esot nepieciešama papildu motivācija šo priekšmetu apgūšanai. Uzskatām, ka arī šis jautājums – papildu motivācijas radīšana – ir jārisina steidzami. Nacionālā apvienība no savas puses iesaistīsies darba grupās, lai strādātu pie valsts izglītības kvalitātes uzlabošanas.

Pievērsīšos arī starptautiskajai dimensijai. Vēlos runāt par Latvijas pozīcijām. Joprojām visā Eiropas Savienībā, arī Latvijas sabiedrībā un lēmējinstitūcijās, viens no aktuālākajiem jautājumiem ir bēgļu kvotu ieviešana. Nacionālās apvienības nostāja šajā jautājumā paliek nemainīga – kvotu ieviešana kā tāda nav pieļaujama. Ir jāievēro brīvprātīgums un solidaritāte, nevis jāievieš Eiropas Savienības līgumos nekur neparedzēti piespiedu mehānismi.

Valdībā ir tikusi apstiprināta Latvijas pozīcija sākotnējām diskusijām par migrācijas jautājumiem Eiropā. Esam gandarīti, ka šajā jautājumā ņemts vērā mūsu viedoklis un ka Latvijas oficiālā pozīcija ir pretošanās obligāto kvotu ieviešanai, vēršot Eiropas Savienības institūciju uzmanību uz Latvijas vēsturisko pieredzi un nacionālo sastāvu. Uzskatām, ka Eiropas Savienības institūcijām būtu jāņem vērā katras valsts individuālā situācija un nostāja, kā arī intereses bēgļu kvotu jautājumā.

Un visbeidzot jāpiemin arī tas, ka Saeimas šīsdienas sēdē pēdējā lasījumā tika pieņemti likumprojekti “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kā arī “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Šie grozījumi pēc savas būtības bija tehniski labojumi, kuru apstiprināšanu Nacionālā apvienība arī atbalstīja.

Līdz ar to es vēlos noslēgt Nacionālās apvienības frakcijas viedokli. Novēlu jums patīkamu tuvojošos nedēļas nogali.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Kola kungam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.

Nākamajai vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātei Silvijai Šimfas kundzei. Lūdzu!

S.Šimfa (NSL).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Domāju, ka visi Latvijas pensionāri un arī tie, kuriem tuvojas pensionēšanās, šodien ar cerībām gaidīja Saeimas balsojumu par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, jo tie paredzēja kaut nelielu pensiju palielināšanu, sociālā taisnīguma atjaunošanu un to pensiju pārrēķināšanas... aprēķināšanas kārtības pārskatīšanu, kuras piešķirtas kopš 2010.gada. Tomēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šos grozījumus atsauca no Saeimas šodienas sēdes darba kārtības, jo valdība joprojām nav sagatavojusi komisijas pieprasītos aprēķinus par to, kādi finanšu līdzekļi būtu nepieciešami, ja tiktu veikti deputātu ierosinātie grozījumi, kas atšķiras no valdības iesniegtajiem. Tā vietā Finanšu ministrija joprojām skandē vienu un to pašu: “Pensiju palielināšana jāvērtē tikai tad, kad valdībā tiks skatīts 2016.gada budžets un turpmāko gadu budžeti.” Tam mēs nevaram piekrist, un īsi pēc pulksten 12.00 notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā mēs atkal atgriezīsimies pie šī jautājuma un turpināsim diskutēt un aizstāvēt pensionāru intereses – viņu taisnīgās intereses.

Īsi vēlos skart vēl vienu Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumu, kas gan sēdes sākumā tika atsaukts. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, kas paredz divu jaunu valstī atzīmējamu dienu – Robežsargu dienas un Policijas darbinieku dienas – iekļaušanu likumā. Partija “No sirds Latvijai” pilnībā atbalsta šo ierosmi, jo uzskata, ka valstī vismaz ar tādu mazumiņu ir jāpateicas tiem, kuri sargā valsts robežu un mūsu drošību ik dienu. Atzīmējamo dienu saraksts būtu, mūsuprāt, vēl jāpapildina arī ar citām atzīmējamām dienām, lai pateiktos darba darītājiem, kā arī pievērstu uzmanību aktuāliem Latvijas un starptautiskiem notikumiem.

Saistībā ar valsts atbalstu sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām vēlos vērst jūsu uzmanību uz vēl vienu jautājumu. Runa ir par izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā, proti, par šī nodokļa likmes samazināšanu no 12 procentiem uz 5 procentiem siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām. Šis jautājums ir iekļauts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas šodienas sēdes darba kārtībā. Nesen, 14.maijā, Saeima uzdeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, balstoties uz 10 019 Latvijas pilsoņu iesniegto kolektīvo iesniegumu, izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām un, ja to atzīs par iespējamu, lemt par attiecīga likumprojekta sagatavošanu.

Frakcijas “No sirds Latvijai” nostāja ir nemainīga un tāda paliks arī turpmāk: šī nodokļa likme ir jāsamazina. Turklāt tas ir ne tikai sociāls, bet arī ekonomisks jautājums, lai spertu vismaz vienu soli pretī šī senā mezgla pārciršanai – iedzīvotāju parādu samazināšanai, kas veicinās arī siltumapgādes uzņēmumu attīstību un līdz ar to arī tarifu samazināšanu.

Vienlaikus “No sirds Latvijai” uzskata, ka ir jāuzsāk argumentēta diskusija par valsts turpmāk realizējamo pievienotās vērtības nodokļa politiku. Beidzot atbildīgajiem par lēmuma pieņemšanu ir jāapzinās, ka nodokļu politika nedrīkst kalpot tikai fiskālām interesēm un valsts budžeta piepildīšanai, bet ka tā ir daļa no valsts kopējās politikas. Līdz ar to ir jāizvērtē nodokļu ietekme arī uz citām jomām un jāpieņem izsvērts, ar aprēķiniem pamatots un sabalansēts lēmums. Tā, piemēram, frakcija “No sirds Latvijai” jau bija iesniegusi priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli pirmās nepieciešamības pārtikai, tomēr tas neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Un tas lēmums tika pamatots tikai ar fiskālo politiku... Mēs uzskatām, ka nodokļa likmi lietderīgi samazināt arī citām precēm un pakalpojumiem, piemēram, zālēm. Jo, ja mēs atskatāmies vēsturē, tad redzam, ka mums šāda samazinātā likme ir bijusi ne tikai zālēm, bet arī grāmatām. Bet, neskatoties uz to, ka mēs runājam par ekonomisko izaugsmi un krīze ir pārvarēta, un šī ekonomiskā... makroekonomiskā izaugsme turpinās, mēs nesteidzamies novērst, sacīsim, pieņemto krīzes laika lēmumu sekas ļoti daudzās jomās, atkal piesaucot šo fiskālo politiku un nerēķinoties ar kopējo valsts politiku un to, kā tas kopumā veido mūsu valsts iedzīvotāju dzīvi un ikdienu.

Frakcija “No sirds Latvijai!” neatbalsta grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Uzskatām, ka likumdevējam no izpildvaras ir jāprasa likumdevēja lēmumu savlaicīga un profesionāla izpilde, nevis jāpiekāpjas izpildvarai un likums jāpielāgo konkrētas iestādes vajadzībām, politisko spēku vēlmēm un savstarpējām vienošanām. Ministru kabinets 2015.gada 26.maijā pieņēma nelikumīgu rīkojumu, kas pretēji likumam nosaka citu – trīs mēnešus vēlāku – termiņu, kādā jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi un jāsagatavo Saeimai pirmais centralizētais publiskais pārskats par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām par 2014.gadu. Mēs uzskatām, ka Saeimai nav jāpagarina šie termiņi, kā arī nav jāpaplašina pārejas noteikumi, atliekot vairāku uzdevumu un funkciju izpildi.

Mums nav pieņemama situācija, ka tā vietā, lai tiktu prasīts kvalitatīvs darbs no valsts kapitālsabiedrību vadītājiem un Pārresoru koordinācijas centra darbiniekiem, tiek radīts vēl viens lieks birokrātisks posms. Būs panākts kārtējais politiskais līdzsvars, nevis profesionāla, atbildīga un maza valsts pārvalde. Frakcija “No sirds Latvijai” neatbalsta šo grozījumu tālāku virzību, jo tie neatbilst likuma mērķim – veicināt kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību – un pilnīgi noteikti neveicina labas pārvaldības principu ievērošanu.

Paldies, ka klausījāties, un jaukas brīvdienas!

Sēdes vadītāja. Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātei Silvijai Šimfai.

Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Andrim Siliņam. Lūdzu!

A.Siliņš (ZZS).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau jūs dzirdējāt no Šimfas kundzes uzstāšanās, šodien Saeimas sēdes darba kārtībā bija paredzēts izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Diemžēl šī jautājuma izskatīšana ir atlikta, jo gaidām slēdzienu no Finanšu ministrijas.

Sākotnēji Labklājības ministrijas izstrādātajā priekšlikumā ietilpa pensionāriem svarīgi trīs jautājumi. Pirmais no tiem ir izmaiņas to invaliditātes pensiju aprēķināšanā, par kurām ir pieņemts pozitīvs Satversmes tiesas lēmums.

Otrs jautājums ir pensiju indeksācija, piemērojot 50 procentus no algas pieauguma indeksa tautsaimniecībā.

Un trešais jautājums ir pensiju aprēķināšanas mehānisma izmaiņas, kas ir saistītas ar indeksu piemērošanu, kuri krīzes gados bija zemāki par vienu. Un tāpēc visas pensijas, kas ir aprēķinātas kopš 2010.gada, ir ievērojami zemākas, nekā tās varēja būt.

Diemžēl, izskatot Labklājības ministrijas priekšlikumus Ministru kabinetā, šie priekšlikumi tika krietni saīsināti. Līdz Saeimai ir nonākuši jautājumi par invaliditātes pensijām un arī par indeksu piemērošanu.

Šobrīd jautājums ir apstājies pie tā, ka ir nepieciešami precīzi aprēķini par to, cik lielus naudas līdzekļus prasīs pensiju pārrēķināšana ar koeficientiem, kuri nav zemāki par 1,0. Aprēķini rāda, ka 2017., 2018.gadā tie varētu sastādīt vairākus desmitus miljonu eiro.

Jāteic, ka situācija ir izveidojusies ļoti paradoksāla. No vienas puses, valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, kura nopietna sastāvdaļa ir pensiju fonds, naudas ir pietiekami, uzkrājumi sastāda vairākus simtus miljonu eiro, un ir pilnīgi iespējams realizēt visus trīs Labklājības ministrijas izstrādātos priekšlikumus.

No otras puses, ierobežo mūs tas, ka valsts budžets nepildās tā, kā plānots, un faktiski, lai panāktu kopbudžeta līdzekļus viena procenta ietvaros, mums praktiski ir jāpieņem lēmumi par izdevumu ierobežošanu no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, tātad arī no pensiju fonda.

Šajā sakarībā es gribētu ieteikt mūsu Finanšu ministrijai, plānojot nākošā gada budžetu, tomēr būt pietiekami uzmanīgai ar budžeta izdevumiem, lai neveidotos līdzīga situācija arī nākošajā gadā, jo pretējā gadījumā valsts iedzīvotāji, strādājošie, arvien vairāk zaudē ticību savas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai un pensiju sistēmai, kaut arī tā ir atzīta par vienu no labākajām pasaulē.

Otrs jautājums, kura izskatīšana šodien Saeimā ir atlikta uz nedēļu, ir jautājums par izdienas pensijām specskolu skolotājiem, sporta skolotājiem un bērnudārzu audzinātājiem. Konceptuāli šis priekšlikums par šādām izdienas pensijām ir atbalstīts. Šobrīd stāv priekšā šis darbs – izvērtēt Finanšu ministrijas priekšlikumus, lai pieņemtu jau konkrētu lēmumu par to, kādā apmērā un kādos termiņos būtu risināms šis jautājums.

Visbeidzot es gribu pateikt to, ka Latvijas Pensionāru federācija šobrīd organizē atbalsta akciju Labklājības ministrijas priekšlikumiem un vāc parakstus par to, ko mēs plānojam vistuvākajā laikā pēc parakstu savākšanas iesniegt attiecīgām valsts institūcijām, lai ar šādu pensionāru vēlmi pastiprinātu valdības vēlēšanos pozitīvi atrisināt pensionāriem svarīgus jautājumus.

Paldies.

Vadītāja. Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Andrim Siliņam.

“Frakciju viedokļu” izklāstu turpina frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos informēt par cilvēkiem labvēlīgiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā.

2012.gada 16.novembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus. Saskaņā ar direktīvas 27.pantu tas ieviešanas termiņš ir 2015.gada 16.novembris, tāpēc Saeimā šodien “nulles” lasījumā tika pieņemti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuru mērķis ir uzlabot noziedzīgos nodarījumos cietušajiem aizsardzību, atbalstu un līdzdalību kriminālprocesā. Galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka cietušie visā Eiropas Savienībā var paļauties uz vienotu minimālo garantiju līmeni neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības dalībvalstī ir noticis noziedzīgais nodarījums.

Direktīvas 1.pants noteic, ka dalībvalsts nodrošina, lai pret cietušajiem izturētos ar cieņu, iejūtīgi, pamatojoties uz katru atsevišķu gadījumu, profesionāli un bez diskriminācijas.

Direktīvas 18.pants paredz cietušā un viņa ģimenes locekļu tiesības uz aizsardzību. Tas paredz, ka, neskarot aizstāvības tiesības, dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejami pasākumi, ar ko cietušos un viņu ģimenes locekļus aizsargā no iebiedēšanas un atriebības, tostarp pret emocionālā vai psiholoģiskā kaitējuma risku, un ar ko aizstāv cietušo cieņu nopratināšanas un liecību sniegšanas laikā. Vajadzības gadījumā šādi pasākumi ietver arī procedūras, kas cietušo un viņu ģimenes locekļu fiziskai aizsardzībai noteiktas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Cietušā tiesības uz aizsardzību nodrošinātas ar Kriminālprocesa likuma 24.pantu. Un, lai šīs tiesības paplašinātu arī uz tuviniekiem, likumprojekta 2.pantā ietverti grozījumi 24.panta pirmajā un otrajā daļā, tādējādi paplašinot to personu loku, kurām ir tiesības uz aizsardzību apdraudējuma gadījumā.

Jaunajā Kriminālprocesa likuma 97.¹ pantā ietvertas tādas tiesības, kas iepriekš nebija skaidri definētas pie cietušā tiesību vispārīgajiem principiem. Tās ir tiesības:

– saņemt informāciju par kompensāciju, tajā skaitā valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju;

– saņemt informāciju par pasākumiem personas, tās tuvinieku un mantas aizsardzībai apdraudējuma gadījumā;

– saņemt informāciju par procesuālo izdevumu, kas radušies, piedaloties kriminālprocesā, atlīdzināšanas kārtību;

– saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu;

– saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību.

Ņemot vērā, ka visu šo un arī citu nosacījumu ievērošana ir cilvēkiem ļoti būtisks aspekts, ir nepieciešams šos principus nostiprināt tiesību aktā, un Saeima pilnīgi noteikti šī gada laikā šo uzdevumu paveiks.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies Agešina kungam no frakcijas SASKAŅA.

Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Jānim Upeniekam. Lūdzu!

J.Upenieks (VIENOTĪBA).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Vēlos savā uzrunā šodien pieminēt divas šīsnedēļas aktualitātes.

Pirmā. Tā kā valdība ir jauna aizsardzības ministra meklējumos, jau pirmdien koalīcijas sapulcē uzklausījām Raimondu Bergmaņa kungu, un arī vakardien frakciju sēdē viņu uzklausījām. Arī VIENOTĪBA atbalsta Raimondu Bergmani aizsardzības ministra amatam, un, kā saka, ceram uz viņa ievēlēšanu jaunnedēļ.

Tā kā esmu Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs, otrs jautājums, ko es vēlos pieminēt, ir jautājums par Sporta likuma grozījumu un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma grozījumu virzību Saeimā. Šodien nobalsojām par šo likumprojektu nodošanu komisijām. Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti vēlas pievērst uzmanību svarīgam jautājumam, reaģējot uz vairākiem – diemžēl! – nelaimes gadījumiem motosporta sacensībās. Tajās šogad ir gājis bojā viens cilvēks, bet pagājušogad – vairāki cilvēki; vairāki šogad ir guvuši mugurkaula traumas. Un, reaģējot arī uz Tehnisko sporta veidu federācijai adresētu vēstuli, Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar pārējo iesaistīto sporta federāciju pārstāvjiem un Sporta apakškomisijas deputātiem ir izstrādājusi likuma grozījumus, kuri nodrošinās paaugstinātas prasības organizatoriem un paaugstinās drošību sportistiem un skatītājiem motosporta, autosporta un ūdens motosporta sacensībās. Līdz šim, lai organizētu sacensības paaugstināta riska tehniskajos sporta veidos, organizatoriem nebija izvirzītas papildu prasības salīdzinājumā ar citiem sporta veidiem, lai gan šo sporta veidu specifika paredzēja... paredz augstākus riskus gan skatītājiem, gan sportistiem. Turpretim šie grozījumi paredz, ka šo sacensību organizatoriem, lai saņemtu atļauju organizēt sacensības motosportā, autosportā vai ūdens motosportā, būs nepieciešams iesniegt Latvijā atzītās konkrētā sporta veida federācijas izsniegtu atļauju ar apliecinājumu, ka šie organizatori sacensības ir saskaņojuši ar tās saistošajiem noteikumiem un ievēros prasības, kuras noteikusi Latvijā atzītā sporta federācija. Un tādējādi būs iespējams maksimāli izvairīties no nelaimes gadījumiem nākotnē, jo tas nav diemžēl normāli, ka amatieru sportā ik gadu iet bojā vairāki sportisti un daudzi kļūst par invalīdiem dažādu normu neievērošanas dēļ. Vasara ir tikai sākusies, tādēļ vēlamies šo likumprojektu virzīt steidzamības kārtībā, lai grozījumi stātos spēkā pēc iespējas ātrāk, un tādēļ ceram, ka jau jaunnedēļ šie grozījumi tiks pieņemti trešajā lasījumā, jo tie ir saskaņoti ar visām iesaistītajām federācijām, ar iesaistītajām pusēm. Ceram, ka, aizejot atvaļinājumā, šis darbiņš būs izdarīts.

Vēl papildus par Sporta likumu jāteic, ka šie ir tikai vieni no grozījumiem. Sporta likuma grozījumu lielā pakete nāks rudenī. Tādēļ šos mēs veicam steidzamības kārtībā.

Tas arī viss no manas puses. Teikšu lielu paldies par uzmanību. Patīkamu jums nedēļas nogali, un uz redzēšanos!

Vadītāja. Paldies Upenieka kungam no frakcijas VIENOTĪBA.

Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A.Kaimiņš (LRA).

 

Labdien, cienījamie Latvijas radioklausītāji! Jūs varat klausīties šo raidījumu mierīgām sirdīm, jo par jūsu mieru gādā profesionāļi. Latvijas un visas Eiropas austrumu robežas sargā mūsu varonīgie robežsargi. Valsts iekšienē sardzē par kārtību un pilsonisko mieru stāv mūsu policisti. Abi svarīgie dienesti nav labi finansēti, tomēr savus pienākumus tie pilda ar pašaizliedzību. Viņi bieži riskē ar savu dzīvību, lai pilsoņiem pašsaprotama būtu drošība no ārējiem un arī no iekšējiem ienaidniekiem. Jā, valstij trūkst līdzekļu, bet atdot godu un pelnīto cieņu robežsargiem un policistiem varam. To var izdarīt, pieņemot likumu par profesionālajiem svētkiem. Šeit stāstam par pašaizliedzību un godaprātu pievienojas Saeimas vairākuma partiju sīkas kaitniecības un politiskas greizsirdības elements.

Un tagad, cienījamais Latvijas radioklausītāj, ieklausies uzmanīgāk! Pirms nu jau vairākiem mēnešiem Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti iesniedza likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, kas paredzēja atzīt 7.novembri par Robežsargu dienu, bet 5.decembri – par Policijas darbinieku dienu. Anotācijā tika skaidrots šo dienu nozīmīgums abiem dienestiem, turklāt šādu profesionālo svētku atzīšanai nebūtu iespaida uz budžetu. Nekādu izdevumu, tikai un vienīgi ieguvumi! Divu svarīgu dienestu ļaudīm tiktu dota beidzot atzinība, kuru viņi jau sen ir pelnījuši. Taču nē! Nē! Sev par kaunu 12.Saeimas vairākuma partijas – VIENOTĪBAS, Zaļo un Zemnieku savienības un “tēvzemiešu” deputāti – nobalsoja “pret”. Tika balsots “pret”, jo Latvijas politiskajā kultūrā principa pēc balso pret visu, ko iesaka opozīcija. “Pret”, “pret”, “pret”, “pret” un vēlreiz “pret”!

Tā mūsu robežsargu un policistu gods ir kļuvis par ķīlnieku politiskai greizsirdībai. Un stāsts, cienījamais Latvijas radioklausītāj, jau nebeidzas šeit. Atbildīgās komisijas izbraukuma sēdē tie paši robežsargi, tie paši policisti... viņi pieprasa skaidrojumus, kāpēc Saeimas vairākuma partijas nobalsoja pret šiem svētkiem. Kāpēc? Nav ko teikt VIENOTĪBAI. Nav ko teikt ZZS, un nav ko teikt “tēvzemiešu” deputātiem. Naskākais no viņiem – deputāts Kārlis Seržants – izvirzīja jautājumu izskatīšanai šodienas sēdē. Šodien! “Sak’, gribu slavu par jautājuma izvirzīšanu!” Sev par negodu Seržanta kungs vienkārši pārkopēja Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu – viens pret vienu. Tagad plaģiāta apkarotāji teiks: “Nē, nu kā tā var būt?! Nu, nevar būt! Nu, nevar taču! Nu, beidziet! Seržants kopē? Neticam!” Bet paskatīsimies vērīgāk, cienījamie Latvijas radioklausītāji!

Piemēra pēc apskatīsim otro teikumu. “Vēsturiski šis datums saistīts ar 1918.gadu, kad 5.decembrī neilgi pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Tautas Padome pieņēma noteikumus “Pagaidu noteikumi par iekšējās apsardzes organizēšanu”[..].” Ir! Viens pret vienu! Viens pret vienu ar Latvijas Reģionu apvienības iepriekš norādīto tekstu!

Paskatīsimies tālāk, kaut kur pa vidu, mazlietiņ. “Lai apsargātu Latvijas Republikas valsts robežu, 1919.gada 7.novembrī Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis izdeva pavēli izveidot robežsargu priekšnieka posteni un formēt robežsargu vienības.” Nu, atkal ir! Nu, ir! Viens pret vienu! Atkal deputāts Seržants pārņēmis noraidītā Latvijas Reģionu apvienības frakcijas likumprojekta – kā es jums minēju, jau pirms vairākiem mēnešiem noraidītā likumprojekta! – anotācijas tekstu. Nu, labi!

Nu, bet pietiek! Pietiek! Vairākuma partijas, jūs varat beidzot pieņemt to likumu par godu mūsu sargiem? Jūs varat vai jūs nevarat? Tas ir retorisks jautājums. Taču nē! Šodien šī likumprojekta izskatīšana atkal tika atlikta. Un es jums paskaidrošu, kāpēc. Jo vakardien, kad frakcijas... Latvijas Reģionu apvienība pirmā pieteicās runāt no tribīnes par šo likumprojektu. To uzzinot, ZZS momentāli šo jautājumu noņēma no dienaskārtības, jo tādējādi jau visa šī slava tiks Latvijas Reģionu apvienībai, nevis, pieņemsim, ZZS...

Ejam tālāk. Saeimas vairākuma puikas nodarbojas ar sīku kaitniecību. Kamēr VIENOTĪBA, ZZS un “tēvzemiešu” deputāti neizdomās, kuram par jautājuma izvirzīšanu pienākas šī politiskā “konfekte”, par kuru visi te cīnās, mūsu pašu robežsargi, mūsu pašu policisti sava profesionālā lepnuma svētkus neredzēs.

Politiķu vienīgais princips ir neatbalstīt neko, ko iesniedz Saeimas opozīcijas partijas. Pēc tam – kaut vai grēku plūdi, vienalga!

Cienījamie Latvijas radioklausītāji! Atvainojiet, mīļie robežsargi, un atvainojiet, arī policisti! Es, Artuss Kaimiņš, un Latvijas Reģionu apvienības deputāti – mēs lūdzam jums piedošanu.

Bet, ja tu, Latvijas radioklausītāj, gribi uzzināt, kā patiesībā veidojas politika Latvijā, kā veidojas politika Saeimā, tad skaties to internetā manā privātajā videoblogā www.sunubuda.tv.

Paldies jums!

Vadītāja. Paldies deputātam Artusam Kaimiņam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.

Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!

 

Atbildes uz deputātu jautājumiem
2015.gada 11.jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir iekļauti pieci deputātu jautājumi, taču, pirms mēs sākam tos izskatīt, vēlos jūs informēt, ka šodien Saeimas Kancelejā pulksten 14.20 ir saņemta Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga vēstule, kurā Saeimas deputāti tiek informēti, ka iepriekš neparedzamu darba grafika izmaiņu dēļ finanšu ministrs Jānis Reirs nevar ierasties uz mutvārdu atbilžu sniegšanu.

Līdz ar to uz atbilžu sniegšanas nākamo sēdi tiek pārcelti šādi deputātu jautājumi: deputātu Elksniņa, Zariņa, Zemļinska, Ādamsona un Ribakova jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēm”, deputātu Zariņa, Agešina, Tretjakas, Zujeva un Nikonova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par AS “KVV Liepājas metalurgs””, kurš ir pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram, un deputātu Elksniņa, Agešina, Tretjakas, Tutina un Nikonova jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību”.

Un līdz ar to mums tātad šodien paliek divi darba kārtības jautājumi, un pirmais ir deputātu Sudrabas, Baloža, Platpera, Meijas un Mežecka jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Eiropas Komisijas 2015.gada 27.maija priekšlikuma projektu par patvēruma pieprasījuma iesniedzējiem”, kuru Ministru prezidente ir pāradresējusi iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Ministra kungs šodien ir klāt. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus. Taču, pirms jums tiek uzdoti šie papildu jautājumi, ministra kungs, jums ir iespēja divas minūtes vēl sniegt kādu papildu informāciju. Vai jūs to vēlaties?... Tā kā ministra kungs neko nevēlas papildus paskaidrot, varam pāriet pie papildu jautājumu uzdošanas. Iesniedzējiem ir iespēja uzdot ministram divus papildu jautājumus.

Pirmais ir pieteicies... Pagaidām neviens nav pieteicies. Kurš piesakās? Tad nospiediet, lūdzu...! Jā, Mežecka kungs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Mežecka kungam papildu jautājuma uzdošanai! Jautājuma uzdošanas laiks – viena minūte. Lūdzu!

R.Mežeckis (NSL).

Savā atbildē jūs norādāt, ka šobrīd ekspertu līmeņa darba grupas, kur detalizēti tiktu skatīti jautājumi par Eiropas Komisijas 2015.gada 27.maija priekšlikumu, nav notikušas. Lūdzam jūs precizēt: vai jūsu rīcībā nav informācijas, kad ir plānotas Eiropas Savienības Padomes darba grupas? Un vai šobrīd tiešām ekspertu līmenī netiek organizētas tikšanās un diskusijas, lai apspriestu Eiropas Komisijas priekšlikumu?

Ja šādas tikšanās nav plānotas, vai Latvija neplāno koordinēt savu pozīciju ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai panāktu sabiedrībai labvēlīgāko lēmumu? Un varbūt detalizējiet, kādus jautājumus darba grupas darba kārtībai ierosinās Latvija!

R.Kozlovskis (iekšlietu ministrs).

Labdien, cienījamie deputāti! Pirmām kārtām jāteic: jā, ekspertu darba grupas nav notikušas. Ir notikušas faktiski politiskas konsultācijas Eiropas Savienības valstu vēstnieku Briselē līmenī. Tās nav ekspertu darba grupas. Tātad faktiski pirmā reize, kad šis jautājums – Eiropas Komisijas priekšlikums par jauno migrācijas politiku – tiks apspriests, būs 16.jūnijā, Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmes laikā Luksemburgā, un pēc tam, pēc šīs apspriedes, 25. un 26.jūnijā būs Eiropas Savienības valstu vadītāju tikšanās Eiropas Padomē. Pēc politisko vadlīniju noteikšanas Luksemburgas prezidentūras laikā sāksies ekspertu darbs pie šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Otrs jautājums.

R.Mežeckis. (Nerunā mikrofonā.) ...Kādus jautājumus darba grupas darba kārtībā ierosinās Latvija?

R.Kozlovskis. Vai jūs varētu konkretizēt, tieši par ko jūs jautājat – par migrāciju kopumā vai par kādu no migrācijas politikas sadaļām? Jo tur ir ļoti plašs jautājumu loks, ja ir runa par migrāciju, – gan cīņa ar kontrabandu, gan izraidīšanas politika, gan cīņa ar nelegālo migrāciju, legālā migrācija... Kurš jautājums tieši jūs interesē?

R.Mežeckis. ... (Nerunā mikrofonā.) tos jautājumus, kas saistīti tieši ar... (Nerunā mikrofonā.)

Sēdes vadītāja. Saeimas kārtības rullis – es atvainojos! – nosaka ļoti stingru procedūru: viena minūte jautājuma uzdošanai, divas minūtes – atbildei.

Diemžēl tāda tā kā plašāka diskusija šajā formātā nav iespējama, un man ir pienākums jūs pārtraukt.

Otrs papildu jautājums. Ir pieteicies jautājuma uzdevējs Arvīds Platpers. Lūdzu, ieslēdziet viņam mikrofonu!

A.Platpers (NSL).

Iekšlietu ministrija sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetam nacionālo pozīciju Nr.1. Kā jūs skaidrojat, kādi ir iemesli, ka šo sabiedrībai tik svarīgo jautājumu Ministru kabinets apspriež slēgtā daļā, neļaujot plašākai sabiedrībai uzzināt dažādu Ministru kabineta locekļu viedokļus un argumentus par šo pozīciju? Un arī lūdzam informēt, ar kādām nevalstiskajām organizācijām atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos” Iekšlietu ministrija saskaņoja vai pārrunāja minēto pozīciju.

R.Kozlovskis. Atbildot uz jūsu jautājumu, varu teikt, ka faktiski visas Eiropas Savienības pozīcijas, kas skar un norāda arī citu valstu nostājas, ir vienmēr bijušas Ministru kabinetā ierobežotas pieejamības informācija. Bet, lai varbūt kliedētu jūsu bažas, ka kaut kas tiek slēpts no sabiedrības, daru jums zināmu, ka 12.jūnijā, respektīvi, rīt, būs Eiropas lietu komisijas sēde, kur attiecīgi šis jautājums tiks skatīts, un tā būs publiska sēde. Tā ka šeit nav, manuprāt, pamata teikt, ka mēs kaut ko slēpjam no sabiedrības.

Savukārt, runājot tieši par šo jautājumu, tad, nu, līdz šim nav bijusi tāda prakse, ka nacionālā pozīcija tiktu skaņota ar nevalstiskajām organizācijām. Tā tiek apstiprināta Ministru kabinetā un pēc tam Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājuma iesniedzēji tātad abus papildu jautājumus ir uzdevuši, taču Saeimas kārtības rullis ļauj arī deputātiem, kuri ieradušies uz sēdi un nav jautājuma uzdevēji, uzdot ministram trīs interesējošus papildu jautājumus.

Vai Kūtra kungs ir sagatavojies? Lūdzu! Ieslēdziet mikrofonu deputātam Kūtrim!

G.Kūtris (NSL).

Paldies.

Paldies, ministra kungs, par jūsu sniegto atbildi par to, ko Iekšlietu ministrija ir darījusi, lai novērstu Valsts kontroles ziņojumā konstatētās nepilnības. Taču mūsu jautājums bija uzdots Ministru prezidentei, kura to pāradresēja jums un Ārlietu ministrijai. Mēs arī zinām, ka attiecībā uz integrāciju tas ir Kultūras ministrijas atbildības lauciņš, taču šodien jūs pārstāvat Ministru kabinetu. Tāpēc lūdzu jūs atbildēt: kādus pasākumus Ministru kabinets plāno veikt tuvākajā laikā, lai novērstu Valsts kontroles ziņojumā secināto, ka jau šobrīd – pie salīdzinoši nelielā bēgļu statusu ieguvušo personu skaita – ar valsts sniegto atbalstu netiek radīti priekšnoteikumi bēgļu iekļaušanai dzīves vidē un sabiedrībā Latvijā?

R.Kozlovskis. Pirmām kārtām es redzu to, ka pilnīgi noteikti, ņemot vērā, ka Eiropā šī problēma, kas ir saistīta ar šo pastiprināto migrācijas spiedienu, visticamāk, tuvākajā laikā neatslābs, neskatoties arī uz šo vienu sadaļu, kas ir saistīta ar bēgļu uzņemšanu, teiksim, pārvietošanas procesā. Mēs jau kopš 2009.gada izskatām patvēruma pieteikumus, un attiecīgi personas ir saņēmušas pat bēgļa statusu Latvijā un alternatīvo statusu. Jā, es piekrītu, ka šeit ir pirmām kārtām runa par nepietiekamu finansējuma iedalīšanu tam. Tas nozīmē to, ka... jā, ka pilnīgi noteikti ir jārunā. Un šajā gadījumā, es varētu teikt, arī šeit iesaistās nevalstiskās organizācijas. Tas nozīmē to, ka, lai mēs veidotu nacionālo sistēmu, kas būtu ne tikai Iekšlietu ministrijas kompetencē... tas nozīmē to, ka faktiski mēs esam tikai tā ministrija, kas ir nosacīti vārti, kuri izfiltrē šīs personas, piešķir statusu. Attiecīgi pēc tam, protams, ir nākamais posms, un tas diemžēl Latvijā nav izveidots. Līdz ar to tas ir jautājums pilnīgi noteikti saistīts ar papildu kapacitāti. To mēs esam norādījuši arī savā nacionālajā pozīcijā un arī atbildē, ka tas prasīs papildu finansējumu no valsts budžeta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais papildu jautājums. Vārds deputātam Kūtrim.

G.Kūtris. Nākamais jautājums arī ir saistīts ar to pašu integrāciju, par ko tieši jūsu ministrija neatbild. Bet jūsu ministrija atbild par sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību. Sakiet, lūdzu, vai un kādus papildu riskus jūs jau esat apzinājuši, kas varētu ietekmēt iekšējo drošību Latvijā, ja īsā laikā būtu jāuzņem liels skaits patvēruma meklētāju?

R.Kozlovskis. Tātad pilnīgi noteikti jāskatās izcelsmes valstis, tas ir reāli. Tātad, ja mēs runājam... taču šeit mēs... Ja mēs runājam par šo, cik es saprotu, Eiropas Komisijas priekšlikumu kontekstā ar pārvietošanu (no Itālijas un Grieķijas pārsvarā šīs personas), tad mēs nerunājam par ļoti īsu laika periodu; mēs runājam par diviem gadiem. Šis plāns paredz... Kā jau es teicu, Latvijas nostāja ir – iesaistīšanās faktiski pēc brīvprātības principa. Līdz ar to es nedomāju, ka Latvija mainīs savu nostāju.

Un jebkurā gadījumā nevar izslēgt individuālus riskus. Bet attiecībā uz šīm personām, kas tiek pārvietotas, ir divi pārvietošanas mehānismi. Viens ir tā sauktais resettlement, tas ir, pārvietošana no trešajām valstīm. Tas nozīmē, ka šīs personas jau atrodas atbilstošos centros, kur strādā Eiropas Savienības eksperti, kas jau faktiski izvērtē, vai šīm personām ir nepieciešams patvērums, un tikai tad tās tiek pārvietotas uz Eiropu. Savukārt uz tām personām, kas ir jau attiecīgi iekļuvušas Eiropas Savienībā, attiecas tā sauktais relocation; tas nozīmē to, ka arī šīs personas jau... faktiski tiek sākotnēji skrīnētas jau tajās valstīs, kurās viņas ir, un tikai pēc tam tiek pārvietotas uz... attiecīgi... ja valsts iesaistās.

Jebkurā gadījumā vienmēr arī Drošības policija ir norādījusi riskus gan saistībā ar uzturēšanās atļaujām, kad... teiksim, trešo valstu pilsoņi, ja nav pilnīgas informācijas par viņu, teiksim, kopējo situāciju, viņi var radīt individuālus riskus. Bet es negribētu teikt, ka divu gadu garumā... ka, ja mēs iesaistāmies atsevišķās šajās aktivitātēs, tas būtu nopietns drauds nacionālajai drošībai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un tagad pēdējais papildu jautājums. Kūtra kungam, lūdzu, mikrofonu ieslēdziet!

G.Kūtris. Trešais jautājums ir saistīts ar to, ko es uzdevu kā pirmo jautājumu. Jūs minējāt, ka ir šīs finanšu problēmas, ka būtu vajadzīgs papildu finansējums. Un arī šobrīd nav rasti vajadzīgie līdzekļi aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centram, kas varētu uzlabot tos apstākļus.

Papildus jūs atbildē norādāt, ka tie būtu tikai tie patvēruma meklētāji, kuri atbilstu normatīvajos aktos noteiktajiem aizturēšanas nosacījumiem. Kādus papildu finansējuma pieprasījumus un jaunās politikas iniciatīvas jūsu ministrija ir izstrādājusi un iesniegusi, lai risinātu šos jautājumus? Tātad – kādi ir tie plānotie pasākumi un pieprasītie finanšu apmēri?

R.Kozlovskis. Ja mēs runājam par tieši Iekšlietu ministrijas kompetencē esošo sadaļu, tad jāteic, ka tajā atbildē ir arī norādīts, ka jau 2013.gadā ir konceptuāli atbalstīta Valsts robežsardzes kapacitātes stiprināšana ar šāda centra izveidi Rīgā. Diemžēl finansējuma trūkuma dēļ... tas finansējums netika saņemts... Un, manuprāt, atbildē bija arī norādīts, ka mums ir šie pieprasījumi, kas tagad ir pa gadiem... Tātad mēs skatāmies... Lai attiecīgi īstenotu šīs prasības, kad ir jaunais Patvēruma likums, šā gada ietvaros jau būtu nepieciešami papildus 77 tūkstoši, nākamajā gadā – 174 tūkstoši un 2017.gadā un turpmāk ik gadu – 171 tūkstotis. Tāda būtu tieši šī Iekšlietu ministrijai nepieciešamā papildu finansējuma summa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to visi papildu jautājumi ir uzdoti un atbildēti. Paldies iekšlietu ministra kungam par atbilžu sniegšanu.

Pārejam pie otrā un pēdējā šodienas darba kārtības jautājuma, tas ir deputātu Sudrabas, Baloža, Platpera, Meijas un Mežecka jautājums zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par Latvijas produkcijas eksportu”.

Arī uz šo jautājumu ir saņemta ministra rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus. Tāpēc arī jums, zemkopības ministra kungs, jautāju: vai vēlaties pirms papildu jautājumiem kaut ko vēl paskaidrot? Tātad – nē. Uzreiz varam uzdot papildu jautājumus.

Pirmo papildu jautājumu uzdod deputāte Inguna Sudraba. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

Frakcija “No sirds Latvijai” pateicas par atgādinājumu par Zemkopības ministrijas funkciju Nr.1, bet mēs gribam arī atgādināt, ka Zemkopības ministrijas nolikumā ir vēl arī citas funkcijas minētas tajā saistībā – organizēt un koordinēt lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības politikas īstenošanu gan ministrijā, gan arī padotības iestādēs. Un savā atbildē esat plaši aprakstījis plānotos iepirkumus tirgus izpētes veikšanai. Vai piekrītat, ka, zinot par regulārām problēmām nozarē, šādi pētījumi būtu bijuši jāpasūta jau sen? Un kāpēc tas nav ticis darīts? Un kā jūs saprotat – kā ir jābūt organizētam Zemkopības ministrijas darbam, lai atbalsts Latvijas pārtikas ražotājiem būtu pastāvīgs un mērķtiecīgs?

J.Dūklavs (zemkopības ministrs).

Paldies par jautājumu. Es domāju, ka par visām tām lietām, ko jūs minējāt... attiecībā uz tirgus izpēti un šiem pasākumiem jāteic, ka tie notiek nepārtraukti. Šie ir papildu pasākumi sakarā ar embargo ieviešanu. Kā jūs jau varējāt lasīt manā atbildē, tie ir ne tikai Zemkopības ministrijas jautājumi; tie pamatā ir LIAA jautājumi. Mēs ar viņiem... šogad arī pirmo gadu mainās mūsu kārtība attiecībā uz izstāžu organizēšanu, to visu pārņem LIAA no mums. Es domāju – un es ne tikai domāju, bet esmu pārliecināts! –, ka mūsu sadarbība ar uzņēmējiem, ar uzņēmēju asociācijām tiek pozitīvi vērtēta no uzņēmēju puses. Un, ņemot vērā jūsu jautājumu par to, vai nebija iepriekš tas jādara un vai tad tas tā notika, es gribu teikt, ka visu laiku tas ir noticis. Visu laiku šie pētījumi ir bijuši. Un, kā jūs atceraties, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts arī tanī laikā, kad jūs pārbaudījāt, bija šo pasākumu veicējs, un Gulbes kundzes attiecīgais materiāls, man liekas, vēl šobrīd ir pieejams ministrijā... gan par iepriekšējiem gadiem... nu, par visiem es nevarēšu pateikt, bet... Kamēr es tur strādāju, nepārtraukti mēs sadarbojamies arī ar Miglava kungu. Tā ka es neredzu, ka mums būtu kādi pārtraukumi pa šiem daudzajiem gadiem šinī pētījumu veikšanā.

Nu, un tomēr atļaujiet man piebilst, ka tāda situācija, kāda izveidojās 2014.gada... sākot ar 2014.gada 7.augustu, kad iestājās Krievijas embargo... Es domāju, neviens mēs te nevarējām neko izdomāt ātrāk un ieplānot, kā tur būs vai nebūs... Un, protams, tanī brīdī arī tika pieņemti papildu mēri, un papildu mēri bija tādi, kuri... Ir aprakstīts manā ziņojumā, kas tika darīts sakarā ar to, ka šis tirgus praktiski tika slēgts. Es nevarēšu vairāk neko jums paskaidrot.

Sēdes vadītāja. Paldies. Un divas minūtes ir pagājušas.

Nākamais jautājuma uzdevējs ir deputāts Meija. Lūdzu!

A.Meija (NSL).

Ministra kungs! Jūsu atbildē ir atsauce uz 2013.gadā veiktu pētījumu “Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze”, kurā analizētas Latvijas pārtikas nozares vajadzības un konkurētspēja. Taču pētījumā nav analizēta zivju produktu ražošanas nozare, lai gan jūsu atbildē ir piebilde, ka arī par šo nozari veikts pētījums. Mēs saprotam, ka atbilde būs, ka tas ir Eiropas Lauksaimniecības fonda finansēts pētījums. Bet vai šāds pētījums nebūtu bijis vajadzīgs arī zivrūpniecības nozarei? Kāpēc tāds lēmums nav ticis pieņemts?

J.Dūklavs. Ļoti labs jautājums – kāpēc tāds lēmums nav ticis pieņemts. Es nevaru jums atbildēt, kāpēc tāds lēmums netika pieņemts! Es tanī laikā nestrādāju. Bet visādā ziņā... varu teikt to, ko es jau, atbildot uz Sudrabas kundzes jautājumu, teicu, – ka līdz šim, kā jūs pats arī ļoti labi zināt kā nozares cilvēks, kopā ar zivrūpniecības nozari kā tādu un ar attiecīgajām Eiropas naudām... kopā ar asociāciju visu laiku tiek monitorēts gan Rietumu tirgus, gan Austrumu tirgus, un šie dati, man liekas, gan mums ir pieejami, gan arī zivjrūpniecības nozarei ir pieejami.

Un tagad, kad notika pavisam nesen, protams, šī ļoti, arī manuprāt, nepieņemamā rīcība no Krievijas puses, ka, pārbaudot piecus uzņēmumus, 54 uzņēmumiem tiek liegts eksports uz Krieviju (tie, mūsuprāt, ir neadekvāti mēri!), parādās jautājumi – kāpēc jūs to pirms tam neesat zinājuši? Nu, man liekas, tas ir nekorekti – tā prasīt, jo ne piena nozarē, ne augļkopības nozarē, ne zivrūpniecības nozarē divus vai trīs gadus atpakaļ tādi pētījumi nav veikti. Un, manuprāt, tā atbilde ir ļoti, ļoti vienkārša: tāpēc, ka vienkārši ne nozarei bija interese par tādiem pētījumiem, ne arī ministrija speciāli centās pētīt to, ko nozare neprasa. Šobrīd tā situācija ir, protams, mainījusies, manuprāt, par 180 grādiem, ja ne par 360, un, protams, visus tagad interesē... Un arī tiek uzdoti jautājumi – kur jūs bijāt agrāk, kāpēc jūs neveicāt tirgu diversifikāciju? Mana atbilde ir šinī jautājumā arī ļoti vienkārša. Par to nepārtraukti runā gan eksperti, gan ekonomisti. Ļoti laba teorija, ļoti pareiza teorija, bet mūsu vidējie uzņēmumi, mazie uzņēmumi – ne viņiem ir tādi līdzekļi, lai viņi tad, kad viņiem iet labi, kad viņiem ir normāls tirgus, varētu atļauties veikt pētījumus, veikt tirgus analīzes, braukt meklēt citus tirgus.

Šobrīd situācija vienkārši ir tāda, ka ir fakta priekšā, un arī mazie un vidējie uzņēmēji nav spējīgi meklēt šos tirgus, jo nav tādu resursu. Un šeit mēs ejam palīgā. Jā, mēs ejam palīgā ar simtprocentīgu izstāžu atbalstu, mēs ejam palīgā ar vizītēm, kurās viņi piedalās. Mēs ejam palīgā ar to, ka mēs nosēdinām pretī viņiem partnerus no attiecīgām valstīm, kur mēs esam... Es esmu bijis visās... Uzbekijā, Tadžikijā, Mongolijā, tagad bijām Ķīnā. Pēc mūsu vizītes 11 uzņēmumiem ir iedota atļauja eksportēt produkciju uz Ķīnu... zivju pārstrādes uzņēmumiem. Ir iedota atļauja arī 10 piena pārstrādes uzņēmumiem eksportēt. Bet tas jau vēl nenozīmē, ka mūsu produkti tur ir plauktā! Līdz tam vēl tālu. Tikai viens uzņēmums no šiem mūsu 11 uzņēmumiem reāli ir nonācis plauktā.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs. Laiks...

Tātad papildu jautājumus jautājuma uzdevēji ir uzdevuši.

Kūtra kungs arī vēlas izmantot iespēju. Lūdzu, Kūtra kungam ieslēdziet mikrofonu!

G.Kūtris (NSL).

Paldies.

Dūklava kungs, jūs tikko norādījāt, atbildot uz Meijas jautājumu, un arī rakstiskajā atbildē norādījāt, ka piecos uzņēmumos Latvijā ir konstatēti šie pārkāpumi un tāpēc ir liegts zivju produkcijas eksports. Un, protams, šos pārkāpumus konstatēja Krievijas attiecīgais dienests.

Sakiet, lūdzu, vai pēc šiem konstatētajiem pārkāpumiem tiks izvērtēta arī Latvijas kontrolējošās institūcijas – Pārtikas un veterinārā dienesta – atbildīgo amatpersonu atbildība par to, ka viņi neatklāja šos pārkāpumus un Latvijai tagad tik smagas sekas?

J.Dūklavs. Nu, jautājums tāds nedaudz provokatīvs, atļausiet man pateikt.

Pārtikas un veterinārais dienests nepārtraukti kontrolē Latvijas uzņēmumus. Bet ir jāsaprot kāda ļoti praktiska lieta, ko Meijas kungs noteikti var ļoti labi pastāstīt.

Tātad – kas ir benzopirēns? Jūs noteikti saprotat, ka kūpināšanas process – tāds, kāds tas notiek Latvijā, – ir ļoti atkarīgs no konkrētiem cilvēkiem, kas piedalās šinī procesā. Kas praktiski dzīvē notiek? Kad cilvēks tur vai vairāk pieber skaidas vai mazāk, notiek šis process.

Es varu pilnīgi atbildīgi teikt: ja mēs pārbaudītu visus uzņēmumus (tādu resursu, protams, nevienam šeit nav), katru produktu partiju, katru kūpināšanas partiju pēc izsekojamības, tad, es domāju, būtu nevis pieci, bet būtu pulka vairāk tādu gadījumu, ka mēs konstatētu benzopirēnu. Un gan mēs, gan Krievijas puse zina gan šo procesu, gan visas tās lietas, kas saistītas ar benzopirēnu. Un te jau nav tikai benzopirēna jautājums! Šobrīd Eiropā ir nācis klāt... tūlīt es jums precīzi pateikšu šo nosaukumu... mirklīti, mazu mirklīti... sauc tos par PAO4, tātad aromātiskie ogļūdeņraži... To kopējā summa ir jākonstatē. Tas ir vēl sarežģītāk. Un par šo jautājumu mēs esam diskutējuši ar Krievijas pusi, es pats personīgi ar Dankverta kungu, kas ir viņu federālā dienesta vadītājs. Viņi arī to visu saprot, viņiem arī Kaļiņingradā ražo šprotes.

Bet šobrīd... Es to esmu jau teicis – un es tā domāju un varu jums atkārtot! –, ka šie mēri, kādi tika pieņemti pēc piecu uzņēmumu pārbaudes, – tiek aizslēgti ciet kopumā 14 šprotu ražotāji un 21 uzņēmums, kas vispār nodarbojas ar sterilizētu produktu ražošanu un sūtīšanu, – ir neadekvāti nodarījumam.

Vienmēr ražošanā būs kļūdas, tās ir konstatētas arī pirms tam, nav nekāds noslēpums no Krievijas puses. Ir bijis, ka ir Ventspils uzņēmums uz trim nedēļām aiztaisīts ciet, ir bijis, ka citi uzņēmumi daudzu gadu gaitā ir aiztaisīti ciet... Ir veiktas pārbaudes. Jā, tas ir process, tā ir ražošana! Un tur noteikti varēs atrast vienu vai divas bundžiņas – ja pārbaudīs tūkstoti! –, kurās būs šis benzopirēns.

Tā ka es nevaru jums piekrist, ka te PVD nav veicis darbu, ir par maz kontrolējis. PVD uzdevums nav pārbaudīt tūkstoti bundžiņu katrā uzņēmumā un teikt: jums no tām desmit bundžiņās bija kaut kas paaugstināts vai samazināts... Tas ir uzņēmuma jautājums, un šinī jautājumā arī kā piemēru varu minēt... man gan nepatīk saukt uzņēmumus un uzvārdus... bet ir izstrādātas jaunas tehnoloģijas, kas pilnībā nodrošina, lai šī benzopirēna norma tiktu ievērota un cilvēka faktors tiktu maksimāli samazināts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

J.Dūklavs. Lai Dievs dod naudiņu tiem uzņēmumiem šīs tehnoloģijas ieviest!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Kūtra kungam. Nākamais jautājums.

G.Kūtris. Rakstveida atbildē jūs, ministra kungs, arī uz mūsu jautājumu esat... Jautājums bija par konkrētajiem pasākumiem, ko ir veikusi Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padome, bet jūs esat aprakstījis, ka viņi ļoti aktīvi strādā – triju gadu laikā desmit sēdes ir notikušas. Sakiet, lūdzu, vai jūs varētu nosaukt vismaz divus tādus konkrētus jautājumus, kas pēc apspriešanas šajā padomē... Vai tas ir atrisinājis kādu konkrētu problēmu vai devis taustāmu rezultātu Latvijas... jūsu nozarei?

J.Dūklavs. Tajā atbildē, ja jūs iedziļinātos, ir rakstīts, ka ar šādiem konkrētiem jautājumiem šī padome nenodarbojas. Man ir... es jums pat varētu pēc mūsu sēdes uzdāvināt... par visām sēdēm, kādas tur ir notikušas, un par to, kas tur ir apspriests... Tad jūs redzēsiet, ar ko šī padome nodarbojas.

Mūsu konkrētajā jautājumā – lauksaimnieku jautājumā – šeit nav neviena jautājuma...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un visbeidzot pēdējais jautājums, Kūtra kungs!

G.Kūtris. Paldies. Jūs savā atbildē slavējāt šo padomi, kas neko labu jums nav... neko jums nav atrisinājusi.

G.Kūtris. Paldies. Jūs savā atbildē slavējāt šo padomi, kas neko labu jums nav... neko jums nav atrisinājusi.

Bet trešais jautājums būtu par to: kā organizatorisku atbalstu nozares uzņēmumiem jūs minējāt darbošanos padomēs un rīcības grupās, tikšanos ar citu valstu amatpersonām. Protams, katra valsts šādos gadījumos arī aizsargā savu tirgu no importa produkcijas, tādējādi maksimāli cenšoties atbalstīt savus ražotājus. Sakiet, lūdzu, kāda ir Zemkopības ministrijas stratēģija? Vai ir plānoti kādi konkrēti darbi, lai varētu atbalstīt Latvijas pārtikas ražotājus? Es šeit nerunāju par īslaicīgām tirdzniecības akcijām, kad aizbrauc kaut kur un noreklamē. Kādi ir ilglaicīgie plāni, stratēģiskie? Vai ir konkrēti pasākumi, kas devuši rezultātu?

Paldies.

J.Dūklavs. Ir gan stratēģija, gan arī plāni. Tā ir vesela mūsu programma, ar to var iepazīties. Ir programma līdz 2020.gadam, kur tas viss ir pietiekoši, manuprāt, izklāstīts un smalki aprakstīts. Man šīs programmas nav līdzi.

Īsi atbildot uz jūsu jautājumu, teikšu tā: es domāju, galvenās ir tās praktiskās... tā rīcība, kas notiek. Un varu pateikt, ka mūsu tas pats Pārtikas un veterinārais dienests ir pēdējos gados – atkal jāsaka gan, sava finansējuma iespēju robežās – ļoti labi pastrādājis gan augļkopības nozarē attiecībā uz tirdzniecības tīkliem, tirgiem (es atkal nevarēšu jums nosaukt, cik tonnu produkcijas ir izņemts kā viltota produkcija, kā nepareizi marķēta produkcija). Tas pats zirga gaļas jautājums – kā jūs atceraties, arī tad tika izņemta produkcija. Tika konstatēti konkrēti fakti, vienā uzņēmumā tika apturēta ražošana; par ko mēs vēl joprojām tiesājamies, jo viņi pierāda, ka viņi nav vainīgi, bet mēs pierādām, ka viņi ir vainīgi. Tāpat arī piena nozarē – ir entie gadījumi attiecībā uz piena produkcijas marķēšanu. Tās ir praktiskās darbības, ko drīkst veikt un veic Pārtikas un veterinārais dienests, lai mūsu tirgū neparādītos dažādi šādi produkti...

Par ministriju kā tādu jāteic, ka ministrija pati kā tāda šādus pasākumus neveic un tai nav tiesību tādus veikt, un arī mums nav nekādu juridisku tiesību ierobežot preču plūsmu. Tā ka, es domāju, tās iespējas, kuras ir mūsu rīcībā... es jums nevarēšu teikt, ka viss... pilnībā viss ir tā, kā to dara arī citas valstis. Ir dažādi mehānismi, kuri nav apspriežami, bet kuri... nu, nezinu, laikam jāsaka ir – tiek pielietoti sava tirgus aizsardzībai. Arī mēs darām šo to tādu, kas mūsuprāt... Piemēram, “Zaļā karotīte” un iepirkumi – tas ir reāls piemērs, kā mēs cenšamies aizsargāt mūsu tirgu, lai mūsu produkts nonāktu skolās, bērnudārzos, visās slēgtajās iestādēs. Tā arī ir tāda neliela, manuprāt, tomēr viltībiņa, ka mēs tur nosakām kilometrus un vēl kaut ko, lai mūsu cilvēki, mūsu ražotāji varētu to produktu piegādāt, lai to nevarētu atvest no Polijas vai citām valstīm. Tā dara visi. Tas nav nekas jauns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies zemkopības ministram Dūklava kungam par atbildēm.

Līdz ar to visi šodienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Jautājumu un atbilžu sēdi pasludinu par slēgtu.

Uz redzēšanos! Jauku jums vakaru!

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2015. gada 11. jūnijā

 

Darba kārtība
Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Eiropas Komisijas 2015. gada 27. maija priekšlikuma projektu par patvēruma pieprasījuma iesniedzējiem” (iesniegts 04.06.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 68/J12) (Atbildes dok. Nr. 930). (Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: iekšlietu ministram R.Kozlovskim).
Papildjautājums	- dep. R.Mežeckis
Atbilde	- iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
Papildjautājums	- dep. A.Platpers
Atbilde	- iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
Zemkopības ministra Jāņa Dūklava atbilde uz deputātu jautājumu “Par Latvijas produkcijas eksportu” (iesniegts 04.06.2015.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 69/J12) (Atbildes dok. Nr. 931)
Papildjautājums	- dep. I.Sudraba
Atbilde	- zemkopības ministrs J.Dūklavs
Papildjautājums	- dep. A.Meija
Atbilde	- zemkopības ministrs J.Dūklavs
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- zemkopības ministrs J.Dūklavs
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- zemkopības ministrs J.Dūklavs
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- zemkopības ministrs J.Dūklavs