Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas astotā sēde
2015.gada 28.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 28.maija sēdi.

Pirms sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību, ir jāizskata iesniegtās izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums”. Vai deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu grozīta sēdes darba kārtība, tajā iekļaujot likumprojektu “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 20. Tātad lēmums pieņemts un darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt darba kārtību un iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Kaktiņi” daļu Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību, tajā iekļaujot lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.26/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2015.gada 8.jūnijam”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tāpat Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Gaida Bērziņa iesniegums, kurā viņš ir atsaucis savu parakstu likumprojektam “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” un likumprojektam “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim likumprojektu var virzīt ne mazāk kā pieci deputāti. Ņemot vērā to, ka Gaidis Bērziņš savu parakstu ir atsaucis, šie likumprojekti tālāk nav virzāmi, un abi ir izslēdzami no sēdes darba kārtības.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un tajā iekļaut jautājumu “Par Raivja Dzintara 12.Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darbā kārtībā ir jautājums “Par Raivja Dzintara 12.Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija paziņo, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otro prim un trešo daļu un Raivja Dzintara 2015.gada 21.maija iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, tiek atjaunotas viņam deputāta pilnvaras.

Deputāta pienākumus beidz pildīt Gunārs Rusiņš, kurš saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta pirmo daļu bija iestājies Saeimas sastāvā no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Gribu teikt Saeimas vārdā paldies Gunāram Rusiņam par darbu un aicinu Raivi Dzintaru ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē! (Aplausi.) Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valērija Agešina, Vitālija Orlova, Jāņa Urbanoviča, Sergeja Mirska un Andreja Klementjeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem ir iebildumi. Tātad mums ir jābalso.

Ir pieteicies runāt... Tātad runāt “par” pieteicies deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību vienai konkrētai un reālai sociāli ekonomiska un juridiska rakstura problēmai, kura ir saistīta ar uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda bērniem pēc pilngadības sasniegšanas.

Mēs zinām, ka līdz bērna pilngadības sasniegšanai bērnam pienākošos uzturlīdzekļus saņem viens no bērna vecākiem. Un otrs vecāks uzturlīdzekļus maksā ar tiesas spriedumu vai brīvprātīgi, vai arī tie tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda un vēlāk piedzīti no nemaksājušā vecāka. Ar bērna pilngadības sasniegšanu uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiek pārtraukta. To nosaka Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 10.panta pirmās daļas 1.punkts. Pašlaik likums neparedz iespēju izvērtēt apstākļus gadījumos, kad bērns turpina mācības un pats sevi apgādāt nespēj.

Tātad Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, bērniem sasniedzot pilngadību, izbeidz uzturlīdzekļu izmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, jo ir zudis tiesiskais pamats. Bet realitāte ir tāda, ka vispārējo vidējo izglītību jaunietis parasti iegūst līdz 19 gadu vecumam. Savukārt atbilstoši Profesionālās izglītības likumam profesionālās vidējās izglītības ieguves ilgums pēc pamatizglītības ieguves ir trīs līdz četri gadi, pēc arodizglītības ieguves - viens līdz divi gadi.

Ņemot vērā minēto, jāsecina, ka jaunietis profesionālo vidējo izglītību parasti iegūst, sasniedzot 20 gadu vecumu. Tādējādi secināms, ka, neraugoties uz pilngadības sasniegšanu, bērni, kuru uzturam tiek maksāti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, turpina mācības vispārizglītojošās un profesionālās izglītības iestādēs, un viņiem ir nepieciešams vecāku sniegtais finansiālais atbalsts, tātad arī fonda administrācijas veiktais uzturlīdzekļu maksājums. Minētais uzturlīdzekļu maksājums ir finansiālais atbalsts bērnam, un fonds to maksā viena vecāka vai abu vecāku vietā. Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo daļu vecāku pienākums ir atbilstoši viņu mantas stāvoklim uzturēt bērnu, un šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Tātad Civillikumā likumdevējs tomēr nav noteicis precīzu laiku, ar kuru vecākiem beidzas uzturlīdzekļu došanas pienākums, un tas ir absolūts vecāku beznosacījuma pienākums. Šādu ar likumu uzliktu pienākumu vecāki nevar interpretēt pēc sava ieskata, piemēram, pārtraukt bērna uzturēšanu līdz pilngadības iestāšanās brīdim. Uzturlīdzekļu prasības un to saņemšanas apmērs ir saistīts vienīgi ar vecāku mantisko stāvokli un ar laiku, kad bērns pats sevi spēj apgādāt. Faktu, ka pilngadības sasniegšana nav apstāklis, lai tiktu pārtraukta uzturlīdzekļu piedziņa, apliecina arī tiesu nolēmumi, ar kuriem noteikts, ka uzturlīdzekļu piedziņa veicama līdz brīdim, kad bērns pats spēj sevi apgādāt, vai līdz brīdim, kad bērns pabeidz studijas vai mācības.

Ar šo likumprojektu mēs vēlamies sasniegt sociālu mērķi, jo bērniem no ģimenēm, kurās viens no vecākiem nenodrošina līdzekļus uzturam, būs iespēja turpināt mācības. Turklāt samazināsies finansiālais slogs arī personām, kuru aprūpē atrodas bērns, ja otrs vecāks vai abi vecāki nemaksā uzturlīdzekļus bērnam.

Tāpēc mēs aicinām izdarīt grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā un nodrošināt uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda jauniešiem arī pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi turpina izglītoties, turpina iegūt vidējo izglītību vispārizglītojošajās vai profesionālajās mācību iestādēs līdz vidējās izglītības iegūšanai.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Visnotaļ cēls mērķis ir šim likumprojektam, tomēr, izvērtējot iesniegto likumprojektu, jāsecina, ka ar piedāvātajiem grozījumiem pašreizējā redakcijā netiek atrisināta formulētā problēma. Jo, pirmkārt, - kas ir svarīgi?

Likumprojektā nav paredzēts vecuma ierobežojums uzturlīdzekļu saņemšanai no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Tas nozīmē, ka nav noteikts maksimālais vecums, līdz kuram būtu uzskatāms, ka bērns objektīvu iemeslu dēļ nav ieguvis vidējo izglītību un nav spējīgs sevi apgādāt, kā rezultātā būtu tiesīgs saņemt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Nenosakot vecuma ierobežojumu, kā tas, piemēram, ir noteikts Valsts sociālo pabalstu likumā, bērns nav motivēts iegūt vidējo izglītību, lai netiktu pārtraukta uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Tādējādi šis likumprojekts neveicina izglītības iegūšanu.

Otrkārt, likumprojekta sākotnējās ietekmes izvērtējumā ir norādīts, ka no valsts budžeta izmaksai paredzamo naudas līdzekļu apjoms iesniedzējiem varētu būt aptuveni 972 tūkstoši eiro gadā. Aprēķini veikti, pieņemot, ka puse no 1500 iesniedzēju bērniem, kuri sasniedz pilngadību, gada ietvaros turpina vidējās izglītības iegūšanu. Tomēr šāds pieņēmums nav argumentēts, un ir pamats uzskatīt, ka faktiski izmaksājamo līdzekļu apjoms varētu būt būtiski lielāks.

Un tāpat jānorāda, ka, veicot aprēķinus, nav ņemts vērā, ka vidējā izglītība var netikt iegūta viena gada laikā pēc pilngadības sasniegšanas jo īpaši tad, ja tā tiek iegūta profesionālās izglītības iestādē vai ja bērns kādā izglītības iegūšanas posmā nav ticis pārcelts uz nākamo klasi. Šādā gadījumā izmaksai paredzamo naudas līdzekļu apjoms varētu ievērojami palielināties ar katru nākamo gadu, jo tiktu izmaksāti uzturlīdzekļi gan to bērnu uzturam, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu kārtējā gada ietvaros, gan arī tiktu turpināts izmaksāt uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda to bērnu uzturam, kuri pilngadību sasnieguši iepriekšējo gadu ietvaros, bet joprojām turpina iegūt vidējo izglītību.

Kolēģi, es vēlos arī norādīt, ka Tieslietu ministrijas darba kārtībā jau ilgāku laiku ir jautājums par uzturlīdzekļu nodrošināšanu bērnam pēc pilngadības sasniegšanas un ne tikai... Ir veikta arī virkne pasākumu, tajā skaitā attiecībā uz parādnieku datu publiskošanu. Mēs zinām, ka šie grozījumi stāsies spēkā tuvākajā laikā. Tāpat Tieslietu ministrija plāno ieviest jaunu kārtību uzturlīdzekļu izmaksai no Uzturlīdzekļu garantiju fonda; tas ļautu saņemt uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā apmērā bez tiesas nolēmuma, un tas, mūsuprāt, ir svarīgi.

Un visubeidzot. Ir, protams, plānots arī nākt ar piedāvājumu sniegt atbalstu bērna uzturēšanai gadījumos, ja bērns, kuru vecāki neuztur, pēc pilngadības sasniegšanas turpina iegūt izglītību.

Taču noteikti attiecīgi jāievēro tie jautājumi, kurus es šeit formulēju kā problēmjautājumus.

Līdz ar to šobrīd aicinu šo likumprojektu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Līdz ar to par šo jautājumu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 11, atturas - 43. Līdz ar to likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 25. un 26.maijā. Saeimas Prezidijs šādu atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Ribakova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28.maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Darba kārtībā lēmuma projekts “Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 19.maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”. Komisijas locekļi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu, septiņiem deputātiem balsojot “par” un trim deputātiem balsojot “pret”.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ivaru Bičkoviču par Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Lēmums stājas spēkā 2015.gada 16.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Godātie kolēģi! Šodien mums ir tā privilēģija - apstiprināt un vērtēt tādu Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kurš ir nostrādājis amatā savu pilnvaru termiņu - septiņus pilnus gadus. Līdz ar to šodien mēs raugāmies arī uz izdarīto, padarīto, nevis tikai uz solījumiem un nevis tikai uz labām iecerēm.

2008.gadā, kad Saeima balsoja par Ivaru Bičkoviču Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam, tas bija slēgtais balsojums. “Par” viņu nobalsoja 63 deputāti, “pret” nobalsoja - 35. Līdz ar to Bičkoviča kungs uzsāka pildīt savus pienākumus Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā ar tādu kā dalītu Saeimas uzticības mandātu. Tāpat arī Augstākās tiesas plēnumā viņam toreiz nebija pilnīga atbalsta, jo arī tur tikai 26 balsis bija “par”, bet padsmit balsis - “pret”. Līdz ar to jau 2008.gadā Bičkoviča kungs uzņēmās šo smago nastu, apzinādamies, ka viņam ar saviem darbiem būs jāpierāda, ka septiņu gadu laikā viņš spēj panākt Augstākās tiesas autoritāti gan sabiedrības acīs, gan arī uz citu Eiropas Savienības tiesu fona, un mēs tik tiešām to esam gribējuši sagaidīt.

Šodien, 2015.gadā, ievērojot likumā “Par tiesu varu” noteikto kārtību, ka Augstākās tiesas plēnums virza Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu, Saeima to apstiprina un vēl arī Tieslietu padome, kura pa šo laiku ir izveidota, dod savu viedokli, mēs esam nonākuši šī jautājuma izskatīšanas priekšā, kad mums ir vēlreiz no jauna jālemj par Bičkoviča kunga atbilstību šim ļoti augstajam, ļoti godpilnajam Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam, kas arī nozīmē, ka viņš ir visas ļoti nozīmīgās tiesu varas sistēmas galvenais simbols - galva un arī atbildīgā amatpersona. Un tad, kad Tieslietu padome vērtēja divus izvirzītos kandidātus, tā atbalstīja abus kandidātus. Tie bija Augstākās tiesas pašreizējais priekšsēdētājs Bičkoviča kungs un iepriekšējais priekšsēdētājs - Guļāna kungs.

Šajā Tieslietu padomes lēmumā, kurā abiem kandidātiem tika dota zaļā gaisma, mēs arī skaidri redzējām, ka tiesu varā varbūt pastāv arī ļoti nozīmīga uzskatu nesaderība par to, kāds ceļš būtu ejams tālāk. To pašu skaidri parāda arī Augstākās tiesas plēnuma lēmums, kas ir bijis slēgtais lēmums, taču par Bičkoviča kunga darba turpināšanu no 40 plēnuma locekļiem “par” ir nobalsojuši tikai 23. Protams, tas ir demokrātisks vairākums, jo 23 ir vairāk par 50 procentiem plus viena balss, bet šodien Saeimā mēs nevaram pildīt tikai pastnieka funkciju un apstiprināt, jo, kā mums arī likums “Par tiesu varu” nosaka, mēs apstiprinām ar balsojumu - ar atklātu balsojumu. Līdz ar to katram deputātam ir arī, protams, jāapzinās, kas ar šo balsojumu uz nākamajiem pieciem gadiem Augstākās tiesas vadībā tiek apstiprināts.

VIENOTĪBAS frakcija ir ļoti skrupulozi vērtējusi šos septiņus gadus tiesu sistēmā kopumā un ieklausījusies visos tiesnešos - gan tajos, kas ir nākuši uz Juridisko komisiju, gan tajos, kas ir nākuši uz citām Saeimas komisijām, un mēs esam skaidri dzirdējuši, ka tiesneši nav apmierināti ar to, ka ir zināms favorītisms arī Augstākās tiesas tiesnešu starpā. No trim departamentiem - no Krimināllietu departamenta, Civillietu departamenta un Administratīvo lietu departamenta - mēs redzam, ka vienā lietas virzās divu mēnešu laikā, otrā lietas virzās pusgada laikā, citā - trīs gadu laikā. Un to visu saka ne vien prese, bet to saka arī paši tiesneši.

Godātie kolēģi! Mēs šeit pārstāvam tautu, kas mūs ir ievēlējusi parlamentā. Protams, mēs nekad neiejauksimies tiesu varas darbībā. Arī ar šo balsojumu mēs neiejauksimies tiesu varas darbībā, lietu spriešanā un tiesu neatkarībā, taču pie šāda neviennozīmīga atbalsta es uzskatu, ka mēs savā atklātajā balsojumā varam norādīt arī uz šīm kļūdām... arī katrs deputāts skaidri norādīt, vai mēs atbalstām šos septiņus gadus, jo uzskatām, ka tiesu sistēma ir sakārtota, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir izpildījis to, ko likums viņam ir uzlicis par pienākumu, un vēl arī cēlis Augstākās tiesas prestižu, kā arī katram tiesnesim ir devis to iespēju pildīt savus pienākumus un nesatraukties par to, ka sabiedrība viņu nesaprot... ka šīs melnās avis īpaši šiem labajiem tiesnešiem liek taisnoties, liek justies slikti. Tiesneši, kuri labi un godprātīgi dara savu darbu, šobrīd netiek novērtēti, tāpēc ka tiesneši, kuri to nedara, gluži vienkārši paliek tiesnešu rindās.

Godātie kolēģi, es...

Sēdes vadītāja. Egneres kundze, jūsu...

I.Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi, es beidzu uzstāšanos. Frakcija VIENOTĪBA balsos “pret”.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tieši šādos brīžos juridisko jautājumu apspriešanā man ir jāpauž ļoti liela nožēla par to, ka VIENOTĪBAS rindas ir pametusi Latvijas Universitātes profesore Čepānes kundze, kura lielā mērā varbūt ļautu izskaidrot to juridisko bāzi jeb to pamatu... to (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu smiekli.), kāda tad ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecelšanas kārtība parlamentā.

Ļoti daudzi no jums zina, ka Latvijā eksistē vairāki varas atzari - likumdevēja vara, tiesu vara un izpildvara; nenoniecināsim arī masu mediju lomu. Taču Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu Saeimai izvirza Augstākās tiesas plēnums. Augstākās tiesas plēnums sastāv no Augstākās tiesas tiesnešiem, un katram no viņiem savu atbalstu paudis, par katru no viņiem savu “jā” vārdu ir teicis parlaments. Respektīvi, parlamenta atbalstītie, uzturētie Augstākās tiesas pārstāvji ir lēmuši savas neatkarīgās tiesu varas ietvaros deleģēt Augstākās tiesas priekšsēdētāja funkciju izpildi Bičkoviča kungam. Likumdošanā - ja jūs apskatīsieties procedūru, jūs redzēsiet, - nav atrunāti pat gadījumi, kas notiek, ja Saeima neapstiprina Augstākās tiesas plēnuma virzīto kandidātu. Respektīvi, ja kandidāts netiek apstiprināts, Augstākās tiesas plēnumam tātad teorētiski būtu jāsanāk vēlreiz, un viņi atkal var virzīt to pašu Bičkoviča kungu - to pašu kandidatūru - apstiprināšanai.

Ko tas nozīmē un ko es gribu ar to pateikt? Lielā mērā likumdevēja rīcība attiecībā uz revidēšanu... attiecībā uz Augstākās tiesas palātas virzītu kandidātu ir ierobežota. Argumentiem “par” vai “pret” - it īpaši argumentam “pret”! - jābūt īpaši nopietniem, lai iedragātu un no likumdevēja varas puses iejauktos neatkarīgas tiesu varas kompetencē.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs nav kādas partijas kandidāts. Tas nav VIENOTĪBAS kandidāts. Tas neietilpst kvotu sadalē starp koalīciju veidojošajām partijām. Šodien mēs dzirdējām argumentu, ko ir paudusi VIENOTĪBAS pārstāve attiecībā uz to, ka Bičkoviča kungam nav viennozīmīga atbalsta. Respektīvi, no 41 Augstākās tiesas palātas tiesneša par viņa kandidatūru ir nobalsojuši 23.

Tad... Godājamie kolēģi, it īpaši no VIENOTĪBAS, es lūgtu jūs varbūt tad sākt ar sevi, un, ja jūs šāda veida argumentu piemērojat attiecībā uz Augstākās tiesas palātas virzītu kandidātu, tad, lūdzu, atbildiet: cik Saeimas vēlēšanās vēlētāji ir procentuāli atbalstījuši jūs? Es apskatījos - 22 procenti. Un 78 procenti - tas nozīmē, pēc jūsu loģikas, neatbalstīt Bičkoviča kungu - ir pret jums. Plus vēl tam... vēl var sarēķināt, cik nav atnākuši uz vēlēšanām. Un, pēc tādas loģikas, tad vispār jums atbalsts sabiedrībā lielā mērā nokritīsies... līdz kādiem 14-15 procentiem. (No zāles dep. K.Šadurska starpsaucieni.) Bet jūs esat demokrātiskas procedūras ietvaros ievēlēti Saeimas deputāti, kuri - vēl jo vairāk! - vada Latvijas valsti.

Līdz ar to, cienījamie kolēģi, jautājums ir absolūti juridisks. Un jautājums ir par to, cik lielā mērā... nevis par to, cik lielā mērā VIENOTĪBAI patīk vai nepatīk Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidāts, bet par to, cik lielā mērā Saeima atļausies iejaukties neatkarīgas tiesu varas virzītā kandidāta... atļausies veikt revidēšanu... (No zāles dep. V.Spolītis: “Mēs neiejaucamies!”)

Es aicinu kolēģus nerevidēt Augstākās tiesas palātas priekšsēdētāja amatu un to nepakļaut politiskajam lobismam, jo Bičkovičs nav VIENOTĪBAS kandidāts. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Tavs kandidāts?!”)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!

Elksniņa kungs, tā laikam ir, ka tā mīlestība pastiprinās tad, kad cilvēki tiekas retāk. Jūs jau varējāt uzaicināt Čepānes kundzi uz savu frakciju un parunāties ar viņu par šo lēmumu, un Čepānes kundze jums būtu skaidri un gaiši izskaidrojusi, ka Saeimas deputāti nav nekādi podziņu spiedēji (No zāles dep. A.Judins: “Daži ir!”), kā jūs te runājāt, kuriem jāapstiprina citur pieņemti lēmumi. Nu, daži laikam ir. Elksniņa kungs laikam tāds grib būt...

Šinī gadījumā Saeima ir vieta, kur amatpersonas darbs tiek izvērtēts, tas tiek izvērtēts pēc kritērijiem, ko konkrētā frakcija uzskata par svarīgiem, un šie kritēriji tika izskaidroti jums visiem, tajā skaitā, Elksniņa kungs, arī jums. Un tas ir vērtējums, ko frakcija ir pieņēmusi, un arī Čepānes kundze bija klāt šajā diskusijā.

Bet, cienījamie kolēģi, runājot par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā, es gribētu atsaukties uz kādu citātu, ko šogad 4.maijā, atzīmējot atjaunotās valsts 25.gadadienu, sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Un viņa teica: “Izmantojot Komunistiskās partijas, Valsts drošības komitejas un Komunistiskās jaunatnes savienības finanšu līdzekļus un agrāko kontaktu tīklu, padomju laiku komformisti un kolaboracionisti pārvērtās turīgos uzņēmējos. Tieši viņi demokrātijas vietā Latvijā iesakņoja pseidodemokrātiju, bet džungļu ekonomiku uzdeva par brīvā tirgus ekonomiku. Lielā tautas daļā tas radīja rūgtumu, kas pārauga neticībā savai valstij.” Cienījamie kolēģi, reakcija, kas sekoja pēc šiem vārdiem, liek man domāt, ka vismaz daļā gadījumu Saeimas priekšsēdētājai bija taisnība.

Jūs droši vien jautāsiet, kāpēc es šobrīd šeit pieminu šos vārdus un kāds tiem sakars ar konkrēto balsojumu. Ziniet, tiem ir ļoti konkrēts sakars, jo diemžēl situācija ir tāda, ka laika ratu jau mēs nevaram pagriezt atpakaļ, bet šodien ir jautājums, ko mēs visi darām šobrīd, lai visiem Latvijas iedzīvotājiem dotu vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no tā, kas padomju laikos ir bijuši viņu vecāki vai viņi paši vai kā viņi ir iekārtojušies šodien. (No zāles dep. A.Barčas starpsaucieni.) Un, cienījamie kolēģi, atbilde uz to, ko mēs, Barčas kundze, darām šodien, ir tāda - vai mēs nodrošinām brīvu tirgus ekonomiku, kur katram cilvēkam, kam ir ideja un uzņēmība, ir iespēja realizēt savas idejas, un vai mēs nodrošinām tiesiskumu. Vai mēs nodrošinām tiesiskumu tajā ziņā, ka cilvēkam ir tiesības aizsargāt un iespējas aizsargāt tiesas ceļā savas investīcijas, savu uzņēmējdarbību, un vai mēs kā valsts aizsargājam to, ka mums nerodas jauni džungļu kapitālisma apstākļi. Un tad ir jautājums, vai tas mums ir izdevies? (Frakcijas SASKAŅA deputātu smiekli.)

Šobrīd jau ceturto gadu tā sauktā Eiropas semestra ietvaros Latvijai ir izteikta rekomendācija uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti, atbildību un pārskatāmību. Tā ir tā strukturālā reforma, kas ir vajadzīga Latvijai (un ar ko, piemēram, arī Grieķija šobrīd cīnās), lai mēs varētu nodrošināt vidi, kas veicina investīciju pieplūdumu Latvijā, kas veicina nodarbinātību, kas rada darba vietas.

Un tad ir jautājums: kas mūsu tiesu sistēmā ir noticis pēdējos septiņos gados kamēr Ivars Bičkovičs ir bijis Augstākās tiesas priekšsēdētājs? Mēs redzam, ka ir izveidojusies jauna džungļu kapitālisma forma, tā sauktā maksātnespējas administratoru mafija. (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni: “...nu bet nacionāļiem!”) Mēs zinām, ka ir bijušas situācijas, kad uzņēmumi pārreģistrē savu juridisko adresi, lai nokļūtu pie konkrētiem tiesnešiem, lai tiesneši pieņemtu lēmumus viņu labā, lai viņi veikli varētu atbrīvoties no parādiem. Šeit savā ziņā ir izveidojies tāds jauns kolhoza modelis, kur advokāti, uzņēmumi un tiesneši kopēji sadarbojas, lai uzlabotu savu labklājību.

Cienījamie kolēģi, jaunajiem tiesnešiem ir jābūt ar nevainojamu reputāciju un godprātīgu attieksmi! Bičkoviča kungs nav bijis pietiekami aktīvs šīs prasības uzturēšanā tiesnešiem, jo diemžēl jautājumi, kas ir parādījušies publiskajā telpā par paša Bičkoviča kunga reputāciju, tā arī ir palikuši neatbildēti.

Cienījamie kolēģi, Augstākās tiesas priekšsēdētājs tieši neuzrauga tiesu pirmo instanci, tomēr viņš var izmantot savu autoritāti, ietekmēt vai piedalīties tiesnešu amata kandidātu atlases procesā. Viņš var piedalīties tiesnešu kvalifikācijas vērtēšanas procesā, viņam ir disciplinārā vara. Un Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kā mēs zinām, ir Tieslietu padomes priekšsēdētājs.

Cienījamie kolēģi, Augstākās tiesas priekšsēdētāju saista ar visu tiesu sistēmu kopumā. Ja mums, sabiedrībai, nav uzticības, ka tieslietu sistēma ir tāda, kas aizstāv mūsu intereses, tad, cienījamie kolēģi, mums ir jautājums: cik lielā mērā mēs varam rēķināties ar to, ka sabiedrības uzticība mūsu valstī atjaunosies?

Es balsošu “pret” un aicinu jūs darīt tāpat.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es gribu izteikt savu viedokli, ka pilnībā nepiekrītu Elksniņa kunga izteiktajiem argumentiem (No zāles dep. A.Elksniņš: “Ko tu saproti?!”), jo domāju, ka patiešām mēs Saeimā nedrīkstam kļūt par balsošanas mašīnu. Un, ja jau šis balsojums, kā Elksniņa kungs saka, ir formāls, tad kāpēc vispār šis balsojums... šis lēmuma projekts ir atnācis uz Saeimu?

Kādreiz par amatpersonām - visām amatpersonām! - tika Saeimā veikts aizklātais balsojums. Šobrīd, kā zinām, tas ir tikai par Valsts prezidentu. Kādreiz deputāti tiešām varēja savu viedokli izteikt, kā jūs šobrīd teiktu, daudz drošāk, daudz atklātāk. Un tad arī šis balsojums parādītu, vai Saeimā ir vai nav atbalsts konkrētajam kandidātam.

Atgādināšu seno patiesību, kura mums visiem būtu jāzina, - ka vara pieder tautai un mēs esam tautas pārstāvji, simts, kas lemj un pauž tautas gribu. Un mums, protams, ir jānes atbildība savu vēlētāju priekšā.

Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti, pirms pieņemt lēmumu par atbalstu izvirzītajam Augstākās tiesas priekšsēdētājam, tikās ar abiem publiski nosauktajiem kandidātiem - gan ar Ivaru Bičkoviču, gan arī ar Andri Guļānu -, un abi viņi iepazīstināja mūs ar savu redzējumu par darbu šajā augstajā un atbildīgajā amatā. Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka Latvijas tiesu sistēmā ir nepieciešamas nopietnas reformas, ko var īstenot cilvēks ar stingru mugurkaulu un līdera dotībām. Diemžēl pēc klātienes tikšanās ar Bičkoviča kungu mēs, Latvijas Reģionu apvienības frakcija, neguvām pārliecību, ka Bičkovičs būs spējīgs īstenot kvalitatīvas reformas tiesu sistēmā. Un tāpēc Latvijas Reģionu apvienības frakcija nolēmusi balsot pret Bičkoviča kandidatūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ringoldam Balodim.

R.Balodis (NSL).

Labdien, godātie kolēģi! Uzklausījis iepriekšējos runātājus, es domāju, ka es atbalstītu Elksniņa kunga teikto, jo faktiski viņš sistēmiski šim jautājumam ir piegājis un būtībā viņa teikto var citēt Latvijas Universitātes juristu lekcijās. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Demagoģijas mācību grāmatās!”)

Un, ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka pašreizējā brīdī šī situācija, kas izriet no tradicionālā, fundamentālā trīs varu sadalījuma principa, ka ir izpildvara, likumdevēja vara un tiesu vara, atgādina anekdoti, kur kāda sieva savai draudzenei stāsta: “Mans vīrs ir ļoti konsekvents: viņš iet uz kafejnīcu, krogu tikai tad, ja, metot kapeiku, viņam izkrīt ģerbonis. Viņš iet uz kafejnīcu tikai tad, kad izkrīt ģerbonis! Bet viņš iet vienmēr.” - “Kā tā? Viņam vienmēr izkrīt ģerbonis?” - “Nē, viņš met tikmēr, kamēr izkrīt ģerbonis.”

Un šinī gadījumā - ko mēs vēlamies šobrīd panākt? Lai kādai partijai nāk tas kandidāts, ko viņi vēlas. (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni.) Es domāju, ka tas nav pareizi. Un šinī gadījumā, ja mēs runājam par to, vai ir vai nav labi, ka ir Bičkovičs, es domāju, ir jārunā par to, ka Augstākās tiesas plēnums, kā Elksniņa kungs arī teica, ir izvēlējis savu kandidātu. Un mēs varam mest to kapeiku, kamēr mums izkrīt tas, ko mēs vēlamies. Bet ja mēs tā darām...

Protams, balsot mēs varam arī “pret”. Bet, ja mēs to darām un nobalsojam “pret”, mums ir jāveic nopietnas procedurālas izmaiņas, jo principā parlaments... Un to ir pierādījusi pasaules vēsture: parlaments vienmēr cenšas uzurpēt to varu, kas ir pārējām varām. Šinī gadījumā parlaments cenšas uzurpēt tiesu varas tiesības. Un šinī gadījumā, ja mēs tā darām, tad tas ir procedurāli jāatrunā. Viens no variantiem ir, ka mēs paredzam, ka Augstākas tiesas plēnums izvirza divus kandidātus. Otrs variants ir, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvirza Valsts prezidents. Es domāju, tas būtu pareizi.

Un, ja mēs varētu balsot par Valsts prezidenta izvirzītu kandidātu, tad, protams, šāds balsojums būtu normāls un dabisks, jo mēs tad nevis tiesu varai izsakām neuzticību, bet Valsts prezidentam, kas nepieder ne pie vienas no valsts varām. (Dep. K.Šadurskis ar rokām saķer galvu: “Ārprāts! Ārprāts!”) Un šinī gadījumā, es domāju, šī nekaunīgā kapeikas mešana vienkārši nav ne vietā, ne laikā. Ja jūs nebalsojat un esat “pret” Bičkoviču, tad tādā gadījumā ir jāliek priekšā procedurālas izmaiņas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Seržantam.

K.Seržants (ZZS).

Jā, labrīt, kolēģi! Klausoties Čigānes kundzes emocionālo runu par maksātnespējas administratoriem, man radās tikai viens jautājums: kāpēc jūs, to sakot, skatījāties uz to pusi? Jums bija jāskatās uz to pusi! (Rāda uz VL-TB/LNNK frakciju.) Jo ne jau Augstākās tiesas priekšsēdētājs būs tas, kas var pārvērst visu šo sistēmu draudzīgā sistēmā. Tas ir jāsāk Tieslietu ministrijā, nevis tur!

Arī es neesmu sajūsmā par Bičkoviča kungu, bet es neesmu arī sajūsmā par Guļāna kungu. Guļāna kungam, es atgādināšu, savulaik bija doti divi termiņi. Viņam bija iespēja pierādīt sevi, bet, nu, atcerēsimies tagad grāmatiņu “Tiesāšanās kā ķēķis”, atcerēsimies Guļāna kunga laikā interesantos spriedumus, kad tiesneši, pieņemsim, organizētās noziedzības pārstāvjiem piesprieda desmit gadus nosacīti. (Frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.) Atcerēsimies, teiksim, cilvēku, kuru noķēra ar kilogramu amfetamīna... viņa atlaišanu, lūk, tāpēc, ka viņam ir apgādībā bērns. Es te varētu stāvēt un skaitīt šādus piemērus ļoti ilgi. (Zālē skaļas sarunas.) Nē, es runāju par to, ka jūs gribētu šo kandidātu šeit redzēt, jo... (Zālē troksnis.) Ļausiet man pabeigt, mīļie? Es nevienu no vietas nepārtraucu...

Tiesneši vērtēja šos divus kandidātus, un viens no viņiem tomēr bija jūsu sirdij tuvāks un mīļāks. Un es esmu vienmēr teicis atklāti, ka es vēlētos... būtu vēlējies redzēt kādu trešo, bet, ja nu tiesneši paši nolēma ar balsu vairākumu, ka viņi virza Bičkoviču, tad arī es neredzu iespēju nostāties pretī tiesnešu koleģiālam lēmumam.

Paldies. (ZZS frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei, otro reizi.

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Daudz kas te no tribīnes ir izskanējis, tāpēc varbūt arī jāievieš skaidrība. Pirmkārt, Čepānes kundze 2008.gadā ne vien slēgtajā balsojumā - atļaušos atklāt! - balsoja “pret”, bet arī šeit no tribīnes aicināja pārējos balsot “pret”. Tā ka, Elksniņa kungs, par to tiešām vēsture stenogrammās arī skaidri liecina!

Otra lieta - par tiesu varas neatkarību un to, ka Saeimai nav tiesību balsot “pret”. Neviens no Augstākās tiesas priekšsēdētājiem līdz šim nav ievēlēts vienbalsīgā balsojumā, pastāvot šai vēlēšanu kārtībai... līdz šim. Es, kolēģi, klausoties jūs, gribēju dzirdēt arī tos argumentus, kāpēc tad būtu jābalso “par”. Nedzirdēju! Dzirdēju tikai: “Ko tad mēs, nabadziņi, te varam darīt? Mēs jau te tikai tāda likumdevēja vara. Tiesu vara mums ir pateikusi, par kuru jābalso, un tad nu mēs, nabadziņi, to podziņu arī nospiedīsim!”

Kolēģi, saņemieties! Tiešām jūs varat balsot “pret”, jo šis ir atklātais balsojums. Mēs varam skaidri runāt par argumentiem, kāpēc - “par” vai kāpēc - “pret”. Par argumentiem “pret” runāju es, runāja arī citi kolēģi, bet par argumentiem “par” neko nedzirdēju. Tādējādi VIENOTĪBA nav ne par vienu citu kandidātu, VIENOTĪBA ir “pret” šo kandidātu.

Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Neapšaubāmi, katram deputātam ir jāizdara sava izvēle, taču, manuprāt, attiecībā uz jautājumu par Augstākās tiesas priekšsēdētāja iecelšanu ir jārunā par konkrētiem argumentiem - “par” vai “pret”.

Jā, mēs varam runāt par to, ka atsevišķos gadījumos ir problēmas - es gribētu uzsvērt - atsevišķos gadījumos! - par lietu izskatīšanas termiņiem. Sabiedrībā savā ziņā ir mīts, ka lietu izskatīšanas termiņi ir ļoti gari. Ja mēs paskatāmies vidējos termiņus Eiropā, tad mēs nebūt neesam pēdējā vietā.

Ja mēs pabraukājam pa Latviju, tad redzam, ka jebkurā rajona (pilsētas) tiesā lietu, kas tiek saņemta, izskata mēneša, divu vai, maksimums, trīs mēnešu laikā atbilstoši procesuālajām normām. Tie ir ļoti samērīgi termiņi!

Jā, protams, pastāv problēma Civillietu departamentā. Vai tā ir tikai Augstākās tiesas priekšsēdētāja problēma? Protams, tā ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja problēma, bet tā ir arī visu mūsu problēma. Savlaik Augstākā tiesa nāca arī ar aicinājumu palielināt tiesnešu skaitu; tas, protams, bija finansējuma jautājums. Saeima to neatbalstīja. Un atcerēsimies to, ka tas ir saistīts ar ekonomiskās krīzes sekām! Sākoties ekonomiskajai krīzei, lietu skaits katastrofāli pieauga, un to pierāda statistika.

Par investīciju aizsardzību šeit izskanēja viedoklis. Es īsti neredzu, kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs var izvirzīt sev kā pamatmērķi vai vienu no pamatmērķiem investīciju aizsardzību. Viņa mērķi ir citi, kas ir noteikti likumā “Par tiesu varu”.

Starp citu, ja mēs vērtējam to, kas ir padarīts un kas nav padarīts, es ieteiktu visiem izlasīt Eiropas Komisijas 2015.gada ziņojumu par rezultātu apkopojumu dalībvalstīs, runājot par tiesiskuma jomu. Ir, manuprāt, pozīcijas, kurās mēs izskatāmies ļoti labi, piemēram, tādās kā komunikācija ar sabiedrību un tiesas pieejamība sabiedrībai. Tas nav mūsu veikts vērtējums, to ir vērtējusi Eiropas Komisija. Jā, mēs varam runāt, piemēram, par komunikāciju ar sabiedrību. Mums šķiet, ka tā ir nepietiekama, bet tad jānoskaidro, kas tiek darīts. Tie, kas seko līdzi šiem jautājumiem, zina, ka Tieslietu padome ir atbalstījusi tiesu komunikācijas vadlīnijas. Protams, viena dokumenta pieņemšana un vēlme īstenot to visu praksē... pat no Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai visas Tieslietu padomes puses... Ar to vien nepietiks! Ir jāstrādā ar rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem, ar tiesu priekšsēdētājiem, un tas šobrīd arī notiek. Manuprāt, ir arī pozitīvi piemēri, kur mēs redzam, ka tiesneši skaidro savus spriedumus. Tas ir, protams, liels darbs, laikietilpīgs darbs.

Tāpēc es aicinu runāt par konkrētiem argumentiem - “par” vai “pret” -, norādot, kur tad ir problēmas, kā tās būtu jārisina, nevis runāt ļoti vispārīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 27, atturas - 4. (Aplausi.) Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Saeimas vārdā sveicu ar ievēlēšanu augstajā amatā! Vēlu strādāt pēc labākās sirdsapziņas, nodrošinot tiesu varas tālāko attīstību un nepieciešamo reformu veikšanu!

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Kolēģi! Ir saņemta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vēstule, kurā, balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu, komisija lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts ir iekļauts sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Paldies.

Darba kārtībā likumprojekts “Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi!

Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā vērsts uz to, lai dotu iespēju Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroja amatpersonām bez speciālas atļaujas apmeklēt ieslodzījuma vietas.

Šo likumprojektu mēs skatām trešajā lasījumā, un uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus.

Un 1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Arī 2. - tieslietu ministra redakcionāla rakstura priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 3. - tieslietu ministra priekšlikums, kas arī ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Gluži tāpat kā 4. - tieslietu ministra identisks priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 5. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts, to redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 6. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 7. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 8. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 9. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. 10. - tieslietu ministra priekšlikums, kas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G.Bērziņš. Un arī 11. ir tieslietu ministra priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Kolēģi, atgādinu, ka liela daļa šo grozījumu ir saistīta ar elektronisko izsoļu ieviešanu, kas, pēc Juridiskās komisijas domām, mazinās tā saucamo izsoļu reiderismu. Un attiecībā uz tiesu izpildītāju rīkotajām izsolēm šis regulējums varētu stāties spēkā 1.jūlijā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā tiek skatīti trešajā lasījumā, un grozījumi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu probācijas klientiem paredzēto sociālo rehabilitācijas pakalpojumu līdzfinansēšanas kārtību no valsts puses. Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Un 3. - arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” tiek skatīts trešajā lasījumā. Un pārsvarā grozījumi ir izstrādāti, lai dotu tiesisku pamatu Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības biroja darbībai.

Ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates... Tātad Stepaņenko kundze nevēlējās runāt?

Tātad deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. 2. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Siliņas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Līdz ar to likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.

A.Loskutovs (VIENOTĪBA).

Likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” tiek skatīts trešajā lasījumā.

Grozījumi sākotnēji bija izstrādāti, lai Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības birojam nodrošinātu piekļuvi Šengenas informācijas sistēmai, bet vēlāk, pirms trešā lasījuma, likumprojekts tika papildināts, dodot tādas pašas tiesības arī Valsts robežsardzei.

Kopumā trešajam lasījumam ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 3. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 4. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Loskutovs. 5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. 6. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Loskutovs. 7. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Loskutovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Līdz ar to likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.

Pavisam ir 14 priekšlikumi. Vairāki no tiem ir pašas atbildīgās komisijas sagatavoti priekšlikumi, kuri ir radušies, iepazīstoties ar iesniegtajiem priekšlikumiem un komisijā strādājot ar tiem, kā arī ņemot vērā to risinājumu, ko ir izdevies panākt Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Ekonomikas ministrijai, diskutējot par tā saukto ātro kredītu nozari.

Jau pats šis fakts, ka šajā likumdošanas procesā šīm pusēm ir izdevies no savstarpējiem ultimātiem un publiskiem apvainojumiem nonākt līdz konstruktīvam dialogam, ir liels šī likumdošanas procesa panākums, kas ļauj cerēt, ka šie sagatavotie priekšlikumi, kuri paredz daudz stingrāku un skaidrāku regulējumu šai nozarei, šodien ne tikai tiks pieņemti, bet vēlāk arī dzīvē tiks reāli īstenoti un ievēroti.

Tagad sāksim skatīt šos priekšlikumus.

1.priekšlikums ir no Ekonomikas ministrijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 2. - deputāta Krauzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Zariņš. 3. - deputāta Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Zariņš. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. 5. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi!

Es aicinu pievērst uzmanību šai normai, kas attiecas uz sankcijām, ja aizņēmējs gadījumā nav savas saistības izpildījis, ko mēs esam uzlikuši par ierobežojumu, kas atbilst godīgai darījuma praksei. Tātad otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā ir iestrādāta, manuprāt, ļoti savdabīga sistēma, kura rada nosacījumus, kas nav labvēlīgi patērētājam. Un es paskaidrošu, kas ir rakstīts pašreizējā redakcijā.

Tātad: “Patērētāju kreditēšanas līguma noteikums, kas paredz iespēju pieprasīt no patērētāja nokavējuma procentus, nav spēkā, ja šo procentu apmērs ir lielāks par 36 procentpunktiem virs aizņēmuma likmes gadā.” Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka dienas likme - 36 procentpunkti gadā - ir 0,1 procents. Šajā redakcijā ir pateikts, ka nokavējuma procentus varēs prasīt tādus, kāda ir likme, aizņēmuma likme, plus 0,1 procents. Tagad iedomāsimies situāciju, ka gadījumā, ja kredītdevējs ir bijis labvēlīgs pret aizņēmēju un noteicis nevis maksimālās likmes, kuras mēs tikko esam iestrādājuši likumā, kur pirmajā dienā ir 0,55... kur pirmās septiņas dienas likme ir 0,55, tad ir 0,25 līdz 14.dienai, tālāk ir 0,2, no 31.dienas - 0,25... Ja viņš tātad ir piemērojis 0,1 procentu kā aizņēmuma procentu, tad tādā gadījumā sankciju jeb nokavējuma procentus viņš varēs piemērot vien 0,2 procentu apmērā. Savukārt, ja viņš ir izsniedzis kredītu uz septiņām dienām un piemērojis maksimālo likmi - 0,55 procentu apmērā, tādā gadījumā viņš varēs piemērot nokavējuma procentus 0,65 procentu apmērā. Savukārt, ja viņš ir izsniedzis kredītu uz 14 dienām, piemērojot maksimālās likmes, kuras mēs tikko esam atbalstījuši, kas ir gana korektas, varbūt tikai aprēķinu sistēma ir sarežģīta... 0,55 procenti par pirmajām septiņām, 0,25 - par nākošajām septiņām, kas veido vidēji 0,4 procentus dienā par 14 dienām. Tad gadījumā, ja aizņēmējs nav izpildījis šīs uzņemtās saistības un naudu nav atdevis, tad tas, kurš ir aizdevis par maksimālo likmi... šis kredīta devējs varēs piemērot nokavējuma procentus 0,5 procentu apmērā.

Es aicinu... Mans priekšlikums pēc savas būtības ir tāds, ka mēs nosakām neatkarīgi no tā, kāda ir bijusi šī procentlikme, maksimālā vai minimālā, to iespējami labvēlīgāku aizņēmējam. Mēs nosakām, ka maksimālā likme ir ne vairāk kā 0,5 procenti dienā neatkarīgi no tā, kāda ir bijusi šī aizņēmuma likme. Jo ir arī kredīti, kas sākotnējā versijā tiek izsniegti bez procentiem vai ar pavisam minimālu šo procentlikmi, tāpēc šāda veida nosacījumi, ka mēs spiežam kredīta devējiem aizdot par maksimālo likmi, lai varētu piemērot lielākas sankcijas, ir nepareizi pēc savas būtības.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Līgumsodi ir tikai viens no šī kompleksā pasākuma... nokavējuma procenti ir viens no instrumentiem no kopējā pasākuma. Šinī gadījumā Parādnieka kungs runā par minimālām procentlikmēm - 0,1 un tā tālāk. Taču, paskatoties uz šībrīža reālo tirgus situāciju, būsim reālisti, jo arī pēc šī regulējuma stāšanās spēkā šie aizdevēji piemēros šīs likmes, kas ir 0,25, 0,2, respektīvi, maksimālo slieksni (No zāles dep. I.Parādnieka starpsaucieni: “Nokavēji...!”), tāpēc stāstīt par to, ka aizdevējs varētu piemērot likmi 0,1, manuprāt, ir nedaudz utopiski. Un pamatmērķis tomēr šiem grozījumiem joprojām ir tāds, lai šie kredīti tiktu izsniegti tiem cilvēkiem, kuri to var atļauties, bet netiek izsniegti tiem, kuri ar šo kredītu sevi dzītu vēl lielākā parādu jūgā. Tātad šis nokavējuma procents ir tikai viens komplekss pasākums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam, otro reizi.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Ja man no vietas ir Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram jāaizrāda, ka ir atšķirība starp līgumsodu un nokavējuma procentiem, tas jau rada zināmas bažas.

Kas attiecas uz utopiskumu, - Putras kungs, jūs varētu paņemt un paskatīties, kādi šobrīd ir nosacījumi dažādiem aizņēmumiem! Un, kā jau es teicu, ir arī aizņēmumi, kur netiek piemērota nekāda procentu likme sākotnējam aizņēmumam, piemēram, uz 14 dienām. Tātad atbilstoši šai redakcijai nokavējuma procentus varēs piemērot no nulles, jo aizņēmuma procenti nav pieskaitīti pie 0,1 procenta. Tas, manuprāt, ir neatbilstoši. Un komisijas sēdē es uzdevu jautājumu Juridiskajam birojam un Ekonomikas ministrijai: “Sakiet, lūdzu, vai es pareizi interpretēju šo normu, kas ir apstiprināta, - ka tad, ja kredīts ir izsniegts uz septiņām dienām ar maksimālo likmi 0,55 procenti, varēs piemērot 0,65 procentus - nokavējuma procentus?” Man atbildēja: “Jā!” Es saku: “Tas ir nesamērīgi!”

Un tāpēc es aicinu piemērot šo nokavējuma procentu likmi... vienādu... tādu, kas nepārsniedz 0,5. Šobrīd tā sauktajā tirgū, kur šie aizdevumi tiek izsniegti, likmes ir... nokavējuma procentu likme ir mazāka par 0,75 un lielāka par 1,5.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram, otro reizi.

E.Putra (ZZS).

Tieši tā! Mazākā likme mums šobrīd ir 0,75, bet pamatā tā ir 1 procents vai vairāk, pat arī liela daļa tirgus spēlētāju piedāvā 1,5 nokavējuma procentus.

Ja mēs runājam par šiem pirmajiem kredītiem, to mēs varam salīdzināt ar tādu kā iebarošanu. Pirmais kredīts - par brīvu, bet turpmāk jau, kā statistika rāda, katrs trešais pagarina to vismaz vienu reizi... katrs otrais pagarina to vismaz vienu reizi, un katrs trešais pagarina trīs vai vairākas reizes. Tātad tas nozīmē - šis cilvēks to nevarēja atļauties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā. Kolēģi, es saprotu, šī diskusija ir bijusi ļoti gara, un šis likums ir skatīts jau, ja es nekļūdos, divus gadus, vai ne? Un tāpēc es gribētu atgriezties pie tā, ar ko vispār sākumā nāca Ekonomikas ministrija. Proti, ministrija noteica, ka nokavējuma procentiem ir jābūt 0,05 procentiem, kas ir desmit reizes mazāk, nekā piedāvā Parādnieka kungs. Tas ir dienā, un tas veido 18 procentus gadā.

Šobrīd Ekonomikas ministrija, izskatās, ir ļoti nākusi pretim šai nozarei un dubultojusi šo nokavējuma procentu apmēru uz 36 procentiem gadā. Ja mēs parēķinām Parādnieka piedāvājumu, tad sanāk 182 procenti gadā, kas ir desmit reizes vairāk nekā sākotnējā redakcijā. Es nezinu, vai mēs, komisijas deputāti, spētu atrast pamatojumu, lai sabiedrībai izskaidrotu, kāpēc mēs šādā veidā tādu labvēlību izrādām nozarei. Turklāt, kolēģi, ir jāatceras viena būtiska nianse, ka, ja jūs aizņematies 200 eiro, tad šobrīd ir aprobežojums, ka, ieskaitot nokavējuma procentus, jūs neatdosiet vairāk kā vēl 200 eiro gadā. Tas nozīmē, ka tas ietver arī nokavējuma procentus, un, ja tie ir 182 procenti no kredīta vērtības, tad tie jau tāpat tiktu limitēti pie 100 procentiem.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt Ekonomikas ministriju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to debates slēdzu.

Vai ziņotājam komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I.Zariņš. Jā. Kā jau kolēģi minēja, šis priekšlikums ir daudz un dikti apspriests komisijā un komisijā netika atbalstīts tieši šā iemesla dēļ, ka šis Parādnieka kunga priekšlikums it kā izdevīgs aizņēmējiem tikai vienā specifiskā teorētiskā gadījumā, kurš praktiski nekad nepiepildīsies, proti, kad aizņēmējs ņem kredītu ar pārliecību, ka viņš to tūlīt varēs atdot, un tāpēc ir gatavs maksāt augstākus procentus, lai viņam nevajadzētu šo kredītu, tā teikt, ilgāk uz sevis turēt. Bet visos pretējos gadījumos šis komisijas... šis priekšlikums, kas pašlaik ir likumprojektā, ir krietni izdevīgāks kredīta ņēmējam, tāpēc komisijas priekšlikums ir noraidīt Parādnieka kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Imanta Parādnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 77, atturas - 5. Līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts.

I.Zariņš. Tālāk...

Sēdes vadītāja. 6.!

I.Zariņš. 6. - ekonomikas ministres Reiznieces-Ozolas, kā arī deputāta Ķirša un deputāta Šadurska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas, deputāta Viļņa Ķirša un deputāta Kārļa Šadurska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 5, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

I.Zariņš. 7. - deputāta Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz...

Uzsākam debates. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Sakarā ar to, ka ir atbalstīts iepriekšējais priekšlikums, es šo atsaucu. Šis bija domāts tikai kā alternatīvs priekšlikums gadījumā, ja iepriekšējais netiek atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikums ir atsaukts. Un arī Andris Bērziņš vairs neuztur vēlmi runāt.

I.Zariņš. 8. - ekonomikas ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Zariņš. 9. - deputāta Zaķa un deputāta Līdakas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Zariņš. 10. - deputāta Šadurska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Zariņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Zariņš. 12. - ekonomikas ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Zariņš. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Protams, atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. Un 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Zariņš. Paldies, kolēģi! Aicinu atbalstīt likumprojektu arī kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts trešajā lasījumā ir atbalstīts.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivars Brīvers.

I.Brīvers (LRA).

Godātie kolēģi deputāti! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”. Komisijā ir saņemti 23 priekšlikumi.

1. - deputāta Ņikiforova priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ņikiforova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 42, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Brīvers. 2. - deputāta Elksniņa priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Šis priekšlikums tātad nav balsojums.

I.Brīvers. 3. - deputāta Kiršteina priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Man tāds nepateicīgs uzdevums, bet es domāju, ka šinī gadījumā Kultūras ministrija vairāk mīļā miera labad ir piekāpusies atsevišķu baleta trupas dalībnieku spiedienam.

Mans jautājums ir tāds. Šī sasaukuma Saeima un godājamie deputāti, cik mēs zinām slavenu zīmolu jeb nosaukumu, kuriem tuvākajā laikā paliek 100 gadu? Tātad 2019.gadā Latvijas Nacionālās operas nosaukums varētu atzīmēt 100.gadadienu. Mēs vēl zinām, ka tāda varbūt ir Latvijas Universitāte, kas ir dibināta 1919.gadā... nu, pirms kara VEF, “Laima”... Vairāk mums nav tādu slavenu nosaukumu, kas bija pazīstami starptautiski.

Vai tieši šī sasaukuma deputātiem būtu jāieiet vēsturē ar to, ka mēs izmainām šo nosaukumu, lai pēc mums nāktu nākošie un mainītu atkal nosaukumu atbilstoši tā brīža konjunktūrai?!

Godājamie deputāti! Vai jums kaut ko izsaka šādi vārdi, kas saistīti ar minēto zīmolu, - Emīls Kupers, Georgs Šnēfogts, Ignacs Vaghalters, Salvatore Indovino, Leo Blehs, Aleksandra Fjodorova, kas ieradās no Marijas teātra, lai izveidotu šeit, Latvijas Nacionālajā operā, klasiskā baleta trupu? Ne Marijas teātris, ne Lielais teātris, ne Metropolitēna opera, ne Stokholmas Karaliskā opera netaisās mainīt savu nosaukumu, un visur jūs afišās izlasīsiet, ka tā ir vai nu Lielā teātra baleta trupa, vai Metropolitēna operas baleta trupa. Kāpēc mēs gribam būt tik oriģināli?

Komisijā Operas direktors Liepiņa kungs pamatoja tikai ar vienu argumentu - ka balets nopelnot vairāk nekā opera. Nu, šodien nopelna vairāk! Vai arī pēc desmit gadiem tas nopelnīs vairāk vai opera nopelnīs - mēs to nezinām. Bet iedomājieties: ja mēs katrreiz mainītu likumu, iestādes nosaukumu atbilstoši tam, kā kāda nodaļa vai departaments kaut ko vairāk nopelna?! Lai gan 1939.gadā VEF lielākā peļņas daļa bija kabeļi un darbgaldi, mēs taču VEF nepārsaucām par Kabeļu un darbgaldu rūpnīcu!

Līdz ar to es domāju, ka vajadzētu pieturēties pie tām tradīcijām, atcerēties, ka Latvijas Nacionālās operas baleta trupa 1934.gadā ar triumfu viesojās Stokholmas Karaliskajā operā ar Jāzepa Mediņa operu “Mīlas uzvara”. Pēc tam ar šo pašu nosaukumu - “Latvijas Nacionālās operas baleta trupa” - izrādes notika Berlīnē, Briselē, Budapeštā, Helsinkos, Un ar šo nosaukumu - “Latvijas Nacionālā opera” - šis Operas nams un baleta trupa ir iegājusi mūzikas un baleta vēsturē.

Līdz ar to vēlreiz aicinu: nemainīsim simtgadīgo nosaukumu! Atstāsim nosaukumu “LNO”, lai, kā jau es minēju, tas pastāv tāpat kā nosaukums “Metropolitēna opera” vai kā “Marijas teātris”, vai kā “Lielais teātris”! Un, ja tomēr mēs mainām, tad atcerēsimies, ka nāks nākošie, kas atkal izgudros kaut ko jaunu! Valsts, kas sevi ciena, saglabā šādus simtgadīgus nosaukumus.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Brīveram.

I.Brīvers (LRA).

Godātie kolēģi deputāti! Es priecājos, cik gan vispusīgus cilvēkus man ir laimējies iepazīt šeit, Saeimā! Gribas aiziet pie Leimaņa kunga uz Latvijas Nacionālās operas ēku un teikt: “Leimaņa kungs, jūs domājat, ka zināt, ar ko jūs īsti nodarbojaties, bet Saeimā ir daudz lielāki baleta speciālisti par jums!”

Vai nav tā, ka Latvijai tas būtu liels ieguvums, ja mūsu operas un baleta speciālisti, kas šobrīd sēž šeit, Saeimā, mūs priecētu ar operu ārijām un baletu dejām no mūsu Baltās ēkas skatuves? (No zāles dep. A.Barča: “Vai Dieviņ!”)

Kā zināt, pašlaik tiek gatavots Psihologu likums, kurā būs noteikts, ka tas psihologs, kurš strādās ar baletdejotāju, nedrīkstēs strādāt ar deputātu, un tas, kas strādās ar deputātu, nevarēs strādāt ar baletdejotāju. Atšķirībā no psihologiem deputāti gan ir eksperti jebkurā jomā, vienalga, vai tā būtu opera, sekss, psihologi vai “Romeo un Džuljeta”.

Man arī patīk opera un balets, bet es tomēr paļaujos uz to, ka cilvēki, kuri strādā Latvijas Nacionālajā operā, paši zina labāk, ar ko viņi nodarbojas, tāpēc aicinu atbalstīt Latvijas Nacionālās operas un baleta un Kultūras ministrijas viedokli šajā jautājumā un atbalstīt komisijas viedokli par šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (VIENOTĪBA).

Jā, godātie kolēģi! Tad, kad kultūras jomā visas problēmas ir atrisinātas un vairs galīgi nav ko darīt, tad jau var nodarboties ar marcipāna rozīšu pārbīdīšanu uz tortes, lai tās labāk izskatītos. Varam jau mainīt arī Operas nosaukumu, nekas jau briesmīgs nenotiks!

Minēšu dažus piemērus no tās jomas, kas man labāk pazīstama.

Jā, starp citu, šodien mums ir viens piemērs - Rēzeknes Augstskola grib kļūt par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. Nu, kālab ne?! Savulaik Rīgas Politehniskais institūts kļuva par Rīgas Tehnisko universitāti. Argumentācija bija tāda - pasaulē ar institūtiem saprot kaut ko pavisam citu. Tad mums nevienam nebūs jāskaidro, ka mēs esam universitāte, kas nodrošina augstāko izglītību vairākās jomās... ka tad ar mums labāk rēķināsies. Var būt, ka bija arī sava loģika to darīt, jo augstskolai, kas cīnās par iekļūšanu pasaules universitāšu ranga pirmajā tūkstotī, ir labāk, ka visi uzreiz saprot, kas tas ir. Tikai Masačūsetsas tehnoloģiju institūts, kas ar Hārvarda Universitāti laiku pa laikam mainās šajā augstskolu ranga pirmajā pozīcijā, nevienu mirkli nav domājis, ka būtu jāmaina savs nosaukums, jo, ja jūs pateiksiet angļu abreviatūru MIT, to sapratīs absolūti visi pasaulē, un neviens neteiks: ai, tas ir kaut kāds institūts... Nē, tā nav universitāte! Nu, es domāju, ka mums vajadzētu aicināt operas vadību nebūt tik pieticīgiem. Latvijas Nacionālā opera necīnās par vietu pirmajā tūkstotī. Latvijas Nacionālās operas vieta pasaules kultūras telpā ir zināma un ir pietiekami skaļi izskanējusi visā pasaulē gan operas, gan baleta jomā, un ikviens cilvēks, kas kaut cik ir pasaules kultūras apritē, zina, kas ir Latvijas Nacionālā opera. Un tad, kad viņš redzēs, ka tā ir Nacionālā opera un balets, tad gan viņam būs jāsāk domāt, kas tā ir par institūciju.

Godātie kolēģi, nepārbīdīsim marcipāna rozītes uz tortes, jo, manuprāt, tas veids, kā šīs rozītes tagad stāv, ir skaistāks nekā tas, ko jūs gribat izdarīt.

Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi. No zāles dep. A.Lejiņš: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Lielā mērā Šadurska kungam ļoti piekrītu šajā jautājumā, it īpaši attiecībā uz saīsinājumu, ko jūs lietojāt, - MIT. Apskatieties! Tagad skan LNO, bet būs LNO un vēl B. Cienījamie kolēģi, nu, tā nenopietni...

Bet, ja nopietni, tad Latvijas Nacionālā opera ir simbols, vērtība, un, manā skatījumā, atvērt tagad Pandoras lādi un likt klāt visādas te piekabes... tas nav pareizs risinājums. Šodien būs balets, rītdien nāks klāt vēl kaut kāds B un B, un B, un tā mēs no Latvijas Nacionālās operas, no simbola un vērtības, nonāksim pie vēl nezin kā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Skujiņam.

V.Skujiņš (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es ļoti atvainojos, ka es aizņemšu jūsu laiku, jo jums noteikti katram ir savs viedoklis šajā jautājumā.

Tas būtu labs skats, taču tā nenotiks! Liepiņa kungs kopā ar Leimaņa kungu pēc šī mūsu likuma pieņemšanas necels stalažas pie Operas teātra, neņems rokā āmuru un kaltiņu un nekāps augšā, lai tur, kur rakstīts “Latvijas Nacionālā opera”, iekaltu vēl “un balets”. Tās būs tikai izmaiņas likumā un izmaiņas sabiedrības nosaukumā. Noteikti visi tie, kuri nodarbojas ar uzņēmējdarbību, saprot: ja, teiksim, Andris un Juris ir nodibinājuši sabiedrību un ja kādu laiku šī sabiedrība saucas “Sabiedrība “Andris””, bet pēc kāda laika pieliek klāt “un Juris”, tad tie, kuri zina to background jeb pamatu un visu pārējo, kā tas ir radies, noteikti sacīs, ka tagad ir pareizi, jo jau tā visu laiku viņi tur bija abi kopā.

Es varbūt pie reizes, runājot par Operu, par šo mūsu Balto namu, esmu redzējis daudzus jūs ar fotoaparātiem. Jūs fotografējat skaistos skatus, bet, ja gadījumā jūs braucat pa Krišjāņa Barona ielu, teiksim, ar tramvaju un mēģināt nofotografēt Operu no turienes, no tās puses, tad jūs droši vien šo fotogrāfiju nesūtīsiet saviem lauku radiem, jo jūs redzēsiet, ka tur ir Opera un iekšā ir pagalms, kurā ir diezgan daudz rekvizītu, stalažu, jo Operas tehniskajam personālam vienkārši nav kur tos novietot. Tāpēc es lūdzu jūs savu iespēju robežās... un, protams, kādā meditācijā vizualizēt tādu lietu: parādās piebūve pie Operas, kurā var nolikt šos rekvizītus. Bez tam jāsaka tā, ka es esmu Operas mājā jau redzējis durvis, kas ved uz šo piebūvi, bet šī piebūve vēl joprojām nav gatava.

Cienījamie kolēģi, es jūs lūdzu atbalstīt Kultūras ministrijas topošās VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmumu šajā jautājumā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam, otro reizi.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es nebūtu nācis tribīnē, ja Brīvera kungs te neironizētu par deputātiem, kuri neko nesaprot no operas. Es gribētu atgādināt, ka man bija tas gods strādāt pie šīs joprojām nepabeigtās Operas piebūves arhitekta Jēkabsona birojā. Un 1995.gada beigās, 1996., 1997.gadā tika izveidota Operas padome, kura tajā laikā tieši bija atbildīga gan par līdzekļu piešķiršanu, gan par šo pārbūvi, kurā gan Raimonds Pauls, gan savā laikā... arī nu jau tagad mirusī Benjamiņa, vesela rinda citu kultūras darbinieku, dziedātāja Žermēna Heine-Vāgnere...

Un, ziniet, šajos diezgan daudzajos gados, kad es saskāros tieši ar praktisko darbību Operā, nevienam pat prātā neienāca, ka vajadzētu mainīt šo nosaukumu. Un es gribētu atgādināt, ka mēs jau... šis jau nav pirmais gadījums. Mēs savulaik, labu gribēdami, esam izmainījuši arī tādu zīmolu kā, piemēram, Rīgas... Latvijas Konservatorija, lai gan joprojām pastāv Parīzes Konservatorija, Briseles Konservatorija. Jā, tagad mums ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija... Un tā visu laiku, kā te teica Šadurska kungs, šī kampaņa turpinās. Tas liecina tikai par to, ka mēs neapzināmies ne savas saknes, ne savu vēsturi un nevērtējam nekādā nozīmē to, ko ir izdarījuši mūsu priekšteči, kuri acīmredzot ir bijuši muļķāki par mums. Tā pati Fjodorova, kura izveidoja šo klasisko baletu, kura nesaprata un nezināja, ka ir jāpārmaina šis nosaukums...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

I.Brīvers. Jā. Es vēlos piebilst tikai to, ka šis ir trešais lasījums un ka otrajā lasījumā šis jautājums jau būtībā tika izlemts.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Kiršteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 33, atturas - 8. Līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi! Es aicinu debates turpināt pēc Saeimas sēdes pārtraukuma. Bet, pirms dodamies pārtraukumā, mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vēlos jūs informēt, ka 45 gadu jubileju 26.maijā svinēja deputāts Dzintars Zaķis. Mēs visi viņu sveicam! (Aplausi.)

Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Juridiskās komisijas locekļi, es atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde pēc piecām minūtēm Juridiskās komisijas telpās!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Solvita Āboltiņa, Boriss Cilevičs, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš... ir, Aleksandrs Kiršteins... ir, Māris Kučinskis... ir, Romāns Mežeckis, Ivans Ribakovs un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi!

Atgādinu, ka darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”.

Kolēģi, es aicinu atsākt darbu un ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē!

Tātad darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivars Brīvers.

I.Brīvers. Jā, paldies!

Mēs palikām pie 4.priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. 4.priekšlikums.

I.Brīvers. Jā, tātad 4. - deputāta Ņikiforova priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Brīvers. 5. - deputāta Elksniņa priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Brīvers. 6. - deputāta Kiršteina priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Brīvers. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Brīvers. 8. - deputāta Ņikiforova priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Brīvers. 9. - deputāta Elksniņa priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tas ir identisks iepriekšējam un tātad arī ir atbalstīts.

I.Brīvers. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir identisks diviem iepriekšējiem. Tātad komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

I.Brīvers. 11. - deputāta Ņikiforova priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Brīvers. 12. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Identisks 11.priekšlikumam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Brīvers. 13. - deputāta Kiršteina priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 13.priekšlikumu deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Kiršteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 31, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Brīvers. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Brīvers. 15. - deputāta Ņikiforova priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Brīvers. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Brīvers. 17. - deputāta Dāldera priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Brīvers. 18. - deputāta Ņikiforova priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Brīvers. 19. - deputāta Elksniņa priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Konkrētā priekšlikuma ietvaros es piedāvāju uzdot Ministru kabinetam līdz šā gada beigām izvērtēt iespējamību mainīt Latvijas Nacionālās operas juridisko statusu no kapitālsabiedrības uz valsts iestādi. Uzskatu, ka konkrētais priekšlikums ir vērtējams un diskusija attiecībā uz juridisko statusu ir uzsākama ne tikai Latvijas Nacionālajā operā, bet arī citās valsts kapitālsabiedrībās un valsts iestādēs, jo pēc būtības Latvijas Nacionālā opera... tagad, nu, jau... “un balets” nevar būt iestāde, kuras darbības pamatmērķis ir gūt peļņu. Savukārt valsts iestādes statuss noteiktu Kultūras ministrijai pienākumu lielā mērā atbildēt gan par operas darbību, gan arī lielākā mērā to dotēt no saviem līdzekļiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Elksniņa kunga uzsāktā diskusija par valsts uzņēmuma statusu principā ir pamatota, jo patiešām, likvidējot valsts aģentūras savulaik, par kapitālsabiedrībām tika pārveidotas institūcijas, kuras faktiski tādas pēc savas būtības nav, jo peļņas gūšana nav to pamatā. Tomēr vienlaikus, manuprāt, nebūtu pareizi šo diskusiju uzsākt tieši Latvijas Nacionālās operas sakarā kā pilotprojektu vai kaut kā tā... Tāpēc, nenoliedzot, ka šī diskusija būtu nepieciešama un, iespējams, arī izmaiņas būtu nepieciešamas, es tomēr aicinu šajā konkrētajā likumā to neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams ziņotājam?

I.Brīvers. Jā. Komisijas vārdā varu piebilst, ka komisija tiešām šo priekšlikumu uzklausīja, bet uzskatīja, ka trešajā lasījumā tas varbūt nebūtu pareizi - šo priekšlikumu atbalstīt, jo tas prasa sīkāku šī jautājuma iztirzāšanu un izpēti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 50, atturas - 5. Līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts.

I.Brīvers. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Brīvers. 21. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisija, pati izteikusi priekšlikumu, protams, atbalsta to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Brīvers. 22. - deputāta Dāldera priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles dep. I.Dālderis: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Dāldera iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un 23.?

I.Brīvers. Un 23. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

I.Brīvers. Jā, tātad visi priekšlikumi ir izskatīti. Un tagad aicinu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 2, atturas - 3. Tātad likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Paldies.

I.Brīvers. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””.

Bet pirms tam es vēlos kolēģus informēt, ka Sociālo un darba lietu komisija lūdz grozīt 28.maija sēdes darba kārtību un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Labdien, kolēģi! Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” tiek veikti, ņemot vērā, ka alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekam tiek atļauts pārvaldīt klienta finanšu instrumentu portfeļus, tostarp pensiju fondu un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju portfeļus. Pamatprasības ir paredzētas likumprojektā “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, respektīvi, likumprojektā, ko mēs skatīsim kā nākošo. Šie abi likumprojekti ir skatāmi vienā likuma paketē.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis konkrētais likumprojekts ir atbalstīts izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Lūdzam arī kolēģus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 2.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.jūnijam. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.

E.Putra (ZZS).

Jā, kolēģi! Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai novērstu konstatētās nepilnības pret Latviju uzsāktajā pārkāpuma procedūrā, ko Latvija atzīst daļēji. Un, lai novērstu konstatētās nepilnības, ir precīzi izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”. Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu. Aicinu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Putra. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2015.gada 2.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.jūnijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Valters Dambe.

V.Dambe (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pirms otrā lasījuma izskatīja likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Dambe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 2.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.jūnijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (VL-TB/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Dokuments Nr.770 - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas nepieciešams, lai nesen nodibinātais Kredītinformācijas birojs varētu veikt savus pienākumus atbilstoši Kredītbiroju likumam. Kopumā ir iesniegti 10 priekšlikumi.

1.priekšlikums - papildināt 1.pantu ar jaunu 32.punktu, ka pamatdarbības veidi notiek atbilstoši Eiropas Savienības saimniecisko... Aicinu atbalstīt. (No zāles starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, tas ir pirmais lasījums! Mēs skatām konceptuāli.

A.Kiršteins. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad šajā likumprojektā nav priekšlikumu. Tas ir iesniegts uz pirmo lasījumu.

A.Kiršteins. Aicinu atbalstīt. Nepareizi...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Kiršteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.jūnijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ainārs Mežulis.

A.Mežulis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojekta “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” otrajam lasījumam ir saņēmusi 15 priekšlikumus.

1.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Mežulis. 2. - arī komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Mežulis. 3. - deputātu Brīvera, Liepiņa, Šica, Bondara un Ruka priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Mežulis. 4. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Mežulis. 5. - arī iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Mežulis. 6. - arī iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Mežulis. 7. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Mežulis. 8. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Mežulis. 9. - komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Mežulis. 10. - deputātu Brīvera, Liepiņa, Šica, Bondara un Ruka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A.Mežulis. 11. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A.Mežulis. 12. - komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Mežulis. 13. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Mežulis. 14. - iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Mežulis. Un 15. - komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Mežulis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 28.augusts.

Sēdes vadītāja. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un saprotu, ka komisijas vārdā referents aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

A.Mežulis. Jā, otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Mežulis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 28.augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 28.augustam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Tika saņemti četri priekšlikumi, kas tika ļoti nopietni izanalizēti.

1.priekšlikums ir labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums, kas tika atbalstīts. Lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 2.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas arī tika izdiskutēts un tika atbalstīts komisijā. Lūgums atbalstīt arī to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Bērziņš. 3.priekšlikums ir labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums, kas tika daļēji atbalstīts. Lūgums atbalstīt arī to.

Sēdes vadītāja. Šis daļēji atbalstītais priekšlikums iekļauts 2. un 4.priekšlikumā. Deputāti piekrīt.

A.Bērziņš. Un 4.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūgums ir atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Un deputāti arī atbalsta.

A.Bērziņš. Lūgums ir kopumā atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Bērziņš. 4.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.jūnijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Siliņš.

A.Siliņš (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.

Ir saņemts viens priekšlikums. To ir iesniedzis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A.Siliņš. Vairāk priekšlikumu nav iesniegts.

Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Siliņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to citu priekšlikumu nav. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 4.jūnijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Šulcs.

J.Šulcs (VIENOTĪBA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi 14 deputātu iesniegtos priekšlikumus, kuros lūgts grozīt likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Lietas būtība ir tā, ka šis likums pašlaik nosaka, ka pašvaldībām ir jāsniedz palīdzība neatliekamos... steidzamos gadījumos personām pirmām kārtām, taču dzīve pierāda to, ka ir ļoti daudz gadījumu, kad - gan uzņēmējdarbības veicināšanas gadījumos, gan arī pašvaldībai vajadzīgu jautājumu risināšanā teritoriālās attīstības jautājumos - pašvaldībai nav tiesību piešķirt dzīvokli personām, ja nav izpildītas šī likuma 13. un 14.panta prasības.

Šī likumprojekta grozījums ir saistīts ar to, ka tas dod tiesības papildināt... dod tiesības pašvaldībām, izvērtējot ar saviem saistošajiem noteikumiem... dod tiesības pašvaldībām piešķirt šādas tiesības... un iekļaut šajā likuma pantā šo priekšlikumu.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi, atbalsta to un arī jau izveidojusi darba grupu savam darbam. Ir lūgums arī mums visiem, kolēģiem deputātiem, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Šulcs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 10.jūnijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu Nr.74/Lp12. Komisija otrajam lasījumam saņēmusi 39 priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 2. - Kārļa Šadurska priekšlikums, kas pēc satura atbilst 3. - deputāta Imanta Parādnieka priekšlikumam. Komisijā atbalstīts un attiecīgi iekļauts 3.priekšlikumā, kas tieši tāpat ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 4. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 3.priekšlikums ir deputāta Imanta Parādnieka priekšlikums, ko deputāti, kā noprotu...

I.Parādnieks. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. ...atbalsta. Paldies.

I.Parādnieks. Tad 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 8. - arī atbildīgās komisijas tehniska rakstura priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 10. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 14. - atbildīgās komisijas redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Arī 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 16. - arī komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 17. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 21. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 22. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Tas ir pēc satura līdzīgs deputāta Šadurska priekšlikumam un arī ir iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 26. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums, kas paredz noteikt augstāku maksājumu (sākotnēji likumprojektā ietverto 125 eiro vietā) citu dalībvalstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku filiālēm. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad 26.priekšlikums ir atbalstīts?

I.Parādnieks. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 27. - Kārļa Šadurska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. Līdzīga rakstura ir 28. - deputāta Parādnieka priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā iekļauts gan 27., gan 28.priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 29.priekšlikumu.

I.Parādnieks. 30. - deputāta Šadurska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 31. - deputāta Parādnieka priekšlikums, kas ir, kā jau ierasts, līdzīgs deputāta Šadurska priekšlikumam. Arī tas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 33. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 35. - Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Parādnieks. 37. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. 38. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums, kas ir līdzīgs 39. - deputāta Parādnieka priekšlikumam, arī tas paredz papildināt likuma pārejas noteikumus. Gan 38., gan 39.priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 38. deputāti atbalsta.

Un 39. deputāti atbalsta.

I.Parādnieks. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Parādnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 5.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.jūnijam.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums”.

Pavisam saņemti 56 priekšlikumi.

1. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 2. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 3. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 4. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 5. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 7. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 8. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 10. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 12. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 13. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 14. - komisijas priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 15. - tieslietu ministra priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 16. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 17. - tieslietu ministra priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 19. - arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 20. - tieslietu ministra priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 21. - arī tieslietu ministra priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 22. - arī tieslietu ministra priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 23. - komisijas priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 25. - komisijas priekšlikums, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 27. - komisijas priekšlikums, un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 29. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 31. - komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 37.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 38. - komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 39. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 42.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 42. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 43. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 46. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 47. - komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 48. - deputāta Ņikiforova priekšlikums. Tas nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. - deputāta Ņikiforova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 57, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ņ.Ņikiforovs. 49. - komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 50. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. 51. - komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 52. - komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 53. - deputāta Ņikiforova priekšlikums, kas nav atbalstīts. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 53. - deputāta Ņikiforova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 56, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ņ.Ņikiforovs. 54. - komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. Un 56. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ņ.Ņikiforovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 19. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 5.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Līdz 5.jūnijam?

Ņ.Ņikiforovs. Jā!

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.jūnijam. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.

I.Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Kolēģi! Pievērsīsim uzmanību likumprojektam Nr.253/Lp12, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skatīja savā sēdē 26.maijā.

Līdz šim jomu, ko aptver šis likumprojekts, regulēja vispārējs likums - Eiropas Savienības fondu vadības likums. Bet, tā kā šinī likumā ietvertais tiesiskais regulējums attiecas uz iekšlietu jomas... Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu 2007.-2013.gadam un tā kā no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā un arī pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir uzsākts Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gada īstenošanas periods, kuru arī regulē jaunas regulas, tāpēc ir nepieciešams jauns likums, kurš pēc savas būtības nosaka Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēju tiesības un pienākumus, Uzraudzības komitejas darbības pamatnoteikumus un sastāvu, deleģējumu Ministru kabinetam un daudzas citas lietas, kas ir saistītas ar šo fondu.

Kādā veidā tas tiks lietots - tas ir atkarīgs no tālākiem lēmumiem, bet šis ietvars mums ir jāpieņem, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, pirms tam gan nosakot šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I.Parādnieks. Ja komisija lēma... Ā, tad komisijas vārdā aicinu pirmajā lasījumā pieņemt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

I.Parādnieks. Tagad komisija nolēma, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 5.jūnijs...

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

I.Parādnieks. ...un likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā - Saeimas 18.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 5.jūnijam, un izskatīšana Saeimas sēdē - 18.jūnijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!

Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums” un savā sēdē ir atbalstījusi, lūdzot noteikt šim likumprojektam sākotnēji steidzamību, un pēc tam, kā jau minēju, arī atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minētā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 19, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R.Jansons (VL-TB/LNNK).

Cienījamie kolēģi, lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo sabiedrība gaida no mums to, kas saistībā ar likumu par VDK dokumentu izmantošanu bija vajadzīgs jau no 1.janvāra. Saeima lēma, ka no 1.janvāra šai VDK zinātniskās izpētes komisijai ir jāuzsāk darbs. Komisija pati ir izstrādājusi darba plānu, komisijas locekļi ir gatavi darīt, ir piesaistīti konkrēti pētnieki. Šobrīd šis jaunais likums “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums” dod finansējumu Latvijas Universitātei, kuras Vēstures institūta komisija pati ir izvēlējusies vislabāko administrētāju, kas vispār var administrēt zinātnisko darbību. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.

A.Elksniņš (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi, situācija attiecībā uz minēto likumprojektu un attiecībā uz pagājušajā gadā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” lielā mērā ir amizanta. Un amizanta - kāpēc?

Pirmām kārtām jau pagājušā gada... likumprojekta ietvaros mēs debatējām par to, kādā veidā Saeimai un arī politiķiem būtu jārīkojas ar VDK maisu saturu. Priekšlikumu toreiz bija ļoti daudz - sākot ar maisu iznīcināšanu un beidzot ar maisu satura atklāšanu, bet tomēr viss nonāca lielā mērā pie kompromisa varianta, ka būtu nepieciešama to zinātniskā izpēte.

Pagājis ir gads. Pie spēkā stājušamies normatīvā akta gadu iepriekš... pagājušā gada maijā līdz šim brīdim nekāda veida darbības attiecībā uz zinātnisko izpēti netika veiktas.

Otrkārt, lielā mērā mulsina tas, kas ir noticis pirms tam gan Tieslietu ministrijā, gan arī Izglītības un zinātnes ministrijā, kad faktiski neviena no ministrijām negribēja kļūt par kuratoru... kaut gan viena, Tieslietu ministrija, gribēja kļūt par kuratoru konkrētā jautājuma risināšanai un VDK maisu objektīvai izpētei. Sākās skandāli attiecībā uz izpētes komisijas locekļiem, un pie šiem apstākļiem es vēl jo vairāk neredzu iespējamību ar atsevišķu normatīvo aktu (jo Saeima, no juridiskās tehnikas viedokļa, budžetu piešķir absolūti citā kārtībā zinātniskajai izpētei vai kaut kam citam) pieņemt atsevišķu likumprojektu par šo jautājumu.

Juridiskajā komisijā Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji ir norādījuši, ka minētais likumprojekts kā tāds pēc būtības nav nepieciešams un ka tā pieņemšana radīs arvien vairāk pretrunu. Jebkāda veida problēmjautājumi ir jārisina nevis šī likumprojekta ietvaros, bet gan saistībā ar likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” mērķi. Līdz ar to pat juristu... tiešām neitrālu un no politikas neatkarīgu juristu viedoklis par šo likumprojektu ir tāds, ka tas vienīgi samudžinās pašreizējo sistēmu. Tas ir otrkārt.

Treškārt. Minētais likumprojekts tādā formātā, kādā tas te tagad ir uzrakstīts, formāli pasakot, ka tā mērķis ir piešķirt budžeta līdzekļus zinātniskajai izpētei, satur tādus risinājumus, kuri absolūti nav pieņemami.

Nu, pieņemsim, likumprojekta 5.pants: “VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultāti ir ierobežotas pieejamības informācija[..]” Es ļoti atvainojos, bet kas tā ir par zinātnisko brīvību, par zinātnisko izpēti, ja tās rezultāts ir slepens?

Nākamais jautājums, kas izriet no minētā likumprojekta, ir tas, ka komisijā iesaistītajām personām būs, piemēram, pienākums ievērot likuma “Par valsts noslēpumu” prasības. Tas izriet no 4.panta.

Ko tas nozīmē?

Zinātniskās izpētes komisijas locekļi, pieņemsim, ir pieci, bet pielaidi darbam ar valsts noslēpumu dabūs viens. Kāda tā ir zinātniskā izpēte?! Šis likumprojekts absolūti minēto jautājumu neregulē, un tas apaugs... tas tūlīt burtiski apaugs ar papildu priekšlikumiem attiecībā uz to, kā tad tā zinātniskā izpēte tiks nodrošināta. Un pretrunas pēc minētā likumprojekta pieņemšanas mums būs! Būs pretruna ar likumu par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu un tā tālāk, būs pretruna ar likumu “Par valsts noslēpumu” un virkni citu saistošu normatīvo aktu. Tā ka, manā ieskatā, vienīgais mērķis, kas jums ir šodien, faktiski ir to zinātnisko izpēti lielā mērā vai nu neuzsākt vispār, vai arī kontrolēt.

Es aicinu kolēģus, ņemot vērā to, ka būs ļoti īss termiņš priekšlikumu iesniegšanai, iesniegt attiecībā uz minēto likumprojektu virkni priekšlikumu. Mēs arī to darīsim un iesniegsim priekšlikumus, kas regulēs gan dokumentu publiskošanu (tomēr!), VDK maisu satura atklāšanu - nav ko tiešām bīties no savas ēnas un mukt, no tās neaizbēgsi! -, gan rezultātu pieejamību, kā arī paredzēs to, ka izpētes komisijas locekļiem nebūs nepieciešamas pielaides darbam ar valsts noslēpumu. Bet attiecībā uz zinātniskās izpētes rezultātiem, uz izpētes komisijas locekļu iesaisti... tai lielā mērā ir jābūt neatkarīgai... Vienīgi zinātnieku piesaistes procesā un arī finansējuma piešķiršanas jautājumā valstij lielā mērā nav jāiejaucas. Tai nav jāiejaucas arī jautājumā par to, kurā brīdī un kas būs jāpublicē sabiedrībai attiecībā uz minēto maisu satura atklāšanu.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J.Viļums (LRA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Komisijā patiešām bija ļoti plašas diskusijas par šī likumprojekta kvalitāti, arī par to, vai vispār tāds atsevišķs likumprojekts vajadzīgs. Iespējams, nepieciešamās normas mēs varētu iestrādāt jau esošajos likumos. Tomēr ar vienas balss pārsvaru (arī man balsojot “par”) šis likumprojekts tika atbalstīts, jo, es domāju, uz otro lasījumu mēs tomēr varam sagatavot priekšlikumus. Es domāju, arī Kangera kungs padalīsies ar savām domām par to, kas tajā būtu jāmaina, ja tas ir nepieciešams.

Un katrā ziņā aicinu šo likumprojektu atbalstīt arī Saeimas sēdē. Lai komisija strādā, pabeidz savu darbu un lai mēs beidzot atrisinātu šo jautājumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G.Bērziņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 18. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.jūnijs, un izskatīšana - Saeimas 11.jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.jūnijam, un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 11.jūnijā. Paldies.

Kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas deputāti Dzintars, Gaidis Bērziņš, Dombrava, Krēsliņš, Cilinskis un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 28.maija sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Šnores atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Dzintars, Gaidis Bērziņš, Dombrava, Krēsliņš, Cilinskis un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 28.maija sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Raivja Dzintara ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Dzintars, Gaidis Bērziņš, Dombrava, Krēsliņš, Cilinskis un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 28.maija sēdē un iekļaut tās darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Raivja Dzintara ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Tāpat deputāti Dzintars, Gaidis Bērziņš, Dombrava, Krēsliņš, Cilinskis un citi lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 28.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Šnores ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Kaktiņi” daļu Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Jā, paldies! Tātad, kolēģi, par minēto likumprojektu! Atgādināšu, ka Satversmes 105.panta ceturtajā teikumā ir ietverti vairāki kritēriji, lai nodrošinātu īpašuma piespiedu atsavināšanas tiesiskumu. Proti, īpašuma atsavināšana... piespiedu atsavināšana ir pieļaujama, ja tā notikusi, pirmkārt, uz atsevišķa likuma pamata, ko mēs šodien arī vērtējam, otrkārt, sabiedrības vajadzībām, treškārt, izņēmuma gadījumā un, ceturtkārt, pret taisnīgu atlīdzību. Tāpat, kolēģi, šis likumprojekts ir saistīts ar to, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzībām valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanu.

Par izņēmuma gadījumu. Juridiskās komisijas sēdē Satiksmes ministrijas pārstāvji norādīja uz to, ka dažādos veidos ir mēģinājuši uz vienošanās pamata atrisināt jautājumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu valstij, taču nezināmu iemeslu dēļ īpašniece no šiem dažāda veida priekšlikumiem ir atteikusies vai arī nav reaģējusi. Jāatzīst, ka arī Saeimas Juridiskā komisija sākotnēji atlika šī likumprojekta izskatīšanu, jo pirmoreiz, kad komisija skatīja šo likumprojektu, nebija ieradusies īpašniece, neraugoties uz to, ka komisija īpašnieci bija aicinājusi uz komisijas sēdi. Arī uz nākamo komisijas sēdi īpašniece neieradās un nepilnvaroja pilnvaroto pārstāvi, atkal neraugoties uz to, ka komisija vairākkārt gan rakstiski, gan arī telefoniski aicināja īpašnieci ierasties uz komisijas sēdi. Līdz ar to komisijai nav zināmi arī apsvērumi, kādēļ īpašniece nepiekrīt vienoties brīvprātīgi par minētā nepieciešamā zemesgabala atsavināšanu.

Attiecībā uz taisnīgu atlīdzību arī deputātiem ir bijis pieejams vērtējums. Varu tikai atgādināt to, ka saskaņā ar likumu “Par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu” strīda gadījumā vērtējums ir apstrīdams tiesā civilprocesuālā kārtībā.

Komisija atbalstīja minēto likumprojektu. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma “Kaktiņi” daļu Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.jūnijam. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns. (Starpsaucieni no zāles: “Nav! Pazudis!”) Ziņotāja nav.

Tātad komisija ir vienojusies par citu ziņotāju. Paldies.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, tātad runa ir par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā. Šie lielā mērā tehniskie grozījumi saistīti ar to, ka Latvijai ir jāpārņem kārtējā regula, kura ir pieņemta un kura nosaka kārtību, kādā ir jānosaka elektroenerģijas tirgus operators. Pašlaik esošais regulējums Elektroenerģijas tirgus likumā nosaka citādāku kārtību, kas ir pretrunā ar to, ko nosaka regula. Un tāpēc mums steidzami ir jāveic šādi grozījumi. Un tāpēc komisija aicina šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā un jau šodien pat sākt izskatīšanu.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

I.Zariņš. Lūdzam atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

I.Zariņš. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam aicinām noteikt 1.jūniju, lai likumprojektu varētu izskatīt jau Saeimas 4.jūnija sēdē. Tas būtu ļoti svarīgi, lai mēs to pagūtu pieņemt, vēl pirms šī sesija beidzas.

Sēdes vadītāja. Izskatīšana Saeimas sēdē...?

I.Zariņš. 4.jūnijā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. 4.jūnijā. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.jūnijam un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 4.jūnijā.

I.Zariņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Darba kārtībā lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.26/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2015.gada 8.jūnijam”.

Komisijas vārdā ziņot neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.26/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2015.gada 8.jūnijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.

A.Barča (ZZS).

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti!

Sociālo un darba lietu komisija šodien izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Likumprojekts redakcijā, kuru mums atsūtīja Ministru kabinets un kuru šodien Sociālo un darba lietu komisija akceptēja pirmajam lasījumam, piedaloties gan Labklājības ministrijas, gan Finanšu ministrijas atbildīgajām amatpersonām, skar vairākus ļoti nopietnus jautājumus likumā “Par valsts pensijām”.

Vispirmām kārtām tas skar Satversmes tiesas spriedumu jautājumā par I un II grupas invalīdu pensiju pārrēķināšanu, ja šīs personas ir bijušas darba devēji. Invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtība I un II grupas invaliditātes pensiju saņēmējiem paredzēs arī attiecīgu formulu ar palielinātu koeficientu. Vienlaikus arīdzan ir reglamentēti jautājumi par valsts vecuma pensijas saņemšanas noteikumiem, ja invaliditātes pensija tiek pagarināta un tas nenotiek viena mēneša laikā, bet laikā līdz četriem mēnešiem.

Likumā “Par valsts pensijām” ir arī skaudri grozījumi attiecībā uz tām personām, kuras viņu vainas dēļ ir saņēmušas pensiju, kurai nepieciešams aprēķināt arī pārmaksu. Protams, šajā likumprojektā ir arī jautājums par pensijas kapitāla aktualizāciju un par krīzes laika jautājumiem, kad algas indekss kļuva mazāks un nesasniedza mums vairs to cipariņu viens. Tātad indekss bija mazāks par ciparu 1 - tas bija 0,6, 0,7 un tā tālāk. Arī šis jautājums likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” ir regulēts.

Un, protams, ir precizēti arī tie gadījumi, kad personas pensionējas un viņām kopējais sociālās apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 30 gadiem. Pie tam likumprojekts norāda, ka šai personai pēc 1996.gada vismaz piecus gadus ir jābūt sociāli apdrošinātai - tātad no tā laika perioda, kad mums ir stājies spēkā pašreizējais likums “Par valsts pensijām”.

Cienījamie kolēģi, pavisam likumā ir izdarīti grozījumi 12 jautājumos. Ņemot vērā to, ka Satversmes tiesas spriedums stājas spēkā šā gada 1.jūlijā, Sociālo un darba lietu komisija aicina likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums ir jālemj par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A.Barča. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt un akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SASKAŅA).

Paldies. Labdien, augsti godātie deputāti! Es gribu pateikt, ka Sociālo un darba lietu komisija gaidīja šo likumprojektu jau no aprīļa, un, kā es saprotu, bija rezolūcija un lūgums arī no Labklājības ministrijas izskatīt to steidzamā kārtībā. Taču, izejot visas tās procedūras Ministru kabinetā, lai deputāti varētu pārbaudīt ne tikai to, kas sagatavots ministrijā, bet arī iesniegt savus priekšlikumus, kā es saprotu, šodien mums tādas iespējas vairs nav, jo mums ir atlicis vairs tikai viens mēnesis, lai izskatītu parlamentā šo likumprojektu, tāpēc ka tam ir Satversmes tiesas ieliktais termiņš, un, lai nepārkāptu Satversmi, mums vajag to steidzamā kārtā izskatīt.

Tas nav korekti pret opozīciju, tas nav korekti pret deputātiem vispār, tāpēc ir skaidrs, kāpēc opozīcija pirmo reizi vēsturē 12.Saeimā savāca 38 parakstus un grib izskatīt šo jautājumu ārkārtas sēdē, vai Ministru kabinets var atrast modeli, kā komunicēt ar opozīciju un cienīt to, vai nevar? Paraksti ir savākti, un mēs esam gatavi katru mirkli tos iesniegt. Un vienīgais mūsu lūgums ir par to, lai šo procesu nebremzētu, lai būtu izpildīti solījumi vēlētājiem un būtu izpildīta Valdības deklarācija jautājumā par to, kas nākošgad kompensēs tiem pensionāriem, kuri cieta no tā negatīvā algu indeksa... kompensēs šo pensijas tehnisko samazinājumu, kurš radās ekonomisku iemeslu dēļ.

To cilvēku, šo pensionāru, ir 90 tūkstoši, tie ir trīs gadi, tā ir ļoti liela auditorija, kura gaida šo solījumu izpildi.

Cik es esmu informēts, tad šodien komisijas sēdē Aija Barča kopā ar citiem pārstāvjiem... bija paredzēta tikšanās, un tā notika ar mūsu premjerministri, kura solīja, ka nākošgad tā kompensācija sāksies. Mums ir dažādi modeļi, dažāda auditorija. Kurus tā skars pirmos - vai tos, kuri pensionējās 2009.gadā vai 2008.gadā, vai tos, kuri saņem vismazāko pensiju?

Ir visādi kaut kādi varianti, bet dialogs ir sācies, un, kā mums šodien arī parlamentārais sekretārs Ašeradens paziņoja, tad viņi ir gatavi atrast aptuveni 4 miljonus eiro, lai kompensētu šo mūsu likumdošanas iniciatīvu, kura radīsies tajā komunikācijā un tajos strīdos komisijās. Mēs saprotam, ka šodien ir sarežģīta situācija budžetā, mēs saprotam, ka mums ir sociāli atbildīgi jāveido nākošā gada budžets, bet mēs arī gribam pieturēties pie tā principa: ja mēs ko solījām pirms vēlēšanām, tad vajag izpildīt!

Tāpēc šodien, komunicējot un pārrunājot ar opozīcijas pārstāvjiem - ar Sudrabas kundzi, ar citiem pārstāvjiem -, mēs izrunājām to, ka mēs šodien neiesniegsim šo pieteikumu - sasaukt ārkārtas sēdi -, kamēr mēs neizrunāsim komisijā un nerealizēsim šo savu solījumu sākt nākošgad kompensēt tās pensijas, kuru aprēķināšanā tika izmantota formula ar negatīvu indeksu.

Mēs nebūsim destruktīvi, mēs noticēsim šodien arī Barčas kundzei, ka viņa to panāks un rezultāts būs. Ja mēs iziesim uz to un pēc divām nedēļām apstiprināsim šo likumprojektu otrajā lasījumā, tāpēc ka tas ir skatāms steidzamības kārtā (un, cik es saprotu, arī finansējums būs atrasts), tad mēs uz šo periodu atliksim šī jautājuma aktualizēšanu. Bet mēs ļoti uzmanīgi skatīsimies uz nākošajiem gadiem - uz 2017., 2018.gadu -, lai visi cilvēki, kuri cieta, dabūtu to kompensāciju vai pensijas pārskatīšanu.

Paldies par to, ka jūs sākat dzirdēt mūs no pozīcijas puses! Bet mēs varam rīkoties daudz radikālāk un atsākt spēlēt, ja jūs sāksiet ar mums nerēķināties. Un es saprotu, ka tas bija pēdējais brīdinājums, dzeltenā kartīte...

Koalīcijas partneri! Jūsu mandāts nav labāks vai sliktāks par mūsējo, tas ir tāds pats. Un, lūdzu, mēs, 38 cilvēki, te sēžam un gribam aktīvi piedalīties likumdošanā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likums, protams, ir jāpieņem steidzamības kārtā, jo laika ir maz, kurā mēs varam to pieņemt. Taču, neskatoties uz šo steidzamību, tomēr būtu svarīgi atrisināt jautājumu par šiem negatīvajiem apdrošināšanas iemaksu algas indeksiem. Un diemžēl to nebūs iespējams atrisināt attiecībā uz visiem pensionāriem, kurus tas skar, jau nākamajā gadā, taču, strādājot pie otrā lasījuma redakcijas, vajadzētu noteikt termiņu, kādā mēs to atrisināsim, un šo risinājumu sākt jau nākamajā gadā. Un šķiet, ka pareizs būtu tāds risinājums, kas iezīmējās jau komisijas šodienas diskusijā, - proti, šo jautājumu vispirms risināt attiecībā uz personām ar mazākām pensijām (tas varbūt neuzliktu nesamērīgu slogu nākamā gada budžetam), bet vienlaikus tomēr tieši risināt nabadzības jautājumu attiecībā uz cilvēkiem, kuriem šis nabadzības risks ir pats lielākais.

Pārrunājot vakar arī šo jautājumu ar premjeri, tika gūta sapratne, un arī premjere atzīst šo jautājumu par prioritāru un neatliekamu. Līdz ar to es ceru, ka mums visiem kopīgi izdosies atrast labāko un vienlaikus arī finansiāli iespējamu risinājumu gan nākamajam gadam, gan arī šīs problēmas pilnīgai atrisināšanai.

Tāpēc gribu aicināt šodien atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un cītīgi strādāt, lai šis risinājums otrajā lasījumā būtu optimāls.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Siliņam.

A.Siliņš (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Jau kopš 2011.gada Latvijas Pensionāru federācijā sāka ierasties izmisuši pensionāri, kas ziņoja par to, ka koeficienta piemērošanas dēļ viņu pensijas ir samazinājušās praktiski par 20 procentiem.

Rūpīgi papētot likumdošanu, mēs izdarījām secinājumu, ka ir pieļauta ļoti rupja kļūda. Par to tika ziņots gan Labklājības ministrijai, gan tiesībsargam, kā arī tika gatavoti iesniegumi Satversmes tiesai, jo faktiski ir nojaukts galvenais pensijas aprēķināšanas princips, ka pensijai ir jāatbilst diviem pamatkritērijiem, tas ir, darba stāžam un apdrošināšanas iemaksām sociālās apdrošināšanas budžetā. Diemžēl reizē ar šiem koeficientiem ir ieviests vēl trešais rādītājs, tas ir, pensijas atkarība no dzimšanas gada, un faktiski cilvēki, kuriem ir aprēķināta pensija ar šo zemo koeficientu, ir sodīti ar krīzi uz visu atlikušo mūžu.

Es esmu tiešām priecīgs, ka beidzot ir izdevies panākt sapratni no Ministru kabineta puses un ka šī jautājuma risināšana tiek uzsākta. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību arī tam, ka faktiski šī pieļautā kļūda ir izsaukusi nepieciešamību tuvāko gadu laikā pārrēķināt jau vairāk nekā 100 tūkstošus pensiju, un tādēļ faktiski katra kavēšanās, kas būs, vēl tikai vairos šo cilvēku skaitu, kuriem nāksies pārrēķināt pensijas, jo zemie koeficienti praktiski atstāj iespaidu uz visām pensijām, kas ir aprēķinātas pēc 2010.gada.

Otra lieta, uz ko es gribētu vērst deputātu uzmanību, ir tā, kādas summas ir nepieciešamas, lai to realizētu. Šeit jau tika nosaukts cipars, ka nākošajā gadā tam ir nepieciešami aptuveni 4 miljoni eiro. Un salīdzinājumam es gribētu nosaukt arī ciparus, kas ir oficiāli Labklājības ministrijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras cipari, tas ir, rādītājus, kā pieaug uzkrājums valsts sociālās apdrošināšanas budžetā pa gadiem. Šogad tas ir aptuveni 370 miljoni eiro, bet pēc gada... jau uz nākamā gada beigām - 550, 2018.gadā sasniedzot pat miljardu eiro. Protams, salīdzinot ar tām summām, kas ir nepieciešamas šī jautājuma risināšanai, tā ir ļoti minimāla summa.

Un visbeidzot es gribētu darīt zināmu deputātiem to, ko pašreiz runā, ja tā var teikt, pensionāru sabiedrībā. Vispirmām kārtām jau tiek uzskatīts, ka visas darbības, kas pašreiz tiek veiktas ar sociālās apdrošināšanas budžetu... Atcerēsimies 2009.gadu, kad faktiski sākās šī budžeta izmantošana tam neatbilstošiem mērķiem, pārceļot uz budžetu piemaksas pie pensijām, un arī tās darbības, kas notiek šobrīd... dažādi ierobežojumi un tamlīdzīgi. Faktiski pensionāri uzskata, ka mērķtiecīgi tiek veikta provokācija, lai mazinātu strādājošo uzticību valsts sociālās apdrošināšanas budžetam un valsts pensiju sistēmai, kas ir atzīta - lai arī cik paradoksāli tas būtu! - par vienu no labākajām pasaulē.

Un visbeidzot. Rīgas pensionāres ir lūgušas nodot sveicienu Finanšu ministrijai un palūgt Eiropas augstos ierēdņus, kuri grib noteikt ierobežojumus pensionāriem un apdalīt viņus, ierasties Rīgā. Latvijas Pensionāru federācija labprāt organizēs tikšanos ar Rīgas pensionārēm, kurām ir 150 - 170 eiro pensija mēnesī. Viņas iepazīstinās ar šiem cipariem un savu iztikšanas spēju arī Eiropas augstos ierēdņus.

Bet kopumā es gribētu lūgt deputātus atbalstīt šos likuma grozījumus, turklāt iespējami ātri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams pirms balsojuma?

A.Barča. Cienījamie kolēģi! Mūsu kolēģis Andris Siliņš, protams, šodien pauž Latvijas Pensionāru federācijas satraukumu, bet man vienlaikus gribētos, kolēģi, lai mēs saprastu, kur tad radās šis negatīvais indekss un kādēļ pensionāriem ir tādi satraukumi vēl līdz pat šai dienai, sākot ar 2010.gada 1.janvāri. Algu indeksi nekrita tāpat vien. Algu indeksi sāka pazemināties 2009.gadā, un aprēķinus pensijām pēc 2009.gada indeksa veica 2010.gadā. Tas jau, kolēģi, bija, sākoties krīzei, un saistībā ar to, ka algas tika pazeminātas. Un to nosaukt gluži par kļūdu, manuprāt, nebūtu sevišķi korekti. Vienīgi tikai... Pašreiz mēs esam vienojušies, ka šis jautājums ir jāsakārto. Protams, gribētos, lai varētu kompensēt visu iepriekšējo periodu, bet, godātie kolēģi un arīdzan pensionāri, diemžēl to izdarīt pašreiz nevarēsim. Bet par to, ka varētu vismaz saņemt jaunu, pārrēķinātu pensiju, sākot ar nākošā gada 1.janvāri, - par to gan mēs vakardien un šodien komisijas sēdē diskutējām.

Tādēļ es ļoti aicinu kolēģus šodien atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un uzticēties Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem, kuri pārstāv visas Saeimā ievēlētās frakcijas, tātad politiskos spēkus, un es domāju, ka kopīgiem spēkiem mēs likumprojektu visdrīzākajā laikā varēsim izskatīt.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

A.Barča. Komisijas vārdā aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 1.jūnija pulksten 12.00 un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt Saeimas sēdē 11.jūnijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 1.jūnija pulksten 12.00, un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 11.jūnijā.

A.Barča. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Edvīna Šnores atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Šnores atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Raivja Dzintara ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Raivja Dzintara ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Līdz ar to deputāts Raivis Dzintars ir ievēlēts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Raivja Dzintara ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Raivja Dzintara ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to deputāts Raivis Dzintars ir ievēlēts Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Edvīna Šnores ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Edvīna Šnores ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Līdz ar to deputāts Edvīns Šnore ievēlēts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Kolēģi! Saistībā ar šodien paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi vēlos jūs informēt, ka uz deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Rail Baltica projekta ekonomisko pamatojumu un tā patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību” ir saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus neapmierina, bet ministrs ir informējis, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu šodien.

Deputātu Kūtra, Sudrabas, Meijas, Šica, Krēsliņa un Šimfas jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pielaides piešķiršanas sistēmu” pāradresēts tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam. Ir saņemtas rakstveida atbildes. Iesniedzējus neapmierina tieslietu ministra sniegtā atbilde, un ministrs ir informējis, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu šodien.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Urbanoviča, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par esošās ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību”. Jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Ir saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus neapmierina, taču ministre šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Zariņa, Zemļinska, Ādamsona un Ribakova jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, un ministrs informē, ka šodien var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Sudrabas, Klementjeva, Ruka, Šica, Brīvera un Meijas jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par grozījumu likumā “Par valsts pensijām” atlikšanu”. Jautājums ir pāradresēts labklājības ministram Uldim Augulim. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Taču ministrs informē, ka šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Agešina, Zemļinska, Ādamsona un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par obligātās iepirkumu komponentes ietekmi uz ražošanu”. Jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina. Tātad jautājums uzskatāms par atbildētu.

Saistībā ar deputātu Zariņa, Zemļinska, Nikonova, Zujeva un Tretjakas jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei”. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, un ministre arī informē, ka uz deputātu uzdoto jautājumu tā apjomīgās informācijas dēļ rakstveida atbilde tiks sniegta līdz 5.jūnijam.

Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde šodien 17.00 notiks. Uz to var ierasties gan tieslietu ministrs Rasnačs, gan arī finanšu ministrs Reirs.

Taču ir saņemti arī jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Elksniņš, Agešins, Mirskis, Dolgopolovs un Potapkins iesnieguši jautājumu “Par projekta “Portāla “www.skolas.lv” attīstība” atbildīgiem ierēdņiem un nodarīto zaudējumu piedziņu”. Tas tiek pāradresēts izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei atbildes sniegšanai.

Saistībā ar deputātu jautājumu, ko iesnieguši deputāti Urbanovičs, Potapkins, Zariņš, Agešins un Tutins, - “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumiem”. Tas tiek adresēts finanšu ministram Jānim Reiram atbildes sniegšanai.

Saistībā ar deputātu Elksniņa, Orlova, Agešina, Tutina un Tretjakas iesniegto jautājumu “Par tramvaju vagonu iegādi Daugavpils pilsētas vajadzībām”. Tas tiek nodots satiksmes ministram Anrijam Matīsam atbildes sniegšanai.

Tāpat deputāti Zariņš, Agešins, Tretjaka, Zujevs un Nikonovs ir iesnieguši jautājumu “Par A/S KVV “Liepājas metalurgs””. Tas ir adresēts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, un to arī nododam Straujumas kundzei atbildes sniegšanai. Bet deputāts Ivars Zariņš lūdz vārdu motivācijas nolasīšanai. Es atgādinu, ka motivācijas nolasīšanai laiks ir viena minūte.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, kā jūs zināt, “Liepājas metalurga” akcionāriem atkal ir problēmas nodrošināt sekmīgu “Liepājas metalurga” darbību. Akcionāri tanī vaino valsti, kura nespēj nodrošināt viņiem vajadzīgos apstākļus.

Šo stāstu mēs jau esam dzirdējuši un zinām, kurp tas ved. Un, lai noskaidrotu, kas tad patiesībā ir vainīgs, - vai tiešām tie ir akcionāri, kas ir iegādājušies uzņēmumu un nevēlas īsti pildīt savas saistības, vai tā ir valsts, kas nepilda savas saistības pret akcionāriem, vai varbūt šis darījums, pārdodot šo uzņēmumu, kas notika pirms vēlēšanām, vienkārši bija fikcija, lai uzņēmums tiktu pārdots... lai akcionāri no savas puses imitētu darbību un pēc tam varētu atkāpties no savām saistībām? Ir ļoti svarīgi saprast reālo situāciju un nepieļaut, lai tā samilztu un novestu tur, kur tā ir bijusi. Tāpēc mēs esam uzdevuši jautājumus un vēlamies iegūt šos dokumentus, kas apliecina patiesos apstākļus un nosacījumus, pie kādiem šis “Liepājas metalurgs” ir pārdots, lai saprastu, kā mums pareizi rīkoties tālāk un nepieļaut kārtējo krīzi Liepājā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inesei Laizānei.

I.Laizāne (VL-TB/LNNK).

Cienījamie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti! Tātad pulksten 12.30 notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Atgādinu jums, ka pulksten 12.30 komisijas telpās notiks komisijas sēde. Nenokavējiet, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Solvita Āboltiņa, Guntis Belēvičs, Mārtiņš Bondars, Boriss Cilevičs, Artuss Kaimiņš, Armands Krauze, Romāns Mežeckis, Ivans Ribakovs, Edvards Smiltēns, Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas sēde ir slēgta.

SATURA RĀDĪTĀJS
12.Saeimas pavasara sesijas 8.sēde
2015.gada 28.maijā

 

Par darba kārtību
Par Raivja Dzintara 12.Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu (Dok. Nr. 853)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Par likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 264/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 825, 825A)
Priekšlikumi	- dep. V.Agešins (par)
	- dep. G.Bērziņš (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 265/Lp12) (Dok. Nr. 836, 836A)
Par likumprojektu “Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Satversmi” (Nr. 266/Lp12) (Dok. Nr. 837, 837A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 267/Lp12) (Dok. Nr. 838, 838A)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 268/Lp12) (Dok. Nr. 839, 839A)
Par likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 269/Lp12) (Dok. Nr. 840, 840A)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 272/Lp12) (Dok. Nr. 847)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei šā gada 25. un 26. maijā (Dok. Nr. 834)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Ribakovam šā gada 28. maijā (Dok. Nr. 835)
Lēmuma projekts “Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju” (Nr. 156/Lm12) (Dok. Nr. 817)
Ziņo	- dep. V.Agešins
Debates	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. L.Čigāne
	- dep. J.Viļums
	- dep. R.Balodis
	- dep. K.Seržants
	- dep. I.Lībiņa-Egnere
	- dep. G.Bērziņš
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (Nr. 138/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 819)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 205/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 822, 841A, 841B)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 62/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 828)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 136/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 829)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” (Nr. 137/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 830)
Ziņo	- dep. A.Loskutovs
Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 109/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 831)
Ziņo	- dep. I.Zariņš
Debates	- dep. I.Parādnieks
	- dep. E.Putra
	- dep. I.Parādnieks
	- dep. E.Putra
	- dep. E.Smiltēns
	- dep. K.Šadurskis
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā” (Nr. 199/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 833)
Ziņo	- dep. I.Brīvers
Debates	- dep. A.Kiršteins
	- dep. I.Brīvers
	- dep. K.Šadurskis
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. V.Skujiņš
	- dep. A.Kiršteins
Paziņojums
	- dep. G.Bērziņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris
Debašu turpinājums	- dep. A.Elksniņš
	- dep. E.Cilinskis
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr. 243/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 715, 813)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 241/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 713, 814)
Ziņo	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 224/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 816)
Ziņo	- dep. V.Dambe
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 255/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 770, 818)
Ziņo	- dep. A.Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr. 181/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 820)
Ziņo	- dep. A.Mežulis
Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 191/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 823)
Ziņo	- dep. A.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 197/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 824)
Ziņo	- dep. A.Siliņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 239/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 706, 826)
Ziņo	- dep. J.Šulcs
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā” (Nr. 74/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 827)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums” (Nr. 43/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 832)
Ziņo	- dep. Ņ.Ņikiforovs
Likumprojekts “Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda vadības likums” (Nr. 253/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 763, 846)
Ziņo	- dep. I.Parādnieks
Likumprojekts “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums” (Nr. 244/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 719, 848)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Debates	- dep. R.Jansons
	- dep. A.Elksniņš
	- dep. J.Viļums
Par darba kārtību
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Kaktiņi” daļu Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai” (Nr. 237/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 668, 850)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 272/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 847)
Ziņo	- dep. I.Zariņš
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 26/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2015. gada 8. jūnijam” (Nr. 158/Lm12) (Dok. Nr. 851)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 265/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 836, 858)
Ziņo	- dep. A.Barča
Debates	- dep. A.Klementjevs
	- dep. E.Cilinskis
	- dep. A.Siliņš
Lēmuma projekts “Par deputāta Edvīna Šnores atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” (Nr. 160/Lm12) (Dok. Nr. 859)
Lēmuma projekts “Par deputāta Raivja Dzintara ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 161/Lm12) (Dok. Nr. 860)
Lēmuma projekts “Par deputāta Raivja Dzintara ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā” (Nr. 162/Lm12) (Dok. Nr. 861)
Lēmuma projekts “Par deputāta Edvīna Šnores ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā” (Nr. 163/Lm12) (Dok. Nr. 862)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Agešina, S.Mirska, S.Dolgopolova un S.Potapkina jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei “Par projektā “Portāla www.skolas.lv attīstība” atbildīgiem ierēdņiem un nodarīto zaudējumu piedziņu” (Nr. 61/J12)
Informācija par deputātu J.Urbanoviča, S.Potapkina, I.Zariņa, V.Agešina un J.Tutina jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumiem” (Nr. 62/J12)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, V.Orlova, V.Agešina, J.Tutina un Z.Tretjakas jautājumu satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par tramvaja vagonu iegādi Daugavpils pilsētas vajadzībām” (Nr. 63/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, Z.Tretjakas, I.Zujeva un V.Nikonova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par AS KVV “Liepājas Metalurgs”” (Nr. 64/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Paziņojumi
	- dep. I.Laizāne
	- dep. V.Orlovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 28.05.2015 09:03:00 bal001
Par - 60, pret - 0, atturas - 20. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums (244/Lp12), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 28.05.2015 09:15:55 bal002
Par - 31, pret - 11, atturas - 43. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (264/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 28.05.2015 09:46:53 bal003
Par - 53, pret - 27, atturas - 4. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Ivara Bičkoviča apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju (156/Lm12)

Datums: 28.05.2015 09:48:57 bal004
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (138/Lp12), 3.lasījums

Datums: 28.05.2015 09:51:40 bal005
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (205/Lp12), 3.lasījums

Datums: 28.05.2015 09:52:55 bal006
Par - 76, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (62/Lp12), 3.lasījums

Datums: 28.05.2015 09:54:54 bal007
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (136/Lp12), 3.lasījums

Datums: 28.05.2015 09:57:05 bal008
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā (137/Lp12), 3.lasījums

Datums: 28.05.2015 10:08:44 bal009
Par - 3, pret - 77, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (109/Lp12), 3.lasījums

Datums: 28.05.2015 10:09:30 bal010
Par - 70, pret - 5, atturas - 7. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (109/Lp12), 3.lasījums

Datums: 28.05.2015 10:11:26 bal011
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (109/Lp12), 3.lasījums

Datums: 28.05.2015 10:12:24 bal012
Par - 28, pret - 42, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā (199/Lp12), 3.lasījums

Datums: 28.05.2015 10:25:59 bal013
Par - 34, pret - 33, atturas - 8. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā (199/Lp12), 3.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:03:37 bal014
Par - 22, pret - 31, atturas - 9. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā (199/Lp12), 3.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:07:01 bal015
Par - 17, pret - 50, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā (199/Lp12), 3.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:07:54 bal016
Par - 19, pret - 52, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā (199/Lp12), 3.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:08:39 bal017
Par - 55, pret - 2, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā (199/Lp12), 3.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:10:21 bal018
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (243/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:11:37 bal019
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (241/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:12:48 bal020
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (224/Lp12), 2.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:14:33 bal021
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (255/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:17:35 bal022
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (181/Lp12), 2.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:19:30 bal023
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (191/Lp12), 2.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:20:44 bal024
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (197/Lp12), 2.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:23:08 bal025
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (239/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:28:40 bal026
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā (74/Lp12), 2.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:34:40 bal027
Par - 20, pret - 57, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.48. Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums (43/Lp12), 2.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:35:25 bal028
Par - 25, pret - 56, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.53. Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums (43/Lp12), 2.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:36:10 bal029
Par - 67, pret - 0, atturas - 19. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums (43/Lp12), 2.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:38:36 bal030
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likums (253/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:39:08 bal031
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likums (253/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:40:38 bal032
Par - 64, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums (244/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:49:02 bal033
Par - 67, pret - 0, atturas - 18. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums (244/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:54:20 bal034
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Kaktiņi” daļu Lēdmanes pagastā, Lielvārdes novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)–Koknese rekonstrukcijas projekta īstenošanai (237/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:56:11 bal035
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (272/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:56:34 bal036
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (272/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.05.2015 11:58:02 bal037
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr.26/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2015.gada 8.jūnijam (158/Lm12)

Datums: 28.05.2015 12:02:02 bal038
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (265/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.05.2015 12:16:29 bal039
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (265/Lp12), 1.lasījums

Datums: 28.05.2015 12:17:26 bal040
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Edvīna Šnores atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (160/Lm12)

Datums: 28.05.2015 12:17:50 bal041
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Raivja Dzintara ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (161/Lm12)

Datums: 28.05.2015 12:18:18 bal042
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Raivja Dzintara ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (162/Lm12)

Datums: 28.05.2015 12:18:47 bal043
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Edvīna Šnores ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā (163/Lm12)

 

Frakciju viedokļi
2015.gada 28.maijā

Vadītāja. Sveicināti, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un skan raidījums “Frakciju viedokļi”. Tūlīt tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti pastāstīs par šodienas sēdē skatītajiem jautājumiem, kā arī citām aktualitātēm.

Pirmajai vārds frakcijas “No sirds Latvijai” priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!

I.Sudraba (NSL).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti atbalstīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka grozījumi nav pilnīgi un nerisina pensionāru sasāpējušos jautājumus, par kuriem vēl nesen – 18.maijā – tika runāts Latvijas Pensionāru federācijas 10.kongresā. Ar nožēlu jākonstatē, ka valdība joprojām vēlas realizēt politiku, kas nav vērsta uz pensionāru dzīves apstākļu uzlabošanu. Kaut arī Saeimā iesniegtie grozījumi paredz, ka turpmāk netiks piemēroti negatīvi pensijas kapitāla indeksi, tajā pašā laikā valdība negrasās risināt iepriekš pieļauto netaisnīgo situāciju un veikt pārrēķinu tām pensijām, kuru aprēķināšanā ir pielietots negatīvs pensijas kapitāla indekss.

Partija “No sirds Latvijai” uzskata, ka šāda divkosība ir pretrunā ar sociālo atbildību un sociālo taisnīgumu. Jāņem arī vērā tas, ka apmēram 70 procenti pensionāru dzīvo nabadzībā vai tuvu tai. Tāpēc partija “No sirds Latvijai” ierosinās pilnveidot likumu “Par valsts pensijām”, paredzot iepriekš netaisnīgi aprēķināto pensiju pārrēķinu un kompensāciju izmaksu. Šodien mēs saņēmām jeb, pareizāk būtu teikt, nesaņēmām atbildes uz deputātu jautājumiem par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Kārtējo reizi Finanšu ministrija nespēj atbildēt uz jautājumiem pēc būtības – kāpēc netiek plānoti un īstenoti reāli valsts pamatbudžeta ieņēmumu palielināšanas vai pamatbudžeta izdevumu samazināšanas pasākumi, bet to vietā fiskālā disciplīna valstī ir jānodrošina uz pensionāru rēķina.

Vēl jo vairāk ministrijas nihilistisko attieksmi demonstrē atbilde, ka Fiskālās disciplīnas likums nosaka, ka budžeta deficīta slieksni var pārsniegt, palielinot tos izdevumus, kuri nepieciešami gadījumā, ja jāizpilda Satversmes tiesas spriedumi. Vai tiešām sabiedrībai ir jārisina jautājumi vispirms Satversmes tiesā, lai valdība nodrošinātu taisnīgu sociālo politiku?

Šāda atbilde ir papildu pierādījums Valsts kontroles secinājumiem par valsts institūciju 2014.gada pārskatiem. Valsts kontrole atkal konstatēja, ka joprojām daudzās institūcijās netiek ievēroti labas pārvaldības principi. Nav atbildības par nodokļu maksātāju līdzekļu racionālu un efektīvu izlietošanu, un ir konstatēti neatbilstoši valsts budžeta plānošanas un jau piešķirtās naudas izmantošanas gadījumi. Piemēram, 2014.gadā ir palielinājušies prettiesiski un nepamatoti avansa maksājumi, sasniedzot jau vairāk nekā 2,8 miljonus eiro. Nauda avansā maksāta gan par neizpildītiem darbiem, gan par nesaņemtiem pakalpojumiem.

Izskatās, ka 2015.gadā šīs tradīcijas turpināsies, jo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā regulāri tiek iesniegti un izskatīti jautājumi par finansējuma pārdali un papildu līdzekļu piešķiršanu ministrijām. Diemžēl mainīt šo valdības un ierēdņu attieksmi nav iespējams, ja netiks mainīta attieksme pret sabiedrību un prasīta atbildība no ierēdņiem. Tāpēc vajag būtiski pilnveidot gan tiesībsargājošo iestāžu, gan tiesu sistēmas darbu. Mēs sagaidām, ka Ivars Bičkovičs, kuru šodien atkārtoti ievēlēja Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā, rīkosies aktīvi, īstenos izvirzītos mērķus, gan noslēdzot Augstākās tiesas reformu, gan stiprinot Tieslietu padomes lomu un funkcijas, gan stiprinot tiesu priekšsēdētāju un tiesnešu atbildību.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai.

Tagad runās frakcijas VIENOTĪBA deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!

I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).

 

Godātie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē bija vairāki tiešām ļoti svarīgi jautājumi.

Viens no jautājumiem bija jau ilgāku laiku skatītais jautājums par ātrajiem kredītiem. Šodien Saeima visbeidzot trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus, kuri paredz ierobežojumu, ka ātros kredītus nevarēs vairs izsniegt naktī, lai cilvēki savas nepārdomātās rīcības dēļ tiešām nenokļūtu parādu jūgā. Tāpat arī ierobežos procentu maksājumus un paredzēs virkni citu tādu tiešām labu sakārtojošu normu, lai šī nesakārtotā ātro kredītu biznesa dēļ cilvēki, kuriem ir vajadzības un kuriem ir nepieciešamība uzlabot savu mantisko stāvokli, neapdomīgi nenonāktu situācijā, ka par mazu naudas summu vēlāk ir jāatdod desmitreiz vai pat vairākreiz vairāk. Protams, pie šīs jomas vēl būs jāstrādā, lai uzraudzība, kontrole un sankcijas, ja kāds no šo kredītu devējiem kaut ko pārkāptu, būtu vēl stingrākas. Saeimai noteikti šis darbs ir jāturpina.

Otrs jautājums, kas šodien bija arī plašu debašu vērts: Saeimai bija jāapstiprina jauns Augstākās tiesas priekšsēdētājs uz turpmākajiem pieciem gadiem. Un kā vienīgais kandidāts tika virzīts jau līdzšinējais – Ivars Bičkovičs, kurš Augstāko tiesu ir vadījis septiņus gadus.

Manis pārstāvētā frakcija – frakcija VIENOTĪBA – aicināja arī pārējos kolēģus neatbalstīt Bičkoviča kungu, jo neredzam, ka šajos septiņos gados būtu uzlabojusies tiesas autoritāte sabiedrības acīs, sabiedrības uzticēšanās tiesu varai, tiesu pieejamība. Un, protams, gribētos, lai tiesas spriešana būtu pēc iespējas ātrāka, lai nebūtu jāgaida ļoti ilgu laiku. Augstākajā tiesā dažos departamentos ir līdz pat trijiem gadiem jāgaida līdz tiesas dienai, un, protams, tas nav pieņemami.

Mēs neredzam, ka šajos septiņos gados būtu panākti būtiski uzlabojumi. Tiesai ir vajadzīgs vadītājs, kurš ir enerģisks, aktīvs un vēlas pārmaiņas. Vadītājs, kurš vēlas pārmaiņas to tiesnešu darbā, kuri līdz šim varbūt nav parādījuši sevi kā labākie, un aizstāvētu tos tiesnešus, kuri godprātīgi dara savu darbu, nevis, kā ir šobrīd... šobrīd ir otrādi – melnās avis ir tās, kuru dēļ cieš godprātīgie tiesneši, tie, kas savu darbu tiešām godprātīgi veic un uzņemas arī šo kaunpilno vainu, un vēlas taisnoties sabiedrības priekšā par to, ko nav darījuši.

Mēs esam pret to, ka princips “roka roku mazgā” turpina pastāvēt tiesu sistēmā, un mēs ļoti vēlētos, lai pārmaiņas būtu, bet diemžēl šodien vairākums Saeimas atbalstīja, ka turpmākos piecus gadus Augstākās tiesas vadībā pārmaiņu nebūs.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

Nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Skujiņš. Lūdzu!

V.Skujiņš (ZZS).

 

Esiet sveicināti, radioklausītāji visā Latvijā! Šajā nedēļā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, ko vada Jānis Vucāns, mans kolēģis, sanāca pat uz trim sēdēm, un viena no sēdēm bija tikšanās ar Kultūras ministriju, un es gribu teikt tādu labu ziņu, ka Kultūras ministrijā mēs pārrunājām tālāku notikumu, kas būs 2018.gadā, – tā būs Latvijas simtgade. Un es jums varu sacīt, ka, uzklausot kultūras ministri un ministrijas darbiniekus, komisija guva priekšstatu, ka ministrija aktīvi gatavojas šim notikumam, ir daudz priekšlikumu, par kuriem vēl, teiksim, ir jāspriež, kuri noteikti tiks papildināti. Un arī jau ir, teiksim, doma par pamatjautājumu – tātad par finansēm, kas būs nepieciešamas, lai šie svētki būtu tādi, kā visi Latvijas iedzīvotāji vēlas.

Vēl. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mēs pārskatījām arī tuvojošos finālam, ja tā var teikt, Izglītības likumu, un droši vien tuvākajā laikā tiks pārlūkots... Un komisija tika iepazīstināta ar pēdējiem grozījumiem, kas ir skolotāju, pedagogu darba samaksas jaunajos noteikumos.

Un vēl. Šodien Saeimas sēdē tika pieņemts galīgajā lasījumā likumprojekts “Grozījumi Latvijas Nacionālās operas likumā”. Likums tagad saucas “Latvijas Nacionālās operas un baleta likums”. Godājamie radioklausītāji, Baltais nams tā turpmāk arī sauksies – “Latvijas Nacionālā opera”. Tikai Kultūras ministrijas pakļautībā esošā iestāde valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālā opera” turpmāk sauksies “Latvijas Nacionālā opera un balets”.

Komisija uzklausīja pirms tam gan Leimaņa kungu, gan Liepiņa kungu un nonāca pie pilnīgas pārliecības, ka tas ir viņu kopējais lēmums, ko atbalsta arī Kultūras ministrija, un man prieks, ka šodien kolēģi šeit, Saeimā, atbalstīja šo likumu, kurš tagad, Valsts prezidentam to apstiprinot, stāsies spēkā.

Lūk, tādi ir jaunumi, par ko es jums gribēju pavēstīt.

Paldies. Lai jums jauka diena!

Vadītāja. Paldies deputātam Valdim Skujiņam.

Vārds frakcijas SASKAŅA priekšsēdētāja biedram Valērijam Agešinam. Lūdzu!

V.Agešins (SASKAŅA).

 

Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien es vēlos pievērst jūsu uzmanību vienai konkrētai un reālai sociāli ekonomiska un arī juridiska rakstura problēmai, kura ir saistīta ar uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, kā arī frakcijas SASKAŅA piedāvājumam, kā šo problēmu risināt.

Problēma ir šāda. Līdz bērna pilngadības sasniegšanai bērnam pienākošos uzturlīdzekļus saņem no bērna vecākiem, un otrs vecāks uzturlīdzekļus maksā vai nu brīvprātīgi, vai ar tiesas spriedumu, vai arī tie tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda un vēlāk piedzīti no nemaksājošā vecāka. Bet ar bērna pilngadības sasniegšanu uzturlīdzekļu izmaksa no Uzturlīdzekļu garantiju fonda tiek pārtraukta. To nosaka Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 10.panta pirmās daļas 1.punkts.

Pirmām kārtām šī problēma skar nepilnās ģimenes, kurās ir tikai viens vecāks, otrs atsakās maksāt vai vispār nav zināms. Tāpēc esam iesnieguši grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Ar šo likumprojektu mēs vēlamies sasniegt sociālu mērķi, jo bērniem no ģimenēm, kurās viens no vecākiem nenodrošina līdzekļus uzturam, būtu iespēja turpināt mācības. Turklāt samazinātos finansiālais slogs arī personām, kuru aprūpē atrodas bērns, kura otrs vecāks vai abi vecāki nemaksā uzturlīdzekļus bērnam.

Un šodien šis likumprojekts tika izskatīts un diemžēl noraidīts. Arī koalīcijas pārstāvji no Nacionālās apvienības atzīst, ka mērķis SASKAŅAS likumprojektam ir cēls, bet tomēr, neskatoties uz to, koalīcijas deputāti, proti, Nacionālā apvienība, VIENOTĪBA un ZZS, mūsu ieceri noraidīja. Mēs uzskatām, ka koalīcijas rīcība ir nožēlojama un liecina par nevēlēšanos risināt bērnu uzturlīdzekļu izmaksas problēmu. Un šī neloģiskā situācija vēl aizvien pastāv. Ja vecāki savā starpā ir vienojušies, tad bērnam var maksāt uzturlīdzekļus pat līdz 24 gadu vecumam. Savukārt tiem bērniem, kuri aug nepilnās ģimenēs, pēc 11.klases šo līdzekļu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda trūkst. Saskaņā ar esošo likumdošanu viņiem vairs neviens nemaksā.

Koalīcija šo un līdzīgas problēmas risināt nevēlas, acīmredzot krietni vienkāršāk bārstīties ar kailiem saukļiem.

Paldies par uzmanību.

Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam.

Tagad pie mikrofona Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Mārtiņš Šics. Lūdzu!

M.Šics (LRA).

 

Labdien, godātie radioklausītāji! Šodien tika pieņemti vairāki būtiski, daudziem iedzīvotājiem un mūsu likteņiem svarīgi lēmumi. Viens no tiem ir tas, ka ir pieņemti jau minētie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Vismaz pagaidām ir pielikts punkts tai nejēdzībai, kas bija saistīta ar ātrajiem kredītiem.

Šis regulējums varēs novērst bezatbildīgās aizņemšanās rezultātu radītās sekas, kuras skar daudzus – desmitiem un pat simtiem tūkstošu cilvēku. Un doma ir tāda: ja turpmāk ātro kredītu kontrole turpināsies un būs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārziņā, tad varbūt arī šajā sistēmā tiks ieviesta bankām līdzīga kārtība.

Otrs jautājums, kas var skart katra no mums intereses tad, kad tās ir aizskartas, bija Augstākās tiesas priekšsēdētāja vēlēšanas. Latvijas Reģionu apvienības frakcija, mūsu frakcijas deputāti, pirms pieņemt lēmumu par atbalstu vienam vai otram izvirzītajam Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam, tikās ar abiem publiski noklausītajiem un izvirzītajiem kandidātiem – gan ar Ivaru Bičkoviču, gan Andri Guļānu. Abi iepazīstināja mūsu frakcijas deputātus ar savu redzējumu par darbu šajā augstajā un atbildīgajā amatā, un mūsu frakcija pieļāva, ka iespējams pat vēl kāds labāks kandidāts par šiem minētajiem. Latvijas Reģionu apvienība uzskata, ka Latvijas tiesu sistēmā ir nepieciešamas ļoti nopietnas reformas, ko var īstenot tikai cilvēks ar stingru mugurkaulu un līdera dotībām. Diemžēl pēc klātienes tikšanās ar Bičkoviča kungu Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti neguva pārliecību, ka šis cilvēks būs spējīgs īstenot šādas kvalitatīvas un konsekventas reformas tiesību sistēmā, tādēļ balsoja pret viņa apstiprināšanu. It sevišķi tādēļ, ka administratīvo lietu izskatīšana ir nesamērīga... un cilvēki līdz savām likumīgajām tiesībām iet daudzus gadus...

Trešais jautājums, par ko šodien lēmām, ir izmaiņas Latvijas pensiju likumdošanā, jo valdība, neskatoties uz Satversmes tiesas lēmumu, savlaicīgi nevirzīja uz Saeimu jautājumu par pensiju indeksāciju jeb, pareizāk sakot, par pielietoto indeksu noņemšanu tiem pensionāriem, kuriem par viņu nostrādātajiem gadiem 2010., 2011., 2012.gadā tika piemēroti pazemināti koeficienti. Cilvēki šajos gados saņēma daudz mazākas pensijas, nekā par tādu pašu darbu un tādu pašu samaksu citā... Šis jautājums ir skatāms steidzamības kārtībā, un tas vēlreiz izgaismoja to, ka tikai ļoti aktīvs deputātu spiediens uz valdības ierēdņiem, valdības pārstāvjiem var veicināt šā jautājuma savlaicīgu izskatīšanu.

Un tāds varbūt neliels jautājums, kas skāra mūsu frakcijas cilvēkus. Pirms dažām dienām bija Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde, kurā lielā vienbalsībā tika noraidīti pārmetumi mūsu frakcijas deputātam Kaimiņam, kuri viņam tika izteikti no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta puses, un tika pieņemts, tikai vienai balsij esot “par” šādu pārmetumu izteikšanu viņam, lēmums, ka deputātiem ir tiesības saukt lietas īstajos vārdos. Ja ierēdņi mānās un melo, tad ir jāsauc lietas īstajos vārdos. Un attiecībā pret ierēdņiem, kuri ļoti bieži uzskata, ka pasaulē galvenie ir viņi, nevis likumdevējs, ir jāievēro korekta attieksme un nevar būt kaut kāda žēlošana un tamlīdzīgi.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Mārtiņam Šicam.

Raidījumu šodien noslēdz Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Ritvars Jansons. Lūdzu!

 

R.Jansons (VL–TB/LNNK).

 

Labdien! Pēc Saeimas pagājušās sēdes Nacionālās apvienības frakcija 22.maijā nominēja Latvijas Valsts prezidenta amatam oficiāli – nu jau oficiāli! – Egilu Levitu. Egilu Levitu mēs uzskatām par visperspektīvāko un labāko kandidātu, par kuru Saeima balsos jau Saeimas sēdē 3.jūnijā. Egils Levits raksturojams kā demokrāts, kā pieredzējis politiķis, jurists, tiesību eksperts, politologs, un viņš palicis Latvijas vēsturē jau šobrīd ar divām izdarītām lietām: viņš bija tas cilvēks, kas laikā, kad tika pieņemta 1990.gada 4.maija Neatkarības atjaunošanas deklarācija, iestājās par konsekventu Latvijas Republikas atjaunošanu uz 1918.gada 18.novembra valstiskuma pamatiem, un viņš ir viens no autoriem spēkā esošajai Satversmes preambulai. Līdz ar to mēs esam atraduši tiešām potenciāli labāko kandidātu un cerēsim uz veiksmi Valsts prezidenta vēlēšanās.

Egils Levits ir iestājies arī par pagātnes pārvarējumu. Un šodien Saeimas sēdē tika izskatīts jauns likumprojekts – “Bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu zinātniskās izpētes likums”, kuru sagatavojusi Tieslietu ministrija un virzīja Juridiskā komisija. Šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai tiktu nodrošināts finansējums VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijai, kurai jau no 1.janvāra bija jāstrādā, bet kura sakarā ar pāreju no vienas ministrijas pārraudzības uz otru nevarēja uzsākt darbu. Šobrīd ir veiktas zinātniskās iestrādes, ir zinātniskais plāns, un šis likumprojekts dotu finansējumu konkrētiem zinātniekiem un arī administrēšanu no Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta, kuru paši komisijas locekļi uzskata par pašu kompetentāko šajā lietā. Un arī viņi uzskata, ka šādā gadījumā nebūtu nekādas politiskās iejaukšanās komisijas darbībā.

Vēl. Šajā Saeimas sēdē tika atbalstīti divi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoti nopietni likumprojekti, likumu grozījumi. Viens no tiem ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Tas ir ļoti būtisks ierosinājums, kurš guva komisijas atbalstu un tagad arī visas Saeimas atbalstu, – ka pašvaldība ir tiesīga piešķirt dzīvokļus uz darba tiesisko attiecību laiku jaunajiem speciālistiem. Pašvaldībām tas ir ļoti nozīmīgi, lai piesaistītu vajadzīgos speciālistus dažādos Latvijas novados.

Tikpat nozīmīgs ir arī likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”, kurš, piemēram, paredz, ka jaundzimušu bērnu jau dzimtsarakstu nodaļā var deklarēt konkrētā dzīvesvietā, arī ārpus tās vietas, kur viņš ir dzimis, un dzimtsarakstu nodaļa tad paziņo konkrētajai pašvaldībai par šo deklarāciju.

21., 22.maijā Rīgā notika Austrumu partnerības samits – lielākais kopš NATO samita Rīgā 2006.gadā. Un zīmīgi tas, ka no Saeimas puses... ka Saeimas deputāti, to skaitā Nacionālās apvienības frakcijas deputāti, tikās ar šī lielā samita, Austrumu partnerības samita, dalībvalstu nacionālo parlamentu deputātiem un pārrunāja virzību attiecībā uz nākamajiem diviem gadiem, jo 2017.gadā ir nākošais lielais Austrumu partnerības samits, un tika spriests, kā efektīvi sadarboties ne tikai daudzpusējās sarunās, bet arī divpusējās attiecībās, piemēram, Latvija–Ukraina, sniedzot praktisku palīdzību un padomus, kas vērsti uz reformu, cilvēktiesību, demokrātijas, tiesiskuma īstenošanu praksē.

Paldies.

Vadītāja. Paldies deputātam Ritvaram Jansonam.

Līdz ar to šodien frakciju viedokļi ir izskanējuši.

Paldies, ka klausījāties. Lai jums jauka diena! Un uz sadzirdēšanos nākamnedēļ!

Atbildes uz deputātu jautājumiem
2015.gada 28.maijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītāja. Labvakar, godātais ministra kungs! Labvakar, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi!

Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien sēdes darba kārtībā ir divi deputātu jautājumi, taču Saeimas Kancelejā pulksten 13.43 ir saņemta Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena vēstule, kurā Saeimas Kanceleja tiek informēta, ka iepriekš neparedzamu darba grafika izmaiņu dēļ finanšu ministrs Jānis Reirs nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to atbildes sniegšana uz deputātu Elksniņa, Zariņa, Zemļinska, Ādamsona un Ribakova jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēm” tiek pārcelta uz nākamo sēdi.

Tātad vienīgais šīs sēdes darba kārtības jautājums ir deputātu Kūtra, Sudrabas, Meijas, Šica, Krēsliņa un Šimfas jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pielaides piešķiršanas sistēmu”, kurš ir pāradresēts diviem ministriem – ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam. Uz šo jautājumu ir saņemtas rakstveida atbildes. Ar ārlietu ministra sniegto atbildi jautājuma uzdevēji ir apmierināti, taču nav apmierināti ar tieslietu ministra sniegto atbildi un vēlas saņemt papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.

Ministra kungs, vai jūs vēlaties izmantot šīs divas minūtes un sniegt kādus papildu paskaidrojumus? Jā, ministra kungs, lūdzu, nāciet tribīnē!

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti, kolēģi! Paldies par uzdotajiem jautājumiem. Premjere ir deleģējusi man atbilžu sniegšanu no 2. līdz 5.jautājumam. Atbildēs ir ietverta lietas būtība. Ja ir papildu jautājumi, varu sniegt informāciju, cik likums to ļauj.

Vienlaikus vēlos papildināt to informāciju, kas bija rakstiski sniegta, ar informāciju par Satversmes tiesas 2005.gada 17.oktobra lēmumu lietā, kur rakstveida procesā tika izskatīts jautājums, vai pārsūdzēšanas kārtība, kas noteikta likumā, – ka pielaides nepiešķiršanu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram... vai pārsūdzēšanas kārtība atbilst Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam vai ne. Es nezinu, vai visi... Nu, vismaz viens deputāts noteikti ir informēts par šo Satversmes tiesas spriedumu, jo viņš tajā laikā ir piedalījies šā sprieduma pieņemšanā. Tiesa secina, ka tiesības vērsties tiesā nav absolūtas un var tikt ierobežotas. Tādējādi iesniedzēju tiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu. Un tiesa nosprieda atzīt likuma “Par valsts noslēpumu” 11.panta sesto daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam. Es par šo spriedumu tiešām agrāk nezināju, bet... nu, tas manī nedaudz rada izbrīnu... Teiksim, par uzdotajiem jautājumiem... Bet...

Es domāju, deputātiem noteikti ir papildu jautājumi, un es esmu gatavs atbildēt.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Tiem deputātiem, kuri ir iesnieguši jautājumu, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir iespēja uzdot ministram divus papildu jautājumus. Un citiem deputātiem, kas nav iesnieguši jautājumu, arī ir iespēja vēl uzdot papildu jautājumu.

Pirmais jautājumu uzdošanai ir pieteicies deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G.Kūtris (NSL).

Paldies, ministra kungs, par rakstveidā sniegto informāciju.

Jautājums ir tāds. Jūs savā atbildē norādījāt, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā “Ternovskis pret Latviju” nesaskatīja konvencijas 6.panta pārkāpumu. Un galvenais, protams, bija tas, ka Rīgas apgabaltiesa nav nodrošinājusi personai reālu tiesas procesu... bet ka ECT nav vērtējusi jautājumu par speciālo atļauju neizsniegšanas kārtību.

Sakiet, lūdzu, vai Tieslietu ministrija, vērtējot konkrēto spriedumu un kārtību, ievēroja, ka ECT sprieduma 71.–73.punktā, kur ir vērtēts kopumā viss... kur ir norādīts, ka tiesa nevar konstatēt...? Tiesa secina, ka minētās pārrunas nerīkoja. Tiesa secina, ka iesniedzējs... nebija pilnībā nodrošināts sacīkstes princips pirms tam, kamēr apgabaltiesā lietu skatīja. Ja iepriekš būtu nodrošināts sacīkstes process, vai Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzītu, ka ir pārkāpts sacīkstes process arī apgabaltiesā?

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs).

Jūs uzdodat jautājumu, uz kuru var atbildēt, protams, pati Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Jūs jautājat, kā lemtu Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ja būtu nodrošināta sacīkste. Uz šādu jautājumu atbilde nav iespējama tikai tāpēc vien, ka es nepārstāvu Eiropas Cilvēktiesību tiesu.

Ja runājam par Tieslietu ministrijas vērtējumu, tad jāteic, ka Tieslietu ministrijas vērtējums ir tāds, ka ir bijuši rupji pārkāpumi civilprocesā, nav nodrošināta šī sacīkste, līdz ar to ir bijis cilvēktiesību pārkāpums. Tiesības uz taisnīgu tiesu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais papildu jautājums...

Dz.Rasnačs. Bet jebkurā gadījumā es esmu gatavs par šo runāt arī turpmāk, un mēs varam par to diskutēt, un mēs varam attīstīt šo diskusiju tālāk. Šis formālais formāts nav punkts tam. Mēs šo diskusiju varam attīstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Papildu jautājuma uzdošanai vārds deputātam Arvīdam Platperam. Lūdzu!

A.Platpers (NSL).

Jā. Man būs trīs jautājumi, kā to atļauj likums.

Sēdes vadītāja. Jā, Platpera kungs, ja jūs neesat parakstījis jautājumu.

A.Platpers. Sākšu ar pirmo jautājumu.

Atbildē ir pieminēts, ka valsts drošības iestāžu Valsts noslēpuma aizsardzības konsultatīvā darba grupa ir strādājusi pie Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra sēdes protokola Nr.49 56.paragrāfa 2.punktā doto uzdevumu izvērtēšanas un izstrādājusi priekšlikumus normatīvā regulējuma precizēšanai, kuri vēl ir jāizdiskutē un jāsaskaņo ar Ministru kabineta uzdevumā norādītajiem citu valsts institūciju ekspertiem.

Mans jautājums ir: kāpēc citu valsts institūciju eksperti netika piesaistīti priekšlikumu sagatavošanas sākotnējā stadijā, kā to prasa Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra sēdes protokola Nr.49 56.paragrāfa 2.punktā paredzētais uzdevums, un vai šobrīd ir uzsāktas diskusijas ar citu valsts institūciju ekspertiem?

Dz.Rasnačs. Pirmām kārtām informēju jūs, ka šo komisiju nevada Tieslietu ministrijas pārstāvis. Šo komisiju vada Satversmes aizsardzības biroja pārstāvis. Līdz ar to šis ir jautājums Satversmes aizsardzības biroja direktoram. Man nav tiesību viņa vietā sniegt atbildi – kurš bija piesaistīts, kurš nebija piesaistīts... Uzraudzību pār termiņiem un izpildi veic Ministru prezidents. Un Ministru prezidente ar savu rezolūciju arī nosaka termiņus, kādos ir jāveic šis uzdevums. Šis uzdevums būtībā jau ir finiša taisnē, un termiņš ir 30.jūnijs, kad šie priekšlikumi par grozījumiem likumā tiks izskatīti valdībā.

Kurš uzaicināja, ko uzaicināja, kā uzaicināja, kāpēc neuzaicināja un tā tālāk – uz šādu jautājumu ir jāatbild grupas vadītājam vai arī tam, kas kontrolē rezolūcijas izpildi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais jautājums! Lūdzu!

A.Platpers. Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra sēdes protokola... es jau nesaukšu tagad, atkal tas pats ir... dotā uzdevuma izpildes termiņš precīzi nav noteikts. Tas nozīmē, ka atbilstoši Ministru kabineta Kārtības ruļļa 243.punktam dotais uzdevums ir izpildāms divu mēnešu laikā. Tātad noteiktais uzdevuma izpildes termiņš bija 2014.gada 16.novembris. Savā atbildē jūs minat, ka uzdevuma izpildes termiņš ir jūsu jau pieminētais 2015.gada 30.jūnijs.

Ņemot vērā, ka Ministru kabineta doto uzdevumu var pagarināt tikai pats Ministru kabinets, lūdzam informēt, kurā Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums par Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra sēdes protokola Nr.49 56.paragrāfa 2.punktā dotā uzdevuma izpildes termiņa pagarinājumu.

Dz.Rasnačs. Paldies, Platpera kungs! Ļoti labi sastādīti jautājumi, un jāuzteic tas cilvēks, kurš tos ir sastādījis. Es pat zinu viņu, ļoti labi pazīstu. Mēs kaimiņos strādājam...

Jāteic, ka tāda prakse tiek īstenota: ja nav konkrēti minēts izpildes termiņš, tad Valsts kanceleja sūta ar premjera rezolūciju atgādinājumu par neizpildi. Pēc šī atgādinājuma izpildītājs lūdz termiņu pagarināt. Un tad biežāk ir tā, ka tas jautājums tiek skatīts nevis Ministru kabineta sēdē speciāli, bet premjers (premjere – šajā situācijā) ar savu rezolūciju pagarina izpildes termiņu. Un tā tiek sekots līdzi pilnīgi visiem. Tie ir daudzi simti dažādu valdības uzdevumu dažādām ministrijām un resoriem, un, ja katrā valdības sēdē mēs tagad skatītu vairāk par 100 jautājumiem par termiņu pagarināšanu, tad tas būtu ļoti, ļoti neracionāls darbs. Līdz ar to premjere pagarina šos termiņus, un šis termiņa pagarinājums ir līdz 30.jūnijam, tas ir ar premjeres rezolūciju. Un, ja būtu rakstiski tas šeit minēts, mēs arī šīs rezolūcijas kopiju varētu pievienot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Platpera kungam vēl vienam jautājumam.

A.Platpers. Sniedzot atbildi uz 5.jautājumu, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Belēvičs (acīmredzot jūs tad bijāt prombūtnē) norādīja, ka godu un cieņu cilvēks var aizsargāt arī civiltiesiskā kārtībā. Proti, Civillikuma 2352.¹ pants noteic: “Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.”

Jautājums: vai Latvijas likumi pieļauj cilvēkam vērsties tiesā ar pieteikumu prasīt ziņu atsaukumu, ja pieteikuma iesniedzējam nav zināms, kas šīs ziņas ir paudis (jo atteikumu paraksta iestādes vadītājs) un kādas šīs ziņas konkrēti ir (jo atteikumā nav norādīts, kāpēc cilvēks ir zaudējis valsts uzticību)? Ja šādas tiesības ir, vai šādā tiesas procesā drošības iestādes sniegs pierādījumus par ziņu patiesumu?

Dz.Rasnačs. Katrs gadījums ir jāvērtē konkrēti. Uzdotajā jautājumā konkrētības nav nedz par personu, par kuru izplatītas ziņas, nedz par iespējamo subjektu, kurš šīs ziņas izplatījis. Ja būtu vairāk informācijas un vairāk konkrētības, par kuru cilvēku šīs ziņas izplatītas un kas tās izplatījis, tad varētu sniegt atbildi, vai tiesa šādu prasību pieņemtu vai ne.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un jautājumu uzdevējiem ir iespējams uzdot vēl vienu – pēdējo papildjautājumu.

Vārds deputātam Mārtiņam Šicam.

M.Šics (LRA).

Godātais ministra kungs! Man ir jautājums sakarā ar to, ka pašreiz izveidojusies pielaižu piešķiršanas prakse, ka jautājums par to, vai cilvēkam nodrošināma pielaide valsts noslēpumam, tiek risināts tikai pēc tam, kad cilvēks stājies amatā. Un viņam pēc tam, stājoties amatā, ir divus vai trīs mēnešus ilgs pārbaudes laiks, un, ja tad saņem atteikumu, tiek zaudēts darbs. Un viņš jau ir aizgājis arī no iepriekšējā darba... Vai šī prakse, ka pārbaudi attiecībā uz iespēju saņemt pielaidi valsts noslēpuma objektiem neveic pirms personas stāšanās darbā vai pretendēšanas uz amatu, ir likumīga? Vai tomēr Tieslietu ministrija nedomā kaut ko šajā sakarībā darīt?

Dz.Rasnačs. Tieslietu ministrijai var būt idejas, un var arī strādāt. Taču Tieslietu ministrija nav tā iestāde, kura ir tiesīga pati bez saskaņošanas ar citām iestādēm, kuru darbu tas skar, virzīt šādus grozījumus. Būtu pareizi, ja konkrēti izveidotā darba grupa virzītu šādus vai līdzīgus grozījumus, kas pilnveidotu kārtību. Es domāju, ka kārtības pilnveidošanā būtu jāizmanto salīdzinošā metode – salīdzināšana ar pieredzi un praksi citās valstīs. Bet vienlaikus tas jau neizslēdz arī to, ka pielaide tiek pazaudēta... ka, stājoties amatā, pielaide ir, bet, ja tiek konstatēts, ka konkrētais cilvēks ir ar paaugstinātu valsts noslēpuma izpaušanas risku, tad viņam pielaidi pēc tam atņem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to visi iespējamie jautājumi no jautājuma sākotnējo uzdevēju puses ir uzdoti. Arī deputāts, kurš sākotnēji jautājumu nav uzdevis, tagad ir uzdevis. Un ministrs ir atbildējis. Paldies tieslietu ministram par atbildēm un deputātiem par jautājumiem.

Sēdi slēdzu. Uz redzēšanos!

Dz.Rasnačs. Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2015. gada 28. maijā

 

Par darba kārtību
Tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pielaides piešķiršanas sistēmu” (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 52/J12) (Atbildes dok. Nr. 762). (Atbildes dok. Nr. 758). (Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: tieslietu ministram Dz.Rasnačam un ārlietu ministram E.Rinkēvičam)
Atbilde	- tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
Papildjautājums	- dep. G.Kūtris
Atbilde	- tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
Papildjautājums	- dep. A.Platpers
Atbilde	- tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
Papildjautājums	- dep. A.Platpers
Atbilde	- tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
Papildjautājums	- dep. A.Platpers
Atbilde	- tieslietu ministrs Dz.Rasnačs
Papildjautājums	- dep. M.Šics
Atbilde	- tieslietu ministrs Dz.Rasnačs