Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas pirmā sēde
2015.gada 15.janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu visus ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 15.janvāra sēdi.
Godātie kolēģi, es aicinu Saeimas 15.janvāra sēdi sākt ar klusuma brīdi, pieminot bojāgājušos terora aktos Francijā un brutālā vardarbībā nogalinātos iedzīvotājus Ukrainā! (Klusuma brīdis.) Paldies.
Pirms uzsākam izskatīt Saeimas 15.janvāra sēdes darba kārtību, ir izskatāmi grozījumi jeb iesniegtie priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā.
Prezidijs ir saņēmis piecus grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut 15.janvāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr.67/Lp12) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut 15.janvāra sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījums Darba strīdu likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz iekļaut 15.janvāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Ivara Brīvera 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz iekļaut 15.janvāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Aijas Ilsteres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz iekļaut 15.janvāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Natālijas Zavadskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”, lēmuma projekts “Par Ivara Brīvera 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 12.Saeimas deputātes Ingas Bites iesniegumu par mandāta nolikšanu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku. Nākamais kandidāts no Latvijas Reģionu apvienības Rīgas vēlēšanu apgabala saraksta ir Ivars Brīvers. Komisija saņēma Ivara Brīvera iesniegumu, kurā viņš piekrīt uzņemties Saeimas deputāta amata pienākumus. Komisija lūdz atbalstīt sagatavoto Saeimas lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Aicinu Ivaru Brīveru dot svinīgo solījumu.
I.Brīvers.
Labdien, godātais Prezidij! Labdien, godātie deputāti!
Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Es aicinu jūs parakstīt svinīgo solījumu. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivara Brīvera 12.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad lēmuma projekts ir pieņemts.
Es apsveicu Ivaru Brīveru un aicinu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē! (Aplausi.)
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Jura Viļuma, Mārtiņa Šica, Jāņa Ruka, Mārtiņa Bondara un Nellijas Kleinbergas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Viļums. Lūdzu!
J.Viļums (LRA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! (No zāles dep. S.Āboltiņas starpsauciens.)
Mums diemžēl ne pirmo reizi ir jākonstatē, ka izpildvara zināmā mērā ir pievīlusi likumdevēju un divu gadu laikā nav izpildījusi Saeimas doto uzdevumu. Vienotā platforma pilsoņu parakstu drošai vākšanai tiešsaistes režīmā nav izveidota. Līdz ar to šobrīd ir izveidojusies situācija, ka Satversmē garantētās vēlētāju tiesības iesniegt likumprojektus tiek nesamērīgi apgrūtinātas. Domāju, ka laikā, kad mums jāuztraucas par pilsoņu zemo politisko aktivitāti, krītošiem līdzdalības rādītājiem vēlēšanās un samērā zemu uzticības līmeni valsts pārvaldes iestādēm, šāda situācija nav pieņemama un būtu iespējami ātri jālabo.
Ņemot vērā iepriekš minēto, mūsu likumprojekts vismaz pārejas noteikumos paredz saglabāt līdz šim pastāvošo kārtību tautas nobalsošanas ierosināšanai, papildinot to ar iespēju vākt parakstus arī tiešsaistē, ja tas tehniski ir iespējams. Tāpēc lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles dep. K.Šadurskis: “Ir!”) Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 28, atturas - 27. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Nellijas Kleinbergas, Jura Viļuma, Jāņa Ruka, Mārtiņa Šica un Mārtiņa Bondara iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi, ir svarīgi atcerēties, ka Latvijas Republikas Satversme ir juridiskās domas piemineklis, kas papildināms un labojams ar lielu atbildību un piesardzību. Satversmes burts un gars balstās uz priekšstatu par Latvijas tautu kā augstāko varas nesēju, visu valsts institūciju varas avotu, un mēs visi ļoti labi zinām, ka pamatlikuma grozījumi, kuri paredz mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību, jau ir nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām, jo ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji paši vēlas lemt, kas vadīs valsti. Savukārt iesniegtais likumprojekts, neskatoties uz atsevišķu tā autoru dedzīgajiem lojalitātes apliecinājumiem tautas vēlēta prezidenta idejai, paredz izteikt Satversmes 36.pantu šādā redakcijā: “Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.” Proti, likumprojekta autori pēkšņi aicina atstāt šo privilēģiju parlamenta rokās. Esam pārliecināti, ka diskusijas par Satversmes grozījumiem nevar kļūt par gadījumu, kad process ir pat nozīmīgāks par rezultātu.
Ņemot vērā kaismīgās priekšvēlēšanu debates un dāsnos solījumus, 12.Saeimai tomēr ir jāatbild uz citu jautājumu: vai Latvijas prezidents būtu jāievēlē tautai? Esam pārliecināti, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām patstāvīgi izvēlēties vispiemērotāko cilvēku, autoritāti, kas spēs efektīvi vadīt valsti. Neapmierinātība ar partijām aug augumā, un daudzi uzskata, ka vienīgā cerība ir būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē. Tādēļ Latvijas Valsts prezidents ir jāievēlē tautai. Latvijas tauta nemaz nav nezinošāka par 100 tautas ievēlētajiem priekšstāvjiem, un tautai ir tiesības lemt, kas vadīs mūsu valsti. Tāpēc, mūsu skatījumā, ir absolūti nepareizi tagad atvērt diskusiju par to, vai Valsts prezidents jāievēlē, atklāti balsojot, Saeimā.
Šī diskusija, pēc SASKAŅAS domām, varētu būt tik tiešām interesanta, bet pašlaik tā vienkārši ir nevietā.
Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Dainis Liepiņš.
D.Liepiņš (LRA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Latvijas Reģionu apvienība nekādā gadījumā neatsakās no sava uzstādījuma un mērķa, lai Valsts prezidentu vēlētu Latvijas tauta. Šajā sakarā, runājot par šīm likumprojekta izmaiņām, mēs vēlamies, lai... Apzinoties to, ka nav vairs reāli, ka tautai būs dotas tiesības vēlēt nākošo Valsts prezidentu uz nākošajiem četriem gadiem, mēs aicinām veikt šīs izmaiņas Satversmē, lai šeit, šinī zālē, šīs vēlēšanas notiktu atklāti un bez slēpšanās.
Esmu šodien arī pamanījis medijos, ka viena otra politiskā spārna pārstāvji saka, ka tādā gadījumā tiek atņemtas mūsu kā deputātu tiesības nepateikt savu izvēli. Es domāju, ka šis ir bīstams precedents, jo - no kā mēs baidāmies, ja mēs tautas priekšā baidāmies pateikt, ko tieši mēs vēlamies par prezidentu?
Tāpēc aicinu jūs atbalstīt šīs izmaiņas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis “pret”, viens - “par”. Tātad jautājums jāizlemj balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 17, atturas - 44. Tātad likumprojekts komisijām nav nodots.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš ir lūdzis nolasīt balsošanas motivāciju.
Lūdzu! Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ziņojums par balsošanas motīviem attiecībā uz likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.143/Lp12) (turpmāk tekstā - likumprojekts).
Nacionālās apvienības frakcija norāda, ka tā kopumā atbalsta atklātas ievēlēšanas sistēmas ieviešanu attiecībā uz Latvijas Republikas Valsts prezidentu. Tomēr, izvērtējusi iesniegto likumprojektu, Nacionālās apvienības frakcija vērš uzmanību uz to, ka sagatavotajā likumprojektā ietvertie priekšnosacījumi attiecībā uz personu, kura varētu tikt ievēlēta par Valsts prezidentu, nepamatoti sašaurina iespējamo Valsts prezidenta amata kandidātu loku, jo pieprasa Valsts prezidenta amata kandidātam jau eksistējošu augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam; tas ir daļēji pretrunā ar spēkā esošā likuma “Par valsts noslēpumu” noteikumiem.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Nacionālās apvienības frakcija neatbalsta šī likumprojekta nodošanu komisijām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daiņa Liepiņa, Nellijas Kleinbergas, Jura Viļuma, Jāņa Ruka, Mārtiņa Šica un Mārtiņa Bondara iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.
M.Bondars (LRA).
Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Apzinoties, ka Valsts prezidentu, visticamāk, šoreiz vēl vēlēs Saeima jau pēc nepilniem pieciem mēnešiem, ir svarīgi izvirzīt konkrētas prasības Valsts prezidenta amata kandidātiem. Mums neder vienkārši prezidents ar vārdu, uzvārdu un personas kodu. Ja iedzīvotāji nevar uzticēties prezidentam, kuru Saeima ievēlējusi, lai tiktu aizstāvētas sabiedrības intereses, valsts drošība, kopējās ekonomiskās intereses un tiktu vairota nācijas pārticība, tad šādam prezidentam ir niecīga vērtība.
Tieši tādēļ Latvijas Valsts prezidenta amata kandidātiem nepieciešams izvirzīt kritērijus, kas šo latiņu kaut nedaudz paceļ augstāk par pašreizējām vispārējām prasībām.
Pirmkārt. Valsts prezidentam jābūt ar augstāko izglītību. Par to šeit, manuprāt, nav vietas diskusijām, ņemot vērā, ka pat bērnudārza audzinātājām obligāta ir augstākā izglītība.
Otrkārt. Nevainojamā reputācija, kas ierakstīta likumā, izvēloties Valsts prezidenta amata kandidātus, diemžēl līdz šim nav skatīta kā būtisks kritērijs. Tādēļ, manuprāt, daudz būtiskāk - jo īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā - ir runāt par nepieciešamību Valsts prezidenta amata kandidātiem vēl pirms ievēlēšanas saņemt pirmās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam. Tas ļautu jau laikus izvairīties no situācijām, ar ko saskārušies vairāki politiķi, kas nominēti augstiem amatiem, bet vēlāk spiesti tos pamest, jo faktiski nespēj pilnā apjomā pildīt sev uzticētos pienākumus, vienlaikus tādā veidā iedzīvotāju acīs diskreditējot arī valsts varu un kopējo priekšstatu par politiķiem.
Neaizmirsīsim, kolēģi, ka šeit mēs debatējam par prasībām Valsts prezidentam, kuram būtu jāpanāk ievērojams sabiedrības uzticības pieaugums. Vienlaikus tas ir arī jautājums par sabiedrības kopējās uzticības līmeni valsts varai, kas pašreiz ir kritiski zems. Tāpēc te nav runa tikai par cilvēku ar konkrētu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Te ir runa par cilvēku, kurš spēj vienot nāciju! Es ceru, ka klātesošie deputāti apzinās šo likuma grozījumu nozīmi un Latvijas izaugsmes vārdā tos atbalstīs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis ir ļoti labs likumprojekts, kas ienes divas jaunas prasības, diemžēl tās abas ir uzrakstījušās kļūdaini.
Pirmkārt, par augstāko izglītību. Kā zināms, mūsu normatīvie akti nosaka trīs līmeņu augstākās izglītības: pirmais līmenis - koledžas izglītība, otrais - bakalaura grāds, trešais - maģistra grāds. Ja likumprojektā ir pieprasīta vienkārši augstākā izglītība, tad tas nozīmē, ka pietiks ar koledžu (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Augstākā ir...!”), ko mēs kādreiz pazinām kā tehnikuma izglītību. Līdz ar to diemžēl Bondara kunga teiktais un, manuprāt, neveiksmīgais salīdzinājums ar bērnudārza audzinātāju nav bijis trāpīgs, jo normatīvie akti bērnudārza audzinātājai pieprasa augstāku izglītību, nekā jūs pieprasījāt Valsts prezidentam.
Otrs punkts šajā likumprojektā - par pielaidi valsts noslēpumam. Kā kolēģis Gaidis Bērziņš jau sacīja, tā diezgan būtiski sašaurina pretendentu loku. Tātad, ja cilvēks nestrādā valsts pārvaldē vai kādā no tās struktūrām, kur amata pienākumi prasa šīs pielaides esamību, tad viņam šīs pielaides vienkārši nav. Līdz ar to mēs varam ievēlēt par Valsts prezidentu tikai tādu personu, kas strādā valsts pārvaldē vai kādās ar valsts drošību saistītās institūcijās, kur viņai šī pielaide ir. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Labāk lai viņš būtu no...!”) Jo neatkarīgi no tā, vai viņa kvalificējas vai nekvalificējas šīs pielaides saņemšanai, ja viņai tajā brīdī šīs pielaides nav, tad viņa nevar tikt reģistrēta kā kandidāts.
Līdz ar to es aicinu kolēģus savu labo gribu turpmāk izteikt, nu kā lai to saka, juridiski korektā veidā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 46, atturas - 16. Tātad likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Noguldījumu garantiju likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti neiebilst? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Likumprojekts atbildīgajai komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti neiebilst? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Gaida Bērziņa, Eināra Cilinska, Ainara Latkovska, Jāņa Dombravas un Kārļa Šadurska iesniegumu, kurā lūgts izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 15.janvāra sēdē pēc darba kārtības 25.punkta izskatīšanas līdz pulksten 9.50. Vai deputāti neiebilst pret to, ka tiek izsludināts pārtraukums līdz pulksten 9.50? Deputāti neiebilst. Paldies.
Tātad, pirms tiek izsludināts pārtraukums līdz pulksten 9.50, ir jāveic deputātu klātbūtnes reģistrācija.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārds deputātam Gaidim Bērziņam.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Godājamie Juridiskās komisijas locekļi! Pulcēsimies uz īsu komisijas sēdi Juridiskās komisijas telpās. Tūlīt! Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti tiek aicināti uz komisijas sēdi komisijas telpās. Tūlīt!
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, cienījamie deputāti! Atsaucieties, ja jūs šeit esat uz vietas! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Ringolds Balodis, Boriss Cilevičs, Rihards Eigims, Armands Krauze, Romāns Mežeckis, Arvīds Platpers, Mārtiņš Šics... ir, Andris Vilks.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 9.50.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Naudiņa kungs, Kaimiņa kungs, Bondara kungs! Turpināsim Saeimas sēdi.
Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Daiņa Liepiņa, Jāņa Ruka, Mārtiņa Šica, Nellijas Kleinbergas, Jura Viļuma un citu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Dainis Liepiņš, Jānis Ruks, Mārtiņš Šics, Nellija Kleinberga un Juris Viļums ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 15.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Dainis Liepiņš, Jānis Ruks, Mārtiņš Šics, Nellija Kleinberga, Juris Viļums un citi ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 15.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ivara Brīvera ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Dainis Liepiņš, Jānis Ruks, Mārtiņš Šics, Nellija Kleinberga un Juris Viļums ir lūguši izdarīt izmaiņas Saeimas 15.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ivara Brīvera ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegumu, kurā lūgts izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 15.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tāpat Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 15.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 15.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija ir lūgusi izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 15.janvāra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījums Kriminālprocesa likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Aijas Ilsteres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 14.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Aijas Ilsteres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Aiju Ilsteri par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aijas Ilsteres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Natālijas Zavadskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (SASKAŅA).
Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 14.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Natālijas Zavadskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Natāliju Zavadsku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Natālijas Zavadskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - nav, atturas - 2. Tātad lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Ivara Brīvera ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ivara Brīvera ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par deputāta Ivara Brīvera ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ivara Brīvera ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Veiko Spolītis.
V.Spolītis (VIENOTĪBA).
Labrīt, cienītie kolēģi! Tātad izskatām likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” otrajā lasījumā. Iesniegti ir pieci labojumi...
Sēdes vadītāja. Pieci priekšlikumi.
V.Spolītis. Tātad 1. ir aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa iesniegtais labojums, kurš komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. 1.priekšlikums komisijā tātad ir atbalstīts. Turpiniet!
V.Spolītis. 2.priekšlikums ir Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
V.Spolītis. 3. ir Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu.
V.Spolītis. Nākamais, 4., Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V.Spolītis. Un visbeidzot aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V.Spolītis. Lūdzu Saeimu atbalstīt šos grozījumus otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
V.Spolītis. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 20.janvārim.
Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Krēsliņš.
K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas vadītāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” otrajā lasījumā. Bija seši priekšlikumi.
1. - aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 2. - aizsardzības ministra priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. Arī 3. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K.Krēsliņš. Arī 4. - aizsardzības ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 5. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K.Krēsliņš. Priekšlikums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
K.Krēsliņš. Trešajam lasījumam priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz šā gada 20.janvārim.
Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.janvāris.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistra studiju programmas īstenošanu Latvijā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.
J.Vucāns (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Saeimas Juridisko biroju sagatavoja otrajam lasījumam minēto likumprojektu. Tas ir likumprojekts par iespēju Latvijā īstenot FRONTEX maģistra programmu, starptautisku programmu. Tika atrasts risinājums, kā šo programmu īstenot, nekaitējot grādu piešķiršanas sistēmai Latvijas augstākajā izglītībā.
Un saistībā ar to tad ir Juridiskā biroja 1.priekšlikums, ko komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. Juridiskā biroja 2.priekšlikums. Arī komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J.Vucāns. Juridiskā biroja 3.priekšlikums. Komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J.Vucāns. 4.priekšlikumu ir iesniegusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Siliņas kundze. Šis priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J.Vucāns. Un visbeidzot 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izstrādāts priekšlikums, ko pati komisija, protams, atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Debatēs pieteikusies deputāte Inguna Sudraba.
I.Sudraba (NSL).
Labdien, cienījamie kolēģi! Ikviens no mums apzinās, ka, protams, ir atbalstāmi centieni stiprināt valsts drošību un valsts ekonomiku ne tikai atsevišķos reģionos, bet arī visā valstī kopumā. Tāpēc Robežsardzes sakarā šīs starptautiskās programmas izveidošana un īstenošana Rēzeknes Augstskolā ir īpaši apsveicama. Taču mēs aicinām neradīt izņēmumus kādai vienai augstskolai, bet gan risināt jautājumu pēc būtības.
Šādi izņēmumi rada cilvēkos neuzticēšanos likumdevējam. Ar šāda likumprojekta pieņemšanu mēs, no vienas puses, dodam iespēju sagatavot salīdzinoši nelielu skaitu augstākā līmeņa robežsargu, bet, no otras puses, parādām visai Latvijas sabiedrībai, ka likums nav stabils pamats un garants valsts funkcionēšanai, jo to var viegli piemērot pēc vajadzības, tātad - arī radot jaunu likumu.
To apliecina arī šī likuma tapšana. Mums bija iespēja risināt šo jautājumu pēc būtības, neradot precedentu. Arvīds Platpers jau pirms pirmā balsojuma vērsa jūsu uzmanību uz iespējamiem risinājumiem: vai nu grozīt esošo likumu - Augstskolu likumu -, vai arī aicināt Ministru kabinetu grozīt Ministru kabineta noteikumus Nr.36 “Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi”. Diemžēl priekšlikumi netika sadzirdēti.
Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šobrīd mēs otrajā lasījumā balsojam par pilnīgi jaunu ne tikai likumprojekta redakciju, bet arī... mainījies ir arī likumprojekta nosaukums. Interesanti, vai trešajā lasījumā mums atkal tiks piedāvāta jauna redakcija?! Ar šādu likumu mēs radām pamatotu risku - Eiropas kopējā izglītības telpā neuzticēties Latvijā pieņemtajiem augstākās izglītības likumiem, jo šāda likumprojekta redakcija atļauj iegūt maģistra grādu ar ievērojami mazāku kredītpunktu skaitu nekā citās maģistra studiju programmās Latvijā un Eiropas vienotajā izglītības telpā. Likuma redakcija neparedz prakses pielīdzināšanu konkrētam kredītpunktu skaitam.
Vēlreiz uzsveru - šis nav jautājums par to, vai deputāti atbalsta vai neatbalsta Latgales reģiona attīstību, šis ir jautājums par izņēmuma radīšanu gadījumos, kad ir iespējami citi risinājumi.
Es aicinu ievērot labas pārvaldības principu un atturēties no šādu precedentu radīšanas.
Pateicos.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs deputāts Jānis Vucāns.
J.Vucāns (ZZS).
Godātie kolēģi! Arī es, iepriekš uzstājoties no šīs tribīnes, esmu teicis, ka principā bija iespējams šo maģistra programmu īstenot citādākā veidā, ievērojot Latvijas likumdošanu.
Taču, uzklausot gan Valsts robežsardzes priekšnieku, gan Iekšlietu ministriju, kā arī iedziļinoties konkrētās maģistra programmas, šīs FRONTEX programmas, dokumentos, tika konstatēts, ka tiešām citas dalībvalstis, kuras piedalās šīs programmas īstenošanā, pieļauj iespēju, ka maģistra programma tiek apgūta četrarpus gados. Latvijā parasti šis termiņš ir pieci gadi. Vienlaikus tika identificēta informācija, ka ikviens, kurš tiek uzņemts šajā programmā, ir ar vismaz trīs gadu praksi Robežsardzes operatīvajā vadībā, un tas nozīmē, ka pēc būtības tie ir cilvēki, kuri sevi jau ir apliecinājuši, turklāt apliecinājuši tieši tajā jomā, kurā viņi pretendēs uz maģistra grādu... Un arī Latvijas likumdošana šādu iespēju pieļauj. Tas ir tas, ko jau minēja Sudrabas kundze, - ka pastāv iespēja praksē apgūtas zināšanas un prasmes pārvērst kredītpunktos un to visu formāli ieskaitīt. Taču šis risinājums, kurš tiek piedāvāts šajā komisijas priekšlikumā - 5.priekšlikumā -, praktiski piedāvā to pašu un vienlaikus ļauj salāgot to, kas ir noteikts Latvijas likumdošanā, ar to, kā šīs programmas īstenošanu redz tas konsorcijs, kura centrs atrodas ārpus Latvijas un kurš ir uzņēmies atbildību par visu studiju programmu.
Tāpēc es aicinu šo risinājumu, ko piedāvā komisija un ko atbalsta Robežsardzes vadība, ko atbalsta Iekšlietu ministrija un kas apmierina arī programmas vadošos partnerus, šīs FRONTEX programmas vadošos partnerus... šo risinājumu atbalstīt un balsot “par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Ir pagājis krietns laiks, kopš vispār šis likumprojekts nonāca Saeimā, un tas jau bija iepriekšējās Saeimas laikā. Es gribu teikt, ka šis risinājums ir ļoti labs. Jā, tas nav ideāls, bet tas beidzot iedarbinās šo programmu, un es gribu pateikties komisijas priekšsēdētājam Vucāna kungam un visiem Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļiem par paveikto darbu, kas bija nepieciešams. Tas ir nepieciešams ne tikai Latgalei un Rēzeknei, bet tas ir nepieciešams arī visai Latvijai. Un kopumā, redzot to, kas notiek Eiropā, mūsu ārējo robežu stiprināšana ir ļoti svarīgs uzdevums ne tikai Latvijai tagad kā prezidējošai valstij, bet arī visai Eiropas Savienībai kopumā.
Tā ka paldies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā nekas nav piebilstams? Nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - nav, atturas - 5. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.
Tā kā visi priekšlikumi ir atbalstīti...
J.Vucāns. ...komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistra studiju programmas īstenošanu Latvijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 5. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
J.Vucāns. 2015.gada 20.janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20.janvāris.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Darba strīdu likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Hosams Abu Meri.
H.Abu Meri (VIENOTĪBA).
Labdien, kolēģi! Grozījums Darba strīdu likumā ir tehnisks grozījums, un tas ir saistīts ar grozījumu Šķīrējtiesu likumā, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī, un attiecīgi ar grozījumu Civilprocesa likumā.
Darba strīdu likuma 20.pantā ir atsauces uz Civilprocesa likuma pantiem, kas no 2015.gada 1.janvāra likumā tika izslēgti. Likumprojekta “Grozījums Darba strīdu likumā” 20.panta otrajā un trešajā daļā minētās atsauces uz konkrētiem Civilprocesa likuma pantiem tiek aizstātas ar atsaucēm uz Šķīrējtiesu likumā paredzēto regulējumu.
Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad komisija lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Darba strīdu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
H.Abu Meri. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Darba strīdu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku Saeimas sēdē.
H.Abu Meri. Nu uzreiz...
Sēdes vadītāja. Tātad...
H.Abu Meri. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. A.Klementjevs: “Nav! Ļoti laba prezentācija!”) Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Darba strīdu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis. Lūdzu!
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Spēkā esošie likumi nosaka, ka elektroniskajai uzraudzībai bija jāstājas spēkā šī gada 1.februārī. Diemžēl ar iepirkumiem saistīto problēmu dēļ mēs tieši šodien... šajā izsludinātajā pārtraukumā mēs komisijā atbalstījām grozījumus, kas paredz, ka datums, no kura elektroniskā uzraudzība stāsies spēkā, būs 1.jūlijs. Citas iespējas nav.
Tāpēc es aicinu noteikt likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Tātad komisija ir lūgusi atzīt likumprojektu par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
A.Latkovskis. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt...
A.Latkovskis. Ņemot vērā, ka likumprojektam ir tehnisks raksturs, es aicinu atbalstīt šodien to arī otrajā, galīgajā, lasījumā, ja deputātiem nav iebildumu.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbalstīšanu šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā? Iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Līdzīgi kā ar iepriekšējo likumprojektu: arī šie grozījumi ir tehniskas dabas - tiek pārcelts ieviešanas datums no šī gada 1.februāra uz 1.jūliju.
Aicinu likumprojektu noteikt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Tātad ir jābalso par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
A.Latkovskis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
A.Latkovskis. Ņemot vērā likumprojekta tehnisko dabu, es aicinu atbalstīt likumprojektu šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā, ja deputātiem nav iebildumu.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!... Balsošanas režīmu!... Lūdzu balsošanas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējiem likumprojektiem, kas paredz elektroniskās uzraudzības ieviešanas atlikšanu uz attiecīgo termiņu. Šī situācija ir radusies saistībā ar iepirkuma procedūrām... ar attiecīgām problēmsituācijām šajās procedūrās.
Komisija izskatīja minēto likumprojektu un lūdza noteikt tam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
G.Bērziņš. Kolēģi, ņemot vērā to, ka likumprojekts savā ziņā ir tehniska rakstura, ja kolēģiem nav iebildumu, es aicinu likumprojektu izskatīt un atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā? Iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt to par steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi, arī šis likumprojekts ir saistīts ar nu jau iepriekšējiem trijiem likumprojektiem, kurus jūs esat atbalstījuši steidzamības kārtā. Un arī šim likumprojektam Juridiskā komisija ir lūgusi noteikt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kriminālprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
G.Bērziņš. Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
G.Bērziņš. Kolēģi, gluži tāpat kā iepriekšējā likumprojekta gadījumā, ja jums nav iebildumu, es aicinu arī šo likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst pret likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā? Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts.
G.Bērziņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr.67/Lp12) otrajam lasījumam”.
Komisijas vārdā ziņot neviens nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” otrajam lasījumam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad lēmuma projekts ir atbalstīts. Paldies.
Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti un mums ir jāreģistrējas.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Pirms reģistrācijas rezultātu paziņošanas informēju, ka ir iesniegts deputātu jautājums. To iesnieguši deputāti Ivars Zariņš, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins un citi, - “Par Rail Baltica projekta izpētes rezultātu pamatotību un Satiksmes ministrijas rīcību saistībā ar tiem”. Jautājums adresēts satiksmes ministram Anrijam Matīsam.
Ir iesniegts deputātu jautājums “Par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizētās tehniskās izpētes īstenošanu”. To ir iesnieguši deputāti Ivars Zariņš, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins un citi. Arī tas tiek nodots satiksmes ministram Anrijam Matīsam.
Ir iesniegts deputātu Elksniņa, Stepaņenko, Urbanoviča, Raimonda Rubika un Tutina jautājums “Par finansējumu Daugavpils reģionālajai slimnīcai”, un tas tiek nodots veselības ministram Guntim Belēvičam atbildes sniegšanai.
Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei - paziņojumam.
I.Lībiņa-Egnere (VIENOTĪBA).
Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Es aicinu jūs uz deputātu grupas sadarbībai ar Horvātijas parlamentu dibināšanu. Tepat blakus, Dzeltenajā zālē, tūlīt pēc sēdes! Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Upeniekam - paziņojumam.
J.Upenieks (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Dibinām deputātu grupu sadarbībai ar Kazahstānas parlamentu. Dzeltenajā zālē! Paldies.
Sēdes vadītāja. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Šodien nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Boriss Cilevičs, Rihards Eigims, Armands Krauze, Romāns Mežeckis, Arvīds Platpers, Andris Vilks.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saeimas sēde līdz ar to ir slēgta.
SATURA RĀDĪTĀJS
12.Saeimas ziemas sesijas 1.sēde
2015.gada 15.janvārī
Datums: 15.01.2015 09:06:43 bal001
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Ivara Brīvera 12. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku (90/Lm12)
Datums: 15.01.2015 09:11:05 bal002
Par - 34, pret - 28, atturas - 27. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (139/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 15.01.2015 09:15:50 bal003
Par - 29, pret - 17, atturas - 44. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (143/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 15.01.2015 09:23:25 bal004
Par - 8, pret - 46, atturas - 16. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā (144/Lp12), nodošana komisijām
Datums: 15.01.2015 09:56:11 bal005
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Aijas Ilsteres iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (91/Lm12)
Datums: 15.01.2015 09:57:05 bal006
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Natālijas Zavadskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (92/Lm12)
Datums: 15.01.2015 09:57:31 bal007
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jura Viļuma atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (93/Lm12)
Datums: 15.01.2015 09:57:54 bal008
Par - 77, pret - 0, atturas - 2. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Jura Viļuma ievēlēšanu Juridiskajā komisijā (94/Lm12)
Datums: 15.01.2015 09:58:20 bal009
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ivara Brīvera ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (95/Lm12)
Datums: 15.01.2015 09:58:46 bal010
Par - 86, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ivara Brīvera ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (96/Lm12)
Datums: 15.01.2015 10:00:38 bal011
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (63/Lp12), 2.lasījums
Datums: 15.01.2015 10:02:33 bal012
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā (64/Lp12), 2.lasījums
Datums: 15.01.2015 10:10:36 bal013
Par - 80, pret - 0, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā (45/Lp12), 2.lasījums
Datums: 15.01.2015 10:11:21 bal014
Par - 85, pret - 0, atturas - 5. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā (45/Lp12), 2.lasījums
Datums: 15.01.2015 10:12:59 bal015
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Darba strīdu likumā (141/Lp12), 1.lasījums
Datums: 15.01.2015 10:13:24 bal016
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Darba strīdu likumā (141/Lp12), 1.lasījums
Datums: 15.01.2015 10:14:05 bal017
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Darba strīdu likumā (141/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 15.01.2015 10:15:19 bal018
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (158/Lp12), 1.lasījums
Datums: 15.01.2015 10:15:43 bal019
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (158/Lp12), 1.lasījums
Datums: 15.01.2015 10:16:15 bal020
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā (158/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 15.01.2015 10:17:03 bal021
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā (159/Lp12), 1.lasījums
Datums: 15.01.2015 10:17:24 bal022
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā (159/Lp12), 1.lasījums
Datums: 15.01.2015 10:18:21 bal023
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā (159/Lp12), 2.lasījums
Datums: 15.01.2015 10:19:24 bal024
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Krimināllikumā (160/Lp12), 1.lasījums
Datums: 15.01.2015 10:19:45 bal025
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (160/Lp12), 1.lasījums
Datums: 15.01.2015 10:20:24 bal026
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Krimināllikumā (160/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 15.01.2015 10:21:08 bal027
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Kriminālprocesa likumā (157/Lp12), 1.lasījums
Datums: 15.01.2015 10:21:30 bal028
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Kriminālprocesa likumā (157/Lp12), 1.lasījums
Datums: 15.01.2015 10:22:10 bal029
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Kriminālprocesa likumā (157/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 15.01.2015 10:22:59 bal030
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr.67/Lp12) otrajam lasījumam (88/Lm12)
Frakciju viedokļi
2015.gada 15.janvārī
Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā notika šī gada ziemas sesijas pirmā sēde, un par sēdes darba kārtības jautājumiem, kā arī sēdē pieņemtajiem lēmumiem turpmākajās raidījuma “Frakciju viedokļi” minūtēs jums pastāstīs Saeimas deputāti.
Pirmais šodien tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmaņa kungs. Lūdzu!
A.Brigmanis (ZZS).
Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Laikam pirmā tikšanās šogad ēterā. Tātad visiem laimīgu Jauno gadu! Veiksmi, izturību, veselību un darba sparu!
Šis Saeimas sasaukums sāk savu otro sesiju, un jāsaka, ka darba ir gana daudz. Atbildīgi darbi, kas stāv priekšā tuvākajā laikā, neapšaubāmi, ir veselas virknes augstu valsts amatpersonu ievēlēšana. Jāievēl būs, protams, gan Valsts prezidents, gan Centrālās vēlēšanu komisijas vadība, gan Augstākās tiesas tiesnesis, ģenerālprokurors... Tā ka daudz darba būs, un iesaiste šeit būs nepieciešama.
Runājot par tādām globālākām lietām, protams, mūsu ministri... Strādā pie jautājumiem, kas skar valsts drošību un aizsardzību, Raimonds Vējonis. Jautājumi, mēs redzam, aktuāli ir veselības jomā, un, manuprāt, diezgan enerģiski šos jautājumus ir uzsācis risināt Guntis Belēvičs. Nu, un tā šo jautājumu loku varētu turpināt.
Tā ka gribu novēlēt šajā jaunajā sasaukumā mums visiem veiksmi darbā un izturību. Lai veicas!
Vadītāja. Paldies Brigmaņa kungam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamais runās frakcijas “No sirds Latvijai” deputāts Ringolds Balodis. Lūdzu!
R.Balodis (NSL).
Labdien, dārgie radioklausītāji! Lai gan vēl nav iestājies tas īstais datums, kad februārī mēs varēsim atzīmēt, ka mums ir Kazas gads, novēlu visiem labu, labu cīņas sparu un labu noskaņojumu Kazas gadā.
Šodien bija ziemas sesijas pirmā Saeimas sēde, mēs uzsākam darbu. Ko es gribētu atzīmēt kā būtisku? Frakcija “No sirds Latvijai” par būtisku pirmām kārtām uzskata izdevušos mēģinājumu uzsākt Saeimas namā diskusiju par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Ir visai pilnīgs pamats domāt, ka februārī šāda diskusija uzsāksies, jo pirmām kārtām runa ir par to, ka izstrādāt pilnīgi perfektu likumprojektu, kas apmierinātu dažādas politiskās partijas, faktiski nav iespējams. Un parastā diskusija, kas vienmēr raisījās par šo jautājumu, bija diskusija par pilnvarām. Šobrīd mēs nedaudz citādāk šim jautājumam pieejam. Mēs sākam diskusiju par to, vai vispār ir neieciešams tautas vēlēts Valsts prezidents un vai mēs šādu lietu varētu atbalstīt. Manuprāt, teiksim, šādas diskusijas varētu raisīties vai nu kādā apakškomisijā, vai darba grupā, un tās varētu risināties līdzīgi, kā mēs iesākām Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, – ar tiešraidēm, lai tauta tiešā veidā iesaistās, lai redz, lai līdzdarbojas un sūta savus viedokļus.
Es jau te ieminējos par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Šogad ir notikusi pirmā mūsu parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde. Tiem, kas vēl nezina: šīs sēdes ir iespējams noskatīties tiešraidē Saeimas mājaslapā un ziņu portālā “Delfi”, kā arī ir iespējams noklausīties šo sēžu ierakstus. Tuvākajā laikā būs arī mājaslapa. Tā pašreiz tiek veidota, un tajā būs iespējams ne tikai noskatīties šos videoierakstus, bet arī iepazīties ar visu to dokumentu klāstu, kādi tiek iesniegti un izskatīti šajā komisijā. Par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju es varu pateikt, ka tās pēdējā sēdē, kas bija faktiski pirmdien, ieradās arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji, bija arī bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Pūce. Un, protams, tas, ko mēs secinājām, no kā mēs nevarējām nekā novirzīties, – ka publiskajā būvniecības sektorā faktiski korupcija kā tāda pastāv. Cits jautājums – vai parlamentārās izmeklēšanas komisija ies tik dziļi, jo uzstādījums tai faktiski ir cits – aplūkot tos jautājumus, kas saistās ar traģēdijas cēloņiem. Un pašreizējā brīdī mēs jau redzam, ka ir notikuši pirmie soļi pozitīvā virzienā. Procesa virzītājs – policija – ir uzsācis jau arestus. Mums ir pamats domāt, ka šādi aresti būs arī turpmāk, jo faktiski tas, kas mūs uztrauc, ir ļoti, ļoti lēnā rīcība no policijas puses. Un, protams, mēs gribam ticēt, ka taisnīgums tiks atjaunots.
Paldies. Uz tikšanos!
Vadītāja. Paldies deputātam Ringoldam Balodim no frakcijas “No sirds Latvijai”.
Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!
R.Kols (VL–TB/LNNK).
Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien gribu sākt ar līdzjūtības izteikšanu Ukrainai saistībā ar civiliedzīvotāju bojāeju, kad Doņeckas apkārtnē kaujinieku raidīta raķete trāpīja pasažieru autobusam. Diemžēl šie notikumi vēlreiz atgādina, cik saspīlēts un dziļš ir kļuvis Krievijas un Ukrainas konflikts un cik svarīgs ir darbs, lai sekmētu šī reģiona drošību.
Runājot par Saeimas šodienas sēdes darba kārtību, vēlos uzsvērt vairākus punktus.
Pirmām kārtām jāteic, ka opozīcija ir iesniegusi priekšlikumus veikt grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, nosakot papildu kritērijus jeb papildu prasības Valsts prezidenta amata kandidātam. Nacionālā apvienība uzskata, ka kvalitatīvi priekšlikumi joprojām nav iesniegti un ka ir nepieciešama plašāka diskusija gan Saeimā, gan sabiedrībā kopumā. Turklāt opozīcija līdz šim ir virzījusi arī Satversmes grozījumus jautājumā par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Esam pārliecināti, ka tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta izveide izraisītu fundamentālas izmaiņas Latvijas politiskajā iekārtā. Tāpēc ir ārkārtīgi būtiska visas sabiedrības iesaiste un sabiedrības viedokļa noskaidrošana, turklāt diskutējot, vai šis ir piemērots laiks, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, šādas idejas īstenošanai. Lēmums par tautas vēlētu Valsts prezidentu nedrīkst tikt pieņemts tikai Saeimas gaiteņos. Tieši tāpēc Nacionālā apvienība ir uzsākusi viedokļa noskaidrošanu savā iekšienē, mūsu partijas nodaļās, un aicinām to darīt arī citas politiskās partijas. Rosinām arī veidot ekspertu un sabiedrības diskusijas gan par līdzšinējās Valsts prezidenta vēlēšanu kārtības maiņu, gan par prezidenta kvalitātes kritērijiem, vienalga, vai tas būtu tautas vēlēts vai parlamenta vēlēts prezidents. Šis ir piemērots laiks, lai sabiedrība iesaistītos un pateiktu, kādas kvalitātes un ko kopumā tā sagaida no Latvijas Valsts prezidenta.
Debates, protams, ir jāturpina arī Saeimā, tāpēc atbalstām, ka diskusijas par tautas vēlētu Valsts prezidentu notiks Nacionālās drošības komisijas apakškomisijā.
Vēl viens svarīgs jautājums šīsdienas sēdē bija par mikrouzņēmumu nodokli, kuru Nacionālā apvienība solīja sakārtot. Nacionālā apvienība ir gandarīta, ka Nacionālās apvienības vadītās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ietilpstošo deputātu vairākumam sakrīt viedoklis par pagarinājumu līdzšinējai likmei 9 procentu apmērā saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados, vēlāk šo likmi palielinot uz 12 procentiem. Šis ir signāls uzņēmējiem, ka mums ir svarīgs viņu viedoklis un mēs iestājamies par prognozējamu uzņēmējdarbības vidi. Galalēmums ir jāpieņem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kuru vada VIENOTĪBA, un beigās – Saeimai.
Jaunnedēļ Saeima skatīs priekšlikumus saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu. Nacionālās apvienības iesniegtais un Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz Ukrainas notikumu kontekstā un valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā uz laiku apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem pret nekustamā īpašuma iegādi. Šonedēļ šo jautājumu izskatīja Koalīcijas padomē un vienojās, ka valdībai būtu tiesības šādu ierobežojumu noteikt. Esam pārliecināti, ka nedrīkst ļaut ar termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā palielināt Krievijas kapitālu un ietekmi. Šī pieeja ir īstermiņa risinājums, kas atsevišķiem politiskajiem spēkiem kļuvis par šķietami labu recepti ekonomisko jautājumu risināšanai. Masveidīga termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijas ekonomiku silda tikai īslaicīgi, nerēķinoties ar tālejošām sekām. Nacionālā apvienība bija paredzējusi kādā no nākamajām koalīcijas sēdēm piedāvāt kādu no alternatīviem veidiem, kā sekmēt izaugsmi tieši būvniecības nozarē, galvenokārt koncentrējoties uz vietējā tirgus attīstību.
Jaunnedēļ gaidāmas ikgadējās debates par ārpolitiku. Ņemot vērā pasaules notikumu kontekstu – gan Ukrainas un Krievijas konfliktu, gan terorisma draudu palielināšanos Eiropā un visā pasaulē –, tās būs būtisks notikums. Protams, arī tāpēc, ka esam Eiropas Savienības prezidējošā valsts.
Un visbeidzot. Šonedēļ visur Latvijā atceramies barikāžu laiku. Arī Nacionālā apvienība piedalījās pasākumos 13.janvārī un aicina to darīt ikvienu līdz pat 27.janvārim, pieminot tālaika notikumus, atceroties Latvijas tautas vienotību un saliedētību, no tālaika atmiņām smeļoties garīgo spēku šodienai. Aicinām visus iesaistīties barikāžu atceres pasākumos un dot savu artavu izglītojošās aktivitātēs, iesaistot jauno paaudzi, lai tā nestu Latvijas vēsturi tālāk.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam.
“Frakciju viedokļus” turpina frakcijas VIENOTĪBA deputāts Ainars Latkovskis. Lūdzu!
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Labdien! Liekas, ka šodien viena no svarīgākajām lietām bija pieņemtie grozījumi speciālajā likumprojektā par īpašas maģistra studiju programmas izveidošanu un realizēšanu Latvijā – Rēzeknes Augstskolā Latgalē. Tas ir saistīts ar Eiropas Savienības ārējo robežu, ar speciālu aģentūru, kas ir izveidota priekš visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, – FRONTEX.
Iepriekšējā Saeimā vairāku gadu garumā nevarēja tikt atrasts kompromiss, lai iedarbinātu šo maģistrantūras programmu.
Kāpēc tā ir svarīga?
Pirmām kārtām tiek dota iespēja Latvijai realizēt šādu programmu. No visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, it īpaši no tām, kuras atrodas uz Eiropas Savienības ārējās robežas, šeit ierastos vidējā un augstākā līmeņa virsnieki, kas strādā robežaizsardzības jomā, un iegūtu maģistra grādu pie mums, Latvijā, – ne Rīgā, bet tieši Rēzeknē, Latgalē. Tas dotu iespēju attīstīt mūsu mācībspēkus reģionos, kā arī piesaistītu zināmas naudas summas Latgales reģionam.
Pateicoties jaunajam komisijas vadītājam Vucāna kungam un arī komisijas deputātiem, šoreiz šāds kompromiss tiks sasniegts un tika arī otrajā lasījumā atbalstīts šis likumprojekts, kas paver iespējas augsta līmeņa – ļoti augsta līmeņa! – studiju programmu izveidot tieši Latvijā. Vēlreiz atkārtošu: nekur citur, kā vien tikai Rēzeknē.
Otra lieta, ko šodien darījām. Ar to gan īpaši lepoties nevarētu. Bija paredzēts, ka no 1.februāra Latvijā sāksies elektroniskā uzraudzība un tātad tiks pielietotas elektroniskās sprādzes priekšlaicīgi no cietuma atbrīvoto ieslodzīto uzraudzībai, bet sakarā ar problēmām iepirkumos šis datums tagad tika pārcelts uz 1.jūliju. Tātad tikai no 1.jūlija šī programma sāks strādāt.
Vēl viena lieta, ko gribu teikt: arī opozīcijai bieži vien ir ļoti labi priekšlikumi. Šodien Latvijas Reģionu apvienība iesniedza priekšlikumu sakarā ar tuvojošamies Valsts prezidenta vēlēšanām – padarīt šīs vēlēšanas Saeimā atklātas. Diemžēl, protams, balsu, lai grozītu mūsu Satversmi, pietrūka, to atbalstīja tikai pati Latvijas Reģionu apvienības frakcija un VIENOTĪBAS frakcijas deputāti. Es domāju, priekš sabiedrības tas būtu ļoti svarīgi – zināt, kā deputāti balso par Latvijas augstāko amatpersonu.
Ceru, ka iespējams, ka sabiedrības spiediena rezultātā mēs varbūt pavasarī vēlreiz atgriezīsimies pie šī jautājuma, bet iepriekšējā pieredze, arī pašam parakstot iepriekš šādus priekšlikumus, rāda to, ka ne visas politiskās partijas ir gatavas atklāti balsot par Latvijas Valsts prezidentu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies deputātam Ainaram Latkovskim no frakcijas VIENOTĪBA.
Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Lūdzu!
D.Liepiņš (LRA).
Labdien, klausītāji! Pirmām kārtām gribu novēlēt jums šajā gadā mieru un saticību jūsu ģimenēs un veselību! Un tā sarkastiski: varbūt mazāk domāt par politiku, vairāk par ģimenes lietām!
Bet, tā kā mēs tomēr bez politikas iztikt nevaram, tad īsumā pastāstīšu par Latvijas Reģionu apvienības frakcijas redzējumu par Saeimas šodienas sēdi – un ne tikai.
Sākšu ar to, ka šodien bija trīs likumprojektu ierosinājumi no Latvijas Reģionu apvienības puses, kuri visi diemžēl tika noraidīti. Mēs neko vairāk neierosinājām, kā tikai atklāt diskusijas, nosūtot šos ierosinājumus uz komisijām. Un tādā veidā jautājums par to, lai tautas nobalsošanai saglabātu esošo kārtību ( ir runa par 30 000 parakstiem) netika novirzīts, lai to izdiskutētu komisijās un tad Saeimā pieņemtu lēmumu galīgajā lasījumā, nedz arī jautājums par to, lai Saeimā balsojums par Valsts prezidentu notiktu atklāti un lai “par” nobalsotu vismaz 51 Saeimas deputāts, nedz arī mūsu konkrētā prasība iekļaut normu, ka Valsts prezidenta kandidātam vajag būt ar augstāko izglītību un augstākās kategorijas jeb pirmās kategorijas pielaidi valsts noslēpumiem.
Tas ir sevišķi būtiski, jo, mūsuprāt, šobrīd mēs ierosinājām diskusiju, nevis uzreiz galalēmumus. Un VIENOTĪBAS deputāta Šadurska aizrādījums, ka šī augstākā izglītība neesot augstākā izglītība, bet ka tā esot pielīdzināma koledžas vai tehnikuma izglītībai... Mūsuprāt, arī tas norāda, ka mēs šeit bieži vien lemjam nevis par būtisko, bet sākam pieķerties kaut kādiem formulējumiem. Un... Nu, tā ir katra deputāta politiskā atbildība.
Mūsuprāt, tas nav pieņemami. Mēs tomēr uzskatām, ka šie jautājumi bija jānosūta tālāk. Tāpat kā par šo pielaidi augstākās kategorijas valsts noslēpumiem... Šobrīd tika no tribīnes oficiāli pateikts, ka šobrīd kā kandidāts uz Valsts prezidenta amatu var būt tikai cilvēks, kurš ir strādājis vai strādā valsts pārvaldē un kuram jau eksistē šāda veida pielaide. Tas, mūsuprāt, nozīmē ļoti lielus ierobežojumus kandidātiem un no tautas izvirzīts kandidāts nemaz nevar kļūt par Valsts prezidentu. Tas ir pilnībā nepieņemami.
Jebkurā gadījumā arī šī Nacionālās apvienības kolēģa... runājot par to, ka viņš prasa plašāku diskusiju par šāda veida jautājumiem... Tas neiet kopā ar balsojumu... jo diskusijas būtu notikušas komisijās, kur to visu varētu izskatīt, bet mēs nemaz līdz diskusijām nenonācām.
Tāpat arī bija minēts, ka vajagot dažām partijām noskaidrot savu vēlētāju attieksmi pret šo institūciju un pret ievēlēšanas kārtību. Jāteic, ka Latvijas Reģionu apvienība, jau ejot uz vēlēšanām, noskaidroja savu vēlētāju attieksmi pret šo jautājumu. Latvijas Reģionu apvienības vēlētāji viennozīmīgi saka, ka viņi vēlas tautas vēlētu Valsts prezidentu un ka viņi atbalsta atklātu balsošanu Saeimā.
Vēl. Šodien mēs arī atbalstījām robežsargu apmācību Rēzeknes Augstskolā. Mūsuprāt, tā ir ļoti laba lieta. Mēs atbalstījām arī vēl citas pragmatiskas lietas, kas šodien tika steidzamības kārtā virzītas, lai gan jāsaka godīgi, ka ir gadījumi... šoreiz laikam tomēr ir ierēdniecības vaina, ka mums jautājumi, kas tika pieņemti steidzamības kārtā... nebija vis konkursa apstrīdēšanas gadījumā, bet tāpēc, ka... ierēdņu nolaidības dēļ. Bet mēs saprotam, ka ir jādara, lai, tā teikt, lietas kustētos uz priekšu...
Un visbeidzot. Šeit jau pieminētais mikrouzņēmumu nodoklis tika izskatīts vakardien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un jāsaka godīgi, ka Latvijas Reģionu apvienība vienmēr iestājusies par to, ka 9 procenti ir noteiktais līmenis... iemaksu līmenis. Šobrīd gan izskatās, ka pārējās politiskās partijas ir nobijušās no tām sekām, kas varētu būt, jo rezultāts ir acīm redzams. Ieņēmumi no mikrouzņēmumu nodokļa maksājumiem pieaug, nodarbināto skaits pieaug. Un arī bezdarbnieki... Tādu, kuri ir iekļāvušies šinī darbā, oficiālajā darbā, skaits ir milzīgs – vairāki desmiti tūkstošu... Tāpēc šībrīža mūsu piedāvājums – nedot Finanšu ministrijai tiesības lemt par šiem jautājumiem... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai... Tas bija pamatots tieši ar to, ka Finanšu ministrija ļoti atklāti lobē mikrouzņēmumu nodokļa palielināšanu, pēc būtības lielu bezdarba palielināšanos un cilvēku aizbraukšanu uz ārzemēm. Tāpēc mēs piekritām... ierosinājām to tomēr skatīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kura vairāk rūpējas par stratēģiju, pēc kādas valstij attīstīties.
Kopumā ņemot, šī bija pragmatiska diena, un es aicinu visus ieklausīties tajā būtiskajā, nevis pieķerties komatam.
Paldies jums!
Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam.
Un raidījumā “Frakciju viedokļi” šodien pēdējais runās frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimā tika izskatīti kārtējie grozījumi Latvijas Republikas Satversmē.
Svarīgi atcerēties, ka Latvijas Republikas Satversme ir juridiskās domas piemineklis, kas papildināms un labojams ar lielu atbildību un piesardzību. Satversmes burts un gars balstās uz priekšstatu par Latvijas tautu kā augstāko varas nesēju, visu valsts institūciju varas avotu. Un ļoti labi zināms, ka pamatlikuma grozījumi, kuri paredz grozīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, jau nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām, jo ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji paši vēlas lemt, kas vadīs mūsu valsti. Savukārt Latvijas Reģionu apvienības iesniegtais likumprojekts, neskatoties uz atsevišķu autoru dedzīgajiem lojalitātes apliecinājumiem idejai par tautas vēlētu Valsts prezidentu, paredzēja izteikt Satversmes 36.pantu šādā redakcijā: “Valsts prezidentu ievēlē, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.” Proti, likumprojekta autori, mūsuprāt, pēkšņi aicināja atstāt šo privilēģiju parlamenta rokās.
Mēs, SASKAŅA, esam pārliecināti, ka diskusijas par Satversmes grozījumiem nevar kļūt par gadījumu, kad process ir pat nozīmīgāks par rezultātu. Un, ņemot vērā kaismīgās priekšvēlēšanu debates un dāsnos solījumus, 12.Saeimai tomēr ir jāatbild uz citu jautājumu: vai Latvijas Valsts prezidents būtu jāievēl tautai? Esam pārliecināti, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām patstāvīgi izvēlēties vispiemērotāko cilvēku – autoritāti, kas spēs efektīvi vadīt valsti.
Neapmierinātība ar partijām aug augumā, un daudzi cilvēki uzskata, ka vienīgā cerība ir būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē. Tādēļ Latvijas Valsts prezidents ir jāievēl tautai. Latvijas tauta nemaz nav nezinošāka par 100 tautas ievēlētajiem priekšstāvjiem, un tautai ir tiesības lemt, kas vadīs mūsu valsti. Tāpēc ir absolūti nepareizi tagad atvērt diskusiju par to, vai Valsts prezidents jāvēl, atklāti balsojot Saeimā.
Šī diskusija, pēc SASKAŅAS domām, varētu būt ļoti interesanta, bet pašlaik tā ir vienkārši nevietā. Un tāpēc šie grozījumi šodien tika noraidīti.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies deputātam Valērijam Agešinam no frakcijas SASKAŅA.
Līdz ar to šodienas raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu!