Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas devītā sēde
2014.gada 20.novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Godātie kolēģi! Šajās dienās aprit gadskārta kopš Zolitūdes traģēdijas. Aicinu ar klusuma brīdi godināt traģiski bojāgājušo piemiņu. (Klusuma brīdis.) Paldies.
Kolēģi, sāksim Saeimas 20.novembra sēdi! Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem sēdes darba kārtībā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”” (Nr.2/Lp12). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1148/Lp11). Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1275/Lp11). Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut arī Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.324/Lp11). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut arī Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.906/Lp11). Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tāpat Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.1037/Lp11). Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Un arī šoreiz darba kārtība tiek grozīta.
Savukārt deputāti Viļums, Ruks, Kleinberga, Vucāns, Kursīte un citi lūdz darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Daiņa Liepiņa atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas un Jura Viļuma apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozīšanu? (Dep. J.Ādamsons no zāles: “Vai tie ir dažādi dokumenti?”; dep. J.Urbanovičs: “Tas ir tas pats dokuments!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Tātad sākam izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.
Par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kataras Valsts valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.
Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Daiņa Liepiņa iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 20.novembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra un informē par to Saeimu.
Nākamais darba kārtības punkts – “Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Klaužam no šā gada 19.novembra līdz 25.novembrim”. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputāta Jāņa Klauža iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 19.novembra līdz 25.novembrim. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.
Un nākamais darba kārtības punkts – “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei šā gada 4. un 5.decembrī”. Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 4. un 5.decembrī. Līdz ar to mums par šo atvaļinājuma piešķiršanu ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts - atvaļinājums ir piešķirts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Deputāti Mežeckis, Andris Bērziņš, Spolītis, Dombrava, Kleinberga, Lejiņš un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja un vadītāja vietnieka apstiprināšanu”.
Deputāti Spolītis, Lejiņš, Ražuks, Mežulis, Ādamsons, Parādnieks un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja un vadītāja vietnieka apstiprināšanu”.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.
Deputāti Šnore, Lejiņš, Dombrava, Seržants, Spolītis un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Ā...
Debatēs pieteicies deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!
M.Bondars (LRA).
Priekšsēdētājas kundze! Vai es varētu lūgt, pirms mēs balsojam, tomēr uzzināt, par ko mēs balsojam, - kurš ir vadītājs un kurš - vadītāja vietnieks? Vairāk neko citu es nevēlējos. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA: “Lēmums jālasa!”, “Lasīt vajag!”)
Sēdes vadītāja. Saeimas dokumenti ir pieejami visiem Saeimas deputātiem.
Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.
Tātad deputāti Bergmanis, Bondars, Kiršteins, Kalniņš, Ivans Klementjevs un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas vadītāja apstiprināšanu”. Tātad deputāti Mirskis, Āboltiņa, Daudze, Sudraba, Ilmārs Latkovskis un citi iesnieguši lēmuma projektu “Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas vadītāja apstiprināšanu”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Tātad deputāti Kaimiņš, Šimfa, Andrejs Klementjevs, Spolītis, Mežeckis un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.
Ir iesniegts arī Saeimas lēmuma projekts “Par Daiņa Liepiņa atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas un Jura Viļuma apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”.
Tātad mums ir jābalso par katru no šiem jautājumiem atsevišķi. Un vispirms ir jābalso par lēmuma projekta pirmo daļu - par Daiņa Liepiņa atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas. (No zāles dep. J.Ādamsons: “Viens lēmums - divi balsojumi?!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta pirmo daļu - par Daiņa Liepiņa atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Un nu balsosim par deputāta Jura Viļuma apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Jura Viļuma apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā).
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” izskatīšanu.
Komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”.
Savulaik ar šo likumprojektu strādājām 11.Saeimā. Galvenā doma, kāpēc tas tika virzīts, bija tā, ka šie grozījumi paredzēja iespēju Ministru kabinetam vai pašvaldības domei pieņemt lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta vai neapbūvēta zemes gabala privatizācijas izbeigšanu, ja privatizācijas noteikumi vai privatizācijas projekts ir apstiprināts vienu reizi vai izsole ir izsludināta vienu reizi, bet neviens pretendents nav pieteicies privatizēt īpašumu. Nu, bija arī citi noteikumi...
Komisijā par šo jautājumu mēs lēmām, un komisijas vārdā es aicinu šo likumprojektu pārņemt 12.Saeimas darba kārtībā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debatēt neviens nav pieteicies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.
11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā komisija par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
E.Smiltēns. Priekšlikumus gaidīsim komisijā līdz šī gada 4.decembrim.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā).
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums” izskatīšanu.
Komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija diskusijas par likumprojekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums” pārņemšanu. Kopumā var teikt, ka šis likumprojekts risina vairākus būtiskus jautājumus, kuri ir aktuāli gan pakalpojumu sniedzējiem, gan arī katrai pašvaldībai, īstenojot pašvaldības autonomās funkcijas komunālo pakalpojumu jomā. Bija daži iebildumi no jaunajiem kolēģiem - deputātiem no Latvijas Reģionu apvienības -, bet kopumā komisija nolēma šo likumprojektu virzīt tālāk 12.Saeimā, nosakot nedaudz garāku termiņu priekšlikumu iesniegšanai, lai varētu arī iesniegt priekšlikumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debatēs neviens nav pieteicies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.
11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā komisija par šo likumprojektu? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
E.Smiltēns. Kā jau es minēju iepriekš, priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek noteikts nedaudz garāks, un tas ir nākamā gada, 2015.gada, 20.janvāris, lai visi var paspēt sagatavot un iesniegt priekšlikumus šajā likumprojektā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Kura gada?”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 20.janvāris. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Slīteres nacionālā parka likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā). Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Slīteres nacionālā parka likums” izskatīšanu.
Komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.
I.Līdaka (ZZS).
Labdien, cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts “Slīteres nacionālā parka likums”. Divos lasījumos iepriekšējā Saeimā šis likumprojekts ir izskatīts, un praktiski šajā likumā tiek precizētas gan funkcionālās zonas, to robežas, gan arī paša rezervāta robežas tur, kur rezervāts piegulst jūras teritorijai, jo, kā zināms, ir izveidota atsevišķa jūras aizsargājamā teritorija.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā aicinu nelikt šķēršļus šī likumprojekta tālākai izskatīšanai.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debatēs neviens nav pieteicies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Slīteres nacionālā parka likums” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.
11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā paliek šī atbildīgā komisija? Deputātiem nav iebildumu. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Līdaka. Atbildīgā komisija priekšlikumus gaidīs līdz 4.decembrim. (No zāles: “Kura gada?”)
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.decembris.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā). Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu deputāti Šnore, Dzintars, Dombrava, Kols un Parādnieks ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšanu.
Debatēs pieteicies deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!
E.Šnore (VL-TB/LNNK).
Cienījamie deputāti! Mēs rosinām atbalstīt grozījumus Imigrācijas likumā, kas nosaka, ka uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijā... ka tās Krievijas pilsoņiem nebūtu piešķiramas.
Kādēļ šāda norma ir nepieciešama? Tādēļ, ka Krievija šogad ir uzsākusi faktiski jaunu ārpolitiku. Tā oficiālā līmenī ir izvirzījusi koncepciju russkij mir jeb krievu pasaules koncepciju un uz tās bāzes sākusi iekarot Eiropas valstis ar mērķi aizstāvēt krievu pasaulei piederīgos. Latvijā tādu ir ļoti daudz, kā mēs zinām. Mums te ir krievi, krievvalodīgie, Krievijas pilsoņi, nepilsoņi... Visbeidzot - mums te ir 20 tūkstoši bijušo Krievijas armijas virsnieku. Nekur citur pasaulē procentuāli nav tik daudz Krievijas... krievu pasaulei piederīgo, cik to ir Latvijā. Tieši tāpēc starptautiskie mediji un drošības eksperti vienprātīgi norāda uz Latviju kā uz pilnīgi reālu Krievijas agresijas mērķi nākotnē.
Turpinot izsniegt uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem, mēs vārda tiešā nozīmē spēlējam krievu ruleti. Mums jau tagad situācija ir vairāk nekā nopietna, bet mēs, runājot līdzībās, ņemam Krievijas... krievu ruletes revolveri un papildinām tā aptveri vēl ar papildu patronām, tādējādi apzināti samazinot savas izredzes izdzīvot. No valsts drošības viedokļa, tā ir absolūti neprātīga un pašnāvnieciska rīcība! Tā kā Latvija ir NATO, tad Krievija visdrīzāk šeit ar tankiem iekšā nebruks. Notiekošais Donbasā rāda, ka agresijas attaisnošanai tiek izmantoti vietējie krievvalodīgie. Tas nozīmē, ka formāli nepastāv karš starp divām valstīm un ir apgrūtināta Rietumu palīdzības sniegšana. Nav grūti iedomāties, ka arī jebkādi agresīvi plāni attiecībā uz Latviju tiek izstrādāti ne mazāk ciniski un viltīgi.
Putina līdzšinējā darbība neliek šaubīties par to, kas spēlēs centrālo lomu agresijas attaisnošanā Latvijā. Mūžam diskriminētā un paverdzinātā krievu minoritāte, krievu pilsoņi, kuriem fašisti grib atņemt likumīgos īpašumus, krievu bērni, kuriem liek mācīties latviski...
RTR Planeta un Russia Today sižeti liecina, ka Kremlis māk sarīkot pirmsiebrukuma histēriju ne sliktāk kā savulaik Gebelss pirms Hitlera iebrukuma Čehoslovākijā un Polijā.
Cienītie deputāti! Es aicinu nemānīt sevi arī ar to, ka šeit brauc un uzturēšanās atļaujas pieprasa it kā tikai disidenti un politiskie bēgļi. Tā tas nav! Un, pat ja būtu, varam nešaubīties, ka vajadzības gadījumā Putina propaganda pasniegs arī viņus kā vietējās etnokrātijas upurus. Uzturēšanās atļauju tirgošana Krievijas pilsoņiem grauj ne tikai Latvijas drošību, tā iznīcina Latviju kā latvisku valsti. Pieņemu, ka daudzi no jums šonedēļ... daudziem no jums šonedēļ bija iespēja iepazīties ar Vladimira Poznera vērojumiem, ierodoties šeit, Latvijā. Viņš secina, ka Jūrmala pēdējos gados ir kļuvusi tik krieviska, ka viņam vairs nepatīkot šeit uzturēties. (No zāles dep. J.Ādamsona starpsaucieni.) Pēc Poznera sacītā, Jūrmala esot pārvērtusies par “no Krievijas atbraukušo cilvēku anklāvu” (citāts!). Ļoti negribētos, lai par šādu anklāvu pārvērstos arī pārējā Latvija.
Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt Imigrācijas likuma grozījumus, apturot uzturēšanās atļauju tirgošanu Krievijas pilsoņiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 30, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.
11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā komisija būs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam! Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ainaram Latkovskim!
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
11.decembris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.decembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā).
Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Sociālo un darba lietu komisija rosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” izskatīšanu.
Komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SC).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē vienbalsīgi atbalstīja lēmumu - turpināt skatīt likumprojektu “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Grozījumus likumā sagatavoja 11.Saeima un Veselības ministrija. Tajos ietverta vēlme pastiprināt tiesisko regulējumu mākslīgajai apaugļošanai un ļaut importēt un eksportēt embriju. Lūgums atbalstīt, kā to izdarīja arī Sociālo un darba lietu komisija.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debatēs neviens nav pieteicies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 3, atturas - 7. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.
11.Saeimā atbildīgā par likumprojektu bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā tā būs atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Sociālo un darba lietu komisija.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
V.Orlovs. 28.novembris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības " target="t_tājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.27/Lp12).
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Šodien mūsu darba kārtībā ir pieci likumprojekti ar vienādu nosaukumu - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Juridiskajā komisijā mēs uzskatām, ka tā ir problēma, un mēs mēģināsim, protams, šos likumprojektus apvienot, bet šodien mums jālemj atsevišķi par pieciem likumprojektiem.
Pirmais likumprojekts otrajā lasījumā tika pieņemts šā gada 23.oktobrī, un tas ir izstrādāts pēc valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” iniciatīvas, lai nodrošinātu starptautiskās civilās aviācijas organizācijas drošības uzraudzības audita laikā un Eiropas aeronavigācijas drošības organizācijas audita laikā konstatēto neatbilstību novēršanas izpildi un lai izpildītu Eiropas Savienības noteikto tiesību aktu prasības.
Otrajā lasījumā 11.Saeima atbalstīja arī grozījumus 149.8 pantā “Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana”. Šajā pantā ir 27 daļas un ir paredzēts grozīt sankcijas par ātruma pārsniegšanu dažādās situācijās.
Juridiskā komisija uzskata, ka mums noteikti jāturpina darbs ar attiecīgo likumprojektu. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu pārņemt attiecīgo likumprojektu un turpināt ar to darbu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debatēs neviens nav pieteicies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.27/Lp12) izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.
11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā būs Juridiskā komisija? Iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā būs Juridiskā komisija.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Judins. 4.decembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.decembris.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.28/Lp12).
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Šo likumprojektu izstrādāja Juridiskā komisija, lai risinātu problēmu, proti, lai dotu tiesības aizskartas mantas īpašniekiem pārsūdzēt amatpersonas rīcību un lēmumu attiecībā uz mantu. Mūsu Satversmes tiesā ir iesniegta konstitucionāla sūdzība, un iemesls ir ļoti vienkāršs: juridiskajai personai tika izņemta manta, bet tā nevar pārsūdzēt pieņemtos lēmumus, jo pie atbildības saukta fiziskā persona. Reaģējot uz šo problēmu, ir izstrādāts likumprojekts.
Lūdzu atbalstīt tā pārņemšanu un darba turpināšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debatēt neviens nav pieteicies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.28/Lp12) izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.
11.Saeimā atbildīgā par likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā būs Juridiskā komisija? Iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Juridiskā komisija.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Judins. 4.decembris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.decembris.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr.29/Lp12).
Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Ar šo likumprojektu Saeima sāka strādāt 2012.gadā, un tas bija iesniegts vienā paketē ar diviem citiem normatīvajiem aktiem. Proti, pieņemot grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, mēs varējām arī grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Likumprojekta mērķis ir, lai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Konkurences padome varētu izskatīt materiālus par pārkāpumiem reklāmas un komercprakses jomā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar speciālu regulējumu.
Juridiskā komisija aicina atbalstīt likumprojekta pārņemšanu un turpināt ar to strādāt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.29/Lp12) izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts - likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.
11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputāti neiebilst, ka Juridiskā komisija būs atbildīgā arī 12.Saeimā? Iebildumu nav. Tātad atbildīgā ir Juridiskā komisija.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Judins. 4.decembris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.decembris.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr.30/Lp12).
Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Tas ir samērā neliels likumprojekts, par kuru Juridiskā komisija divas reizes diezgan ilgi diskutēja. Likumprojekta mērķis - noteikt, ka Maksātnespējas administrācija turpmāk varēs piemērot sodus par pārkāpumiem maksātnespējas jomā. Tiešām bija diskusijas, bet, ņemot vērā, ka Maksātnespējas administrācija ir valsts institūcija, kas veic uzraudzību, kontroli pār maksātnespējas administratoriem, Juridiskā komisija nolēma, ka ir svarīgi atbalstīt attiecīgo likumprojektu. Protams, arī otrajā lasījumā mēs turpināsim diskutēt, un tad arī Saeimas sēdē noteikti būs tāda iespēja.
Bet šobrīd lūdzu atbalstīt likumprojekta pārņemšanu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.30/Lp12) izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts - likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.
11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka arī 12.Saeimā atbildīgā ir Juridiskā komisija? Iebildumu nav. Tātad atbildīgā ir Juridiskā komisija.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Judins. 4.decembris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi tiek gaidīti līdz šā gada 4.decembrim. Paldies.
Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.31/Lp12).
Komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A.Judins (VIENOTĪBA).
Un pēdējais likumprojekts ar šādu nosaukumu paredz papildināt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar " target="t_nu 22.A nodaļu ar nosaukumu “Vienošanās par soda izpildi administratīvā pārkāpuma lietā”. Juridiskā komisija ir atbalstījusi attiecīgo konceptu, kas paredz, ka gadījumā, ja cilvēks izdarīja pārkāpumu vai arī juridiskā persona izdarīja pārkāpumu un atzina savu vainu, tad var vienoties par soda izpildi un soda apmērs tiks samazināts līdz 50 procentiem. Mēs vēl turpināsim diskutēt par procentiem un par procedūru, bet koncepts ir atbalstīts, ņemot vērā, ka Latvijā ir nopietnas problēmas saistībā ar naudas soda iekasēšanu, izpildi un šis ierosinājums, ko izstrādāja un iesniedza Tieslietu ministrija, var problēmu risināt.
Lūdzu atbalstīt likumprojekta pārņemšanu un darba turpināšanu.
Sēdes vadītāja. Tātad debatēs deputāti nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima.
11.Saeimā par šo likumprojektu atbildīgā bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka arī 12.Saeimā Juridiskā komisija būs atbildīgā? Iebildumu nav. Tātad 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Juridiskā komisija.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
A.Judins. Priekšlikumus gaidīsim līdz 19.decembrim.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.decembris.
Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”” (Nr. 2/12Lp). Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā””. Debatēs deputāti nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Paldies.
Līdz ar to visi Saeimas 20.novembra kārtējās sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies.
Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vēlos jūs informēt par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Deputātu Zariņa, Urbanoviča, Agešina, Ločmeles-Luņovas, Tretjakas un Pimenova jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par Rail Baltica projekta īstenošanu”. Atbildīgais ministrs ir paziņojis, ka šodien nevar ierasties, un arī rakstveida atbilde nav saņemta.
Deputātu Zariņa, Urbanoviča, Ribakova, Potapkina un Agešina jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valstij piederošo “Citadeles” akciju patiesajiem ieguvējiem”. Šis jautājums ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, kas ir informējusi, ka šodien nevar ierasties, un arī rakstveida atbilde nav sniegta. (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni: “Vārdu sakot, deputāti tiek ignorēti! Tautas vara nedarbojas!...”)
Līdz ar to atbilžu sniegšana tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.
Vārds paziņojumam deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Uzmanību Latvijas un Izraēlas parlamentārās sadarbības grupas locekļiem! Otrdien, 25.novembrī, pulksten 12.00 notiks grupas tikšanās ar Izraēlas vēstnieku. Vieta tiks paziņota ar e-pastu visiem grupas locekļiem. Visi, kas grib pievienoties, - lūdzu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Paziņojumam vārds deputātam Ojāram Ērikam Kalniņam.
O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).
Lūdzu, delegāti! Mēs tūlīt blakustelpā dibināsim deputātu grupu sadarbībai ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Visus, kas ir ieinteresēti, aicinu piedalīties!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Paziņojumam vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Lielbritānijas un Latvijas sadarbības grupas dibināšana notiks tūlīt Viesu zālē!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Paziņojumam vārds deputātam Gaidim Bērziņam.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamie Juridiskās komisijas locekļi! Aicinu uz īsu Juridiskās komisijas sēdi pulksten 10.00 Juridiskās komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Šodien sēdes noslēgumā nav reģistrējušies: Aija Barča, Inga Bite, Jānis Klaužs, Dainis Liepiņš, Romāns Mežeckis, Silvija Šimfa un Jānis Vucāns.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to šodienas sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 9. sēde
2014. gada 20. novembrī
Datums: 20.11.2014 09:07:40 bal001
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei šā gada 4. un 5.decembrī
Datums: 20.11.2014 09:08:40 bal002
Par - 76, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu (35/Lm12)
Datums: 20.11.2014 09:09:38 bal003
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja un vadītāja vietnieka apstiprināšanu (36/Lm12)
Datums: 20.11.2014 09:11:19 bal004
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu (37/Lm12)
Datums: 20.11.2014 09:12:04 bal005
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par NATO Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu (38/Lm12)
Datums: 20.11.2014 09:12:57 bal006
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas vadītāja apstiprināšanu (39/Lm12)
Datums: 20.11.2014 09:13:44 bal007
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Vidusjūras Savienības Parlamentārās Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu (40/Lm12)
Datums: 20.11.2014 09:14:55 bal008
(atkartots balsojums).
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Daiņa Liepiņa atsaukšanu no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas (42/Lm12)
Datums: 20.11.2014 09:15:25 bal009
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Jura Viļuma apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (42/Lm12)
Datums: 20.11.2014 09:17:49 bal010
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (21/Lp12), 1.lasījums
Datums: 20.11.2014 09:20:03 bal011
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (22/Lp12), 1.lasījums
Datums: 20.11.2014 09:22:23 bal012
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Slīteres nacionālā parka likums (23/Lp12), 1.lasījums
Datums: 20.11.2014 09:28:05 bal013
Par - 50, pret - 30, atturas - 2. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (24/Lp12), 1.lasījums
Datums: 20.11.2014 09:30:25 bal014
Par - 76, pret - 3, atturas - 7. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (25/Lp12), 1.lasījums
Datums: 20.11.2014 09:33:21 bal015
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (27/Lp12), 1.lasījums
Datums: 20.11.2014 09:35:21 bal016
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (28/Lp12), 1.lasījums
Datums: 20.11.2014 09:37:14 bal017
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (29/Lp12), 1.lasījums
Datums: 20.11.2014 09:39:02 bal018
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (30/Lp12), 1.lasījums
Datums: 20.11.2014 09:41:02 bal019
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (31/Lp12), 1.lasījums
Datums: 20.11.2014 09:42:24 bal020
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr.2/Lp12) (41/Lm12)
Frakciju viedokļi
2014.gada 20.novembrī
Vadītāja. Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un turpmākajās minūtēs tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles deputāti jums pastāstīs par Saeimas šīsdienas sēdes un arī citām aktualitātēm.
Pirmajam šodien vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātam Mārtiņam Bondaram. Lūdzu!
M.Bondars (LRA).
Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Labrīt visiem visā Latvijā! Šobrīd 12.Saeima uzsāk savu darbību, nododot dažādus likumprojektus komisijām izskatīšanai, kā arī priekšlikumu iesniegšanai. Bet tajā pašā laikā, protams, būtisks ir jautājums, kurš vienmēr ir bijis spēkā pirms vēlēšanām un ir spēkā vēl joprojām, arī šodien, – jautājums, kas ir saistīts ar uzticēšanos Saeimai, uzticēšanos valsts varai, un dienās, kad mēs pieminam Zolitūdes traģēdiju, ir svarīgi, ka mēs atceramies dotos solījumus Maxima traģēdijas upuriem, viņu radiniekiem un arī cilvēkiem, kuri cieta šajā traģēdijā, kā arī visus citus pirmsvēlēšanu laikā dotos solījumus. Un man ir jāteic, ka pēcvēlēšanu laikā un 12.Saeimas darbības uzsākšanas laikā ir iezīmējusies tāda ļoti skaidra tendence, ka politiskie spēki mēģina izvairīties no tiem jautājumiem, kurus risināt tie ir solījuši saviem vēlētājiem (kā piemēru varu minēt jautājumu par skolotāju algām un skolotāju algu pielikumu, jautājumu par mikrouzņēmumu nodokli un citus), un tas neveicina, protams, uzticēšanos ne Saeimai, ne politiskajai varai.
Otrs jautājums, kurš arī ir ļoti cieši saistīts ar uzticēšanos, ir jautājums par atbildību – atbildību visvienkāršākajā līmenī. Izskatās, ka iepriekšējās varas zināmā mērā ir palaidušas garām šādu būtisku jautājumu, bet mums tomēr ir jāatgriežas pie tām tradīcijām, ka katram darbam pretī ir vārds un uzvārds, katram vārdam, uzvārdam ir pretī ieņemamais amats, katram ieņemamajam amatam ir pretī institūcija, nevis vienkārši tikai ziņotājs – Finanšu ministrija... Tad pēc būtības beigās nevar Finanšu ministrijā vai citā ministrijā atrast nevienu atbildīgo par konkrēto jautājumu vai jautājumu kopumu.
Principā ir jāsāk ar vienkāršām lietām, lai mēs spētu risināt daudz sarežģītākus jautājumus. Latvijas Reģionu apvienība vienmēr ir iestājusies par atbildību visos līmeņos, un mēs turpināsim – gan kā deputāti, gan kā deputātu grupa – uzstāt uz atbildības piemērošanu visu līmeņu ierēdniecībai un politikai.
Paldies jums par uzmanību. Visu to labāko!
Vadītāja. Paldies Mārtiņam Bondaram no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas.
Nākamajai vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!
I.Sudraba (NSL).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeimas sēdē Saeimas deputāti lēma par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Grozījumi paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kas noteic, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas pilsoņiem tiek apturēta uz laiku, kamēr turpinās starptautisko tiesību normu pārkāpšana no Krievijas puses, veicot agresiju pret Ukrainu. Un, tā kā frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti principā ir pret termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu ārzemniekiem pret nekustamā īpašuma iegādi, mēs arī neatbalstām šāda veida manipulācijas. Jo tā vietā, lai šobrīd pie varas esošās partijas jautājumus risinātu pēc būtības un atbildētu, kādas investīcijas Latvijai ir svarīgas, lai mēs nodrošinātu tautsaimniecības attīstību, radītu investīcijām pievilcīgu vidi ar stabiliem, skaidriem, prognozējamiem uzņēmējdarbības apstākļiem un stiprinātu iekšējo un ārējo drošību, valdošās partijas novērš sabiedrības uzmanību no problēmas būtības un kārtējo reizi veic sevis spodrināšanas akcijas. Mēs uzskatām, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas politika ir jāsaskaņo ar tautsaimniecības attīstības mērķiem, panākot, ka investīcijas par uzturēšanās atļaujām reāli atbilst Latvijas interesēm, tautsaimniecības attīstībai, nevis tiek ieguldītas nekustamajā īpašumā. Latvijas drošībai nepieciešamas tādas ārējās investīcijas, kas veicina Latvijas ekonomisko attīstību un ļauj palielināt tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitu, gan veidojot jaunus uzņēmumus, gan attīstot esošos.
Droša valsts ir valsts, kurā ģimenēs ir labklājība, ir darbs un stabilitāte. Tieši tāpēc mēs virzīsim likumdošanas iniciatīvu par nacionālas inovāciju sistēmas izveidi un tāda neatkarīga valsts pētniecības centra izveidi, kas noteiktu ekonomiskās attīstības politiku, kā arī analizētu politikas ieviešanas rezultātus.
Latvijai ir nepieciešama strauja ekonomikas izaugsme, kas panākama, ieguldot būtiskus līdzekļus izglītībā, nevis taupot uz pedagogu atalgojuma rēķina. Taču kārtējo reizi mēs redzam, ka interesē nevis Latvijas izaugsme... un ka neredz to, cik svarīga ir mūsu bērnu izglītība, ka kvalitatīva izglītība būs iespējama tikai tad, ja būs motivēts pedagogs. Un tieši tāpēc ir jāstiprina pedagogu prestižs, gan paaugstinot skolotāju kvalifikāciju un motivējot par pedagogiem strādāt talantīgākos, gan arī atbilstoši atalgojot pedagogus. Tas ir nepieņemami – nepildīt pedagogiem dotos solījumus, norobežoties no atbildības! Ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu jauna, izglītības kvalitāti veicinoša pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai, jo šobrīd valsts pedagogiem joprojām neapmaksā vidēji 18 stundas nedēļā.
Pateicos par jūsu uzmanību.
Vadītāja. Paldies Ingunai Sudrabai – partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai.
Nākamajam vārds partijas SASKAŅA frakcijas deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Parlaments šodien skatīja piecus 11.Saeimā nepabeigtus likumprojektus, kuri paredz grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, un deputāti nolēma virzīt tos izskatīšanai arī šajā Saeimas sasaukumā, vienlaikus plānojot tos apvienot.
Piedāvātās izmaiņas paredz sīkāk diferencēt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Par nelielu ātruma pārsniegšanu sankcijas paredzēts samazināt, bet bargāki sodi plānoti par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.
Grozījumi paredz arī ieviest jaunu pieeju naudas soda samaksai. Tas, kurš atzīst savu vainu un sodu samaksā ātrāk, maksā mazāk. Grozījumi paredz arī iespēju slēgt vienošanos starp soda uzlicēju un pārkāpēju. Apņemoties naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 10 darba dienu laikā, tas tiks samazināts par 50 procentiem.
Tāpat likuma izmaiņas paredz administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā aizskartajam mantas īpašniekam nodrošināt tiesības pārsūdzēt amatpersonu rīcību un lēmumus attiecībā uz mantu. Patlaban tiesības pārsūdzēt lēmumus ir tikai personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam. Uz šādas kārtības neatbilstību valsts pamatlikumam norādījusi Satversmes tiesa.
Kodeksā arī plānots noteikt, ka maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpumus izskatīs un lēmumus par soda uzlikšanu turpmāk pieņems Maksātnespējas administrācija. Patlaban tas ir Valsts policijas kompetencē.
Vienlaikus Saeimas Juridiskā komisija aicina nozaru ministrijas savstarpēji koordinēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu izstrādi. Gadījumi, ka valdība vienlaikus iesniedz parlamentā vairākus vienāda nosaukuma likumprojektus, kā tas ir ar LAPK, būtu jāizskauž, tādējādi mazinot dokumentu daudzumu, kas ceļo no valdības uz parlamentu. Ierēdņi sagādā sev darbu, izstrādājot aizvien jaunus likuma grozījumus un rakstot anotācijas. Taču vairākus likumprojektus ir iespējams apvienot vienā, kā to vairākkārt jau darījis parlaments. Šāda pieeja nepieciešama arī valdībā. Dažādu nozaru priekšlikumi kodeksa grozīšanai būtu jāapvieno vienā dokumentā.
Iepriekšējā Saeimas sasaukumā izmaiņas LAPK rosinātas gandrīz 40 reižu, bet kodekss trīs gadu laikā grozīts 12 reižu. Tādējādi šis likums ir pastāvīgi atvērts un Saeimas dienaskārtībā vienlaikus ir vairāki vienāda nosaukuma likumprojekti. Šāda pieeja apgrūtina iespēju cilvēkiem izsekot līdzi likuma izmaiņām un turklāt prasa vairāk valsts resursu grozījumu izstrādei.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no partijas SASKAŅA frakcijas.
Nākamajam vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!
A.Judins (VIENOTĪBA).
Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima diezgan ātri pabeidza savu darbu, un iemesls ir saistīts ar faktu, ka jaunā Saeima – 12.Saeima – vēl nav izstrādājusi savus likumprojektus, bet šodien mēs lēmām par 11.Saeimā uzsāktās darbības turpināšanu. Proti, mēs nolēmām pārņemt vairākus likumprojektus saskaņā ar Saeimas kārtības rulli. Mēs turpināsim strādāt ar šiem likumprojektiem kā pieņemtiem pirmajā lasījumā, un tas nozīmē, ka priekšā vēl ir divi lasījumi. Šodien mēs nolēmām turpināt strādāt pie grozījumiem Imigrācijas likumā un Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kā arī pie Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma projekta. Un pārņēmām arī piecus likumprojektus ar vienu nosaukumu – “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Kā pareizi norādīja kolēģis Agešina kungs, mums diemžēl ir vairāki likumprojekti ar vienu nosaukumu, jo vairākas institūcijas, ministrijas regulāri iesniedz priekšlikumus attiecīgā likuma labošanai. Mēs gribam mainīt, grozīt šo kārtību un turpmāk grozījumus pēc iespējas konsolidēt.
Šodien mēs nolēmām atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu, kas paredz jaunu tiesību institūtu – vienošanos par soda izpildi administratīvā pārkāpuma lietā. Ja attiecīgais likumprojekts tiks pieņemts – un es ceru, ka tas notiks! –, mums būs jauna kārtība attiecībā uz naudas sodu: ja persona atzīs savu vainu un piekritīs attiecīgajai procedūrai, tai būs jāmaksā mazāks naudas sods. Mēs noteikti vēl diskutēsim par to, kāds varētu būt samazinājums, bet šāda kārtība konceptuāli jau ir sagatavota, un noteikti diskutēsim par to arī Juridiskajā komisijā.
Mēs diskutējām un nolēmām pārņemt arī likumprojektu, kas paredz nodot Maksātnespējas administrācijai tiesības sodīt pārkāpējus – tos, kuri ir izdarījuši pārkāpumus maksātnespējas jomā. Maksātnespējas administrācija ir valsts institūcija. Diemžēl mēs redzam, ka tā ne visai efektīvi strādā attiecībā uz tiem pārkāpumiem, kuri notiek attiecīgajā sfērā. Ir svarīgi stiprināt valsts uzraudzību, valsts kontroli, un attiecīgais priekšlikums līdz ar to tika atbalstīts.
Diskutējām arī par likumprojektu, kas paredz jaunu pieeju sodiem par pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā. Jaunajā 149.8 pantā ir 27 daļas, kas paredz diferencētu pieeju pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā, kuri saistīti ar ātruma pārsniegšanu. Gadījumos, ja persona pārsniedz ātrumu par 50–60 kilometriem, ir paredzēts būtiski palielināt sodus. Maksimālais sods – 1400 eiro. Protams, šodien mēs tikai nolēmām atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, un Juridiskajai komisijai būs vēl darbs pirms otrā un trešā lasījuma.
Tātad noteikti strādāsim un turpināsim darbu.
Paldies.
Vadītāja. Paldies partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Andrejam Judinam.
“Frakciju viedokļos” nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Edgars Putra.
E.Putra (ZZS).
Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Kā jau kolēģi šeit iepriekš runāja, darbs jaunajā, 12., Saeimā ir tikko kā sācies. Patlaban ir tikai tāds ieskriešanās periods. Tomēr ir jau aktualitātes, kas gaida konkrētu rīcību. Un viena no tādām šobrīd ir kompensācija piena lopkopjiem. Ir izskanējusi informācija, ka vakar Eiropas Komisija ir piešķīrusi 7,7 miljonus eiro, kas faktiski sedz divu mēnešu... kompensē divu mēnešu zaudējumus, kuri šobrīd veidojas no starpības starp pašizmaksu un iepirkuma cenu. Pirmām kārtām jāprasa Eiropas Komisijas skaidrojums, par kādu laika periodu šī kompensācija tiek izmaksāta, jo faktiski ir tā, ka lauksaimniekiem kritisks būs tieši pavasaris, kad būs jāsāk lopbarības gatavošana nākošajam gadam un augkopības kultūru kopšanas darbi un kad naudas “lieko tauku” vairs faktiski nebūs. Līdz ar to ir jāvēršas ar atkārtotu lūgumu Eiropas Komisijā un kompensācijas nepieciešamība jāpamato ar reāliem skaitļiem, kas skaidri parāda, ka starpība starp iepirkuma cenu un pašizmaksu ir... nav nekur statistiski “izzīsta”, bet ir reāli pamatota ar skaitļiem. Tikai reāli skaitļi var pārliecināt Eiropas Savienības vecās dalībvalstis par lielākas kompensācijas nepieciešamību, jo vecajās valstīs Krievijas embargo sekas faktiski nav jūtamas. Tā, piemēram, Vācijā cena pienam ir 33–35 eirocenti un pašizmaksa ir stipri līdzīga kā Latvijā – 27–28 eirocenti. Papildu kompensācijas avots, visticamāk, ir uzkrājumi krīzes situācijām lauksaimniecībā... tas, kas iepriekš ir iekasēts, bet tomēr reāli līdz šim nav pielietots. Arī tas no Latvijas puses tika prasīts, kad graudkopjiem pavasarī kailsals nodarīja neatgriezeniskas sekas... Faktiski bija saimniecības, kam ziemāji izsala simt procentu apmērā, tomēr no Eiropas Komisijas nekāda rīcība nesekoja.
Tāpēc, uzskatu, ir jāvēršas vēlreiz Eiropas Komisijā ar reāliem pamatojumiem, un, es domāju, tās viedoklis sekos.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Edgaram Putram – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam.
Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!
E.Šnore (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima pieņēma, mūsuprāt, ļoti svarīgu lēmumu, proti, atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz, ka uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi Latvijā nebūtu piešķiramas Krievijas pilsoņiem. Šo likumprojektu virzījām tieši mēs – Nacionālā apvienība.
Un tātad īsumā par to, kādēļ, mūsuprāt, šāda norma bija nepieciešama.
Pirmkārt, ir ļoti svarīgi apzināties, ka Krievija pēdējā laikā ir sākusi faktiski jaunu ārpolitikas kursu, oficiālā līmenī izvirzot tā saukto russkij mir jeb krievu pasaules koncepciju, un uz tās bāzes ir faktiski sākusi iekarot Eiropas valstis, kā mēs to redzam pašreiz Ukrainā. Un mērķis, kas tiek izvirzīts, ir aizstāvēt tur krievu pasaulei piederīgos.
Latvijā, kā mēs zinām, tādu ir ļoti daudz: mums te ir krievi, krievvalodīgie, Krievijas pilsoņi, nepilsoņi. Visbeidzot, mums te ir 20 tūkstoši bijušo Krievijas armijas virsnieku. Līdz ar to nekur citur pasaulē procentuāli nav tik daudz krievu pasaulei piederīgo, cik to ir Latvijā. Un tādēļ nav jābrīnās, ka starptautiskie mediji un drošības eksperti diezgan vienprātīgi norāda uz Latviju kā uz pilnīgi reālu Krievijas agresijas mērķi nākotnē.
Tā kā Latvija ir NATO, Krievija ar tankiem, visdrīzāk, šeit iekšā nebruks. Notiekošais Donbasā rāda, ka agresijas attaisnošanai tiek izmantoti vietējie krievvalodīgie. Tas nozīmē, ka formāli nepastāv karš starp divām valstīm un ir apgrūtināta Rietumu militārās palīdzības sniegšana. Tā tas ir Ukrainā, bet nav grūti iedomāties, ka arī jebkādi agresīvi plāni attiecībā uz Latviju tiek izstrādāti ne mazāk ciniski un viltīgi. Putina līdzšinējā darbība neliek šaubīties par to, kas varētu spēlēt centrālo lomu šādas agresijas attaisnošanai Latvijā: mūžam diskriminētā un paverdzinātā krievu minoritāte, visdrīzāk!
Līdz ar to Nacionālā apvienība to uzskatīja par ļoti būtisku jautājumu esošajā ģeopolitiskajā situācijā un rosināja to atbalstīt. Nu varu ar gandarījumu atzīmēt, ka Saeima to arī atbalstīja, gan tikai ar 50 balsīm. Tātad tomēr šis likumprojekts tika atbalstīts un tiek virzīts tālāk izskatīšanai nākamajos lasījumos.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Edvīnam Šnorem.
Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis.
Paldies, ka klausījāties! Un visu labu!