Latvijas Republikas 12.Saeimas
rudens sesijas septītā (ārkārtas) sēde
2014.gada 13.novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Sākam Saeimas 13.novembra ārkārtas sēdi.
Darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā”.
Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš. Lūdzu!
A.Elksniņš (SASKAŅA).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām ir jākliedē mīts par to, cik lielā mērā šis balsojums ir nozīmīgs attiecībā uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, jo saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu pati par sevi 34 Saeimas deputātu parakstu esamība uz šāda veida iniciatīvas jau ir pamats izmeklēšanas komisijas izveidei. Respektīvi, balsojums “pret” vai “atturas” lielā mērā ir balsojums pret pašu Saeimas deputāta zvērestu, ko katrs no jums ir devis, stājoties Saeimas deputāta amatā, līdz ar to prezumējums, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija par “Citadeli” ir izveidojama, ir viens no parlamentārās uzraudzības kontroles līdzekļiem, kuru izmanto opozīcija attiecībā uz izpildvaras īstenotajām darbībām.
Tātad minētā komisija tiek izveidota, lai nebūtu nekāda veida strīdu attiecībā uz izmeklēšanas komisijas pilnvaru apjomu un mērķiem, un tiem jautājumiem, kuri būtu skatāmi minētajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
Pirmām kārtām tas ir jautājums par valstij piederošo 75 procentu bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību. Ko mēs saprotam ar pārdošanas procesa virzību? Sāksim ar nosacījumiem, pie kādiem valsts tika ieguldījusi milzīgus naudas līdzekļus Parex bankas glābšanā, runāsim par labiem un sliktiem aktīviem, arī par nosacījumiem, kuri ietverti vienošanās dokumentos ar Eiropas Komisiju par valsts atbalsta sniegšanu un būtisku līdzdalību Parex bankā, pēc tam – arī bankā “Citadele”. Līdz ar to tiks skatīti arī visi jautājumi, kuri ietver komunikāciju starp Latvijas valdību un Eiropas Komisiju attiecībā uz tiem kritērijiem, kurus Latvijas valsts uzņēmās, nosakot arī galatermiņu, līdz kuram banka ir jāpārdod. Tajā pašā laikā mēs pārbaudīsim arī to, cik lielā mērā Latvijas valsts ir bijusi pietiekami rūpīga kā gādīgs saimnieks, atliekot šo jautājumu uz pēdējo dienu, un ko Latvijas valsts ir darījusi Eiropas Komisijas ietvaros, lai panāktu pagarinājumu tam termiņam, kurš bija noteikts, grozot vienošanos ar Eiropas Komisiju, lai saglabātu banku valsts īpašumā ilgāku laika periodu, vai arī ko valsts atbildīgās amatpersonas, respektīvi, konkrētie ministriju ierēdņi un ministri, nav darījuši, lai tas nenotiktu.
Nākamais būtiskais jautājums ir bankas pārdošanas cena. Godājamie kolēģi, uz vēlēšanām pēc principa “kā var nesolīt” vairākas koalīcijas partijas gāja ar paziņojumiem, ka “Citadeles” vērtība ar katru publisko paziņojumu kāpj uz augšu... ka bija 74, tad 90... tad vairāk par 100 un ka iegūs vēl vairāk... Vēlēšanas pagāja, un pirmais paziņojums, ar ko nāca valdības (nu jau bijušās) pārstāvji, ir tas, ka nu būs tikai 74, pēc tam cena vispār nebūs atkarīga no pašreizējiem akcionāriem un būs atkarīga no kredītportfeļa vērtības un citiem rādītājiem, līdz ar to cena pat var samazināties par 10 miljoniem eiro.
Tagad ir jāsaka viens: minētā parlamentārās izmeklēšanas komisija ir vienīgais instruments, kuru Latvijas valsts var izmantot, lai investori šo iespējamo samazinājumu, par ko kādreiz runājis ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis... Nesasniegtu nu tiešām tos 10 miljonus, varbūt pat nevienu, un valsts saņemtu tiešām – pie šī vissliktākā scenārija! – vismaz to, uz kā jūs savus parakstus esat uzlikuši.
Trešais jautājums nepārprotami būs visas peripetijas par pārdošanas termiņiem un Privatizācijas aģentūras valdes atkāpšanos un, tā teikt, sameklēšanu, un mēs ļoti vēlētos uzklausīt arī Spridzāna kungu gan par tiem tiešām atklātajiem un patiesajiem iemesliem, kuru dēļ notika atkāpšanās, gan par politisko spiedienu, ko atsevišķi koalīcijas pārstāvji ir izdarījuši attiecībā uz Privatizācijas aģentūras valdi.
Mēs vērtēsim cenu, mēs vērtēsim, kādi bija pretendenti, mēs aicināsim atbildīgos ministrus, kuri toreiz bija pie lēmumu pieņemšanas, skaidrot ģeopolitisko izvēli un virkni citu kritēriju, un to divu gadu termiņu... tālākpārdošanas aizliegumu.
Līdz ar to, godājamie kolēģi, tas ir tiešām būtisks jautājums. Papildus mēs vērtēsim arī izdevumus... uzdevumus, kurus ir saņēmušas PR konsultāciju aģentūras, lai reklamētu šo pārdošanas procesu. Mēs vērtēsim arī izdevumus...
Sēdes vadītāja. Elksniņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!
A.Elksniņš. Jūs atļausiet vēl minūtīti...?
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem nav iebildumu, ka Elksniņa kungam tiek piešķirts vienu minūti ilgs papildlaiks? (No zāles dep. A.Bērziņš: “Lai runā! Lai runā!”)
A.Elksniņš. Mēs vērtēsim arī izdevumus, kuri ir jāsedz “Société Générale” attiecībā uz pārdošanas procesa virzību. Mēs vērtēsim, kādos apstākļos... Kā ir norādījusi viena no bankas “Citadele” padomes loceklēm Rubesas kundze, pēc Privatizācijas aģentūras ierosinājuma, ko bija ieteikusi Ekonomikas ministrija, notika pārrunas ar tādiem jauniem investoriem kā Šefleru, kurus īstenībā arī ir lobējusi, tā teikt, viena no VIENOTĪBAS iekšējām grupām.
Līdz ar to, godājamie kolēģi, izmeklēšanas komisija tiešām būs, manuprāt, ļoti interesanta, ļoti vērtīga. Tā tiešām ir nozīmīga attiecībā uz valsts interesēm un to kritēriju, kuri tika ietverti līgumā, izmeklēšanu.
Es aicinu koalīcijas deputātus ļaut – ne tā, kā iepriekš tas ir noticis! – minēto izmeklēšanas komisiju vadīt opozīcijas pārstāvjiem, lai ar grēku slēpšanu nenodarbotos tie paši, kas tagad īstenībā var no koalīcijas puses izmeklēt šo nodarījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debatēs nākamā ir pieteikusies deputāte Inguna Sudraba.
I.Sudraba (NSL).
Labdien, cienījamie kolēģi!
Par motivāciju izveidot šo izmeklēšanas komisiju. Bankas “Citadele” pārdošanas sasteigtais, haotiskais process un neskaidrie līguma nosacījumi, pēkšņā amatpersonu nomaiņa, tikpat ātrā rezervistu atrašana, nevēlēšanās informēt sabiedrību – šie fakti neliecina, ka izpildvara ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos valsts pārvaldes principus, ka tā darbojas sabiedrības interesēs un ievēro labas pārvaldības principus, to skaitā atklātību pret privātpersonu un sabiedrību.
Šobrīd ir noslēgts bankas pārdošanas līgums, un lauzt to nav iespējams. Bet mums ir jāspēj sabiedrībai atbildēt uz jautājumu: vai tas bija sabiedrības interesēs un vai valdība rīkojās ar nodokļu maksātāju īpašumu kā krietns un rūpīgs saimnieks?
Vispirms par “izdevīgajiem” (pēdiņās) līguma nosacījumiem. Par bankas “Citadele” pārdošanas līgumā iekļautajiem nosacījumiem, protams, mēs varam spriest tikai pēc tās informācijas, ko atbildīgās amatpersonas pauž publiskajā telpā. Sabiedrībā ir sašutums par mazo ieguvumu no valsts bankas pārdošanas, salīdzinot ar bankā līdz šim ieguldītajiem valsts resursiem. Pie tam ir jautājums, vai valsts šī darījuma rezultātā saņems pat tos publiski izskanējušos 74 miljonus eiro.
Bankas vērtību būtiski ietekmē tās kredītportfeļa kvalitāte. Un, protams, īpašnieki... pirms iegādāties šo banku, potenciālie investori iepazinās arī ar bankas kredītportfeļa kvalitāti, bet šiem īpašniekiem jau kā īpašniekiem pēc bankas nopirkšanas nekas netraucē vēlreiz izvērtēt bankas kredītportfeli, prasot veidot papildu uzkrājumus riskantajiem kredītiem. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē tikai to, ka bankas “Citadele” reālā cena būs vēl mazāka, nekā tā šobrīd publiski izskanējusi.
Tātad noteikums par aizliegumu tālāk pārdot bankas akcijas divu gadu periodā ietver to, ka bankā, iespējams... ka banka, iespējams, tiks iegādāta par tās pašlīdzekļiem, investoram nemaz neveicot nekādus būtiskus ieguldījumus Latvijas tautsaimniecībā. Ar grāmatvedības metodēm, ar nelielu aktīvu piesaisti ir iespējams nodrošināt šīs bankas rentabilitāti, un rezultātā banka tiks iegādāta, nevis to nopērkot, bet faktiski izpērkot par pašā bankā ģenerētiem līdzekļiem.
Par amatpersonu nomaiņu.
Visā bankas “Citadele” pārdošanas procesā bija daudz neskaidrību. Tomēr es apšaubu, ka demokrātiskās valstīs būtu iespējams dažas minūtes pirms parlamenta balsojuma par jaunas valdības apstiprināšanu parakstīt tik nozīmīgu līgumu, turklāt vēl apstākļos, kad pārdevēja pusi pārstāvošās institūcijas un valdes locekļi atsakās to darīt... faktiski viņi atkāpjas no amata. Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis, kuri dedzīgi aizstāvēja “Citadeles” darījumu, palīdzēja premjerei publiskās diskusijās skaidrot darījuma būtību un pircējus, pēkšņi paziņo un aicina nesteigties ar līguma parakstīšanu un turpināt sarunas par bankas pārdošanu, bet šīs amatpersonas neviens nesadzirdēja. Turklāt šajos apstākļos līgumu paraksta nevis valdība, attiecīgi uzņemoties atbildību par šo darījumu, bet gan par atbildīgo izvēlas steidzamības režīmā atrastu personu, Privatizācijas aģentūrā nozīmējot jaunu valdes locekli.
Es nemaz nerunāšu par to, vai šāda valdes locekļa iecelšana atbilst spēkā esošajai kārtībai un kā tā atbilst kārtībai, kādā veic kandidātu atlasi valsts un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, vai nesen apstiprinātajam Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, kā arī korporatīvās pārvaldības labas prakses principiem. Šis likums, kas kārtējo reizi ir droši vien pieņemts, lai apliecinātu mums vajadzīgajiem partneriem OECD, ka šajā valstī ir labi kapitāla daļu pārvaldības principi, ir uzrakstīts uz papīra, bet uzreiz, jau pie pirmajiem darījumiem, faktiski dzīvē nedarbojas.
Un nu par sabiedrības neinformēšanu.
Sabiedrībai kārtējo reizi nav bijusi iespēja iepazīties ar visu nepieciešamo informāciju, lai varētu saprast un novērtēt šī darījuma nosacījumus, kā arī saprast patiesos Privatizācijas aģentūras valdes atkāpšanās iemeslus. Ir tik ērti un arī ierasti klasificēt dienesta vajadzībām jebkuru informāciju, par kuru sabiedrība var uzdot papildu jautājumus. Premjere pauda viedokli, ka dokumentu atslepenošana ir jāvērtē, ņemot vērā saistības pret investoriem un trešajām pusēm, ar kurām noslēgti konfidencialitātes līgumi. Zinot sabiedrības paaugstināto interesi par šo jautājumu, nav skaidrs, kāpēc jau līguma sagatavošanas procesā šie jautājumi netika pārrunāti ar iesaistītajām pusēm un nebija panākta vienošanās.
Es aicinu ekonomikas ministri rīkoties atbildīgi un steidzami panākt dokumentu atslepenošanu. Mēs atbalstām parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai atklātu bankas “Citadele” pārdošanas darījumu aizkulises un informētu sabiedrību, cik pamatots un ekonomiski lietderīgs ir bijis bankas pārdošanas darījums valstij.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (VIENOTĪBA).
Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Patiesi Satversmes 26.pants nosaka, ka, ja vismaz viena trešā daļa Saeimas locekļu pieprasa parlamentārās izmeklēšanas komisijas sasaukšanu, tad tā ir jāsasauc. Šajā ziņā Elksniņa kungam ir pilnīga taisnība. Ja mēs šodien balsotu “pret” šo komisiju, tad patiesībā mēs pārkāptu Satversmi. Tālāk gan Elksniņa kungs mazliet pārspīlēja, runādams par parlamentāro kontroli un garantijām, ka šī komisija varētu dot kaut ko labu.
Statistika liecina, ja esmu pareizi saskaitījis, ka līdz šim – laikā no 5. līdz 11.Saeimai – ir darbojušās 19 parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kuru visu darbība ir beigusies bez iecerētā rezultāta. Vienīgais rezultāts ir bijusi iztērētā nodokļu maksātāju nauda un konsultantu darbs. Sākotnēji – 5., 6. un 7.Saeimā – bija pa četrām piecām izmeklēšanas komisijām, bet pēc tam, kā lai to saka, deputāti saprata šī pasākuma zemo produktivitāti, un pārējās Saeimās bija viena vai divas. Nu, šobrīd mums divās nedēļās jau ir divas. Tā ka labi strādājam, un tiešām opozīcija... solīja, ka tiešām šajā Saeimā tā būs konstruktīva, un mēs redzam izcili konstruktīvu opozīciju.
Es gribētu opozīcijai palīdzēt. Godātie kolēģi, ir arī citas konstruktīva darba metodes: kā mēs šodien redzējām no SASKAŅAS puses, jautājumi Ministru prezidentei par to pašu “Citadeli”; var veidot ēnu kabinetu (tas gan ir grūti), var iesniegt likumprojektu (tas arī grūti), bet parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir brīnišķīgs veids, kā pievērst sev uzmanību un strādāt. Protams, ir arī ļoti svarīgi sasaukt ārkārtas sēdi, nevis kārtējā sēdē ielikt šo jautājumu (nu, tā ir papildu publicitāte).
Un es jūtu, ka opozīcija tiešām ir konstruktīva un labi spēj strādāt.
Mani gan neatstāj tādas aizdomas, ka, ja, pārdodot “Citadeli”, būtu piesaistīts nevis ASV kapitāls, bet Krievijas kapitāls (Frakcijas SASKAŅA deputātu starpsaucieni.)... Nu, redzat, ka kolēģi jau zina, ko es teikšu tālāk! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.) ...tad šādas parlamentārās izmeklēšanas komisijas laikam nebūtu.
Bet, tiesa, man ir cerība, ka varbūt šī komisija nebūs tik bezjēdzīga kā visas pārējās, un es ar lielām cerībām skatos uz Sudrabas kundzi, jo kā Parex bankas valdes locekle un kā Valsts kontroles vadītāja viņa ļoti labi zināja situāciju bankā. Man bija iespēja noklausīties Valsts kontroles ziņojumu par “Citadeles”...par Parex bankas pārņemšanu. Ziņojums bija iznīcinošs un satriecošs. Es gaidīju, ka būs daudz, daudz kriminālprocesu šajā sakarā, bet nebija neviena.
Nu, droši vien, ja Sudrabas kundze vadīs šo komisiju, tad mēs varam sagaidīt ļoti labus rezultātus. Vēlu sekmes! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debatēs pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš, otro reizi.
A.Elksniņš (SASKAŅA).
Godājamie kolēģi! Nu, pirmām kārtām jāvēršas individuāli pie Šadurska kunga un jāpasaka viņam viena tāda neliela paruna: “Meliem īsas kājas.” Un jūs esat melis! (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Vismaz lielā mērā jūs nesakāt patiesību. Es pateikšu, kāpēc.
Pirmām kārtām parlamentārās izmeklēšanas komisija – tāpat kā Saeimas deputātu jautājumi, tāpat kā Saeimas deputātu pieprasījumi! – saskaņā ar Kārļa Dišlera idejām un vīziju ir viena no parlamentārās uzraudzības formām, ko parlaments īsteno pār Ministru kabinetu.
Es pilnīgi saprotu jūs. Jūs esat tā politiskā partija un pārstāvat to politisko spēku, kas veido Ministru kabinetu. Līdz ar to parlamentārā uzraudzība pār Ministru kabinetu kā tāda jums de facto nav nepieciešama. Un tāds ir jūsu jājamzirdziņš!
Attiecībā uz iepriekšējo pieredzi. Esmu bijis pagājušajā sasaukumā divās izmeklēšanas komisijās – Latvijas Krājbankas kraha izmeklēšanas komisijā un ar Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanu un privatizāciju saistītajā izmeklēšanas komisijā. (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Un rezultāti?”) Jautājums: kas vadīja šīs izmeklēšanas komisijas? Latvijas Krājbankas kraha izmeklēšanas komisiju vadīja VIENOTĪBAS biedrs Lāčplēsis, kurš speciāli bija ievests tajā komisijā un torpedēja ikvienu iniciatīvu, ko opozīcija virzīja, lai izmeklētu tos nosacījumus. Jūs atbalstījāt tajā laikā arī pozīcijas pārstāvi no Nacionālās apvienības – Stalta kungu, kurš arī nodarbojās ar Ķemeru sanatorijas situācijas izmeklēšanu.
Attiecībā uz šiem jautājumiem jāteic: tās ir pilnīgas muļķības, ko jūs tagad pārmetat opozīcijai – ka tas ir kārtējais līdzeklis, lai kaut ko pierādītu!
Par naudām. Jūsu tie paši ielikteņi šajās izmeklēšanas komisijās šīs algas arī ir saņēmuši – gan par priekšsēdētājiem, gan par sekretāriem, gan arī par visu pārējo...
Par aizdomām attiecībā uz ģeopolitisko izvēli... Es varu palūgt vēl vienu minūti?
Sēdes vadītāja. Vai deputāti piekrīt? (No zāles: “Jā, Jā!”; dep. K.Šadurskis: “Lai parunā!”) Paldies.
A.Elksniņš. Par aizdomām attiecībā uz ģeopolitisko interesi un virzību. 2013.gada vasarā SASKAŅA iniciēja likumprojektu, kuru parakstīja trīs pašreizējie un arī iepriekšējās valdības ministri – Vējonis, Augulis un arī Dūklavs. Iniciatīva bija par to, ka, ja valsts grib pārdot valstij piederošās bankas “Citadele” akcijas, par to būtu jāpieņem atsevišķs likumprojekts, kas paredzētu, ka procesam jābūt atklātam, saprotamam, bet galvenajam kritērijam – ka banka būtu atstājama valsts īpašumā. Tāda bija iniciatīva, un mēs par šo iniciatīvu nobalsojām.
Šis likumprojekts vēl joprojām atrodas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Ko dara VIENOTĪBA ar to ģeopolitiku? Viens VIENOTĪBAS spārns atstiepj Šefleru un mēģina pārdot viņam, bet otrs VIENOTĪBAS spārns atstiepj Ripplewood un mēģina ar viņiem vienoties par šā darījuma caurskatāmību un bankas atdošanu vienkārši par bankas vērtību. Jūs paši nodarbojaties ar korupcijas shēmām (No zāles dep. A.Loskutovs: “Nu, nu, nu!”; frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.) un skatāties pa labi un pa kreisi, mēģinot parādīt, kurš tad īsti ir vainīgais. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamā debatēs deputāte Inguna Sudraba, otro reizi.
I.Sudraba (NSL).
Es saprotu, ka no šīs tribīnes melošana laikam ir vispārpieņemta prakse. (Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA.) Es atvainojos, ka man bija jānāk otro reizi šeit runāt, taču man ir jālabo tas, ko teica Šadurska kungs. Es nekad neesmu vadījusi Parex banku, nekad neesmu bijusi šīs bankas valdes locekle! (No zāles dep. A.Latkovskis: “Kas jūs tur bijāt?”) Tas stenogrammai, lai šī informācija tur paliktu... lai informācija stenogrammā būtu patiesa.
Un otrais. Arī jūs ļoti labi zināt, Šadurska kungs, ka Valsts kontrolei nekad nav bijušas tiesības būt... strādāt kā tiesībsargājošai institūcijai, rosināt kaut kādus kriminālprocesus, virzīt lietas, meklēt vainīgos, nodot lietas tiesai un tā tālāk. To jūs ļoti labi apzināties, un tāpēc man ir lūgums vienkārši nejaukt tās funkcijas, kas ir Valsts kontrolei, ar tām funkcijām, kas ir tiesībsargājošajām institūcijām. Un noteikti tie ir tie paši likumi, kurus jūs šeit pat, parlamentā, esat pieņēmuši.
Paldies. (Frakcijas NSL un frakcijas SASKAŅA aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatētājs – deputāts Ilmārs Latkovskis.
I.Latkovskis (VL–TB/LNNK).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es neesmu neviena iepriekšējā runātāja stila piekritējs, bet te ir lieliska iespēja ļoti asprātīgi izgāzt samazgas vienam uz otru, vienlaicīgi atbalstot šīs komisijas izveidošanu. Es gribu pateikt vienu lietu, kam vajadzētu pievērst tomēr galveno uzmanību, veidojot šo komisiju, un kas būtu noderīga mums visiem. Proti, tas ir jautājums, kas arī šeit nedaudz jau izskanēja, – cik aktīva un savlaicīga mēs, Latvija, bijām sarunās ar Eiropas Komisiju Latvijas interesēs. Jo tas jautājums, cik izdevīgi mēs šo banku pārdosim, šobrīd, manuprāt, īpaši nav izšķirošs. Neko jau izdevīgāk to arī nepārdotu! Varbūt ir tikai jautājums – kuram pārdos, un par to bija zināms cīniņš. Bet patlaban noteikumus diktē globālie investori. Mēs spēlējam, valstis spēlē pēc viņu noteikumiem un arī zaudē.
Es atceros šos argumentus par steidzamību un par slepenību, kas, protams, bija šajā gadījumā. Un tie argumenti bija tādi: vienošanās ar Eiropas Komisiju, tādi noteikumi vai tāds labais tonis ir biznesa vidē, un, ja mēs tā nerīkosimies, tad viņi aizies un mums to investoru nebūs. Šobrīd pasaulē varbūt ir vairāk intelektuāla un akadēmiska diskusija par to, ka globālie investori diktē visu – likumus, tikumus, dzīvesveidu un masu patēriņu pilsonim. Un mēs pēc šiem noteikumiem spēlējam. Tātad, manuprāt, es te varētu aiztaupīt asprātīgus izteicienus vienam par otru, bet es novēlētu šai komisijai pievērst tiešām galveno uzmanību tam, cik aktīvi bijām sarunās ar Eiropas Komisiju un ko mēs tur būtu varējuši mainīt. Pēc neoficiālas informācijas, teikšu: izcili neaktīvi bijām! Bet mana informācija ir neoficiāla, un es aicinu komisiju pārbaudīt un izdarīt visiem noderīgus secinājumus par to.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatētājs – deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V.Dombrovskis (VIENOTĪBA).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es jūs aicinu nestrīdēties par šo jautājumu. Protams, pieprasījums sabiedrībā pēc tā, lai saprastu, kas noticis ar šo darījumu un kāpēc, ir diezgan liels, tāpēc es no savas puses uzskatu, ka tad, kad šis process bija, zināma slepenība bija jāievēro (tam ir ļoti tieša korelācija ar cenu, un esmu gatavs pēc tam skaidrot, kā un kāpēc). Bet tad, kad darījums ir pabeigts, vajag – es arī uzskatu, ka, protams, vajag! – pilnībā atskaitīties par to, kas bija izdarīts un kāpēc.
Tāpēc komisijas izveidošanu, ja ir tāds pieprasījums, es atbalstu – un ne jau tikai tāpēc, ka tas ir vai nav pretrunā ar Satversmi.
Man ir tikai divi praktiski ieteikumi. Pirmais ir tāds: es aicinu kolēģus skatīties uz šo procesu daudz plašāk nekā uz šo konkrēto darījumu – paskatīties uz visu to vēsturi kopš 2009.gada, kad Parex banka tika pārņemta. Jo, nesaprotot šo kontekstu, jūs iztērēsiet laiku, lai izanalizētu šo konkrēto darījumu, un tad pēc gada vai diviem veidot vēl vienu komisiju nu jau būs ne visai ērti.
Un otrais. Attiecībā uz komisijas vadību, lai tiešām kliedētu, teiksim, kaut kādas bažas vai izskanējušo kritiku par to, ka, lūk, tiks iecelti koalīcijas deputāti, lai kaut kādā veidā īstenotu kaut kādas sabotāžas, man tiešām arī ir aicinājums, tāpat kā Šadurska kungam, – iecelt, ja, protams, Sudrabas kundzei nav iebildumu, par komisijas vadītāju Sudrabas kundzi, galvenokārt ņemot vērā viņas iepriekšējo darba pieredzi Valsts kontrolē. Tā, manuprāt, ir īsti piemērota darba pieredze, lai šo lietu izmeklētu, lai nevienam nebūtu šaubu par kaut kādu netīru spēli.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatētājs – deputāts Kārlis Šadurskis... (No zāles: “Seržants!”)
Nākamais debatētājs – deputāts Kārlis Seržants.
K.Seržants (ZZS).
Jā, labdien, kolēģi! Man, tāpat kā Elksniņa kungam, bija tas gods būt Latvijas Krājbankas kraha izmeklēšanas komisijā, un tanī laikā es biju opozīcijā; tad mums patiešām bija liela vēlēšanās kaut ko tajā komisijā izdarīt. Bet es varu atbalstīt arī Elksniņa kunga teikto, ka Lāčplēša kungs patiešām bija, nu, es teikšu, augstākās pilotāžas birokrāts, kas ļoti labi mācēja, teiksim tā, imitēt darbību, neko nedarot. (No zāles dep. A.Elksniņš: “Par naudu!”) Bet, nu, par naudu... naudu... Bet jāteic, ka šīs komisijas lielākā neveiksme bija tā, ka valstij ir Kredītiestāžu likums un vēl daži likumi, kas saistīti ar šo sfēru, un šī likumdošana neļāva komisijas darbiniekiem un deputātiem iegūt vērā ņemamu, konkrētu informāciju. Un tad, kad nāca pie mums, piemēram, tā pati Krūmanes kundze, kas bija, nu, var teikt, vislielākā Latvijas Krājbankas “nogulētāja”, viņa atnāca, apsēdās, uzmeta kāju uz kājas un pateica: ”Ziniet, es jau divas nedēļas neesmu amatpersona, man vairs valsts noslēpumam pieejas nav, un es jums neko nestāstīšu.” Un ar to arī viss šis stāsts beidzās, kaut arī katrā komisijā mums bija prokurors, un patiešām mēs cerējām kaut ko tur arī dzirdēt, bet neko neviens mums stāstīt negribēja.
Mēs, loģiski, dabūjām diezgan vispārīgu informāciju. Lāčplēša kungs uzrakstīja to, ko es jau te pagājušajā sēdē demonstrēju, – slēdzienu uz 12 lapām, kuru viens deputāts neparakstīja (vārdu nesaukšu, jo tad mums sēde ievilksies), bet es parakstīju tikai tāpēc, ka man atļāva uzrakstīt vienu lappusi – manus konkrētos iebildumus, kuri man ir pret šo slēdzienu. Nu, jebkurā gadījumā šis slēdziens tā arī palika Saeimas arhīvā – nepublicēts, tā teikt, neskarts.
Tā ka nu patiešām, ja šī bankas “Citadele” pārdošanas izmeklēšanai izveidotā komisija grib nonākt pie kāda rezultāta, tad nevajag varbūt mēģināt tikt pie kaut kādiem sensitīviem datiem, jo arī... Vajadzētu, lai visiem komisijas deputātiem patiešām būtu pielaide valsts noslēpumam, ja grib kaut ko konfidenciālu uzzināt un tiešām koncentrēties uz to, cik aktīvi mēs bijām, lai varētu šos bankas pārdošanas nosacījumus mainīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.
K.Šadurskis (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi, negribu ļaunprātīgi izmantot sēdes laiku, atnācu tribīnē tikai tādēļ, lai no sirds atvainotos Sudrabas kundzei, jo patiesi runāju tikai tā vispārīgi... nu nezināju jau, kā jūs tur pa Parex saimniekojāt... ka jūs tiešām nebijāt valdes locekle, bet jūs bijāt viceprezidenta vietniece klientu kreditēšanas jautājumos, kas droši vien ir augstāks amats nekā valdes locekļa amats. Es ļoti atvainojos, ja es atkal kļūdos! (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)
Un, Sudrabas kundze, es vēlreiz atkārtoju savu ierosinājumu – jums šī komisija ir jāvada, jo... Ceru, ka es atkal nekļūdos, bet jūs bijāt tajā valdības sēdē, kur par 2 latiem Parex banku nopirka, un es saprotu, ka jūs neiebildāt. Jums tiešām ir ļoti daudz informācijas par šo darījumu un par šīm lietām jau no paša sākuma. Jūs būsiet ļoti laba vadītāja šai komisijai.
Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Parlamentārās izmeklēšanas komisija par “Citadeli” ir absolūti nepieciešama, un es tūlīt paskaidrošu – kādēļ.
Pirmā kārtām, kā jūs zināt, sabiedrībai cītīgi tiek stāstīts, ka šis darījums ir noticis sabiedrības un valsts interesēs. Reāla iespēja pārliecināties par to nevienam nav bijusi. Visi fakti liecina par pretējo. Tātad vispirms tiek izveidota ļoti savdabīga pārdošanas procedūra, kad ekskluzīvā pozīcijā tiek nostādīts viens speciāli izlasīts pircējs. Un šim vienam, ekskluzīvi izlasītam, pircējam tiek dota iespēja nopirkt šo banku par ļoti zemu cenu, tāpēc ka viņš ir ekskluzīvi izlasīts un var diktēt valdībai savus nosacījumus. Ļoti līdzīga shēma, kā tika izpārdota arī Hipotēku un zemes bankas komercdaļa.
Tieši tāpat tika izveidota precīzi tāda shēma (No zāles dep. A.Elksniņš: “Noziedzīgi!”), kurā ekskluzīvā situācijā nonāk divi pircēji, kas var iegādāties šīs bankas daļas. Viņi var “izgriezt rokas”, bet valdība var tikai pateikt: atvainojiet, bet mēs neko labāku nevarējām izdarīt šinī situācijā! Plus mēs vēl piemaksājām 25 miljonus latu par šāda darījuma iespējamību, lai pārdotu tālāk skandināvu bankām pa lēto Hipotēku un zemes bankas daļas.
Ja mēs runājam tālāk par “Citadeli”... tātad, ja tiek atrasts šāds pircējs, tad ko mums, visai sabiedrībai, stāsta: “Ziniet, tas ir ļoti pareizi! Tā vajag darīt, jo tas ir saistīts ar ģeopolitiskiem riskiem. Tādā veidā mēs nodosim banku pareizajās rokās.” Labi, tas tiešām ir ļoti svarīgi, lai šeit ģeopolitiski pareizi tiktu šis darījums veikts. Mēs pilnīgi piekrītam, un mēs arī iestājamies par to.
Bet ko mēs dzirdam tālāk? Tiklīdz tuvojas darījuma noslēgšana, pēkšņi tiek paziņots: šie pircēji iebilst, ka viņi nevarēs pārdot tālāk šīs akcijas un ka viņiem ir jāgaida ilgāk par diviem gadiem. Kolēģi, tad kas šeit notiek? Tas viss acīm redzami sāk liecināt, ka šis patiesībā ir tāds starpnieku darījums un ka tie īstie pircēji, iespējams, atrodas kaut kur citur. Un tad tik tiešām var sanākt šie ģeopolitiskie riski, un sanāk arī tā, ka jūs tagad vienkārši melojat sabiedrībai. Jo kā gan citādi lai izskaidro šo negatīvo Valsts kancelejas atzinumu, kā lai izskaidro to, ka padomes locekļi... Privatizācijas aģentūras valdes locekļi atsakās parakstīt šo darījumu vispār? Kāpēc tas tā notiek, un ko dara valdība šinī brīdī? Valdība rīkojas kā klasiskie ēnu biznesa naudas atmazgātāji (No zāles dep. A.Elksniņš: “Reideri!”). Viņi uz ātru roku ieceļ zicpriekšsēdētājus, kuriem liek parakstīt šo dokumentu. Tas ir klasisks veids, kā darbojas nodokļu izkrāpēji un ēnu ekonomikas darboņi: viņi ieceļ zicpriekšsēdētājus, liek tiem parakstīt kaut kādus darījumus... dokumentus par savu darījumu un pēc tam pasaka: “Viss kārtībā!” Un tas viss ir noticis pašlaik ar “Citadeles” banku!
Jūs, Šadurska kungs, minējāt, ka komisija... parlamentārās izmeklēšanas komisija nav vajadzīga, ka ir citi instrumenti. Tik tiešām ir arī citi instrumenti, un mēs tos centāmies izmantot. Ir virkne jautājumu, ko mēs esam uzdevuši premjerei, taču ne uz vienu no tiem viņa nav ieradusies atbildēt. Viņa izvairījās no pēdējā jautājuma, pat pārkāpjot likumu, – neatbildēja vispār neko.
Un pēdējais jautājums bija tieši par šo ģeopolitisko izvēli. Vai šinī situācijā, kad mēs zinām, ka šī banka tiks tālāk pārdota un pārdota Dievs vien zina kam, premjere joprojām uzskata, ka šis darījums tiek veikts valsts interesēs un nav spekulatīvs? Vienkārši spekulatīvs! Un vai pēc diviem gadiem Latvijas valstij šie ģeopolitiskie riski vairs nebūs svarīgi? Uz šo jautājumu viņa vispār izvairījās atbildēt. Tā ka pamats šādai komisijai ir.
Tālāk. Par izmeklēšanas komisijas produktivitāti. Divas principiālas lietas, kas ir mainījušās. Kāpēc šādai komisijai ir potenciāls būt ražīgai? Pirmā lieta ir tā, ka tagad opozīcijā ir nevis viena partija, bet... Ir partiju līdzsvars: ir trīs partijas koalīcijā, trīs partijas – opozīcijā. Tas nozīmē, ka izmeklēšanas komisijā koalīcija, valdības partijas, nespēs diktēt savus nosacījumus un būs līdzsvars. Un, ja kaut vienam no valdības partiju pārstāvjiem ierunāsies sirdsapziņa, tad šī komisija var būt ļoti rezultatīva. (No zāles dep. K.Šadurska starpsaucieni.)
Otra lieta. Ļoti svarīgi, ka, pateicoties Latvijas Krājbankas kraha izmeklēšanas komisijas darbībai, ir panākts tas (No zāles dep. E.Smiltēns: “Kas ir panākts?”), ka ir veikti likumdošanas grozījumi. Un es jums to, par bēdu, atgādināšu: tagad parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības strādāt ar finanšu dokumentiem, ar tiem dokumentiem, kuri agrāk tai bija liegti. Un kāpēc izgāzās Latvijas Krājbankas kraha izmeklēšanas komisija? Viens no iemesliem... Un kāpēc es biju tas, kurš neparakstīja šo ziņojumu? Jo es nevēlējos, lai tās komisijas darbs beigtos. Tagad to var atjaunot. Un, ja ir tāda politiskā griba, var noskaidrot patiesos Latvijas Krājbankas kraha iemeslus, un visiem kļūs skaidrs, kāpēc jūs to slēpāt! (No frakcijas VIENOTĪBA: “Laiks! Laiks beidzies!”)
Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt vismaz šo komisiju un izvest tīros ūdeņos to, kas patiesībā ir noticis ar “Citadeli”. Aicinu atbalstīt! (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Jānis Ādamsons.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirmais. Runājot par izmeklēšanas komisijām un to darbības nepieciešamību, te tika kritizēta iepriekšējo komisiju darbība. Jā, noteikti ir, kas pelnījuši šo kritiku. Bet, darbojoties dažādās komisijās, to skaitā izmeklēšanas komisijā, es jau sen esmu nonācis pie secinājuma, ka, ja deputāti vienojas un ir kopējs mērķis, tad izmeklēšanas komisija – jebkura! – var daudz ko panākt.
Nākošais. Šeit daudzi runā par nepieciešamību... par to, vai Parex banku varēja pārņemt vai nevarēja pārņemt, par ieguldītajiem līdzekļiem... Runājot ar vienkāršu sabiedrību, kura pārsvarā – Šadurska kungs, atšķirībā no jums! – neorientējas ne makroekonomikā, ne mikroekonomikā, bet parasti ir pieradusi skaitīt to naudiņu, kas ir kabatā, jāteic, ka viņiem tas rēķins ir ļoti vienkāršs: Parex glābšanā tiek ieguldīts pusotrs miljards. Šeit mēs runājam par “Citadeles” pārdošanu – 74... Bet tā nav galīgā summa, būs noteikti pie 50. Tad mēs paskaitām peļņu... un, lai būtu kaut vai 100 miljoni eiro, taču tās attiecības – tas nav bizness! Latvijā es esmu redzējis daudzas dažādas noziedzīgas, organizētas shēmas nodokļu atmazgāšanā, banku sektorā un tamlīdzīgi, bet tādu shēmu, tādu biznesu, kāds ir šajā gadījumā, es līdz šim neesmu manījis.
Ļoti bieži tiek piesaukts jautājums par drošību: redziet, mums ir nepieciešams stratēģisks investors, kurš atrodas aiz okeāna. Bet, redziet, arī šeit ir tāda sagadīšanās, ka viens no šiem potenciālajiem investoriem nez kāpēc ir tiesāts par korupciju. Otrs... Otra potenciālā investora vistuvākie radinieki... radiniekus ir atšāvuši Kolumbijas mafijas pārstāvji.
Runājot par drošību un to, kam tad tā banka tiek pārdota, atgādināšu, ka viens no Krievijas oligarhiem jau vēl pirms šīs krīzes, jau ļoti sen, gribēja iegādāties šo banku, tikai nevarēja vienoties par cenu. Un, redziet, tagad atkal tādas dīvainas sakritības: tajā brīdī, kad atkāpjas Privatizācijas aģentūra praktiski pilnā sastāvā, kad ir jābūt parakstītam līgumam par bankas “Citadele” pārdošanu, tas pats bijušais oligarhs, kurš gribēja nopirkt šo banku jau sen, tā pavisam nejauši atrodas Latvijā! Vai tiešām viņš tā nejauši te atrodas vai viņam ir kādas intereses?
Iepriekšējā valdošā koalīcija bija tā sauktā antioligarhu koalīcija. Bet varbūt jūs paskatītos, Šadurska kungs, ka viens no oligarhiem (bet – tas, kurš neatrodas pie jūras!) nez kāpēc bija tas “motors”, kurš “bīdīja” visas šīs shēmas. (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Kurš?”)
Es aicinu atbalstīt šīs izmeklēšanas komisijas izveidi un arī deputātus, kas tur darbosies, ļoti nopietni strādāt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts.
Pirms beidzam Saeimas sēdi, ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (12.Saeimas sekretārs).
Labdien, augsti godātie deputāti! Saeimas Prezidijs un Frakciju padome pulksten 11.30 runās par izmeklēšanas komisijām, runās par deleģējumu, cik tajās būs pārstāvju no katras frakcijas. Tajā paziņojumā, ko jūs saņēmāt, bija runa par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisiju. Es lūdzu pievienot tam arī otro lēmumu, ko mēs nobalsojām, par “Citadeles” bankas pārdošanas izmeklēšanas komisiju. Lemsim par abām divām komisijām vienā kopīgā sēdē.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ringolds Balodis, Guntis Belēvičs, Ints Dālderis, Rihards Eigims, Arvīds Platpers un Mārtiņš Šics. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas rudens sesijas 7. (ārkārtas) sēde
2014. gada 13. novembrī
| Lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par valstij piederošo 75% bankas Citadele akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā” (Nr. 27/Lm12) (Dok. Nr. 44) |
|
| Debates | - dep. A.Elksniņš |
| - dep. I.Sudraba | |
| - dep. K.Šadurskis | |
| - dep. A.Elksniņš | |
| - dep. I.Sudraba | |
| - dep. I.Latkovskis | |
| - dep. V.Dombrovskis | |
| - dep. K.Seržants | |
| - dep. K.Šadurskis | |
| - dep. I.Zariņš | |
| - dep. J.Ādamsons | |
| Paziņojums | |
| - Saeimas sekretārs A.Klementjevs | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Datums: 13.11.2014 11:20:15 bal001
Par - 94, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par valstij piederošo 75% bankas Citadele akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ... (27/Lm12)
Frakciju viedokļi
2014.gada 13.novembrī
Vadītāja. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Ir noslēgusies Saeimas sēde, un pēc tās jūsu uzmanībai nākamajās minūtēs skanēs 12.Saeimas sasaukuma pirmais “Frakciju viedokļu” raidījums.
Par Saeimas šīsdienas sēdes un citām aktualitātēm tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles pirmais runās partijas SASKAŅA frakcijas deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V.Agešins (SASKAŅA).
Paldies.
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Vispirms par darāmo darbu sarakstu 12.Saeimas pirmajās sēdēs.
Pirmais jautājums – Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošana.
Otrkārt, – parlamentārās izmeklēšanas komisija bankas “Citadele” pārdošanas darījuma izvērtēšanai.
Treškārt, – Satversmes grozījumi, un tas ir jautājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Domāju, ka Saeimai ir iespējams nodrošināt nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu attiecīgajiem grozījumiem Satversmē, jo pirms vēlēšanām vismaz pieci no sešiem jaunajā sasaukumā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem pauda atbalstu idejai, ka Valsts prezidentu ievēlētu tauta.
Ceturtkārt, frakcija SASKAŅA attīstīs arī ideju par pašvaldību daļas palielināšanu no iekasētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas.
Un, piektkārt, obligāti virzīsim ideju par pazeminātu pievienotās vērtības nodokli veselīgai pārtikai.
Šodien Saeima veidos Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju, uz kuras izveidi uzstāja 36 opozīcijā esoši frakcijas SASKAŅA, Latvijas Reģionu apvienības frakcijas un frakcijas “No sirds Latvijai” deputāti. Par komisijas izveidi otrdien ārkārtas sēdē vienbalsīgi nolēma visi Saeimas deputāti. Jaunveidojamās komisijas veidotāji apņēmušies vērtēt Latvijas valsts rīcību, pārbaudot un izvērtējot cēloņus teju pirms gada notikušajai Zolitūdes traģēdijai, kurā, iegrūstot veikala jumtam, gāja bojā 54 cilvēki un cieta vēl vairāki desmiti cilvēku. Iecerēts, ka komisija spriedīs arī par to, kas līdz šim ir padarīts, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, un arī pati iniciēs likumprojektus.
Partijas SASKAŅA ierosinājums izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju bankas “Citadele” pārdošanas darījuma pārbaudei arī ir guvis šodien Saeimas deputātu atbalstu. Šādas komisijas izveidi SASKAŅA pamato ar steigā noslēgtu darījumu un to, ka Latvijas valsts nespēj ietekmēt bankas pārdošanas cenu. Proti, valsts var nesaņemt pat to summu – jau iepriekš izskanējušos 74 miljonus eiro. Lēmuma projekts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi paredz, ka tai būtu jāizmeklē 75 procentu “Citadeles” akciju pārdošanas procesa atklātība un virzība, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritēriji, pārdošanas līguma noteikumi.
Un nobeigumā par vienu Saeimas šīsdienas kārtējā sēdē izskatīto jautājumu – par grozījumu Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Lai mazinātu sankciju ietekmi uz Latvijas starptautisko autopārvadājumu nozari, Saeima šodien nulles lasījumā ir atbalstījusi attiecīgu grozījumu, paredzot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 12 tonnām.
Paldies par uzmanību.
Vadītāja. Paldies Valērijam Agešinam no partijas SASKAŅA.
Nākamajai vārds partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai. Lūdzu!
I.Sudraba (NSL).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es vēlos frakcijas “No sirds Latvijai” deputātu vārdā paust tos nozīmīgos lēmumus, kurus mēs uzskatām par nozīmīgiem un kuri ir pieņemti šajās divās pirmajās, jau produktīvajās, parlamenta sēdēs. Tās ir mūsu atbalstītās iniciatīvas par divu parlamentārās izmeklēšanas komisiju izveidošanu. Vienu no tām paredzēts izveidot, lai izmeklētu darījumu ar banku “Citadele”, jo, mūsuprāt, ir svarīgi sabiedrībai atklāt šī darījuma patiesās aizkulises, informēt sabiedrību par to, cik ekonomiski pamatots ir bijis šis darījums un ko tas dos vai nedos valstij. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai jau tagad ekonomikas ministre nāktu klajā ar iniciatīvu un panāktu, ka šā darījuma dokumenti tiek atslepenoti, jo faktiski viss darījums ir noticis zem grifa “Ierobežotas pieejamības informācija”. Tas, ka darījums ir slepens, nekādā veidā neļaus arī turpmāk atklāt sabiedrībai to, kas patiesi ir šī darījuma aizkulisēs.
Un otra izmeklēšanas komisija – par to, kādas mācības ir gūtas pēc Zolitūdes traģēdijas. Ir svarīgi saprast, kāpēc līdz šim bija iespējams pieņemt likumdošanas iniciatīvas, kas ir likumīgas, bet kas tajā pašā laikā ir sabiedrības drošību apdraudošas, kas beidzas ar traģiskām sekām (tāds ir arī gadījums ar “Citadeli”): pieņem grozījumus Būvniecības likumā, ar kuriem būvniecības drošība tiek ļoti samazināta, faktiski vairs nav būvkontroles pār objektiem. Tas ir sabiedrībai bīstami, bet parlaments šādas likumdošanas iniciatīvas atbalsta un virza!
Mēs uzskatām, ka viens no būtiskiem šīs izmeklēšanas komisijas uzdevumiem ir parlamenta darbu padarīt tādu, lai likumdošanas iniciatīvas šauru grupu interesēs nebūtu iespējamas.
Un viena no iniciatīvām, kuras mēs, partija “No sirds Latvijai”, uzskatām par būtiskām un tālāk virzāmām, ir tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcija. Tas ir svarīgi, lai iegūtu sabiedrības līdzdalību politiskajos procesos, panāktu amatpersonu tiešu atbildību.
Un viena no nelielām iniciatīvām, kas šodien tika skatīta parlamentā, – par zemes īpašumu privatizāciju lauku apvidos, par zemes pirkšanas tiesībām. Mēs uzskatām, ka, protams, ir svarīgi novērst katru tehnisko problēmu, kas ir attiecīgajā likumā, bet mēs redzam, ka jau šobrīd likuma darbībā nav tikai dažas tehniskas problēmas. Juristi redz ļoti daudz problēmu, lai šos darījumus kārtotu, formētu, redz nepamatotus ierobežojumus iesaistīties darījumu veikšanā.
Mēs uzskatām, ka ir svarīgi ne tikai steigā veikt dažus grozījumus; ir svarīgi izvērtēt un darīt to ātri, lai likums patiešām spētu darboties un lai tas neradītu pretrunas ar Satversmi, par ko jau šodien runā daudzi no juristiem un šī likuma lietotājiem.
Pateicos.
Vadītāja. Paldies deputātei Ingunai Sudrabai – partijas “No sirds Latvijai” frakcijas priekšsēdētājai.
Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!
A.Krauze (ZZS).
Godātie radioklausītāji! Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es vēlos runāt par diviem ļoti būtiskiem lēmumiem, kas šodien tika pieņemti.
Pirmais ir attiecībā uz piena nozari. Saeima šodien apstiprināja aicinājumu Eiropas Komisijai sniegt atbalstu Latvijas piena ražotājiem. Kopš Krievijas embargo Latvijas lauksaimnieki, jo īpaši piena nozare, ir nonākuši grūtā stāvoklī: iepirkuma cenas ir kritušās, daudzas saimniecības apsver ganāmpulka samazināšanu, kas negatīvi varētu ietekmēt nozari ilgtermiņā, ietekmēt pārstrādi, ietekmēt tūkstošiem darba vietu gan laukos, zemnieku saimniecībās, gan pārstrādes uzņēmumos.
Latvija līdz šim ir izmantojusi daudzas savas iespējas – gan attiecīgi grozījusi likumdošanu, nākot pretī ar nodokļu atvieglojumiem, ar iespēju atlikt nodokļu maksājumus, ar iespēju atlikt projektus, gan arī... Piešķirti vairāk nekā 13 miljoni eiro atbalstam, taču Eiropas Komisija šajā laikā nav reaģējusi un nav pieņēmusi konkrētus lēmumus par tiešu atbalstu piena nozarei tajās valstīs, kur tā ir cietusi no Krievijas embargo.
Latvijas Republikas Saeima šodien pievienojās daudziem aicinājumiem, ko jau ir izteikuši gan Eiropas Parlamenta deputāti, gan Baltijas un Somijas lauksaimniecības ministri, un mēs aicinām Eiropas Komisiju steidzami sniegt konkrētu atbalstu, tiešu atbalstu, Latvijas piena ražotājiem. Tas palīdzēs pārvarēt grūtības, palīdzēs saglabāt ganāmpulkus, un, stabilizējoties situācijai, atrodot jaunus tirgus, mēs būsim nodrošinājuši to, ka laukos joprojām būs zemnieku saimniecības, kuras ražos labus un vērtīgus produktus.
Otrs, kam jāpievērš uzmanība, – grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Sākot ar 1.novembri, ir stājusies spēkā jauna kārtība – Latvijā zemi nevar pirkt lauksaimniecības mērķiem jebkurš, vairs nevar spekulēt tā, kā tas bija senāk, un spekulanti gan no ārzemēm, gan mūsu vietējie, lai iegādātos zemi, vairs tik vienkārši nevar izdarīt to, un ir jāatbilst noteiktiem, konkrētiem kritērijiem. Taču diemžēl likumā tika konstatētas atsevišķas nepilnības, un zemes tirgus faktiski novembra sākumā ir apstājies. Šodien Saeima ļoti produktīvi strādāja un pieņēma attiecīgos grozījumus, lai pašvaldības varētu izveidot komisijas un sākt apstiprināt un vērtēt darījumus ar lauksaimniecības zemi.
Paldies.
Vadītāja. Paldies Armandam Krauzem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.
Nākamajam vārds Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam. Lūdzu!
D.Liepiņš (LRA).
Labdien visiem! Šodien mums pirmo reizi ir iespēja vērsties pie jums, un tāpēc centīsimies izmantot to pēc iespējas produktīvi.
Par galveno šodienas sēdē izskatīto jautājumu mēs atzīstam komisiju izveidi, it sevišķi – Zolitūdes traģēdijas seku izmeklēšanas komisijas izveidi. Mēs ceram, ka tajā tiešām politiķi nenodarbosies ar populismu vai kaut kādiem savstarpējiem ķīviņiem, bet mēģinās noskaidrot, kas visā šajā sistēmā ir bijis nepareizi, kas ir novedis pie šāda veida traģēdijas.
Mēs pievienojāmies un atbalstījām arī bankas “Citadele” pārdošanas darījuma izvērtēšanas komisijas izveidi. Mēs, frakcija, nebijām tās iniciatori viena iemesla pēc: mums liekas, ka tas vilciens nedaudz ir novēlots... jau ir aizbraucis. Bet, protams, noskaidrot iemeslus, kāpēc kāds ir darbojies tieši tā, kā viņš ir darbojies, – to mēs atbalstām un ceram uz rezultātiem.
Par pārējiem Saeimas šodienas sēdē izskatītajiem jautājumiem varu teikt sekojošo. Steidzamības kārtā šodien mēs atbalstījām likuma grozījumus, kas bija zemes privatizācijas... lauku zemes privatizācijas jautājumā. Taču mēs redzam, ka šis likums nebūt vēl nav pilnīgs, arī mums nākotnē būs savi ieteikumi attiecībā uz zemēm – ne tikai lauksaimniecības, bet arī meža zemēm. Mums būs savi priekšlikumi, un mēs noteikti vēl vērsīsimies pie parlamenta ar saviem viedokļiem.
Šodien atbalstījām likumprojekta “Valsts dienesta likums” nodošanu izskatīšanai komisijās. Un šeit uzreiz varam teikt, ka mēs noteikti būsim tie, kas nepiekritīs tam, ka Valsts kanceleja varētu kļūt atbildīga par visu centralizēto personāla politiku valsts iestādēs, jo, mūsuprāt, tas ir nedemokrātiski, bīstami, tas var radīt precedentus atkal politiskām intrigām un kaut kāda veida ietekmēšanai no malas.
Kopumā ņemot, mēs esam jauns politiskais spēks, bet tajā pašā laikā – ar pieredzējušiem politiķiem, jo no Latvijas Reģionu apvienības ievēlētie politiķi visi ir ar lielu dzīves pieredzi un bagāžu. Uzskatām, ka mūsu galvenais... galvenā lieta, uz ko mums šobrīd koncentrēties, ir jautājums par vienmērīgu reģionālo attīstību un tie projekti, kas to skars. Mēs noteikti par tiem iestāsimies un tos atbalstīsim. Un mums vēl ļoti būtiski liekas, ka birokrātijas un normatīvu strauja samazināšana ir viens no pamatmērķiem, kam būtu jābūt šā parlamenta dienaskārtībā, jo ik dienu redzam gan komisiju sēdēs, gan parlamenta sēdēs, ka šīs birokrātiskās atrunas un birokrātija pārņēmusi šobrīd valsts pārvaldi.
Protams, arī mēs iestāsimies par tautas vēlētu Valsts prezidentu – neatkarīgi no tā, kādas ir bailes par to, ka varētu tikt ne tas cilvēks ievēlēts... Mēs uzskatām, ka tautas izvēle ir patiesa izvēle.
Paldies jums! Līdz nākošajai reizei!
Vadītāja. Paldies Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājam Dainim Liepiņam.
Nākamajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!
R.Kols (VL–TB/LNNK).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Pirmām kārtām es vēlos Nacionālās apvienības vārdā sveikt visus Latvijas iedzīvotājus Latvijas valsts svētku nedēļā, patriotisma mēnesī.
Šī pirmā praktiskā Saeimas sēde šodien aizritēja konstruktīvā gaisotnē, kā arī iezīmēja pēctecību, pārņemot vairākus likumprojektus, likumu grozījumus no iepriekšējās – 11.Saeimas. Tas nozīmē, ka arī šī saikne tiek nodrošināta: likumprojektus, kas tika aizsākti iepriekšējā Saeimā, turpinās izskatīt 12.Saeimā.
Vēlos arī bilst, ka šodien vienbalsīgu... gandrīz vienbalsīgu atbalstu guva gan lēmuma projekts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izmeklēšanu saistībā ar bankas “Citadele” pārdošanu, gan arī lēmuma projekts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai. Tas ir būtisks apstāklis, lai ne tikai vairotu sabiedrības uzticēšanos valsts varai, bet arī noskaidrotu dažādus miglā tītus apstākļus abos šajos gadījumos.
Otra lieta, ko vēlamies uzsvērt, – ka šodien Saeimas sēdē ir sniegts būtisks atbalsts piena ražotājiem. Tātad ir lūgums Eiropas Komisijai sniegt atbalstu – tiešos maksājumus – piena ražotājiem, jo esošajā situācijā nacionālā līmenī atbalsta mehānismi ir pietuvojušies maksimumam un šie griesti, kā saka, ir ierobežoti. Jebkurā gadījumā arī nākamnedēļ turpinās to jautājumu izskatīšanu, kuri skatīti iepriekšējā Saeimā, un Nacionālā apvienība turpinās uzstāt uz to, ka ir jāturpina izskatīt likums par Brīvības pieminekli un Brāļu kapiem, kā arī Imigrācijas likuma grozījumi.
Tāpat vēlētos uzsvērt, ka tagad, tā kā komisijas ir izveidotas, aktuāls ir jautājums par apakškomisiju darbību, un Nacionālā apvienība iestājas par to, ka ir jāturpina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas darbība, it īpaši ņemot vērā 40.vidusskolā konstatētos... neteiksim pārkāpumus, bet situācijas, kad skolotāji pauž klaji nelojālu attieksmi pret valsti.
Jebkurā gadījumā es aicinu ikvienu 18.novembrī piebiedroties Nacionālās apvienības organizētajam lāpu gājienam, kas sāksies pulksten 17.00 pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa, tātad uz Krišjāņa Valdemāra ielas, dalīties patriotiskajās jūtās un izbaudīt šos svētkus!
Paldies.
Vadītāja. Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas.
Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs partijas VIENOTĪBA frakcijas deputāte Lolita Čigāne. Lūdzu!
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Labdien, cienījamie radioklausītāji! Es visus vispirms sirsnīgi gribētu apsveikt šajā valsts svētku nedēļā, novēlēt prieku un patriotisku noskaņojumu jūsu mājās, iespēju pavadīt laiku kopā ar saviem mīļajiem, savu ģimeni un skaisti nosvinēt šos mūsu valstij tik ļoti nozīmīgos svētkus!
Attiecībā uz Saeimas šodienas sēdi es no VIENOTĪBAS frakcijas puses gribētu pastāstīt par kādu būtisku lēmumu, ko šodien mūsu Saeima ir pieņēmusi. Un tas ir saistībā ar to, kā no Krievijas Federācijas noteiktā embargo ir cietusi mūsu piena ražošanas nozare.
Saistībā ar Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām pret Krieviju sakarā ar tās iebrukumu Ukrainā Krievija augustā lēma par pārtikas preču embargo noteikšanu. Šis pārtikas preču embargo ļoti smagā veidā ir skāris tieši mūsu piena ražošanas nozari. Šobrīd Latvijas piena ražotāji, salīdzinot ar citu Eiropas Savienības valstu ražotājiem, ir ievērojami sliktākā situācijā tieši vidējās piena iepirkuma cenas ziņā. Šobrīd mūsu piena iepirkuma cena ir par 20–26 procentiem zemāka nekā vidēji Eiropā.
Mūsu piena ražotāji ir jau uzrādījuši ievērojamu konkurētspēju un arī salīdzinoši ļoti lielus līdzekļus ieguldījuši investīcijās, lai modernizētu savu ražošanu, tomēr Krievijas embargo noteikto sankciju ietekmē mūsu piena ražotājiem šobrīd būtu nepieciešams piecus sešus mēnešus ilgs tieši finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības, lai varētu pārorientēties un atrast citus noieta tirgus savai produkcijai. Šeit pamatā mēs runājam par pienu, par siera izstrādājumiem un citiem būtiskiem un svarīgiem Latvijas produktiem.
Vakar Eiropas lietu komisijā tās deputāti ar gandarījumu atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto pozīciju, kas bija paredzēta Eiropas Ekonomikas un finanšu ministru padomei, kur vēl papildus Latvijas valsts norādīja, ka prognozētos papildu ienākumus 2015.gadā lauksaimniecības sektorā būtu jānovirza tieši piena ražotājiem Baltijas valstīs un arī Somijā, kas ir cietuši no Krievijas embargo.
Šobrīd Eiropas Savienībā jau ir panākta vienošanās par apmēram 300 miljonu liela pabalsta novirzīšanu dārzeņu un augļu ražotājiem. Mūsu augļu un dārzeņu audzētāji arī saņems atbalstu no šīs summas, tomēr šobrīd vienošanās par atbalstu piena ražotājiem vēl nav panākta.
Lai panāktu šo vienošanos, ļoti ievērojamu ieguldījumu ir snieguši Latvijas eiroparlamentārieši. Tieši pēc Sandras Kalnietes iniciatīvas Eiropas parlaments vērsās pie Eiropas Komisijas prezidenta Junkera kunga, aicinot nekādā ziņā nepiešķirt 2015.gadā prognozētos papildu ienākumus lauksaimniecības sektorā citiem mērķiem, bet novirzīt tos tieši piena ražotājiem, kuri ir cietuši no šī Krievijas embargo.
Līdzīgā veidā septembrī Latvijā viesojās iepriekšējais lauksaimniecības komisārs Čološa kungs, kam iepriekšējās darba gaitās ar mūsu premjeri Laimdotu Straujumu, kad viņa bija zemkopības ministre, bija izveidojies ļoti ciešs kontakts, tāpēc viņš pēc savas iniciatīvas ieradās vizītē Latvijā, lai kopā ar Straujumas kundzi noskaidrotu tieši Latvijas piena ražotāju situāciju un embargo ietekmi uz viņu ikdienas darbu. Šādā veidā, strādājot kopā – apvienojoties gan mūsu pašu Saeimas deputātiem, gan Eiropas parlamentāriešiem, gan mūsu izpildvarai, gan arī izmantojot mūsu balsi Eiropas Ekonomikas un finanšu ministru padomē, mums ir jāpanāk, lai tiktu nodrošināts finansējums mūsu piena ražotājiem, lai būtu nodrošināts tas, ka viņiem tiek dots finansējums pārejas periodam jaunu tirgu atrašanai, lai cilvēki nezaudētu darbavietas un varētu turpināties ražošana.
Paldies par uzmanību, un es vēlu jums jaukus svētkus!
Vadītāja. Paldies Lolitai Čigānei no partijas VIENOTĪBA frakcijas!
Līdz ar to frakciju viedokļi šodien ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties! Un visu labu!