Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 24.februārī, noslēdza darbu pie Energoefektivitātes likumprojekta, kas paredz lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem uzlikt par pienākumu veikt energoauditus vai ieviest energopārvaldības sistēmu, piemēram, savās ēkās vai iekārtās, lai novērtētu enerģijas patēriņu un iespējas to ietaupīt. Likums arī nodrošinās valsts energoefektivitātes rīcības plāna izstrādi un ieviešanu.
Energoaudits lielajiem uzņēmumiem būs jāveic regulāri. Kārtējās pārbaudes būs jāveic reizi četros gados, savukārt pirmā – gada laikā pēc uzņēmuma iekļaušanas Centrālās statistikas pārvaldes sarakstā. Tas attieksies uz lielajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina vairāk nekā 249 darbiniekus vai kuriem pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro un gada bilance kopumā 43 miljonus eiro, un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuru gada patēriņš pārsniedz 500 Mwh. Jaunās prasības varētu skart ap 1000 uzņēmumu, komisijas sēdē deputātiem pauduši Ekonomikas ministrijas pārstāvji.
Ja uzņēmums nebūs veicis attiecīgos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, tam būs jāmaksā energoefektivitātes nodeva. Tās apmēru noteiks valdība.
Jaunā regulējuma mērķis ir energoresursu racionāla izmantošana un pārvaldība, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ierobežotu klimata pārmaiņas.
Pašvaldībām un valsts iestādēm būs jāievieš sertificēta energopārvaldības sistēma, teikts likumprojektā. Tas attieksies uz pašvaldībām, kuru teritorijas attīstības līmeņa indekss ir 0,5 vai lielāks un iedzīvotāju skaits ir 10 000 vai lielāks. Sertificēšana būs nepieciešama arī valsts iestādēm, kuru īpašumā vai valdījumā ir ēkas ar kopējo apkurināmo platību 10000 kvadrātmetru un vairāk.
Likumprojekts paredz, ka par šo jomu atbildīgajai Ekonomikas ministrijai būs jāizstrādā rīcības plāns, kurā jāiekļauj energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.
Lai sasniegtu valsts obligāto enerģijas galapatēriņa ietaupījumu, atbildīgajai ministrijai vai pašvaldībai būs arī jāizveido un jāievieš energoefektivitātes pienākuma shēma, kurā piedalīsies enerģijas sadales un mazumtirdzniecības komersanti. Saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām enerģijas ietaupījumam valstī laikā no 2014. līdz 2020.gadam jāsasniedz 9896 gigavatstundas (GWh).
Regulējums paredz, ka energoefektivitātes paaugstināšanai attīstības finanšu institūcijai būs jāizveido valsts energoefektivitātes fonds. Tā mērķis ir atbalstīt pašvaldību un valsts iniciatīvas energoefektivitātes jomā. Fonda līdzekļus varēs izmantot valsts atbalsta programmām tādās jomās kā obligātā enerģijas galapatēriņa mērķa sasniegšana, kā arī sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi energoefektivitātes jomā.
Likumprojekts arī nosaka galalietotāju nodrošināšanu ar informāciju enerģijas patēriņa uzskaitei. Tostarp, mājas pārvaldniekam pēc mājas īpašnieka pieprasījuma bez maksas būs jānodrošina saprotams skaidrojums par katra galalietotāja patērētā enerģijas apjoma noteikšanu.
Tāpat likumprojekts nosaka enerģijas ražošanas, pārvades un sadales efektivitātes nosacījumus, kā arī atbildību par šajā likumā noteikto prasību neizpildi.
Līdz ar jauno regulējumu tiks ieviestas ES prasības attiecībā uz energoefektivitāti.
Energoefektivitātes likumprojektu trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.
Saeimas Preses dienests