Gallery

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un institūcijām jārod ilgtspējīgi risinājumi problēmām, ar kurām patlaban saskaras Eiropas ekonomika. To trešdien, 4.februārī, Eiropas Parlamentā (EP) notiekošajā augsta līmeņa konferencē par Eiropas ekonomiskās pārvaldības izaicinājumiem, vadot ES parlamentāriešu diskusijas, uzsvēra Saeimas komisiju vadītāji.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis šodien līdzvadīja konferences sesiju, kas veltīta fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu īstenošanas praksei. Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča moderēja konferences sadaļu par sociālās dimensijas stiprināšanu ekonomiskajā un monetārajā savienībā.

Uzrunājot klātesošos par fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu īstenošanas praksi, Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka šādu pasākumu īstenošanas nav pašmērķis, bet gan nepieciešamība, lai ES uzņēmumi būtu konkurētspējīgi globālajā tirgū. Vienlaikus reformām ir jāīsteno gudra un mērķtiecīga atbalsta politika, lai veicinātu investīcijas un izaugsmi.

Konsolidācijas un strukturālo reformu veikšanu K.Šadurskis salīdzināja ar ģimenes budžeta plānošanu: lai atļautos eksotisku ceļojumu vai piedzīvotu labi nodrošinātas vecumdienas, ir jāprot ierobežot savus tēriņus, jāatrod labi apmaksāts darbs un jāizvairās no pārlieku dārgiem kredītiem. Vēlama arī apdrošināšana, kā arī jāveido uzkrājumi nebaltai dienai. Līdzīgi arī valstīm ilgtermiņā ir jāvērtē publisko izdevumu pamatotība un jāveicina izaugsme tajos sektoros, no kuriem var sagaidīt lielākos ieguvumus.

Pēdējo gadu fiskālās un strukturālās reformas Grieķijā parādījušās, kas šis ceļš ir smags, taču dos ilgtspējīgus rezultātus. Taču ilgtspēja ir trausla konstrukcija brīdī, kad ir jāpieņem lēmumi, pauda K.Šadurskis.

 Lai arī Latvijas kā nelielas un atvērtas ekonomikas reformu pieredze visām valstīm var nešķist saistoša, ES dalībvalstis joprojām var daudz mācīties viena no otras, uzsvēra K.Šadurskis.

Vadot konferences sesiju par ekonomiskās pārvaldības sociālo dimensiju, Aija Barča uzsvēra: kā mērķi uzstādot lielāku izaugsmi, vienlaikus jāraugās, lai šī izaugsme būtu gan iekļaujoša, gan ilgtspējīga. Lielā recesija parādīja, ka viena vai abu šo elementu trūkums var būtiski ietekmēt gan indivīdus, gan ekonomiku, satricinot pašu sabiedrības pamatus un pat izraisot sociālos nemierus.

Lai nodrošinātu iekļaujošu darba tirgu un mazinātu nabadzību, kā arī veicinātu sociālo aktivitāti un investīcijas cilvēkkapitālā, ir nepieciešamas pienācīgas, efektīvas un ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas, kā arī labi funkcionējoši nodarbinātības dienesti, pauda Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja.

Daloties Latvijas krīzes pārvarēšanas pieredzē, A.Barča atzina, ka strukturālajām reformām bija būtiska loma valsts ekonomiskā potenciāla uzlabošanā vidējā termiņā un ilgtermiņā. Lai arī pārmaiņu izraisītās sociālās sekas īstermiņā var būt un ir bijušas negatīvas, Latvijas pieredze rāda, ka efektīvs sociālās drošības tīkls palīdz pārvarēt reformu negatīvos efektus un veiksmīgi aizsargāt sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas.

A.Barča norādīja uz dalībvalstu atbildību budžeta plānošanā, uzsverot, ka ir svarīgi noteikt, kuri izdevumi ir prioritāri un kuri ilgtermiņā var kaitēt attīstībai: „Vienlaikus ir jāņem vērā izvēlētās budžeta politikas ietekme Eiropas mērogā, jo savstarpējās sasaistes dēļ vienas dalībvalsts rīcība var ietekmēt arī citas valstis.”

Komisijas vadītāja uzsvēra, ka par iekļaujošas nodarbinātības jautājumiem padziļināti paredzēts diskutēt Saeimā 22. un 23.februārī ES parlamentu Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju priekšsēdētāju sanāksmē.

Parlamentārā konference par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā jau ceturto reizi pulcē ES dalībvalstu parlamentu un EP deputātus, kā arī Eiropas Savienības augstākās amatpersonas. To rīkoja Saeima kā ES prezidējošās valsts parlaments sadarbībā ar Eiropas Parlamentu. Šis bija viens no sešiem Saeimas rīkotajiem pasākumiem Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros.

Saeimas Preses dienests