„Viens no Eiropas Savienības un tās dalībvalstu uzdevumiem ir kopīgiem spēkiem novērst nestabilitāti banku sektorā. Tāpēc īpašas prasības un pienākumi lielākajām bankām, kuras spēlē būtiskāku lomu finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanā, ir pamatoti.” To saistībā ar Eiropas līmeņa Baku savienības izveides procesu uzsvēra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts Jānis Vucāns, kura vadībā Latvijas parlamenta delegācija piedalās Fiskālā līguma 13.panta konferencē Romā. Konferenci rīko Itālijas parlamenta Deputātu palāta savas valsts prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē ietvaros.
Latvijas parlamentu konferencē pārstāv arī Eiropas lietu komisijas sekretārs Igors Pimenovs un Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Arvils Ašeradens.
J.Vucāns arī akcentēja – tā kā finanšu iestādēm ir īpaša loma Eiropas ekonomikas izaugsmes veicināšanā, Banku savienības izveides procesā ir jāizvairās no pārāk apjomīgām reformām, priekšlikumiem un noteikumiem, tādējādi finanšu iestādēm neradot „nogurumu” no pārmaiņām. Viņš arī sacīja, ka Latvija uzskata – mikrokredītu piedāvājuma paplašināšana ir labs instruments, lai veicinātu jaunu uzņēmumu veidošanu un ekonomikas izaugsmi, kas akcentēta stratēģijā „Eiropa 2020”.
Stratēģija „Eiropa 2020” ir ES plānošanas dokuments desmit gadu periodam līdz 2020.gadam, kurā sniegts redzējums par Eiropas sociālo tirgus ekonomiku un kurā kā prioritātes izvirzītas gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme.
I.Pimenovs konferencē uzstājās diskusiju blokā par reālās ekonomikas finansēšanu, akcentējot, ka valstīm, kuras visvairāk cieta no finanšu un ekonomikas krīzes, finansējums ekonomikas attīstības veicināšanai jārod savos budžetos, nevis finanšu tirgos. Par šādas attīstības kodolu var kļūt valstij piederoša attīstības banka, pauda Eiropas lietu komisijas sekretārs, atzīmējot, ka ES līmeņa tiesību akti neaizliedz šādām bankām būt valsts īpašumā.
Runājot par aktualitātēm nodokļu politikā, I.Pimenovs pauda uzskatu, ka ES valstīs būtiskāks diskusiju objekts ir nodokļu sloga pārnešana no uzņēmējiem un nodarbinātajiem uz kapitāla pieaugumu, nekustamo īpašumu un piesārņojošām darbībām. Lai kompensētu PVN un citu nodokļu ieņēmumu kritumu, uzsvars būtu jāliek uz nekustamā īpašuma nodokļiem, un konkrēti – zemi, norādīja Eiropas lietu komisijas pārstāvis. Kā būtisku argumentu viņš minēja faktu, ka zemes nodoklis ir piesaistīts objektam un no tā nomaksas īpašnieks nevar izvairīties.
Šī pusgada konferences darba kārtībā ir tādi temati kā Eiropas ceļš uz izaugsmi, ES ekonomikas un finanšu pārvaldības rīki, kā arī jautājumi par Banku savienības izveides pabeigšanu, Eiropas nodokļu politiku koordināciju un digitālo ekonomiku.
Fiskālā līguma 13.panta konference notiek trešo reizi. Pirmā konference notika Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.Fiskālā līguma 13.panta konferenci rīko ES dalībvalstu parlamenti kopīgi ar Eiropas Parlamentu ik pusgadu, un tā pamīšus notiek Eiropas Parlamenta mītnē Briselē un ES Padomē prezidējošajā valstī. Konferencē tiek pārrunāti budžeta politiku jautājumi un jautājumi, kurus aptver Fiskālās stabilitātes līgums.
Fotogrāfijas no pasākuma: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157647791177687/
Saeimas Preses dienests