„Vai kvantitāte nozīmē kvalitāti un, lai zinātnisko institūtu atzītu par veiksmīgu, tajā jāstrādā vismaz 25 zinātniekiem? Vai zinātnisko institūtu un augstskolu pētniecības centru apvienošana pēc ģeogrāfiskā izvietojama ir labākais variants? Kāpēc nav analīzes par nepieciešamo zinātnes finansējuma pieaugumu plānoto mērķu sasniegšanai? Šie ir daži no jautājumiem, kas Izglītības un zinātnes ministrijai jāanalizē pirms informatīvā ziņojuma par Latvijas zinātnes strukturālo reformu virzīšanas apstiprināšanai Ministru kabinetā.” To otrdien, 17.jūnijā, sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola.
Komisijas deputāti, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un zinātnes nozares pārstāvji diskutēja par IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu „ Par Latvijas zinātnes strukturālās reformas īstenošanu līdz 2015.gada 1.jūlijam”.
Latvijas zinātnes strukturālās reformas paredz zinātnisko institūtu autonomijas veicināšanu, bāzes finansējuma pārdales modeļa maiņu, veicināt zinātnisko institūtu sasaisti ar augstākās izglītības iestādēm, sabiedrības vajadzībām un tautsaimniecību, kā arī zinātnisko institūtu konsolidāciju, deputātus informēja IZM pārstāvji.
„Plānojot augstāko izglītības iestāžu un zinātnisko institūtu apvienošanos, vispirms jāanalizē, ar ko katrs zinātniskais institūts un augstskola nodarbojas. Šajā ziņojumā pārāk liela loma ir ģeogrāfiskajam dalījumam – Rīga un pārējā valsts,” sacīja komisijas priekšsēdētāja.
D.Reizniece-Ozola rosināja ministriju zinātnisko institūtu strukturālās reformas skatīt kopā ar iespējamo augstākās izglītības iestāžu pārvaldes modeļa maiņu. Zinātniskajiem institūtiem, kas apvienotos ar augstskolām, projektu īstenošana varētu kļūt lēna un sarežģīta, ņemot vērā saimniecisko lēmumu risināšanu augstskolās, sacīja komisijas priekšsēdētāja, uzsverot, ka tas apgrūtinātu zinātnieku sadarbību ar uzņēmējiem.
Tāpat komisijas priekšsēdētāja akcentēja, ka nepieciešams izstrādāt īpašu pieeju finansējuma pārdalē tiem zinātniskajiem institūtiem, kas izmanto valsts nozīmes pētniecības infrastruktūru.
Komisijas deputāti pauda bažas, ka ministrija nav pietiekami rīkojusies, lai zinātniekiem mazinātu birokrātisko slogu. IZM pārstāvji atzina, ka ir pieļautas kļūdas, radot tik smagnēju birokrātisko nastu, taču vienlaikus atzina, ka ministrijas spēkos būs mazināt atskaitīšanos par valsts budžeta izlietojumu.
Savukārt zinātnes pārstāvji vērsa ministrijas uzmanību, ka informatīvajā ziņojumā nav ņemtas vērā tādas aktuālas zinātnes pamatproblēmas kā zinātnes finansējuma neprognozējamība, zinātnieku atalgojuma nestabilitāte un kvalitātes krišanās vairākās zinātņu nozarēs.
Saeimas Preses dienests