Kalniņa-Lukaševica: situācijas stabilizēšanai Ukrainā jābūt Eiropas prioritātei

(16.06.2014.)

„Ukrainas notikumu kontekstā mums ir pienākums darīt visu iespējamo, lai palīdzētu stabilizēt situāciju šajā valstī. Eiropas Savienība nedrīkst samierināties ar Ukrainā notiekošo, tāpēc šim jautājumam ir jāpaliek dienas kārtības jautājumu prioritāšu centrā. Pašreizējā situācijā ir svarīgi, lai Krievija spertu reālus soļus Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzībai, lai nepieļautu teroristu un ieroču plūsmu uz Ukrainu.” To Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, pirmdien, 16.jūnijā, piedaloties 51.Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju (COSAC) konferencē, kas šajās dienās notiek Grieķijas galvaspilsētā Atēnās. Konference vienlaikus ir arī Grieķijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē parlamentārās dimensijas noslēguma pasākums.

„Pirms neilga laika Krievija apturēja gāzes piegādi Ukrainai. Šāds solis tika sperts neilgi pēc neveiksmīgo Krievijas, Ukrainas un Eiropas Savienības sarunu noslēguma,” akcentēja Z.Kalniņa-Lukaševica, atzīmējot, ka Krievijas gāzes koncerns Gazprom jau iepriekš brīdinājis par šādu rīcību, kas ietekmē visu Eiropas Savienību. Vienlaikus komisijas priekšsēdētāja klātesošajiem jautāja: „Vai ir pieņemami, ka mūsu kaimiņvalsts, izmantojot monopolsituāciju, tieši ietekmē kaimiņvalstu drošību?”

Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Elmārs Broks (Elmar Brok) diskusijas laikā pievienojās Kalniņas-Lukaševicas viedoklim, uzsverot, ka Krievija gāzes vada sviru izmanto kā politisku ieroci un gāzes padeves potenciālie pārtraukumi Eiropai tiešām ir ES ārējās drošības elements, par ko ES kopīgi jāizdara attiecīgi secinājumi.

Z.Kalniņa-Lukaševica konferences ietvaros pauda arī Latvijas nacionālo pozīciju par Austrumu partnerības nākotni. „Viens no pirmajiem ārpolitikas uzdevumiem jaunajiem Eiropas Savienības līderiem pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām būs būtiski pārskatīt Austrumu partnerības nākotni. Ir jāuzlabo Austrumu partnerības efektivitāte un jādefinē jauni mērķi un uzdevumi. To skaidri apliecina situācija Ukrainā,” sacīja komisijas priekšsēdētāja.

„Jaunajai Austrumu partnerībai jeb Austrumu partnerībai II ir jābūt politiski drosmīgākai, elastīgākai un daudzveidīgākai. Tai katram no partneriem jāpiedāvā savs ceļš, tuvinoties Eiropas Savienības vērtībām, proti visām Austrumu partnerības valstīm nedrīkst piedāvāt vienu un to pašu modeli attiecību paplašināšanai ar Eiropas Savienību,” uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.

Tāpat komisijas priekšsēdētāja sacīja, ka jaunajai Austrumu partnerībai ir jāparedz iespēja dot skaidru politisku signālu par iespēju sākt Eiropas Savienības pievienošanās sarunas tām valstīm, kuras to vēlas, ar nosacījumu, ka tiek īstenotas nepieciešamās reformas un sasniegti noteiktie kritēriji. „Vienlaikus jaunajai Austrumu partnerībai ir jāpiedāvā plašs politiskās sadarbības instrumentu klāsts tām valstīm, kuras nevēlas pievienoties Eiropas Savienībai,” teica Z.Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Atis Lejiņš un komisijas sekretārs Igors Pimenovs no 15. līdz 17.jūnijam uzturas darba vizītē Atēnās, kur piedalās COSAC konferencē, ko ik pusgadu rīko ES Padomē prezidējošā valsts. Šī pusgada sanāksmes dienas kārtībā ir jautājumi arī par demokrātisko leģitimitāti laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Eiropas nodarbinātības stratēģiju, kā arī par jauniešiem būtiskām tēmām, tostarp jauniešu garantijas īstenošanu.

Saeimas Preses dienests

Piektdien, 29.martā