Cilvēktiesību komisija: mediju nozarē jāpārskata sodu politika

(13.05.2014.)

Lai veicinātu godprātīgi strādājošu elektronisko plašsaziņas līdzekļu konkurētspēju un stiprinātu nacionālo informācijas telpu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupā izstrādāti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK). Tie paredz paplašināt mediju nozarē sodāmo pārkāpumu apjomu, kā arī paaugstināt piemērojamo sodu amplitūdu. Otrdien, 13.maijā, komisijas deputāti atbalstīja likumprojekta virzību izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā pirms pirmā lasījuma.

Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece vērš uzmanību, ka likumprojekta mērķis nav tikai paaugstināt soda apmērus, bet gan radīt visiem medijiem līdzvērtīgas darbības iespējas: „Tie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas strādā, ievērojot normatīvos aktus, atrodas nevienlīdzīgā situācijā. Nav pieņemama situācija, ka virkne plašsaziņas līdzekļu izvēlas samaksāt to niecīgo sodu, kāds ir pašreiz, un apzināti turpināt pārkāpumus.”

„Ieviešot likuma grozījumus, turpmāk Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksā ietverto mediju nozares likumpārkāpumu gradāciju varēs individuāli vērtēt katru attiecīgo pārkāpumu, tā sabiedrisko bīstamību un lemt par soda apmēru. Par būtiskiem pārkāpumiem, piemēram, vienpusīgu propagandu, kas robežojas jau ar naida kurināšanu, jābūt iespējai piemērot adekvātu sodu,” likumprojekta būtību skaidro komisijas priekšsēdētāja.

Tāpat ar grozījumiem APK plānots palielināt soda apmērus par programmu veidošanas noteikumu pārkāpumiem, piemēram, par laikā no plkst.7.00 līdz 22.00 vardarbīgu filmu vai raidījumu demonstrēšanu, vai tāda satura pārraidīšanu, kurā sagrozīti atspoguļoti fakti ar mērķi kurināt naidu un diskreditēt Latvijas valstiskumu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome secinājusi, ka virkne mediju regulāri neievēro tiem izsniegto apraides atļauju darbības pamatnosacījumus, īpaši attiecībā uz pamatnosacījumos noteikto valodas kvotu, pārraidot raidījumus valsts valodā mazāk, nekā tas noteikts apraides atļaujā, skaidro likumprojekta autori. Likumprojekts precizēs rīcību arī attiecībā uz šāda veida mediju pārkāpumiem.

Likumprojekts izstrādāts, sadarbojoties ar NEPLP, Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, kā arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un SIA „Lattelecom” pārstāvjiem.

 

 

Saeimas Preses dienests

Trešdien, 24.aprīlī
09:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
09:00  Eiropas lietu komisijas sēde
10:00  Ārlietu komisijas sēde
10:00  Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
10:15  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
12:00  Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde
12:00  Nacionālās drošības komisijas sēde
12:00  Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēde
12:15  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola tiksānās ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Anatolii Kutsevol
14:30  Saeimas deputāta Jāņa Patmalnieka tikšanās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Claudia Magdalena Njoo Pieterse
15:30  Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēde