VideosGallery

Baltijas valstu parlamentu deputāti ir iniciējuši vairākas reģionam būtiskas iniciatīvas un panākuši to īstenošanu, taču Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politiķiem priekšā ir daudz citu izaicinājumu, tostarp steidzams uzdevums trim kaimiņvalstīm ir enerģētiskās izolētības jautājuma atrisināšana. Tāpat jāspēj pārvarēt iekšējās pretrunas un vienoties par Rail Baltica projekta īstenošanu, jo šie ir ne tikai ekonomiski, bet ļoti nozīmīgi ģeopolitiski jautājumi. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja, piektdien, 29.novembrī, Saeimas namā atklājot Baltijas Asamblejas 32.sesiju.

Uzrunas sākumā Saeimas priekšsēdētāja izteica pateicību par līdzjūtību, ko Latvijas tauta ir saņēmusi no kaimiņvalstīm saistībā ar neseno traģēdiju. „Šis notikums nevarēja palikt bez politiskām sekām un ceru, ka mūsu valstī nepaliks arī bez tiesiskām sekām,” uzsvēra S.Āboltiņa.

„Mēs esam pārvarējuši ekonomikas un finanšu krīzi, bet kāda jēga tam, ka mums ir augsts iekšzemes kopprodukts, ja to neizjūt mūsu līdzcilvēki? Nav iespējams rūpēties par sabiedrības interesēm, vienlaikus nedomājot arī par to, kas notiek ar katru cilvēku un ģimenēm,” uzrunājot Baltijas parlamentu deputātus par aktuālajiem izaicinājumiem, pauda Saeimas priekšsēdētāja un uzsvēra - atbildības ziņā politiķa darbs uzstāda ļoti augstu latiņu, kuras sasniegšana katram politiķim ir atbildīgs uzdevums un godaprāta jautājums. „Politiķu uzdevums ir gādāt par to, lai katrs cilvēks justos labāk, lai justos piederīgs mūsu valstīm, lai viņš justos piederīgs reģionam,” uzsvēra S.Āboltiņa.

Atskatoties uz Latvijas prezidentūras gadu Baltijas Asamblejā, Saeimas priekšsēdētāja vērtēja to kā veiksmīgu darba cēlienu, kas pavirzījis uz priekšu daudzas iniciatīvas, kas jāturpina arī turpmāk. Starp tām ir konkurētspējīga un inovatīva pieeja Baltijas valstu ekonomikas veicināšanai, sadarbība, apgūstot ES resursus, kā arī enerģētika un transporta projekti, minēja S.Āboltiņa. Tāpat jāturpina koordinēt ekonomikas un nodokļu politiku, kā arī kopīgi jāstrādā pie investīciju piesaistīšanas. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu par jau izveidoto sadarbību veselības, tūrisma, izglītības un pētniecības jomās.

S.Āboltiņa atzinīgi novērtēja, ka jau divas Baltijas valstis nākamgad būs pievienojušās eirozonai un Lietuva ir apņēmusies to izdarīt 2015.gadā. Eiro ir ne vien līdzeklis reģiona ekonomiskajai attīstībai, bet arīdzan ģeopolitisks mērķis, kas nostiprina mūsu politisko neatkarību, piederību Rietumu pasaulei un vēlreiz apliecina: mēs esam Eiropā, un atpakaļceļa no turienes nav, Saeimas sēžu zālē uzrunājot kolēģus, pauda Saeimas priekšsēdētāja.

Kā svarīgu uzdevumu S.Āboltiņa minēja mūsu 22 gados uzkrātās pieredzes nodošanu citām valstīm un uzsvēra - Baltijas valstīm jāturpina sniegt atbalsts Azerbaidžānai, Armēnijai, Moldovai, Gruzijai, Baltkrievijai un Ukrainai, sevišķi administratīvo prasmju, tieslietu, civilās sabiedrības, izglītības, vides, robežas apsaimniekošanas un migrācijas jautājumos.

Saeimas priekšsēdētāja klātesošajiem atgādināja, ka nākamgad svinēsim 25.Baltijas ceļa gadadienu: „Pirms 25 gadiem mūsu cilvēki sadevās rokās cauri visām trijām Baltijas valstīm, lai totalitārajam režīmam parādītu, ka mēs nebaidāmies, ka mēs esam stipri, ka mēs paši esam spēcīgi un mēs paši gribam savas valstis.”

Fotogrāfijas no pasākuma pieejamas: https://www.flickr.com/photos/saeima/sets/72157638170901165/
Izmantošanas noteikumi: https://www.saeima.lv/lv/autortiesibas

Saeimas Preses dienests