Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 4.jūnijā, ar izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski pārrunājot Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātes, vienojās vēl šajā sesijā risināt ar speciālo izglītību un zinātnes politiku saistītos jautājumus.
Sarunā ar ministru komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete vērsa uzmanību uz vairākiem neskaidriem jautājumiem saistībā ar speciālo izglītības iestāžu izvērtēšanas procesu, tostarp pašu skolu iesaisti tajā. Tāpat komisijas priekšsēdētāja vērsa uzmanību, ka speciālo izglītības iestāžu pedagogi un audzēkņu vecāki ir satraukti par šo skolu nākotni, izsakot bažas, vai tās saņems finansējumu vismaz līdzšinējā apmērā. Ministrs informēja deputātus, ka viena no būtiskākajām ministrijas darba prioritātēm ir vispārējas izglītības un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas programmas īstenošana jeb atalgojuma paaugstināšana jau no šī gada 1.septembra, tostarp arī speciālo izglītības iestāžu pedagogiem.
Savukārt komisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) akcentēja zinātnieku satraukumu, ka šogad beidzas valsts pētījumu programmas, un pauda priekšlikumu tās pagarināt par vienu gadu. Ministrs sacīja, ka vispirms jāsagaida zinātnes institūciju novērtējuma rezultāti, kas paredzēti rudenī. Savukārt ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa uzsvēra, ka ikgadējo valsts budžeta finansējumu valsts pētniecības programmām četru miljonu latu apmērā nav paredzēts samazināt un jauno politikas iniciatīvu ietvaros ministrija papildus pieprasīs vēl divus miljonus latu.
Tāpat papildu finansējums 2014.gada valsts budžetā tiks prasīts vairākām citām jaunās politikas iniciatīvām, tostarp atbalsta palielināšanai profesionālās ievirzes sporta izglītības programmās, zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai, akadēmiskā personāla zemākās darba algas likmes paaugstināšanai, kā arī citām iniciatīvām, informēja S.Liepiņa.
Lielo pilsētu skolu direktori ir nobažījušies, vai ministrijas iecere paaugstināt skolēnu un pedagogu skaita attiecību pilsētu skolās nenozīmēs skolotāju skaita vai atalgojuma pazemināšanu tajās, uzsvēra komisijas deputāts Vladimirs Reskājs (SC). V.Dombrovskis apliecināja, ka atalgojuma pieaugums skolotājiem atšķirsies, taču nevienam tas netiks pazemināts.
Runājot par lielajām atšķirībām skolēnu skaita ziņā uz vienu pedagogu pilsētās un laukos, V.Dombrovskis uzsvēra, ka ministrijas prioritāte ir nodrošināt visiem bērniem neatkarīgi no to dzīvesvietas vai sociālajiem apstākļiem vienādas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību. Pašlaik īstenotais princips „nauda seko skolēnam” lauku reģionos nepilda savu mērķi – veicināt skolu konkurenci, motivēt pedagogus un celt skolu kvalitāti - jo laukos nav iespēju piesaistīt skolēnus, kā tas ir pilsētu skolās.
Komisijas priekšsēdētajas biedrei Vinetai Poriņai akcentējot jautājumu par pirmsskolas izglītības iestāžu pāreju uz pilnīgu apmācību latviešu valodā, ministrs apliecināja ministrijas pārliecību, ka valsts valoda jāzina ikvienam skolēnam, taču par to, kādā vecumā sākt apmācību mazākumtautību izglītības iestādēs un kādā veidā, būtu jādiskutē profesionāļiem.
Ministrija apņēmusies strādāt arī pie augstākās izglītības sistēmas reformas, lai celtu Latvijas augstskolu konkurētspēju starptautiskajā tirgū, kā arī pie reformām profesionālajā izglītībā, informējot deputātus par pārējām ministrijas prioritātēm, uzsvēra V.Dombrovskis.
Sarunas noslēgumā ministrs uzsvēra, ka jāstrādā pie ilgtermiņa risinājumiem depopulācijas problēmu seku likvidēšanai un strukturālajām reformām gan izglītības, gan zinātnes nozarē.
Saeimas Preses dienests