Saeima ceturtdien, 11.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Arhīvu likumā, paplašinot personu loku, kas var piekļūt atsevišķiem arhīvu materiāliem. Tie ir ierobežotas pieejamības materiāli, piemēram, izmeklēšanas lietas par personām, kuras no 1940. līdz 1990.gadam tiesātas par politiskiem noziegumiem, kā arī bijušās Latvijas Komunistiskās partijas augstākās vadības personu lietas.
Turpmāk arhīva dokumentiem, kuriem ir noteikti pieejamības ierobežojumi, piekļūt varēs arī studenti, muzeju, bibliotēku, arhīvu vai zinātnisko institūciju darbinieki, ja dokumenti nepieciešami zinātniska vai pētnieciska darba izstrādē. Tam būs nepieciešams pieprasījums, ko apstiprinājis attiecīgās augstskolas fakultātes dekāns vai iestādes vadītājs.
Ierobežotas pieejamības informāciju varēs pieprasīt arī fiziska persona, ja šī persona veic pētījumu, kuram ir konkrēts, precīzi formulēts un likumīgs mērķis. Šādā gadījumā vajadzēs kompetentas zinātniskās institūcijas vai akreditētas bibliotēkas, vai muzeja vadītāja rekomendāciju.
Jaunā kārtība neattieksies uz privātajiem dokumentiem, kuriem pieejamības termiņu noteicis to īpašnieks.
Ar likuma grozījumiem arī noteikta atbildība par dokumentu izmantošanu, un šādus materiālus varēs izmantot tikai likumīgam, pieprasījumā norādītam mērķim un pieprasījumam atbilstošā apjomā.
Līdz šim likums liedza pētniekiem bez doktora grāda piekļūt šādiem arhīvu materiāliem. Tomēr daudziem speciālistiem bez doktora grāda ― muzeju un bibliotēku speciālistiem, studentiem ― pētniecības nolūkos ir nepieciešama pieeja šiem materiāliem, jo viņi pēta tēmas, kas saistītas ar represijām, nacionālās pretošanās kustību un holokaustu, norāda likuma grozījumu autori.
Preses dienests