Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 6.martā, otrreizējā caurlūkošanā skatot Zinātniskās darbības likumu, nolēma to virzīt Saeimā atkārtotai izskatīšanai, izslēdzot no likuma pantus, kas attiecas uz nacionālās drošības jautājumiem.

Lai sekmētu valsts zinātnisko institūciju un to darbinieku mantisko tiesību aizsardzību uz izgudrojumiem un augu šķirnēm, sakārtotu zinātnisko institūciju juridisko statusu un nostiprinātu valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības un nacionālās drošības faktoru, Saeima šī gada 14.februārī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zinātniskās darbības likumā.

Tai skaitā grozījumi paredzēja zinātnieka pienākumu pēc valsts drošības iestādes atzinuma pārtraukt zinātnisku pētījumu, kas apdraud valsts nacionālo drošību. Ja tās rīcībā nonāktu informācija par tādu zinātniskās institūcijas darbību, kas rada apdraudējumu nacionālajai drošībai, zinātnisko institūciju varētu izslēgt no reģistra.

Grozījumi arī paredzēja tiesības valsts drošības iestādes pārstāvjiem iesaistīties Latvijas Zinātnes padomes (LZP) darbā ar padomdevēja tiesībām to jautājumu izskatīšanā, kas skar nacionālās drošības un valsts noslēpuma aizsardzības jomu. LZP, pieņemot lēmumu šajos jautājumos, būtu jāņem vērā nacionālās drošības iestādes atzinums. Тāpat tika plānots precizēt likuma mērķi ― nostiprināt valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības un nacionālās drošības faktoru.

Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka likuma pilnveidošana attiecībā uz nacionālās drošības jautājumiem jāveic Ministru Kabinetam. Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete norādīja, ka ne visiem Saeimas deputātiem ir pieeja ierobežotas pieejamības informācijai. Ministri, kuriem šāda pieeja ir, var šo jautājumu vērtēt plašāk un strādāt pie tā, lai panāktu maksimālu līdzsvaru starp akadēmisko brīvību un nacionālās drošību.

22.februārī Saeimā saņemta vēstule no Valsts prezidenta Andra Bērziņa, kurā prasīta Zinātniskās darbības likuma otrreizēja caurlūkošana. Valsts prezidents savā pamatojumā minēja, ka nacionālās drošības aspekts zinātniskās darbības jomā principā ir pieļaujams, ja vien tiek noregulēts samērīgi.

Paredzēts, ka Saeima grozījumus Zinātniskās darbības likumā atkārtoti skatīs 14.martā.






Saeimas Preses dienests