Palielinoties ekonomiskajai aktivitātei, pēdējos gados pieaudzis arī nelaimes gadījumu darbā skaits, tostarp bojāgājušo skaits, iepazīstoties ar atbildīgo iestāžu ziņojumu par situāciju darba drošībā, trešdien, 6.februārī, noskaidroja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti.

„Smago un letālo negadījumu skaits ar katru gadu pieaug, tuvojoties pirmskrīzes līmenim. Šīs ziņas nav iepriecinošas, turklāt visbiežāk pie vainas ir pašu darbinieku vai darba devēju vieglprātība vai neuzmanība. Situācijas uzlabošanai vienas receptes nav, taču ir ļoti būtiski, lai paši strādājošie un viņu tiesību aizstāvji nopietni rūpētos par savu dzīvību un veselību,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Aija Brača.

Kā atzina komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens, būtiska loma nelaimes gadījumu ierobežošanā būtu tieši spēcīgām arodbiedrībām – uzturot sociālo dialogu ar darba devējiem un rūpējoties par strādājošo izglītošanu gan viņu tiesību, gan darba drošības jomā. Lai cik spēcīga nebūtu Valsts darba inspekcija (VDI), situāciju katrā uzņēmumā kontrolēt tā nespēs, tādēļ atbildība jāuzņemas arī pašu darbinieku apvienībām. No apmēram 100 tūkstošiem Latvijas uzņēmumu Valsts darba inspekcija apseko 7 procentus darbavietu.

Runājot par administratīvā sloga mazināšanu darba devējiem, Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji informēja, ka no 160 un 60 stundām samazināts apmācību ilgums darba aizsardzības speciālistiem. Atbildot uz komisijas priekšsēdētājas Aijas Barčas jautājumu, kā tik būtiska apmācību laika samazināšana iet kopā ar satraucošo statistiku, LM pārstāvji sacīja, ka apmācību kurss veidots tā, lai darba drošība neciestu, turklāt bīstamajās nozarēs – būvniecībā, kokapstrādē, ražošanā – nepieciešams apgūt arī 40 stundu specializētās apmācības kursu.

Informējot par VDI darba aktualitātēm, inspekcijas pārstāvji atzina - efektīvākā metode darba drošības nodrošināšanai izkristalizējusies problemātisko iekārtu vai struktūrvienību darba apturēšana vai brīdinājums par apturēšanu. Ja uzņēmumam draud dīkstāve ražošanā, darba drošības lietas tiek ātri sakārtotas, un šī metode ir iedarbīgāka par naudas sodiem.

Iezīmējot darbā bojāgājušā vidējo portretu, VDI pārstāvji atzina, ka tas ir vīrietis pusmūžā, kvalificēts strādnieks, speciālists vai amatnieks, ar noslēgtu darba līgumu. Bojāgājušie darbinieki bieži ir lietojuši alkoholu, un vidējais alkohola līmenis asinīs ir 0,35 promiles. Bojāgājušie konkrētajā profesijā visbiežāk strādājuši mazāk par gadu, tādēļ darba devējiem īpaša uzmanība būtu jāvelta tieši jauno darbinieku instruēšanai, apmācībai un darba drošības kontrolei.



Saeimas Preses dienests