„Profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmu jautājumu esam skatījuši vairākās komisijas sēdēs, un šis ir viens no gadījumiem, kad varam būt gandarīti par paveikto – jomas sakārtošanas process virzās uz priekšu – ir palielināts finansējums,” trešdien, 14.novembrī, sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

Nākamā gada valsts budžets paredz papildu finansējumu profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmām 1,1 miljona latu apmērām, kopumā sasniedzot 8,7 miljonus latu. Papildu finansējums paredzēts pedagogu minimālās algas paaugstināšanai, pašvaldību izglītības iestādēm, kā arī jaunu audzēkņu uzņemšanai, informēja Kultūras ministrijas pārstāve Roventa Putniņa.

Komisijas priekšsēdētāja atzina, ka ir jautājumi profesionālās ievirzes izglītības jomā, pie kuriem darbs vēl jāturpina. Komisijas deputāte Inguna Rībena (Vienotība) akcentēja problēmu, ka Rīga ir vienīgā pilsēta, kas spēj nodrošināt kvalitatīvu augstākās muzikālās izglītības apguvi un jaunieši, kas no reģioniem dodas uz Rīgu studēt, visbiežāk atpakaļ vairs neatgriežas.

Komisijas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) uzsvēra, ka patlaban pastāv vairāki šķēršļi, kas kavē mūzikas skolu pārkvalificēšanos par mūzikas koledžām. Mūzikas koledžu klātbūtne reģionos audzēkņiem ļautu saņemt pirmā līmeņa augstāko izglītību, sacīja J.Vucāns. Arī Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas pārstāvis Egons Salmanis atzina, ka reģionos ir jābūt pieejamām pirmā līmeņa augstākās muzikālās izglītības programmām, jo tas arī kavētu pedagogu aizbraukšanu no reģioniem.

Kā vienu no risinājumiem, lai arī reģionos būtu pieejama augstākā muzikālā izglītība, J.Vucāns uzsvēra, ka, muzikālās izglītības programmu nodrošināšanā gan reģionālajām augstskolām, gan mūzikas skolām un augstskolām jāsadarbojas savā starpā.

Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra pārstāves Dace Melbārde un Jolanta Klišāne vērsa uzmanību, ka profesionālās ievirzes izglītības kvalitāti negatīvi ietekmējis krasais budžeta līdzekļu samazinājums, sākoties ekonomiskajai krīzei, un vēl joprojām tiek risināts jautājums, kā to atjaunot. I.Rībena aicināja jomas pārstāvjus sākt laicīgi diskutēt par nākamā gada valsts budžeta grozījumiem, atgādinot, ka valdības deklarācijā kultūrizglītība ir viena no prioritātēm. Deputāte arī akcentēja Latvijas mūzikas pārstāvju panākumus pasaulē un mudināja aktīvāk strādāt pie krīzes radīto seku novēršanas.


Saeimas Preses dienests