Lai veicinātu tiesisko skaidrību par valsts ģerboņa lietošanas nosacījumiem un nostiprinātu valsts ģerboņa juridisko statusu, Saeima ceturtdien, 14.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa ierosinātie likuma grozījumi nosaka, ka ikvienam ir pienākums ar cieņu izturēties pret valsts ģerboni, un vienlaikus papildina to institūciju un amatpersonu loku, kas ir tiesīgas to izmantot. Turpmāk lielo valsts ģerboni drīkstēs izmantot arī Saeimas priekšsēdētājs un apakškomisijas, Ministru kabineta locekļi, Saeimas Kanceleja, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Valsts kanceleja, Tieslietu padome, Valsts kontrole, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Centrālā vēlēšanu komisija, tiesībsargs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Centrālā zemes komisija un Satversmes aizsardzības birojs, kā arī koleģiālā institūcija, kuru vada lielo valsts ģerboņi izmantot tiesīgā valsts amatpersona.
Lielo valsts ģerboni turpmāk drīkstēs izmantot arī valstiski atzītos diplomos, apliecībās vai atestātos, kas apliecina zinātniskā grāda, izglītības vai kvalifikācijas līmeņa ieguvi akreditētā izglītības programmā. Lielais valsts ģerbonis tiks attēlots arī tiesas nolēmumā.
Tāpat grozījumi nosaka, ka turpmāk institūcijas statusam atbilstošo valsts ģerboni būs tiesīgas izmantot arī to pārstāvošās amatpersonas, Saeimas deputāti, prokurori, tiesneši, zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji. Ģerboni institūcijas varēs izmantot arī preses paziņojumos.
Likumā precizēts arī to institūciju saraksts, kas būs tiesīgas izmantot mazo valsts ģerboni, vienlaikus nosakot, ka turpmāk to drīkstēs izmantot arī privātpersonas dokumentos, ko tās rada, pildot valsts pārvaldes deleģētu uzdevumu.
Savukārt vizuālajā identitātē un grafiskajā standartā, piemēram, pie ēkām, iespieddarbā vai interneta mājaslapās, turpmāk blakus valsts ģerbonim nedrīkstēs lietot citu ģerboni, zīmi, emblēmu vai logo. Likumā noteiktas tās institūcijas, kuras izņēmuma kārtā to varēs darīt.
Grozījumi arī paredz iespēju valsts ģerboni turpmāk izmantot Latvijas Republikas pasta apmaksas zīmēs.
Likuma grozījumi deleģē Ministru kabinetu, saskaņojot ar Valsts heraldikas komisiju, noteikt valsts ģerboņa un ar to saistīto Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu heraldisko krāsu toņus atbilstoši materiālam un tehnikai, kā arī heralidisko krāsu grafiskos apzīmējumus.
Lai mazinātu ģerboņa lietošanas juridiskās neskaidrības, likumā veiktas arī terminoloģiskas izmaiņas – vārds „ģerboņa attēls” un novecojušais jēdziens „ģerboņa grafiskais attēls” aizstāti ar vārdu „ģerbonis”, jo tie apzīmē vienu un to pašu.
Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni” stāsies spēkā šī gada 1.septembrī.
Saeimas Preses dienests