Sapratne un tolerance, ko sasvstarpējā dialogā panākuši Otrā pasaules kara laikā pretējās frontēs cīnījušies latviešu karavīri, ir idejiskais pamats, uz kura attīstīt sapratni par vēstures interpretācijām arī plašākā sabiedrībā, trešdien, 29.februarī, vienojās Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti. Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis uzsvēra, ka komisijas uzdevums nav strīdēties par vēsturi, bet sabiedrības saliedētības kontekstā meklēt risinājumus, kā izvairīties no vēsturisko notikumu konfrontācijas, tostarp saistībā ar 16.marta piemiņas pasākumiem.
I.Latkovskis uzsvēra, ka ir jārespektē karavīru vēlme pieminēt savus cīņu biedrus neatkarīgi no tā, kurā frontes pusē viņi ir karojuši. Arī komisijas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) atzīmēja, ka ir cilvēcīgi taisnīgi ļaut bez konfrontācijām 16.martā atcerēties savus cīņu biedrus un nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa tiem kara veterāniem, kuri karojuši vācu frontes pusē, jo pirms Latvijas neatkarības atgūšanas viņi to nedrīkstēja darīt.
Diskutējot par to, kā mazināt konfrontācijas 16.martā sabiedrības dažādās vēstures izpratnes dēļ, deputāts Valdis Liepiņš (ZRP) vaicāja klātesošajiem, vai, viņuprāt, nebūtu jāmaina leģionāru pieminēšanas datums un vieta.
Latviešu Strēlnieku apvienības priekšsēdētājs Jānis Aivars Baškers un Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Edgars Skreija atzīmēja, ka ziedu nolikšanas tradīciju pie Brīvības pieminekļa 16.martā, pieminot Otrajā pasaules karā kritušos, vajag saglabāt. Vienlaikus J.A.Baškers atzina, ka vienkopus sapulcējušās cilvēku grupas tādējādi ir vieglāk provocēt. Viņš pauda uzskatu, ka ir nepareizi ļaut vienā laikā un vietā sapulcēties vairākām organizācijām, kas pauž pretējus uzskatus. Ja šādu praksi pārtrauktu, tas ļautu izvairīties no atklātām viedokļu sadursmēm.
Savukārt deputāte Irina Cvetkova (SC) pauda nostāju, ka Otrā pasaules kara leģionāru pieminēšana pie Brīvības pieminekļa nav pieņemama. Arī Latviešu Strēlnieku apvienības valdes loceklis Jānis Ivars Kasparsons pauda uzskatu, ka Brīvības piemineklis nav īstā vieta, kur pulcēties lielām cilvēku grupām, lai noliktu ziedus un atcerētos kritušos. Viņaprāt, kritušos karavīrus būtu pareizāk pieminēt kapos, kur tie apglabāti.
Komisijas sēdē izskanēja viedoklis, ka nozīmīgs priekšnoteikums, kā saliedēt sabiedrību ar dažādām vēstures interpretācijām, ir medijiem un politiķiem atturēties no vēstures notikumu politizēšanas.
Komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka topošā Sabiedrības saliedētības komisija turpinās darbu, lai mazinātu sabiedrības šķelšanos ar savstarpēji naidīgām Latvijas vēstures interpretācijām.
Saeimas Preses dienests