Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti otrdien, 31.janvārī, sprieda par valsts budžeta līdzekļu sadalījumu sportam 2012.gadā.
„Šis ir olimpiskais gads un to iezīmē ne tikai Londonā gaidāmās vasaras olimpiskās spēles, bet arī vairākas zīmīgas jubilejas, tāpēc līdzekļu sadalījumā saprotams lielais uzsvars uz Latvijas sportistu sagatavošanu startam Londonā,” raksturo apakškomisijas priekšsēdētājs Ivans Klementjevs.
Tieši pirms 100 gadiem pirmais latvietis piedalījās olimpiskajās spēlēs 1912.gadā Stokholmā un arī izcīnīja medaļu, savukārt aprīlī atzīmēsim Latvijas Olimpiskās komitejas deviņdesmito gadskārtu, pauž I.Klementjevs, prognozējot, ka šogad Londonā piedalīsies visu laiku piecsimtais olimpietis no Latvijas.
2012.gadā valsts budžeta programmai „Sports” atvēlēti 13,9 miljoni latu, skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktore Agra Brūne. No šiem līdzekļiem trīs miljoni atvēlēti augstu sasniegumu sportam. Liela uzmanība tiek pievērsta šī finansējuma sadalei, un Latvijas Olimpiskā komiteja iesniegs finansējuma izlietojuma tāmes, noskaidroja apakškomisijas deputāti.
Finansējums sportam ir mazs un liela daļa piešķirto līdzekļu jānovirza valsts galvojumu atmaksai, norāda I.Klementjevs. Šogad šim mērķim nepieciešami 4,2 miljoni latu. Otra liela pozīcija ir algu fonds profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu pedagogiem. Finansējums treneru algām tiek saglabāts pagājušā gada līmenī un būs 3,2 miljoni latu.
Deputāti noskaidroja, ka pieejamais finansējums sporta skolu treneru algām tiek sadalīts, ņemot vērā gan audzēkņu skaitu, gan jauniešu meistarību. No šī gada uz atalgojumu pedagogu algām var pretendēt arī privātie sporta klubi, finansējuma pārdale notiks šī gada ceturtajā ceturksnī, informēja A.Brūna.
Vairāku desmitu sporta federāciju atbalstam piešķirts 1,1 miljons latu. IZM pārstāvji norādīja, ka gaidāmajā sporta forumā nozares ietvaros varētu diskutēt par prioritāro sporta veidu noteikšanu, lai valsts atbalsts federāciju darbam nebūtu tik sadrumstalots. „Vajag vairāk atbalstīt federācijas, kas labi strādā. Tā būtu motivācija uzstādīt un sasniegt vēl augstākus mērķus. Tāpat lielāks atbalsts būtu jāatvēl federācijām, kas izstrādājušas attīstības programmu, tādējādi dodot iespēju to īstenot,” pauda apakškomisijas priekšsēdētājs.
Valsts budžeta finansējums rezervēts arī sporta būvēm. Nepietiekamo līdzekļu dēļ priekšroka patlaban dota valsts sporta bāzēm, kurām nav nodokļu nomaksas parādu. Deputāti interesējās, kāpēc budžetā nav paredzēts finansējums Siguldas trasei, kurā 2015.gadā plānota pasaules čempionāta norise kamaniņbraukšanā. IZM pārstāvji skaidroja, ka šo jautājumu valdība uz gadu atlikusi.
Saeimas Preses dienests