Gallery
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti otrdien, 24.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, kas paredz vienkāršot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas procedūru uzņēmējiem un izskaust PVN izkrāpšanu no valsts budžeta.
„Šodien virzīšanai Saeimā atbalstījām jauno regulējumu, kas uzņēmējiem vienkāršos PVN atmaksu un nodokļu nomaksu padarīs caurspīdīgāku, līdz ar to arī atvieglojot Valsts ieņēmuma dienesta darbu. Taču iesniegtais likumprojekts jāpilnveido. Deputāti otrajam lasījumam piedāvās risinājumus, kā reverso PVN maksāšanas kārtību piemērot būvniecības pakalpojumiem, ko saņem valsts un pašvaldības iestādes,” pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Viņš aicina iesaistītās institūcijas sagatavot priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.
Šobrīd par būvniecības pakalpojumiem, kā arī par metāllūžņu piegādi un ar to saistītajiem darījumiem PVN valsts budžetā maksā preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs. Jaunā norma paredz, ka turpmāk par šiem darījumiem PVN aprēķinās un nomaksās pakalpojumu saņēmējs.
Statistikas dati liecina, ka gan būvniecības nozarē, gan metāllūžņu tirgū darbojas arī negodīgi komersanti, kuri īslaicīgi iesaistās darījumos un veido shēmas, lai izkrāptu no valsts budžeta PVN, atskaitot priekšnodokli par neveiktajiem darījumiem, par kuriem PVN valsts budžetā nav samaksāts, norāda likumprojekta autori. Grozījumiem stājoties spēkā, PVN izkrāpšana no valsts budžeta tiktu izskausta.
Grozījumi arī nosaka, ka PVN nebūs jāmaksā par vēstuļu sūtīšanu, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus, un pasta pakām līdz desmit kilogramiem.
Likumprojekts ievieš tā saukto „kases principu” attiecībā uz zvejniecības uzņēmumiem. Līdz ar to šie uzņēmumi par svaigu, saldētu vai atdzesētu zivju un vēžveidīgo piegādēm PVN maksās un atskaitīs priekšnodokli pēc samaksas saņemšanas par piegādāto produkciju.
Deputāti vērsa uzmanību, ka šobrīd pastāv neskaidrības reversā PVN piemērošanā būvniecības jomā, tostarp attiecībā uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti valsts un pašvaldības iestādēm, līdz ar to diskusijas būs jāturpina. Tādēļ deputāti aicināja Finanšu ministriju uz otro lasījumu iesniegt priekšlikumus pārejas noteikumiem, paredzot, ka regulējums būvniecības jomai stātos spēkā vēlāk nekā citas likumprojektā iestrādātās izmaiņas.
Par grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.
Saeimas Preses dienests