Eiropas lietu komisijā pārrunā Latvijas iekļaušanos Ziemeļeiropas elektroenerģijas tirgū

(25.02.2011.)

Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien, 25.februārī, tiekoties ar enerģētikas ekspertiem, pārrunāja Latvijas iekļaušanos Ziemeļeiropas elektroenerģijas biržā.

„Pievienošanās Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržai Nord Pool stiprinātu mūsu drošību un palielinātu iespējas starptautiskajā tirgū iepirkt iespējami lētāko elektrību,” norāda komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis. Viņš pauž bažas, ka izpildvaras līmenī ieilgušo diskusiju dēļ tagad izmaiņas likumos, kas sagatavos Latvijas pievienošanos šai elektroenerģijas biržai, jāvirza sasteigti.

Nord Pool birža Ziemeļvalstīs ir parādījusi sevi kā veiksmīgu elektroenerģijas vairumtirdzniecības modeli. Caur šo biržu Skandināvijā notiek 80 procenti tirdzniecības darījumu, un tai pievienojas arī citas valstis, piemēram, Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Vācijas ziemeļu daļa.

Baltijas valstu premjeri vienojušies, ka visas trīs valstis Nord Pool biržai pievienosies līdz 2011.gada beigām. Plānots, ka valdība 1.marta sēdē izskatīs nepieciešamos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, informēja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Atbildot uz komisijas priekšsēdētāja jautājumu, kāpēc tas tiek darīts pēdējā brīdī, J.Pūce skaidroja, ka tas saistīts ar plašajām diskusijām, taču atzina, ka likumu izmaiņas bija iespējams sagatavot mēnesi vai divus iepriekš. Sabiedrisko pakalpojumu un regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš pauda bažas, ka, sasteigti mainot likumus, tie praksē izrādīsies nepilnīgi.

Lai arī jau no 2007.gada vidus Latvija ir liberalizējusi elektroenerģijas tirgu, deputāti vēlējās zināt, kādi šķēršļi liedz mājsaimniecībām iespēju izvēlēties starp dažādiem elektroenerģijas piegādātājiem. Deputāti noskaidroja, ka šobrīd Latvijā kopā ar Latvenergo reģistrēti 20 piegādātāji, taču no tiem aktīvi darbojas tikai Igaunijas uzņēmums „Enefit”, kurš ieguvis piecu procentu tirgus daļu. Taču arī tas nestrādā ar mājsaimniecībām, jo šobrīd elektrības tirgus cena ir augstāka nekā regulētais tarifs, par kuru elektroenerģiju piedāvā AS „Latvenergo”.

Apmēram pusi no elektrības tarifa veido maksa par pārvadi un sadali. Latvijā šīs izmaksas ir mazliet augstākas nekā Igaunijā, bet līdzīgas kā Lietuvā, sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. Eksperti skaidroja, ka, liberalizējot elektroenerģijas tirgu, Latvija elektroenerģijas pārvades un ražošanas nodalīšanai izvēlējusies tādu modeli, kas ir salīdzinoši sarežģīts un lielāku atbildību uzliek Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Valdība pie diskusijas, kā pilnībā nodalīt elektrības pārvades sistēmas operatoru no ražošanas, varētu atgriezties 2015.gadā, pauda J.Pūce.

 

Saeimas Preses dienests

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt