Lai Eiropas Savienībā (ES) panāktu tiesības dalībvalstīm pašām lemt par ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšanas ierobežošanu, Latvijai aktīvi jāsadarbojas ar citām līdzīgi domājošajām valstīm, kā arī nevalstiskajām organizācijām. To piektdien, 17.decembrī, uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisija, apstiprinot nacionālo pozīciju par ES regulas projektu, ar kuru iecerēts dalībvalstīm ļaut lemt par ĢM kultūraugu audzēšanas ierobežošanu vai pilnīgu aizliegšanu savā teritorijā.
„Latvijai jāturpina iestāties par Eiropas Savienības valstu tiesībām pašām lemt, vai atļaut ģenētiski modificētu augu kultivēšanu savā teritorijā,” uzskata komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis. „Lai neapdraudētu Latvijai nozīmīgo bioloģisko un tradicionālo lauksaimniecību, mūsu valstij vajadzētu arī nākotnē būt brīvai no ģenētiski modificētiem augiem,” norāda I.Lieģis.
Komisijas deputāti rosināja valdību šajā jautājumā aktīvāk sadarboties ar līdzīgi domājošajām dalībvalstīm, zinātniekiem un pilsonisko sabiedrību. „Ģenētiski modificēto augu aizstāvji ļoti aktīvi lobē savas intereses Eiropas Savienībā, un vienīgā iespēja kā ar to cīnīties, ir aktīvi izmantot nevalstisko organizāciju un zinātnieku palīdzību,” teica deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK). Tāpat deputāts aicināja Latvijas nostāju šajā jautājumā detalizētāk saskaņot arī ar Lietuvu un Igauniju.
Ar ierosinājumu lemšanu par ĢM kultūraugiem atstāt pašu dalībvalstu ziņā šī gada 13.jūlijā klajā nāca Eiropas Komisija. Šāds priekšlikums tapis, lai radītu vienotu ES līmeņa juridisko bāzi, kas ļautu arī aizliegt ĢM augu audzēšanu. Jaunā ES tiesību akta iniciatīva gan neattieksies uz ĢM organismus saturošu cilvēku un dzīvnieku pārtiku, jo arī turpmāk to būs atļauts izplatīt visā ES teritorijā.
Kā sēdē norādīja vides ministrs Raimonds Vējonis, dalībvalstu viedokļi šajā jautājumā dalās un aptuveni līdzīgs atbalstītāju skaits ir gan ĢM augu piekritējiem, gan pretiniekiem. „Grūti prognozēt iznākumu, jo ģenētiski modificēto augu kultivēšanas aizstāvji aktīvi lobē savas intereses ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī Latvijā. Tomēr uzskatām, ka Latvijai nav jābūt tai valstij, kurā tiks veikti eksperimenti ar ģenētiski modificētiem augiem,” uzsvēra vides ministrs.
Patlaban Latvijā šo jomu regulē Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, kas nosaka, ka pašvaldības ar saistošiem noteikumiem var aizliegt ĢM kultūraugu audzēšanu tās administratīvajā teritorijā.
Saeimas Preses dienests