Saeima ceturtdien, 28.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, nosakot, ka no īpašnieka varēs atsavināt kultūras pieminekļus, kurus apdraud īpašnieka bezdarbība un negodprātīga rīcība.

Grozījumi nosaka, ka var atsavināt nekustamos kultūras pieminekļus, kas nepieciešami sabiedrības vajadzību nodrošināšanai un tos, kuru saglabāšanu īpašnieks nenodrošina. Atsavināšana notiks Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt kustamos kultūras pieminekļus, kuru saglabāšanu īpašnieks nenodrošina, pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ierosinājuma varēs atsavināt tiesas ceļā.

„Efektīvāks mehānisms kultūras pieminekļu aizsardzībai ir nepieciešams, jo daudzi pieminekļi ir sliktā stāvoklī un īpašnieki tos apzināti laiž postā, lai zemi izmantotu citiem mērķiem,” uzsver Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis iepriekš atbildīgās komisijas sēdē paudis uzskatu, ka būtu nepieciešami tikai pāris precedenti, kad īpašniekam tiek atsavināts līdz sliktam stāvoklim novests kultūras piemineklis, lai citi īpašnieki gūtu mācību un kopējā situācija pieminekļu uzturēšanā uzlabotos.

Tāpat likumā precizēta darījumu veikšanas kārtība ar kultūras pieminekļiem. Ja īpašnieks pārdod, dāvina, maina vai citādi atsavina valsts nozīmes kultūras pieminekli, valstij ir pirmpirkuma tiesības. Lēmumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu pieņem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, nosaka likuma izmaiņas.

Likuma grozījumi arī ļauj daļu kultūras pieminekļu aizsardzības funkciju deleģēt pašvaldībām. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija varēs uz vienu gadu pašvaldībām deleģēt uzdevumus, kas attiecas uz vietējās nozīmes nekustamo kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu. To varēs darīt tikai gadījumos, ja pašvaldībā ir izveidots kultūras mantojuma aizsardzības dienests, kuram atvēlēts nepieciešamais finansējums un tajā strādā kultūras mantojuma speciālisti.

Šobrīd vairākas pašvaldības jau izrādījušas interesi par kultūras pieminekļu aizsardzību un ir gatavas funkcijas pārņemt bez tam atsevišķi iedalīta finansējuma, iepriekš atbildīgajā komisijā skaidrojis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs.

Saeimas Preses dienests