Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 30.jūnijā, tiekoties ar ministriju atbildīgajām amatpersonām un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, pārrunāja iespējas nodrošināt pieejamāku vidi cilvēkiem ar invaliditāti. Komisija lēma izvērtēt kā vides pieejamības normas ietvertas jaunajā Būvniecības likumprojektā un tuvākajā laikā vērtēt nepieciešamos uzlabojumos citos normatīvajos aktos.

„Šobrīd izveidojusies situācija, ka daudzos jaunajos būvniecības projektos netiek ievērotas elementāras prasības, kas nodrošinātu ēku pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, veciem vai slimiem cilvēkiem. Nesokas arī ar esošo celtņu pielāgošanu, tāpēc šai problēmai jāmeklē risinājums,” norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

60 procentos jaunuzcelto ēku vispār nav domāts par vides pieejamību, liecina invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” veiktais pētījums, kura ietvaros tika apsekotas 400 ēkas dažādās Latvijas vietās. Apvienības „Apeirons” pārstāvji skaidroja, ka pie viņiem regulāri vēršas projektētāji un arhitekti, kuriem nav skaidras vides pieejamības prasības.

Arī Labklājības ministrijas pārstāve atzina, ka esošajā situācijā prasību ievērošana nav efektīva un sistēma jāpilnveido. Darba grupā izstrādāti dažādi turpmākās rīcības varianti - tiek apsvērta iespēja gan pilnveidot esošos normatīvos aktus un uzraudzības kārtību, gan izstrādāt jaunu likumu, kas vienuviet noteiktu vides pieejamības principus, un radīt vides pieejamības inspektoru institūtu, informēja Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente Zane Lasmane.

Ekonomikas ministrijas pārstāvji pauda viedokli, ka nav jāveido atsevišķs normatīvais akts, bet jāpilnveido esošie būvnormatīvi. Pakāpeniski tas tiek darīts, lielāka uzmanība jāpievērš arī izglītojošam darbam, teica Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu departamenta direktors Valdis Blome.

Komisijas deputāti vēlējās zināt, kāpēc šobrīd ekspluatācijā var nodot ēkas, kas neatbilst prasībām. Ekonomikas ministrijas pārstāvis skaidroja, ka lielākās problēmas ir ar pašvaldību pasūtījumiem. Taču jaunajā Būvniecības likumā plānots pastiprināt būvniecības speciālistu atbildību par to veidotajiem projektiem. Likumprojektā paredzēts ieviest profesionālās darbības apdrošināšanu, kas segtu speciālistu pieļauto kļūdu labošanu.




Saeimas Preses dienests