Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 6.janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Komerclikumā, paredzot atvieglot uzņēmumu dibināšanu un likvidēšanu. Vienlaikus komisijas deputāti pauda pārliecību, ka valdības iesniegtais likumprojekts būtiski jāpilnveido.
„Likumprojekts ietver vairākas sen gaidītas normas. Tas paredz līdz 100 latiem samazināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālu, kā arī saīsināt laiku, kurā var likvidēt uzņēmumu, kas nokārtojis visas saistības. Tomēr valdības piedāvātā likumprojekta redakcija jāuzlabo, lai paralēli pozitīvajām lietām nerastos jauni šķēršļi un neskaidrības, kas var atkal sarežģīt uzņēmējdarbību,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Komisija iecerējusi precizēt nosacījumus mantisko ieguldījumu veikšanai pamatkapitālā. Pamatkapitālā var ieguldīt arī mantu, un komisijā diskutēs, vai būtu jānosaka minimālā vērtība mantai, kuru var ieguldīt pamatkapitālā. Jāformulē arī pārejas noteikumi tām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), kuras tagad tiek dibinātas, samaksājot vismaz pusi no pamatkapitāla. Likums nosaka, ka atlikusī daļa jāsamaksā gada laikā. Tādēļ nepieciešams lemt, vai šāda prasība būs spēkā pēc tam, kad pamatkapitāls saruks līdz 100 latiem.
Grozījumi Komerclikumā paredz SIA minimālo pamatkapitālu samazināt līdz 100 latiem pašreizējo 2000 latu vietā, vienlaikus saglabājot nosacījumu dibināšanas brīdī samaksāt vismaz pusi no pamatkapitāla.
Līdz ar to SIA izveidei minimāli būtu nepieciešami 179,5 lati līdzšinējo 1129,5 latu vietā - 50 lati pamatkapitāla tūlītējai apmaksai, 100 lati valsts nodevas samaksai par SIA reģistrēšanu Komercreģistrā, 24 lati par publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un 5,5 lati par dibinātāja paraksta apliecinājumu, ja parakstu apliecina Uzņēmumu reģistrā, norāda likumprojekta autori.
Izmaiņas likumā arī saīsina termiņu, kādā kreditors var pieteikt prasījumu, ja sabiedrība ir norēķinājusies ar visiem zināmajiem kreditoriem, kā arī saīsina likvidācijas pabeigšanas termiņu, piesaistot to nevis likvidācijas sākšanas brīdim, bet faktiski veiktajām darbībām likvidācijas procesā.
Plānots arī noteikt, ka turpmāk firmas nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras arī no citos Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstītiem vai pieteiktajiem nosaukumiem. Tātad nosaukumam būs jāatšķiras ne tikai starp firmām, bet arī biedrībām. Izmaiņas neskars tos, kuri līdz likuma spēkā stāšanās brīdim jau būs reģistrēti Uzņēmumu reģistrā.
Sagatavotās likuma izmaiņas ietver patiesā labuma guvēja definīciju, to definējot kā sabiedrības dalībnieku - fizisku personu. Ja uzņēmuma akcionārs akcijas tur savā vārdā, bet citas personas labā vai ja sabiedrības dalībnieks ir juridiska persona, akcionāram būs pienākums sabiedrību informēt par personu, kas ir patiesā labuma guvēja, nosaka likumprojekts. Lai neapgrūtinātu jaunu uzņēmumu ar ārvalstu kapitāla iesaisti dibināšanu, komisija plāno precizēt valdības piedāvāto patiesā labuma guvēja definīciju.
Likumprojekts „Grozījumi Komerclikumā” trīs lasījumos vēl jāpieņem Saeimā.
Saeimas Preses dienests