Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti trešdien, 4.novembrī, tiekoties ar Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas tiesnesi Ingrīdu Labucku, iepazinās ar tiesas darba aktualitātēm, pārrunāja nacionālo parlamentu ietekmes pieaugumu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, kā arī citus Eiropas Savienības (ES) dienaskārtības jautājumus.
Kā tikšanās laikā norādīja komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle, regulāru kontaktu uzturēšana ar Latvijas pārstāvjiem ES institūcijās ir nozīmīga, it īpaši, lai sekmīgi aizstāvētu Latvijas nacionālās intereses. Tieši tādēļ komisija organizēja tikšanos ar I.Labucku, kā arī uztur kontaktus ar Latvijas pārstāvjiem Revīzijas palātā, Eiropas Parlamentā un citās institūcijās.
Arī I.Labucka akcentēja šādu nepastarpinātu kontaktu nozīmību. Atgriezeniskās saites trūkums starp Latvijas amatpersonām un Latvijas pārstāvjiem ES institūcijās ir liela problēma, atzina tiesnese.
Iepazīstinot ar Eiropas Kopienu tiesas darba aktualitātēm, I.Labucka norādīja, ka Latvija ir to pāris dalībvalstu vidū, pret kurām līdz šim nav celta neviena prasība. Salīdzinājumam, pret Igauniju celtas piecas, bet pret Lietuvu un Slovēniju divas prasības.
„Vēlos Latviju uzslavēt, ka tā statistiski ir starp aktīvākajām direktīvu ieviesējām. Jo tiesvedības prakse liecina, ka pēc tam, kad par direktīvu savlaicīgu nepārņemšanu pārkāpumu procedūras prasība jau nonākusi Kopienu tiesā, dalībvalstīm ir ļoti mazas izredzes. Dalībvalstis uzvar tikai ap desmit procentos gadījumu,” teica I.Labucka. Vienlaikus tiesnese aicināja Saeimu un valdību arī pievērst uzmanību tām jomām, piemēram, valsts atbalstam, kurās pret Latviju potenciāli varētu tikt celtas prasības.
Pārrunājot ar Lisabonas līgumu saistītus jautājumus, I.Labucka akcentēja tajā paredzēto iespēju ES nacionālajiem parlamentiem vairāk iesaistīties ES topošo tiesību aktu izvērtēšanā. Viņa pauda šaubas, vai Latvijai ar tās ierobežotajiem resursiem izdosies vienlīdz kvalitatīvi sekot līdzi visu ES tiesību aktu atbilstībai subsidiaritātes principam. Tādēļ nepieciešams izvirzīt skaidras prioritātes un koncentrēties tieši uz prioritārajām jomām. „Ja zināsim prioritātes un uz tām arī novirzīsim mūsu cilvēkresursus, tad to var izdarīt,” teica I.Labucka, atzīmējot, ka ne mazāk būtiska būs arī koalīciju veidošana ar citu dalībvalstu parlamentiem.
Saeimas Preses dienests