Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 28.oktobrī, tiekoties ar tieslietu ministru Mareku Segliņu, pārrunāja virkni ar tieslietu jomu saistītus jautājumus, tostarp tieslietu sistēmas darbu samazināta budžeta apstākļos, tieslietu sistēmā veicamās strukturālās reformas, kā arī plānotās izmaiņas Latvijas sodu politikā.

Komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece tikšanos ar ministru vērtēja kā ļoti produktīvu, jo tā sniegusi plašu, nepastarpinātu ieskatu tieslietu jomas risināmajās problēmās. „Uzsākot rudens sesiju, esam vienojušies ar ministru regulāri organizēt šādas tikšanās, lai pārrunātu nozares aktualitātes,” norādīja V.Muižniece.

Tikšanās laikā īpaši lielu uzmanību deputāti veltīja tieslietu sistēmas darbam samazināta finansējuma apstākļos. Kā noskaidroja deputāti, panākta vienošanās, ka 2010.gada valsts budžeta projektā netiks paredzēts atalgojuma samazinājums jau tā zemu atalgotajiem tiesu darbiniekiem un ieslodzījuma vietu uzraugiem. Tiesnešiem gan atalgojumu plānots samazināt vidēji par 12 līdz 13 procentiem. „Šī ir ļoti sāpīga budžeta pozīcija, jo adekvāti liels tiesnešu atalgojums ir valsts prestiža un arī tiesiskuma jautājums,” atzina M.Segliņš.

Runājot par saspringto finansiālo situāciju Ieslodzījuma vietu pārvaldē, tieslietu ministrs deputātus informēja, ka šobrīd valdībā jau rasta konceptuāla vienošanās, lai segtu teju divu miljonu latu apmērā izveidojušos cietumu parādu par elektrību un ūdeni. „Arī deputāti pilnībā izprot, ka šis ir ne tikai ieslodzīto tiesību ievērošanas, bet arī nacionālās drošības jautājums, jo elektrības atslēgšanas gadījumā tiktu riskēts ar nemieru izcelšanos cietumos,” jautājuma būtiskumu akcentēja V.Muižniece.

Savukārt pārrunājot plānotās izmaiņas Latvijas sodu politikā, M.Segliņš darīja zināmu, ka Tieslietu ministrija pabeigusi darbu pie apjomīgiem grozījumiem Krimināllikumā, kas tostarp paredz arī paplašināt piespiedu darba piemērošanu.

Kā sarunā uzsvēra Juridiskās komisijas priekšsēdētāja, gan administratīvo, gan maznozīmīgu kriminālo nodarījumu gadījumā būtu jāparedz daudz plašākas iespējas piemērot piespiedu darbu, arī nosacītas brīvības atņemšanas gadījumā. „Patlaban sabiedrība nereti ar neizpratni uztver informāciju par nosacīta soda piespriešanas gadījumiem. Ja notiesātajiem nav jāveic pat piespiedu darbs, cilvēkiem rodas iespaids, ka soda nav vispār,” pauda V.Muižniece.

Saeimas Preses dienests