Piektdien, 16.oktobrī, Saeimā starptautiska žūrija vērtēs 2009.gada Baltijas Asamblejas (BA) balvas kandidātus literatūrā, mākslā un zinātnē. Eksperti no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas iepazīsies ar kandidātu darbiem un balsojot noteiks trīs BA 2009.gada balvas saņēmējus.

„Baltijas Asamblejas balvas laureātu vidū jau ir Gidons Krēmers, Pēteris Vasks, Nora Ikstena, Knuts Skujenieks un Silvija Radzobe, un šie vārdi apliecina apbalvojuma augsto prestižu. Šī nozīmīgā balva tiek pasniegta kā atzinība par baltiešu sasniegumiem literatūrā, mākslā un zinātnē, kas pārsniedz valstu robežas un tiek novērtēti ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskajā līmenī,” uzsver BA Latvijas delegācijas vadītājas vietnieks Jānis Reirs.

Pēc žūrijas sēdes plkst.12.30 Saeimas Sarkanajā zālē notiks preses konference, kurā tiks paziņots žūrijas lēmums un izziņoti BA balvas 2009.gada laureāti.

Ikgadējā BA balva ir nodibināta, lai sekmētu literatūras, mākslas un zinātnes attīstību Baltijas valstīs un novērtētu izcilākos sasniegumus minētajās jomās. Katras balvas apjoms ir 5000 eiro.

BA laureātiem balvas pasniegs BA sesijā, kas notiks Viļņā, Lietuvā, no šī gada 26. līdz 28.novembrim.

Žūrijas sēde notiks piektdien, 16.oktobrī, plkst.10.00 Rīgā, Jēkaba ielā 10/12, 409.telpā.

Informācija par kandidātiem:

Literatūrā BA balvai izvirzīti:

• dzejnieks un rakstnieks Romualds Granausks (Romualdas Granauskas) par spilgto trīs Baltijas nāciju identitātes portretēšanu un aktīvo dalību kultūras vērtību radīšanas procesā, kā arī stāstiem „Šunys danguje” (2005), „Kenotafas” (2005) un „Rūkas virš slėnių” (2007) (Lietuva);
• dzejniece un rakstniece Inga Ābele par romānu „Paisums” (2008) (Latvija);
• dzejniece un rakstniece Ene Mihkelsone (Ene Mihkelson) par romānu „Katkuhaud” (2007) (Igaunija).

Mākslā BA balvai izvirzīti:

• mākslinieks un tēlnieks Antans Žukausks (Antanas Žukauskas) par pagātnes vērtību atveidošanu tēlotājmākslā, panākot līdzsvaru starp moderno un tradicionālo, kā arī par baltiešu identitātes nešanu pasaulē (Lietuva);
• komponists un profesors Juris Karlsons par sasniegumiem simfoniskajā mūzikā pēdējo trīs gadu laikā (Latvija);
• mākslinieks Marko Meetamms (Marko Mäetamm) par profesionālajām un veiksmīgajām izstādēm, kā arī sasniegumiem mākslā pēdējo gadu laikā gan Baltijas, gan starptautiskajā arēnā (Igaunija).

Zinātnē BA balvai izvirzīti:

• Dr.habil.Leonards Sauka (Leonardas Sauka) par folkloras mantojuma pētījumu „Eglė žalčių karalienė” Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un citās valstīs (Lietuva);
• Dr.Mārtiņš Boiko ar monogrāfiju „Lietuviešu sutartines un to Baltijas konteksti”, kurā salīdzinātas senās lietuviešu, latviešu un igauņu melodijas (Latvija);
• Gabriele Hogana-Bruna (Gabrielle Hogan-Brun), Uldis Ozoliņš, Meilute Ramoniene (Meilute Ramoniene), Marts Rannuts (Mart Rannut) un Ina Druviete par monogrāfiju „Language Politics and Practices in the Baltic States” (2009), kas sniedz pārskatu par valodas situāciju, pētot valodas politikas lingvistiskos, politiskos un sociālos rezultātus lokālajā un starptautiskajā līmenī.

Informācija par BA balvu:

BA balvu literatūrā piešķir igauniski, latviski vai lietuviski uzrakstīta romāna, lugas, dzejoļu, stāstu un apcerējumu krājuma vai tamlīdzīga sacerējuma autoram. Darba pirmpublicējumam jābūt izdotam pēdējo triju gadu laikā.

BA balvu mākslā piešķir autoram vai izpildītājam par pēdējo triju gadu laikā radītu mākslas darbu vai darbu ciklu tēlotājmākslā, lietišķajā mākslā, mūzikā, arhitektūrā un teātra mākslā vai kinomākslā. To var piešķirt arī režisoram, solistam, aktierim, baleta māksliniekam vai izpildītājmākslinieku grupai par izcilu māksliniecisku sniegumu pēdējo triju gadu laikā.

Savukārt BA balvu zinātnē piešķir izcila zinātniska darba vai pētījumu sērijas autoram humanitārajās, sociālajās vai dabas zinātnēs, ja darbam ir starptautiska nozīme un ja tas veicina zinātnes attīstību Baltijas reģionā un ir publicēts pēdējo triju gadu laikā.

BA apbalvojums ir dibināts 1994.gadā, un pēdējos gados to ieguvuši vairāki pazīstami kultūras jomas darbinieki. 2008.gada balvu literatūrā saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, dzejnieks un atdzejotājs Knuts Skujenieks par Rakstiem, kas izdoti astoņos sējumos. 2007.gada balvu mākslā saņēma teātra kritiķe Silvija Radzobe par ieguldījumu grāmatas „Teātra režija Baltijā” sagatavošanā. Savukārt 2006.gada balvu literatūrā saņēma rakstniece Nora Ikstena par grāmatu „Nenoteiktā bija”.

Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes, kā risināti BA dienaskārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.




Saeimas Preses dienests