Zemesgabala nomas maksa, ja uz tā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, nedrīkstēs pārsniegt sešus procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības. Par to trešdien, 14.oktobrī, kopīgā sēdē konceptuāli vienojās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, apspriežot priekšlikumus grozījumiem piespiedu nomu regulējošos likumos. Nomniekam papildus nomas maksai būs jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis.

Savukārt par to, vai šāda norma būtu piemērojama arī valsts un pašvaldību objektiem, piemēram, skolām, nacionālajām sporta bāzēm, tiltiem un ceļiem, kas atrodas uz zemesgabala īpašnieka zemes, deputāti vēl nevienojās. „Par to vēl ir jādiskutē, un, iespējams, būs jānosaka termiņš, līdz kuram būs spēkā pašreizējie pieci procenti par piespiedu zemes nomu,” kopsēdē uzsvēra Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Patlaban piespiedu nomas gadījumā zemesgabala nomas maksa valsts vai pašvaldību objektiem, kā arī privatizēta dzīvokļa vai mākslinieku darbnīcas īpašniekam nedrīkst pārsniegt piecus procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības. Īpašniekiem vienojoties, atsevišķos gadījumos nomas maksu var noteikt zemāku. 

Grozījumi piespiedu nomu regulējošajos likumos nepieciešami, lai līdzsvarotu privatizēto dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku pretējās tiesiskās intereses nomas maksas noteikšanā piespiedu nomas gadījumā. Tāpat ar izmaiņām paredzēts novērst Satversmes tiesas spriedumā konstatēto tiesību normu neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei, uzsver grozījumu izstrādātāji.

Plānots, ka galīgajā lasījumā par grozījumiem likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo telpu īri” Saeima lems ceturtdien, 22.oktobrī, norāda Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš.

Saeimas Preses dienests