Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija trešdien, 2.septembrī, pēc atbildīgo amatpersonu uzklausīšanas secināja, ka Eiropas Savienības (ES) fondu administrēšanas sistēmas optimizācija nenorit pietiekami sekmīgi.

Pēc iepazīšanās ar priekšlikumiem ES fondu apguves vienkāršošanai komisija pauda viedokli, ka ir īstenotas birokrātiskas izmaiņas, bet plašākas strukturālas reformas konstatēt nevar.

Deputāti noskaidroja, ka ir saīsināts Eiropas Komisijai deklarējamo izdevumu izskatīšanas laiks, līdz ar to nauda ātrāk atgriezīsies gan ekonomikā, gan pie finansējuma saņēmējiem. Valdībā apstiprinātie grozījumi ļaus projekta īstenotājiem attiecināt neapgūstamo pievienotās vērtības nodokli pirms projekta apstiprināšanas, kā arī atvieglos pārskata iesniegšanas kārtību, skaidroja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis.

Arī Valsts kontroliere Inguna Sudraba komisijas sēdē atzina, ka vēl joprojām ES līdzekļi tiek piešķirti, nevērtējot konkrētus sasniedzamos rezultātus. „Pat tad, ja nauda tiks apgūta, mēs nebūsim panākuši būtiskas izmaiņas ne ekonomikā, ne arī valstij svarīgajās nozarēs,” skaidroja I.Sudraba.

„Sākumā ir jādefinē mērķi, un tikai tad jāinvestē līdzekļi,” norādīja I.Sudraba, uzsverot, ka 2007.-2013.gada ES fondu apguves plāns neatbilst šī brīža ekonomiskajai situācijai.

Līdz jūlija beigām apstiprināti ES fondu projekti 1,28 miljardu latu apmērā, kas ir 40,3 procenti no 2007. - 2013.gada periodam Latvijai pieejamā finansējuma. Līgumi noslēgti par 24,4 procentiem no pieejamās naudas, savukārt maksājumi veikti tikai par 4,9 procentiem no kopējā 3,18 miljardu lielā finansējuma, informēja FM pārstāvis. 

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas nolēma turpmāk skatīt ES fondu apguves procesu nozaru griezumā, uz katru sēdi aicinot ne vairāk kā divas ministrijas, kā arī FM kā atbildīgo ministriju par ES fondu apguvi.



Saeimas Preses dienests