Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 7.jūlijā, diskutējot par iespējamajiem risinājumiem kredītņēmēju un kredītiestāžu atbildības apjoma sabalansēšanai, aicināja valdību jau šogad īstenot programmu grūtībās nonākušo mājsaimniecību atbalstam.
„Jautājums par kredītsaistību pildīšanu daudzām ģimenēm īpaši sāpīgs kļūs rudenī, tāpēc bažas izraisa neskaidrā nostāja par to, kad valdība varētu ķerties pie reāla atbalsta sniegšanas,” uzsvēra Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Armands Krauklis.
Finanšu ministrijas (FM) paspārnē esošā darba grupa ir nākusi klajā ar vairākiem valsts atbalsta modeļiem, un šobrīd svarīgi izvēlēties to variantu, kas optimāli sabalansēs atbalstu iedzīvotājiem un ietekmi uz pamatbudžetu, uzskata komisijas deputāti. „Pašreizējā situācijā, protams, ir grūti rast risinājumu, kas neprasītu ievērojamus līdzekļus no valsts budžeta, tomēr, ja jautājums netiks risināts, valsts zaudējumi vēlāk būs vēl lielāki,” norādīja V.A.Krauklis.
FM pārstāvis Ronalds Fišers skaidroja, ka no piedāvātājiem atbalsta variantiem darba grupa kā kompromisu starp valsts, iedzīvotāju un kredītiestāžu interesēm izvēlējusies modeli, kurā valsts sniegtu galvojumu par restrukturizētajiem kredītiem.
Tādā gadījumā cilvēks, kura ienākumi ir samazinājušies, vērstos bankā ar lūgumu veikt kredīta restrukturizāciju, samazinot ikmēneša kredīta maksājumu tā, lai tas nepārsniedz 40 procentus no personas ieņēmumiem. Bet pārējā kredīta daļa uz laiku tiktu „iesaldēta”, skaidroja R.Fišers. Ienākumu līmenim turpinot samazināties, valsts iesaistītos un segtu maksājumu bankai. Tas būtu valsts aizdevums, lai iedzīvotāji varētu pārdzīvot šo laiku un par savām saistībām norēķināties pēc maksātspējas atjaunošanās, informēja FM pārstāvis.
Paredzēts, ka tādā gadījumā uz valsts atbalstu varētu pretendēt kredītņēmēji, kuru kredīts mājokļa iegādei nepārsniedz 100 000 latu, un kredīta nodrošinājums ir ģimenes vienīgais mājoklis. Pārējo kredītsaistību apjoms nedrīkstēs pārsniegt 5000 latu. Deputāti noskaidroja, ka šādi „griesti” izvēlēti, analizējot esošo kredītu struktūru, un tas ļautu uz atbalstu pretendēt 80 procentiem no hipotekāro kredītu ņēmējiem. Atbalsta pasākumu īstenošanai gadā būtu nepieciešami no 8,6 līdz 40,4 miljoniem latu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija turpinās strādāt ar šo jautājumu, un plānots, ka 16.jūlija komisijas sēdē tiks uzklausīts Latvijas Komercbanku asociācijas viedoklis.
Saeimas Preses dienests