Par enerģētikas nozari atbildīgajām Latvijas institūcijām jāuzņemas vadošā loma vienota Baltijas jūras reģiona energotirgus izveidē, tostarp jāapsver arī iespēja veidot augstākā politiskā līmeņa koordinējošu mehānismu Baltijas valstu energotirgus liberalizēšanas veicināšanai. To otrdien, 30.jūnijā, izskatot Baltijas jūras stratēģijas ietvaros paredzētos enerģētikas politikas jautājumus, kopsēdē rosināja Saeimas Ārlietu komisija un Eiropas lietu komisija.
„Regulāri Latvijas un Lietuvas energokompāniju kontakti vērtējami pozitīvi, tomēr ar to ir par maz, nepieciešamas arī Baltijas valstu augstākā politiskā līmeņa tikšanās,” uzsvēra Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC). „Energokompānijas šo jautājumu skata biznesa līmenī, taču tikai politiķi var pieņemt lēmumu par Lietuvas un Igaunijas enerģētikas tirgus atvēršanu, kas ir priekšnoteikums Baltijas un Zviedrijas enerģētikas starpsavienojuma izveidei. Tādēļ nepieciešams veidot precīzu koordinējošu mehānismu,” uzskata A.Bērziņš, paužot bažas, vai Latvijas pārstāvji Eiropas Savienības (ES) enerģētikas darba grupās pietiekami aktīvi aizstāv valsts nacionālās intereses.
Savukārt Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle atgādināja, ka Latvijai līdz 15.jūlijam Eiropas Komisijai jāiesniedz konkrēti projekti mūsu valsts rietumdaļas elektrotīklu modernizācijai. Latvija pretendē uz trešdaļu no 175 miljonu eiro lielā papildu finansējuma, kuru 2009. un 2010.gadā Eiropas Komisija piešķirs energotīklu starpsavienojumu izveidei, kā arī Baltijas valstu iekšējo tirgu pārvades sistēmu nostiprināšanai.
„15.jūlijs ir sarkanā līnija šī finansējuma saņemšanai. Mēs nevaram vairs dzīvot tikai no solījumiem, jāpāriet pie darbiem un šī Eiropas Savienības nauda jāapgūst,” teica V.Paegle, aicinot Ekonomikas ministriju un VAS Latvenergo Saeimai iesniegt precīzas atskaites par sagatavotajiem projektiem un pieejamo finansējumu. Latvenergo pārstāvji deputātiem apliecināja, ka kompānija ir gatava līdz Eiropas Komisijas noteiktajam termiņam iesniegt visus nepieciešamos dokumentus un pieteikties ES finansējumam.
Kā sēdē norādīja ekonomikas ministrs Artis Kampars, Lietuvas un Igaunijas energotirgus liberalizēšana ir stingrs priekšnoteikums, lai tiktu uzsākta starpsavienojuma ar Zviedriju izbūve un to apliecinājusi arī pati Zviedrija. Latvija šajā projektā ir līdztiesīgs partneris un starpsavienojums tiks būvēts starp Skandināviju un Baltiju, nevis tikai ar Lietuvu, uzsvēra ekonomikas ministrs.
Enerģētikas sektorā iespējams iezīmēt trīs dažādus līmeņus, skaidroja Ārlietu ministrijas ES direkcijas vadītāja Ilze Juhansone. Pirmajā, detalizētākajā līmenī ir jau minētie konkrētie energotīklu modernizācijas projekti, kuriem Latvijai jāpiesakās līdz 15.jūlijam. Nākamajā līmenī ir Baltijas enerģētikas starpsavienojuma plāns. Visbeidzot, visaugstākais pakāpiens ir Baltijas jūras stratēģija. Šīs visaptverošās politikas plānošanas stratēģijas viena no prioritātēm ir enerģētika, kuras koordinējošās funkcijas ES līmenī tiks uzticētas Latvijai un Dānijai.
Saeimas Preses dienests