Lai noteiktu Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko mediju darbības, veidošanas, reģistrācijas un uzraudzības kārtību atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju attīstības tendencēm un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 16.jūnijā, vienojās par Elektronisko mediju likuma sākotnējo redakciju, kuru komisija virzīs izskatīšanai Saeimā.
Komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene pauž gandarījumu par izstrādāto likuma projektu, kas ir tapis, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai sadarbojoties ar Nacionālās radio un televīzijas padomi (NRTP) un Saeimas Juridisko biroju. Martā komisija noraidīja NRTP iepriekš izstrādāto likuma projektu, norādot uz tā nepilnībām. Otrajā lasījumā tam būtu nepieciešami vairāki simti precizējumu, kas ievērojami kavētu likuma pieņemšanu Saeimā, uzsvēra I.Circene.
I.Circene atzina, ka darbs ir labi padarīts, jo izstrādātais likums regulē ne tikai tradicionālo mediju, bet arī jauno, tostarp interneta, mediju darbību. Likuma projektā tiek vienkāršota elektronisko mediju licencēšana, kā arī reglamentēta turpmākā sabiedrisko mediju finansēšana. Tiks noteikta arī jaunās Nacionālās elektronisko mediju padomes locekļu izraudzīšanas kārtība ? turpmāk padomes locekļus izvirzīs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, konsultējoties ar nevalstiskajām organizācijām.
Kā noskaidroja deputāti, līdz ar jaunā likuma stāšanos spēkā turpmāk izsniegs tikai divu viedu licences ? apraides atļaujas un retranslācijas atļaujas. Apraides atļaujas piešķirs tiem medijiem, kuri paši veido un izplata programmas, savukārt retranslācijas atļaujas saņems tie mediji, kuri retranslēs citu sagatavotās programmas. Patlaban elektronisko mediju licencēšanai tiek izsniegtas apraides, retranslācijas un citas speciālās atļaujas.
Mainīts tiks arī sabiedrisko mediju juridiskais statuss. Patlaban Latvijas Televīzija un Latvijas Radio ir bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, taču jaunais likuma projekts piedāvā sabiedriskos medijus pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām.
Kā norādīja NRTP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece, likuma projekta tālāko virzību iepriekš kavēja neskaidrība par sabiedrisko mediju finansēšanas kārtību. Sākotnēji bija paredzēts sabiedriskajiem medijiem noteikt abonentmaksu, vai arī „iezīmēt” tiem daļu no iekšzemes kopprodukta, kas ik gadu tiktu novirzīta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finansēšanai.
Likumprojekts atstāj spēkā pašreizējo finansēšanas mehānismu, kas nosaka, ka sabiedrisko mediju budžetu arī turpmāk veidos dotācija no valsts budžeta un ieņēmumi no saimnieciskās darbības. Tomēr jaunajā likumā paredzēts, ka finansējums no valsts budžeta tiks nodrošināts arī ikgadējā sabiedriskā pasūtījuma izpildei, infrastruktūrai un sabiedrisko elektronisko mediju attīstībai, kā arī Latvijas Radio kora darbībai.
NRTP padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins komisijas sēdē uzvēra, ka pēc laika būtu nepieciešams atkārtoti rosināt diskusiju par sabiedrisko mediju finansēšanas kārtību. Ā.Kleckins skaidroja, ka, neskatoties uz smago ekonomisko situāciju, pēc 2012.gada jāizstrādā jauns sabiedrisko mediju finansēšanas modelis, kurš paredzētu finansējuma palielinājumu sabiedriskā pasūtījuma izpildei, kā arī infrastruktūras nodrošināšanai un attīstībai.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā norāda, ka likuma projekts šodien tiks iesniegts Saeimas Prezidijā.
Saeimas Preses dienests