Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 10.jūnijā, tiekoties ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, pauda satraukumu, vai finansējuma - it īpaši diplomātu atalgojuma - samazināšana negatīvi neietekmēs Latvijas diplomātiskā dienesta funkcionēšanu. 

„Pilnībā izprotot valsts ekonomikas sarežģīto situāciju, mēs tomēr vēlamies pārliecināties, ka arī samazināta budžeta apstākļos Ārlietu ministrijai būs iespējas sekmīgi pārstāvēt mūsu valsts intereses ārzemēs,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC). Viņš norāda, ka nevienas valsts diplomātiskais dienests nevar būt tikai teorētisks un savas funkcijas sekmīgi veikt bez atbilstoša finansējuma. Komisija vienojās atgriezties pie šī jautājuma pēc tam, kad valdība būs vienojusies par konkrētiem budžeta samazināšanas skaitļiem.

Kā sēdē noskaidroja deputāti, Ārlietu ministrijas atalgojuma fonds, iespējams, būs jāsamazina vēl par 30 procentiem. Ņemot vērā jau iepriekš veikto atalgojuma samazinājumu 20 procentu apmērā, Ārlietu ministrijas algu fonda kopējais samazinājums varētu sasniegt pat 50 procentus.

„Kā lai mēs ar šādu algu samazināšanu nodrošinām mūsu funkciju izpildi un noturam augsti kvalificētus darbiniekus ne tikai ar Latvijas, bet arī ar Eiropas Savienības un NATO augstākā līmeņa drošības pielaidēm,” retoriski vaicāja Ārlietu ministrijas administratīvais direktors Ivars Pundurs. Viņš pieļāva, ka samazinājumi tiks veikti visos virzienos - tiks gan samazinātas diplomātu algas, gan arī vēl atlaisti darbinieki. Līdz šim Ārlietu ministrija atlaidusi jau 120 darbiniekus.

Ārlietu ministrija centīsies saglabāt Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs. Iespējams, tajās strādājošo diplomātu skaits tiks samazināts līdz minimumam, uz Latviju neatsaucot tikai vēstnieku. Vēstniecību izveidē ieguldīts daudz darba un to slēgšana ne tikai nenestu ekonomiskus ietaupījumus, bet tas būtu arī ļoti nevēlams diplomātisks žests, norādīja I.Pundurs.   

Saeimas Preses dienests