Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 9.jūnijā, pirms 1.lasījuma atbalstīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Darba likumā, kas paredz uzlabot darba attiecību tiesisko regulējumu un pilnveidot likuma normu praktisko piemērošanu.
„Atbalstot šo redakciju vienlaikus jāatzīst, ka šis likumprojekts nav ideāls un noteikti piedzīvos būtiskas izmaiņas. Par to liecina fakts, ka sociālie partneri pēc ilgstošām diskusijām vēl likumprojekta sagatavošanas posmā tomēr nav spējuši rast kompromisu par vairākiem būtiskiem jautājumiem. Turklāt jālūko, kā piedāvātie grozījumi atbilst mūsdienu ekonomiskajai situācijai,” secināja komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Komisijas sekretārs Andris Bērziņš (ZZS) aicināja darbu pie diskutablajiem jautājumiem turpināt parlamentā, strīdīgos jautājumus nepieciešamības gadījumā izšķirot ar balsojumu: „Vilkt šo diskusiju līdz bezgalībai būtu bezatbildīgi. Ja kopsaucēju nevar atrast valdības līmenī, diskusijai un atbildības nastai ir jāpārceļas uz atbildīgo parlamenta komisiju un Saeimu”.
Darba devēju un arodbiedrību pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka sociālie partneri līdz šim nav spējuši panākt vienošanos par vairākiem Darba likuma aspektiem, piemēram, vai darba devējam joprojām būtu jāpamaksā darbinieka mācību atvaļinājums, īpaši situācijā, ja studijas nav saistītas ar veicamo darbu. Tāpat atklāts ir jautājums par to, vai darba devējam jānosaka pienākums nodrošināt darba līguma kopijas pieejamību struktūrvienībā, kurā darbinieks tiek nodarbināts.
Lai veicinātu nozares koplīguma un ģenerālvienošanās slēgšanu, piedāvātie grozījumi paredz noteikt, ka ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attieksies uz visiem darbiniekiem arī tad, ja to darba devēju organizācijas biedri veic vairāk nekā 60 procentus no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma valstī.
Ja bezalgas atvaļinājums ir garāks par četrām nedēļām gada laikā, to vairs neskaitīs tajā laikā, kas dod tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu. Šāds grozījums piedāvāts, ņemot vērā darba devēju sūdzības, ka darbinieki pieprasa bezalgas atvaļinājumu un dodas peļņas nolūkos ārpus Latvijas, bet atgriežoties lūdz piešķirt apmaksātu atvaļinājumu. Darbinieks nav strādājis, bet vēlas saņemt garantijas, un darba devējs ir zaudētāja lomā, norāda likumprojekta autori.
Grozījumi paredz, ka darba sludinājumos būs jānorāda darba devējs vai persona, kas veic pretendentu novērtēšanu un atlasi. Tas nepieciešams, lai vieglāk varētu pārbaudīt sūdzības, kas saistītas ar cilvēktirdzniecību, norāda likumprojekta autori. No viena līdz trim mēnešiem paredzēts pagarināt termiņu prasības iesniegšanai tiesā gadījumos, ja darbinieks uzskata, ka tiek pārkāpta norma par vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm vai citādi pārkāpts diskriminācijas aizliegums.
Saeimas Preses dienests