Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 2.jūnijā, iepazinās ar paredzētajiem grozījumiem šī gada valsts budžetā, kā arī uzklausīja atbildīgos ministrus par plānoto izdevumu samazinājumu labklājības, veselības, izglītības un zinātnes nozarēs.
„Saeimai un Budžeta komisijai būs jāstrādā ļoti saspringtā režīmā, lai varētu apstiprināt šī gada valsts budžeta grozījumus un grozījumus vēl 95 likumos, kas saistīti ar izmaiņām budžetā,” pēc iepazīšanās ar atbildīgo ministru ziņojumu par paredzēto nozaru izdevumu samazināšanu pauda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš.
Paredzēts, ka Saeima par grozījumiem valsts budžetā pirmajā lasījumā lems ārkārtas sēdē ceturtdien, 4.jūnijā, informēja komisijas priekšsēdētājs.
Šī gada valsts budžeta grozījumi sagatavoti ar deficītu 9,2 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), ekonomikas lejupslīdei sasniedzot 18 procentus. Valsts konsolidētajā budžetā deficīts plānots 8,2 procenti, bet pašvaldību konsolidētā budžeta deficīts paredzēts viena procenta apmērā no IKP, komisiju šodien informēja finanšu ministrs Einars Repše.
Vaicāts, vai Ministru kabinets budžeta grozījumu izskatīšanas laikā neplāno iesniegt priekšlikumus vēl lielākam finansējuma samazinājumam, finanšu ministrs atzina, ka valdība iecerējusi samazināt budžeta deficītu līdz septiņiem procentiem no IKP, tāpēc, konsultējoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, būšot jāstrādā pie turpmākās izdevumu samazināšanas.
Veselības jomā naudas ietaupījumu par 39 miljoniem latu plānots veikt, par vienu trešdaļu samazinot pārvaldes sektoru un par 20 procentiem samazinot atalgojumu visiem ārstniecībā strādājošajiem. Vēl 16,3 miljonus latu paredzēts ietaupīt uz ārstniecības pakalpojumu apjoma samazināšanas rēķina, informēja veselības ministrs Ivars Eglītis. Tāpat paredzēta slimnīcu reorganizācija, attīstot ambulatoro aprūpi. Pacientu līdzmaksājumus palielināt nav plānots.
Izglītības un zinātnes jomā finansējumu nākamajam pusgadam plānots samazināt par 47,5 miljoniem latu, pārskatot izglītības programmas un samazinot administratīvās izmaksas un mērķdotācijas pašvaldībām. Tāpat tiks noteikta jauna naudas sadales kārtība, īstenojot principu „nauda seko skolēnam”, pārskatītas augstākās izglītības programmas un augstskolu filiāļu darbība, komisiju informēja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.
Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis deputātus informēja par plānotajiem taupības pasākumiem sociālajā jomā un uzsvēra, ka patlaban vislielākos naudas resursus prasa bezdarbnieku pabalstu un pensiju izmaksas nodrošināšana. Paredzēts, ka no šī gada 1.augusta par pensiju piegādi mājās pensionāriem būs jāmaksā 1,22 lati.
Saeimas preses dienests