Saeimas Enerģētikas apakškomisija pirmdien, 18.maijā, uzdeva Ekonomikas ministrijai uzsākt darbu pie jauna likuma, kas ekonomiski pamatoti un vispusīgi regulētu elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus.

„Ministru kabineta noteikumos ietvertais nozares rāmis nav no pareizākajiem, taču, lai bizness neapstātos, esošai regulējums iespēju robežās nekavējoties jāuzlabo. Savukārt nākotnē ir nepieciešams likums, kas noteiks pārdomātas prasības un nosacījumus, kas nemainīsies katru pavasari,” uzsvēra apakškomisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Diskusijā ar uzņēmēju asociācijām un Ekonomikas ministriju izkristalizējās viedoklis, ka, grozot Ministru kabineta noteikumus par „zaļās” elektroenerģijas ražošanu, nedrīkst pārdalīt kvotas starp dažādiem resursu veidiem, bet ir pieļaujama biogāzei pieejamās kvotas palielināšana.

Ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins informēja, ka, palielinot obligāto iepirkumu enerģijai, kas ražota no biogāzes, kopējais kvotu apjoms vēja, saules un citiem atjaunojamo energoresursu veidiem varētu tikt palielināts par 2,5-3 procentiem.

Uzņēmēju pārstāvji norādīja, ka kvotas ir lieks ierobežojums un traucējoša ir arī bieža atbalsta nosacījumu maiņa. Deputāti atgādināja, ka ierobežoti iepirkuma apjomi noteikti, lai spētu prognozēt „zaļās” elektrības ražošanas izmaksu ietekmi uz gala tarifu, ko iedzīvotāji un uzņēmēji maksās par elektrību. Ja netiktu noteiktas iepirkumu kvotas, elektrības cenas varētu būtiski pieaugt.

Diskutējot par metodēm, kā noteikt optimālu iepirkuma cenu katram „zaļās” enerģijas veidam, apakškomisijas priekšsēdētājs pauda viedokli, ka tarifs jānosaka, ņemot vērā ražotnes izveidē nepieciešamās investīcijas. Sagaidāmo investīciju apjomu varētu aprēķināt, par piemēru ņemot izmaksas citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem. Ja saprātīgi netiks ievērotas uzņēmēju izmaksas, nebūs ne investīciju, ne projektu, sacīja V.A.Krauklis.



Saeimas Preses dienests