|
Likumprojekts Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2009.gadam |
|
1. |
1 8 |
|
2. |
9 - 10 |
|
3. |
11 - 14 |
|
4. |
3.pielikums Valsts pamatbudžeta un
valsts speciālā budžeta kopsavilkums |
15 - 32 |
5. |
4.pielikums Valsts pamatbudžeta
ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām |
33 - 199 |
6. |
200 207 |
|
7. |
208 |
|
8. |
209 |
|
9. |
210 |
|
10. |
210 |
|
11. |
211 |
|
12. |
212 |
|
13. |
213 - 216 |
|
14. |
13.pielikums Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli
pieļaujamais apjoms |
217 - 466 |
15. |
467 |
|
16. |
468 - 471 |
|
17. |
472 |
|
18. |
17.pielikums
Pašvaldību saraksts Valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksātās daļas dzēšanai |
473 |
19. |
474 |
Likumprojekta «Grozījumi likumā «Par valsts budžetu 2009.
gadam» Paskaidrojumi
Projekts
Grozījumi
likumā Par valsts budžetu 2009.gadam
Izdarīt likumā Par valsts budžetu 2009.gadam (Latvijas Republikas
Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2009, nr.1., 2) šādus grozījumus:
1. Izteikt 1., 2. un 3.pantu šādā redakcijā:
1.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2009.gadam ieņēmumos 3 984 768 703 latu apmērā
saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.
2.pants. Apstiprināt valsts budžetu 2009.gadam izdevumos 5 054 171 142 latu apmērā
saskaņā ar 1., 3., 20. un 21.pielikumu.
3.pants. Apstiprināt mērķdotāciju apjomu pašvaldībām
298 002 879 latu apmērā, tajā skaitā:
1) pašvaldību pamata,
vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības
iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un
valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 217 632 512 latu
apmērā saskaņā ar 22., 23., 24. un 25.pielikumu;
2) pašvaldību
speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa
internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās
attīstības traucējumiem
60 810 056 latu apmērā saskaņā ar 26.pielikumu;
3) pašvaldību
izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu
darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
17 383 926 latu apmērā saskaņā ar 27.pielikumu;
5) pašvaldību
tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām
884 513 latu apmērā saskaņā ar 13.pielikumu;
6) pašvaldību
pasākumiem 1 291 872 latu apmērā saskaņā ar 18.pielikumu;
7) Ministru
kabinetam, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas informāciju, ir
tiesības mainīt 1), 2) un 3) punktā minētajos pielikumos noteikto finansējuma
sadalījumu pa pašvaldībām.
2. Izteikt 5., 6., 7., 8. un 9.pantu šādā redakcijā šādā redakcijā:
5.pants. Apstiprināt valsts
budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamo apjomu saskaņā ar
14.pielikumu.
6.pants. Noteikt maksimālo
valsts parādu gada beigās pēc nomināla 5 500 000 000 latu
apmērā. Noteikt, ka finanšu ministrs 2009.gadā var valsts vārdā sniegt
galvojumus 505 721 463 latu apmērā
saskaņā ar 15.pielikumu, kā arī noteikt, ka finanšu ministrs Likuma par budžetu
un finanšu vadību 8.¹panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai Likuma par
budžetu un finanšu vadību 37.panta sestās daļas noteiktajā kārtībā var valsts
vārdā sniegt galvojumus, nepārsniedzot 10 procentus no gadskārtējā valsts
budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma saimnieciskajā gadā.
7.pants. Noteikt valsts budžeta aizdevumu kopējo
palielinājumu 211 596 280 latu apmērā, kā arī noteikt, ka finanšu
ministrs Likuma par budžetu un finanšu vadību 8.¹panta pirmajā daļā noteikto
mērķu realizācijai Likuma par budžetu un finanšu vadību 36.panta sestās daļas
noteiktajā kārtībā var sniegt aizdevumus, nepārsniedzot 10 procentus no
gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā iekšzemes kopprodukta apjoma
saimnieciskajā gadā.
8.pants. (1) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu
50 000 000 latu apmērā Eiropas Savienības un pārējo ārvalstu finanšu
palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā kapitālsabiedrību
pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldības līdzfinansējumu
Eiropas Savienības un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu
īstenošanai un 1 000 000 latu
apmērā pašvaldību finanšu
stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai tām pašvaldībām, kam tiek uzsākts finanšu
stabilizācijas process atbilstoši likumam Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu
un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību un Eiropas Savienības un pārējo
ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai. Pašvaldību
sniegto galvojumu kopējo palielinājumu noteikt 40 000 000 latu apmērā
par tām parādu saistībām, ko uzņemas kapitālsabiedrības Eiropas Savienības un
pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, un par
tām, kuras uzņemas studējošais studiju kredīta un studējošo kredīta saņemšanai
no kredītiestādes.
(2) Noteikt pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu
8 000 000 latu apmērā tiem
infrastruktūras projektiem, kur pašvaldības faktiskais ieguldījums nav mazāks
par 90 procentiem no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav
lielāks par 10 procentiem līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā
2009.gadā un valsts budžeta līdzfinansētiem
investīciju projektiem.
(3) Noteikt, ka
pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības, atbilstoši likuma Par
pašvaldību budžetiem 22.pantam, izņemot valstiski svarīgu infrastruktūras
objektu īstenošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ar finanšu ministra
atļauju, Eiropas Savienības un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto
projektu īstenošanai un publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai,
ja saņemta Ministru kabineta atļauja iepirkuma līguma slēgšanai.
(4) Lai neaizkavētu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu
īstenošanu atļaut finanšu ministram pašvaldībai piešķirt aizņēmumu vai sniegt
galvojumu arī gadījumos, ja pašvaldības saistības (aizņēmumi, galvojumi, citas
ilgtermiņa saistības) pārsniedz 20 procentus no pašvaldības saimnieciskā gada
pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas fondā, ar nosacījumu, ka pašvaldība būs spējīga pildīt savas saistības un veikt maksājumus, kuriem
iestājies atmaksāšanas termiņš.
(5) Noteikt, ka pašvaldībām ir tiesības plānot budžetā aizņēmumu, kā
izdevumu finansēšanas avotu, tikai pēc tam, kad pašvaldībai ir atbalstīts
attiecīgais aizņēmuma pieprasījums.
9.pants. Noteikt Izglītības un zinātnes ministrijai finansējumu studējošo
un studiju kredītu dzēšanai 853 200 latu apmērā.
3. Izslēgt 11.pantu.
4. Izteikt 15. un 16.pantu šādā redakcijā:
15.pants. Noteikt, ka Valsts
prezidenta kancelejas programmas Valsts prezidenta darbības nodrošināšana
ietvaros izdevumi Valsts prezidenta atalgojumam mēnesī nepārsniedz 3000 latu
apmērā un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniedz 600 latu apmērā.
16.pants. Noteikt, ka programmas 01.00.00 "Mērķdotācijas izglītības
pasākumiem", programmas 05.00.00 "Mērķdotācijas pašvaldībām -
pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām" un programmas 10.00.00
"Mērķdotācijas pašvaldībām - pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un
sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās
apdrošināšanas obligātajām iemaksām" izpildītājs ir Izglītības un zinātnes
ministrija un ka tā nodrošina programmas finansēšanas plānu iesniegšanu Valsts
kasei.
5. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:
26.pants. Ministru kabinetam ir
tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts
iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā 41.08.00 Finansējums Eiropas
Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības
līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzētos 79 022 382
latu Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu
palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
6. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:
31.pants. Valsts akciju
sabiedrībai Latvijas Valsts meži ieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos
maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no dividendēm) 41
694 758 latu apmērā.
7. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:
33.pants. Naudas līdzekļi, kas ieskaitāmi valsts
budžetā saskaņā ar likumu Par likuma Par valsts un pašvaldību īpašuma
privatizācijas fondiem atzīšanu par spēku zaudējušu, ieskaitāmi budžeta kontā Latvijas Bankā un novirzāmi valsts budžeta
finansiālā deficīta segšanai.
8. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:
35.pants. Apstiprināt Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apakšprogrammā 25.02.00
"Atbalsts pašvaldību investīciju projektiem" paredzētās apropriācijas
16 774 905 latu apmērā sadalījumu pašvaldībām saskaņā ar 17.pielikumu.
9. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:
39.pants. Saskaņā ar
Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu valsts 49 000 000 latu apmērā
atbild par valsts akciju sabiedrības Lauku attīstības fonds garantijām, kas
sniegtas atbilstoši Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas
programmai 2007. - 2013.gadam.
10. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:
42.pants. Valsts akciju
sabiedrībai Latvijas valsts radio un televīzijas centrs ieskaitīt valsts
pamatbudžeta ieņēmumos maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu (ieņēmumus no
dividendēm) 16 800 000 latu apmērā.
11. Izslēgt 44., 45., 46., 47., un 48.pantu.
12. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:
49.pants. Likuma Par valsts
budžetu 2009.gadam sagatavošanā izmantota iekšzemes kopprodukta prognoze 12 980 900 000
latu apmērā.
13. Izslēgt 50., 51., 52., 53. un 54.pantu.
14. Papildināt likumu ar 55., 56., 57., 58., 59. 60., 61., 62. un
63.pantu šādā redakcijā:
55.pants. Valsts kasei dzēst 2008.gadā veikto iedzīvotāju ienākuma
nodokļa kompensāciju pašvaldībām 6 523 442 latu apmērā.
56.pants. (1) Noteikt, ka
prognozētie pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir 585 316
000 latu apmērā, tajā skaitā Valsts kases iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu
budžeta sadales kontā ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu daļa
prognozēta 348 640 140 latu apmērā.
(2) Noteikt, ka
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pārrēķins 2009.gadam netiek veikts un
noteiktā pašvaldību finanšu nepieciešamība netiek mainīta. Sākot no 2009.gada 1.jūlija
pašvaldības veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, atbilstoši
Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1064 Noteikumi par
pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību
2009.gadā 1.pielikumā noteiktajam procentam no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu faktiskās
izpildes. Dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņem atbilstoši
minēto noteikumu 2.pielikumā noteiktajam procentam no pašvaldību izlīdzināšanas
fondā iemaksātās summas.
57.pants. Finanšu ministram ir tiesības dzēst pašvaldību Valsts kasē ņemto aizņēmumu neatmaksāto daļu, lai nodrošinātu Administratīvi teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 15.un 16.punktā kā arī Ministru kabineta 2008.gada 18.marta noteikumos Nr.191 Kārtība, kādā piešķir un izlieto vienreizēju dotāciju novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai paredzētos dotācijas līdzekļus atbilstoši 28.pielikumā minētajam apmēram.
58.pants. (1) Jaunizveidotās novada pašvaldības
budžetu apstiprina ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc jaunizveidotās
novada pašvaldības domes pirmās sēdes. Līdz budžeta apstiprināšanai ir spēkā
novadu veidojošo pašvaldību saistošie noteikumi par pašvaldību budžetiem.
(2) Rajona pašvaldības budžeta līdzekļu
atlikumu uz 2009.gada 31.decembri pārņem Rajonu pašvaldību
reorganizācijas likuma 10.panta otrajā daļā noteiktā novada pašvaldība, lai
nodrošinātu finansējumu rajona pašvaldības pārskatu sagatavošanai, ar rajonu
reorganizāciju saistītu izdevumu un citu izdevumu segšanai.
(3) Rajonu pašvaldību reorganizācijas
likuma 10.panta otrajā daļā noteiktajai novada pašvaldībai, veicot grozījumus
rajona pašvaldības budžetā, pārdalot finansējumu starp izdevumu veidiem un
ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikācijas kodiem reorganizācijas plāna
izpildes gaitā, ir tiesības samazināt pašvaldību iestādēm paredzēto finansējuma
apjomu proporcionāli pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājumam.
59.pants. Maksa, kas tiek
ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja
dzīvesvietā, ir 1,22 lati. Ieturēto maksu par valsts pensijas, pabalsta vai
atlīdzības piegādi saņēmēja dzīvesvietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
pārskaita valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" no tā budžeta
līdzekļiem, no kura tiek izmaksāta valsts pensija, pabalsts vai atlīdzība.
60.pants. (1) Atļaut valsts akciju sabiedrībai Latvijas
Valsts ceļi 2009.gadā ņemt aizņēmumu Valsts kasē 20 400 000 latu apmērā
Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma apmērā fonda līdzfinansētā
darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi 3.2.1.1.aktivitātes Valsts
1.šķiras autoceļu maršrutu sakārtošana projektiem un Kohēzijas fonda
līdzfinansējuma apmērā projekta E-22 posma Rīga (Tīnūži) Koknese būvniecība
un E-22 posma Ludza Terehova būvniecība īstenošanai. Valsts kasei izsniegt
aizdevumu Valsts akciju sabiedrībai
Latvijas Valsts ceļi .
(2) Valsts kase triju darba dienu laikā informē Satiksmes ministriju
par Eiropas Komisijas veiktā finansējuma atmaksu par šā panta pirmajā daļā
minētajiem projektiem.
(3) Satiksmes ministrija
nodrošina līdzekļus no Valsts kases valsts akciju sabiedrībai Latvijas
Valsts ceļi izsniegtā aizdevuma atmaksai pēc tam, kad valsts budžeta ieņēmumos
ir ieskaitīts šā panta otrajā daļā minētais Eiropas Savienības finansējums.
(4) Satiksmes ministrija šā panta trešajā daļā minētos līdzekļus
aizņēmuma atmaksai pieprasa no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas
41.08.00 Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās
ārvalstu finansu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.
(5) Procentu maksājumus par Valsts kasē ņemto aizņēmumu Satiksmes
ministrija plāno budžeta programmai 23.00.00 Valsts autoceļu fonds piešķirto
līdzekļu ietvaros.
61.pants. Ekonomikas ministrija no apakšprogrammā 27.06.00 Eiropas Reģionālās attīstības fonda
(ERAF) projektu īstenošana (2007-2013) izdevumu kodā Subsīdijas un dotācijas
paredzētas apropriācijas pārskaita sabiedrībai ar ierobežotu atbildību
Latvijas Garantiju aģentūra pamatkapitāla palielināšanai 20 000 000
latu atbilstoši aktivitātei 2.2.1.3. Garantijas konkurētspējas uzlabošanai.
62.pants. Zemkopības ministrija no apakšprogrammā
21.08.00 Dotācija valsts akciju sabiedrībai Lauku attīstības fonds
pamatkapitāla palielināšanai izdevumu kodā Subsīdijas un dotācijas
paredzētās apropriācijas pārskaita valsts akciju sabiedrībai Lauku
attīstības fonds pamatkapitāla palielināšanai 4 263 658 latu.
63.pants. Noteikt ministriju un citu centrālo valsts
iestāžu maksimāli pieļaujamo amata vietu skaitu uz 2009.gada 31.decembri
saskaņā ar likuma 29.pielikumu.
15. Izteikt 1.pielikumu šā likuma
1.pielikumā dotajā redakcijā.
16. Izteikt 2.pielikumu šā likuma
2.pielikumā dotajā redakcijā.
17. Izteikt 3.pielikumu šā likuma 3.pielikumā
dotajā redakcijā.
18. Izteikt 20.pielikumu šā likuma
4.pielikumā dotajā redakcijā.
19. Izteikt 21.pielikumu šā likuma
5.pielikumā dotajā redakcijā.
20. Izteikt 22.pielikumu šā likuma
6.pielikumā dotajā redakcijā.
21. Izteikt 23.pielikumu šā likuma 7.pielikumā
dotajā redakcijā.
22. Izteikt 24.pielikumu šā likuma
8.pielikumā dotajā redakcijā.
23. Izteikt 25.pielikumu šā likuma
9.pielikumā dotajā redakcijā.
24. Izteikt 26.pielikumu šā likuma
10.pielikumā dotajā redakcijā.
25. Izteikt 27.pielikumu šā likuma
11.pielikumā dotajā redakcijā.
26. Izteikt 13.pielikumu šā likuma
12.pielikumā dotajā redakcijā.
27. Izteikt 14.pielikumu šā likuma
13.pielikumā dotajā redakcijā.
28. Izteikt 15.pielikumu šā likuma
14.pielikumā dotajā redakcijā.
29. Izteikt 17.pielikumu šā likuma
15.pielikumā dotajā redakcijā.
30. Izteikt 18.pielikumu šā likuma
16.pielikumā dotajā redakcijā.
31. Izteikt 28.pielikumu šā likuma
17.pielikumā dotajā redakcijā.
32. Izteikt 29.pielikumu šā likuma
18.pielikumā dotajā redakcijā.
33. Izslēgt 19.pielikumu.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Finanšu
ministrs
E.Repše
Vīza:
Valsts
sekretārs
M.Bičevskis
67095437, Zane.Adijane@fm.gov.lv
Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2009.gadam
anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Atsauce
uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas
dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta
projektu |
Saskaņā ar
Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto budžets ir līdzeklis valsts
politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Tas ir valdības finansiālās
darbības un vadības pamatā. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi
līdzekļi nepieciešami valdībai, valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts
deleģēto pienākumu izpildei, kuru finansēšana ir noteikta ar likumdošanas
aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti,
izdevumus segtu atbilstoši resursi. Visi maksājumi,
kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts
budžeta ieņēmumos,
ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta
likumā noteiktu apropriāciju novirza valsts mērķu sasniegšanai. Valsts budžeta
izdevumus veido apropriācijas, kas noteiktas konkrētu valsts funkciju
realizēšanai saskaņā ar gadskārtēj
o valsts budžeta likumu. Saskaņā ar Deklarāciju par Ministru
kabineta iecerēto darbību Valdība ir apņēmusies panākt budžeta deficīta
samazināšanu, pildot iepriekšējās valdības uzņemtās saistības pret Eiropas
Komisiju (EK) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF), lai nodrošinātu turpmāku
starptautiskā aizdevuma saņemšanu un apstādinātu ekonomikas lejupslīdi. Šī uzdevuma izpildei valdībai
nekavējoties jāizstrādā Valsts budžeta grozījumi 2009.gadam, pamatojoties uz
memorandu par neatliekamiem pasākumiem valsts maksātspējas nodrošināšanai. |
2. Pašreizējās
situācijas raksturojums |
Pašlaik spēkā esošais likums Par valsts budžetu 2009.gadam tika
izstrādāts, balstoties uz 2008.gada decembra prognozi par iekšzemes
kopprodukta (turpmāk IKP) kritumu salīdzināmās cenās 5% apmērā. Šis
scenārijs tika saskaņots ar SVF un Eiropas Komisiju. 2009.gada sākumā
Centrālā statistikas pārvalde veica ievērojamu atpakaļvērstu IKP korekciju,
izmainot IKP vērtības gan faktiskajās, gan salīdzināmajās cenās, sākot no
2007.gada I ceturkšņa, kā rezultātā kļuva skaidrs, ka tautsaimniecības
patiesais izlaides samazinājums 2008.gadā ir bijis ievērojami lielāks nekā
tika uzskatīts iepriekš. Turklāt tieši 2008. gada beigās globālās
finanšu krīzes ietekme sasniedza reālo sektoru, kas iezīmējās ar strauju
starptautiskās tirdzniecības un tādējādi arī eksporta iespēju samazinājumu.
Šie un citi faktori norādīja uz dziļāku tautsaimniecības recesiju nekā tika
prognozēts iepriekš. Ievērojot ekonomikas lejupslīdi, ir vajadzīga
neatliekama, izlēmīga un saskaņota valsts institūciju, pašvaldību, privāto uzņēmēju
un visas sabiedrības rīcība, lai novērstu tālāku ekonomiskās aktivitātes
pazemināšanos, stabilizētu un atdzīvinātu finanšu sistēmu, sabalansētu
sabiedrības vēlmes ar to īstenošanas iespējām, pārstrukturētu Latvijas
tautsaimniecību, paaugstinot tās konkurētspēju gan ekonomikā, gan valsts
pārvaldē un publisko pakalpojumu sniegšanā, tādējādi radot pamatu būtiskiem
valsts maksājumu bilances uzlabojumiem nākotnē. Tuvākajā laikā valsts finansiālās iespējas būs
ierobežotas, tādēļ nekavējoties jāpanāk valsts tēriņu turpmāka samazināšana. Nekavējoties jāizstrādā likumprojekts Grozījumi
likumā Par valsts budžetu 2009.gadam,
pamatojoties uz memorandu par neatliekamiem pasākumiem valsts maksātspējas
nodrošināšanai. |
3. Normatīvā akta projekta būtība |
Finanšu ministrija
2009. gada februārī atjaunoja makroekonomiskās prognozes. Prognožu
sagatavošanas procesā tās tika saskaņotas ar Latvijas banku, Ekonomikas
ministriju, tika veiktas konsultācijas arī ar privātā sektora analītiķiem un
Starptautisko valūtas fondu. Prognožu izstrādē ir ņemtas vērā arī Eiropas
Komisijas janvāra prognozes. Makroekonomiskās attīstības scenārijs
2009. gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanai paredz, ka 2009.gadā
IKP salīdzināmās cenās samazināsies par 18,0%. Likumprojekts
Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2009.gadam ir sagatavots, balstoties
uz pārskatītām prognozēm, 2009.gada
valsts budžeta deficītam sasniedzot
8,2% no IKP. Ministru kabinets
grozījumu projekta sagatavošanā uzdeva ievērot šādus
nosacījumus: -
izdevumus atlīdzībai samazināt vidēji par 20 %, aprēķinot no sešiem mēnešiem
plānotā vidējā finansējuma, tai skaitā pedagogu darba samaksai un tautas
mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai resorā 62. Mērķdotācijas
pašvaldībām, Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā mērķdotācijām
pašvaldību izglītības iestāžu profesionālās ievirzes sporta izglītības
programmu, vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu
pedagogu darba samaksai un Kultūras ministrijas budžetā mērķdotācijām
pašvaldību mūzikas un mākslas skolu izglītības programmu pedagogu darba
samaksai; -
pārējos izdevumus samazināt par 40 %, samazinājumam nepakļaujot izdevumus
kārtējiem maksājumiem Eiropas Kopienas budžetā, Aizsardzības ministrijas
iemaksas NATO un ANO, Ārlietu ministrijas budžeta programmu 02.00.00
"Iemaksas starptautiskajās organizācijās", izdevumus valsts parāda
apkalpošanai, izdevumus no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem,
budžeta savstarpējos transfertus un atsevišķus MK noteiktus izdevumus, kā arī
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu
palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai (izņemot atlīdzību Eiropas
Savienības fondu tehniskās palīdzības projektos) paredzētos izdevumus; - samazinājums
aprēķināts, par pamatu ņemot finansējumu 6 mēnešiem. Šo pasākumu
īstenošanai ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm tika uzdots
plānot strukturālās reformas, tai skaitā institucionālās un nozaru politiku
izmaiņas, paredzot: - izmaiņas to īstenotajās nozaru politikās; -
to struktūru optimizēšanu, veicot padotības iestāžu apvienošanu,
reorganizēšanu, pievienošanu vai likvidēšanu, tai skaitā paredzot konkrētas
funkcijas nerealizēšanu; strādājošo
skaita samazināšanu, tai skaitā veicot strukturālās reformas; -
izmaiņas budžeta programmu un apakšprogrammu sarakstā, izvērtējot
optimizācijas iespējas. Ņemot vērā, ka
likumprojektā Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2009.gadam paredzēts
būtisks izdevumu samazinājums, likumprojekts jāpieņem nekavējoši, lai
savlaicīgi nodrošinātu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm
saimnieciskā gada precizēto pieejamā finansējuma apjomu, jo tās valsts
budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt tikai ar gadskārtējā
valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju. Lielākais izdevumu
samazinājums grozījumos paredzēts: Aizsardzības
ministrijai - 30,8 milj. latu,
tai skaitā: Nacionālo bruņoto
spēku struktūras reforma - 25,4 milj. latu; Valsts ārpolitikas realizācija
drošības politikas un aizsardzības jomā - 1,8 milj. latu; Finanšu
ministrijai - 14,0 milj. latu, tai skaitā: Institucionālās un
administratīvās izmaiņas FM
centrālajā aparātā, VK, CFLA un VID 5,0 milj. latu; VID darba laika
pārstrukturizācija un VID teritoriālo iestāžu un muitas kontroles punktu
optimizēšana - 3,5 milj. latu; Iekšlietu
ministrijai - 10,4 milj. latu, tai skaitā: izdevumu samazinājums
telpu nomas maksas un komunālo izdevumu segšanai - 4,4 milj. latu; darbinieku skaita
samazināšana Valsts policijā 1,3 milj. latu; Izglītības
un zinātnes ministrijai -
22,1 milj. latu, tai skaitā: Izdevumu samazinājums augstākajai
izglītībai - 9,2 milj. latu; Izdevumu
samazinājums sportam - 3,6 milj. latu; Izdevumu samazinājums
zinātnei - 3,2 milj. latu; Zemkopības
ministrijai - 20,5 milj. latu, tai skaitā: Zemkopības ministrijas iestāžu
optimizācija - 9,3 milj. latu; ES
fondu pasākumu finansēšana 5,0
milj. latu (līdzekļi pārdalīti uz Finanšu ministriju akcīzes nodokļa atmaksai
zemniekiem); Izdevumu samazinājums
nacionālajām subsīdijām - 3,2 milj.
latu; Satiksmes
ministrijai - 109,5 milj. latu, tai skaitā: Valsts autoceļu fonds
46,6 milj. latu; Finansējums ES
projektu apguvei - 58,1 milj. latu (
no tā nepieciešamais finansējums 20,4 milj. latu apmērā tiks piesaistīts
aizņēmuma veidā) Labklājības
ministrijai
- 7,2 milj. latu, tai skaitā: sociālie pabalsti
3,3 milj. latu (t.sk. 1,2 milj. latu ģimenes valsts pabalstu izmaksām,
atceļot ģimenes valsts pabalsta izmaksu par bērniem vecumā virs 19 gadiem); izdevumi
aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem 1,4 milj. latu; Tieslietu
ministrijai - 7,4 milj. latu, tai skaitā: Ieslodzījuma vietu
darbības optimizācija - 3,0 milj. latu; izdevumu samazinājums apgabaltiesās un rajonu (pilsētu) tiesās
- 1,5 milj. latu; Kultūras
ministrijai - 15,9 milj. latu, tai skaitā: Kultūras iestāžu
optimizācija un darba samaksas samazinājums 4,5 milj. latu; Izdevumu samazinājums
teātriem, Latvijas Nacionālajai operai un filmu nozarei 3,8 milj. latu; Izdevumu samazinājums
Nacionālās bibliotēkas projekta realizācijai
- 3,3 milj. latu; Veselības
ministrijai
39,3 milj. latu, tai skaitā: Veselības aprūpes
pakalpojumu apmaksa - 31,5 milj. latu; Padotības iestāžu struktūras
optimizācija un reorganizācija
-2 ,3 milj. latu; Centralizēta
medikamentu iegāde - 1,1 milj. latu; Rezidentu apmācība -
1,1 milj. latu; Reģionālās
attīstības un pašvaldību lietu ministrijai - 10,8 milj. latu, tai skaitā: Mērķdotācija
investīcijām pašvaldībām 10,6 milj. latu; Dotācija pašvaldību
pasākumiem - 0,2 milj. latu; Mērķdotācijas
pašvaldībām
pedagogu darba samaksas nodrošināšanai
- 25,4 milj. latu. |
4. Cita informācija |
Nav attiecināms. |
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||||
1. Vispārēja ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām |
Likumprojekts
nodrošina atbilstošas valsts fiskālās politikas īstenošanu un valsts budžeta
izdevumus atbilstoši reālajai sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un
pasaulē. Ministrijas un centrālās valsts iestādes nodrošina rūpīgu esošās
apropriācijas analīzi ar mērķi noteikt prioritātes savas darbības
nodrošināšanai un veicamo uzdevumu efektivitātes paaugstināšanai. Valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā
budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos
pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 3984,8 milj.
latu, bet izdevumi 5054,2 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2009.gada apstiprināto plānu likumprojektā paredzēts
ieņēmumu samazinājums 421,8 milj. latu apmērā un izdevumu samazinājums 58,1
milj. latu apmērā. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2009.gadā prognozēti 2738,5 milj. latu
un izdevumi plānoti 3507,2 milj. latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu
samazinājums, salīdzinot ar 2009.gada apstiprināto plānu ir 138,4 milj. latu
jeb 3,8%. Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta
ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1263,1 milj. latu un 1563,8 milj. latu apmērā. Valsts speciālā budžeta
izdevumu palielinājums pret 2009.gada apstiprināto plānu ir 79,5 milj. latu
jeb 5,4%. |
||||
2. Ekonomiskā ietekme: 2.1. makroekonomiskā vide; 2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte; 2.3. cenas; 2.4. eksporta un importa apjoms; 2.5. konkurences apstākļi; 2.6. jauninājumi un pētījumi; 2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte |
Eiropas Savienības
fondu apguve pozitīvi ietekmēs tautsaimniecības attīstību, tai skaitā
eksporta apjoma pieaugumu, sekmēs Latvijas ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu. Valdība koncentrēs ES finansējumu, kas piešķirts
valstij 2007.-2013. gadu periodam, lai palielinātu atbalstu eksportspējīgām
nozarēm un infrastruktūras projektiem, kas atļauj optimizēt izmaksas
tautsaimniecībai. Vienlaicīgi Valdība
veiks nepieciešamos pasākumus, lai vienkāršotu ES fondu
administrēšanas procedūras, veicinot efektīvāku resursu izmantošanu un ātrāku
finanšu līdzekļu apriti. |
||||
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi,
administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām
personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām |
Latvijai kā Eiropas
Savienības dalībvalstij ir pieejami Eiropas Savienības politiku instrumentu
Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, kopējās lauksaimniecības
politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, kas paredz sākotnēji
valsts ieguldījumu, kas vēlāk, atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām
prasībām un pamatprincipiem tiek atmaksāti valsts budžetam. Pieejamais
finansējums veicina tautsaimniecības attīstību, uzņēmējdarbības vides
uzlabošanos, kā arī sekmē uzņēmumu konkurētspējas celšanu starptautiskā
mērogā un administratīvo kapacitāti saistībā ar Eiropas Savienības
procedūrām, izmantojot Eiropas Savienības politiku instrumentu sniegto
finansiālo atbalstu. Uzņēmējdarbību pozitīvi
ietekmēs grozījumos papildu paredzētais valsts galvojums: 71 milj. latu
apmērā AS Parex banka mazo un
vidējo uzņēmumu atbalsta programmas realizēšanai; 71 milj. latu
apmērā VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka uzņēmumu konkurētspējas
uzlabošanas atbalsta programmas realizācijai; 142 milj. latu
apmērā VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdarbības veicināšanas
aizdevumiem. |
||||
4. Ietekme uz administratīvajām
procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām |
Nav attiecināms. |
||||
5. Sociālā
ietekme: 5.1. sociālās situācijas izmaiņas; 5.2. nodarbinātība |
Valsts budžetā tiek
paredzēti līdzekļi sociālajām vajadzībām, tai skaitā tiek nodrošināti
līdzekļi pensiju un pabalstu izmaksai. Lai arī kopējie
valsts budžeta izdevumi tiek samazināti, netiek samazināts finansējums
sociālajām vajadzībām, tai skaitā tiek nodrošināti līdzekļi pensiju un
pabalstu izmaksai. Valsts sociālās
apdrošināšanas speciālajā budžetā plānots izdevumu palielinājums pret
2009.gada apstiprināto plānu 79,5 milj. latu jeb apmērā, galvenokārt saistībā
ar papildus līdzekļiem bezdarbnieku pabalstu nodrošināšanai. |
||||
6. Ietekme uz vidi: 6.1. dabas resursu lietošana; 6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē; 6.3. darbības radītie atkritumi; 6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana; 6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem; 6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām; 6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē |
Paredzēts
finansējums vides kvalitātes uzlabošanas un infrastruktūras sakārtošanas
pasākumu turpināšanai, dabas resursu saglabāšanai, apsaimniekošanai un
ilgtspējīgu izmantošanai, sabiedrības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu
un drošu radioaktīvo vielu, bīstamo atkritumu un radioaktīvo atkritumu
apsaimniekošanai, normatīvo aktu un politikas īstenošanas dokumentu izstrādei
vides un dabas aizsardzības jomā atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanas
prasībām, starptautiskajās saistībās Latvijai noteikto siltumnīcefekta gāzu
emisiju samazināšanas pasākumu realizācijai. |
||||
7. Cita ietekme |
Grozījumos papildu
paredzēts valsts galvojums 1,0 milj. latu apmērā Eiropas investīciju bankai
kredītu izsniegšanai projektu līdzfinansēšanai Āfrikas, Karību jūras un Klusā
okeāna reģiona valstīs un Aizjūras zemēs un teritorijās. Palielināts
pašvaldību aizņēmumu maksimālā apmēra pieaugums 8 milj. latu apmērā tiem
infrastruktūras projektiem, kur pašvaldības faktiskais ieguldījums nav mazāks
par 90 procentiem no kopējām izmaksām un nepieciešamā aizņēmuma apmērs nav
lielāks par 10 procentiem līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā
2009.gadā un valsts budžeta līdzfinansētiem investīciju projektiem. |
||||
III.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|||||
|
(tūkst. latu) |
||||
Rādītāji |
Grozījumi 2009.gada apstiprinā-tajā plānā |
Turpmākie trīs gadi |
|||
2009 plāns ar grozījumiem |
n+1 |
n+2 |
|||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos: 1.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas
pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi; 1.2. speciālais budžets; 1.3. pašvaldību budžets |
-421 816,1 -417 149,3 -5 458,7 |
3984 768,7 2738 452,5 1263 145,8 |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
|
2. Izmaiņas budžeta izdevumos: 2.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu
ieņēmumi; 2.2. speciālais budžets; 2.3. pašvaldību budžets |
-58 148,2 -138 419,0 79 479,0 |
5054 171,1 3507 152,0 1563 848,7 |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
|
3. Finansiālā ietekme: 3.1. valsts pamatbudžets, tajā skaitā iestāžu ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu
ieņēmumi; 3.2. speciālais budžets; 3.3. pašvaldību budžets |
-363 667,9 -278 730,3 -84 937,7 |
-1069 402,4 -768 699,5 -300 702,9 |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu
finansēšanai (aizņēmumi, maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas
līdzekļu atlikumi, ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumi,
valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumi) |
363 667,9 |
1069 402,4 |
Nav attiecināms. |
Nav attiecināms. |
|
5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams,
detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā) |
Nav
attiecināms. |
||||
6. Cita informācija |
Nav attiecināms. |
||||
IV. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz |
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un
Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to
projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā
sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir
paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos
satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2009.gadam
likumu projektu paketē ir
iekļauti un jāpieņem šādi likumprojekti: 1.
Grozījumi Militārā
dienesta likumā 2.
Grozījums
Patvēruma likumā 3. Grozījumi Bērnu tiesību
aizsardzības likumā 4. Grozījumi Civilprocesa likumā 5. Grozījumi likumā Par Hāgas
1961.gada 5.oktobra Konvenciju par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas
piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību 6. Grozījumi likumā Par Hāgas
konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas
jautājumos 7. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju
fonda likumā 8. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu
likumā 9. Grozījums Bāriņtiesu likumā 10. Grozījums Eiropas Ekonomikas zonas
finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta
vadības likumā 11. Grozījums Jaunatnes likumā 12. Grozījums likumā Par Eiropas
Konvenciju par bērnu adopciju 13. Grozījums likumā Par Eiropas
Padomes Konvenciju par bērnu tiesību piemērošanu 14. Grozījums likumā Par Hāgas
konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi
un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem 15. Grozījums likumā Par Hāgas
Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 16. Grozījums likumā Par Konvencijas
par bērnu tiesībām papildu protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos
konfliktos 17. Grozījums likumā Par Latvijas
Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu 18. Grozījums likumā Par tabakas
izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu 19. Grozījums likumā Par Vispārējo
konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību 20. Grozījums Sabiedrības integrācijas
fonda likumā 21. Grozījumi Būvniecības likumā 22. Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa
likumā 23. Grozījumi Enerģētikas likumā 24. Grozījumi Ieroču aprites likumā 25. Grozījumi Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā 26. Grozījumi likumā Par bīstamo
iekārtu tehnisko uzraudzību 27. Grozījumi likumā Par hidroelektrostaciju
hidrotehnisko būvju drošumu 28. Grozījumi likumā Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 29. Grozījums likumā "Par
nodokļiem un nodevām" 30. Grozījums
Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā 31. Grozījumi likumā Par atbilstības
novērtēšanu 32. Grozījums likumā Par mērījumu
vienotību 33. Grozījumi Standartizācijas likumā 34. Grozījums Elektronisko sakaru
likumā 35. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā 36. Grozījums Vides aizsardzības likumā 37. Grozījums likumā Par tabakas
izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu 38. Grozījumi Tūrisma likumā 39. Grozījums likumā Par zemes dzīlēm 40. Grozījumi
likumā Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku
atlīdzību 2009.gadā 41. Grozījums
likumā Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes
deputāta statusu 42. Grozījumi Ilgtermiņa stabilizācijas
rezerves likumā 43. Grozījumi Likumā par budžetu un
finanšu vadību 44. Grozījumi likumā Par Valsts
ieņēmumu dienestu 45. Grozījumi likumā Par uzņēmumu
ienākuma nodokli 46. Grozījumi likumā Par akcīzes
nodokli 47. Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm
dienesta gaitas likumā 48. Grozījumi Augstskolu likumā 49. Grozījumi Izglītības likumā 50. Grozījumi Vispārējās izglītības
likumā 51. Grozījumi Profesionālās izglītības
likumā 52. Grozījums Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksā 53. Grozījums Zinātniskās darbības
likumā 54. Par Izglītības inovāciju fonda
likuma atzīšanu par spēku zaudējušu 55. Grozījumi likumā "Par valsts
sociālo apdrošināšanu" 56. Grozījumi likumā Par apdrošināšanu
bezdarba gadījumam 57. Grozījumi likumā Par maternitātes
un slimības apdrošināšanu 58. Grozījumi likumā Par obligāto
sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām 59. Grozījumi likumā Par valsts
pensijām 60. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu
likumā 61. Grozījums Valsts informācijas
sistēmu likumā 62. Grozījumi Apcietinājumā turēšanas
kārtības likumā 63. Grozījumi Civilprocesa likumā 64. Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā 65. Grozījumi Informācijas sabiedrības
pakalpojumu likumā 66. Grozījumi Krimināllikumā 67. Grozījumi Kriminālprocesa likumā 68. Grozījumi Latvijas Sodu izpildes
kodeksā 69. Grozījumi likumā Par pašvaldībām 70. Grozījumi likumā Par tiesu varu 71. Grozījumi likumā Par zemes
reformas pabeigšanu lauku apvidos 72. Grozījumi likumā Par zemes
reformas pabeigšanu pilsētās 73. Grozījumi likumā Par valsts un
pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās 74. Grozījumi likumā Valsts probācijas
dienesta likums 75. Grozījumi nekustamā īpašuma valsts
kadastra likumā 76. Grozījumi Valsts un pašvaldību
īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas
likumā 77. Grozījums
Informācijas atklātības likumā 78. Grozījums likumā Par zemes
komisijām 79. Grozījums likumā Par
Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību 80. Grozījums likumā Par nekustamā
īpašuma nodokli 81. Grozījums likumā Par nodokļiem un
nodevām 82. Par likumu Par tiesas piesēdētāju
vēlēšanām atzīšanu par spēku zaudējušu 83. Grozījumi Valsts nodrošinātās
juridiskās palīdzības likumā 84. Grozījumi likumā Par radiācijas
drošību un kodoldrošību 85. Grozījumi likumā Par zemes dzīlēm 86. Grozījumi likumā Par zemes
īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem
īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos 87. Grozījumi Sugu un biotopu
aizsardzības likumā 88. Grozījumi Dabas resursu nodokļu
likumā 89. Grozījumi Pārtikas aprites
uzraudzības likumā 90. Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā 91. Grozījumi Lauku atbalsta dienesta
likumā 92. Grozījumi Lauksaimniecības un lauku
attīstības likumā 93. Grozījums Eiropas Savienības
struktūrfondu 3.mērķa Eiropas teritoriālā sadarbība programmas vadības
likumā 94. Grozījumi likumā Par valsts un
pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju 95. Par likumā Par valsts un
pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem atzīšanu par spēku zaudējušu |
2. Cita informācija |
Nav
attiecināms. |
V.
Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Grozījumos tiek
samazināts apjoms Latvijas iemaksu Eiropas Savienības budžetā veikšanai 23
milj. latu apmērā. Eiropas Savienības dalībvalstu saistības veikt iemaksas nosaka
Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, Eiropas Atomenerģijas Kopienas
dibināšanas līgums, kā arī 2003.gada maijā parakstītais Pievienošanās Eiropas
Savienībai līgums, kas paredz visu pilntiesīgas dalībvalsts saistību,
pienākumu un tiesību pārņemšanu līdz ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā,
kā rezultātā šādas dalībvalsts iemaksas veicamas katru gadu ik mēnesi. Iemaksu kārtību
nosaka Padomes 2007.gada 7.jūnija Lēmums par Kopienu pašu resursu sistēmu
(2007/436/EC, Euratom), Padomes 2000.gada 22.maija Regula (EK, Euratom) Nr.
1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EC, Euratom par Kopienu pašu resursu
sistēmu, Padomes 2004.gada 16.novembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2028/2004, ar
kuru groza Regulu Nr. 1150/2000 (EK, Euratom), ar ko īsteno Lēmumu
94/728/EK, Euratom par Kopienu pašu
resursu sistēmu, Padomes
2009.gada 26. janvāra Regula Nr. 105/2009 (EK, Euratom) ar kuru groza Regulu
Nr. 1150/2000 (EK, Euratom), ar
ko īsteno Lēmumu 2000/597/EK, Euratom
par Kopienu pašu resursu sistēmu.
|
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un
organizācijām |
Institūcijām, kurām
ir noslēgti līgumi par dalību starptautiskajās organizācijās, likumprojektā
ir paredzēts nepieciešamais finansējums dalības maksai. |
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un
daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Nav
attiecināms. |
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
||
Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas
Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas,
rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas
vai ieviestas ar normatīvo aktu |
Nav
attiecināms. |
|
2.tabula |
||
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta
Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību pantu, daļu, punktu,
apakšpunktu) |
Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem
katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu
normatīvā akta projekta vienību Nr.) |
Komentāri |
|
|
|
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām
atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par
tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu
projektiem |
Nav attiecināms. |
|
6. Cita informācija |
Nav
attiecināms. |
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības
un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas
ir notikušas |
Notikušas sarunas
ar Latvijas Pašvaldību savienību. |
2. Kāda ir šo pilsoniskās
sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju
pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts
formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Nav
attiecināms. |
3. Kāds konsultāciju veids un
sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti |
Ar masu
mediju starpniecību sabiedrība ir informēta par likumprojekta Grozījumi
likumā Par valsts budžetu 2009.gadam izstrādes gaitu, svarīgākajiem
prognozējamiem makroekonomiskajiem un fiskālajiem rādītājiem. |
4. Konsultācijas ar ekspertiem |
Ir uzklausīts
Starptautiskā valūtas fonda, Eiropas Komisijas, Pasaules Bankas un Latvijas
Bankas ekspertu viedoklis. |
5. Cita informācija |
Nav
attiecināms. |
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā
akta izpilde no valsts un pašvaldību puses vai tiek radītas jaunas valsts
institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Budžeta finansētu
institūciju budžeta iestāžu, pilnīgi vai daļēji no budžeta finansētu
uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju vadītāji (budžeta izpildītāji)
var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai likumā
Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2009.gadam noteikto apropriāciju
ietvaros saskaņā ar finansēšanas plānos noteiktajiem asignējumu apjomiem. Jaunas valsts
institūcijas netiek radītas, tiek optimizētas un reorganizētas esošās. Tiek reorganizēts
Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts,
pievienojot to Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Ar 2009.gada
1.jūniju tiek likvidēts Informācijas analīzes dienests. |
2. Kā sabiedrība tiks informēta par
normatīvā akta ieviešanu |
Likums
Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2009.gadam tiks publicēts Latvijas Vēstnesī,
kā arī pēc izsludināšanas tas tiks ievietots Finanšu ministrijas interneta
mājas lapā. |
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas
tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Likumprojekts ir
izstrādāts, ņemot vērā indivīda intereses. Indivīds savas
tiesības var aizstāvēt Latvijas Republikas Satversmē un citos normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā. |
4. Cita informācija |
Nav
attiecināms. |
Finanšu
ministrs E.Repše
Vīza:
Valsts
sekretārs M.Bičevskis
67095437, Zane.Adijane@fm.gov.lv