2004. gada novembrī
Nr.9/3 -
Ar
cieņu,
Valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības likums
I
nodaļa
Vispārīgie
noteikumi
1.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt
personas tiesības uz taisnīgu tiesu aizsardzību, nodrošinot finansiālu atbalstu
juridiskās palīdzības saņemšanai.
2.pants. Likuma darbība
Likums nosaka valsts
nodrošinātās juridiskās palīdzības (turpmāk – juridiskā palīdzība) sniegšanas
pamatus un nosacījumus.
3.pants. Tiesības uz juridisko palīdzību
(1) Tiesības uz juridisko
palīdzību ir:
1) Latvijas pilsonim;
2) Eiropas Savienības
pilsonim, kas nav Latvijas Republikas pilsonis un kas tiesiski uzturas Latvijas
Republikā;
3) tādas valsts pilsonim, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ja viņš tiesiski uzturas Latvijas Republikā;
4) Latvijas nepilsonim;
5) bezvalstniekam;
6) bēglim un personai,
kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība Latvijas
Republikā;
7) personai, kurai
atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajam starptautiskajam līgumam ir tiesības
uz Latvijas Republikas nodrošināto juridisko palīdzību.
(2) Šā panta pirmajā daļā
minētajām fiziskajām personām ir tiesības uz juridisko palīdzību, ja tās,
ievērojot viņu īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, nav
spējīgas daļēji vai pilnīgi nodrošināt savu tiesību aizsardzību.
(3) Personām, kas atbilst šā
panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem kritērijiem, ir tiesības pieprasīt
juridisko palīdzību un izdarīt izmaiņas sākotnējā juridiskās palīdzības
pieprasījumā.
4.pants. Juridiskās palīdzības pieprasītāja
atbildība
(1) Personai nav
tiesību ļaunprātīgi izmantot savu īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu
līmeni juridiskās palīdzības saņemšanai.
(2) Persona ir atbildīga
par savlaicīgu juridiskās palīdzības pieprasīšanu, izņemot gadījumus, ja tas
objektīvu apstākļu dēļ nav bijis iespējams.
5.pants. Juridiskās palīdzības apjoms
(1) Valsts nodrošina
juridisko palīdzību strīdu risināšanai ārpus tiesas un tiesā, kā arī juridiskās
konsultācijas sniegšanu personas aizskarto vai apstrīdēto tiesību vai ar likumu
aizsargāto interešu aizsardzībai.
(2) Valsts nodrošina
juridisko palīdzību, ņemot vērā personas īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un
ienākumu līmeni, kā arī personas iesniegumā par juridisko palīdzību norādīto
informāciju, izņemot likumā noteiktos gadījumus.
(3) Valsts kārtējā gadā
piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros sedz izdevumus, kas saistīti ar šajā
likumā noteiktajā kārtībā sniegto juridisko palīdzību.
(4) Juridiskās
palīdzības apjomu nosaka stundās un noteiktu darbību veidā. Ministru kabinets
nosaka juridiskās palīdzības veidus, maksimālo stundu skaitu un samaksas apmēru
un kārtību.
(5) Šajā likumā
noteiktajos gadījumos persona sedz daļu no maksas par saņemto juridisko
palīdzību vai arī pilnībā samaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus.
(6) Valsts nesedz
tiesas izdevumus, kas personai ir jāmaksā saskaņā ar tiesas nolēmumu.
6.pants. Īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa novērtēšana
(1) Valsts nodrošina
juridisko palīdzību, ja personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu
līmenis kopumā rada objektīvas grūtības šai personai savu tiesību aizsardzībai.
(2) Ministru kabinets
nosaka, kādā gadījumā īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis ir
uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai. Ministru kabinets
nosaka kritērijus personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu
līmeņa izvērtējumam.
(3) Neatkarīgi no
personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa valsts
nodrošina juridisko palīdzību:
1) bēglim vai personai,
kas atrodas Latvijas Republikas pagaidu aizsardzībā;
2) personai, kas ir ieguvusi
maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu.
7.pants. Juridiskās palīdzības atteikuma pamats
(1) Juridisko palīdzību
nesniedz, ja:
1) personas pieprasītā
juridiskā palīdzība ir nepamatota;
2) valsts pārvaldes
iestāde ir palīdzējusi personai, norādot uz tiesiskās situācijas risināšanas
iespējām, sagatavojot dokumentus, kas ir nepieciešami personas tiesību
aizsardzībai vai īstenošanai, vai sniedzot cita veida juridisko palīdzību, kas
norāda uz to, ka juridiskā palīdzība nav nepieciešama;
3) divu iepriekšējo
gadu laikā no juridiskās palīdzības pieprasīšanas brīža personai par īstenībai neatbilstošu
ziņu sniegšanu, pieprasot juridisko palīdzību, ir pārtraukta juridiskās
palīdzības sniegšana;
4) persona, kurai ir bijis
uzlikts par pienākumu daļēji vai pilnībā atmaksāt ar juridisko palīdzību
saistītos izdevumus, nav to izdarījusi noteiktajā laikā un apmērā.
(2) Izņēmuma gadījumos juridisko palīdzību sniedz, neņemot vērā šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētos nosacījumus, ja juridiskās palīdzības nesniegšana nozīmētu personas Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto pamattiesību būtisku ierobežojumu.
(3) Juridisko palīdzību
nesniedz, ja tā ir saistīta ar:
1) prasījumu, kas tieši
saistīts ar pieprasītāja komercdarbību vai neatkarīgu profesionālo darbību;
2) muitas jautājumiem;
3) nodokļu jautājumiem;
4) prasījumu, kas tieši
saistīts ar goda un cieņas aizskaršanu, ja prasītājs nav cietis materiālus vai
finansiālus zaudējumus;
5) strīda izšķiršanu
šķīrējtiesā un citiem alternatīviem strīdu risināšanas mehānismiem.
II
nodaļa
Juridiskās
palīdzības administrācija
8.pants. Juridiskās palīdzības administrācija
Par juridiskās palīdzības
sniegšanu atbildīgā iestāde ir Juridiskās palīdzības administrācija. Juridiskās
palīdzības administrācija ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša tiešās
pārvaldes iestāde.
9.pants. Juridiskās palīdzības administrācijas
pamatuzdevumi
Juridiskās palīdzības administrācijas pamatuzdevumi ir šādi:
1) normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā izmaksāt juridiskai palīdzībai paredzētos līdzekļus;
2) nodrošināt mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu
izlietojumu;
3) likumā noteiktajos gadījumos piedzīt valsts budžeta līdzekļus,
kas ir piešķirti juridiskās palīdzības nodrošināšanai.
III
nodaļa
Ārpustiesas
juridiskā palīdzība
10.pants. Ārpustiesas juridiskās palīdzības apjoms
Valsts nodrošina juridisko
palīdzību, ja:
1) personai ir
nepieciešama juridiskā palīdzība dzīvokļa tiesību, darba tiesību vai valsts
sociālo garantiju jautājumos;
2) noziedzīgā
nodarījumā cietušai personai ir nepieciešama juridiska palīdzība savu tiesību
un pienākumu noskaidrošanai, pieteikuma sastādīšanai un kompensācijas saņemšanai;
3) personai ir
nepieciešams sagatavot pieteikumu par prasības nodrošinājumu civillietā;
4) persona ir iesaistīta juridiska rakstura strīdā, kurā ir iespējama tiesvedība, un personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība savu procesuālo tiesību un pienākumu noskaidrošanai, lai sagatavotu prasību tiesai;
5) persona ir
iesaistīta juridiska rakstura strīdā, kas ir izšķirams ārpus tiesas, un
personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība, lai noskaidrotu savas tiesības un
pienākumus, risinot šādu strīdu, vai lai sagatavotu attiecīgus dokumentus;
6) personai ir tiesības
uz juridisko palīdzību aizstāvības vai pārstāvības īstenošanai un to paredz
likums.
IV
nodaļa
Juridiskā
palīdzība civillietās
11.pants. Juridiskās palīdzības sniegšanas kārtība
civillietās
Juridisko palīdzību
civillietā persona var pieprasīt līdz brīdim, kamēr tiesas nolēmums nav
izpildīts.
12.pants. Juridiskās palīdzības apjoms civillietās
(1) Persona ir tiesīga
saņemt:
1) juridisko palīdzību
procesuālo dokumentu sastādīšanai;
2) juridisko konsultāciju
tiesvedības laikā;
3) pārstāvību tiesā;
4) ar tiesas sprieduma
izpildi saistīto izdevumu segšanu.
(2) Pārrobežu strīdos
personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam ir tiesības saņemt:
1) tulka pakalpojumu;
2) tādu tiesas vai
kompetentās iestādes pieprasītu un juridiskās palīdzības saņēmēja iesniegtu
dokumentu tulkošanu, kas ir nepieciešami lietas izšķiršanai;
3) to izdevumu samaksu,
kas saistīti ar ierašanos uz tiesas sēdēm, ja personas klātbūtne tiesā ir paredzēta
likumā vai to pieprasa tiesa, nolemjot, ka attiecīgo personu nevar uzklausīt
citādā veidā.
13.pants.
Pārrobežu strīda jēdziens
Pārrobežu strīds ir strīds,
kurā tās puses, kas pieprasa juridisko palīdzību, pastāvīgā dzīvesvieta
(domicils) iesnieguma par juridisko palīdzību iesniegšanas laikā nav tiesas
sēdes norises vai tiesas nolēmuma izpildīšanas valstī.
14.pants. Iesnieguma pārsūtīšana pārrobežu strīdā
(1) Ja persona vēlas
saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, persona Juridiskās palīdzības
administrācijā iesniedz attiecīgu iesniegumu.
(2) Juridiskās
palīdzības administrācija šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu septiņu dienu
laikā pārsūta citas valsts kompetentajai iestādei.
(3) Juridiskās
palīdzības administrācija atsaka pārsūtīt iesniegumu, ja tas nav saistīts ar
pārrobežu strīdu.
15.pants. Pārrobežu strīdā saņemto iesniegumu
izskatīšana
(1) Ja Juridiskās palīdzības administrācija saņem no citas valsts kompetentās iestādes pārsūtītu iesniegumu juridiskās palīdzības saņemšanai, to izskata atbilstoši vispārīgajai kārtībai.
(2) Īpašās situācijas,
īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa izvērtēšanā izmanto tos pašus kritērijus,
kurus izmanto, izskatot pieprasījumus, kas nav saistīti ar pārrobežu strīdiem.
(3) Persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, var lūgt juridisko palīdzību arī tādā gadījumā, ja persona pierāda, ka tā nespēj samaksāt ar juridisko palīdzību saistītus izdevumus, jo pastāv labklājības līmeņa atšķirības starp pastāvīgās dzīvesvietas (domicila) valsti un valsti, kurā notiek tiesas sēde.
V
nodaļa
Juridiskā
palīdzība administratīvajās lietās
16.pants. Juridiskās palīdzības sniegšanas kārtība
administratīvajās lietās
Juridisko palīdzību
sarežģītā administratīvā lietā persona var pieprasīt līdz brīdim, kamēr tiesas
nolēmums nav izpildīts.
17.pants. Juridiskās palīdzības apjoms
administratīvajās lietās
Persona ir tiesīga saņemt:
1) juridisko konsultāciju
administratīvajā procesā;
2) juridisko palīdzību
procesuālo dokumentu sastādīšanā;
3) pārstāvību administratīvajā
procesā.
VI
nodaļa
Juridiskā
palīdzība krimināllietās
18.pants. Juridiskās palīdzības sniegšanas kārtība
krimināllietās
Persona, kurai saskaņā ar
likumu ir tiesības uz aizstāvību vai pārstāvību, var pieprasīt juridisko
palīdzību līdz brīdim, kamēr tiesas nolēmums nav izpildīts.
19.pants. Juridiskās palīdzības apjoms krimināllietā
Valsts nodrošina šādu
juridisko palīdzību:
1) aizstāvības nodrošinājumu
kriminālprocesā;
2) pārstāvības nodrošinājumu
kriminālprocesā.
20.pants. Obligātā aizstāvība
(1) Ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka valstij normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir jānodrošina persona ar aizstāvi, tas likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par aizstāvja norīkošanu, vienlaikus paziņojot par to Juridiskās palīdzības administrācijai.
(2) Aizstāvi šā panta
pirmajā daļā noteiktajā gadījumā izvēlas no to personu vidus, ar kurām
Juridiskās palīdzības administrācija ir noslēgusi juridiskās palīdzības līgumu.
(3) Juridisko palīdzību
nedrīkst atteikt, ja valstij Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos ir
jānodrošina persona ar aizstāvi.
(4) Uz juridisko
palīdzību krimināllietās obligātās aizstāvības nodrošināšanai nav attiecināms
šā likuma 5., 6. un 7.pants.
VII
nodaļa
Juridiskās
palīdzības sniegšanas kārtība
21.pants. Atbildīgā iestāde
Juridiskās palīdzības
administrācija izskata iesniegumus par juridiskās palīdzības sniegšanu.
22.pants. Iesniegums par juridisko palīdzību
(1) Persona, kas vēlas
saņemt juridisko palīdzību, iesniedz iesniegumu – aizpildītu juridiskās
palīdzības pieprasījuma veidlapu. Ja nepieciešams, persona pievieno veidlapā
norādītās ziņas apliecinošo dokumentu kopijas.
(2) Juridiskās
palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.
(3) Persona ir tiesīga
saņemt juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu, kā arī informāciju par
veidlapas aizpildīšanu un pievienojamajiem dokumentiem Juridiskās palīdzības
administrācijā vai pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir šīs
personas dzīvesvieta, bet šā likuma 3.panta pirmās daļas 2., 3., 5. un 6.punktā
minētās personas – pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā tās tiesiski
uzturas.
(4) Juridiskās
palīdzības pieprasījuma veidlapas saņemšana un informācija par tās
aizpildīšanu ir bez maksas.
(5) Persona iesniegumu
par juridisko palīdzību (aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma
veidlapu) nosūta Juridiskās palīdzības administrācijai.
23.pants. Iesnieguma par juridisko palīdzību
izskatīšanas kārtība
(1) Juridiskās
palīdzības administrācija mēneša laikā pēc iesnieguma par juridisko palīdzību saņemšanas pieņem lēmumu par juridiskās
palīdzības sniegšanas nepieciešamību un apjomu.
(2) Lēmums par
juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu ir administratīvs akts.
(3) Ja Juridiskās
palīdzības administrācija konstatē, ka lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama
papildu informācija, tā septiņu dienu laikā informē par to juridiskās
palīdzības pieprasītāju.
(4) Šā panta pirmajā
daļā minētā lēmuma pieņemšanas termiņu aptur līdz visas Juridiskās palīdzības
administrācijas pieprasītās informācijas saņemšanai.
(5) Ja Juridiskās
palīdzības administrācija 15 dienu laikā nesaņem no personas pieprasīto
informāciju, tā lemj par atteikumu sniegt juridisko palīdzību.
24.pants. Ziņu izmaiņas
Personai, kas ir
pieprasījusi juridisko palīdzību, ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā
septiņu dienu laikā, kad viņai kļūst zināmas izmaiņas iesniegumā norādītajās
ziņās, paziņot par tām Juridiskās palīdzības administrācijai.
25.pants. Lēmuma paziņošana
Lēmumu par juridiskās
palīdzības piešķiršanu vai atteikumu paziņo rakstiski, nosūtot to uz personas
norādīto adresi vai nododot personiski pieprasījuma iesniedzējam.
26.pants. Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības
kārtība
(1) Juridiskās palīdzības
administrācijas lēmumu persona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu
Tieslietu ministrijas atbildīgajai amatpersonai.
(2) Tieslietu ministrijas
atbildīgās amatpersonas lēmumu, kas pieņemts, ja ir apstrīdēts Juridiskās
palīdzības administrācijas lēmums, persona var pārsūdzēt rajona
administratīvajā tiesā. Rajona administratīvās tiesas lēmums nav pārsūdzams.
27.pants. Atkārtota iesnieguma izskatīšana
(1) Persona nevar
atkārtoti iesniegt iesniegumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu lietā par
to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, ja rajona administratīvā tiesa to ir
noraidījusi.
(2) Atkārtots
iesniegums par juridiskās palīdzības piešķiršanu lietā par to pašu priekšmetu
un uz tā paša pamata ir pieļaujams tikai tādā gadījumā, ja ir notikušas
būtiskas izmaiņas personas īpašajā situācijā, īpašuma stāvoklī un tās ienākumu
līmenī.
(3) Konstatējot, ka
iesniegums par juridiskās palīdzības piešķiršanu lietā ir par to pašu
priekšmetu un uz tā paša pamata, Juridiskās palīdzības administrācija to
neizskata, bet atdod atpakaļ personai.
28.pants. Juridiskās palīdzības reģistrs
Juridiskās palīdzības
reģistrs, kuru izveido un uztur Juridiskās palīdzības administrācija, ir
publiski pieejams reģistrs, kurā iekļautas ziņas par juridiskās palīdzības
piešķiršanu, atteikumiem sniegt juridisko palīdzību, kā arī ziņas par
juridiskās palīdzības sniedzējiem.
VIII
nodaļa
Juridiskās
palīdzības sniedzēji
29.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēji
(1) Juridisko palīdzību var
sniegt:
1) augstskola, kura ne
mazāk kā piecus gadus nepārtraukti īsteno vismaz četrus gadus ilgu tiesību
zinātņu profesionālo studiju programmu, profesionālo bakalaura vai tiesību
zinātņu maģistra studiju programmu un kurā juridiskās palīdzības sniegšanai
izveidoto kursu vai vienību vada tiesību zinātņu doktors;
2) persona, kas saskaņā
ar Advokatūras
likumu var būt par advokātu Latvijas Republikā;
3) zvērināts notārs;
4) zvērināts tiesu
izpildītājs.
(2) Šā panta pirmajā
daļā minētās personas var sniegt juridisko palīdzību pēc juridiskās palīdzības
līguma noslēgšanas ar Juridiskās palīdzības administrāciju.
(3) Ziņas par juridiskās
palīdzības sniedzējiem tiek apkopotas publiski pieejamā reģistrā. Par reģistru
ir atbildīga Juridiskās palīdzības administrācija, un tas atrodas Juridiskās
palīdzības administrācijas pārziņā.
(4) Ministru kabinets
nosaka juridiskās palīdzības sniedzēju reģistra izveides kārtību, tajā
iekļaujamo informāciju, piekļuvi informācijai, kā arī reģistra izmantošanas
ierobežojumus.
30.pants. Iesniegumu izskatīšana par juridiskās
palīdzības sniedzēja statusa iegūšanu
(1) Šā likuma 29.panta
pirmajā daļā minētās personas, kas vēlas sniegt juridisko palīdzību, aizpilda
iesniegumu un iesniedz to Juridiskās palīdzības administrācijā. Iesnieguma
veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.
(2) Juridiskās
palīdzības administrācija izvērtē ziņu atbilstību iesniegumā norādītajam un
pārbauda ziņas par personas reputāciju un kvalifikāciju.
(3) Konstatējot, ka
persona ir augsti kvalificēta, ar labu reputāciju un tā atbilst šā likuma
29.panta pirmajā daļā norādīto personu kategorijai, Juridiskās palīdzības
administrācija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par
juridiskās palīdzības līguma slēgšanu ar konkrēto personu. Juridiskās
palīdzības administrācija nekavējoties informē par pieņemto lēmumu personu, kas
iesniegusi šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu.
31.pants. Juridiskās palīdzības līgums
(1) Juridiskās palīdzības
līgumā norāda:
1) līdzējus;
2) juridiskās palīdzības
sniedzēja kompetenci;
3) juridiskās palīdzības
veidu, ko apņemas sniegt juridiskās palīdzības sniedzējs;
4) līdzēju atbildību;
5) juridiskās palīdzības
sniegšanas kvalitātes novērtējuma kritērijus;
6) norēķinu kārtību, finanšu
un citu resursu piešķiršanas noteikumus;
7) juridiskās palīdzības
sniedzēja uzraudzības kārtību;
8) līguma darbības termiņu;
9) sadarbības nosacījumus;
10) citus būtiskus līguma
nosacījumus.
(2) Juridiskās palīdzības
līgums izbeidzas:
1) izbeidzoties termiņam;
2) ar vienas puses
uzteikumu;
3) pēc abu pušu savstarpējas
vienošanās.
(3) Juridiskās
palīdzības līgumu var uzteikt, ja netiek rūpīgi un laikus pildīti līguma
nosacījumi.
(4)
;Juridiskās
palīdzības līgumu var noslēgt uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem. Pēc
līguma termiņa beigām Juridiskās palīdzības administrācijai jāpieņem lēmums par
atkārtota juridiskās palīdzības līguma slēgšanas lietderīgumu.
(5) Juridiskās
palīdzības līgumu nedrīkst slēgt atkārtoti, ja Juridiskās palīdzības
administrācija ir uzteikusi juridiskās palīdzības līgumu. Ja Juridiskās
palīdzības administrācija ir atteikusies slēgt juridiskās palīdzības līgumu ar
kādu personu, minētā persona nav tiesīga atkārtoti iesniegt iesniegumu par
juridisko palīdzību.
32.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja atbildība
Juridiskās palīdzības
sniedzējam jāapdrošina sava profesionālā darbība un ar to saistītā
civiltiesiskā atbildība.
33.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja pienākumi
(1) Juridiskās
palīdzības sniedzējam ir jāsniedz juridiskā palīdzība atbilstoši juridiskās
palīdzības līguma nosacījumiem.
(2) Juridiskās
palīdzības sniedzējs nedrīkst atteikties sniegt juridisko palīdzību, izņemot
gadījumu, ja pieprasītā juridiskā palīdzība neatbilst juridiskās palīdzības
līguma nosacījumiem vai ja šādu palīdzību nepieļauj ētiski apsvērumi vai likumā
paredzēti ierobežojumi.
(3) Juridiskās
palīdzības sniedzējs nekavējoties informē Juridiskās palīdzības administrāciju
par šā panta otrajā daļā minēto nosacījumu iestāšanos.
34.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošana
(1) Juridiskās palīdzības
administrācija, saņemot personas juridiskās palīdzības pieprasījumu, pieņem
lēmumu par juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošanu konkrētajā lietā, izņemot
šā likuma 20.pantā minēto gadījumu.
(2) Juridiskās palīdzības
administrācija izvēlas juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā, ņemot
vērā juridiskās palīdzības sniedzēja:
1) kompetenci;
2) specializāciju;
3) noslogotību;
4) spēju konkrētajā lietā
sniegt juridisko palīdzību (piemēram, izvērtē interešu konflikta iespējamību);
5) attālumu, kas ir jāveic
personai, lai saņemtu juridisko palīdzību.
(3) Juridiskās palīdzības
administrācija izsniedz juridiskās palīdzības pieprasītājam norīkojumu pie
konkrēta juridiskās palīdzības sniedzēja.
(4) Norīkojumā Juridiskās
palīdzības administrācija norāda:
1) juridiskās
palīdzības pieprasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;
2) juridiskās palīdzības sniedzēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, prakses vietu un kontaktinformāciju;
3) juridiskās palīdzības
veidu;
4) juridiskās palīdzības
laiku;
5) norādi par to, cik
ilgi un kādā apjomā valsts apņemas maksāt par juridisko palīdzību;
6) laiku un vietu, kur
paredzēta pirmā tikšanās ar juridiskās palīdzības sniedzēju.
(5) Norīkojums nav
administratīvs akts.
IX
nodaļa
Ar
juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksa
35.pants. Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu
samaksas pienākums
(1) Personai, kas ir
saņēmusi juridisko palīdzību, ir jāsamaksā ar saņemto juridisko palīdzību
saistītie izdevumi pilnā apmērā, ja Juridiskās palīdzības administrācija
konstatē, ka:
1) persona ir tīši
norādījusi īstenībai neatbilstošas ziņas, kas ir bijušas par pamatu juridiskās
palīdzības saņemšanai;
2) persona ļaunprātīgi
izmanto savas tiesības uz juridisko palīdzību;
3) persona ir nepamatoti
saņēmusi juridisko palīdzību;
4) personai saskaņā ar
tiesas nolēmumu ir jāsamaksā tiesas izdevumi;
5) personas īpašā
situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis gada laikā pēc juridiskās
palīdzības saņemšanas ir būtiski uzlabojies.
(2) Ministru kabinets
nosaka kārtību, kādā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētās personas
samaksā ar saņemto juridisko palīdzību saistītos izdevumus.
(3) Ministru kabinets
nosaka kārtību, kā tiek izvērtēti šā panta pirmās daļas 5.punktā minētie
nosacījumi.
(4) Persona, kas
pieprasa juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, samaksā tulkošanas izdevumus,
kas segti no valsts budžeta līdzekļiem, ja citas valsts kompetentā iestāde
atsaka juridiskās palīdzības sniegšanu.
36.pants. Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu
samaksas kārtība
(1) Juridiskās
palīdzības administrācija, konstatējot kādu no šā likuma 35.pantā minētajiem
gadījumiem, pieņem lēmumu par to izdevumu samaksu, kas saistīti ar juridiskās
palīdzības sniegšanu.
(2) Juridiskās
palīdzības administrācija var pieņemt lēmumu par to izdevumu samaksu, kas
saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, Administratīvā procesa likumā
noteiktajā termiņā pēc tam, kad ir pagājis gads kopš juridiskās palīdzības
sniegšanas.
(3) Juridiskās
palīdzības administrācija iepazīstina personu ar pieņemto lēmumu.
(4) Ja persona
labprātīgi atsakās pildīt lēmumu par to izdevumu samaksu, kas saistīti ar
juridiskās palīdzības sniegšanu, Juridiskās palīdzības administrācija ir
tiesīga pieņemt lēmumu par piedziņas izdarīšanu bezstrīdus kārtībā.
(5) Ar juridisko
palīdzību saistītie izdevumi ir ieskaitāmi valsts budžetā.
1. Līdz šā likuma
6.panta otrajā daļā minēto noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz
2005.gada 1.augustam, personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu
līmeņa noteikšanā piemēro Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumus
Nr.97 "Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par
trūcīgu" un Ministru kabineta 2002.gada 7.novembra noteikumus Nr.502
"Kārtība, kādā novērtējami maznodrošinātas personas ienākumi un
materiālais stāvoklis".
2. Juridiskās
palīdzības administrāciju izveido līdz 2005.gada 30.decembrim. Līdz Juridiskās
palīdzības administrācijas izveidošanai tās funkcijas veic Tieslietu
ministrijas atbildīgā struktūrvienība.
3. Šā likuma 20.panta
otrā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.maijā.
Likumā iekļautas tiesību normas,
kas izriet no Padomes 2003.gada 27.janvāra Direktīvas 2003/8/EK, kuras mērķis
ir pilnveidot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus
noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos.
Likums stājas spēkā
2004.gada 1.decembrī.