Likumprojekts

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt personas tiesības uz taisnīgu tiesu aizsardzību, nodrošinot finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai.

2.pants. Likuma darbība

Likums nosaka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības (turpmāk – juridiskā palīdzība) sniegšanas pamatus un nosacījumus.

3.pants. Tiesības uz juridisko palīdzību

(1) Tiesības uz juridisko palīdzību ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kas nav Latvijas Republikas pilsonis un kas tiesiski uzturas Latvijas Republikā;

3) tādas valsts pilsonim, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ja viņš tiesiski uzturas Latvijas Republikā;

4) Latvijas nepilsonim;

5) bezvalstniekam;

6) bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība Latvijas Republikā;

7) personai, kurai atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajam starptautiskajam līgumam ir tiesības uz Latvijas Republikas nodrošināto juridisko palīdzību.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām fiziskajām personām ir tiesības uz juridisko palīdzību, ja tās, ievērojot viņu īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, nav spējīgas daļēji vai pilnīgi nodrošināt savu tiesību aizsardzību.

(3) Personām, kas atbilst šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem kritērijiem, ir tiesības pieprasīt juridisko palīdzību un izdarīt izmaiņas sākotnējā juridiskās palīdzības pieprasījumā.

4.pants. Juridiskās palīdzības pieprasītāja atbildība

(1) Personai nav tiesību ļaunprātīgi izmantot savu īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni juridiskās palīdzības saņemšanai.

(2) Persona ir atbildīga par savlaicīgu juridiskās palīdzības pieprasīšanu, izņemot gadījumus, ja tas objektīvu apstākļu dēļ nav bijis iespējams.

5.pants. Juridiskās palīdzības apjoms

(1) Valsts nodrošina juridisko palīdzību strīdu risināšanai ārpus tiesas un tiesā, kā arī juridiskās konsultācijas sniegšanu personas aizskarto vai apstrīdēto tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai.

(2) Valsts nodrošina juridisko palīdzību, ņemot vērā personas īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni, kā arī personas iesniegumā par juridisko palīdzību norādīto informāciju, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

(3) Valsts kārtējā gadā piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros sedz izdevumus, kas saistīti ar šajā likumā noteiktajā kārtībā sniegto juridisko palīdzību.

(4) Juridiskās palīdzības apjomu nosaka stundās un noteiktu darbību veidā. Ministru kabinets nosaka juridiskās palīdzības veidus, maksimālo stundu skaitu un samaksas apmēru un kārtību.

(5) Šajā likumā noteiktajos gadījumos persona sedz daļu no maksas par saņemto juridisko palīdzību vai arī pilnībā samaksā ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus.

(6) Valsts nesedz tiesas izdevumus, kas personai ir jāmaksā saskaņā ar tiesas nolēmumu.

6.pants. Īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa novērtēšana

(1) Valsts nodrošina juridisko palīdzību, ja personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis kopumā rada objektīvas grūtības šai personai savu tiesību aizsardzībai.

(2) Ministru kabinets nosaka, kādā gadījumā īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis ir uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai. Ministru kabinets nosaka kritērijus personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa izvērtējumam.

(3) Neatkarīgi no personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa valsts nodrošina juridisko palīdzību:

1) bēglim vai personai, kas atrodas Latvijas Republikas pagaidu aizsardzībā;

2) personai, kas ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu.

7.pants. Juridiskās palīdzības atteikuma pamats

(1) Juridisko palīdzību nesniedz, ja:

1) personas pieprasītā juridiskā palīdzība ir nepamatota;

2) valsts pārvaldes iestāde ir palīdzējusi personai, norādot uz tiesiskās situācijas risināšanas iespējām, sagatavojot dokumentus, kas ir nepieciešami personas tiesību aizsardzībai vai īstenošanai, vai sniedzot cita veida juridisko palīdzību, kas norāda uz to, ka juridiskā palīdzība nav nepieciešama;

3) divu iepriekšējo gadu laikā no juridiskās palīdzības pieprasīšanas brīža personai par īstenībai neatbilstošu ziņu sniegšanu, pieprasot juridisko palīdzību, ir pārtraukta juridiskās palīdzības sniegšana;

4) persona, kurai ir bijis uzlikts par pienākumu daļēji vai pilnībā atmaksāt ar juridisko palīdzību saistītos izdevumus, nav to izdarījusi noteiktajā laikā un apmērā.

(2) Izņēmuma gadījumos juridisko palīdzību sniedz, neņemot vērā šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētos nosacījumus, ja juridiskās palīdzības nesniegšana nozīmētu personas Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto pamattiesību būtisku ierobežojumu.

(3) Juridisko palīdzību nesniedz, ja tā ir saistīta ar:

1) prasījumu, kas tieši saistīts ar pieprasītāja komercdarbību vai neatkarīgu profesionālo darbību;

2) muitas jautājumiem;

3) nodokļu jautājumiem;

4) prasījumu, kas tieši saistīts ar goda un cieņas aizskaršanu, ja prasītājs nav cietis materiālus vai finansiālus zaudējumus;

5) strīda izšķiršanu šķīrējtiesā un citiem alternatīviem strīdu risināšanas mehānismiem.

II nodaļa

Juridiskās palīdzības administrācija

8.pants. Juridiskās palīdzības administrācija

Par juridiskās palīdzības sniegšanu atbildīgā iestāde ir Juridiskās palīdzības administrācija. Juridiskās palīdzības administrācija ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

9.pants. Juridiskās palīdzības administrācijas pamatuzdevumi

Juridiskās palīdzības administrācijas pamatuzdevumi ir šādi:

1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izmaksāt juridiskai palīdzībai paredzētos līdzekļus;

2) nodrošināt mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu;

3) likumā noteiktajos gadījumos piedzīt valsts budžeta līdzekļus, kas ir piešķirti juridiskās palīdzības nodrošināšanai.

III nodaļa

Ārpustiesas juridiskā palīdzība

10.pants. Ārpustiesas juridiskās palīdzības apjoms

Valsts nodrošina juridisko palīdzību, ja:

1) personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība dzīvokļa tiesību, darba tiesību vai valsts sociālo garantiju jautājumos;

2) noziedzīgā nodarījumā cietušai personai ir nepieciešama juridiska palīdzība savu tiesību un pienākumu noskaidrošanai, pieteikuma sastādīšanai un kompensācijas saņemšanai;

3) personai ir nepieciešams sagatavot pieteikumu par prasības nodrošinājumu civillietā;

4) persona ir iesaistīta juridiska rakstura strīdā, kurā ir iespējama tiesvedība, un personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība savu procesuālo tiesību un pienākumu noskaidrošanai, lai sagatavotu prasību tiesai;

5) persona ir iesaistīta juridiska rakstura strīdā, kas ir izšķirams ārpus tiesas, un personai ir nepieciešama juridiskā palīdzība, lai noskaidrotu savas tiesības un pienākumus, risinot šādu strīdu, vai lai sagatavotu attiecīgus dokumentus;

6) personai ir tiesības uz juridisko palīdzību aizstāvības vai pārstāvības īstenošanai un to paredz likums.

IV nodaļa

Juridiskā palīdzība civillietās

11.pants. Juridiskās palīdzības sniegšanas kārtība civillietās

Juridisko palīdzību civillietā persona var pieprasīt līdz brīdim, kamēr tiesas nolēmums nav izpildīts.

12.pants. Juridiskās palīdzības apjoms civillietās

(1) Persona ir tiesīga saņemt:

1) juridisko palīdzību procesuālo dokumentu sastādīšanai;

2) juridisko konsultāciju tiesvedības laikā;

3) pārstāvību tiesā;

4) ar tiesas sprieduma izpildi saistīto izdevumu segšanu.

(2) Pārrobežu strīdos personai papildus šā panta pirmajā daļā minētajam ir tiesības saņemt:

1) tulka pakalpojumu;

2) tādu tiesas vai kompetentās iestādes pieprasītu un juridiskās palīdzības saņēmēja iesniegtu dokumentu tulkošanu, kas ir nepieciešami lietas izšķiršanai;

3) to izdevumu samaksu, kas saistīti ar ierašanos uz tiesas sēdēm, ja personas klātbūtne tiesā ir paredzēta likumā vai to pieprasa tiesa, nolemjot, ka attiecīgo personu nevar uzklausīt citādā veidā.

13.pants. Pārrobežu strīda jēdziens

Pārrobežu strīds ir strīds, kurā tās puses, kas pieprasa juridisko palīdzību, pastāvīgā dzīvesvieta (domicils) iesnieguma par juridisko palīdzību iesniegšanas laikā nav tiesas sēdes norises vai tiesas nolēmuma izpild īšanas valstī.

14.pants. Iesnieguma pārsūtīšana pārrobežu strīdā

(1) Ja persona vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, persona Juridiskās palīdzības administrācijā iesniedz attiecīgu iesniegumu.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu septiņu dienu laikā pārsūta citas valsts kompetentajai iestādei.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija atsaka pārsūtīt iesniegumu, ja tas nav saistīts ar pārrobežu strīdu.

15.pants. Pārrobežu strīdā saņemto iesniegumu izskatīšana

(1) Ja Juridiskās palīdzības administrācija saņem no citas valsts kompetentās iestādes pārsūtītu iesniegumu juridiskās palīdzības saņemšanai, to izskata atbilstoši vispārīgajai kārtībai.

(2) Īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa izvērtēšanā izmanto tos pašus kritērijus, kurus izmanto, izskatot pieprasījumus, kas nav saistīti ar pārrobežu strīdiem.

(3) Persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, var lūgt juridisko palīdzību arī tādā gadījumā, ja persona pierāda, ka tā nespēj samaksāt ar juridisko palīdzību saistītus izdevumus, jo pastāv labklājības līmeņa atšķirības starp pastāvīgās dzīvesvietas (domicila) valsti un valsti, kurā notiek tiesas sēde.

V nodaļa

Juridiskā palīdzība administratīvajās lietās

16.pants. Juridiskās palīdzības sniegšanas kārtība administratīvajās lietās

Juridisko palīdzību sarežģītā administratīvā lietā persona var pieprasīt līdz brīdim, kamēr tiesas nolēmums nav izpildīts.

17.pants. Juridiskās palīdzības apjoms administratīvajās lietās

Persona ir tiesīga saņemt:

1) juridisko konsultāciju administratīvajā procesā;

2) juridisko palīdzību procesuālo dokumentu sastādīšanā;

3) pārstāvību administratīvajā procesā.

VI nodaļa

Juridiskā palīdzība krimināllietās

18.pants. Juridiskās palīdzības sniegšanas kārtība krimināllietās

Persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības uz aizstāvību vai pārstāvību, var pieprasīt juridisko palīdzību līdz brīdim, kamēr tiesas nolēmums nav izpildīts.

19.pants. Juridiskās palīdzības apjoms krimināllietā

Valsts nodrošina šādu juridisko palīdzību:

1) aizstāvības nodrošinājumu kriminālprocesā;

2) pārstāvības nodrošinājumu kriminālprocesā.

20.pants. Obligātā aizstāvība

(1) Ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka valstij normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir jānodrošina persona ar aizstāvi, tas likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par aizstāvja norīkošanu, vienlaikus paziņojot par to Juridiskās palīdzības administrācijai.

(2) Aizstāvi šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā izvēlas no to personu vidus, ar kurām Juridiskās palīdzības administrācija ir noslēgusi juridiskās palīdzības līgumu.

(3) Juridisko palīdzību nedrīkst atteikt, ja valstij Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos ir jānodrošina persona ar aizstāvi.

(4) Uz juridisko palīdzību krimināllietās obligātās aizstāvības nodrošināšanai nav attiecināms šā likuma 5., 6. un 7.pants.

VII nodaļa

Juridiskās palīdzības sniegšanas kārtība

21.pants. Atbildīgā iestāde

Juridiskās palīdzības administrācija izskata iesniegumus par juridiskās palīdzības sniegšanu.

22.pants. Iesniegums par juridisko palīdzību

(1) Persona, kas vēlas saņemt juridisko palīdzību, iesniedz iesniegumu – aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu. Ja nepieciešams, persona pievieno veidlapā norādītās ziņas apliecinošo dokumentu kopijas.

(2) Juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(3) Persona ir tiesīga saņemt juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu, kā arī informāciju par veidlapas aizpildīšanu un pievienojamajiem dokumentiem Juridiskās palīdzības administrācijā vai pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir šīs personas dzīvesvieta, bet šā likuma 3.panta pirmās daļas 2., 3., 5. un 6.punktā minētās personas – pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā tās tiesiski uzturas.

(4) Juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas saņemšana un informācija par tās aizpildīšanu ir bez maksas.

(5) Persona iesniegumu par juridisko palīdzību (aizpildītu juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapu) nosūta Juridiskās palīdzības administrācijai.

23.pants. Iesnieguma par juridisko palīdzību izskatīšanas kārtība

(1) Juridiskās palīdzības administrācija mēneša laikā pēc iesnieguma par juridisko palīdzību saņemšanas pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības sniegšanas nepieciešamību un apjomu.

(2) Lēmums par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu ir administratīvs akts.

(3) Ja Juridiskās palīdzības administrācija konstatē, ka lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama papildu informācija, tā septiņu dienu laikā informē par to juridiskās palīdzības pieprasītāju.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas termiņu aptur līdz visas Juridiskās palīdzības administrācijas pieprasītās informācijas saņemšanai.

(5) Ja Juridiskās palīdzības administrācija 15 dienu laikā nesaņem no personas pieprasīto informāciju, tā lemj par atteikumu sniegt juridisko palīdzību.

24.pants. Ziņu izmaiņas

Personai, kas ir pieprasījusi juridisko palīdzību, ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā, kad viņai kļūst zināmas izmaiņas iesniegumā norādītajās ziņās, paziņot par tām Juridiskās palīdzības administrācijai.

25.pants. Lēmuma paziņošana

Lēmumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu vai atteikumu paziņo rakstiski, nosūtot to uz personas norādīto adresi vai nododot personiski pieprasījuma iesniedzējam.

26.pants. Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

(1) Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu persona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Tieslietu ministrijas atbildīgajai amatpersonai.

(2) Tieslietu ministrijas atbildīgās amatpersonas lēmumu, kas pieņemts, ja ir apstrīdēts Juridiskās palīdzības administrācijas lēmums, persona var pārsūdzēt rajona administratīvajā tiesā. Rajona administratīvās tiesas lēmums nav pārsūdzams.

27.pants. Atkārtota iesnieguma izskatīšana

(1) Persona nevar atkārtoti iesniegt iesniegumu par juridiskās palīdzības piešķiršanu lietā par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, ja rajona administratīvā tiesa to ir noraidījusi.

(2) Atkārtots iesniegums par juridiskās palīdzības piešķiršanu lietā par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir pieļaujams tikai tādā gadījumā, ja ir notikušas būtiskas izmaiņas personas īpašajā situācijā, īpašuma stāvoklī un tās ienākumu līmenī.

(3) Konstatējot, ka iesniegums par juridiskās palīdzības piešķiršanu lietā ir par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, Juridiskās palīdzības administrācija to neizskata, bet atdod atpakaļ personai.

28.pants. Juridiskās palīdzības reģistrs

Juridiskās palīdzības reģistrs, kuru izveido un uztur Juridiskās palīdzības administrācija, ir publiski pieejams reģistrs, kurā iekļautas ziņas par juridiskās palīdzības piešķiršanu, atteikumiem sniegt juridisko palīdzību, kā arī ziņas par juridiskās palīdzības sniedzējiem.

VIII nodaļa

Juridiskās palīdzības sniedzēji

29.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēji

(1) Juridisko palīdzību var sniegt:

1) augstskola, kura ne mazāk kā piecus gadus nepārtraukti īsteno vismaz četrus gadus ilgu tiesību zinātņu profesionālo studiju programmu, profesionālo bakalaura vai tiesību zinātņu maģistra studiju programmu un kurā juridiskās palīdzības sniegšanai izveidoto kursu vai vienību vada tiesību zinātņu doktors;

2) persona, kas saskaņā ar Advokatūras likumu var būt par advokātu Latvijas Republikā;

3) zvērināts notārs;

4) zvērināts tiesu izpildītājs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas var sniegt juridisko palīdzību pēc juridiskās palīdzības līguma noslēgšanas ar Juridiskās palīdzības administrāciju.

(3) Ziņas par juridiskās palīdzības sniedzējiem tiek apkopotas publiski pieejamā reģistrā. Par reģistru ir atbildīga Juridiskās palīdzības administrācija, un tas atrodas Juridiskās palīdzības administrācijas pārziņā.

(4) Ministru kabinets nosaka juridiskās palīdzības sniedzēju reģistra izveides kārtību, tajā iekļaujamo informāciju, piekļuvi informācijai, kā arī reģistra izmantošanas ierobežojumus.

30.pants. Iesniegumu izskatīšana par juridiskās palīdzības sniedzēja statusa iegūšanu

(1) Šā likuma 29.panta pirmajā daļā minētās personas, kas vēlas sniegt juridisko palīdzību, aizpilda iesniegumu un iesniedz to Juridiskās palīdzības administrācijā. Iesnieguma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija izvērtē ziņu atbilstību iesniegumā norādītajam un pārbauda ziņas par personas reputāciju un kvalifikāciju.

(3) Konstatējot, ka persona ir augsti kvalificēta, ar labu reputāciju un tā atbilst šā likuma 29.panta pirmajā daļā norādīto personu kategorijai, Juridiskās palīdzības administrācija mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības līguma slēgšanu ar konkrēto personu. Juridiskās palīdzības administrācija nekavējoties informē par pieņemto lēmumu personu, kas iesniegusi šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu.

31.pants. Juridiskās palīdzības līgums

(1) Juridiskās palīdzības līgumā norāda:

1) līdzējus;

2) juridiskās palīdzības sniedzēja kompetenci;

3) juridiskās palīdzības veidu, ko apņemas sniegt juridiskās palīdzības sniedzējs;

4) līdzēju atbildību;

5) juridiskās palīdzības sniegšanas kvalitātes novērtējuma kritērijus;

6) norēķinu kārtību, finanšu un citu resursu piešķiršanas noteikumus;

7) juridiskās palīdzības sniedzēja uzraudzības kārtību;

8) līguma darbības termiņu;

9) sadarbības nosacījumus;

10) citus būtiskus līguma nosacījumus.

(2) Juridiskās palīdzības līgums izbeidzas:

1) izbeidzoties termiņam;

2) ar vienas puses uzteikumu;

3) pēc abu pušu savstarpējas vienošanās.

(3) Juridiskās palīdzības līgumu var uzteikt, ja netiek rūpīgi un laikus pildīti līguma nosacījumi.

(4) Juridiskās palīdzības līgumu var noslēgt uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem. Pēc līguma termiņa beigām Juridiskās palīdzības administrācijai jāpieņem lēmums par atkārtota juridiskās palīdzības līguma slēgšanas lietderīgumu.

(5) Juridiskās palīdzības līgumu nedrīkst slēgt atkārtoti, ja Juridiskās palīdzības administrācija ir uzteikusi juridiskās palīdzības līgumu. Ja Juridiskās palīdzības administrācija ir atteikusies slēgt juridiskās palīdzības līgumu ar kādu personu, minētā persona nav tiesīga atkārtoti iesniegt iesniegumu par juridisko palīdzību.

32.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja atbildība

Juridiskās palīdzības sniedzējam jāapdrošina sava profesionālā darbība un ar to saistītā civiltiesiskā atbildība.

33.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja pienākumi

(1) Juridiskās palīdzības sniedzējam ir jāsniedz juridiskā palīdzība atbilstoši juridiskās palīdzības līguma nosacījumiem.

(2) Juridiskās palīdzības sniedzējs nedrīkst atteikties sniegt juridisko palīdzību, izņemot gadījumu, ja pieprasītā juridiskā palīdzība neatbilst juridiskās palīdzības līguma nosacījumiem vai ja šādu palīdzību nepieļauj ētiski apsvērumi vai likumā paredzēti ierobežojumi.

(3) Juridiskās palīdzības sniedzējs nekavējoties informē Juridiskās palīdzības administrāciju par šā panta otrajā daļā minēto nosacījumu iestāšanos.

34.pants. Juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošana

(1) Juridiskās palīdzības administrācija, saņemot personas juridiskās palīdzības pieprasījumu, pieņem lēmumu par juridiskās palīdzības sniedzēja norīkošanu konkrētajā lietā, izņemot šā likuma 20.pantā minēto gadījumu.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija izvēlas juridiskās palīdzības sniedzēju konkrētajā lietā, ņemot vērā juridiskās palīdzības sniedzēja:

1) kompetenci;

2) specializāciju;

3) noslogotību;

4) spēju konkrētajā lietā sniegt juridisko palīdzību (piemēram, izvērtē interešu konflikta iespējamību);

5) attālumu, kas ir jāveic personai, lai saņemtu juridisko palīdzību.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija izsniedz juridiskās palīdzības pieprasītājam norīkojumu pie konkrēta juridiskās palīdzības sniedzēja.

(4) Norīkojumā Juridiskās palīdzības administrācija norāda:

1) juridiskās palīdzības pieprasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;

2) juridiskās palīdzības sniedzēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, prakses vietu un kontaktinformāciju;

3) juridiskās palīdzības veidu;

4) juridiskās palīdzības laiku;

5) norādi par to, cik ilgi un kādā apjomā valsts apņemas maksāt par juridisko palīdzību;

6) laiku un vietu, kur paredzēta pirmā tikšanās ar juridiskās palīdzības sniedzēju.

(5) Norīkojums nav administratīvs akts.

IX nodaļa

Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksa

35.pants. Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksas pienākums

(1) Personai, kas ir saņēmusi juridisko palīdzību, ir jāsamaksā ar saņemto juridisko palīdzību saistītie izdevumi pilnā apmērā, ja Juridiskās palīdzības administrācija konstatē, ka:

1) persona ir tīši norādījusi īstenībai neatbilstošas ziņas, kas ir bijušas par pamatu juridiskās palīdzības saņemšanai;

2) persona ļaunprātīgi izmanto savas tiesības uz juridisko palīdzību;

3) persona ir nepamatoti saņēmusi juridisko palīdzību;

4) personai saskaņā ar tiesas nolēmumu ir jāsamaksā tiesas izdevumi;

5) personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis gada laikā pēc juridiskās palīdzības saņemšanas ir būtiski uzlabojies.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētās personas samaksā ar saņemto juridisko palīdzību saistītos izdevumus.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kā tiek izvērtēti šā panta pirmās daļas 5.punktā minētie nosacījumi.

(4) Persona, kas pieprasa juridisko palīdzību pārrobežu strīdā, samaksā tulkošanas izdevumus, kas segti no valsts budžeta līdzekļiem, ja citas valsts kompetentā iestāde atsaka juridiskās palīdzības sniegšanu.

36.pants. Ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksas kārtība

(1) Juridiskās palīdzības administrācija, konstatējot kādu no šā likuma 35.pantā minētajiem gadījumiem, pieņem lēmumu par to izdevumu samaksu, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu.

(2) Juridiskās palīdzības administrācija var pieņemt lēmumu par to izdevumu samaksu, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā pēc tam, kad ir pagājis gads kopš juridiskās palīdzības sniegšanas.

(3) Juridiskās palīdzības administrācija iepazīstina personu ar pieņemto lēmumu.

(4) Ja persona labprātīgi atsakās pildīt lēmumu par to izdevumu samaksu, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, Juridiskās palīdzības administrācija ir tiesīga pieņemt lēmumu par piedziņas izdarīšanu bezstrīdus kārtībā.

(5) Ar juridisko palīdzību saistītie izdevumi ir ieskaitāmi valsts budžetā.

Pārejas noteikumi

1. Līdz šā likuma 6.panta otrajā daļā minēto noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.augustam, personas īpašās situācijas, īpašuma stāvokļa un ienākumu līmeņa noteikšanā piemēro Ministru kabineta 2003.gada 25.februāra noteikumus Nr.97 "Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu" un Ministru kabineta 2002.gada 7.novembra noteikumus Nr.502 "Kārtība, kādā novērtējami maznodrošinātas personas ienākumi un materiālais stāvoklis".

2. Juridiskās palīdzības administrāciju izveido līdz 2005.gada 30.decembrim. Līdz Juridiskās palīdzības administrācijas izveidošanai tās funkcijas veic Tieslietu ministrijas atbildīgā struktūrvienība.

3. Šā likuma 20.panta otrā daļa stājas spēkā 2005.gada 1.maijā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2003.gada 27.janvāra Direktīvas 2003/8/EK, kuras mērķis ir pilnveidot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.decembrī.

Tieslietu ministre

V.Muižniece

Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Satversmes 92.pants paredz, ka „ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. (..) Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.” Tiesībām uz taisnīgu tiesu nebūtu nekādas nozīmes, ja valsts personai noteiktos gadījumos, it sevišķi tad, ja persona ir trūcīga, nenodrošinātu juridisko palīdzību, piemēram, atbrīvojot vai atmaksājot tiesāšanās izdevumus, nodrošinot juridisku konsultāciju un pārstāvību vai aizstāvību tiesā. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jautājums ir noregulēts fragmentāri. Ir atsevišķas tiesību normas Civilprocesa likumā, Administratīvā procesa likumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz, ka personu var atbrīvot no tiesas izdevumu segšanas vai ka persona ir tiesīga uz valsts apmaksātu pārstāvi vai aizstāvi tiesā. Tomēr šāda situācija ir neapmierinoša, jo, lai patiesi īstenotu Satversmes 92.pantu, ir jārada vienota valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēma. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma (turpmāk – Likuma) nepieciešamību nosaka Deklarācija par Induļa Emša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (Ministru kabineta deklarācijas III nodaļas 8.punkts)
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likums ir nepieciešams ne tikai, lai īstenotu Satversmes 92.pantu, bet arī, lai ieviestu Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvu 2003/8/EK, kuras mērķis ir pilnveidot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos. Likuma mērķis ir veicināt personas tiesību uz taisnīgu tiesu aizsardzību, nodrošinot finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. Likums nosaka valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas pamatus un nosacījumus Latvijas Republikā. Likuma īstenošanai ir paredzēts izveidot jaunu institūtu, proti, Juridiskās palīdzības administrāciju. Juridiskās palīdzības administrācija, kas ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, būs atbildīgā iestāde juridiskās palīdzības sniegšanas jautājumos. Likums izveidos vienotu sistēmu Satversmes 92.panta īstenošanai. Lai gan vispārīgi valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jautājumi ir atrisināti Likumā, tomēr precīzai un vienveidīgai tā piemērošanai ir nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kuru izdošanu un satura galvenos virzienus nosaka Likums
3. Cita informācija	Likuma virzība ir steidzama šādu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, Direktīvas prasības ir jāievieš līdz šā gada 30.novembrim. Ja Direktīvas prasības netiks savlaicīgi ieviestas, jebkurai Eiropas Savienības dalībvalstij vai Komisijai būs tiesības uzsākt pārkāpumu procedūru, kas nebūs apturama pat, ja Latvijas Republika vēlāk ieviestu Direktīvas prasības, un kuras rezultātā Latvijas Republikai nāktos finansiāli atbildēt par Direktīvas prasību savlaicīgu neieviešanu. Otrkārt, Likuma steidzamību pamato arī tas fakts, ka tā ieviešana ir saistīta ar Satvermes 92.panta un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta prasību ieviešanu. Tā kā Likums ir saistīts ar cilvēka pamattiesību efektīvu nodrošināšanu un aizsardzību, tad jebkura novēlošanās ir saistīta ar cilvēka pamattiesību iespējamo aizskārumu

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likums makroekonomisko vidi neietekmē
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likums uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu neietekmē
3. Sociālo seku izvērtējums	Likums nodrošinās sociāli jutīgās sabiedrības daļas tiesību un interešu aizsardzību, tādējādi mazinot personas sociālā un finansiālā stāvokļa ietekmi uz tās tiesību īstenošanas iespējamām
4. Ietekme uz vidi	Likums vidi neietekmē
5. Cita informācija	nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads (2004)	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumpro-jekts šo jomu neskar

Likumpro- jekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

759,7

185,5

3. Finansiālā ietekme

- 759,7

- 185,5

1	2	3	4	5	6
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumpro-jekts šo jomu neskar	Likumpro- jekts šo jomu neskar	Likumpro- jekts šo jomu neskar	Likumpro- jekts šo jomu neskar	Likumpro- jekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins Ikgada izmaksas Atalgojums (5 darbinieki) Algas 4 ierēdņi ar vidējo algu Ls 350 mēnesī 1 darbinieks ar vidējo algu Ls 167 mēnesī Sociālā apdrošināšana (24.09%) Piemaksas pie algām (15% no atalgojuma fonda mēnesī) Pabalsti un kompensācijas Pakalpojumu apmaksa, t.sk.: Sakaru pakalpojumi (telefons, internets) Pasta pakalpojumi Juridiskās palīdzības sniegšana maznodrošinātajiem Pārējie pakalpojumi Materiālu, energoresursu, ūdens, un inventāra līdz Ls50 par 1 vienību iegāde, t.sk.: Kancelejas preces un saimniecības materiāli Mazvērtīgais inventārs Maksa par elektroenerģiju, kā arī pārējie materiāli Ikgada izmaksas kopā Vienreizējās izmaksas Pakalpojumu apmaksa, t.sk.: Telefona pieslēgums Mazvērtīgā inventāra iegāde līdz Ls50, t.sk.: Galda lampa, telefona aparāts, krēsls, apmeklētāju krēsls Inventāra iegāde virs Ls50, t.sk.: Datorgalds, rakstāmgalds un plaukti Dokumentu skapis Datortehnika, UPS Printeris Vienreizējās izmaksas kopā Kopējie izdevumi gadā Obligātās aizstāvības nodrošināšanai krimināllietā Tiesu izpildītājiem sprieduma izpildes nodrošināšanai	454,3 305,4	18,8 5,5 2,8 1,0 1,4 0,2 147,6 0,3 0,4 0,3 0,6 178,9 0,1 0,3 1,6 0,4 3,4 0,8 6,6 185,5	18,8 5,5 2,8 1,0 1,4 0,2 154,2 0,3 0,4 0,3 0,6 185,5	18,8 5,5 2,8 1,0 1,4 0,2 154,2 0,3 0,4 0,3 0,6 185,5	18,8 5,5 2,8 1,0 1,4 0,2 154,2 0,3 0,4 0,3 0,6 185,5
6. Cita informācija	Likumprojektā noteikto normu īstenošana plānota likumprojektā „Par valsts budžetu 2005.gadam” TM paredzēto līdzekļu ietvaros

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Papildu ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi:

Lai nodrošinātu efektīvu un vienveidīgu Likuma piemērošanu Likumā ir paredzēti vairāki deleģējumi Ministru kabineta noteikumu izdošanai:

1) Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidus, maksimālo stundu skaitu, ko valsts ir gatava apmaksāt, samaksas apmēru juridiskās palīdzības sniedzējam un kārtību, kādā šī samaksa tiek veikta;

2) Ministru kabineta noteikumi par to, kā tiek izvērtēts personas īpašais stāvoklis un ienākuma līmenis, un kādam šim stāvoklim un ienākuma līmenim ir jābūt, lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību;

3) Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks Juridiskās palīdzības administrācijas uzbūvi un darba organizāciju;

4) Ministru kabineta noteikumi par publiskā reģistra, kurā būs apkopotas ziņas par juridiskās palīdzības sniedzējiem, vešanas kārtību;

5) Ministru kabineta noteikumi, kas apstiprinās veidlapu paraugu, kas ir jāaizpilda, lai varētu saņemt juridisko palīdzību;

6) Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kas ir jāievēro, uzliekot personai par pienākumu atmaksāt saņemto juridisko palīdzību.

Lai nodrošinātu Likuma darbību, visi iepriekš minētie Ministru kabineta noteikumi būtu jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2004.gada beigām

2. Cita informācija

nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2003/8/EK, kuras mērķis ir pilnveidot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumā ietvertās tiesību normas izriet no prasībām, ko uzliek dalība Eiropas Padomē. Proti, likums ievieš Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta prasības dalībvalstīm nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu. Šī tiesību norma, cita starpā, uzliek valstij par pienākumu finansiāli atbalstīt personu, lai tā varētu īstenot savas tiesības uz taisnīgu tiesu (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Airey v. Ireland lietā )
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likums ievieš Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta prasības dalībvalstīm nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīva 2003/8/EK, kuras mērķis ir pilnveidot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos. Direktīvu ir jāievieš līdz 2004.gada 30.novembrim. Direktīva tiks ieviesta pilnībā

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

Likuma

< ![endif]>

1.pants

13.,14.pants

3.,5.pants, IV nodaļa

1.,2.,3., 16.panta otrā un trešā daļa

6., 16.panta otrā daļa

7.pants

IV nodaļa

3.panta trešā daļa, IV nodaļa

14.pants, III nodaļa

14.pants

22.pants

15., 16.pants, VII nodaļa

23.pants

Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2003/8/EK, kuras mērķis ir pilnveidot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos

1.pants

2.pants

3.pants

4.pants

5.pants

6.pants

7.,8. pants

9.pants

10.pants

11.pants

12., 14.pants

13., 15.pants

16.pants

17., 18., 19., 20., 22., 23.pants

21.pants

Atbilst

atbilst

Atbilst

Nav jāievieš

atbilst

Abiem normatīvajiem aktiem ir vienoti principi

Likums attiecina valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas pienākumu uz pārrobežu strīdiem

Likums paredz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas pienākumu direktīvā minētajām personām. Likums atspoguļo direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu

Likums ir ietvēris diskriminācijas aizlieguma principu

Likums ievieš direktīvā iestrādāto principu, kā tiek noteikts tas, ka personai ir nepieciešama valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība, proti, tiek ņemts vērā ne tikai personas finansiālais stāvoklis, bet arī citi apsvērumi, t.sk. apgādājamo skaits, ģimenes stāvoklis

Likums ievieš precīzus atteikuma pamatus, kas saskan ar direktīvā norādītajiem

Likumā ir norādīta tā juridiskā palīdzība, ko personai apmaksā valsts (papildu šo jautājumu regulē vēl arī Administratīvā procesa likums, Civilprocesa likums un Kriminālprocesa likums)

Likums paredz iespēju prasīt juridisko palīdzību jebkurā procesa stadijā, nepieciešamības gadījumā papildinot iepriekš prasīto

Likums paredz iespēju prasīt juridisko palīdzību, lai risinātu juridiska rakstura jautājumus arī ārpus tiesas

Likums paredz tiesības saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību saistībā ar tiesas sprieduma izpildi

Likums ievieš vienu iestādi, kas īsteno Likuma izpildi

Likums nodibina atbilstoši direktīvas prasībām kārtību, kādā tiek skatīti un pārsūtīti iesniegumi par valsts juridiskās palīdzības saņemšanu

Lai gan direktīvas 16.pants attiecas uz ES, tomēr, sekojot līdzi direktīvas garam, Likumā ir ietverta prasība pēc vienotas veidlapas iesniegumiem par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanu

Šīs tiesību normas dalībvalstij nav jāievieš normatīvajos aktos, jo tās attiecas vai nu uz ES, vai arī uz valsts konkrēto rīcību, piemēram, paziņošanas pienākums

Ir paredzēts, ka likums atbilstoši direktīvas prasībām stāsies spēkā 2004.gada 30.novembrī

5. Cita informācija

nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	nav
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi pagaidām nav veikti. Ir paredzēts, ka Tieslietu ministrija, sadarbojoties ar pašvaldībām, veiks sabiedrības informēšanu par Likumu un tā ietekmi uz sabiedrību
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Tieslietu ministrija, izstrādājot Likumu, ir konsultējusies ar vairākiem starptautiskajiem konsultantiem, t.sk. ar Solvitu Harbaceviču (Pirmās instances tiesas tiesneses Ingrīdas Labuckas palīdze) un Kim Economides (University of Exeter, U.K.)
5. Cita informācija	Izstrādājot Likumu, Tieslietu ministrija ir ņēmusi vērā vairāku valstu pieredzi valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jautājumos – Lietuvas, Igaunijas un Ungārijas pieredzi. Tāpat, ņemot vērā, ka Tieslietu ministrija ir piedalījusies Komisijas organizētajās darba grupās par Padomes 2003.gada 27.janvāra direktīvas 2003/8/EK, kuras mērķis ir pilnveidot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos ieviešanu, Tieslietu ministrija ir ievērojusi Eiropas Savienības institūciju viedokli šīs direktīvas ieviešanā. Tāpat Tieslietu ministrija likuma izstrādes gaitā ir sadarbojusies ar tādiem tiesību speciālistiem kā Ineta Ziemele un Kristīne Strada-Rozenberga

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likuma īstenošanai ir paredzēts izveidot jaunu institūtu, proti, Juridiskās palīdzības administrāciju. Juridiskās palīdzības administrācija, kas ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, būs atbildīgā iestāde juridiskās palīdzības sniegšanas jautājumos. Līdz Juridiskās palīdzības administrācijas izveidei, tās pienākumus veiks Tieslietu ministrijas atbildīgā struktūrvienība. Tādējādi tiek paplašināta uz laiku Tieslietu ministrijas kompetence. Kā pastāvīgā kompetence, kas rodas līdz ar Likuma spēkā stāšanos, ir augstākās iestādes funkciju pildīšana attiecībā pret Juridiskās palīdzības administrāciju

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tieslietu ministrija sadarbībā ar pašvaldībām informēs sabiedrību par Likumu un no tā izrietošajām tiesībām. Likums uzliek par pienākumu pašvaldībām sniegt informāciju par atsevišķiem šī Likuma piemērošanas jautājumiem

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds, izmantojot Administratīvā procesa likumā paredzēto kārtību – var apstrīdēt un pārsūdzēt uz šī Likuma pamata pieņemtos administratīvos aktus

4. Cita informācija

nav

Ministre	Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītājas p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

V.Muižniece	M.Bičevskis	K.Jarinovska	I.Brazauska	V.Krūmiņa

21.10.2004. 9.00

2005

7505767

Veronika.Krumina@tm.gov.lv